Starptautiskie kravu pārvadājumi ar mūsdienu tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām ir vienkāršāki, ātrāki un izdevīgāki. Digitālās loģistikas platformas kā Cargologs apvieno kravu nosūtītājus un transporta uzņēmumus vienā platformā, tādējādi nodrošinot parocīgu un ātru piegādes procesu gan pārvadātājiem, gan nosūtītājiem.

Automatizācija, kravu izsekošana un maršutu optimizācija ir tikai dažas no priekšrocībām, ko priekš loģistikas pakalpojumiem sniedz digitālās tehnoloģijas. Turpini lasīt rakstu un uzzini vairāk par to, kā digitālās tehnoloģijas palīdzēs Tavam uzņēmumam efektīvāk organizēt kravas piegādes!

Kas ir digitālās loģistikas platforma?

Aptuveni 25 procenti no visiem kravas transportlīdzekļiem Eiropā pārvietojas tukši, savukārt puse brauc tikai ar daļēju piepildījumu – tas ne tikai ietekmē ekonomiskos rādītājus, bet arī rada nevajadzīgu piesārņojumu. Šāda situācija ir radusies, jo Eiropā ir sadrumstalots kravas pārvadātāju tīkls – Cargologs digitālās loģistikas platforma atrisina šo problēmu, apvienojot vairākus kravas pārvadātājus vienuviet.

Iespējams, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta

Šādi vedina domāt atbildes, ko laikrakstam Dienas Bizness sniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans. Tikmēr laikraksta rīcībā ir nonākušas jaunas liecības par aizdomīgām darbībām, kuras ar arestēto mantu, iespējams, ir veicis R. Meroni, par kurām intervijā stāsta bijusī AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa. Kā zināms, preses rīcībā ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, ko pieļāvis valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tā sauktajā Lemberga krimināllietā R. Meroni, iespējams, savām personīgajām vajadzībām iegādājoties helikopteru, jahtu un privātīpašumu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības Osta, AS Kālija Parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas Tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Vardarbības eskalācija Ukrainā apdraud arī biznesa attiecības; ietekme uz Latvijas tranzīta uzņēmumiem gan tiek vērtēta kā neitrāla vai pat pozitīva .

Ukraina ir ieguvusi īpašu vietu šī gada Latvijas ārpolitikas stratēģijā un tiek izcelta pārējo Austrumu partnerības (AP) valstu vidū. Tas sasaucas arī ar ES kopējo ārpolitiku, kurā pēdējā laika vardarbība un cilvēku upuri pret Ukrainas valdību vērstajos protestos ir ieviesuši korekcijas attieksmē pret nosacīti pretējās puses smagsvaru – Krieviju.

Kopā neēdīs

Šodien un rīt Briselē būtu jānotiek ES un Krievijas gadskārtējam samitam, bet Krievijas lomas dēļ nokaitētajā Ukrainas situācijā tas ir radikāli sašaurināts līdz trīs stundu ilgām «ierobežotām sarunām starp galvenajām amatpersonām un svarīgākajiem padomniekiem», ES augstās pārstāves ārlietās Ketrīnas Eštones runasvīrs Maikls Manns saka portālam European Voice. Šodienas tikšanās Briselē aprobežosies ar aktuālāko tēmu «padziļinātu atspoguļojumu». Atceltas ir arī ES augstāko amatpersonu pusdienas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Pieaug Kazahstānas kravu tranzīts

Pērn būtiski palielinājies importa kravu apjoms no Kazahstānas uz Latvijas pieostas stacijām, veidojot 1898 tūkst. t, kas ir par 424 tūkst. t (jeb 28.8%) vairāk nekā 2011. gadā.

DB jau rakstīja, ka Kazahstānas dzelzceļa prezidents Askars Mamins, kurš vakar tikās ar Valsts prezidentu un savu kolēģi Latvijas dzelzceļa vadītāju Uģi Magoni, meklē investīiciju iespējas Rīgas ostas terminālos kravu apjomu palielināšanai.

Nosūtīto kravu apjoma īpatsvars importa un sauszemes tranzīta pārvadājumos no Kazahstānas 2012. gadā bija 4,1% un ieņem trešo vietu pēc Krievijas un Baltkrievijas, liecina LDz Cargo dati. Ja 2009. gadā tika pārvadāts 1155 tūkst. t kravu, tad 2010. gadā jau 2283 tūkst. t kravu, bet 2011. gadā – 2238 tūkst. t. Kravu pārvadājumi 2012. gadā kopumā veidoja 2610 tūkst. t, kas ir par 372 tūkst. t vai 16,6 % vairāk, nekā 2011. gadā.

Krievija paziņo par tranzīta pārtraukšanu; komerckravas vietā nenāk

Krievijas valdība nule kā lēmusi, ka tiek atcelts starptautiskajiem spēkiem Afganistānā domātā bruņojuma, militārās tehnikas un militāro preču tranzīts caur Krieviju. Tas gan nav nekāds pārsteigums iesaistītajām pusēm.

Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF)/NATO kravu tranzīts caur Krievijas teritoriju tika veikts, pamatojoties uz 2008. gada vienošanos par nemilitāro kravu tranzītu caur Krieviju, kas 2012. gadā tika papildināta ar papildu transportēšanas procedūru vienkāršošanas nosacījumiem, norāda Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ivars Lasis. Tā kā ISAF operācija pabeigta 2014. gada beigās, arī kravu tranzīts šobrīd noslēdzies. Jau 2014. gada nogalē beidzās NATO un Krievijas noslēgtais līgums par kravu tranzītu, norāda Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vadītāja Daina Ozoliņa. «Afganistānas teritorijā esošā Resolute Support misija, kas šī gada janvārī nomainīja ISAF operāciju, faktiski netiek apgādāta, izmantojot tranzītā Krievijas teritoriju,» skaidro I. Lasis.

Par jauno Zīda ceļa iniciatīvu un to, kādēļ DHL vēlas sadarboties ar Latviju, intervijā DB stāsta DHL Global Forwarding Greater China pievienotās vērtības pakalpojumu vadītājs Zafers Engins

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā jaunā Zīda ceļa un jostas (road and belt) iniciatīva ir izmainījusi starptautisko pārvadājumu ainavu? Kādas pārmaiņas tā sola kravu pārvadātājiem un klientiem?

Jaunā iniciatīva ir nozīmīga starptautiskās ekonomikas veicinātāja, tā palīdz valstīm attīstīt savstarpējos transporta savienojumus, padarot ātrāku un efektīvāku preču plūsmu starp tām. Kopsavelkot, jaunais modernais Zīda ceļš savieno Āziju un Eiropu, izmantojot dzelzceļu. Senos laikos tirdzniecība starp Āziju un Eiropu notika, izmantojot kamieļus, tagad mēs to darām pa dzelzceļu. Zīda ceļš ir veicinājis nozīmīgas pārmaiņas, jo tas sniedz papildus alternatīvas iespējas klientiem. Pašlaik no Ķīnas uz Eiropu jūras pārvadājumi no durvīm līdz durvīm ilgst piecas līdz septiņas nedēļas, gaisa pārvadājumi – vienu nedēļu, savukārt dzelzceļa pārvadājumi – divas līdz trīs nedēļas. Klienti nevēlas gaidīt teju septiņas nedēļas, preci vedot pa jūru, bet nevēlas maksāt arī augsto cenu par gaisa pārvadājumiem, tādēļ izvēlas dzelzceļu, kas ir ātrāks par kuģi, bet lētāks par lidmašīnu. Zīda ceļa dzelzceļa pārvadājumu mērķis ir pārvadāt kravas viena miljona TEU apmērā 2020. gadā, kas, manuprāt, ir viegli sasniedzams.

Nenoliedzami, ka Covid-19 krīze ievērojami pamainījusi dažādus mūsu dzīves aspektus – sākot ar pavisam sadzīviskām niansēm, piemēram, iespēju apmeklēt iepirkšanās centrus un veikalus, un beidzot ar globālām izmaiņām uzņēmējdarbībā. Šoreiz par to, kā pandēmija ietekmējusi loģistikas uzņēmumus!

Kravu pārvadājumi un citas nozares vienmēr iet roku rokā

Kravu pārvadājumus ne tikai pandēmijas, bet arī visā pārējā laikā ietekmē virkne citu notikumu, piemēram, rūpnīcu darbība, preču pieprasījums, noteikumi robežu šķēršošanai, un daudzi citi. Piemēram, līdz ar Covid-19 krīzes sākšanos savu darbību pārtrauca virkne rūpnīcu visā pasaulē, un tas, protams, atspoguļojās arī kravu pārvadājumu lauciņā. Lielu lomu spēlēja arī dažāda veida ierobežojumi, kas skāra ne vien sadzīvi, bet arī uzņēmējdarbību.

Kā redzams Oficiālās statistikas portālā, 2019. gadā ar autotransportu iekšzemē tika veikti 55,764 miljoni tonnu kravu pārvadājumi, savukārt starptautiskajos pārvadājumos – 17,991 miljoni tonnu. 2020. gadā bija vērojamas likumsakarīgas izmaiņas, proti, pieauga iekšzemes pārvadājumu apjoms jeb kravu pārvadājumi Latvijā (59,989 miljoni tonnu), savukārt starptautiskie kravu pārvadājumi saruka – to apjoms samazinājās līdz 15,716 miljoniem tonnu. Pozitīvi vērtējams fakts – neskatoties uz krīzi, Latvijas eksportā bija un ir vērojama augšupejoša līkne.

2016. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 14 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozīmīgākais kritums bija starptautiskajiem dzelzceļa kravu pārvadājumiem – par 3,5 miljoniem tonnu jeb 21,5 % salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo laika periodu.

2016. gada 1. ceturksnī ar dzelzceļa transportu pārvadāja 13,0 miljonus tonnu kravu, kas ir par 20,6 % mazāk nekā 2015. gada 1. ceturksnī.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,4 miljonus tonnu kravu – par 33,6 % vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 3,5 miljoniem tonnu jeb 21,5 %. No tiem importa kravu pārvadājumi samazinājās par 20,2 %, eksporta kravu pārvadājumi – par 14,0 %, bet kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju – par 49,5 %. Pārvadājumi uz un no Latvijas ostām veidoja 10,8 miljonus tonnu , kas bija par 21 % mazāk nekā 2015. gada 1. ceturksnī.

2016. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2015. gada pirmo pusgadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 11,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākais kravu kritums bija dzelzceļa transportā – par 19,8 %.

2016. gada pirmajā pusgadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 24,1 miljonu tonnu kravu, kas ir par 19,8 % mazāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,6 miljonus tonnu kravu – par 20,4 % vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 6,1 miljonu tonnu jeb 20,5 %. No tiem importa kravu pārvadājumi samazinājās par 18,6 %, eksporta kravu pārvadājumi – par 4,5 %, bet kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju – par 59,7 %. Pārvadājumi uz un no Latvijas ostām veidoja 20 miljonus tonnu, kas bija par 19,5 % mazāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā.

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozīmīgākais kritums bija iekšzemes kravu pārvadājumiem ar autotransportu – par 2,4 miljoniem tonnu jeb 4,7 % salīdzinājumā ar 2014. gadu.

2015. gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 55,6 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2,4 % mazāk nekā 2014. gadā. Iekšzemē pārvadāja par 33 % vairāk nekā iepriekšējā gadā (1,7 miljonus tonnu kravu), ko ietekmēja kokmateriālu un graudu pārvadājumu pieaugums. Savukārt starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos kravu apjoms saruka līdz 53,9 miljoniem tonnu – par 3,2 % mazāk nekā 2014. gadā.

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā būtiski ietekmēja eksporta kravu pārvadājumu apjomu. 2015. gadā pa dzelzceļu pārvadāja 2,8 miljonus tonnu eksporta kravu (ieskaitot pārvadājumus no Latvijas ostām), kas ir par 1,7 miljoniem tonnu (37 %) mazāk nekā gadu iepriekš.

Izskatās, ka pašreizējā politiskā vara plāno ilgstošu tranzīta kravu tirgus stagnāciju, jo Tautsaimniecības attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteiktais mērķis – 28,5 miljoni tonnu kravu gadā – ir visai pieticīgs pie tām iespējām, kas pastāv.

Tā intervijā par valdības dubulto morāli attieksmē pret nozarēm intervijā Dienai saka satiksmes nozares eksperts Aivars Strakšas.

Fragments no intervijas

Krievijas teritorijā uz dzelzceļa katru gadu tiek uzkrauts apmēram 1,2 miljardi tonnu kravu, no šī apjoma 360–380 miljoni tonnu kravu tiek eksportēts. Baltkrievijai vispār nav savu ostu – 2020. gadā dzelzceļa kravu apjoms šajā valstī bija ap 85 miljoniem tonnu. Turklāt jāņem vērā, ka tikai konteineru pārvadājumu apjoms Baltkrievijā 2020. gadā pārsniedza vienu miljonu konteineru vienību. Absolūtais vairākums ir Ķīnas eksports uz Eiropu. Latvija, izskatās, ir atteikusies no piedalīšanās šajā pasākumā. Ķīnas kravu eksportam uz Skandināviju un virkni Eiropas ostu caur Latvijas teritoriju ir ekonomisks pamats, pat neskatoties uz nicinošajiem komentāriem tad, kad Rīgā ieradās pirmie eksperimentālie kravas vilcienu sastāvi no Ķīnas. Ja tranzītkoridori caur Latviju spēs saglabāt savu konkurētspēju, agri vai vēlu tranzīta kravas atgriezīsies. Manuprāt, TAP plānoto 28,5 miljonu tonnu vietā mēs varam pacīnīties par 40 miljoniem tonnu.

Viens no galvenajiem konteinervilciena Baltika – Tranzīts ekspeditoriem FESCO Integrated Transport dažu gadu laikā sagaida konteinerizēto kravu plūsmu no Ķīnas.

Šobrīd rietumu–austrumu virzienā strādājošajiem konteinervilcieniem lielākās galvassāpes rada niecīgā vai neesošā kravu plūsma pretējā virzienā. Tomēr dažu gadu laikā ir paredzams pārvadājumu apjoma pieaugums no rietumiem uz austrumiem, pateicoties Kazahstānas, bet galvenokārt tieši Ķīnas precēm, prognozē a/s FESCO Integrated Transport padomnieks Vjačeslavs Manuhins. Viņš pirms 10 gadiem bija viens no tiem, kas līdz ar Latvijas dzelzceļu stāvēja pie konteinervilciena Baltika – Tranzīts (BT) izveides sākumiem. Kaut arī caur Pēterburgu vest konteinerus būtu bijis lētāk, caur Baltijas valstu ostām tas ir ātrāk un efektīvāk.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) noteicis nodrošinājumus Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētajai AS «Latvijas naftas tranzīts», tostarp apķīlāti gandrīz astoņi miljoni eiro kompānijas bankas kontā, noskaidrojis Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

VID arī aizliedzis uzņēmumam izmantot kontus citās kredītiestādēs. Tāpat dienests pašlaik veic kompānijā auditu, un kā nodrošinājumus aprīļa sākumā noteicis arī aizliegumus izmaiņu veikšanai komercreģistrā un ķīlu reģistrēšanai.

«Latvijas naftas tranzītam» domstarpības ar VID sākās pirms diviem gadiem, kad nodokļu inspektori sāka aizrādīt, ka uzņēmums nesniedz gada pārskatus.

Pērn par to uzņēmuma valdes locekļus sodīja ar 280 eiro lieliem naudas sodiem, kurus viņi pārsūdzēja. Tiesa valdes loceklim Jānim Hāzem sodu samazināja līdz 200 eiro, bet viņš lēmumu pārsūdzēja vēlreiz.

«Latvijas naftas tranzīts» gada pārskatus nav iesniedzis joprojām - to trūkst par trim gadiem. Tādēļ VID iniciējis uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, noskaidrojis raidījums.

Jūrmalā vēlas veidot speciālo ekonomisko zonu (SEZ), kurā sniegtu pakalpojumus ārzemniekiem kurortoloģijas, ārstniecības un rehabilitācijas jomās, tādējādi dodot iespēju piesaistīt tūristus arī ziemas sezonā , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šādu ideju atbalsta ne tikai medicīnisko pakalpojumu sniedzēji un nekustamo īpašumu apsaimniekotāji, bet arī veselības ministrs un Jūrmalas pašvaldība. Lai arī pašlaik vēl ir pāragri spriest, vai šī ideja materializēsies, tomēr situācijā, kad Jūrmalā vairs nebūs vairāku Krievijas televīzijas rīkotu konkursu, kā arī lielās ģeopolitikas dēļ komplektā ar Krievijas rubļa vājumu, tūristu būs mazāk, kas spiež aktīvi rīkoties, nevis ieņemt nogaidīšanas pozu. To, ka medicīnas tūrisms attīstās, apliecina arī medicīnas tūrisma centra Baltic Care dati – pērn ir apkalpoti nepilni 8000 ārvalstu klientu par kopējo summu nedaudz vairāk kā 1,26 milj. eiro. Šādu pakalpojumu eksports varētu perspektīvā pieaugt, kas nodrošinātu ne tikai darba vietas apkalpojošajā sfērā, bet arī dotu iespēju Latvijā atgriezties aizbraukušajiem mediķiem. Jārēķinās gan, ka konkurences cīņa par medicīnas tūristiem ir specifiska, kurā veiksme atkarīga ne tikai no medicīnas darbiniekiem un servisa, bet arī no valsts politikas.

Pārvadāto kravu apjoms svarīgākajās transporta nozarēs šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, saglabājies teju nemainīgs – apjoma pieaugums vērojams 0,5% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Šā gada pirmajā ceturksnī ar dzelzceļa transportu pārvadāja 15,8 milj. tonnu kravu, kas ir par 7,9% mazāk nekā iepriekšējā gada pirmajā ceturksnī.

Tostarp iekšzemes kravu pārvadājumi veidoja 0,3 milj. tonnu, kas ir 26,4% pieaugums gada griezumā, eksporta kravu pārvadājumi veidoja 1,4 milj. tonnu, kas ir par 0,8% mazāk nekā pirms gada, pārvadājumi no Latvijas ostām bija 0,4 milj. tonnu apmērā, kas ir 52,4% samazinājums, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, importa kravu pārvadājumi veidoja 13,3 milj. tonnas ,kas ir par 3,8% mazāk nekā pirms gada, pārvadājumi uz Latvijas ostām šā gada pirmajos trīs mēnešos veidoja 11,9 milj. tonnu, kas ir par 8,3% mazāk nekā analogā laika posmā pērn, savukārt tranzīta kravu pārvadājumu apjoms gada griezumā piedzīvoja 52,7% kritumu un veidoja 0,8 milj. tonnas.

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Pasts”, “Omniva Latvia” un “Hansab” rīko ikgadējo loģistikas nozares konferenci “Loģistika un transports 2022”, kura notiks 2022. gada 24. februārī Rīgā.

Loģistikas un transporta nozare, kā būtiskas nozīmes Latvijas ekonomikās stabilitātes un ilgtspējas instruments, šobrīd saskaras ar vairākiem globāla mēroga izaicinājumiem. Pašreizējās situācijas (C19, resursu trūkums un aizvien pieaugošais pieprasījums pēc izejvielu ātras piegādes rūpniecības sektorā) mainīgie apstākļi neļauj skaidri prognozēt nozares tālāko attīstību. Valstu mērķtiecīgā apņemšanās doties Eiropas Zaļā kursa vai, pareizāk, darījuma (Green Deal) virzienā uzliek savus pienākumus turpmākajā nozares attīstības stratēģijā, savukārt globālā ģeopolitiskā situācija sajauc kārtis pavisam, liekot nozares tirgus dalībniekiem pielāgoties aizvien jauniem spēles noteikumiem.

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2013.gada 1.ceturksni, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir pieaudzis par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija par kravu pārvadājumiem.

1.ceturksnī ar dzelzceļa transportu pārvadāja 17 miljonus tonnu kravu, kas ir par 7,6% vairāk nekā pagājušā gada 1.ceturksnī.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,2 miljonus tonnu kravu – par 9,9% mazāk nekā 2013.gada janvārī – martā.

Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms pieauga par 1,2 milj.t jeb 7,9%. Importa kravu pārvadājumi pieauga par 12,4% bet eksporta kravu pārvadājumi samazinājās par 9,9%. Kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju samazinājās par 34,8%. Dzelzceļa transporta kravu pārvadājumi uz un no Latvijas ostām veidoja 83,6% no starptautiskajiem pārvadājumiem un pieauga par 13,9%.

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir pieaudzis par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija par kravu pārvadājumiem.

2014. gada pirmajos deviņos mēnešos ar dzelzceļa transportu pārvadāja 42,7 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2,5% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,9 miljonus tonnu kravu – par 0,9% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms pieauga par vienu miljonu tonnu jeb 2,5%. Importa kravu pārvadājumi pieauga par 5,1%, bet eksporta kravu pārvadājumi – par 0,3%. Turpretī kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju samazinājās par 36,5%. Dzelzceļa transporta kravu pārvadājumi uz un no Latvijas ostām veidoja 84,5% no starptautiskajiem pārvadājumiem un pieauga par 5,4%.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir pieaudzis par 2,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija.

2014. gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 57 miljoni tonnu kravu, kas ir par 2,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā.Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 1,2 miljonus tonnu kravu – par 6,7% vairāk nekā 2013. gadā.

Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms pieauga par 1,1 miljoniem tonnu jeb 2,1%. Importa kravu pārvadājumi pieauga par 3,6%, bet eksporta kravu pārvadājumi – par 3,8%. Turpretī kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju samazinājās par 29,5%. Dzelzceļa transporta kravu pārvadājumi uz un no Latvijas ostām pieauga par 4%, veidojot 84,3% no starptautiskajiem pārvadājumiem.

2014. gadā ar autotransportu pārvadāja 62,2 miljonus tonnu kravu, kas ir par 1,6 miljoniem tonnu jeb 2,7% vairāk nekā 2013. gadā. Pārvadāto kravu apjoma pieaugumu galvenokārt noteica lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības produktu pārvadājumu pieaugums par 12,4%.

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2013. gada pirmo pusgadu, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir pieaudzis par 2,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija par kravu pārvadājumiem.

Pirmajos sešos mēnešos ar dzelzceļa transportu pārvadāja 30,8 miljonus tonnu kravu, kas ir par 4,7% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,4 miljonus tonnu kravu – par 7,5% mazāk nekā 2013. gada pērn. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms pieauga par 1,4 miljoniem tonnu jeb 4,9%. Importa kravu pārvadājumi pieauga par 7,3% bet eksporta kravu pārvadājumi – par 3,7%. Kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju samazinājās par 35%. Dzelzceļa transporta kravu pārvadājumi uz un no Latvijas ostām veidoja 84,2% no starptautiskajiem pārvadājumiem un pieauga par 7,8%.

Šā gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada 1. ceturksni, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir pieaudzis par 2,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati par kravu pārvadājumiem.

2015. gada 1. ceturksnī ar dzelzceļa transportu pārvadāja 16,4 miljonus tonnu kravu, kas ir par 3,9% mazāk nekā 2014. gada 1. ceturksnī.

No tā iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,3 miljonus tonnu kravu – par 0,6% mazāk nekā 2014. gada attiecīgajā laika periodā. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 0,7 miljoniem tonnu jeb 3,9%. Importa kravu pārvadājumi samazinājās par 2,8%, bet eksporta kravu pārvadājumi – par 44,9%. Turpretī kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju pieauga par 64,2%. Dzelzceļa transporta kravu pārvadājumi uz un no Latvijas ostām samazinājās par 2,1%, veidojot 85,2% no starptautiskajiem pārvadājumiem.

Krievijas kravu apjomu izmaiņu tendences būs redzamas jau nākamajā mēnesī .

Kamēr televīzijās, radio un preses slejās gan Latvijā, gan Igaunijā turpinās jaunu versiju ģenerēšana vai veco attīstīšana saistībā ar ilggadējā VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidenta Uģa Magoņa arestu – KNAB tur viņu aizdomās par kukuļņemšanu lielā apmērā saistībā ar LDz meitasuzņēmuma SIA LDz ritošā sastāva serviss iepirkumu –, medijos mazāk apskatīta šī notikuma seku potenciālā ietekme uz nozari. Ļoti iespējams, ka tas saistīts ar faktu, ka dzelzceļa pārvadājumos vienā vai otrā veidā iesaistītie nekādus komentārus par notiekošo īpaši sniegt nevēlas.

Lai arī DB uzrunātie tranzīta eksperti vairs nav tādā šokā un neziņā, kā sākotnēji, arī ar pārlieku lielu optimismu neviens neizceļas. Turklāt tikai retais ir gatavs šobrīd «tikt citēts», runājot par LDz vadības nomaiņas un tai sekojošo notikumu ietekmi uz konkrētu kravu grupām, ostām vai ostu termināļiem tuvākajā nākotnē. Līdz ar to bieži vien atšķiras publiski paustais «viss ir normas robežās» viedoklis no teiktā bez atsaucēm. Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka nomainīts arī ilggadējais Krievijas dzelzceļa (RŽD) vadītājs Vladimirs Jakuņins, labās attiecības ar kuru mēdza uzsvērt U. Magonis. Viņa vietā iecelts kaimiņvalsts transporta ministra vietnieks Oļegs Belozerovs, kurš, kā vēsta Krievijas mediji, starp citu, dzimis Ventspilī. Savukārt pēc Latvijai neierasti operatīvās LDz vadītāja atcelšanas, par kompānijas valdes priekšsēdētāja p.i. tika nozīmēts līdzšinējais valdes loceklis Aivars Strakšas.

«Es kā ierēdnis varu pateikt, ka Eiropas direktīva mums to prasa un valstij uzliek par pienākumu līdzsvarot infrastruktūras pārvaldītāja finanses. Dzelzceļa likumā tas var būt kaut trīsreiz ierakstīts – kamēr tas nebūs iedzīvināts budžeta likumā un pēc tam arī vidējā termiņa budžetā, tā joprojām būs liela problēma,» saka Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Patriks Markēvičs.

Fragments no intervijas

Kā gaidāmā Eiropas Savienības direktīvas ieviešana izmainīs līdzšinējo dzelzceļa finansēšanas kārtību?

Mūsu «bībele» attiecībā uz dzelzceļa tiesībām tik tiešām ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada Direktīva 34 (2012/34/ES), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu. Direktīvas būtība ir tāda, ka dzelzceļa pārvadājumi ir jāliberalizē, jāatver tirgi, jāveic reforma attiecībā uz maksām, kas tiek iekasētas no dzelzceļa pārvadātājiem un lietotājiem. Galvenais maksas noteikšanas princips, kas Eiropā jau ir ilgāku laiku, bet priekš mums jauns, ir tāds, ka infrastruktūras maksas tiek noteiktas, balstoties uz tiešo izmaksu principu.

2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir pieaudzis par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija.

Ar autotransportu 2013.gadā pārvadāja 60,6 miljonus tonnu kravu, kas ir par 8 miljoniem tonnu jeb par 15,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pārvadāto kravu apjoma pieaugumu noteica tādu kravu kā koku un koksnes izstrādājumu un grants, akmens šķembu un smilts pārvadājumu palielināšanās attiecīgi par 25,9% un 17,1%, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pārvadājumu pieaugums par 9,1%.

Lielāko daļu jeb 83,3% no kopējā ar autotransportu pārvadāto kravu apjoma transportēja iekšzemē, kur pārvadājumi pieauga par 7,4 miljoniem tonnu jeb par 17,3%. Arī starptautiskie kravu pārvadājumi palielinājās par 0,6 miljoniem tonnu jeb par 5,9%.

No šodienas līdz 25.februārim Latvijā no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, Šveices un Lielbritānijas drīkstēs ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".

Lai gan jau līdz šim būtiski ierobežota ieceļošana ES, tai skaitā Latvijā, no trešajām valstīm, arī atsevišķajos patlaban noteiktajos izņēmuma gadījumos, lai ieceļotu Latvijā no šīm valstīm, tam būs jābūt būtiskam iemeslam.

Tas nozīmē, ka iepriekšminētajā laika posmā faktiski aizliegta jebkāda ieceļošana bez būtiska iemesla Latvijā.

Latvijā drīkstēs ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ. Šie iemesli ir darba, mācību, studiju, ģimenes apvienošanas, medicīnas pakalpojumu saņemšanas, tranzīta vai nepilngadīgo pavadīšanas nolūks, kā arī, lai atgrieztos pastāvīgajā dzīves vietā vai dotos uz bērēm.

Vienlaikus noteikts terminēts starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegums caur lidostām, ostām, kā arī ar autobusiem no vai uz Apvienoto Karalisti, Īriju un Portugāli. Pēc ĀM paustā, tās ir valstis, kurās ir augstākā Covid-19 vīrusa celmu ar paaugstinātu izplatīšanās spēju izplatība.