Nekustamais īpašums

TOP 10 mājokļu attīstītāji pēc pārdošanas ieņēmumiem

Db.lv, 04.02.2022

Pēc darījumu apmēra pērn populārākais jaunais projekts bija "Bonava Latvija" attīstītās "Dreilinga mājas", kur veikti 152 darījumi par 15,7 miljoniem eiro.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Latvijā pēc pārdoto dzīvokļu darījumu summas pagājušajā gadā lielākie attīstītāji bija "Bonava Latvija", "R.Evolution" un "YIT Latvija", liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas "Colliers" apkopotie dati.

Trešo gadu pēc kārtas "Bonava Latvija" ir lielākais attīstītājs - pērn kompānija pārdeva 449 dzīvokļus par 44,1 miljonu eiro.

Otrajā vietā ir "R.Evolution" ar 55 darījumiem par 21,7 miljoniem eiro, bet trešajā vietā "YIT Latvija" ar 133 darījumiem par 16 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir "Vastint Latvia" ar 60 darījumiem par 15,8 miljoniem eiro, bet piekto un sesto vietu dala "AFI Europe" ar 99 darījumiem par 11,7 miljoniem eiro un "River Properties" ar 77 darījumiem par 11,7 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir "Merks" ar 62 darījumiem par 10,7 miljoniem eiro, astotajā vietā - "One Development" ar 62 darījumiem par 7,8 miljoniem eiro, devītajā vietā - "Estera" ar 100 darījumiem par 7,4 miljoniem eiro, bet attīstītāju "Top 10" noslēdz "Eskar" ar 62 darījumiem par 6,8 miljoniem eiro.

Pēc darījumu apmēra pērn populārākais jaunais projekts bija "Bonava Latvija" attīstītās "Dreilinga mājas", kur veikti 152 darījumi par 15,7 miljoniem eiro. Otrajā vietā ir šī paša attīstītāja projekts "Krasta kvartāls", kurā veikti 155 darījumi par 13,3 miljoniem eiro.

Savukārt trešajā vietā ir attīstītāja "AFI Europe" projekts "Trebū Home", kurā veikti 99 darījumi par 11,7 miljoniem eiro.

Saskaņā ar nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers apkopotajiem nekustamā īpašuma tirgus datiem “Rīgas un tuvās Pierīgas jauno un renovēto dzīvokļu tirgus apskatā 2021” darījumi pirmreizējā tirgū 2021. gadā ievērojami auguši. Pārdodot 2420 dzīvokļus un kopējai darījumu vērtībai sasniedzot 297 miljonus eiro, kopējā tirgus darījumu summa augusi par 15%.

Lai arī pērn mājokļu cenas augušas par 10-20%, joprojām novērots augsts pieprasījums pēc jauniem mājokļiem, un nekustamo īpašumu attīstītājiem nav trūcis iespēju tos pārdot. Kā viens no pozitīvajiem aspektiem tiek minēts pircējiem operatīvi pieejamais banku finansējums un Altum apsaimniekotās valsts atbalsta programmas, kā arī pandēmijas laikā ne vienam vien pieauguši uzkrājumi, ko gribas gudri ieguldīt – iegādājoties nekustamo īpašumu.

Saskaņā ar Luminor bankas datiem ap 20% no visiem mājokļu kredītiem tiek izsniegti īpašumu iegādei ārpus Rīgas un Pierīgas, kas skaidrojams ar piedāvājuma samazināšanos galvaspilsētā un tās apkārtnē, kā arī mazākām īpašumu cenām reģionos. Vidējais hipotekārā kredīta ņēmējs ir vecumā no 30 līdz 36 gadiem ar ienākumiem uz mājsaimniecību ap 2000 eiro. Vidējā iegādātā īpašuma summa ir 100 000 eiro.

“Visā Baltijā ir pieaudzis nekustamā īpašuma darījumu skaits, un joprojām ir novērojama liela iedzīvotāju interese par nekustamā īpašuma iegādi. Savukārt mājokļu kreditēšanas tirgus Latvijā pēdējā gada laikā ir pieaudzis vairāk nekā uz pusi, ko veicinājis ne tikai darījumu skaits, bet arī apmērs. Prognozējams, ka arī šogad kreditēšanas apjomi turpinās augt. Kā liecina Luminor dati, lielākā iedzīvotāju interese ir par mājokļiem jaunajos projektos un padomju laika sērijveida dzīvokļu iegādi. Ņemot vērā lielo pieprasījumu, piedāvājums mājokļu tirgū šobrīd ir nepietiekošs, un tas veicina arī mājokļu cenu kāpumu, vienlaikus pieaug arī būvniecības izmaksas. Mājokļu cenu kāpums nav vērojams tikai Baltijā, bet arī Eiropā, tajā pašā laikā īpašumu cenas Latvijā šobrīd vēl nav sasniegušas kaimiņvalstu Igaunijas, Lietuvas vai citu Eiropas valstu cenas, tāpēc visticamāk tās turpinās kāpt,” norāda Kaspars Lukačovs, Luminor bankas kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu pēdējo mēnešu laikā esmu saņēmis daudz jautājumus par mājokļu tirgu – kas notiek un kas notiks, kāpēc aug cenas, vai labāk pirkt vai īrēt?

Tas atgādina notikumus apmēram pirms 15 gadiem, kad mājokļu tirgus bija Latvijas ekonomikas centrālā ass, kuras gravitācija turēja orbītā darba tirgu, patēriņu un patēriņa cenas, IKP dinamiku un maksājumu bilanci. Par to daudz runāja ballēs, bērēs un biznesa konferencēs. Par šiem notikumiem toreiz daudz rakstīju kā žurnālists un saņēmu daudz jautājumu, atzinības un kritikas.

Šogad mājokļu tirgus ir mainījies pietiekami strauji, lai varētu apgalvot, ka pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušas stagnācijas tirgū notiek pavērsiens. Ir paātrinājies īpašumu cenu kāpums. Vairākās Pierīgas pilsētās kopš gada sākumā sērijveida dzīvokļu cenas augušas apmēram par piektdaļu. Aktivizējas hipotekārā kreditēšana, piemēram, pirmajā pusgadā Luminor bankas mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms audzis gandrīz trīs reizes. Top jauni mājokļu projekti, aug izsniegto būvatļauju apjoms. Ienākumu kāpums pamazām palielina to ģimeņu īpatsvaru, kas spēj ņemt hipotekāros kredītus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai riskējam saskarties ar vēl lielāku jauno mājokļu deficītu?

Mareks Kļaviņš, SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ilgstoši būvniecības nozare ir saskārusies ar strauju būvniecības izmaksu kāpumu, ko galvenokārt ietekmēja pandēmijas radītās piegāžu ķēžu problēmas un krasas energoresursu cenu svārstības.

Lai arī tas nepārprotami radīja spiedienu uz nekustamo īpašumu tirgu - pieauga nekustamo īpašumu cenas, samazinājās projektu attīstības tempi -, vismaz bija skaidrība par to, no kuras puses izaicinājumus gaidīt. Bija cerības un pat prognozes, ka, pierimstot vīrusa izplatībai un sakārtojoties materiālu un izejvielu loģistikai, situācija varētu atgriezties ja ne pirmspandēmijas līmenī, tad vismaz nostabilizēties, tādējādi veidojot labvēlīgus nosacījumus straujākai nozares attīstībai. Tomēr, neskatoties uz prognozēm, ir noticis tas, ko tā īsti negaidīja neviens, - reāls karš tepat Eiropā, kas jau satricinājis lielāko daļu pasaules ne tikai emocionāli, bet arī ekonomiski. Ģeopolitiskās situācijas sekas noteikti būs jūtamas ilgtermiņā, tajā skaitā arī nekustamo īpašumu tirgū, kas saņēmis kārtējo triecienu, turklāt šoreiz īpaši sāpīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik maksā betons litrā jeb kā veidojas jauno mājokļu cena?

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 18.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušais gads noslēdzās ar rekord-augstu mājokļu pieejamību, spītējot cenu kāpumam. Apstākļi bija labvēlīgi turpmākam pieprasījuma un piedāvājuma pieaugumam. Tomēr kara sākums Ukrainā februāra beigās, visticamāk, būs ieviesis izmaiņas. Kaut arī nenoteiktība šobrīd ir augsta, sagaidāms, ka kara radītie satricinājumi mājokļu pieejamību un nekustamā īpašuma tirgu drīzāk ietekmēs īstermiņā.

Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indekss (MPI) atspoguļo vidējas mājsaimniecības iespējas atļauties iegādāties 55 kvadrātmetru lielu dzīvokli ar hipotekārā kredīta palīdzību kādā no Baltijas valstu galvaspilsētām. Ņemot vērā vidējo procentu likmi un mājokļa cenu, tiek aprēķināti parādsaistībām novirzāmie ikmēneša maksājumi, un tie tiek pretstatīti pusotras vidējās neto algas attīstībai attiecīgajā pilsētā. Ceturtajā ceturksnī jau tā augstā mājokļu pieejamība Rīgā vēl vairāk uzlabojās. To sekmēja straujš vidējās algas pieaugums (+13.6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu), kas būtiski pārsniedza vidējo mājokļa cenas kāpumu (+6.3%). Vidējās algas kāpumu nodrošināja minimālās algas un publiskā sektora algu celšana, strukturālas pārmaiņas darba tirgū un citi vienreizēji faktori, kā arī augošais darbaspēka trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pieprasījums pēc jauna mājokļa aug, tirgus pielāgojas cilvēku vēlmēm

Māris Opincāns, SEB Privātpersonu konsultācijas centra vadītājs, 17.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu dzīvokļu namu un privātmāju būvniecība ilgu laiku ir bijis viens no ekonomikas un sabiedrības attīstības raksturlielumiem. Ja projektē, būvē un pērk jaunus mājokļus, tātad cilvēkiem ir ticība rītdienai un lielākiem ienākumiem, bet attīstītājiem ir ticība tam, ka pārtikušu cilvēku skaits pieaugs.

Rīgas salīdzināšanā ar Tallinu un Viļņu tieši mājokļu un biroju skaits bija kļuvis par pierādījumu tam, ka mūsu ekonomika attīstās mazliet gausāk. Šogad “mājokļu jautājumā” ir ienākušas divas nozīmīgas novitātes, kas ir mainījušas ierasto skatu: sen nepieredzēts cenu kāpums un neskaidrība par rītdienu. Abu šo faktoru ietekme ir un būs jūtama, taču vienlaikus ir laba ziņa – mājokļu projektēšana, būvēšana, iegāde un finansēšana turpinās un turpināsies.

Piedāvājums mazāks, bet finansēšanā šogad plus 14%

Viens no vadošajiem nekustamo īpašumu tirgus pētniekiem Colliers International pirms neilga laika publiskoja informāciju, ka jaunajos projektos pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā ir sarucis līdz zemākajam līmenim pēdējo desmit gadu laikā . Runa bija par aptuveni 1100 pieejamiem gataviem dzīvokļiem un vēl dažiem tūkstošiem būvniecībā esošu dzīvokļu, no kuriem lielākā daļa ir vai nu rezervēti vai pārdoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgū pieejamo pabeigto jauno dzīvokļu skaits Rīgā sarucis līdz vēsturiski zemākajam līmenim pēdējo 10 gadu laikā. 2022. gada martā Rīgā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami aptuveni 1130 pabeigtu dzīvokļu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas “Colliers” dati.

Vēl aptuveni tikpat jauno dzīvokļu, kas pieejami iegādei, bija būvniecības stadijā. Šādu mājokļu apjomu, saglabājoties 2021. gada pārdošanas tempam, iespējams izpirkt viena gada laikā. Ko pašreizējā situācija ar jauno mājokļu pieejamību nozīmē nozarei un patērētājiem, skaidro “Colliers” Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa.

Vairākus gadus pēc 2007.–2010. gada globālās finanšu krīzes Rīgā joprojām bija vērojams relatīvi liels dzīvokļu atlikums, kas būvēti pirms krīzes, un aktīva šo dzīvokļu tirdzniecība notika līdz pat 2017. gadam, kad tirgū sāka ienākt jauni attīstītāji un straujāk atsākās jaunu projektu būvniecība. Sākot no 2018. gada, tirgū pakāpeniski palielinājās jaunu dzīvokļu skaits. Vienlaikus, pieaugot vidējās darba samaksas apmēram un kļūstot pieejamākam banku finansējumam, auga arī pārdošanas apjomi, veidojot veselīgu balansu starp uzbūvēto un nopirkto. Situācija mainījās 2020. gada pavasarī, kad pasauli satricināja Covid-19 pandēmija. Neziņas un nenoteiktības ietekmē būvniecības apjomi uz brīdi sabremzējās, savukārt pretēji prognozēm pieprasījums pēc jauniem mājokļiem pieauga, kā rezultātā krasi samazinājās tirgū pieejamo pabeigto dzīvokļu skaits. Tika izpārdoti pat tādi projekti, par kuriem pircēju interese iepriekš bija neliela. Tāpat strauji pieauga darījumu skaits ar būvniecības stadijā esošiem dzīvokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2022. gada prognozes būvniecības nozarē

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 16.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada beigas ir ierasts laiks kopsavilkumiem un nākotnes prognozēm. Nekustamo īpašumu attīstība Rīgā zināmā mērā ir miglā tīta, jo to nākamgad ietekmēs vairāki šobrīd ne sevišķi precīzi prognozējami faktori, taču mēs vismaz zinām, no kuras puses šos izaicinājumus gaidīt. Un ir arī tādas jomas, kur varam cerēt uz pozitīvām pārmaiņām.

Kopumā aizejošais gads nekustamā īpašuma nozarei ir bijis labvēlīgs. Nekustamo īpašumu attīstītājiem nav trūcis iespēju pārdot jaunos mājokļus: pircējiem ir bijis operatīvi pieejams banku finansējums un “Altum” apsaimniekotās valsts atbalsta programmas, un pandēmijas laikā ne vienam vien pieauguši uzkrājumi, ko, uztraucoties par inflāciju, gribas gudri ieguldīt. Tā kā akciju tirgus daudziem šķiet sarežģīts, cilvēki izvēlas gadsimtiem senu un pārbaudītu ieguldījumu veidu – nekustamo īpašumu, bieži vien – jaunajos projektos, rēķinoties, ka ekspluatācijas izmaksas jaunam mājoklim ir krietni mazākas labākas energoefektivitātes dēļ un vidējā termiņā nebūs vajadzīgas papildu investīcijas, kas ir neizbēgamas vecākā mājoklī. Tāpat līdz ar Covid-19 ienākšanu mūsu ikdienā daudz vairāk novērtējam funkcionalitāti un ērtības, ko var sniegt mājoklis: ja jāvada sapulce, bet koncentrēties traucē kaimiņa televizora skaņas, cilvēki ātri vien pieņem lēmumu par dzīves telpas uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu klients vēlas ievērojami lielāku kontroli pār saviem izdevumiem nekā iepriekš, izvēloties, kā, cik un kādā periodā ir gatavs maksāt. Veiksmīgi attīstot un pierādot sevi Igaunijā, inovatīvo finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nolēmis ieņemt vadošu vietu arī Latvijas e-komercijas tirgū.

Uzņēmums izstrādā un pārvalda modernāko maksājumu platformu, kuras galvenais uzsvars ir elastīga un automatizēta produkta nodrošināšana saviem klientiem. Tehnoloģiskās konkurences priekšrocības ir ļāvušas uzņēmumam īsā laika periodā iekļūt nobriedušā POS finansēšanas sektorā.

“Mūsu esošie Igaunijas un Lietuvas partneri izmanto ESTO pakalpojumus gan e-veikalos, gan klātienes veikalos visās Baltijas valstīs vienlaicīgi – ar vienādotiem procesiem, nosacījumiem un ātru, vienkāršu integrāciju. Mēs redzam, ka varam palīdzēt daudziem Latvijas tirgotājiem palielināt vidējā pirkuma grozu un kopējos pārdošanas apjomus. Savukārt, klientiem mēs piedāvājam pilnībā automatizētu 60 sekunžu ātru noformēšanas procesu, kas atvieglo iepirkšanos un padara to patīkamāku. Darbojamies Latvijā vien pāris mēnešus, bet sadarbību esam uzsākuši ar vairāk nekā 20 partneriem. Mūsu pakalpojumus novērtē tādi uzņēmumi, kā ideal.lv, weekendshoes.lv, 24a.lv, stilmann.lv, rokaspulksteni.lv, verkter.lv un citi,” stāsta Baiba Tētiņa, ESTO LV, AS valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) sagatavojusi grozījumus likumā, kas pavērtu zaļo gaismu vakcīnu pret Covid-19 pārdošanai ārvalstīm.

Ministrijas sagatavotie un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā iesniegtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz, ka līdz šim iegādātās vakcīnas var pārdot ārvalstu valdībām, nepiemērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. Lēmumu par vakcīnu pret Covid-19 infekciju pārdošanu katrā konkrētā gadījumā pieņemtu Ministru kabinets.

Vakcīnu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaitītu valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

Patlaban Latvijas regulējumā nav atbilstoša regulējuma vakcīnu pret Covid-19 infekciju pārdošanai uz ārvalstīm, ņemot vērā arī to, ka vakcīnu atsavināšanai ir piemērojami arī noslēgtajos līgumos ar vakcīnu ražotājiem un ar Eiropas Komisiju iekļautie nosacījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu zemu izmaksu, tostarp ekspluatācijas izmaksu, ergonomisku, ērti lietojamu un energoefektīvu mājokļu pieejamību, izstrādāts būvniecības tipveida projekts daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai, kuras pamatā ir moduļveida koka būvkonstrukcijas, informē Ekonomikas ministrijā.

Tipveida projekts paredzēts gan pašvaldībām, gan citiem nekustamā īpašuma attīstītājiem dzīvojamā fonda un dzīvokļu īres tirgus attīstībai.

“Pagājušajā gadā mēs piedāvājām tipveida projektu dzelzsbetona daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecībai. Divpadsmit pašvaldības apliecināja, ka plāno to izmantot zemas īres maksas mājokļu būvniecībai un ceru, ka drīzumā mēs jau varēsim vērot šādu ēku parādīšanos dažādās Latvijas pilsētās. Vienlaikus mana kā ekonomikas ministra prioritāte ir attīstīt koka būvniecību Latvijā, šim mērķim izmantojot vietējos būvmateriālus. Ar būvniecības nozari, nevalstisko sektoru un valsts kapitālsabiedrībām pērn parakstījām sadarbības memorandu koka būvmateriālu aktīvākai izmantošanai būvniecībā. Tādēļ esam spēruši nākamo soli un šogad piedāvājam tipveida projektu koka daudzdzīvokļu ēkas būvniecībai,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VARAM lēmums par Rīgas plānojumu - ļoti negatīvs signāls investoriem

Db.lv, 23.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmums neapstiprināt jauno Rīgas teritorijas plānojumu atstās negatīvas sekas uz investoru uzticību secīgam teritorijas plānošanas un attīstības procesam Rīgā, norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).

Nekustamā īpašuma attīstītāji, plānojot nākotnes projektus, ir rēķinājušies, ka spēkā stāsies jaunais plānojums un tajā ietvertās attīstības iespējas. Tā vietā šobrīd spēkā turpina būt esošais plānojums – tas samazinās Rīgas pievilcību investoru acīs, kavēs turpmāko projektu attīstību un vēl vairāk palielinās atpalicību no abām pārējām Baltijas galvaspilsētām. Nozare pauž bažas par jauna plānojuma redakcijas operatīvu apstiprināšanu.

VARAM aptur Rīgas teritorijas plānojumu 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas...

“Nekustamā īpašuma attīstītāji Rīgā ir kļuvuši par ķīlniekiem valsts un pašvaldību institūciju nespējai vienoties par azartspēļu ierobežošanas pasākumiem, kas ietekmē pilsētvides plānojuma likteni. Tas nav labs signāls investoriem. Tagad uzņēmējiem ir divas iespējas – gaidīt, kad stāsies spēkā jaunais Rīgas plānojums, vai uzsākt lokālplānojuma procesu saviem īpašumiem, lai mēģinātu panākt tādus pašus nosacījumus, kādus paredz Rīgas jaunais plānojums. Tādā veidā tiks palielināta nevajadzīga birokrātija un pasliktināta investīciju vide Rīgā,” norāda NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Jaunais Rīgas teritorijas plānojums tika gatavots deviņus gadus. Nekustamā īpašuma attīstītāji kopumā iesniedza aptuveni 90 priekšlikumus Rīgas attīstības plāna izstrādei, un diskusijas par tiem pēc būtības notika jau 2018. un 2019. gadā.

“Ņemot vērā ilgo plānojuma izstrādes un apstiprināšanas procesu, šķiet mazticami, ka Rīgas dome spēs izstrādāt jaunu plānojuma redakciju, ietverot arī Rīgas vēsturiskā centra teritoriju, 8 mēnešu laikā – kā to iezīmē VARAM. Ceram, ka Satversmes tiesa tomēr lēmumu pārskatīs un apstiprinās plānojuma šobrīd izstrādāto redakciju,” papildina M. Vanags.

Savukārt Rīgas mērs Mārtiņš Staķis preses konferencē norādīja, ka VARAM) uz vairākiem gadiem apturējusi Rīgas attīstību.

Šāds ministrijas un ministra Artūra Toma Pleša (AP) solis esot bijis pārsteigums, jo Rīgas teritorijas plānojumu bijusi iespēja apturēt atsevišķās sadaļās, kurās bijušas domstarpības, kaut vai sadaļā attiecībā uz azartspēlēm. Savukārt pārējo plānu varēja apstiprināt.

Taču ministrs esot apturējis visu attīstības plānu, kas nozīmējot, ka tiks liegta pilsētas attīstība, pašvaldībā neieplūdīs investīcijas daudzu miljonu eiro apmērā.

Esot neizprotams, kāpēc laikā, kad VARAM esot norādījusi uz kļūdām Rīgas teritorijas plānojuma izstrādē, šīs kļūdas savulaik neesot labojis arī VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics, kurš desmit mēnešus vadīja Rīgas pašvaldības pagaidu administrāciju, piebilda Staķis.

Viņš uzsvēra, ka VARAM nosaukto labojumu izstrādei būs nepieciešami gadi, nevis mēneši, kā apgalvojot ministrija.

Jau vēstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm, preses konferencē informēja ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," teica ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Šogad paredz zemāku investīciju īpašuma objektu pārdošanas piedāvājumu skaitu

LETA, 28.03.2022

Ļoti audzis pieprasījums pēc komercapbūves zemes - noliktavu vai "stock office" (noliktavu/veikalu/biroju) būvniecībai. Tomēr saistībā ar nelielo šādu zemju piedāvājumu, tiek izskatītas arī jau uzbūvētas noliktavas, nereti pat padomju laikā būvētās.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma investīciju objektu tirgus Latvijā aizvadītajā gadā bija izteikti aktīvs visos segmentos, bet šogad paredzams zemāks investīciju objektu pārdošanas piedāvājumu skaits, prognozēja nekustamā īpašuma uzņēmumu "Starlex Real Estate" un "Starlex Investments" vadošais partneris Egīls Smilktiņš.

Viņš norāda, ka pieaugošās investīcijas nekustamajā īpašumā sekmēja Covid-19 izraisītie apstākļi, pieaugošā inflācija, zemās banku procentu likmes, kā arī potenciāli lielākas peļņas iespējas pret citām Eiropas valstīm un Latvijas kaimiņvalstīm.

Pērn Latvijā bijis līdz šim lielākais investīciju apmērs komercīpašumos - virs 650 miljoniem eiro, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados, informē Smilktiņš. Skatoties Baltijas mērogā investīciju apjoms Latvijā pārsvarā ir mazāks nekā Igaunijā un Lietuvā, tomēr 2021.gadā Latvijā investīciju apjoms bija lielāks nekā Igaunijā un tikai nedaudz mazāks nekā Lietuvā. Ievērojamu daļu no kopējā investīciju apjoma veidoja daži Latvijas tirgum izteikti lieli darījumi kā tirdzniecības centra "Alfa" un biroju kvartāla "Jaunā Teika" pārdošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 21,962 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,8% mazāk nekā 2020.gadā, taču koncerna zaudējumi samazinājās par 40,6% un bija 502 420 eiro, liecina biržai "Nasdaq Riga" iesniegtais finanšu pārskats.

Vienlaikus 2021.gada ceturtajā ceturksnī "HansaMatrix" koncerna apgrozījums samazinājies par 13% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu un bija 4,838 miljoni eiro, bet koncerna zaudējumi pieauguši par 43,7%, sasniedzot 516 002 eiro.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka koncerna peļņu 2021.gada ceturtajā ceturksnī un pagājušajā gadā kopumā negatīvi ietekmēja vairākas ar naudas plūsmu nesaistītas pozīcijas, tostarp zaudējumi no ieguldījumiem asociētajos uzņēmumos, Eiropas Investīcijas bankas (EIB) garantijas un EIB aizdevuma patiesās vērtības izmaiņas, kā arī ar nomu saistītie procentu izdevumi.

2021.gadā galvenais pārdošanas dzinējspēks turpināja būt Baltijas klienti, veidojot 52% no kopējā apgrozījuma, kamēr Ziemeļvalstu un pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu tirgus daļas bija attiecīgi 27% un 6%. Tajā pašā laikā piegādes klientiem, kas atrodas ārpus ES tirgus veidoja 15% no kopējā apgrozījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karadarbība Ukrainā un pret Krieviju vērstās sankcijas ietekmēs īres īpašumu tirgu Rīgā. Gada sākumā namīpašnieki bažījās, ka augsto komunālo maksājumu dēļ īrnieki pārcelsies uz nelielākiem mājokļiem, lai gan īres cenas pašas par sevi nav paaugstinājušās. Situāciju varētu mainīt bēgļu pieplūdums.

"Uz mājokli ekonomiskās klases segmentā piesakās gan vietējie īrnieki, gan iebraucēji, kas var izraisīt pieprasījuma kāpumu un īres cenu pieaugumu. Bet dzīvokļu vajadzētu pietikt visiem," stāsta izraēļu investors Aleksejs Kaškarovs, "KA Invest" uzņēmumu grupas dibinātājs .

Oficiāli Latvija ir gatava uzņemt 10 000 ukraiņu bēgļu – pēc Iekšlietu ministrijas plāniem šos cilvēkus sākotnēji ir plānots izvietot, piemēram, viesnīcās. Taču patiesībā šo cilvēku varētu būt daudz vairāk, jo daļai nav bijis laika reģistrēties vai arī viņi to nedarīs, norāda uzņēmējs.

"Mūsu valstij, kurai ir negatīvs iedzīvotāju skaita pieaugums, tai nevajadzētu būt problēmai. Tikai Rīga vien var uzņemt līdz 10-20 tūkstošiem cilvēku kas būtiski uzlabotu demogrāfisko situāciju. Atšķirībā no Varšavas, kur, pēc dažādām aplēsēm, ir vairāk nekā 200 000 bēgļu, mums nav problēmu ar šo cilvēku izvietošanu. Rīgas viesnīcu fondā ir aptuveni 200-300 viesnīcu, kuras ir gatavas uzņemt līdz 20-30 tūkstošiem cilvēku, neskaitot sanatorijas, hosteļus un viesu namus. Ja ieskatāmies sludinājumu portālos, tad ir atrodams daudz piedāvājumu, kuru cenas svārstās ap 30-40 eiro dienā. Šī cena, neskatoties uz lielo bēgļu plūsmu, ir zemāka, nekā tā bija pirms pandēmijas. Tāpat ir arī pieejami īres dzīvokļi, daudz bēgļu dzīvo pie radiem, draugiem un paziņām. Turklāt ir arī milzīgs skaits dzīvokļu, kuri nesen ir uzcelti vai renovētu," situāciju īres tirgū komentē Aleksejs Kaškarovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads iesākās ar pamatīgu turbulenci teju visos finanšu tirgos. Bažas par inflāciju pastiprināja runas par monetārās politikas iegrožošanu, gaidāmais procentu likmju kāpums radīja spēcīgu vilkmi kapitāla plūsmās, ko it īpaši vēl pastiprināja gadsimta saspīlētākā gaisotne ģeopolitiskajā arēnā. Šo faktoru ietekmi uz Latvijas nekustamo īpašumu tirgu garākā griezumā vēl viennozīmīgi noteikt nevar, taču 2022. gada sākums ir bijis piezemētāks par pērnā gada nogali.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajā ceturksnī trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopumā šī gada janvāra-marta periodā Latvijas premium mājokļu tirgū tika noslēgti 268 darījumi, kas ir ievērojami mazāk par pagājušā gada noslēdzošajā ceturksnī noslēgtajiem 499 darījumiem, tomēr stabili vairāk nekā pērnā gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtie 218 darījumi.

Likumsakarīgi, ka līdz ar samazināto darījumu skaitu, ir krities arī to veidotais apgrozījums – šī gada pirmajā ceturksnī premium mājokļos investēti EUR 67.1 milj., kas ir par EUR 40.9 milj. (-37.9%) mazāk nekā 2021. gada oktobra - decembra periodā. Tomēr, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem, iepriekš minētie 218 darījumi kopumā piesaistīja EUR 56.4 milj. investīcijas, kas ir licis 2022. gadam iesākties par 19.0% straujāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” uzsācis vēl trīs daudzdzīvokļu ēku būvniecību dzīvojamo māju ciematā “Dreilinga mājas”, tādējādi ievadot projekta otrās kārtas attīstību un apgūstot teritorijas ziemeļu daļu virzienā uz Biķernieku ielas apļa pusi.

Tāpat sākti arī Mazās Robežu ielas izbūves darbi, ielai nākotnē nodrošinot piebraukšanu projekta jaunbūvējamām ēkām.

Kopumā, īstenojot ciemata “Dreilinga mājas” otro kārtu, mājokļu fondu paredzēts papildināt ar aptuveni 250 divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Projekta 11.ēka, kas atradīsies Robežu ielā 17, būs ciemata pirmās kārtas noslēdzošā māja. Savukārt ar projekta 12.un 13.ēkas būvniecību Mazajā Robežu ielā 4 un 5 aizsākta ciemata otrās kārtas attīstība. Dzīvojamo māju ciematā “Dreilinga mājas” kopumā paredzētas 16 daudzdzīvokļu ēkas. Atlikušo otrās kārtas ēku būvniecību plānots uzsākt šogad.

Dzīvojamo māju ciemats ir viens no pēdējos gados apjomīgākajiem jauno mājokļu projektiem Rīgas pievārtē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” šī gada novembrī nodevis ekspluatācijā otro un trešo daudzdzīvokļu ēku jauno mājokļu projektā “Fjordi”, tādējādi noslēdzot visa projekta būvniecību.

Jaunais dzīvojamo māju komplekss atrodas Ganību dambī Rīgā un to veido trīs sešu stāvu daudzdzīvokļu ēkas ar kopumā 150 vienas līdz četru istabu dzīvokļiem. Projekta būvniecībā un teritorijas labiekārtošanā kopumā ieguldīti 13,5 miljoni eiro.

Jauno mājokļu projekta “Fjordi” būvniecība tika uzsākta 2019. gadā, apbūvi realizējot divās kārtās.

“Lai arī pēdējos gados Covid-19 ietekmē ir pieaugusi cilvēku interese par dzīvi piepilsētās un lauku reģionos, Rīga un Rīgas centrs nav zaudējis savu aktualitāti un elitāro statusu, līdz ar to mājokļi galvaspilsētas centra apkaimēs joprojām ir augsti pieprasīti. To apliecina arī mūsu pārdošanas rezultāti – projektā “Fjordi” šobrīd pārdoti jau vairāk nekā 90% dzīvokļu,” norāda “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas koncerna Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gadu koncerns noslēdzis ar rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā Grindeks koncerna apgrozījums sasniedza 231,1 milj. eiro, kas ir par 44,0 milj. eiro vai 24% vairāk nekā 2020. gadā. 2021. gadā koncerna peļņa bija 41,0 milj. eiro, kas ir par 22,1 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gadā.

2021. gadā lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā Grindeks meitas uzņēmums Kalceks.

2021. gadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 103 valstīm par kopējo summu 218,7 milj. eiro.

“2021. gads Grindeks koncernam ir bijis pārmaiņu gads, kas ir parādījis, ka izcila komanda var sasniegt ļoti daudz. Zāļu klāsta paplašināšana, pacientu vajadzību izzināšana, jaunu tirgu apguve, zāļās domāšanas kurss un vēl daudzas nozīmīgas iniciatīvas ir neapturams dzinulis attīstībai. Pagājušā gada laikā es pārliecinājos, ka dažādi izaicinājumi ir pārvarāmi, pateicoties pastāvīgai transfomācijai, kur katrs komandas dalībnieks apzinās savu nozīmīgo lomu kopēju ideju un mērķu sasniegšanā. 231,1 milj. eiro apgrozījums ir vēsturiski augstākais Grindeks sasniegums, un es vēlos pateikt paldies komandai,” komentē Grindeks valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas uzņēmuma “Grindeks” koncerna konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada deviņos mēnešos koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 168,9 milj. eiro, kas ir par 31,8 milj. eiro vai 23% vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos. 2021. gada deviņos mēnešos koncerna peļņa bija 27,6 milj. eiro, kas ir par 15,5 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos.

2021. gada deviņos mēnešos lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”. 2021. gada deviņos mēnešos koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 97 valstīm par kopējo summu 160,0 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos reģistrēti 15 733 nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas darījumi, kuru kopējā summa sasniedza jaunu rekordu - 1,64 miljardus eiro, liecina Igaunijas Zemes departamenta publiskotie dati.

Salīdzinājumā ar 2020.gada oktobri-decembri nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas darījumu skaits pērn ceturtajā ceturksnī pieaudzis par 6%, bet tādu darījumu summa palielinājusies par 35%, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo trīs mēnešu periodu darījumu skaits audzis par 8%, bet darījumu summa - par 27%.

Jau pēdējos piecus ceturkšņus nekustamo īpašumu pirkšanas un pārdošanas darījumu summa Igaunijā ir pārsniegusi vienu miljardu eiro, pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi.

Darījumu ar neapbūvētiem zemesgabaliem kopējā summa oktobrī-decembrī gada izteiksmē sarukusi par 4%, bet apbūvētu zemesgabalu darījumu kopējā vērtība bijusi par 68% lielāka nekā 2020.gada ceturtajā ceturksnī un dzīvokļu pirkšanas un pārdošanas darījumu summa aplūkotajā periodā pieaugusi par 32%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo trīs mēnešu periodu darījumu ar neapbūvētiem zemesgabaliem summa augusi par 7%, ar apbūvētiem zemesgabaliem - par 26% un ar dzīvokļiem - par 35%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Interese par gāzes termināļa būvi Latvijā ir vismaz četriem uzņēmējiem

LETA, 28.03.2022

Kundziņsala. Raidījums norāda, ka no pārvades viedokļa būtu sarežģīti Kundziņsalā izveidot termināli, kas varētu piegādāt gāzi plašākam reģionam, drīzāk tas būtu lokāls risinājums, piemēram, Rīgai.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interesi par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Latvijā izrādījuši vismaz četri potenciālie attīstītāji, kuri meklējuši iespēju savus piedāvājumus prezentēt Ekonomikas ministrijai, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Līdz ar vēlmi un nepieciešamību samazināt vai pavisam atteikties no dabasgāzes piegādēm no Krievijas visā Eiropā un arī Latvijā intensīvi tiek domāts par alternatīvām un rēķināti izdevīgākie varianti. Viena no iespējām ir sašķidrinātās dabasgāzes piegāde, izmantojot īpašus kuģus un termināļus. Tāds jau agrāk uzbūvēts Klaipēdā. Bet tagad sākušās diskusijas par vēl viena termināļa izbūvi Baltijas reģionā.

Sašķidrinātās gāzes terminālim Klaipēdā pilna jauda ir ap 36 teravatstundām gadā. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik Lietuvas, Latvijas un Igaunijas patēriņš kopā. Tomēr jaudas kļūst nepietiekamas, tiklīdz skatās arī uz Somiju, kas divus gadus ir vienotā tirgū ar Igauniju un Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Colliers apvienojas ar Bauplan Nord

Db.lv, 01.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercīpašuma konsultāciju kompānija Colliers paplašina savu pakalpojumu klāstu un zināšanas tehnisko projektu vadības pakalpojumu jomā, apvienojoties ar Bauplan Nord tehnisko ekspertu komandu.

Apvienošanās stiprinās uzņēmuma pozīcijas nekustamo īpašumu tehnisko projektu vadības segmentā Latvijā un atbalstīs Colliers izaugsmes plānus.

Pēc apvienošanās kopējais darbinieku skaits Colliers tehnisko projektu vadības jomā palielināsies līdz 11 ekspertiem ar zināšanām tehnisko projektu vadībā gan projektēšanas, gan būvniecības stadijā, tehniskajā uzraudzībā, fit-out projektos, dažādu veidu padziļinātas tehniskās izpētes darbos un citās tehniskajās konsultācijās.

“Apvienošanās ir ļoti nozīmīgs posms mūsu turpmākajā biznesa attīstībā. Colliers mērķis ir nodrošināt savus klientus ar visaptverošiem konsultāciju pakalpojumiem pilnā ciklā – no idejas līdz pēdējai īstenošanas stadijai. Divu pieredzējušu komandu apvienošana stratēģiski stiprinās mūsu spējas un padziļinās mūsu tehnisko projektu vadības kvalifikāciju Latvijas tirgū,” komentē Deniss Kairāns, Colliers vadošais partneris Baltijas reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Pārdaugavas debesskrāpī “Z-Towers” tika piedāvātas tikai dzīvokļu īres iespējas, taču tagad ēkas 19. stāvā pārdošanā pieejami astoņi dažādu platību dzīvokļi, kurus var iegādāties arī norēķinoties ar Bitcoin.

Pašlaik tiek piedāvāti studio tipa, vienas guļamistabas un divu guļamistabu dzīvokļi ar kopējo platību no 36,4 līdz 105,4 kvadrātmetriem. Visi astoņi dzīvokļi ir ar pelēko apdari.

“Pašlaik Latvijas premium nekustamā īpašuma tirgū nav līdzvērtīga piedāvājuma tam, ko piedāvā “Z-Towers”. Šādu dzīvokļu iegāde noteikti būs aktuāla īpaši biznesa vides cilvēkiem, kuri novērtē unikālu dzīves telpu un nepārtrauktu pakalpojumu pieejamību,” komentē Ilze Mazurenko, “Latvia Sotheby’s International Realty” īpašniece un vadītāja.

FOTO: Z torņos dzīvokļus vairāk netirgos 

Daudzfunkcionālajā kompleksā Z-Towers, kura nodošana ekspluatācijā iestrēgusi attīstītāju...

“Ēkas iemītniekiem tiek piedāvātas individuāli pielāgotas iespējas un papildus pakalpojumi: “room service” apkalpošana, iekļaujot gan dzīvokļa uzkopšanu un ķīmisko tīrīšanu, gan maltītes ar iespēju gatavot kopā ar šefpavāru dzīvoklī vai restorānā, vīna pasūtīšanu no restorāna. Fitnesa centra, biroja telpu, pasākumu norises vietu un parka pieejamība, kā arī plaša četru stāvu pazemes stāvvieta ar elektroauto uzlādes iespējām - tas viss pieejams viena kompleksa ietvaros,” atklāj “Z-Towers” komercdirektors Aigars Gerhards.

Latvijas mērogā unikāls ir arī iespējamais norēķinu veids - pirmo reizi Latvijā tiks piedāvāta iespēja iegādāties dzīvokļus arī par Bitcoin, cenu aprēķinot pēc aktuālā maiņas kursa.

Šveices uzņēmums Swisscom Rīgā atvēris DevOps centru 

Šveices telekomunikāciju un programmatūras izstrādes uzņēmums "Swisscom" Rīgā atvēris savu...

“Kaut arī redzam, ka pirmo darījumu noslēgšana, norēķinoties ar kriptovalūtu, mums varētu būt samērā izaicinoša, esam tam gatavi, lai kļūtu vēl elastīgāki un sniegtu iespēju iegādāties ekskluzīvus dzīvokļus arī šīs valūtas turētājiem - pasaule mainās, un mēs maināmies tai līdzi. No klienta puses iegādes process ar Bitcoin būs ļoti līdzīgam tam, kā tas ir īpašuma iegādes gadījumā, izmantojot vietējo valūtu,” uzsver A. Gerhards.

Db.lv jau iepriekš rakstījis, ka Z Towers ir viens no lielākajiem privātā sektora projektiem Latvijā, ko virzīja AS Tower Construction Management. Projekta pabeigšanas termiņš vairākkārt ir pārcelts, mainīta tā koncepcija. Tā DB 2006.gadā rakstīja, ka AS Latvijas balzams lielākās īpašnieces S.P.I. Group meitas kompānija Rīgā, Ķīpsalā, sākusi realizēt projektu, kura kopējās investīcijas varētu sasniegt 130 milj. eiro. Sākotnējais variants bija divu 30 un 25 stāvu savstarpēji savienotu augstceltņu komplekss, kur būs biroju telpas, viesnīca. Krīzes laikā šis bija faktiski vienīgais projekts Ķīpsalā, kurš tika virzīts uz priekšu, pārējie palika vien uz papīra. Tobrīd attīstītāji lēsa, ka finišs varētu būt sasniedzams 2014. gadā.

Z-Towers ierīko jauna koncepta birojus 

Sekojot globālajām tendencēm, daudzfunkcionālais nekustamā īpašuma projekts “Z-Towers”...

Tad nāca posms, kad Latvijas nekustamais īpašums bija visnotaļ populārs investīciju mērķis ārvalstnieku vidū, kuri vēlējās iegūt termiņuzturēšanās atļaujas. Tobrīd tika plānots torņos izvietot galvenokārt dzīvokļus (dažus stāvus atvēlot arī birojiem) un piedāvāt tos iegādāties arī šim nolūkam, savukārt ideja par viesnīcu bija atmesta pilnībā. Projekta īstenošanas gaitā viens no torņiem pastiepies - abiem tagad ir 30 stāvi, tāpat ir mainīts fasādes risinājums - attīstītāji piesaistījuši starptautiski atzītu arhitektu Helmutu Jānu (Helmut Jahn), kura redzējums ir tūkstošiem logu - ziedlapiņu. Ik pa diviem stikla paneļiem ir iestrādāti vēdlodziņi, tādējādi ēkai nodrošinot gan piespiedu, gan dabisku ventilāciju.

Būvvalde apstiprina Z-Towers nodošanu ekspluatācijā 

Rīgas pilsētas būvvalde šā gada 10. janvārī sniegusi pozitīvu atzinumu par "Z-Towers" nodošanu...

Investējot vairāk nekā 200 miljonus eiro, objektā izveidotas dzīvojamās un biroju telpas, kā arī moderna infrastruktūra, tai skaitā restorāni, fitnesa centrs ar peldbaseinu, pazemes autostāvvieta 700 automašīnām, kā arī elektrisko automašīnu uzlādes punkti.

Komentāri

Pievienot komentāru