Jaunākais izdevums

"Kredītinformācijas Birojs" (KIB) ceturto gadu veicis visu Latvijas uzņēmumu izvērtēšanu un apkopojis stiprākos uzņēmumus. Pēc 2019.gada finanšu datiem un KIB datubāzē esošās kredītinformācijas, šogad "Stiprākais Latvijā" kvalificējušies 3,5% no visiem Latvijas uzņēmumiem iepriekšējo 5% vietā.

Ik gadu "Stiprākais Latvijā" kritērijiem kvalificējas līdz 10 tūkstošiem Latvijas uzņēmumu, bet šogad tādu ir tikai ap 6 tūkstošiem. Kredītbirojā to skaidro ar koronavīrusa pandēmijas globālo ietekmi, tomēr piebilstot, ka tas nav vienīgais skaita sarukuma iemesls. "Uzņēmumu ‘stipruma’ izvērtēšana notiek, skatoties uz iepriekšējā gada finanšu pārskatu datiem kombinācijā ar šodienas kredītvēstures rādītājiem, un tikai pēc tam uz Covid-19 ietekmes rādītāju. Liela daļa uzņēmumu nekvalificējās "Stiprākais Latvijā" laicīgi neiesniegtu finanšu pārskatu dēļ, lai gan termiņš šogad tika pagarināts par trīs mēnešiem," skaidro Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

"Stiprākais Latvijā" uzņēmumi kopumā nodarbina 150 tūkstošus cilvēku un apgroza kopā 12 miljardus eiro. Mazākā "Stiprākais Latvijā" uzņēmuma apgrozījums 2019.gadā ir 30 tūkstoši eiro, bet lielākā uzņēmuma apgrozījums sasniedz vairākus simtus miljonus eiro.

"Stiprajiem kvalificējas uzņēmumi neatkarīgi no to lieluma, jo pamatfaktors ir saistību izpilde - laicīgi veikti maksājumi un nokārtotas citas saistības. Tas norāda, ka uzņēmums ir drošs un stabils," atzīmē KIB pārstāvis.

Latvijas nozares, kuras visplašāk pārstāvētas "Stiprākais Latvijā", ir tirdzniecība (20% stipro uzņēmumu), transporta pakalpojumi (8%), būvniecība (7%). Stiprāko uzņēmumu sarakstā ir arī ārstu prakses un slimnīcas (5% stipro uzņēmumu). Konsultāciju bizness un ražošana – katru nozari pārstāv 6% uzņēmumu. Mazāk šajā sarakstā ir izglītības (0,1%), ēdināšanas (0,1%) u.c. nozares. Viens uzņēmums "Stiprākais Latvijā 2020" ir taksometru pakalpojumu sniedzējs, divi uzņēmumi ir saistīti ar lidaparātiem un kosmosa kuģiem (ražošana un apkope).

Nosakot stiprākos uzņēmumus tiek ņemts vērā uzņēmuma kredītreitings, kas veidojas no vairākiem faktoriem: kavēto maksājumu esamība un to kredītvēsture, uzņēmuma finanšu rezultāti – apgrozījums, rentabilitāte, likviditāte, pašu kapitāls, kā arī dati par uzņēmuma vadību. Tiek vērtētas darījumu attiecības, juridiskie ierobežojumi, uzņēmējdarbības risks un cita būtiska informācija.

"Liels svars vērtējumā ir uzņēmuma maksāšanas disciplīnai - vai uzņēmums pēdējo divu gadu laikā ir savlaicīgi veicis maksājumus, un vai uzņēmumam nav nodokļu parādu. Viens no ietekmīgiem kritērijiem šī gada vērtējumā ir dīkstāves pabalstu neesamība. Tāpat šī gada specifika ir koronavīrusa ietekmes izvērtējums, un, redzam, ka šim faktoram ir bijusi ietekme, jo iepriekšējos trīs gadus (no 2017. līdz 2019 gadam) stiprākā kritērijus izturēja ap 5% Latvijas aktīvo uzņēmumu, bet šogad kvalificējušos uzņēmumu skaits ir sarucis līdz 3,5%," stāsta I. Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada otrajā ceturksnī izsniegto patēriņa kredītu apmērs pārsniedzis 150 miljonus eiro un ir augstākais ceturkšņa laikā izsniegto patēriņa kredītu apjoms kopš 2018. gada sākuma, savukārt noslēgto līgumu skaits sasniedzis pirms pandēmijas līmeni, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” apkopotā informācija par banku un citu kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju izsniegtajiem aizdevumiem.

Visvairāk patēriņa kredītu pēdējo 5 gadu laikā tika izsniegti 2018. gada 1. ceturksnī, kad to apjoms sasniedza gandrīz 345 miljonus eiro, taču pēc tam bija vērojams ļoti straujš sarukums, kas saistīts ar normatīvo aktu izmaiņām. Jaunās prasības paredzēja obligāti izvērtēt kredītņēmēju maksātspēju, samazināt kredītu pagarināšanas reizes, ierobežot reklāmu un noteica maksimālo gada procentu likmi, kas būtiski ietekmēja nebanku kreditēšanas sektoru. Tas veicināja pāreju no īstermiņa kredītiem par mazām summām uz garāka termiņa kredītiem par lielākām summām un samazināja kopējo izsniegto kredītu skaitu un summas.

“Patēriņa kredītu klienti galvenokārt izmanto dzīves kvalitātes uzlabošanai, piemēram, mājokļa remontam, automašīnas vai sadzīves tehnikas iegādei, izglītībai, ceļojumiem u.c. Kopš 2018. gada 2. ceturkšņa izsniegto patēriņa kredītu apjoms ir bijis salīdzinoši stabils, taču ar tendenci samazināties noslēgto līgumu skaitam un palielināties vidējai izsniegtajai summai. Šī gada 2. ceturksnī vērojams straujš noslēgto līgumu skaita pieaugums – par 43%, salīdzinot ar šī gada 1. ceturksni, un par 51%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn,” informē AS “Kredītinformācijas Birojs” valdes loceklis Intars Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītbiroja "Kredītinformācijas Birojs" (KIB) datubāzē šobrīd ir ieraksti par 986 tūkstošiem privātpersonu jeb praktiski visiem Latvijas finansiāli aktīvajiem iedzīvotājiem. Aktīvas saistības KIB datu arhīvs uzrāda 764 tūkstošiem iedzīvotāju, no kuriem 314 tūkstoši personu kavē vismaz vienu rēķinu, kas naudas izteiksmē sasniedz 1,15 miljardus eiro.

Katras finansiāli aktīvas personas kredītvēsture saglabājas kredītu biroja datu arhīvā automātiski.

Vai kredītkarte arī ir parāds?

Kredītkartes Latvijā tiek plaši izmantotas, bet retais aizdomājas, ka arī kartes izmantotais kredītlimits personas vēsturē tiek fiksēts kā parādsaistības. "Bieži personas ar stabiliem ienākumiem zvana uz KIB ar sašutumu, ka tiek atteikts aizdevums vai prece uz nomaksu. Cilvēkam pašam šķiet, ka nekādu saistību nav, bet personai ir aktīva kredītkarte (bieži vairākas), piešķirtais kredītlimits iztērēts, procentu maksājumi par iztērēto limitu tiek ieturēti automātiski, tāpēc šis parāds tiek aizmirsts," skaidro Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvi aizņēmumu līgumi ar kredītiestādēm šobrīd ir 692 tūkstošiem privātpersonām par kopējo summu 13 miljardi eiro. Savukārt kopējais iedzīvotāju parāda apjoms kredītiestādēm ir sasniedzis 1,4 miljardus eiro, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” (KIB) dati.

Vidējā līguma summa ir 11 tūkstoši eiro, vidējais līgumu skaits vienai personai 1,9 līgumi. Trešā daļa aizņēmumu līgumu (29%) ir par summu līdz 500 eiro, un lielākā daļa aizņēmēju jeb 34% ir vecumā līdz 30 gadiem.

Lielākais parādnieku skaits ir vecuma grupā no 31 līdz 50 gadiem: puse šīs grupas pārstāvju (51%) kavē kādu no kredītiestādes līgumiem, 49% šīs grupas pārstāvju ir arī kāds kavēts rēķins.

“Visvairāk parādu ir ekonomiski aktīvajā grupā, pie kam līdzīgs parādnieku skaits ar kavētiem kredītiestāžu līgumiem un rēķiniem, liecina, ka tie varētu būt vieni un tie paši cilvēki. Vienai personai bieži vien ir vairāki aizņēmumi pie dažādiem aizdevējiem un šie ir tikai privātpersonu aktīvie līgumi ar lielākajām finanšu iestādēm – bankām, līzinga devējiem, patēriņa kreditētājiem. KIB datu bāzē tiek reģistrēti arī privātpersonu nenomaksātie rēķini pie dažādiem pakalpojumu sniedzējiem – apsaimniekotājiem, elektroenerģijas un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kā arī nodokļu parādi un parādi ārpus tiesas parādu piedziņas uzņēmumiem. Šādu parādnieku kopskaits šobrīd ir 222 tūkstoši un kopējā parādu summa sasniegusi 167,7 miljonus eiro”, uzsver Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 7. aprīļa izmaiņas SEB bankas valdes sastāvā – SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs pievienosies bankas valdei un uzņemsies atbildību par AML un darbības atbilstības jomu. Savukārt līdzšinējais atbildīgais par šo jomu, valdes loceklis Kārlis Danēvičs, turpmāk vadīs kredītu un risku kontroles jomu, informē banka.

Jauno valdes sastāvu apstiprinājusi Eiropas Centrālā banka un SEB bankas Padome.

Māris Larionovs strādā SEB bankā vairāk nekā 27 gadus un ieņēmis dažādus vadošus amatus gan kreditēšanas, gan bankas privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas struktūrvienībās. Pēdējos 9 gadus vadot Kreditēšanas pārvaldi, M.Larionovs sekmējis mērķtiecīgu un nepārtrauktu SEB bankas kredītportfeļa izaugsmi un uzkrājis bagātīgu klientu izvērtēšanas pieredzi.

M.Larionovs ieguvis profesionālo maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē, pabeidzis arī augstākā līmeņa vadītāju profesionālās izglītības programmu Vallenberga institūtā un Zviedrijas Līderības attīstības programmu Art of Execution. No 2014. gada viņš ir AS Kredītinformācijas birojs uzraudzības padomes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2018.gada janvāra līdz 2021.gada aprīlim iedzīvotājiem izsniegti 48 tūkstoši hipotekārie aizdevumi kopsummā par vairāk nekā 2 miljardiem eiro, liecina "Kredītinformācijas Birojs" (KIB) apkopotie dati par pēdējos trīs gados privātpersonām izsniegtajiem aizdevumiem mājokļu iegādei.

Dati apkopoti par 20 dažādu kredītiestāžu izsniegtajiem kredītiem īpašuma iegādei, celtniecībai un remontam.

"Zīmīgi, ka straujāks kāpums vērojams tieši posmā pēc Covid-19 pandēmijas uzsākšanās 2020.gada aprīlī, kad kreditēšanas nozare piedzīvoja "pauzi" un strauji mainījās privātpersonu dzīvesveids. 2020.gada otrajā pusgadā novērojama straujāka nekustamo īpašumu apgūšana gan skaita ziņā, gan izsniegto summu ziņā. Vidējie rādītāji pārsniedz gan 2019.gada, gan 2018.gada apjomus", uzsver Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

No visiem izsniegtajiem aizdevumiem gandrīz puse (43%) ir summas līdz 20 tūkstošiem eiro. Zīmīgi arī tas, ka pēdējā gada laikā palielinājies kredītlīgumu skaits par summu virs 100 tūkstošiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji krītas banku tirgus daļa patēriņa kredītu segmentā (kredītlīnijas, kredītkartes, u.c), salīdzinot ar alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēju privātpersonām izsniegtajiem patēriņa aizdevumiem, liecina "Kredītinformācijas Birojs" (KIB) apkopotie dati par pēdējiem trīs gadiem.

Šī gada aprīlī bankas izsniegušas iedzīvotājiem patēriņa aizdevumus par kopējo summu 17 026 625 eiro, bet alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji - par kopsummu 16 670 348 eiro, liecina KIB datu arhīvs.

Pirms diviem gadiem, 2019.gada aprīlī, banku izsniegtie patēriņa aizdevumi privātpersonām sasniedza 19 750 602 eiro, bet licenzēto patērētāju kreditoru piešķirtā summa iedzīvotājiem bija 17 880 807 eiro.

"No mūsu datubāzē esošās informācijas izriet, ka šobrīd pēc jaunu izsniegto kredītu skaita bankas pārvalda aptuveni 15%, bet t.s. nebankas izsniegušas 85% no visiem patēriņa kredītiem. Kopš 2019 gada aprīļa banku izsniegtās summas regulāri ir samazinājušās, turpretī ātro izsniegto kredītu summas ar retiem izņēmumiem turpina pārsniegt banku aizdotās summas," uzsver Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hipotekārā kreditēšana Latvijā pandēmijas laikā piedzīvojusi gan kritumus, gan kāpumus. 2020. gada sākumā iedzīvotājiem izsniegtā mājokļu kredītu summa mēnesī svārstījās 40 miljonu eiro robežās, bet 2021. gada noslēgumā jau ik mēnesi sasniedza 75 līdz 80 miljonus eiro, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” (KIB) dati.

2020. gada janvāra mēnesī finanšu iestādes – bankas un alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji – iedzīvotājiem mājokļu kredītos piešķīrušas 41,8 miljonus eiro, savukārt 2022. gada decembrī privātpersonām izsniegtā kopējā summa ir dubultojusies, sasniedzot 80,2 miljonus eiro.

“Minētajā periodā vidējais mēnesī noslēgto mājokļu kredītlīgumu skaits nav dubultojies, bet palielinājies vien par 20 %. No pieejamajiem datiem varam secināt, ka pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem aug, un, pieaugot pieprasījumam pēc nekustamajiem īpašumiem, turpina celties cenas un darījuma vidējā summa," secina Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Līdzīgu tendenci atspoguļo bankas Citadele dati. “Citadelē noslēgto mājokļa iegādes līgumu skaits 2021. gadā ir palielinājies par 40 %, salīdzinot ar 2020. gadu. COVID-19 pandēmija noteikti ir veicinājusi interesi par māju iegādi un lielākiem īpašumiem, kā arī palīdzējusi pārvarēt iepriekšējās krīzes bailes. Pēc pirmā satraukuma viļņa pāriešanas, klienti turpināja plānot un realizēt mājokļa iegādi,” skaidro Jānis Mūrnieks, Citadeles Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru