Būve

Trešajā ceturksnī izsniegtas 1023 būvatļaujas dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai

Žanete Hāka, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 5,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības apjoma kāpums bija ēku būvniecībā – par 11,7 %, inženierbūvniecībā – par 2,1 % un specializētajos būvdarbos – par 2,4 %. Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, produkcijas apjoma pieaugumu inženierbūvniecībā ietekmēja kāpums ceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 3 % un hidrotehnisko objektu būvniecībā un citur neklasificētā inženierbūvniecībā – par 24 %. Savukārt būvniecības produkcijas kritums bija pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā – par 4,6 %.

Specializētajos būvdarbos būvniecības apjoma pieaugums bija tādās jomās kā elektroinstalācijas ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās – par 4,6 % un citos specializētos būvdarbos – par 27,1 %.

Savukārt par 4,7 % būvniecības apjoms saruka būvdarbu pabeigšanas darbos (apmetēju darbi, grīdas un sienu apdare, krāsotāju un stiklinieku darbi u.c.) un par 25,9 % – ēku nojaukšanas un būvlaukuma sagatavošanas darbos.

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,6 %. Būvniecības apjoma kritums bija ēku būvniecībā – par 10,4 %, savukārt inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos būvdarbu apjoms pieauga attiecīgi par 2,4 % un 1,7 %.

2019. gada 3. ceturksnī izsniegtas 1023 būvatļaujas dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai par kopējo platību 215 tūkst. kvadrātmetru, tai skaitā jaunajai būvniecībai – 768 būvatļaujas par paredzamo platību 147 tūkst. kvadrātmetru. Viena dzīvokļa jaunu māju būvniecības uzsākšanai izsniegtas 626 būvatļaujas (paredzamā platība – 118 tūkst. kvadrātmetru).

Nedzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai tika izsniegtas 500 būvatļaujas par kopējo platību 426 tūkst. kvadrātmetru, tai skaitā jaunajai būvniecībai – 347 būvatļaujas par paredzamo platību 259 tūkst. kvadrātmetru. Rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai tika izsniegtas 84 būvatļaujas par kopējo platību 110 tūkst. kvadrātmetru, no tām 60 būvatļaujas – jaunbūvēm par kopējo platību 89 tūkst. kvadrātmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies būvprojekta izstrāde Daugavas stadiona ledus hallei, saņemta būvatļauja un uzsākti būvdarbi.

Pēc vairāk kā pusgadu ilga darba pie Daugavas stadiona ledus halles būvprojekta izstrādes, kopīgi strādājot projektētājiem un būvniekiem SIA "Ozola&Bula, arhitektu birojs", SIA "ARMS Group" un OÜ "RTS Infraehitus", būvprocesa vadītājiem un būvuzraudzībai SIA "CMB", projekta "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" komandai un Latvijas Hokeja Federācijai, būvprojekts ir izstrādāts un tam saņemts pozitīvs būvekspertīzes slēdziens.

2020.gada 9.aprīlī ir saņemta Rīgas pilsētas būvvaldes būvatļauja, kas ļauj uzsākt ilgi gaidītās ledus halles būvniecību. Būvniecības termiņi ir saspringti, ledus halle ekspluatācijā jānodod 2021.gada martā, lai jau maijā tajā varētu norisināties Pasaules čempionāts hokejā vīriešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī izsniegtas 698 būvatļaujas dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai par kopējo platību 194 tūkst. kvadrātmetru, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tas ir par 297 būvatļaujām mazāk un par 28 tūkst. kvadrātmetru mazāku platību nekā 2019. gada 2. ceturksnī, tai skaitā jaunajai būvniecībai izsniegtas 503 būvatļaujas ar paredzamo platību 144 tūkst. kvadrātmetru (par 240 būvatļaujām un par 21 tūkst. kvadrātmetru mazāku paredzamo platību nekā gadu iepriekš).

Viena dzīvokļa jaunu māju būvniecības uzsākšanai izsniegtas 402 būvatļaujas (paredzamā platība – 77 tūkst. kvadrātmetru). Nedzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai tika izsniegta 371 būvatļauja par kopējo platību 303 tūkst. kvadrātmetru (par 95 būvatļaujām un par 104 tūkst. kvadrātmetru mazāku paredzamo platību nekā 2019. gada 2. ceturksnī), tai skaitā jaunajai būvniecībai – 236 būvatļaujas par paredzamo platību 160 tūkst. kvadrātmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rīgas cirka rekonstrukcijas būvuzraudzības iepirkumā iesniegta sūdzība

LETA, 03.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesniegta sūdzība VSIA "Rīgas cirks" izsludinātajā iepirkumā par Rīgas cirka ēkas Merķeļa ielā 4 pārbūves būvuzraudzības iepirkumu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Sūdzību iesniegusi SIA "Būvuzraugi LV". Sūdzības izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.

"Būvuzraugi LV" sūdzību par Rīgas cirka ēkas pārbūves būvuzraudzības iepirkumu bija iesniegusi arī šā gada jūnijā un IUB jūlijā pieņēma lēmumu aizliegt slēgt līgumu.

"Rīgas cirks" augusta sākumā izsludināja atkārtoto iepirkumu par Rīgas cirka ēkas pārbūves būvuzraudzību būvdarbu un garantijas laikā. Būvuzraudzības iepirkumā pretendentu pieteikšanās termiņš ir 8.septembris.

Septembrī plānots izsludināt arī cirka ēkas būvniecības iepirkumu.

Plānots, ka 2020.gada rudenī sāksies Rīgas cirka ēkas energoefektivitātes rekonstrukcijas projekts. Projektu izstrādājis arhitektu birojs "NRJA".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētas arhitekta kolēģija, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Rīgas pilsētas Būvvaldes padome atbalstījušas pārbūves risinājumu ēkai Kalnciema ielā 2b, un ēkas pārbūvei ir piešķirta būvatļauja.

Kvartāla apbūves ieceres realizē arhitektu birojs "NRJA" un tā vadītājs Uldis Lukševics. Savukārt kvartāla attīstītājs ir Igaunijas uzņēmums "Novira Capital".

Būvniecības iecere paredz ugunsgrēkā cietušo sešu stāvu dzīvojamo ēku Kalnciema ielā 2b (celta 1914.g., arh. E.V.E. Frīzendorfs) pārbūvēt sākotnējā apjomā pret ielas frontēm, saglabājot un atjaunojot vēsturiskās ēkas Kalnciema ielā 2b fasādi pret Raņķa dambi, kas pēc notikušā ugunsgrēka ēkā tika iekonservēta atbilstoši Būvvaldes nosacījumiem. Tādējādi, braucot vai nākot virzienā no Vanšu tilta puses, ēkas aprises atgādinās to vēsturisko izskatu.

Policija neatklāj ļaunprātīgas dedzināšanas pazīmes pērn izdegušajā 100 gadus vecajā Kalnciema ielas graustā 

Izmeklētāji nav atklājuši ļaunprātīgas dedzināšanas pazīmes pērn notikušajā ugunsgrēkā...

Arhitektu biroja "NRJA" vadītājs un projektēšanas pasniedzējs Latvijas Mākslas Akadēmijā U. Lukševics teic, ka šī kvartāla projektēšana ir ieilgusi dažādu apstākļu sakritības dēļ: "Arhitektu birojs "NRJA" jau bija izstrādājis un apstiprinājis šīs ēkas rekonstrukcijas projektu tās iepriekšējam īpašniekam. Kad 2018. gada novembrī ēkā Kalnciema ielā 2B notika ugunsgrēks, protams, sabiedrībā un pilsētas vadošo ierēdņu vidū radās pastiprināta interese par šo objektu. Līdz tam brīdim ēkām Kalnciema ielā 2b un Raņķa dambī 14 nebija pieminekļu statusa, un tās arī atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra robežām. Tomēr pēc šī notikuma tika lemts, ka abām ēkām tiek piešķirts vietējas nozīmes pieminekļa statuss, un ēkas ir atjaunojamas to vēsturiskajā izskatā. Šī visa kvartāla apbūve vairākas reizes tika izskatīta Rīgas pilsētas Būvvaldē. Tā kā Būvvaldes padomē to izskatīja kā vienu veselumu, gandrīz gadu valdīja neziņa, jo nebija skaidrs, vai vēsturiskajām ēkām tiks piešķirts pieminekļa statuss."

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas un Būvvaldes padomes sēdēs ir atbalstīts arhitektu biroja "NRJA" veidotais piektais pārbūves variants, kas paredz atjaunot zudušo vēsturisko apjomu un fasāžu dalījumu, pašai fasādes plaknei piemērojot mūsdienīgu risinājumu - ķieģeļu "pikselāciju". Masā krāsoto ķieģeļu mūris atveidos vēsturiskos ciļņus un dekorus, lai fasāde, skatā no publiskās āra telpas, atbilstu tās vēsturiskajam izskatam. Tomēr tuvumā detalizācijas mērogs tiks apzināti mainīts, lai kvartāls atbilstu sabiedrības pieprasījumam pēc mūsdienīgas apbūves.

Nākotnē ēka plānota kā viesnīca ar nelieliem numuriņiem, kurā nodrošināta vides pieejamība publiskajām telpām un koplietošanas telpām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Iesniegta sūdzība iepirkumā par Rīgas cirka ēkas pārbūvi

LETA, 04.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesniegta sūdzība VSIA "Rīgas cirks" izsludinātajā iepirkumā par Rīgas cirka vēsturiskās ēkas Merķeļa ielā 4 pārbūvi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Sūdzību iesniegusi SIA "Struktum".

Sūdzības izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.

"Rīgas cirks" pagājušā gada 30.novembrī izsludināja iepirkumu par Rīgas cirka ēkas pārbūvi. Iepirkumā pretendentu pieteikšanās termiņš bija 4.janvāris, tomēr decembra beigās termiņš pagarināts līdz 14.janvārim.

Iepirkums paredz pārbūves darbu sākšanu 2021.gada februārī un to pabeigšanu līdz 2022.gada jūlijam.

Iepriekš bija plānots, ka 2020.gada rudenī sāksies Rīgas cirka ēkas energoefektivitātes rekonstrukcijas projekts. Projektu izstrādājis arhitektu birojs "NRJA".

2019.gada oktobrī Rīgas pilsētas būvvalde "Rīgas cirkam" izsniedza būvatļauju cirka ēkas pārbūvei. Cirka ēkas pārbūves būvatļauja paredz pārsvarā energoefektivitātes jautājumu risināšanu - siltināšanu, instalāciju pārbūvi, palīgtelpu atslogošanu un arī ēkas kupola daļas nostiprināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Divu biroju centru izveidē Skanstes apkaimē investēs 60 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 20.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 60 miljonus eiro, lietuviešu ieguldījumu pārvaldības sabiedrība Capitalica Asset Management sāk divu A klases darījumu centru Verde celtniecību Skanstes apkaimē Rīgā.

Darījumu centrus projektējis arhitekts Andris Kronbergs. Celtniecību paredzēts uzsākt šā gada rudenī, bet ekspluatācijā nodot 2021. gadā.

«Uzņēmumu biroju tirgum Rīgā ir izcils potenciāls. Pieprasījums pēc augsta līmeņa darījumu centriem nepārtraukti palielinās. Ņemot vērā šo tendenci, mēs nolēmām ieguldīt un izveidot ekskluzīvu darījumu centru kompleksu. Mēs uzskatām, ka ar draudzīgumu videi un lietotājiem, inovatīviem inženiertehniskajiem risinājumiem un tehnoloģijām Verde noteiks jaunu standartu augošajā Skanstes apkaimē un visā Latvijas galvaspilsētā,» norāda Capitalica Asset Management vadītājs Andrjus Barštis.

A klases darījumu centru Verde kopējā platība kopā ar pazemes garāžu būs 45 tūkstoši kvadrātmetru. Tādējādi tā būs viena no ievērojamākajām biroju ēkām Latvijas galvaspilsētā. Būvatļauja ir saņemta 14. jūnijā, un konkurss būvuzņēmējiem ir plānots vasaras beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Preses nama ēku demontāža

Db.lv, 04.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā "Preses Nama" kvartāla teritorijā aktīvi turpinās demontāžas darbi - nojaukta bijušā Preses nama tipogrāfijas ēka ar tai piegulošajām palīgēkām, kā arī daļēji tiks demontētas iekštelpu konstrukcijas Preses nama daudzstāvu ēkā.

Jau vēstīts, ka jaunā "Preses Nama" kvartāla 1. projekta kārtas attīstības posmā paredzēts izbūvēt A klases biroju centru, tirdzniecības telpas ar futbola laukumu uz ēkas jumta un "Holiday Inn" viesnīcu, kas būs pirmā "InterContinental Hotels Group" (IHG) viesnīca Latvijā.

Saņemta būvatļauja Preses nama kvartāla 1.kārtas būvniecībai 

Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi būvatļauju jaunā Preses Nama kvartāla 1. kārtas būvniecībai....

1. kārtas izbūvi plānots pabeigt 2022. gada vasarā.

Projekta attīstītājs ir investīciju fonds "Lords LB Special Fund V". Projekta ieviesējs ir fonda meitas uzņēmums Latvijā – AS "PN Project".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 27.augustā, Rīgā, Anniņmuižas bulvārī 77, ekspluatācijā tika pieņemts Latvijā pirmais vācu mazumtirdzniecības tīkla «Lidl» veikals, pavēstīja Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB).

Pērn rudenī Rīgā tika uzsākta arī «Lidl» loģistikas centra būvniecība. «Lidl» ir pārstāvēts 30 pasaules valstīs, tajā ir aptuveni 10 500 veikali, un vairāk nekā 150 loģistikas centri, vēstī uzņēmuma mājaslapa.

Jau ziņots, ka biedrība «Mikrorajons» plāno vērsties tiesā, lai apstrīdētu, iedzīvotāju ieskatā, prettiesiski izsniegtu būvatļauju zemo cenu lielveikalu tīkla «Lidl» loģistikas centra būvniecībai Ulbrokas ielā. Biedrības pārstāvju ieskatā, būvatļauja izsniegta prettiesiski, jo pirms būvatļaujas izsniegšanas nav ievērotas sabiedrības līdzdalības tiesības, kā arī nav izvērtēta būvniecības ieceres iespējamā ietekme uz apkārtējo vidi.

Jau ziņots, ka 2020.gadā, vienlaikus ar 55 miljonus eiro vērtā loģistikas centra atklāšanu Ulbrokas ielā, Latvijā plānots atvērt vismaz 10 «Lidl» veikalu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka būves un infrastruktūras objekti, kas Eiropā ir norma, Latvijā joprojām ir fantastika, šo situāciju varētu mainīt kopīga valsts un industrijas vīzija ar tai pakārtotu politiku.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie eksperti. Tiek norādīts, ka ir daudz dažādu instrumentu, ko valsts varētu izmantot. Vienlaikus secināts, ka bez attiecīgas valsts politikas par būtiskām pārmaiņām koka būvju segmentā Latvijā arī perspektīvā varēsim ne cerēt – ražosim un eksportēsim, bet pašu mājās tādas būvēsim maz.

Valsts politika

“Valstiska redzējuma trūkums par to, ka koka (īpaši masīvkoka) būvniecība var būt viens no Latvijas tautsaimniecības dzinējspēkiem,” uz jautājumu, kas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā koka izmantošana būvniecībā nav tāda, kāda tā ir ci tās valstīs, atbild Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, piemēram, Austrijā masīvkoka ēku būvniecība vairāku gadu laikā no amatniecības pārtapa par būtisku tautsaimniecības nozari ar miljardiem eiro vērtu apgrozījumu. “Tieši tāpat varētu notikt arī Latvijā – pie mums jau pašlaik sekmīgi strādā mazstāvu koka māju ražošanas kompānijas, kuras savu produkciju lielākoties eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Dāniju, Šveici, Austriju, Vāciju, Franciju un citām valstīm,” skaidro K. Kalnciems.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Apelācijas instances tiesa strīdā par Jelgavas Depo būvatļauju uzklausīs VPVB

LETA, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apelācijas instances tiesā izskatot administratīvo lietu par lielveikala «Depo» būvniecībai Jelgavā izsniegto būvatļauju, tiks pieprasīta informācija no Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB), informēja Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīgs Sandis Zellis.

Šonedēļ lietā nopratināti divi liecinieki un uzklausīti procesa dalībnieku paskaidrojumi. Tālāk lieta tiek skatīta rakstveida procesā.

Tiesa arī konstatējusi, ka vēl nepieciešams iegūt papildu informāciju no VPVB, tādēļ lietas izskatīšana atlikta. Lietas turpmākā izskatīšana noteikta rakstveida procesā 6.novembrī.

Jau vēstīts, ka Administratīvā rajona tiesa atcēlusi Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala «Depo» būvniecībai, informēja tiesas Jelgavas tiesu nama priekšsēdētājs Mārtiņš Birkmanis.

Tiesa, skatot trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvniecībai izsniegtā būvatļauja, konstatējusi pārkāpumus lielveikalam nepieciešamās transporta infrastruktūras noteikšanā un būvatļaujas neatbilstību pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Pro Kapital” būvēs septiņstāvu dzīvojamo ēku “Blue Marine” vēsturiskajā Klīversalā, informē uzņēmumā.

Būvniecību plānots sākt 2022. gadā, bet pabeigts 2023.gada vidū. "Blue Marine" projektā paredzēts 101 dzīvoklis, plaša zaļā zona un pazemes autostāvvieta. Būvatļauja tika saņemta pērn, 18. decembrī un šī būs nākamā dzīvojamā ēka Klīversalas kvartālā pēc “River Breeze Residence” pabeigšanas 2018. gadā.

Pirms pandēmijas vēlējās mazākus dzīvokļus 

Pēdējo desmit gadu laikā pircēji vēlējās par vidēji 20% mazākus dzīvokļus nekā agrāk,...

Dzīvojamo kvartālu vēsturiskajā un skaistajā rajonā attīsta Latvijas uzņēmums SIA "Klīversala" – meitas uzņēmums kompānijai “Pro Kapital Grupp AS”, kas ir iekļauta Nasdaq biržas oficiālajā sarakstā un kurai ir vairāk nekā 25 gadu pieredze Baltijas tirgū.

Ēkas vadošais arhitekts ir Aivars Kagainis ar kolēģiem no arhitektu biroja SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis".

Pro Kapital Grupp zaudējumi pērn - 29 miljoni eiro 

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Pro Kapital Grupp" pagājušajā gadā strādājis ar 29,1...

Kā atklāj “Pro Kapital Latvia” valdes locekle Olga Rudzika, projekta nosaukums "Blue Marine" saistīts ar Klīversalas pussalas īpašo šarmu. "Nosaukums atspoguļo šeit esošo romantisko Vidusjūras reģiona atmosfēru – saulaino pussalu, ko ieskauj Āgenskalna līcis, Daugava un jūras tuvums. Turklāt arī vēsturiski Klīversalas pussala bija saistīta gan ar jūrniekiem un kuģiem, gan arī tirdzniecības loģistiku pa ūdens ceļiem.”

FOTO: Gada balvu Rīgas arhitektūrā 2019 saņem River Breeze Residence 

Pasaules arhitektūras dienā, kas šogad tiek atzīmēta 7.oktobrī, pasniegta Gada balva Rīgas...

Visos dzīvokļos paredzēta grīdas apkure ar iespēju kontrolēt temperatūru un individuālu siltuma patēriņa uzskaiti, kā arī pastāvīga gaisa apmaiņa, ko nodrošinās ēkas centralizētā mehāniskās ventilācijas sistēma ar rekuperāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Daugavas stadiona ledus halles būvniecība izmaksās vairāk nekā 10,3 miljonus eiro

Žanete Hāka, 17.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 17.septembrī, Daugavas stadionā tika parakstīts līgums ar personu apvienību «ARMS», kura ieguva līguma slēgšanas tiesības atklāta konkursa iepirkumā par Daugavas stadiona ledus halles būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību un būvniecību.

«Sarežģītais ledus halles būvniecības iepirkuma process, kas ilga vairāk nekā sešus mēnešus, nu ir galā un esam parakstījuši līgumu ar būvnieku personu apvienību «ARMS», kura sastāv no dalībniekiem SIA «ARMS Group» un igauņu uzņēmuma OÜ «RTS Infraehitus». Būtiski, ka līgumu noslēdzām pieejamā finansējuma ietvaros par summu 10 320 000 eiro (bez PVN 21%). Mūsu galvenā uzmanība tiks veltīta līgumā noteikto termiņu ievērošanai un kvalitatīvai darbu izpildei, lai ledus halle tiktu nodota ekspluatācijā līdz 2021.gada Pasaules čempionātam hokejā. Būvniekam sešu mēnešu laikā no līguma parakstīšanas ir jāizstrādā un Rīgas pilsētas būvvaldē jāsaskaņo būvprojekts, kā arī jāsaņem būvatļauja par projektēšanas nosacījumu izpildi. Kopējais līguma izpildes termiņš ir 18 mēneši, kas nozīmē, ka ledus halle ir jāuzbūvē gada laikā», norāda Daugavas stadiona valdes loceklis Guntis Zālītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Rīgas centra arhitektūru papildinās 25 miljonus eiro vērta stiklota piramīda

Zane Atlāce - Bistere, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaimiņos Skonto stadionam Rīgas centrā plānots īstenot iespaidīgu projektu – investējot teju 25 miljonus eiro (22 miljonus mārciņu) britu uzņēmums AI Studio tur grasās būvēt stiklotu daudzstāvu ēku piramīdas formā, vēsta Architectsjournal.co.uk.

Plānots, ka ēkā Emiļa Melngaiļa ielā 1a atradīsies gan biroji, gan tirdzniecības platības, kā arī restorāns uz jumta. Projekta plānošanā britiem līdzdarbojušies Rīgā esošā uzņēmuma Do Studio arhitekti.

Uz Vecrīgas pusi vērstā ēkas daļa plānota sešu stāvu augstumā, bet otrā galā tā sliesies 13 stāvu augstumā, tā variējot no 24 līdz 49 metriem.

Rīgas būvvalde jau šī gada maijā konceptuāli atbalstījusi risinājumu tālākai virzībai ar nosacījumu, ja sadala apjomu, un tiek izstrādāta skatu punktu analīze par būvapjoma ietekmi uz Vecrīgas panorāmu un esošo un paredzēto apbūvi apkārtnē. Savukārt Rīgas būvvaldes izsniegto būvatļauju reģistrā redzams, ka būvatļauja nama celtniecībai saņemta šā gada 12.augustā, noskaidroja Db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs «Bonava Latvija» nepilna gada laikā pilnībā pabeidzis pirmās divas daudzdzīvokļu mājas 16 namu dzīvojamā projektā «Dreilinga mājas» Dreiliņos, informē uzņēmumā.

Ekspluatācijā nodotajās mājās 116 dzīvokļos būs jaunas mājvietas vairāk nekā 250 cilvēkiem. Kopumā «Bonava Latvija» plānotās investīcijas «Dreilinga māju» attīstīšanā ir 40 miljoni eiro.

«Pateicoties efektīvam komandas darbam, teicamai iesaistīto pušu sadarbībai, kā arī projekta būvniecības procesa digitalizācijai, mums ir izdevies pirmās mājas uzbūvēt īsākā termiņā nekā sākotnēji plānots. Projekts ir unikāls arī ar to, ka tā īstenošanai tika saņemta pirmā e-būvatļauja Latvijā,» atklāj «Bonava Latvija» projektu attīstības vadītājs Mārtiņš Vonda.

«Digitālā pieeja projekta attīstīšanā ļauj efektivizēt finanšu resursu izmantojumu un nodrošināt pieejamu mājokļa cenu plašam iedzīvotāju lokam. Dreilinga mājas ir pieprasītākais «Bonava Latvija» projekts – nepilna gada laikā kopš tā izsludināšanas abās pirmajās mājās teju visi dzīvokļi jau ir pārdoti, kas apliecina pieprasījumu pēc kvalitatīviem un finansiāli pieejamiem jauniem dzīvokļiem,» turpina M. Vonda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vircavs: Z-torņiem nepieciešama pilnvērtīga visu konstrukciju ekspertīze

LETA, Db.lv, 06.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdaugavā uzslietajiem «Z-torņiem» būtu nepieciešama visaptveroša nesošo konstrukciju ekspertīze, jo 13 gadus ilgušajā būvniecības procesā 15 reizes ir mainījušies būvniecības dalībnieki un daudzu nesošo konstrukciju dokumentācija ir vienkārši pazudusi.

Tā trešdien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē sacīja Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Ingus Vircavs.

Būvvaldes vadītājs skaidroja, ka patlaban ekspertīze veikta 28 atsegtajiem nesošo konstrukciju elementiem, bet būvvaldes rīcībā nav informācijas par to, kādā kvalitātē ir 83 nesošo konstrukciju elementi, kuriem ekspertīze nav veikta.

«Būvatļauja objektam tika izsniegta 2006.gadā un šajā laikā būvatļaujai ir pievienoti 15 pielikumi, kas saistīti ar būvniecības dalībnieku - būvnieku, projektētāju, būvuzraugu, autoruzraugu - maiņu. Līdz ar šīm pārmaiņām daudzām nesošajām konstrukcijām, kolonnām dokumentācija vispār ir pazudusi. Mēs nezinām, kas ir šajos aizsegtajos elementos, vai tur vispār ir stiegrojums, kādas kvalitātes betons tur ir izmantots un citu informāciju,» sacīja Vircavs, norādot, ka tādēļ ir nepieciešama pilnvērtīga visu konstrukciju ekspertīze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Graustam Marijas ielā mainījies viens no īpašniekiem un tapis atjaunošanas projekts

LETA, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Marijas ielā 6, esošajai ēkai mainījies viens no īpašniekiem, kā arī Rīgas domei beidzot iesniegts nama atjaunošanas projekts minimālā sastāvā, informēja pašvaldībā.

Kā norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR), ēkas īpašnieki ir panākuši vienošanos un Rīgas pilsētas būvvaldē ir iesniegts būvprojekts minimālā sastāvā, kas paredz, ka ēkas pirmajā stāvā atradīsies restorāns, bet pārējā daļā tiks izbūvēti dienesta dzīvokļi.

Projekts paredz atjaunot ēkas vēsturisko fasādi, nomainīt nesošās konstrukcijas un jumta segumu, kā arī izbūvēt divus jaunus liftus, kas vedīs no ēkas pagrabstāva līdz piektajam stāvam, informēja mērs.

Vienlaikus namam mainījies arī viens no īpašniekiem, proti, daļa ēkas joprojām pieder Igaunijas pilsonim Tomasam Tūlam, bet otra daļa - Igaunijas pilsonei Trīnai Nellisai.

No 2018.gada janvāra puse nama piederēja Jevgēnijam Petrovam, no šī gada jūlija līdz augustam - SIA «B.L. Property Agents Ltd», bet kopš 15.augusta - Nellisai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Kalnciema ielā 2B un Raņķa dambī 14, esošo graustu īpašnieki lūguši Rīgas domei par vairāk nekā gadu pagarināt nama sakārtošanas termiņus.

2018.gadā, naktī uz 25.novembri, ēkā Kalnciema ielā 2B izcēlās ugunsgrēks, kura dzēšanas darbi turpinājās vairākas dienas. 2019. gada janvārī Rīgas dome apstiprināja ēkas sakārtošanas darbu grafiku, kas paredz, ka ēkas konservācijas darbiem pilnībā jābūt pabeigtiem piecu mēnešu laikā - līdz 1.jūlijam. Taču nams joprojām nav sakārtots.

Ēkas Kalnciema ielā īpašnieks kopš pērnā gada 18.septembra pastarpināti caur SIA "NC K2B" un vēl vienu Latvijas firmu ir igauņu uzņēmums "Tradesman EU", kura juridiskā adrese reģistrēta Igaunijas nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas un finansēšanas kompānijas "Novira Capital" biroju ēkā "Novira Plaza", Tallinā. Savukārt ēku Raņķa dambī nopirkusi SIA "NC K2A", kas pieder pašai "Novira Capital".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgas dome atsaka Kalnciema ielas grausta īpašnieku lūgumam pagarināt nama sakārtošanas termiņus

LETA, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome šodien atteica Pārdaugavā, Kalnciema ielā 2B un Raņķa dambī 14, esošo graustu īpašnieku lūgumam pagarināt nama sakārtošanas termiņus.

2018.gadā, naktī uz 25.novembri, ēkā Kalnciema ielā 2B izcēlās ugunsgrēks, kura dzēšanas darbi turpinājās vairākas dienas. 2019.gada janvārī Rīgas dome apstiprināja ēkas sakārtošanas darbu grafiku, kas paredzēja, ka ēkas konservācijas darbiem pilnībā jābūt pabeigtiem piecu mēnešu laikā - līdz 1.jūlijam. Taču nams joprojām nav sakārtots.

Ēkas Kalnciema ielā īpašnieks kopš pērnā gada 18.septembra pastarpināti caur SIA "NC K2B" un vēl vienu Latvijas firmu ir igauņu uzņēmums "Tradesman EU", kura juridiskā adrese reģistrēta Igaunijas nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas un finansēšanas kompānijas "Novira Capital" biroju ēkā "Novira Plaza", Tallinā. Savukārt ēku Raņķa dambī nopirkusi SIA "NC K2A", kas pieder pašai "Novira Capital". Abas ēkas kopā veido namu ansambli, kurš pēc būtības pieder savstarpēji saistītiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas mazumtirgotājs "Kool Latvija" plāno būvēt degvielas uzpildes staciju Berģos, Rīgā, aģentūrai LETA apstiprināja Rīgas pilsētas būvvaldē.

Rīgas pilsētas būvvaldē uzņēmumam izsniegta būvatļauja.

"Kool Latvija" pārstāve Inna Bērziņa apstiprināja, ka "Kool Latvija" Rīgas pilsētas būvvaldē ir saskaņojis projektēšanas ieceri minimālajā stadijā par objekta izbūvi Brīvības gatvē 435, iepretī Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam.

Viņa skaidroja, ka šajā stadijā uzņēmumam ir nepieciešams saņemt tehniskos noteikumus no valsts un pašvaldības iestādēm un inženiertīklu turētājiem, tāpēc plašāka informācija par plānotajām investīcijām un projekta pabeigšanas termiņiem vēl nav pieejama.

Jau ziņots, ka uzņēmums "Kool Latvija" reģistrēts 2016.gadā, un tā pamatkapitāls ir 1,24 miljoni eiro.

Pēc "Firmas.lv" datiem, "Kool Latvija" ir 10 īpašnieku - no tiem "BaltCap izaugsmes fondam" pieder 29,57% kapitāldaļu, bet fondam "ZGI-3", kurā investējusi "Attīstības finanšu institūcija "Altum"", pieder 16,13%. Vēl 18,28% kompānijas kapitāldaļu pieder AS "MEE invest", bet 16,13% daļu īpašniece ir AS "Simamore", kas pieder Igaunijā reģistrētajam advokātu birojam "Advokaadiburoo Primus". Pa 3,23% kapitāldaļu pieder Denisam Kairānam, Kasparam Feldmanim, Sandim Šteinam un SIA "Arcade Invest", bet SIA "Duso" pieder 1,61%.

Komentāri

Pievienot komentāru