Komerclikuma 170. pants paredz, ka kreditors, kurš nevar panākt sava prasījuma apmierināšanu no sabiedrības, var celt prasību sabiedrības labā pret sabiedrības valdes locekļiem, ja viņi nodarījuši sabiedrībai zaudējumus un nav tos atlīdzinājuši.

Saskaņā ar Komerclikumu prasību var celt 5 gadu laikā no prasības tiesību rašanās dienas un kreditora tiesības celt prasību neierobežo arī tas, ka sabiedrība ir atteikusies no prasības pret vainīgo, starp sabiedrību un valdes locekli ir noslēgts izlīgums, kā arī tas, ka zaudējums nodarīts pildot dalībnieku sapulces vai padomes lēmumu.

Šajos laikos, kad parādu piedziņa prasa arvien vairāk pūļu, kreditori novērtētu jebkuru efektīvu papildus līdzekli cīņā ar parādniekiem. Taču, kad Komerclikuma 170. pants ir izmantojams un vai tas nodrošina pietiekami efektīvu aizsardzību, lai kreditoriem būtu interese minētās tiesības izmantot? Manuprāt, lai gan ir pilnīgi skaidrs, ka nekāds brīnumlīdzeklis tas nav, kreditoriem ir vērts paturēt prātā šo pantu, jo var būt situācijas, kad tas tiešām palīdz.

Likvidējamās "ABLV Bank" noguldītāju pārbaužu ātrums ir nepieļaujami lēns un pārspīlēti dārgs, pēc otrdien notikušās akcionāru sapulces atzina viens no bankas lielākajiem akcionāriem Ernests Bernis.

Viņš arī norādīja, ka šāda situācija būtiski aizskar noguldītāju un akcionāru intereses, kā arī nav izdevīgs Latvijas ekonomikai.

"Šodien mūs iepazīstināja ar kreditoru pārbaužu prognozētajām izmaksām. Tās būtiski pārsniedz iepriekšējā akcionāru pilnsapulcē noteiktos izmaksu griestus 30 miljonu eiro apmērā. Likvidatori iepazīstināja arī ar konsultanta izstrādāto kreditoru pārbaužu jauno grafiku, kas paredz pārbaudes veikt vismaz līdz 2022.gada otrajam ceturksnim. Šāds termiņš nav pieļaujams. Cieš noguldītāji, akcionāri, ekonomika, jo šobrīd nav pabeigtas pat privātpersonu un Latvijas nodokļu maksātāju pārbaudes, kas savukārt neļauj naudai atgriezties ekonomikā," pauda Bernis.

Pēdējos pāris gados jaundibinātu uzņēmumu skaits arvien palielinās un tas ir apsveicami, raugoties no ekonomikas attīstības aspekta. Katrs jauns uzņēmējs cer, ka viņa izlolotais bizness sasniegs labus rezultātus un peļņu, taču realitātē tas diemžēl ne visiem izdodas.

Nevēlos biedēt jauno uzņēmumu vadītājus, tomēr pašreizējā situācija maksātnespējas jomā mudina atgādināt, ka valdei kā uzņēmuma izpildinstitūcijai ir savi likumiskie pienākumi, par kuriem nedrīkstētu aizmirst, arī saskaroties ar finansiālām grūtībām.

Krietns un rūpīgs saimnieks ar atbildību

Prakse rāda, ka ne katrs no jaunajiem un arī vairs ne gluži jaunajiem uzņēmējiem apzinās, ka valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa statuss nes līdzi arī atbildību. Uzņēmuma valdes galvenais pienākums ir rūpēties par uzņēmuma darba organizāciju, lai īstenotu nospraustos mērķus un gūtu plānoto peļņu. Taču, ja dažādu iemeslu dēļ uzņēmums saskaras ar finansiālām grūtībām, valdes locekļiem savlaicīgi jākonstatē brīdis, kad jāpieņem lēmums par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Komerclikumā ietvertā frāze – valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam - nav emocionāls uzmundrinājums, bet gan noteikums, kura neievērošanai ir tiesiskas sekas.

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Juridiskas personas maksātnespējas procesa mērķis ir kreditoru prasījumu pēc iespējas pilnīgāka apmierināšana. Primāri šis mērķis tiek sasniegts, no parādnieka mantas pārdošanas iegūtos līdzekļus novirzot kreditoru prasījumu segšanai. Cita starpā minētā mērķa sasniegšanu nodrošina arī parādnieka veiktās saimnieciskās darbības līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai izvērtēšana, lai noskaidrotu, vai parādnieka un tā pārvaldes institūciju darbībās nav konstatējama tāda prettiesiska rīcība, kas samazinājusi parādnieka aktīvus, kuri būtu novirzāmi kreditoru prasījumu segšanai, tādējādi aizskarot kreditoru kopuma intereses. Konstatējot parādnieka vai tā pārvaldes institūciju rīcībā minēto prettiesisko rīcību, maksātnespējas procesa administratoram ir pienākums celt attiecīgas prasības (par darījumu apstrīdēšanu, zaudējumu piedziņu no parādnieka pārstāvjiem u.c.), kuru apmierināšanas rezultātā palielinātos kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmērs.

No 2015. gada 1. marta spēkā ir grozījumi Maksātnespējas likumā, kas paredz valdes locekļu atbildību par grāmatvedības dokumentu nenodošanu maksātnespējas administratoram. Grozījumu mērķis pēc būtības arī ir nodrošināt kreditoru prasījumu pēc iespējas pilnīgāku apmierināšanu maksātnespējas procesā. Jaunās normas tika ieviestas kā palīglīdzeklis, lai izskaustu iespēju valdes loceklim izvairīties no atbildības par parādniekam (kapitālsabiedrībai) nodarītajiem zaudējumiem, ja maksātnespējas procesa administratoram netiek nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti vai tie ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Prasību pret valdes locekli parādnieka vārdā ceļ maksātnespējas procesa administrators. Turklāt ar šiem grozījumiem ieviesta zaudējumu prezumpcija – minētajos gadījumos ar parādniekam (kapitālsabiedrībai) nodarīto zaudējumu apmēru tiek uzskatīti parādnieka maksātnespējas procesā atzītie kreditoru prasījumi pamatparāda apmērā, kurus nav iespējams segt parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros.

2022. gada 30. augustā tika publiski izziņots, ka Ministru kabinets ir vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem. Jau iepriekš publiski ir daudz diskutēts par šī projekta nepieciešamību un tā ekonomiskajiem plusiem un mīnusiem, tāpat arī pret šāda termināļa izveidi ir iebilduši Saulkrastu iedzīvotāji. Līdz ar to daudziem lasītājiem aktuāls ir jautājums – kas tad īsti ir šis „nacionālo interešu objekts” un kādas priekšrocības sniedz šāds statuss?

Vispirms jau tiksim skaidrībā, no kura likuma izriet nacionālo interešu objekta definīcija, un kā tiek pieņemts lēmums par šāda objekta izveidi. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā noteikts: “Nacionālo interešu objekti — teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.” Turpat tālāk arī norādīts, ka nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus nosaka, izveido un apstiprina Ministru kabinets. Savukārt priekšlikumus par nacionālo interešu objekta izveidošanu sagatavo un virza apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgā nozares ministrija sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kuru teritoriju ietekmēs šis objekts.

Likvidējamās ABLV Bank Likvidācijas komiteja ir apstiprinājusi sabiedrības auditēto finanšu pārskatu par 2018. gadu, kura auditu veica zvērinātu revidentu komercsabiedrība Nexia Audit Advice, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Kā ziņots, pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) izplatītā paziņojuma 2018. gada 13. februārī un 23. februārī sekojošā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes lēmuma “Par noguldījumu nepieejamības iestāšanos”, lai maksimāli aizsargātu klientu un kreditoru intereses, 26. februārī ABLV Bank, AS akcionāru ārkārtas sapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju. Lēmums tika pieņemts pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka un Vienotā Noregulējuma valde nolēma, ka ABLV Bank ir jālikvidē atbilstoši vietējai – Latvijas likumdošanai. FKTK pieteikumu par pašlikvidāciju apstiprināja 2018. gada 12. jūnijā, kas uzskatāms par Sabiedrības likvidācijas uzsākšanas dienu.

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

AS Liepājas metalurgs kreditori piedāvā uzņēmuma lielākajiem akcionāriem - Sergejam Zaharjinam, Iļjam Segalam un Kirovam Lipmanam - pārdot sev piederošās - kopā 93% - Liepājas metalurga akcijas uzņēmuma lielākajiem kreditoriem vai to norādītajām personām par vienu latu katram no pārdevējiem, teikts piektdienas pēcpusdienā izplatītajā Liepājas metalurga kreditoru kluba pieaicinātā finanšu konsultanta Prudentia vēstulē akcionāriem.

Prudentia vēstulē norādīts, ka akcionāriem rakstiska oficiāla atbilde uz vēstulē izvirzītajiem nosacījumiem jāsniedz līdz otrdienas, 7.maija, plkst.12, atbildi nogādājot Prudentia Rīgas birojā.

Vēstulē norādīts, ka attiecībā uz akcijām, par kurām pastāv tiesvedība starp Zaharjinu un Lipmanu, starp strīdniekiem jānoslēdz izlīgums un tās pēc iespējas ātrāk jānodod kreditoriem. Zaharjins, Segals un Lipmans savā īpašumā varētu paturēt pa vienai akcijai, kas nodrošinātu to tiesības piedalīties turpmākā Liepājas metalurga pamatkapitāla palielināšanā. Izpildot akciju pirkuma līgumu, Zaharjinam un Segalam būtu jānodrošina, ka Liepājas metalurga padome pārvēl uzņēmuma valdi uz kreditoru norādītām personām un atkāpjas.

Publiskajā telpā periodiski uzvirmo diskusijas par to, vai Latvijā uzņēmumu valdes locekļu atbildība ir samērīga. Viedokļi atšķiras diapazonā no «valdes locekļi ne par ko neatbild» līdz «valdes locekļu atbildība ir tik nesamērīgi augsta, ka mums drīz nebūs neviena, kas gribēs uzņemties risku strādāt valdē». Kā tad īsti ir?

Komerclikums lakoniski paredz, ka valdes locekļiem ir jārīkojas kā krietniem un rūpīgiem saimniekiem, pretējā gadījumā ir jāsedz zaudējumi, ja tādi ir radušies valdes rīcības rezultātā. Starptautiskajā praksē valdes locekļi parasti neatbild, ja zaudējumi ir iestājušies biznesa risku dēļ, ja vien valdes locekļi ir rīkojušies labā ticībā, ir rīkojušies ar rūpību, ko no viņiem attiecīgajā situācijā varēja saprātīgi sagaidīt un valdes locekļiem ir bijis pietiekams pamats uzskatīt, ka viņu rīcība ir uzņēmuma interesēs. Tas ir t.s. business judgement rule. Latvijas Komerclikumā šāds formulējums nav atrodams, taču nedz tiesību zinātnieku vidū, nedz tiesu praksē šis princips arī netiek apšaubīts. Vairāk neizpratnes ir jautājumā, vai valdes locekļiem ir jāatbild arī uzņēmuma kreditoru priekšā, t.i. par uzņēmuma nesegtajām saistībām. Latvijas likumos ir paredzēti divi izņēmumi no vispārējā principa, ka valde neatbild par uzņēmuma saistībām.

Likvidējamā «ABLV Bank» atkārtoti aicina bankas kreditorus īpaši rūpīgi izvērtēt iespējamos kreditoru interešu pārstāvju piedāvājumus, aģentūru LETA informēja bankā.

Būtiski pievērst uzmanību, vai piedāvātās priekšrocības nav pretrunā ar likumu, jo tādiem piedāvājumiem nav tiesiskā pamata.

«ABLV Bank» informēja, ka pēdējā laikā vēlreiz aktivizējušies dažādi konsultāciju uzņēmumi, kas piedāvā pārstāvēt kreditoru intereses bankas pašlikvidācijas procesā, apsolot «nodrošināt priekšrocības vai cita veida ieguvumus». Par šādu pakalpojumu tiek prasīta samaksa avansā, procentuāla daļa no kreditora saņemtās naudas summas, solot ātrāku naudas izmaksu.

Likvidējamā «ABLV Bank» vērš uzmanību, ka bankas pašlikvidācijas process tiek īstenots tikai un vienīgi saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apstiprināto pašlikvidācijas plānu un piemērojamiem Latvijas likumiem - neparedzot nekādas ārpuskārtas prioritātes. Šajā procesā iesaistīts arī starptautiskais auditors.

Ja Latvijas drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti, komentējot iespējas nepieciešamības gadījumā palielināt aizsardzībai atvēlēto finansējumu, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš skaidroja, ka 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) novirzīšana aizsardzībai ir Latvijas apņemšanās un valdība rūpīgi sekos līdzi tam, lai nevienā brīdī «netiktu iziets no noteiktās 2% robežas». «Nav pašmērķis pacelt augstāk procentus, bet, ja mūsu drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti, ja tas būs nepieciešams konkrētos projektos,» skaidroja Kučinskis.

Savukārt Valsts prezidents uzsvēra, ka aizsardzībai novirzītie 2% no IKP ir jānotur, ņemot vērā arī to, ka Latvijas IKP var palielināties straujāk vai arī kādā brīdī samazināties. «2% ir jābūt obligāti, un tam ir jābūt Latvijas starptautiskam vēstījumam - ka Latvija ir un būs gatava nodrošināt vismaz 2% no IKP aizsardzībai,» pārliecību pauda Vējonis.

Spekulācijām par likvidējamās «ABLV Bank» kreditoru pārbaužu kvalitāti nav pamata, atzīmēja bankas likvidators Arvīds Kostomārovs.

Viņš norādīja, ka visu «ABLV Bank» kreditoru un ar tiem saistīto klientu pārbaudes notiks neatkarīgi un vairākās kārtās, ko īstenos starptautiskās auditorfirmas «Ernst&Youn» (EY) eksperti no vairākām pasaules valstīm, tostarp ASV. «Pārbaudes vadīs eksperti, kuri specializējušies līdzīgu uzdevumu veikšanā. Tas garantēs vēl lielāku caurspīdīgumu un kreditoru vērtējumu objektivitāti,» teica Kostomārovs.

Pēc viņa paustā, metodoloģija, kuras pirmā versija regulatoram tika iesniegta pagājušā gada augustā, jau sākotnēji paredzēja 100% apmērā izvērtēt visus kreditorus, kuri likvidatoriem ir iesnieguši prasības pret banku, bet metodoloģijas apspriešanā palielināta saistīto un potenciāli saistīto bijušo klientu grupa, kas arī tiks pakļauta pārbaudēm. Tajās tiks detalizēti analizēti dati par to, kas ir patiesā labuma guvēji, tiks veiktas pārbaudes pret sankciju sarakstiem, lai nepieļautu naudas izmaksas kreditoriem, kuriem atklātos saistība ar dažādos sankciju sarakstos iekļautiem uzņēmumiem vai privātpersonām. Tāpat notiks transakciju monitorings, analizējot vēsturiskas transakcijas kopš 2013.gada. Kopumā paredzēts pārbaudīt aptuveni 3700 kreditoru un vairāk nekā 9000 ar tiem saistīto klientu.

Likvidējamās "ABLV Bank" aktīvo kreditoru pārbaudes plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām, intervijā sacīja bankas likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Tas, ko bija plānots izdarīt piecos gados, tiks izdarīts piecos gados. Proti, līdz nākamā gada beigām ir plānots pabeigt visu aktīvo kreditoru pārbaudes. Tiem, kuriem līdzekļi būs izmaksājami, tie tiks izmaksāti. Tiem, kuriem līdzekļi tiks iesaldēti un arestēti, tie būs arestēti un gaidīs tiesas lēmumu. Respektīvi, pārbaužu process jeb darbs ar aktīvajiem kreditoriem noslēgsies paredzētajā termiņā," teica bankas likvidators.

Rozenbergs atzīmēja, ka pēc tam, kad noslēgsies darbs ar aktīvajiem kreditoriem, paliks dažādas "astes", kuras diezgan droši prasīs vēl kādus četrus piecus gadus, taču tas būs neaktīvais bankas likvidācijas periods ar jau būtiski mazākiem resursiem un mazāku darbinieku skaitu.

Valsts pieņemto lēmumu rezultātā 90-tajos gados tika likvidēta lauksaimnieciskā un rūpnieciskā ražošana. No valdības puses veikta neveiksmīga privatizācija, kura likvidēja VEF, Alfa, Ogres trikotāžas kombinātu, Daugavpils ķīmiskās ššķiedras kombinātu, Līvānu māju būves kombinātu, Rīgas, Liepājas un Jelgavas mašīnbūves uzņēmumus, RAF utt.

Privatizāciju par neveiksmīgu ir atzinis arī esošais premjers Valdis Dombrovskis.

Toreiz privatizācijas rezultātā izdevās saglabāt a/s Liepājas metalurgs, kurš veiksmīgi nostrādāja līdz 2013. gada 10. maijam. Savas darbības laikā tas nodrošināja ar darbavietām 2000-2500 strādājošo. Saistītajos un meitas uzņēmumos tika nodarbināti vēl 1000 liepājnieku. A/s LM sponsorēja futbolu un hokeju vidēji ar 1.5 milj.Ls/gadā, tajā tika iesaistīti 600 jaunie sportisti. Tā visa šobrīd jau ir vēsture.

Ko dara esošā valdība? Turpina likvidēt atlikušos rūpniecības uzņēmumus, veidojot aplamu ekonomisko politiku. 4.novembrī tika pieteikta a/s Liepājas metalurgs maksātnespēja, Cemex apsver konservācijas iespēju. Valmieras stikla šķiedra domā. Kāpēc?

Likvidējamās ABLV Bank aktīvu apjoms ir pilnīgi pietiekams, lai segtu visus kreditoru prasījumus, liecina bankas pusgada pārskatā sniegtā informācija.

Pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) izplatītā paziņojuma 2018. gada 13. februārī, lai maksimāli aizsargātu klientu un kreditoru intereses, 26. februārī ABLV Bank, AS ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2018. gada 5. martā iesniegto pieteikumu par pašlikvidāciju apstiprināja 2018. gada 12. jūnijā, kas uzskatāms par bankas likvidācijas uzsākšanas dienu.

Līdz ar pašlikvidācijas apstiprināšanas dienu savas pilnvaras zaudēja līdzšinējie bankas padomes un valdes locekļi, bet darbu kā lēmējinstitūcija uzsāka bankas Likvidācijas komiteja, kurā darbojas četri FKTK apstiprināti likvidatori. Divi no likvidatoriem ir ar atbilstošu pieredzi un zināšanām finanšu un komercdarbības jomā, bet divi – zvērināti advokāti. Likvidatoru komandā strādā zvērināti advokāti Eva Berlaus un Elvijs Vēbers, nekustamā īpašuma un finanšu eksperts Andris Kovaļčuks, kā arī korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs. Likvidatoru atbalstam piesaistīti arī neatkarīgi eksperti un starptautiskā auditorkompānija «Ernst & Young», kuras sastāvā darbojas eksperti vismaz no piecām valstīm.

Likvidējamās «ABLV Bank» kreditori pieteikuši prasības nedaudz vairāk kā divu miljardu eiro apmērā, kas ir 98% no visām bankas saistībām, aģentūrai LETA pavēstīja bankā.

Kopumā «ABLV Bank» likvidatoru aicinājumam līdz 2018.gada 18.septembrim pieteikt prasījumus atsaukušies gandrīz 3300 kreditoru.

Vienlaikus bankā uzsvēra, ka Kredītiestāžu likums kreditoru pieteikšanās beigu termiņu nenosaka, tādējādi kreditori, kuri līdz 18.septembrim prasījumus nepaguva iesniegt, to varēs izdarīt arī turpmāk, taču šāds kreditors kvalificēsies citai, proti, vēlākai kreditoru prasījumu izmaksu kārtai.

«Likvidācijas komiteja atzinīgi novērtē sasniegto rezultātu. Neskatoties uz salīdzinoši īso periodu kreditoru prasījumu iesniegšanai, saņemts gandrīz maksimāli iespējamais prasījumu apmērs,» sacīja «ABLV Bank» likvidators Arvīds Kostomārovs.

Valdes loceklim ir jāvada uzņēmums kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas sevī ietver arī pienākumu nepieļaut nepamatotu parādasaistību rašanos.

Diemžēl mūsu valstī izplatīta ir saistību izpildes kavēšana kā rezultātā darījuma partneri ir spiesti aprēķināt dažādas soda sankcijas. Nereti arī nodokļu pārbaudēs uzņēmumiem tiek veikti uzrēķini par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.

Līdz šim valdes locekļiem nebija jāatbild par prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radītu parādsaistību pieaugumu, jo tiesu praksē bija nostiprinājies uzskats, ka uzņēmumam aprēķinātās soda sankcijas nav zaudējums, ja tās nav reāli apmaksātas. Īpaši saudzīga līdzšinējā tiesu prakse bija pret valdes locekļiem, kuru uzņēmumiem nodokļu auditos bija veikti uzrēķini un pret kuriem maksātnespējas administratori bija cēluši prasības par zaudējumu piedziņu. Administratoru prasības, praktiski, vienmēr tika noraidītas aizbildinoties ar uzskatu, ka nodokļu auditā netiek vērtēta valdes locekļa civiltiesiskā atbildība un, ka auditā uzrēķinātās soda sankcijas nav atzīstamas par zaudējumu.

Vidējais mēneša pamatalgas pieaugums organizāciju valdes locekļiem Latvijā šogad bija visaugstākais +12,6%, kamēr Lietuvā tas bija +12,5%, bet Igaunijā +11,7%, salīdzinot ar periodu pirms gada, liecina vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” veiktais ikgadējais Augstāko vadītāju atalgojuma pētījums.

Tajā pašā laikā, analizējot vidējo mēneša pamatalgas pieaugumu organizāciju valdes priekšsēdētājiem, vērojama atšķirīga aina – šeit augstākais pieaugums ir Lietuvā (+13,6%), kam seko Latvija (+9,2%) un Igaunija (+8,8%).

Salīdzinot gada kopējā atalgojuma izmaiņas (atalgojums ieskaitot bonusus un piemaksas) ar periodu pirms gada, pētījumā secināts, ka vidējais pieaugums valdes priekšsēdētājiem Latvijā ir +11,6%, bet valdes locekļiem +11,3%. Lietuvā tas ir +16,3% valdes priekšsēdētājiem un 14,8% valdes locekļiem, bet Igaunijā 12,0% valdes priekšsēdētājiem un 14,3% valdes locekļiem. Attiecīgi, Latvijā vērojams zemākais gada kopējā atalgojuma pieaugums gan organizāciju valdes priekšsēdētājiem, gan valdes locekļiem.

Augstākā tiesa ir pieņēmusi spriedumu par zaudējumu piedziņu no maksātnespējas administratora sakarā ar nodrošinātā kreditora (bankas) interešu aizskārumu. Tiesas piespriestie zaudējumi sasniedz 1 300 000 eiro. Ciktāl ir zināms ZAB COBALT, tā ir pirmā šāda veida lieta Latvijas vēsturē.

Īsumā lietas būtība ir šāda. Banka izsniedza sabiedrībai aizdevumu, kas bija nodrošināts ar pirmās kārtas hipotēkām un komercķīlu. Faktiski par labu bankai bija ieķīlāta visa aizņēmēja manta. Pusotru gadu aizņēmējs pildīja savas saistības, bet vēlāk tam tika pasludināts maksātnespējas process. Kaut arī aizņēmējs ilgstošu laiku veica ikmēneša maksājumus bankai un aizdevums bija iegrāmatots aizņēmēja bilancē, administrators nav atzinis bankas pieteikto nodrošināto prasījumu. Banka pārsūdzēja šo administratora atteikumu tiesā, kas noraidīja sūdzību. Tāpēc banka cēla prasību par sava prasījuma atzīšanu.

Pirmās instances tiesa atzina bankas nodrošināto prasījumu gandrīz četru miljonu eiro apmērā. Taču dīvainā kārtā pēc šāda bankai labvēlīga sprieduma pasludināšanas administrators panāca to, ka tiesa atcēla piemēroto prasības nodrošinājumu, kā rezultātā administratoram radās iespēja pārdot aizņēmēja aktīvus. Īsā laikā tas arī tika izdarīts. Visa izsolēs iegūtā naudas summa tika izmaksāta citiem kreditoriem. Savukārt banka nesaņēma nevienu centu, kaut arī pārdotā manta bija ieķīlāta par labu bankai. Lielā ātrumā aizņēmējs tika likvidēts, un šī iemesla dēļ tiesas process par bankas prasījuma atzīšanu tika izbeigts.

Visbiežāk izmantotā blēdīšanās shēma maksātnespējas procesos Latvijā ir fiktīvu kreditoru prasījumu radīšana, kas ļauj iegūt balsstiesību vairākumu. Tādējādi tiek kontrolēta maksātnespējas procesa gaita fiktīvo kreditoru interesēs, kā arī saņemtas izmaksas no maksātnespējīgā uzņēmuma mantas, kas pēc likuma pienāktos tā patiesajiem kreditoriem.

Slimības vēsture

Shēmas sekmīgai realizācijai parasti nepieciešama arī administratora iesaistīšanās, kurš rīkojas fiktīvu kreditoru interesēs, atzīstot viņu prasījumus, vienlaikus noraidot «nevēlamos» patieso kreditoru prasījumus. Šādā veidā ļaunprātīgi tiek izmantots likuma noteikums, ka tikai administratora kompetencē ir lemt, kurus kreditoru prasījumus atzīt, kurus – nē. Faktiski administratoram ar likumu ir piešķirta milzīga ekonomiska vara, ļaujot izlemt, kuri kreditori ir tiesīgi piedalīties maksātnespējas procesā un saņemt apmierinājumu no maksātnespējīgā uzņēmuma mantas, kuri – nav.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidījusi Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pieteikumu pret zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielāko akcionāru SIA "Olmafarm" par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, liecina tiesas lēmums.

Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt "Olmafarm" piederošās 42,5% "Olainfarm" akcijas, kā arī aizliegt "Olmafarm" izmantot uzņēmumam piederošo "Olainfarm" akciju balsstiesības.

Tāpat noraidīts "Black Duck Invest" lūgums piemērot "Olmafarm" aizliegumu pieņemt lēmumus par "Olainfarm" pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, peļņas sadali, likvidāciju vai reorganizāciju, pieņemt lēmumus par grozījumu izdarīšanu "Olainfarm" statūtos par pārvaldes institūciju kompetences un lēmumu pieņemšanas kārtības maiņu, kā arī "Olainfarm" padomes locekļu atsaukšanu un/vai ievēlēšanu.

Pieteikumā tiesai "Black Duck Invest" norādīja, ka 2021.gada 27.aprīlī parakstīts līgums par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem, un, Čehijas uzņēmuma ieskatā, šis līgums ir likumīgs un spēkā esošs.

Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība, kas pārstāv vairākus privātos Latvijas Krājbankas kreditorus, iesniegusi sūdzību, kurā pieprasa atcelt Krājankas maksātnespējas procesa administratoru SIA KPMG Baltics.

Apvienība sūdzībā Rīgas apgabaltiesai norāda, ka KPMG Baltics «līdzšinējā darbība liecina par kreditoru interešu ignorēšanu un nekompetenci, pieņemot lēmumus Krājbankas maksātnespējas procesa būtiskākajos jautājumos».

Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība lūgusi tiesu pieprasīt maksātnespējas procesa administratora detalizētu pārskatu un paskaidrojumus par tā veiktajām darbībām kopš iecelšanas brīža, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atzinumu par administratora darbu, kā arī iecelt citu administratoru, kurš spētu «profesionāli strādāt visu kreditoru interesēs».

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.