Citas ziņas

TM: Tiesu teritoriālā reforma ir bijusi veiksmīga

Žanete Hāka, 30.06.2016

Jaunākais izdevums

Trešdien, 29.junijā, Tieslietu ministrijas vadība tikās ar Latvijas tiesu priekšsēdētājiem un zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem, lai apspriestu tiesu teritoriālās reformas rezultātus un pieredzi Latgales tiesu apgabalā, informē Tieslietu ministrija.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atzinīgi novērtēja Latgales reģiona tiesu darbības rādītājus pēc divu lielu - Daugavpils un Rēzeknes - tiesu izveidošanas. Tiesu teritoriālā reforma ir bijusi veiksmīga, tai izvirzītie mērķi ir sasniegti, secina tieslietu ministrs.

Savukārt Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina uzsvēra, ka svarīgam priekšnoteikumam veiksmīgai reformas īstenošanai ir jābūt tiesu priekšsēdētāju, zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku, tiesnešu un tiesu darbinieku atbalstam, kā arī visu reformas nodrošināšanā iesaistīto institūciju aktīvai dalībai.

Tieslietu ministrijas pārstāvji atzina, ka tiesu darbības teritoriju reformai ir izvirzīti vairāki mērķi, kuru sasniegšana ir vērtējama kopsakarā: tiesnešu noslodzes izlīdzināšana un tiesvedības termiņu samazināšana, specializācijas iespēju paplašināšana un nejaušības principa stiprināšana lietu sadalē, tiesas spriešanas kvalitātes paaugstināšana un vienveidīgas tiesu prakses nodrošināšana, kā arī tiesu rīcībā esošo resursu optimizēšana.

Sākotnējie tiesu darbības teritoriju reformas rezultāti apliecina, ka tai ir būtiska ietekme uz tiesu efektivitātes paaugstināšanu. Saskaņā ar Deklarāciju par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību un tās īstenošanai apstiprināto valdības rīcības plānu tiesu teritoriju reforma pilnībā tiks pabeigta līdz Latvijas simtgadei.

Pateicoties Latgales tiesu apgabalā īstenotajai tiesu un zemesgrāmatu nodaļu reformai organizatoriskā līmenī, būtiski ir paaugstinājušies tiesu efektivitātes rādītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

2017.gada februārī darbu sāks Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

Zane Atlāce - Bistere, 01.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiks apvienotas, no 2017. gada 1. februāra izveidojot tiesu ar nosaukumu - Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, informē Tieslietu ministrijā.

Jaunizveidotajai tiesai būs divas atrašanās vietas - līdzšinējo abu tiesu adresēs. Pieņemtais lēmums skar tiesas organizatoriskā līmenī. Uzsākto lietu izskatīšanu turpinās tie paši tiesneši, dokumentus tiesai būs iespējams iesniegt jebkurā no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas atrašanās vietām, tādejādi palielināsies tiesas pieejamība apmeklētājiem.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina norāda: tiesu darbības teritoriju reforma, ko ministrija sadarbībā ar Tieslietu padomi īsteno jau kopš 2015. gada, tiek atzīta par būtisku instrumentu tiesu efektivitātes paaugstināšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs. Apvienojot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesu ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesu, samazināsies noslodzes atšķirības starp šo tiesu tiesnešiem un būs iespējamas plašākas specializācijas iespējas. Minētajās tiesās ir samērā neliels tiesnešu un tiesu darbinieku skaits salīdzinoši arī citām Rīgas tiesām, pie tam tās ģeogrāfiski atrodas samērā tuvu. Līdz ar to šis solis ir kā loģisks turpinājums iesāktajam tiesu darbības teritoriju pārskatīšanas procesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Darbu sāk Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

Lelde Petrāne, 30.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 1.februārī, darbu sāk Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, apvienojot divu Rīgas tiesu - Zemgales priekšpilsētas un Kurzemes rajona - darbības teritorijas. Izmaiņas ir saistītas ar 2015.gadā uzsākto tiesu teritoriālo reformu ar mērķi efektivizēt tiesu darbu, tostarp samazināt tiesvedības termiņus, informē Tieslietu ministrijas pārstāve Lana Ivulāne.

Arī turpmāk dokumentus tiesai būs iespējams iesniegt jebkurā no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas atrašanās vietām - abu līdzšinējo tiesu adresēs (Baloža ielā 14 un Daugavgrīvas ielā 58).

Kā norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina: «Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa tika izveidota ar mērķi samazināt noslodzes atšķirības starp šo tiesu tiesnešiem, tādejādi paredzot plašākas tiesnešu specializācijas iespējas. Turklāt minētajās tiesās ir samērā neliels tiesnešu un tiesu darbinieku skaits salīdzinoši arī citām Rīgas tiesām un tās ģeogrāfiski atrodas samērā tuvu, tādejādi, tiesas apvienojot, tiks sekmēta tiesu pieejamība, lietu izskatīšanas nepārtrauktība un lietu sadales nejaušība tiesā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Premjers: Nodokļu reformas galvenais mērķis ir iedzīvotāju drošība un labklājība

LR Ministru prezidents Māris Kučinskis, 24.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no valdības prioritātēm ir tautsaimniecības attīstība, un šī mērķa ietvaros būtiska nozīme ir jaunajai nodokļu reformai, kurai jāsāk darboties 2018.gada 1. janvārī. Acīmredzot ir pienācis laiks atbildēt uz tiem jautājumiem, kuri katru dienu ir atrodami medijos, sociālajos tīklos un atbildes uz kuriem gaida sabiedrība.

Kādēļ ir vajadzīga nodokļu reforma?

Latvijā pašreizējā brīdī ir vērojams ekonomikas pieaugums – par to liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan arī iekasētie nodokļi. Tomēr, vai mūs apmierina attīstības temps un vai šādi turpinot mēs varam sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo labklājības līmeni? Attīstības tempa palielināšanai Latvijai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma – instruments, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt savā attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi. Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto mērķi par 5% ekonomikas pieaugumu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā.

Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāta rekonstruētā Zemgales rajona tiesas ēka Pils ielā 16,Tukumā, kuras atjaunošana izmaksājusi 2 663 306 eiro, informē Tiesu namu aģentūra.

Esošajai tiesas ēkai, kas būvēta 1882. gadā, tika veikta fasādes rekonstrukcija, iekštelpu pārplānošana un pārbūve, kā arī inženiertehnisko komunikāciju nomaiņa, savukārt jaunizbūvētajā korpusā izvietotas tiesas sēžu zāles, kas aprīkotas ar modernām tehnoloģijām, tostarp videokonferenču un skaņas ierakstu iekārtām.

Pēc rekonstrukcijas ēkas lietderīgā platība ir palielinājusies divas reizes. Tas nodrošina iespēju ēkā izvietot arī tiesā iekļauto zemesgrāmatu nodaļu ar arhīvu un tādējādi īstenot reformu, kuras ietvaros paredzēta zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pilnīga iekļaušana rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā. Projekta pasūtītājs un finansētājs ir valsts akciju sabiedrība «Tiesu namu aģentūra».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunā kapitālsabiedrību daļu regulējuma aktualitātes

Marija Berdova - Zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināta advokāta palīdze, 10.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Civilprocesa likumā 2018. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi, kas ievieš jaunu kapitālsabiedrības daļu (akciju) apķīlāšanas un pārdošanas kārtību. Tie paredz, ka, lemjot par daļu (akciju) apķīlāšanu, tiesu izpildītājam būs jānorāda apķīlāto daļu (akciju) vērtība, kas nevar būt zemāka par šo daļu (akciju) nominālvērtību. Praksē daļu (akciju) nominālvērtība var būtiski atšķirties no tirgus vērtības, līdz ar to paredzams, ka daļu (akciju) vērtības noteikšana kopumā varētu paildzināt piedziņas procesu.

Nepieciešamības gadījumā tiesu izpildītājs daļu (akciju) piespiedu pārdošanas vērtības noteikšanai pēc savas iniciatīvas var pieaicināt ekspertu. Ja parāda piedzinējs vai parādnieks nav apmierināts ar eksperta daļu (akciju) novērtējumu, tas ir tiesīgs lūgt tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai daļu (akciju) novērtēšanai uz sava rēķina. Ja ir veiktas divas ekspertu novērtēšanas, daļu (akciju) piespiedu pārdošanas cena nedrīkst būt zemāka par augstāko eksperta noteikto piespiedu pārdošanas vērtību.

No daļu (akciju) apķīlāšanas brīža parādniekam ir aizliegts atsavināt apķīlātās daļas (akcijas), apgrūtināt tās ar lietu vai saistību tiesībām, mainīt to nominālvērtību, kā arī veikt citas darbības, kas samazina apķīlāto daļu (akciju) vērtību. Taču minētais aizliegums neietekmē parādnieka balsstiesības, kā arī neliedz tam izmantot tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendes un likvidācijas kvotu sabiedrības likvidācijas gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Covid-19 pabalsti radījuši milzīgu parādnieku aktivitāti

Db.lv, 30.03.2021

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) priekšsēdētāja Iveta Kruka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas izplatības seku mazināšanai piešķirtie vienreizējie pabalsti 500 un 200 eiro apmērā vairākas reizes ir kāpinājuši parādnieku aktivitāti, kā arī interesi sazināties ar saviem tiesu izpildītājiem, lai precizētu kontā saglabājamo naudas līdzekļu apmēru.

Tiesu izpildītāju iesniegtie precizējumi kredītiestādēm, lai palielinātu saglabājamo naudas līdzekļu limitu bankas kontā, martā salīdzinājumā ar februāri ir vairāk nekā dubultojušies.

"Kopš šī gada februāra beigām bija vērojama ļoti augsta iedzīvotāju aktivitāte, komunikācija ar parādniekiem notika gan telefoniski, gan izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Uz padomes aicinājumu savlaicīgi informēt par pabalsta saņemšanu, kā arī to, kurā bankas kontā tas tiks ieskaitīts, kopumā atsaucās vairāki tūkstoši parādnieku. Vislielākā parādnieku aktivitāte ir vērojama reģionos, bet Rīgā salīdzinoši mazāka. 2021. gada martā kopumā nosūtīti 10 168 rīkojumu precizējumi kredītiestādēm, lai palielinātu saglabājamo naudas līdzekļu limitu bankas kontā. Salīdzinājumam – 2021. gada februārī šādi rīkojumu precizējumi bijuši 4 734," norāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) priekšsēdētāja Iveta Kruka.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Jaundzimušo kronē pāragri

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Dažs labs, kas vēlas uzsist sev uz pleca, jau aizsteidzies pa priekšu notikumiem,paziņojot, cik veiksmīga ir pagājušajā gadā radītā nodokļu reforma.

Dažs labs, kas vēlas uzsist sev uz pleca, jau aizsteidzies pa priekšu notikumiem,paziņojot, cik veiksmīga ir pagājušajā gadā radītā nodokļu reforma, ko tik tikko esam tikai sākuši ieviest un novērot praksē.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau gada otrā mēneša sākumā steidz popularizēt nodokļu reformas valsts makam atnestos papildus padsmit miljonus eiro gada pirmajā mēnesī, ko izdevies iekasēt nodokļos, salīdzinot ar pērnā gada janvāra «iekūlumu». Tiesa, iespējams, tos drīzāk atnesusi ekonomiskā izaugsme, ēnu ekonomikas plīvura sairšanas turpināšanās, līdz ar ko aplokšņu algu iecirstie nadziņi valsts budžetā neiekasētu nodokļu un sociālo iemaksu veidā kļūst vaļīgāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nepārdomātā ostu reforma apdraud tūkstošiem ostu darbinieku dzīves kvalitāti

Ventspils ostā strādājošo arodbiedrību atklātā vēstule valdībai, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepārdomātas un sasteigtas reformas vienmēr noved pie reformējamās nozares krīzes, tajās nodarbināto cilvēku dzīves līmeņa krišanās, nodokļu ieņēmumu sarukuma valsts budžetā un kārtējā emigrācijas viļņa. Šobrīd uz šādas reformas sliekšņa stāv Latvijas trīs lielās ostas.

Šajās ostās strādā tūkstošiem darbinieku, un ikvienam no viņiem ļoti svarīga ir nākotnes prognozējamība, pārliecība, ka arī rīt viņiem būs darbs, un uzņēmums, kurā viņi strādā, jau tā strauji rūkošajos kravu apstākļos spēs turpināt darbu. Tas, kāda būs Latvijas ostu nākotne un kāds ir to ilgtermiņa attīstības plāns, ir viens no galvenajiem jautājumiem, uz kuriem visi ostās strādājošie – gan stividori, gan celtņu operatori, noliktavu darbinieki, dokeri un citi, vēlas saņemt skaidru atbildi. Diemžēl atbildes vietā tik vien ir kā paziņojums, ka reforma būs, un 1. aprīlī grozījumi “Likumprojektā par ostām” tiks skatīti valdībā.

Jau tagad ir skaidrs, ka ostu reforma nav pienācīgi izdiskutēta, mēs neesam dzirdējuši, ka būtu veikts reformas ekonomiskais izvērtējums un skaidri pateikts, kādas sekas tā atstās uz ostās strādājošajiem cilvēkiem. Vai reformas rezultātā tiks piesaistītas jaunas investīcijas, attīstīti jauni pakalpojumi un darba vietu skaits palielināsies, vai arī tās ietekmē potenciālie investori un kravu īpašnieki izvēlēsies kaimiņvalstu ostu pakalpojumus? Ostu industriālajās zonās nav iespējams radīt tik daudz jaunu ražotņu, lai tās spētu nodrošināt ar darba vietām visus, kuri nepārdomātas valsts tranzīta politikas un arī ostu reformas ietekmē zaudēs darbu. Tikai viens piemērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizliegumu zvērinātam tiesu izpildītājam veikt amata darbības attiecinās uz jebkuru situāciju, kad pastāv apstākļi, kuru ietekmē viņš pamatoti nevar saglabāt objektivitāti un neitralitāti, paredz valdības atbalstītie grozījumi Tiesu izpildītāju likumā, par kuriem gala lēmumu vēl jāpieņem Saeimai.

Tāpat, lai mazinātu nelegālās naudas apriti, un tās nelikumīgo legalizēšanu, Tiesu izpildītāju likumā tiks ierakstīta norma, kura izslēgs zvērinātam tiesu izpildītājam amata pienākumu izpildē izmantot skaidras naudas norēķinus. Pēc TM domām tas būtiski mazinās nelegālās naudas apriti, un padarīs tiesu izpildītāju darbu caurskatāmāku.

TM ieskatā zvērinātam tiesu izpildītājam kā valsts amatpersonai ir jānovērš jebkādas pamatotas šaubas par sava amata darbības neatkarību un objektivitāti, turklāt minētais pilnībā attiecināms uz jebkuru zvērināta tiesu izpildītāja veiktu amata darbību, proti, ne tikai tādu, kas Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā īstenota spriedumu izpildei, bet arī tādām amata darbībām, kā piemēram, lietas par bezmantinieku mantu vai mantojuma apsardzību, vai mantojuma inventāra saraksta sastādīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Koncentrēsies uz tiesnešu specializēšanu

Elīna Pankovska, 04.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesu specializācija ļautu tiesnešiem detalizētāk iedziļināties noteiktu kategoriju lietās, tomēr atsevišķas specializētās tiesas veidot nav plānots.

Noteikti ir jāturpina tiesnešu specializācija, ietverot arī tādas jomas, kuras pagaidām vēl ir pavisam jaunas un kurās trūkst prakses, norāda tieslietu jomas speciālisti. Arī Tieslietu ministrijā (TM) akcentē: tiesnešu specializācija ir praksē pierādīts instruments, kā nodrošināt augstāku tiesas procesu un nolēmumu efektivitāti, kā arī kvalitāti gadījumos, kad lietas izskatīšanai nepieciešamas īpašas zināšanas vai īpaša apmācība.

Speciālas piekritības tiesu veidošana var sadrumstalot esošo tiesu iekārtu. Jaunu, speciālu tiesu izveide noteikta veida lietu izskatīšanai, piemēram, darba strīdu, ģimenes lietu, komerclietu u.c. Latvijas apstākļos pieejamā budžeta un lietu skaita, pēc TM domām, vērtējama kritiski, jo atsevišķas tiesu iestādes izveide nav piemērotākais līdzeklis procesuāla rakstura problēmu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ekonomists Ošlejs: Latvijā nodokļi tiek iztērēti labi un e-pārvalde ir izcilā līmenī

Dienas Bizness, 31.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Es domāju, ka šī nodokļu reforma ir laba. Lielākā tiesa cilvēku piekrīt, ka šī nodokļu reforma varētu uzlabot Latvijas ekonomiku, peļņas reinvestēšanas apjomus, ekonomikas izaugsmi.»

«Es domāju, ka Latvijā nodokļi tiek ļoti labi iztērēti. Un, darbojoties daudzās pasaules valstīs, saskaroties ar valsts pārvaldi, es pilnīgi noteikti varu teikt, ka Latvijā e-pārvalde ir izcilā līmenī. Mēs esam tālu priekšā daudzām pasaules valstīm,» ekonomists Jānis Ošlejs apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs», komentējot Latvijas ekonomisko situāciju un jaunieviesto nodokļu reformu.

Ošlejs raidījumā norādīja, ka uzskats par to, ka nav skaidrs, kā tiek iztērēta nodokļu nauda, ir maldīgs. «Es nedomāju, ka ir pareizi teikt, ka mēs nezinām, kur nodokļi tiek iztērēti – tie tiek iztērēti pensijām, ceļu būvēm, skolām, visam pārējam. Es tiešām nevaru piekrist mītam, kas tiek izplatīts – ka mēs nezinām, kur tā nauda tiek tērēta, ka viss ir slikti un nepareizi,» sacīja Ošlejs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju 10 gadus ilgusī kases aparātu reforma, kuru Finanšu ministrijas pārraudzībā realizē Valsts ieņēmumu dienests, šobrīd nav skaidra, novērtējama un prognozējama nākotnē.

Ar šādiem secinājumiem Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā aizvadītajā nedēļā dalījās Valsts kontrole (VK) pēc reformas likumības un lietderības revīzijas. Tiesa, VID amatpersonas turpat uz vietas solīja laboties, reformu pabeigt, kļūdas un neskaidrības novērst, paužot neizpratni par jautājumu, ka uzņēmējiem ar reformu būtu nodarīts kāds kaitējums.

Ilgā reforma

«Reformu veido divi Ministru kabineta (MK) noteikumi. Pirmie nosaka jaunas, stingrākas prasības kases aparātiem, bet otri nosaka izmaiņas to lietošanas kārtībā. MK noteikumus pieņēma 2014. gadā, bet kases aparātu reformas pirmsākums bija jau 2011. gadā, kad parādījās prasība pēc reformas. VK neapšauba, ka reforma bija vajadzīga. Tās pamatmērķis bija ierobežot iespējas iejaukties kases aparātu programmās. Iepriekšējais regulējums bija no 2003. gada, un prasības bija maigas. Tādēļ arī pastāvēja iespēja krāpties. Otrs mērķis bija pastiprināt VID iespējas pārbaudīt kases aparātus un fiksēt iejaukšanās gadījumus. Reformā iesaistītās puses bija FM un VID,» šādi ziņojumu deputātiem iesāka VK Ceturtā revīzijas departamenta direktore Inga Vilka.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Dārgi un bezjēdzīgi jeb nodokļu reformas sausais atlikums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 06.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo dienu šūmēšanās ap nodokļu parādiem vai pārmaksu, kas ir tiešas sekas nodokļu reformai, liek uzdot jautājumu – vai tas (lasi: nodokļu reforma) bija tā vērts? Atbilde ir: nē.

Par to liek domāt arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Jāņa Platā teiktais, ka reforma ir dārga, tās dēļ trūkst naudas šā gada budžetā, un cerēto mērķi – nevienlīdzības mazināšanu – tā sasniedz minimāli jeb, citiem vārdiem sakot, nesasniedz. Uz to, ka reforma nenāk par labu sabiedrības nabadzīgākajai daļai, norādījusi arī Eiropas Komisija.

Arī Tiesībsarga biroja pasūtītajā pētījumā, kuru veikuši Latvijas Universitātes ( LU) mācībspēki, norādīts, ka reforma nav nākusi par labu ģimenēm ar apgādājamiem un nelieliem ienākumiem. Viens no nodokļu reformas stūrakmeņiem ir Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) reforma, kas paredz dažādus atvieglojumus. Taču, kā secina LU pētnieki, «2018.gadā virkne nodokļu maksātāju pat pie esošiem attaisnotiem izdevumiem tos piemērot nevar, t.i., to ienākumu summa nav pietiekama, lai attaisnotie izdevumi varētu tikt piemēroti. Spriežot no vienlīdzības un sociālā taisnīguma principu skatījuma, nešķiet pieņemama situācija, kad ieguvumi no IIN reformas vairāk izpaužas nodarbinātajiem bez apgādājamajiem vai personām ar ienākumu līmeni, kas būtiski pārsniedz vidējo algu valstī.» Ja ir skaidrs, ka IIN atvieglojumi, tostarp attaisnotie izdevumi, nav pieejami mazo algu saņēmējiem ar apgādājamajiem, tad kāpēc tie vispār bija jāievieš? Kāds mērķis ar to tiek sasniegts? Nevienlīdzība noteikti netiek mazināta. Turklāt tas izmaksā ļoti dārgi, radot pamatotu jautājumu, vai šos līdzekļus nevarēja izmantot sociāli taisnīgāk un solidārāk?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no valdības prioritātēm ir tautsaimniecības attīstība, un šī mērķa sasniegšanā būtiska nozīme ir jaunajai nodokļu reformai, kurai jāsāk darboties 2018.gada 1.janvārī, aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Kučinskis nodokļu reformas nepieciešamību pamatoja ar to, ka Latvijā patlaban ir vērojams ekonomikas pieaugums - par to liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan arī iekasētie nodokļi. Tomēr attīstības tempa palielināšanai Latvijai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma - instruments, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt savā attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi.

Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto mērķi par 5% ekonomikas pieaugumu gadā, uzsvēra premjers.

Kā vēl vienu iemeslu reformai viņš minēja nepieciešamību mazināt sociālo nevienlīdzību. Tas nozīmē ienākumu izlīdzināšanu starp mazo un lielo algu saņēmējiem. "Te svarīgs instruments ir ar nodokļiem neapliekamā minimuma būtiska paaugstināšana, jo līdz ar tā ieviešanu zemu un vidēju algu saņēmēju ienākumi pieaugs. Vēl divi būtiski virzieni sociālas nevienlīdzības izskaušanā ir tā saukto aplokšņu algu saņēmēju legalizēšana un arī progresīvās iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieviešana. Par progresivitāti vēl būs debates, bet tai noteikti ir jābūt," uzskata Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) iesaka izstrādāt kvalitatīvu nodokļu reformas piedāvājumu un to piemērot sākt ar 2019.gada 1.janvāri, nevis ar 2018.gada 1.janvāri, otrdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) žurnālistiem sacīja ĀIPL vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Viņa atgādināja, ka ārvalstu investori jau vairākus gadus norāda uz novecojušo Latvijas nodokļu sistēmu un nepieciešamību to mainīt. Tomēr, domājot par gaidāmo nodokļu reformu, ĀIPL dara bažīgu tas, kādā tempā un cik kvalitatīvi tiks sagatavotas likumu normas, lai reformu ieviestu.

«Patlaban koalīcijā spriež - pieņemt vai nepieņemt nodokļu politikas pamatnostādnes, bet darbs pie attiecīgu likumu grozījumiem vēl tikai gaidāms. Ārvalstu uzņēmējus biedē tas, ka ir pārāk maz laika, lai kvalitatīvi izstrādātu likumus,» sacīja Elksniņa-Zaščirinska.

Valdība nodokļu reformai ir izvirzījusi četrus galvenos mērķus - konkurētspēja, vienlīdzība, cīņa ar ēnu ekonomiku un taisnīgums. Skatoties no šo četru mērķu perspektīvas, Elksniņas-Zaščirinskas ieskatā nevienlīdzība un taisnīgums tiks nodrošināti, tomēr nav skaidras atbildes par to, kādā veidā nodokļu politika uzlabos konkurētspēju. Viņa atzina, ka patlaban pasaulē ir novērojama pozitīva ekonomikas izaugsmes tendence, kas nozīmē, ka tāda tā sagaidāma arī Latvijā, kas ir labs fons, lai Latvijā ieviestu nodokļu reformu. Tomēr pēc ekspertes domām, nodokļu politiku nevajadzētu skatīt atrauti no nodokļu administrēšanas uzlabošanas jautājuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par 6 miljoniem eiro tiks īstenots «līdz šim vērienīgākais būvniecības projekts Latvijas tieslietu vēsturē»

Lelde Petrāne, 14.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Tiesu namu aģentūra (TNA) uzsākusi trīs būvniecības projektu īstenošanu tieslietu nozarē Jēkabpilī, Ventspilī un Tukumā. Jēkabpils projekts paredz jauna Tieslietu nama projektēšanu un būvniecību, kas kalpos arī kā vairāku iestāžu klientu apkalpošanas centrs, savukārt Ventspilī un Tukumā tiks renovētas esošās tiesu ēkas un izveidotas jaunas piebūves.

Santa Sausiņa, TNA valdes locekle, paskaidro, ka projekti tiks pilnībā finansēti no TNA saimnieciskās darbības finanšu līdzekļiem.

Jaunajā Tieslietu namā Jēkabpilī tiek plānots izvietot visas tieslietu nozares iestādes vienā ēkā - Jēkabpils rajona tiesu, Jēkabpils rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļu un Jēkabpils rajona prokuratūru. Paredzēts, ka tur atradīsies arī vairākas Tieslietu ministrijas padotībā esošo iestāžu - Uzņēmumu reģistra, Valsts zemes dienesta, Valsts probācijas dienesta un Valsts valodas centra - struktūrvienības.

TNA pārstāvis Gints Liepaskalns norāda, ka «Jēkabpils jaunais Tieslietu nams ir līdz šim vērienīgākais un komplicētākais būvniecības projekts Latvijas tieslietu vēsturē. Tas būs ne tikai tiesu nams, bet arī mūsdienīgs un moderns administratīvais centrs, kas padarīs visu institūciju pakalpojumus iedzīvotājiem ērtākus, kā arī ievērojami atvieglos valsts un pašvaldību iestāžu darbu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Viedoklis: Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā: vakar, šodien, rīt

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2000. gada Latvija ir uzkrājusi ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) 14 miljardu eiro vērtībā, kas ir 54.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ĀTI Latvijā veido ap 6 tūkst. eiro, bet Eiropas Savienībā (ES) vidēji – aptuveni 23 tūkst. eiro, Lietuvā ap 4 tūkst. eiro un Igaunijā – ap 12 tūkst. eiro uz vienu iedzīvotāju. Tātad Latvijā ĀTI līmenis uz vienu iedzīvotāju nav salīdzinoši liels, zinot ES vidējo un kaimiņvalsts Igaunijas rādītāju.

Straujš ĀTI pieaugums bija 2004.-2007. gadā, kad Latvija pievienojās ES. Savukārt ekonomikas krīzes posmā ĀTI atlikums saglabājās gandrīz nemainīgā līmenī. Tas vērtējams pat pozitīvi, jo grūtību apstākļos ĀTI neaizplūda.

Sākot ar 2011. gadu, ekonomikai atkopjoties, arī ĀTI ieplūdes turpinājās. ĀTI atlikums ik gadu palielinājās par vidēji 10%. Kā izņēmums minams pērnais gads, kad ĀTI atlikums, lai gan minimāli, bet, salīdzinot ar 2015. gadu, saruka par 0.6%. ĀTI pērn samazinājās galvenokārt finanšu sektora dēļ, kas saistīts ar AS «Swedbank» grupas kapitāla optimizāciju (citiem vārdiem sakot, darbības izmaksu samazināšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

VARAM mainījusi sākotnēji piedāvāto pašvaldību iedalījumu Pierīgā

Žanete Hāka, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pēc konsultācijām ar 114 pašvaldībām ir izstrādājusi un nosūtījusi saskaņošanai konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu pašvaldību reformas ietvaros, informē VARAM.

Pēc iedzīvotāju un pašvaldību deputātu priekšlikumu un viedokļu uzklausīšanas VARAM noslēgusi darbu pie attīstības plānošanas dokumenta – konceptuālā ziņojuma par administratīvi teritoriālo iedalījumu – izstrādes. Ministrija ir paveikusi apjomīgu informācijas izvērtēšanas procesu un strādājusi pie likumprojekta izstrādes.

Dokuments nosūtīts saskaņošanai Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Pārresoru koordinācijas centram un Latvijas Pašvaldību savienībai.

J. Pūce uzsver: «Ir noslēgušās konsultācijas ar pašvaldībām, esam uzklausījuši dažādus viedokļus un argumentus reformas apspriešanas gaitā, tie visi apkopoti un analizēti. Izskatot iegūtos datus par iedzīvotāju paradumiem, ir tapis precizēts pašvaldību iedalījuma modelis ar 36 pašvaldībām. Šis konceptuālais ziņojums ir ievads likumprojektam par jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu, kas jau šogad tiks virzīts uz Saeimu»

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Par ko vēsta tiesneša dibens

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 29.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Par laimi, tiesu vidē ir alkas pēc paradigmas maiņas par to, ka sabiedrība ir pelnījusi caurspīdīgākus spriedumus.

Saskaņā ar SKDS apkopojumu, katrs otrais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka sabiedrības viedoklī tiesnešiem jāieklausās vairāk. Tas būtu saprotams. Tikmēr 69% aptaujāto uzskatot, ka tiesas lēmumiem vajadzētu būt balstītiem likumos, jo pūļa viedoklī saskata arī bīstamību nonākt pie netaisnīga sprieduma. Arī tas ir saprotams.

Par vēlēšanu rezultātiem mēdz teikt, ka sabiedrībai ir tāda valdība, kādu tā pelnījusi. Nedomāju, ka šo līdzību var absolutizēt, runājot par tiesu varu un konkrētiem tiesnešiem. Turklāt, nedefinējot, kas īsti ir netveramais sabiedrības viedoklis, grūti iedomāties, kā to likt lietā. Vai kurnēšana dīvānos pie Panorāmas ir sabiedrības viedoklis? Ja ir, tad kā to izmērīt un apkopot? Vai «cepšanās » komentāros internetā ir sabiedrības viedoklis? Mūsdienās, kad trāpīgs ieraksts Twitter atstāj lielāku ietekmi, nekā dzīvu roku turēti plakāti pie Saeimas nama, sabiedrības viedokļa loma un ietekme mainās. Tiesneši lielāko spiedienu izjūtot no medijiem un sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ostu reformu aicina izvērtēt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdē

Db.lv, 30.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostu komersantus pārstāvošās biedrības uzsver, ka pašlaik Satiksmes ministrijas (SM) virzītajai ostu reformai pastāv būtiski šķēršļi, lai likumprojekts tā pašreizējā (atjaunotā) redakcijā tiktu virzīts apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē bez Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdes sasaukšanas.

Atklātā vēstulē trīs lielo ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) komersantus pārstāvošās biedrības, vēršoties pie Ministru kabineta (MK), Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes locekļiem, koalīcijas attīstības komitejas dalībniekiem un citām atbildīgajām amatpersonām, rosina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu sasaukt ārkārtas Padomes sēdi, lai lemtu par Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātā likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” turpmāko virzību un izstrādi atbilstoši vienotai izpratnei par Latvijas ostu turpmāko attīstību.

Padome ir tā institūcija, kura Ministru prezidenta, šīs institūcijas priekšsēdētāja, uzraudzībā īsteno valsts politiku ostu attīstībā un koordinē visu ostu darbību. Turklāt viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir izvērtēt politikas plānošanas dokumentus un normatīvo aktu projektus, kas ietekmē Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas sektora attīstību, un sniegt atzinumu par tiem. Diemžēl Padome nav sasaukta jau kopš pagājušā gada, lai gan Nolikums to paredz reizi ceturksnī, norāda komersanti - Latvijas Stividorkompāniju asociācijas vadītājs Uldis Papāns, Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis Dainis Babulis, Liepājas ostas nomnieku asociācijas vadītājs Jānis Ēlerts un biedrības “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” valdes locekļi Ivars Landmanis un Aivars Gobiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru