Investīcijas teju miljona eiro apjomā ļāva skolēniem no Latgales un Zemgales izstrādāt desmit inovatīvas biznesa idejas.

Projektā “Creazone”, kas izstrādāts cīņai ar bezdarbu Latgalē un Zemgalē un ir vērsts uz uzņēmējdarbības attīstību jauniešu vidū, mentoringa un pieredzes apmaiņas programmā tika investēti 952 853,57 eiro, no tiem ES finansējums bija 90% (857 568,21 eiro). Rezultātā skolēni no Latgales un Zemgales prezentēja desmit inovatīvas biznesa idejas.

“Statistika rāda, ka jau ļoti daudzus gadus jauniešu skaits reģionos strauji samazinās, vienlaikus bezdarbs saglabājas iepriekšējā līmenī. Tādēļ tika pieņemts lēmums izstrādāt projektu, kas veicinātu reģionu attīstību, sniedzot jauniešiem iespēju īstenot savas ambiciozās biznesa idejas pieredzējušu mentoru vadībā. Projektā “Creazone” piedalījās vairāk kā 100 dalībnieku no Latvijas, taču nebūt ne visi izturēja līdz galam un prezentēja žūrija savas biznesa attīstības idejas. Līdz galam izturēja tikai vislabākie un motivētākie,” stāsta ES projektu daļas projektu koordinators Jurijs Dubatovka.

Eksporta uzsākšanai un attīstībai jaunās valstīs ļoti būtisks ir valsts atbalsts, tādēļ Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) īsteno Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu “Atbalsts MVU inovatīvās uzņēmējdarbības attīstībai”.

Projektā, kurā uzņēmējiem pieejams atbalsts 61,5 miljonu eiro apmērā, ir trīs galvenie atbalsta virzieni – atbalsts eksportam, biznesa inkubācijai un inovāciju motivācijai. 2024. gadā kopumā grantu atbalstu saņēma 335 uzņēmumi, bet nefinansiālo atbalstu – 370. Tāpat atbalstīti 125 jauni uzņēmumi, bet inkubācijas programmas atbalstu saņēma 177 uzņēmumi.

“Latvijas ekonomiskā izaugsme vistiešākajā veidā ir atkarīga no eksporta apjoma. Šobrīd eksportējam ap 70% no IKP, taču šis rādītājs būtu jākāpina līdz 80%. Tādēļ aicinām uzņēmējus būt drosmīgiem, izmantot valsts atbalstu un iesaistīties jaunu tirgu apguvē. Šogad LIAA piedāvā vairāk nekā 50 dažādas izstādes un tirdzniecības misijas ārvalstīs, kur iespējams meklēt jaunus sadarbības partnerus. Jau martā kopā ar Ekonomikas ministru dosimies uz Izraēlu, maijā plānota liela tirdzniecības misija uz Japānu, kur izstādē EXPO par godu Latvijas dienai organizējam plašu biznesa programmu, bet rudenī aicināsim uzņēmējus uz Vāciju un ASV, kas Latvijai šobrīd ir ļoti nozīmīgi eksporta tirgi,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Lai atbalstītu inovatīvas biznesa idejas un jaunu uzņēmumu rašanos, Biznesa augstskola Turība šogad izveidojusi grantu (investīciju) programmu jauniešiem, investējot līdz pat 15 000 eiro biznesa idejas realizēšanā un kopuzņēmuma dibināšanā.

“Ir ļoti svarīgi, ka mēs, kas mācām jauniešiem, kā kļūt par veiksmīgiem uzņēmējiem dažādās nozarēs, arī paši rādām piemēru un kopā ar apņēmīgiem jauniešiem iesaistāmies kopīgā uzņēmējdarbībā, uzņemoties arī kopīgus izaicinājumus un riskus. Tā ir mūsu kā augstskolas artava labākas Latvijas nākotnes vārdā, jo uzņēmēji ir tie, kas sniedz būtisku ieguldījumu valsts ekonomiskā un sociālā attīstībā,” uzsver Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.

Atbilstoši Turības valdes Grantu programmas kritērijiem kļūt par Granta stipendiātiem un pretendēt uz investīcijām varēs jaunieši vecumā no 19 līdz 25 gadiem, kuri būs uzvarējuši augstskolas rīkotajā biznesa ideju hakatonā “To Be” un kuri sekmīgi studē Biznesa augstskolā Turība. Šiem jauniešiem augstskola piešķirs arī budžeta vietu jeb 100% atlaidi studiju maksai.

48% aptaujāto respondentu domā, ka sabiedrība uzņēmējus, kuri ir veiksmīgi, uzskata par saistītiem ar valsts varu vai politiku, bet 45% aptaujāto uzskata, ka sabiedrība šos uzņēmējus vērtē kā visdrīzāk ne vienmēr godprātīgus cilvēkus, liecina EY nesen veiktā Snapshots iedzīvotāju aptauja, kas noskaidroja Latvijas iedzīvotāju viedokli par sabiedrībā valdošo attieksmi pret uzņēmējiem.

30% respondentu domā, ka sabiedrībā šos uzņēmējus uztver kā cilvēkus, kuriem vienkārši paveicies.

«Sabiedrības attieksme ir viens no svarīgiem faktoriem uzņēmējdarbības un tās kultūras attīstībā, kas atstāj jūtamu ieteikmi uz jaunu uzņēmumu izaugsmi un cilvēku vēlēšanos iesaistīties uzņēmējdarbībā vai atbalstīt to. Aptauja diemžēl parāda ļoti satraucošas atziņas, proti, izteiktākais viedoklis atspoguļo uzskatu, ka nopelnīt bagātību Latvijā var galvenokārt ar politiskiem sakariem, negodīgumu vai veiksmi, nevis radošu garu, apņēmību vai gudrību. Ilgtspējīgai Latvijas ekonomikas izaugsmei ir vajadzīga šī uzskata vismaz pakāpeniska maiņa, ko var veidot vienīgi viedokļu līderu parādīta attieksme un patiesi labi uzņēmēju pašu piemēri,» saka Renāte Strazdiņa, EY Konsultāciju departamenta direktore.

Starptautiskās organizācijas "Reach for Change" Latvijas konkursā "Pārmaiņu līderis 2020" četri uzvarētāji iekļuvuši inkubatorā, lai viņu biznesa idejas palīdzētu uzlabot bērnu un jauniešu dzīves kvalitāti Latvijā un arī ārpus tās.

Uzvarētāju vidū ir Alīses Potašas ideju par attīstošajiem ziepju burbuļu veidošanas komplektiem runas prasmju pilnveidošanai pirmskolas vecuma bērniem, Ineses Grīnvaldes attīstošās nodarbības siltajās smiltīs, Sergeja Petrova lokalizētā mobilā lietotne sporta amatieriem un Egitas Matulēnas "Pēcpusdienas māja". Viņiem visiem būs iespēja piedalīties "Reach for Change" inkubācijas programmā, kas ilgst līdz trim gadiem.

"Reach for Change" ir starptautiska organizācija, taču konkursi norisinās vietējā mērogā. "Mēs ticam, ka vietējie iedzīvotāji vislabāk pārzina problēmas, kas eksistē viņu vidē un valstī," teic Kristīne Vērpēja, "Reach for Change" Programmas un partnerattiecību vadītāja Latvijā.

Biznesa ideju konkursā "Ideju kauss 2019" šogad uzvarētāju vidū ir idejas ar potenciālu kļūt par pelnošiem un veiksmīgiem uzņēmumiem. Pirmās vietas ieguvējs - "Vertexo Sports" - jau ir eksportspējīgs uzņēmums, kura platformā reģistrējušies vairāk nekā 3200 sportistu no visas pasaules 5 sporta veidos.

Šogad konkursam pieteikumus iesniedza 227 dalībnieki. Idejas izvērtējot, konkursa žūrija atlasīja 114 veiksmīgākās idejas ar vislielāko izaugsmes potenciālu, kuras turpināja cīņu par atbalstu savas idejas attīstīšanai. Konkurss sniedza iespēju piedalīties profesionālās apmācībās - 6 vebināros par ideju validāciju, digitālo un satura mārketingu, budžeta un finanšu plānošanu, kā arī prezentāciju prasmēm. 12 finālisti, savukārt, saņēma iespēju apgūt padziļināti prezentāciju prasmes Dāvida Štēbeļa un Kristapa Pētersona vadītās darbnīcās.

Pirmās vietas ieguvējs "Vertexo Sports" saņēmis 7 000 eiro sava biznesa attīstīšanai. Tā ir platforma, kas domāta sporta spēlētāju reģistrācijai kā licencētiem spēlētājiem, kā arī izspēles sistēma turnīriem. Idejas autori ir koncentrējušies uz sporta veidiem, kas ir ātri augoši un jauni, piemēram, pludmales teniss.

Sestdien, 15.septembrī viesnīcā "Reval Hotel Latvija" notiks Jaunatnes inovatīvo biznesa ideju konkursa "Ideju kauss 2007" svinīgs noslēgums. Pasākuma ietvaros dalībniekiem būs iespēja ieklausīties pieredzējušu uzņēmumu stāstījumos par savu ceļu uz panākumiem, konkursa Stratēģisko partneru uzrunās, atskatā uz konkursa norisi un nākotnes iezīmēm, kā arī piecu labāko biznesa plānu prezentācijās un uzzināt, kas ir minētā konkursa laureāti.

Konferences atklāšana un konkursa "Ideju kauss" biznesa plānu prezentācijas sāksies pulksten 10:00, savukārt uzvarētāju apbalvošana - pulksten 15:00. Pasākums notiks viesnīcā "Reval Hotel Latvija", Elizabetes ielā 55, zālē "Beta". Laipni aicināti arī mediju pārstāvji.

Kā jau iepriekš tika informēts, Latvijas jaunieši ir izrādījuši necerētu aktivitāti un konkursa "Ideju kauss 2007" 1.kārtā iesnieguši 269 inovatīvas biznesa idejas, no kurām 127 idejas konkursa žūrija izvirzīja otrajai kārtai. Konkursā piedalījās rekordliels dalībnieku skaits - 384 jaunieši vecumā līz 35 gadiem, no kuriem 95 apmeklēja konkursa organizatoru rīkotās apmācības.

Konkursa ietvaros dalībnieki saņēma profesionālu ekspertu vērtējumu par iesniegtajām idejām un ieteikumus to tālākai attīstībai. Žūrijā darbojās pārstāvji no konkursa Stratēģiskajiem partneriem - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Rīgas Domes, Hansabankas un riska kapitāla fonda Eko investors, kā arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un portāla Draugiem.lv.

Interjera un mēbeļu salona SBA Idejas mājai tīkla stratēģiskais uzdevums nākamajos trīs gados – kļūt par Latvijas tirgus līderi mājas komplekso risinājumu pārdošanas jomā, Db.lv informēja SBA Idejas mājai reģionālais vadītājs Algaudas Martinka.

Slēgtā akciju sabiedrība Klaipėdos baldų prekyba, kurai pieder SBA Idejas mājai dekoru un mēbeļu salonu tīkls, ietilpst lietuviešu koncernā SBA, kura īpašumā ir mēbeļu rūpnīcas Lietuvā - Kauno baldai, Karigė, Šilutės baldai, Akmena, Visagino linija, Germanika, Baldutura, kā arī fabrika Novo Mebel Krievijā. SBA Idejas mājai salonu tīklam pieder ekskluzīvas tiesības pārdot SBA mēbeļu grupas izstrādājumus, un tas arī importē interjera aksusuārus un mēbeles no Dānijas, Itālijas, Beļģijas, Francijas, Turcijas, Polijas, Malaizijas un citām valstīm.

Līdz 8. septembrim ikvienam ir iespēja savu biznesa ideju pieteikt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā inovatīvo biznesa ideju konkursā Ideju kauss 2019.

Biznesa ideju konkurss Ideju kauss notiek jau 11. gadu, un pirmajā pastāvēšanas desmitgadē tas palīdzējis daudziem savas ieceres realizēt dzīvē un uzsākt veiksmīgu biznesu. Pērn konkursā pieteica 160 idejas un 79 autoru komandām bija iespēja soli pa solim apgūt biznesa pamatus, bet 12 no tām iekļuva finālā, lai cīnītos par trīs galvenajām naudas balvām. Tiek prognozēts, ka arī šogad interese par konkursu būs liela, jo papildus tajā 25 labas idejas ar 2000 eiro lielu naudas balvu atbalsta Rīgas dome.

Konkursa kārtība

Dalībai LIAA organizētajā konkursā nav nekādu ierobežojumu, līdz ar to visi, kuriem idejas ir, var piedalīties.

«Reti izdodas izveidot ilglaicīgu un ilgtspējīgu pasākumu, bet Ideju kauss sevi ir pierādījis. Šobrīd ir izsludināta pieteikšanās Ideju kausam, kas norisināsies līdz 8. septembrim. Konkurss tiek organizēts kā sacensība, bet vienlaikus tās ir arī vērtīgas apmācības, kuru beigās tiek noteikti uzvarētāji. Grūti ir pateikt, kas ir nozīmīgāks – apmācības vai tas, ka beigās tiek noteikti trīs labākie, kas saņem naudas balvas. Jebkurā gadījumā gan mentori, gan eksperti, kuri piedalās apmācību programmās, ir augstākās raudzes. Ieteikumi un pamācības ir nozīmīgas un tiek novērtētas. Tās ir unikālas zināšanas. Kopskaitā visā apmācību posmā būs seši vebināri. Tas ir unikāls piedāvājums konkursantiem piedalīties apmācībās gan uz vietas, gan attālināti,» konkursa atklāšanā konceptuālajā mākslas telpā Berga Bazārā informēja LIAA Tehnoloģiju direktors Edgars Babris.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

No 23. līdz 25. novembrim Latvijā, Cēsīs, notiks starptautiskais koksnes hakatons Garage48 Wood 2. Tajā jau otro reizi vienkopus pulcēsies Igaunijas un Latvijas kokrūpniecības nozares praktiķi, industriālie dizaineri, arhitekti, inženieri, kā arī saistīto jomu studenti, kuri kopā ar profesionālu un nozarē atpazīstamu mentoru palīdzību 48 stundu intensīvā komandu darbā izstrādās jaunu koksnes produktu prototipus, šoreiz meklējot risinājumus kokmateriālu izmantošanai publiskajās telpās un nozarē kopumā.

“Pirmais koksnes hakatons, kas norisinājās pirms gada Igaunijā, aktivizēja kokrūpniecības nozari. Starpdisciplinārās komandas darbs pasākuma ietvaros, kad vienā komandā darbojas dažādu specializāciju pārstāvji, palīdzēja MVU pārplānot dažādus procesus uzņēmumu iekšienē vēlāk. Balstoties uz atsauksmēm, kopš pagājušā gada koksnes hakatons ir viens no gaidītākajiem pasākumiem nozarē,” uzsver projekta “Koksne un mēbeles” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Laima Engere, kura ikdienas darbā cieši sadarbojas ar kokrūpniecības industrijas uzņēmējiem.

Hakatons kā ideju un pieredzes apmaiņas formāts ir ierasts jaunu ideju un virzienu atklāšanas instruments daudzās citās radošo industriju nozarēs. “Kopā ar sadarbības partneriem Igaunijā nolēmām organizēt hakatonu tieši kokrūpniecības nozarei, tajā sapulcējot starpdisciplināru dalībnieku sastāvu – gan nozares profesionāļus, gan dizainerus, arhitektus. Jau pērn pasākuma laikā redzējām šīs idejas efektivitāti un vērtību – 48 stundu laikā komandas radīja patiešām inovatīvas idejas ar augstu potenciālo pievienoto vērtību. Turklāt virkne no hakatonā dzimušajām idejām jau ir pārtapušas ļoti konkrētos projektos,” norāda Laima Engere.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētajā reģionālo biznesa ideju konkursā Biznesa ekspresis pieteiktas 313 idejas no visas Latvijas, informē VARAM.

No visām iesniegtajām biznesa idejām, lielākais skaits – 90 idejas saņemtas no Rīgas reģiona, kam seko Vidzemes reģions ar 84 idejām, Latgales reģions ar 52 biznesa idejām, Kurzemes reģions ar 44 idejām, savukārt no Zemgales saņemtas 43 idejas.

Konkursam pieteiktas biznesa idejas par dažādu produktu un pakalpojumu attīstību pārtikas ražošanas, medicīnas, tekstilrūpniecības, reģionālā tūrisma, lauksaimniecības, kultūras un citās nozarēs.

«Uzņēmējdarbības attīstībai būtiski priekšnoteikumi ir reģionu konkurētspēja un ilgtspējīga attīstība. Esam gandarīti par pieteikumiem no visiem Latvijas reģioniem, kas apliecina iedzīvotāju gatavību attīstīt uzņēmējdarbību. Pieteiktās idejas liecina par konkursantu spēju prast izmantot reģionālos resursus, tādējādi radot papildus pievienoto vērtību savam reģionam,» atzīmē VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits.

Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir apveltīts ar plašu iztēli un spēj radīt jaunas idejas kaut miegā, vai arī ir nepieciešams izmantot dažādas metodes, lai veicinātu radošās izpausmes cilvēka iztēlē, ir svarīgi izvērtēt ikvienu biznesa ideju un novērtēt tās ilgtspēju. Vai arī Tevi interesē, kādi ir labākie biznesa ideju un iespēju avoti, kur atrast šīs iespējas, lai uzsāktu savu biznesu, un kā attīstīt idejas, kuras radušās? Turpini lasīt Kimbi.lv sagatavoto rakstu un uzzini!

Gadu gaitā nemainīgs ir palicis fakts, ka nereti cilvēki vēlas uzsākt savu personīgo biznesu, un tas ir raksturīgi gan tiem, kuriem ir pieejams starta kapitāls, gan tiem, kuriem tas vēl ir jāiegūst. Idejas, kuras īstenot, ir dažādas, un tās iespējams atrast ik uz soļa. Galvenais, kas jāatceras - nepieciešams strādāt ar sevi, lai iemācītos šīs iespējas saskatīt un realizēt. Raksta turpinājumā minēti 5 avoti, kur atrast savu ilgi meklēto biznesa ideju kādam produktam vai pakalpojumam. Lasi un iepazīsties, kādi tie ir!

##Sāc ar sevi!

Visvieglākais veids, kā smelties idejas savam biznesam, ir, analizējot un izpētot savas stiprās puses, talantus un prasmes, tādējādi ielūkojoties sevī un izmantojot to, ko daba ir devusi. Lai neapstātos idejas realizēšanas pusceļā slinkuma vai garlaicības dēļ, ir vērts izvēlēties ideju no savu interešu loka, kas uzturēs Tevī adrenalīnu un vēlmi ideju realizēt.

Sākusies raidījuma televīzijas spēles Firmas noslēpums otrā sezona, kurā dalībnieki prezentē savas biznesa idejas, cenšoties pārliecināt žūriju par to potenciālu. Veiksmīgākie spēlētāji finālā sacentīsies par galveno balvu - desmit tūkstošiem latu uzņēmējdarbības attīstībai.

Pirmajā otrās sezonas Firmas noslēpuma raidījumā skatītāji varēja iepazīties ar idejām par divām jaunām galda spēlēm, diviem mēģinājumiem biznesā pārvērst koka amatniecības idejas, sapni par jaunu restorānu, inovatīvu drošības aprīkojumu velosipēdiem, vairākiem IT risinājumiem un citām biznesa iecerēm.

Televīzijas spēle Firmas noslēpums astoņu raidījumu ciklā atspoguļos biznesa uzsākšanas procesu no idejas līdz gatavam biznesa plānam. Pirmajos trijos raidījumos žūrijas priekšā stāsies 31 biznesa idejas autors, kas izturēja atlases kārtu. Trešā raidījuma beigās skatītājiem kļūs zināms, kuri deviņi dalībnieki spēli turpinās. Sacensību gaitā topošie uzņēmēji varēs konsultēties ar mentoriem, uzņēmējdarbības un finanšu ekspertiem, lai pilnveidot savus biznesa plānus un attīstītu sava idejas. Arī turpmākajos raidījumos dalībniekiem nāksies pierādīt žūrijai spēju attīstīt jaunu biznesu, tāpēc līdz Firmas noslēpuma fināla tiešraidei 28. februārī tiks tikai četri dalībnieki. Pēdējā raidījumā topošie uzņēmēji sacentīsies par Firmas noslēpuma atbalstītāja SEB bankas galveno balvu – 10 tūkstošiem latu.

Otrdien, 4.septembrī pulksten 12:00 Rīgas domes kamīnzālē, Rātslaukumā 1 notiks apaļā galda diskusija par īstenojamiem inovatīvās attīstības projektiem Rīgas pilsētā tuvākajos gados, valsts inovatīvās attīstības stiprām un vājām pusēm, nākotnes iespējām, iespējamiem draudiem u.c. Diskusijā tiks sniegta arī informācija par pasākuma "Rīgas Forums 2007" programmu un tēmām. Apaļā galda diskusijā piedalīsies Rīgas domes, "Latvijas Tehnoloģiskais centrs", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un uzņēmumu pārstāvji.

Trešdien, 5.septembrī izstādes "Riga Food 2007" ietvaros notiks seminārs Latvijas pārtikas nozares uzņēmumiem "Krievijas pārtikas tirgus: muitas regulējums un svarīgākie pārtikas preču virzības aspekti Krievijas tirgū". Seminārs notiks no plkst.13:00 līdz 16:20 izstāžu centra "Ķīpsala" 2.hallē.

Seminārā Latvijas uzņēmēji varēs iepazīties ar Krievijas muitas aktualitātēm un pamatnoteikumiem, kas jāievēro, lai veiksmīgi eksportētu produkciju uz Krievijas Federāciju. Semināra dalībnieki varēs uzzināt par riskiem un nosacījumiem, kas jāievēro, lai veiksmīgi nodarbotos ar uzņēmējdarbību Krievijā, kā arī kā veidot efektīvus pārdošanas kanālus Krievijā. Seminārs būs krievu valodā.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Liepājā norisinās Jauno uzņēmēju dienas – Gen-E Latvia 2025 – pasākums, kurā piedalīsies Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi, sacenšoties par iespēju pārstāvēt Latviju Eiropas finālā.

Latvijas finālam no vairāk nekā 1700 uzņēmumiem izvirzīti 20 labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) vidusskolu grupā un 10 labākie pamatskolu grupā. Vidusskolas grupas labākais SMU iegūs tiesības pārstāvēt Latviju Eiropas skolēnu mācību uzņēmumu finālā Atēnās, Grieķijā.

Izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) vadītājs Jānis Krievāns stāsta: "Konkursā mēs vērtējam skolēnu izstrādāto ideju oriģinalitāti, kā arī viņu izaugsmi un paveikto visa gada laikā. Finālā piedalās komandas no dažādiem Latvijas reģioniem, un skolēnu radītie risinājumi patiešām pārsteidz ar savu daudzveidību – no lavandas tējas ekstraktiem, mobiliem sabiedriskā transporta rokturiem līdz tūrisma maršrutu platformai, izmantojot mākslīgo intelektu.”

No 26. septembra ir sākusies pieteikšanās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotajam reģionālo biznesa ideju konkursam Biznesa ekspresis. Konkursa mērķis ir atrast un pilnveidot labākās biznesa idejas visas Latvijas ietvaros, tādejādi sekmējot uzņēmējdarbības attīstību reģionos un veicinot interesi par uzņēmējdarbību kopumā.

Konkursa laikā tā dalībniekiem tiks dota iespēja ne tikai iepazīstināt ar savām biznesa idejām, bet arī piedalīties apmācībās, kas palīdzēs izstrādāt biznesa plānus. Konkursā Biznesa ekspresis var piedalīties ikviens interesents vai interesentu grupa līdz 4 cilvēkiem. Katram dalībniekam ir jābūt vismaz 18 gadus vecam. Konkursā iespējams piedalīties ar savu oriģinālu biznesa ideju, ko ir vēlme attīstīt un pilnveidot. Uzvaras gadījumā, piešķirtā naudas balva ir paredzēta biznesa tālākai attīstīšanai.

Reģionālais biznesa ideju konkurss Biznesa ekspresis norisināsies divos posmos:

1. posms – biznesa ideju iesniegšana – norisināsies no 26. septembra līdz 23. oktobrim. Visi interesenti tiek aicināti iesniegt biznesa idejas, kas tālāk tiks nodotas konkursa komisijai izvērtēšanai.

Jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori var pieteikties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmā 14 biznesa inkubatoros.

"Ar katru gadu interese un aktivitāte aug. Salīdzinot 2019. gadu ar 2018. gadu, pieteikumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 30%. Pirmajā nedēļā kopš atvērta uzņemšana, saņemti jau 68 pieteikumi gan inkubācijas, gan pirmsinkubācijas atbalstam. Sagaidām, ka tie kopumā varētu būt vismaz 360 pieteikumi," norāda Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Spriežot pēc iepriekšējām uzņemšanas kārtām, konkursā uz vienu inkubācijas atbalsta vietu ir vidēji 2,6 pieteikumi. Lielākā interese ir par Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Radošo Industriju un Siguldas biznesa inkubatoriem.

Līdz 20. martam notiek pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas programmai biznesa inkubatoros Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Savukārt Liepājas un Siguldas biznesa inkubators pieteikumus pirmsinkubācijai pieņems no 1. aprīļa līdz 15. aprīlim.

Skaņu slāpējoši sēņu micēlija paneļi, augstskolas izvēles un fizioterapijas aplikācijas – jauniešu biznesa idejas piesaista vairāk nekā 10 tūkstošus balsu.

Cīņā ar teju tūkstoš jauniešu idejām augstāko novērtējumu Swedbank ideju konkursā “Biznesa skices” saņem skaņu slāpējoši paneļi “Hushroom”, kas ražoti no sēņu micēlija, un divas aplikācijas – “Studefy”, kas palīdzēs izvēlēties piemērotāko augstskolu, un “Re:Shape” – precīzai fizioterapijas vingrinājumu veikšanai mājas apstākļos. Lai iegūtu kāroto uzvaru, konkursa finālā jaunieši piesaistījuši vairāk nekā 10 tūkstošus potenciālo klientu balsu.

“Pagājušajā gadā mana biznesa ideja iekļuva tikai pusfinālā. Tādēļ šogad laicīgi domājām citu biznesa ideju un jau novembrī sākām darboties ar sēņu micēlija akustiskajiem paneļiem. Kaut gan pirmajā mēģinājumā izgatavotie paneļi sapelēja, nenobijāmies un mērķtiecīgi centāmies vēlreiz. Šobrīd strādājam pie ceturtā prototipa veidošanas. Man vislabāk patika video veidošana, taču noteikti nākotnē noderēs arī biznesa plāna rakstīšana, kas palīdzēja ieceri salikt pa plauktiņiem. Arī balsu vākšana bija ļoti vērtīga, un mēs esam atraduši atbalstītājus visā Latvijā, aktīvi iesaistījās visa skola, skolotāji, vecāki, draugi un paziņas, kuri palīdzēja vākt balsis. Mūsu mērķis bija parādīt, ka Jelgavas 4. vidusskolā var tapt vērtīgas biznesa idejas. Aicinām jauniešus domāt par uzņēmējdarbību jau skolas laikā un priecājamies, ka Swedbank konkursā iegūtā nauda palīdzēs mums attīstīt savu biznesu,” akcentē Estere Jungfermane, viena no “Hushroom” idejas autorēm.

Vēlētos sākt ar apgalvojumu par acīmredzamo: pasaule, kurā šodien darbojamies, vairs nav tāda kā vakar un nebūs vairs tāda rīt. Mūsu samērā vienveidīgajā pasaulē izaicinājumi kļuvuši daudz kompleksāki, pārmaiņas notiek nepārtraukti, pasaule ir savstarpēji ciešāk saistīta un konkurence saasinājusies.

Tās organizācijas, kas nespēj attīstīties un ieviest inovācijas, paliks iepakaļ. Cik svarīgas ir inovācijas? CCL (Centre for Creative Leadership) pētnieki lūdza vairākus simtus augsta līmeņa vadītājus minēt galvenās tendences, kas ietekmēs viņu organizāciju stratēģiju turpmāko piecu gadu laikā. Galvenais virzītājs ir inovācijas, tā norādīja 92% aptaujāto.

Nedaudz pakavēsimies pie mūsu izpratnes par inovācijām. Dzirdot vārdu «inovācija», daudziem rodas asociācijas ar pētniecību un attīstību (R&D), tehnoloģijām, zinātniskajām laboratorijām un produktiem. Mēs izmantosim plašāku definīciju: inovāciju process ir cilvēki, kas ģenerē idejas un liek tās lietā, radot vērtības. Ir tūkstošiem resursu, kas pēta inovāciju struktūru un norises, bet es vēlos vairāk pievērsties inovāciju cilvēciskajam aspektam. Tehnoloģijām arvien vairāk tuvinot cilvēkus jaunā un aizraujošā veidā, nozīmīgāka kļūst inovāciju sociālā dimensija. Kā panākt to, lai cilvēku darbība kļūtu inovatīva?

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija Latvijā (ABSL Latvia), pārstāvot ārvalstu eksportējošo biznesa pakalpojumu uzņēmumus, rosinājusi Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju rast iespēju Latvijas tiesību aktos iekļaut tiesības darba devējam veikt potenciālo un esošo darbinieku sodāmības pārbaudi attiecībā uz tiem nodarbinātajiem, kuru ikdienas pienākumi paredz paplašinātu pieeju būtiskajai uzņēmuma IT infrastruktūrai.

Ņemot vērā, ka mūsdienās IT risinājumi kalpo kā būtiska visu biznesa nozaru sastāvdaļa, kā arī to, ka IT nozare ir viena no augošākajām un eksportspējīgākajām Latvijas nozarēm, ABSL Latvia vērš uzmanību, ka pašlaik ir izveidojusies situācija, kur Latvijā pārstāvētās biznesa organizācijas sniedz pieeju kritiskajām IT sistēmām nepārbaudītiem darba ņēmējiem, uzņemoties nesamērīgu drošības un finansiālo zaudējumu risku. Tas pieļauj situācijas, ka darba devējam un Latvijas valstij nelojāli darba ņēmēji ar ļaunprātīgiem nolūkiem var radīt būtisku kaitējumu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Šāds kaitējums var izpausties kā uzņēmuma darbības pārrāvums, kas var skart Latvijas iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus un tādējādi negatīvi ietekmēt gan ikdienas pakalpojumu saņemšanu Latvijas iedzīvotājiem, gan radīt daudz nopietnākas sekas – situācijas, kad komercnoslēpumi, informācija par uzņēmumiem un veselām nozarēm un to kritisko infrastruktūru nonāk trešo personu, tostarp Latvijai nedraudzīgu valstu pārstāvju rokās, lai vēlāk tiktu izmantota kā uzbrukuma vektors. Šādā gadījumā būtiski ciestu visas Latvijas kā finanšu tehnoloģiju centra reputācija investoru acīs, radot būtisku kaitējumu valsts ekonomikai.

No 10. septembra līdz 10. decembrim 7 zemessargi no Zemessardzes 17.Pretgaisa aizsardzības bataljona, Zemessardzes 22.kājnieku bataljona, Zemessardzes 27.kājnieku bataljona un divi profesionālā dienesta karavīri no 3.Zemessardzes novada štāba un Zemessardzes 22.kājnieku bataljona piedalīsies pirmsmisijas apmācības kursā. Apmācības notiks Zemessardzes 51.kājnieku bataljona atbildības teritorijā – mācību atbalsta bāzē. Apmācību laikā zemessargus un karavīrus sagatavos NATO vadītai Starptautiskajai miera nodrošināšanas operācijai (ISAF) Afganistānā.

Mācību laikā zemessargi apgūs taktiku, šaušanu, topogrāfiju, sakaru pamatus, medicīnu un miera nodrošināšanas misiju specifisko apmācību – personu un kravu eskortēšanu, aizturēšanas un pārmeklēšanas kartību kontrolpunktos u.c.

Veiksmīgai kursa norisei un nepieciešamo iemaņu apguvei atbalstu sniedz Zemessardzes specializētie bataljoni. Zemessardzes 31.Aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem bataljona instruktori apmācīs aizsardzības pasākumos, darbībai ķīmiski, bioloģiski un radioaktīvi piesārņotā vidē. Zemessardzes 54.Inženiertehniskais bataljons apmācīs zemessargus pamatiemaņās kaujas munīcijas un sprādzienbīstamo priekšmetu atpazīšanā. Papildus Zemessardzes vienībām atbalstu sniedz arī Speciālo uzdevumu vienība, Militārā policija, NBS Sakaru skola, NBS Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skola, NBS Kājnieku skola, Katastrofu medicīnas centrs.

Noslēdzoties SEB bankas, Jūrmalas pilsētas, Mārupes un Olaines novadu kopīgi rīkotās grantu programmas jauno uzņēmēju atbalstam (ie)dvesma pirmajai sezonai, izvēlētas sešas perspektīvākās biznesa idejas, kuru autori saņems finansējumu to īstenošanai.

Par biznesa idejām lasāms raksta galerijā!

Grantu programmas (ie)dvesma pirmajā sezonā tika saņemts 31 biznesa projekts, no kuriem otrajā un trešajā vērtēšanas kārtā iekļuva 25 biznesa idejas. Tās vērtēja žūrijas komisija, kurā darbojās gan uzņēmējdarbības profesionāļi, gan pašvaldību pārstāvji.

Saņemtie pieteikumi tika atlasīti trīs kārtās, izvērtējot gan to atbilstību programmas kritērijiem, gan biznesa plānu un idejas potenciālu, kā arī dalībnieku prezentācijas un atbildes uz žūrijas jautājumiem.

Granta maksimālais apmērs noteikts 10 tūkstošu eiro apjomā, un kopējais gada laikā programmā pieejamo līdzekļu apmērs ir 40 tūkstoši eiro. Šo finansējumu vienādās daļās nodrošina visi četri grantu programmas partneri. Granta līdzekļus programmas uzvarētāji varēs izmantot saimnieciskiem mērķiem sava esošā biznesa attīstīšanai vai jauna uzņēmuma izveidei savas biznesa idejas īstenošanai.

AS SAF Tehnika izsludinājusi starptautisku ideju konkursu, ar mērķi iegūt idejas sava produkcijas klāsta paplašināšanai, liecina kompānijas paziņojums Rīgas Fondu biržā. Konkurss tiek izsludināts Latvijā un Zviedrijā, kur atrodas meitas uzņēmums SAF Tehnika Sweden.

Pieteikties tiek aicināti tehniskie speciālisti un studenti, kam ir radošas un inovatīvas idejas, bet nav iespēju tās realizēt dzīvē. Labākās idejas autors/-i iegūs ne tikai balvu, bet arī iespēju piedzīvot savas idejas ieviešanu ražošanā. SAF Tehnika izstrādā un ražo bezvadu mikroviļņu radio aparatūru datu un balss pārraidei. Aparatūras izstrāde un ražošana notiek Latvijā, bet aparatūra tiek piegādāta klientiem visā pasaulē. SAF Tehnikas produkti nodrošina bezvadu risinājumus balss un datu pārraidei mobilo un fiksēto tīklu operatoriem, datu pārraides nodrošinātājiem, kā arī valsts un privātajiem uzņēmumiem. Pēdējos gados uzņēmums ir strauji audzis un palielinājusies ir arī ražošanas kapacitāte. Lai liktu lietā šo neizmantoto ražošanas jaudu, tika nolemts rīkot konkursu, ar kura palīdzību iegūt idejas jaunu produktu ražošanā.