Citas ziņas

Turpmāk stingrāk uzraudzīs eiro zonas kandidātvalstu statistiku

Jānis Šķupelis, 25.03.2010

Jaunākais izdevums

Šo ceturtdien Eiropas Parlaments ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidenta Žana Kloda Trišē piedalīšanos pavadīja ražīgu dienu, jo tika pieņemtas veselas trīs rezolūcijas. Tika brīdināts arī no pārlieku lielas algu samazināšanas, jo arī tas apdraudot trauslo ekonomikas izaugsmi.

Pirmā no pieņemtajām rezolūcijām bija par ECB līdzšinējā darba novērtējumu. ECB tika kritizēta, ka tā 2008. gadā. procentu likmes samazināja ne tik ātros tempos kā vajadzēja. Jāatgādina, ka vēl toreiz ECB cīnījās ar inflāciju (tagad inflācija ECB monetārās politikas noteicējiem nav ne prātā), kura bija virs ECB vēlamajiem 2%. Arī cenu stabilitāte tika noteikta par bankas prioritāti Nr.1. Rezolūcijā tika izteiktas arī bažas par to vai ECB aktīvi tirgū iepludinātā naudiņa ir sasniegusi savu mērķi, proti, mazos un vidējos uzņēmumus. Vairums banku ECB lēto naudu kīzes laikā esot izmantojušas, lai palielinātu savu peļņu un mazinātu zaudējumus. ECB tika brīdināta, lai pāragri nepievērstos inflācijas apkarošanai, jo tas var apdraudēt pirmos ekonomikas atveseļošanās asnus.

Nākamā rezolūcija bija par ekonomikas pārvaldes sistēmu eiro zonā. Tā aicināja pārskatīt monetārās savienības principus un ekonomisko pārvaldi. Deputāti atzina, ka valdību deficītu un parāda samazināšana ir tikai daļa no risinājuma problēmai un turpmāk būs nepieciešama stingrāka kandidātvalstu statistikas pārbaude un uzraudzība. Minētā rezolūcija arī brīdināja no algu samazināšanas, lai samazinātu budžeta deficītus, jo zemākas algas arī bremzējot ekonomikas izaugsmi.

Tikmēr trešā rezolūcija bija saturiski vienkāršāka: par ECB viceprezidentu tika apstiprināts Portugāles Viktors Constancio (Vitor Constâncio). Tomēr galīgo lēmumu par šo kandidatūru pieņems Eiropadome.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) jūnija sanāksme vēsturē ieies kā pirmais precedents, kad kāda no pasaulē visvarenākajām bankām nosaka negatīvas procentu likmes. ECB lēmusi eiro bāzes likmi samazināt par 10 bāzes procentpunktiem līdz 0,15% atzīmei, bet eiro depozītu likme noteikta negatīva – pie -0,1% atzīmes.

Tas nozīmē, ka turpmāk finanšu iestādēm par saviem noguldījumiem ECB, kas ir virs obligāto rezervju normas prasības, būs jāpiemaksā. Ir skaidrs tas, ka ECB sper soli ļoti netradicionālas monetārās politikas virzienā un pamatā šādas taciņas virziens ir samērā neapgūts. Tādējādi eksperti arī norāda, ka par konkrētu ietekmi pagaidām runāt ir visai grūti un paies kāds laiks, līdz tirgus dalībnieki apzinās visas no šīm negatīvajām procentu likmēm izrietošās sekas. ECB rīkoties spiež bīstami zemā inflācija reģionā, kas maijā noslīdējusi līdz 0,5% atzīmei un draud pārvērsties deflācijā.

ECB arī paziņoja, ka īstenos jaunu ilgtermiņa lētu kredītu izsniegšanas programmu bankām 400 miljardu eiro apjomā. ECB arī deva mājienus, ka finanšu iestādēm būs jāpierāda, ka šī nauda aizplūdīs privātā sektora kreditēšanai. «Var teikt, ka ECB šāva gandrīz no visiem lielgabaliem, kuri ir tās rīcībā. Pazeminātas procentu likmes un paziņots par vairākiem papildu tirgus atbalsta pasākumiem un tālākiem plāniem. ECB saglabāja solījumu procentu likmes pašreizējā līmenī turēt ilgāku laiku, lai gan pazudusi sadaļa par «vēl zemāku līmeni». Tas liecina par to, ka, lai arī vārdos tiek solīta arī turpmāka rīcība nepieciešamības gadījumā, domās ir cerība, ka rīkoties vēl vairāk varbūt nevajadzēs. ECB joprojām ir nobažījusies par riskiem, kuri apdraud ekonomikas izaugsmi. Pirmā ceturkšņa izaugsme bija 0,2% apmērā (salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni), un pašreizējie dati rāda, ka otrā ceturkšņa izaugsme arī būšot mērena. ECB domā, ka šodienas lēmumu sekas naudas tirgū būs redzamas nekavējoties, bet reālā ekonomika sekas izjutīšot vēlāk – varot paiet trīs līdz četri ceturkšņi. ECB ar šiem pasākumiem nepieliek punktu un ir gatava rīkoties tālāk, ja tas būs nepieciešams,» sanāksmes iznākumu rezumē SEB bankas Finanšu tirgus pakalpojumu nodaļas vadītājs Andis Lāriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ES Tiesa reģistrējusi ABLV Bank un tās lielāko akcionāru prasības pret ECB un Vienotā noregulējuma valdi

LETA, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Tiesa ir reģistrējusi «ABLV Bank» un tās lielāko akcionāru prasības pret Eiropas Centrālo banku (ECB) un Vienotā noregulējuma valdi (VNV), liecina ES Tiesas publiskotā informācija.

«ABLV Bank» Sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs Artūrs Eglītis aģentūrai LETA skaidroja, ka ES Tiesa ir lūgusi otru pusi - ECB un VNV - sniegt komentārus par iesniegtajām prasībām, atvēlot tam divu mēnešu laiku.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «ABLV Bank» un tās lielākie akcionāri 3.maijā iesniedza ES Tiesā prasību pieteikumus pret ECB un VNV. Bankas advokāti no «DLA Piper» Vācijas biroja «ABLV Bank» un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesniedza četrus pieteikumus - divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patiesībā ECB samērā klusi jau ir izziņojusi eiro drukāšanas programmu

Eiropas Centrālā banka (ECB) savā šā mēneša sākumā notikušajā sanāksmē paziņoja, ka īstenos ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru uzpirkšanas jeb ABS programmu. Bet ko tad īsti paredz šī programma? Tirgus dalībnieki gaida, ka sīkākas ABS plāna detaļas tiks publicētas oktobrī, lai gan skaidrs ir tas, ka ECB nāksies iepirkt vērtspapīrus simtiem miljardu eiro apmērā. Pagaidām šai programmai starptautiskie mediji nepiemēro kvantitatīvās mīkstināšanas (Quantitative Easing jeb QE) statusu, jeb šī programma netiek atklāti saukta par eiro drukāšanu. Tiesa gan, pieejamā informācija un arī ekspertu teiktais liecina, ka ECB ABS programmu tikpat labi var saukt par eiro drukāšanas paveidu. Proti, pēdējo gadu laikā iegājies, ka kvantitatīvā mīkstināšana paredz valdību obligāciju uzpirkšanu, bet ECB ABS programma pašreizējā stadijā liecina, ka no reģiona finanšu iestādēm milzīgā apjomā tiks izpirkti dažādi vērtspapīri, kuri ir nodrošināti ar banku, piemēram, kredītkaršu parādiem vai aizdevumiem auto iegādei (arī studentu kredītiem utt). Līdzīgi ir arī vērtspapīri, kas nodrošināti ar mājokļu kredītiem.Būtībā plāns ir, ka ECB no finanšu iestādēm izpirks šādus vērtspapīrus, cerot, ka bankām tādējādi atbrīvosies nauda kreditēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ECB šefa krēslā - ne balodis, ne vanags, bet – pūce!

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nestandarta monetārās politikas beigu sākums

Latvijas Bankas ekonomists Gunārs Bērziņš, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Rīgā norisinājās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes izbraukuma sēde. Tas bija vēsturisks notikums, turklāt ne tikai Latvijai un Latvijas Bankai.

Pirmo reizi eiro zonas monetārās politikas nākotne tika lemta mūsmājās, un nākamā ECB Padomes izbraukuma sēde Rīgā diez vai varētu notikt ātrāk kā pēc gadiem 20. Vienlaikus šis bija arī nozīmīgs notikums visai eiro zonas ekonomikai, jo līdzšinējā atbalstošā monetārā politika lēniem soļiem ir nonākusi krustcelēs un ECB Padomei bija jālemj par politikas maiņu.

Tikai atšķirībā no krustcelēm pasakā par tēva dēliem monetārās politikas krustcelēs nav skaidru ceļa zīmju norāžu par to, kas turpmākajos gados plašajā pasaulē sagaida eiro zonas ekonomiku. Ekonomikā par ceļa zīmēm kalpo tautsaimniecības rādītāju prognozes, tirgus dalībnieku gaidas un risku novērtējums, kas ECB preses konferencē pēc Padomes sanāksmes Rīgā izpelnījās lielāko uzmanību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB un PNB bankas aprēķini par bankas aktīviem būtiski atšķīrušies

LETA, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un pirms nedēļas slēgtās «PNB bankas» viedoklis par bankas aktīvu vērtību ievērojami atšķīries, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Martā ECB sākusi klātienes pārbaudi bankā. Kā noskaidrojis raidījums, maijā «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs ticies ar atbildīgo ECB padomnieku Mišelu Dabadī un paudis satraukumu par to, kā tiek novērtēti bankas aktīvi.

Mēnesi vēlāk - 20.jūnijā - Guseļņikovs paziņojis ECB, FKTK un Ministru prezidentam Krišjānis Kariņam (JV), ka nolēmis no bankas aiziet, bet 28.jūnijā banka publiski paziņoja par akcionāru maiņu.

Savukārt 11.jūlijā ECB izvirzīja bankai atkārtotu prasību palielināt kapitālu. Prasības bija jāizpilda līdz 13.augustam. Taču jaunie investori lūdza vēl laiku. To viņiem vairs nedeva un 15.augustā ECB paziņoja, ka banka ir nonākusi vai visdrīzāk nonāks finanšu grūtībās. Dienu vēlāk FKTK bankas darbu apturēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Latvijā strādājošajām bankām par ECB uzraudzību būs jāmaksā 200-300 tūkstošus eiro gadā

Žanete Hāka, 27.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka lielākā daļa banku, kuras tiešā veidā uzraudzīs Eiropas Centrālā banka (ECB), maksās no 0,7 līdz 2 miljoniem eiro gadā, informē ECB.

Lai gan precīzo apjomu varēs apstiprināt tikai 2015. gadā, sākotnējā analīze liecina, ka 2015. gadā ikvienai tieši uzraudzītai bankai būs jāmaksā gada maksa 150 tūkstošu līdz 15 miljonu eiro apmērā. Vairums tiešai uzraudzībai pakļauto banku maksās no 0,7 līdz 2 miljonus eiro. Līdzīgā veidā apmēram 75% mazāko netieši uzraudzīto banku maksās no 2000 līdz 7000 eiro gadā, savukārt no lielākajām bankām šajā kategorijā varētu tikt iekasēta gada maksa aptuveni 200 tūkstošu eiro apmērā.

Tā kā bankas Latvijā, kuras būs pakļautas ECB tiešajai uzraudzībai ir salīdzinoši nelielas uz eirozonas banku fona, pēc aptuvenām aplēsēm gada maksa ECB veidos aptuveni 200 līdz 300 tūkstoši eiro gadā atkarībā no banku aktīvu un riska svērto aktīvu apmēra, kas nepārsniedz trešo daļu no esošajām uzraudzības izmaksām, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tas nepārsniedz 0,5% no šo banku kopējiem administratīvajiem izdevumiem, līdz ar to nav tik lielas, lai būtu pamats būtiski palielināt pakalpojumu cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - ECB nav paudusi neapmierinātību ar Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu

LETA, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) nav paudusi neapmierinātību ar ECB padomes locekļa, Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu, aģentūru LETA informēja ECB preses dienestā.

Pievienota 5.rindkopa

Bankai patlaban neesot pietiekami daudz informācijas, lai izvērtētu situāciju.

Plašākus komentārus par jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviču, ECB nesniedz, uzsvēra ECB preses dienestā.

Kā ziņots, Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja, ka ECB ir izteikti neapmierināta ar tās padomes locekļa - Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča - funkcionalitātes ierobežošanu.

Latvijas Bankā aģentūrai LETA skaidroja, ka Kušners tikai paudis bažas par to informāciju, kas izskanējusi Latvijas Bankas un ECB savstarpējā sarakstē. Patlaban ECB vadība vēl nav paudusi savu viedokli.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka ECB tiks nodrošināta informācija par situāciju ar Rimšēviču. Reizniece-Ozola atzina, ka ECB nav sniegusi publisku paziņojumu šajā jautājumā, bet viņa vakar situāciju pārrunājusi ar ECB prezidentu Mario Dragi. Ministre un Dragi sarunā vienojušies, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nodrošinās ECB ar informāciju par Rimšēvičam celtajām apsūdzībām un piemēroto drošības līdzekli, lai ECB varētu vērtēt situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Banku likmes

ECB likmi nemaina

Jānis Šķupelis, 06.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notiekošas Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes laikā monetārā reģiona galvenie baņķieri eiro bāzes procentlikmi nemainīja. Jāatgādina, ka ECB pagājušajā mēnesī eiro bāzes likmi samazināja līdz jaunam rekordzemam līmenim pie 0,5% atzīmes.

Tāpat ECB devā mājienus, ka ir gatava darīt vairāk, lai palīdzētu uz kājām nostāties novārgušajai eirozonas tautsaimniecībai.

Valdot šādam fonam, aktualizējās runas par to, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu samazināt savu depozītu likmi zem 0 atzīmes. Tas nozīmē, ka minētā likme būs negatīva un tām bankām, kas turēs naudu ECB būs jāpiemaksā par šādu privilēģiju. Jāpiebilst, ka jau šobrīd ECB par banku noguldījumiem maksā apaļu nulli. ECB mērķis, depozītu likmes ievedot negatīva teritorijā, būtu saistīts ar mēģinājumiem palīdzēt ekonomikai. Cerības ir, ka bankas, kas vēl joprojām izvēlas lielu daļu savas likviditātes glabāt pie drošās ECB, pat neskatoties uz to, ka tās par šo naudu nesaņem procentus (un vēl būtu jāierēķina inflācija), būtu spiestas naudu laist apgrozībā un likt tai pelnīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Publiskai apspriešanai nodod ECB Vienotā uzraudzības mehānisma pamatregulu

Žanete Hāka, 07.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) piektdien publicēja Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) pamatregulu, nododot to publiskai apspriešanai, informē ECB.

Pamatregulas projekts rada pamatu VUM darbībai, ECB 2014. gada novembrī pārņemot eirozonas banku uzraudzību. Apspriešana ilgs četras nedēļas līdz 2014. gada 7. martam.

Pamatregulas projektā aprakstīti noteikumi un procedūras, kas regulē vairākas jomas. Tajā iekļauts bankas nozīmīguma novērtējums, lai noskaidrotu, vai uz to attiecas ECB tieša vai netieša uzraudzība, ECB veiktā visas sistēmas uzraudzība, sadarbība starp ECB un valstu kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu VUM raitu darbību, dažādiem VUM procesiem noteiktais valodu režīms, ECB veikto uzraudzības procedūru vispārējie principi, procedūras saistībā ar mikrouzraudzības un makrouzraudzības uzdevumiem VUM ietvaros, ciešas sadarbības vienošanās ar valstīm, kuru valūta nav eiro, kā arī administratīvie sodi attiecīgo likumdošanas aktu pārkāpumu gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eksperti: ECB palīdzības programmas ekonomikai tikai vērsīsies plašumā

Jānis Šķupelis, 03.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar Eiropas Centrālā banka lēma līdz jaunam rekordzemam līmenim (0,5% atzīmei) samazināt eiro bāzes procentlikmi. Tiesa gan, vairāku ekspertu aplēses liecina, ka ECB palīdzības programmas ekonomikai tikai vērsīsies plašumā.

«Esošajai recesija ir daudz smagāks un sarežģītāks raksturs, salīdzinot ar iepriekšējo desmitgažu recesijām. Pirmkārt jau dēļ tā, ka vairums zonas dalībnieku ir spēcīgi pārkrauti ar valsts parādiem. Tas būtiski ierobežo iespējas cīnīties pret recesiju ar valsts mehānismu palīdzību. Tādēļ ECB rīcība varēja būt vēl agresīvāka. Iespējams, ka recesijas turpināšanās zonā piespiedīs arī ECB pievienoties kluba aktīvo dalībnieku (ASV Federālo rezervju sistēma, Japānas centrālā banka un arī Anglijas Banka) kvantitatīvās mīkstināšanas programmām un ECB veiks vēl vienu likmes samazināšanu,» uzskata ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rimšēvičs plāno iecelt aizstājēju ECB, bet vispirms apstrīdēs Ģenerālprokuratūras lēmumu

LETA, 02.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kukuļņemšanā apsūdzētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs iecels savu aizstājēju Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa amatā, bet patlaban tas neesot iespējams, jo viņš esot spiests apstrīdēt Ģenerālprokuratūras lēmumu izmeklēšanas tiesnesim, aģentūrai LETA pauda Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Aizstāvība uzskata, ka Latvija nav izpildījusi Eiropas Savienības (ES) Tiesas pagaidu noregulējuma rīkojumu, jo situācijā, kad LB prezidentam joprojām ir piemērots drošības līdzeklis - aizliegums ieņemt amatu - neapturot to, no juridiskā viedokļa tiesiska aizstājēja iecelšana patlaban ir neiespējama, aģentūrai LETA sacīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Advokāts piebilda, ka ES Tiesa ar savu rīkojumu «nepārprotami uzdevusi Latvijas apturēt drošības līdzekļus tā, lai LB prezidents var iecelt aizstājēju ievērojot ECB sistēmas regulējumu un tiesas pagaidu noregulējuma rīkojumu».

ECB padomes locekļa aizstājēja iecelšana būtiski atšķiras no parasta pilnvarojuma došanas, jo centrālās bankas prezidentam pirms aizstājēja iecelšanas jābūt nodrošinātam vismaz ar iespēju izmantot informācijas sistēmas un informāciju par notikumiem pasaules finanšu tirgos, uzsvēra Vārpiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome sēdē ceturtdien nolēma vēl samazināt negatīvo noguldījumu iespējas uz nakti likmi un no 1.novembra atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu.

Noguldījumu iespējas uz nakti likmi, kas līdz šim bija -0,40%, nolemts samazināt līdz -0,50%.

Abas pārējās svarīgākās procentlikmes - bāzes procentlikmi un aizdevumu iespējas uz nakti likmi - ECB nolēma nemainīt. Līdz ar to bāzes procentlikme tiek saglabāta 0% līmenī, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme paliks 0,25% līmenī.

1.novembrī atsāksies aktīvu uzpirkšanas programma, mēnesī uzpērkot aktīvus par 20 miljardiem eiro.

Centrālās bankas paziņojumā norādīts, ka aktīvu uzpirkšanas programma tiks turpināta, «cik ilgi vien tas būs nepieciešams», kā arī procentu likmes «pašreizējā vai zemākā līmeni tiks saglabātas, līdz inflācijas prognozes stabili atbildīs līmenim, kas ir pietiekami tuvu» ECB noteiktajam patēriņa cenu pieauguma mērķlīmenim nedaudz zem 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB prezidents: ekonomikas atveseļošanās būšot nevienmērīga

, 14.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdienas Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmei sekojošajā preses konferencē Eiropas monetārās politikas noteicēji savu retoriku izteikti nemainīja – esot novērojama ekonomikas atgūšanās, tomēr tā būšot nevienmērīga un priekšā vēl daudz neskaidrību.

ECB prezidents arī piezīmēja, ka ECB politiku neiespaidos kādas atsevišķas valsts ekonomiskā situācija (mērķēts uz Grieķiju). Politiku noteikšot eiro zonas ekonomikas kopaina. Žans Klods Trišē arī attiecinās komentēt Grieķijas kredītreitingu un, atbildot uz jautājumu, vai kāda no dalībvalstīm varētu pamest eiro zonu, izteicās, ka nekomentēšot šādas absurdas hipotēzes.

Trišē kungs solīja turpināt nodrošināt palīdzību finanšu sektoram, tomēr tikšot ņemta vērā situācijas uzlabošanās, izvairoties no traucējumiem tirgū, kas varētu rasties ja nestandarta ekonomikas stimulēšanas pasākumi tirgū būšot pārāk ilgi. ECB padome turpināšot pakāpeniski pārtraukt ārkārtas likviditātes nodrošināšanas pasākumus, kas nebūšot nepieciešami tādos pašos apmēros kā pagātnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Eiropas Centrālās bankas (ECB) peļņa sasniegusi 1,44 miljardus eiro, kas ir par 44% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina ECB paziņojums.

ECB prezidents Mario Dragi (Mario Draghi) skaidro, ka 2013. gada finanšu rezultāts atspoguļo monetārās politikas nostāju, kā arī bankas apņemšanos efektīvi izmantot resursus un piesardzīgu finanšu vadību laikā, kad pieaug ECB uzticēto pienākumu un uzdevumu apjoms.

Padome nolēma ar 2013. gada 31. decembri pārvest risku uzkrājumā 0,4 miljonus eiro, tādējādi palielinot risku uzkrājumu līdz pašlaik maksimāli pieļaujamai summai – 7,53 miljardiem eiro. Risku uzkrājums paredzēts, lai segtu valūtas kursa risku, procentu likmju risku, kredītrisku un zelta cenas risku, kas tiek regulāri uzraudzīti. Šā uzkrājuma apjomu un turpmāko palielināšanas nepieciešamību katru gadu pārskata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ECB sola šaut no monetārās stimulēšanas granātmetēja; iestādes valdē nopietna konflikta neesot, saka Dragi.

Eiropas Centrālās bankas novembra sanāksmē iestādes vadītājs Mario Dragi uzsvēra eirozonas ekonomikas vājumu un apsolīja savas vadītās iestādes bilances ievērojamu palielināšanos, kas, citiem vārdiem sakot, nozīmē apjomīgus eiro drukāšanas pasākumus. Svarīgi, ka ECB saviem darbiniekiem devusi uzdevumu būt zemā starta gatavībā jaunu ekonomikas palīdzības pasākumu īstenošanā.

Varētu izšaut drīzumā

Šobrīd arī arvien vairāk analītiķu un finanšu tirgus dalībnieku sliecas domāt, ka reģiona monetārās politikas noteicējiem ir jādara vēl vairāk, lai palīdzētu stagnējošai ekonomikai, kura turklāt ir sprīža attālumā no vispārējas deflācijas. Jānorāda, ka ECB ieroču arsenāls gan, šķiet, ir palicis stipri vien ierobežots. Eiro bāzes procentlikme ir noteikta rekordzema pie 0,05% atzīmes, bet depozītu likme ir jau negatīva – pie -0,2% atzīmes. Ekonomikas dati un ECB izsniegtais superlētais aizdevums gan neliecina, ka tas būtu stimulējis reģiona finanšu iestāžu vēlmi izsniegt kredītus. Tāpat bankas ļoti pasīvi aizņemas ECB piedāvāto naudu. ECB no reģiona finanšu iestādēm jau ir sākusi uzpirkt dažādus atvasinātos vērtspapīrus (ECB ABS programma). Tiesa gan, pašlaik arvien vairāk tirgus dalībnieku ir pārliecināti, ka ECB galu galā sāks uzpirkt arī valdību un korporatīvās obligācijas, lai bankām atbrīvotos nauda kreditēšanai. Pašlaik daļa tirgus dalībnieku gaida, ka ECB no savas ekonomikas stimulēšanas granātmetēja varētu izšaut jau nākamajā mēnesī vai nākamā gada sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Latvijas kredītņēmēju vidū populārās trīs mēnešu termiņa starpbanku likmes vērtība saruka līdz 1,396% atzīmei. Pēdējo reizi tik zema trīs mēnešu Euribor likme bija šā gada maija sākumā.

Euribor likmju vērtību došanos zemāk stimulējusi aktīva Eiropas Centrālās bankas darbība. Tā novembrī un decembrī samazinājusi eiro bāzes procentlikmi. Turklāt pagājušajā nedēļā ECB veica bezprecedenta pasākumu, ko atsevišķi eksperti jau nodēvējuši par kvantitatīvo mīkstināšanu ECB stilā. Proti, ECB eirozonas starpbanku tirgū izsolīja kredītlīdzekļus 489 miljardu eiro apmērā. Kredītlīdzekļu termiņš ir trīs gadi ar iespēju atmaksāt pēc viena gada. Procentu likme kredītiem būs vidējā ECB refinansēšanas likme periodā līdz kredītu dzēšanai. Pašlaik ECB bāzes likme ir 1%, un ir liela varbūtība, ka tā vismaz tuvākā gada laikā šo līmeni nepārsniegs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Banku likmes

ECB likmi nemaina, tirgus dalībnieki gaida Žana Kloda Trišē uzstāšanos

Jānis Šķupelis, 08.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notiekošās Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes laikā eiro bāzes likme mainīta netika, un tā tik atstāta pie 1,5% atzīmes. Tiesa gan, šāds ECB solis bija gaidāms un liela uzmanība tiks pievērsta tam, ko ECB pēcsēdes preses konferencē teiks bankas prezidents Žans Klods Trišē.

Ņemot vērā eirozonas ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos, ECB vadošās amatpersonas var signalizēt, ka eiro bāzes likme esošajos līmeņos var saglabāties vēl ilgi. Tāpat tiks sniegts Eiropas galveno baņķieru viedoklis par monetārā reģiona ekonomikas veselību. Tāpat, iespējams, tiks pavēstīti kādi jaunumi, ko ECB grasās darīt perifērijas sakarā.

Likmju ziņā šobrīd tiek gaidīts, ka ECB eiro bāzes likmi no pašreizējiem līmeņiem (1,5%) paaugstinās tikai 2012. gada ceturtajā ceturksnī, liecina Reuters ekonomistu aptaujas. Jāteic, ka ekspertu noskaņojums attiecībā pret potenciālo ECB rīcību ir mainījies ļoti ātri. Vēl pagājušā mēneša sākumā tika prognozēts, ka ECB eiro bāzes likmi par 25 bāzes procentpunktiem līdz 1,75% paaugstinās jau šā gada beigās. Kopumā arī ECB, visticamāk, ir pamanījusi ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos un pieaugošos recesijas draudus. Līdz ar to augstāku likmju politika uz šāda fona vairs nav iedomājama (varbūt pat smagnējākas recesijas gadījumā likmes nāksies pazemināt). Tāpat tiek lēsts, ka banka ievērojami apcirps savas eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes tuvākajiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Iespiesta stūrī, Centrālā banka nu drukās

Jānis Šķupelis,
 DB Investora redaktors, 17.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzot pilnasinīgam monetārajam eksperimentam ļaujas Eiropas centrālie baņķieri; mērķis paliek reģiona ekonomikas atveseļošana

Eiropas Centrālā banka (ECB) šomēnes paziņojusi, ka oktobrī sāks īstenot ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru uzpirkšanas programmu jeb ABS programmu. Līdz ar to skaidrs – ECB uzskata, ka situācija eirozonas tautsaimniecībā ir tik draņķīga, ka tai var turpināt palīdzēt tikai ar eiro drukāšanu. Lai gan sīkākas ECB likviditātes radīšanas detaļas tiks publicētas vien oktobrī, pagaidām ir noprotams, ka ECB no reģiona finanšu iestādēm ABS ietvaros uzpirks vērtspapīrus, kuri nodrošināti ar banku izdotajiem aizdevumiem (kredītkaršu parādiem, arī hipotekārajiem aizdevumiem utt.). Tiek lēsts, ka šī programma varētu būt 500 miljardu līdz viena triljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmē Eiropas Vadošie monetārās politikas noteicēji eiro bāzes likmi lēma atstāt rekordzemu – 1%. Jāpiebilst, ka šāds ECB lēmums tika gaidīts.

Šodien uzmanība tiks pievērsta arī ECB prezidenta Žana Kloda Trišē pēcsēdes izteikumiem. Tiks gaidīts, ko Eiropas galvenais baņķieris teiks Grieķijas sakarā un kādi mājieni tiks doti par turpmāko ECB monetāro politiku. ECB gan priekšā grūts darbs – monetārā reģiona valstu ekonomiku stāvoklis ir ļoti atšķirīgs (kas būtībā pieprasītu arī atšķirīgu monetāro politiku).

ECB preses konference gan neviesa skaidrību par to kā turpmāk varētu virzīties notikumi Grieķijas ekonomikas sakarā. Arī jauni paziņojumi par turpmākiem likviditātes samazināšanas soļiem netika izteikti. ECB vadītājs Žans Klods Trišē ziņoja, ka valstu vērtspapīru pirkšanas jautājums netika apskatīts un ka ECB ir rīkojusies saskaņā ar saviem iepriekšējiem lēmumiem pieņemot Grieķijas valsts vērtspapīrus savās operācijās. ECB vadītājs arī apstiprināja, ka eiro procentu likmju līmenis pašlaik ir atbilstošs ekonomikas veselībai. Eirozonas ekonomika esot uz izaugsmes ceļa, bet šis ceļš ir nelīdzens un nenoteiktība saglabājas. ECB arī pagaidām arī nesaskata inflācijas pieaugšanas draudus, kas nozīmē, ka pašreiz nav nepieciešamība celt eiro procentu likmju līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunās Latvijas obligācijas – vai pievilcīga investīcija?

Ingus Grasis, SEB bankas Private Banking pārvaldes investīciju stratēģis, 04.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kase šī gada 14. janvārī informēja, ka Latvijas valsts jaunu septiņu gadu eiro obligāciju emisija ir veiksmīgi noslēgusies, sasniedzot 2.815% ienesīgumu. Var piekrist, ka šis ir labs rezultāts Latvijas valstij.

Pirms trim gadiem, 2011.gada janvārī, līdzvērtīgas Latvijas valsts obligācijas ar atmaksas termiņu 2018.gada 5.martā ienesīgums bija 5.2% apmērā (skatīt 1.attēlu). Šādu ienesīguma kritumu nodrošināja ne tikai pārliecības pieaugums investoru vidū par Latvijas valsts finanšu stabilitāti un spēju atmaksāt aizņemtos līdzekļus, bet arī kopējā procentu likmju līmeņa samazināšanās parāda vērtspapīriem eiro valūtā, kuru veicināja gan Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitātes, gan vispārējs riska apetītes pieaugums. Procentu likmju samazinājums ir nodrošinājis investoriem arī labu peļņu iepriekšējos divos gados (ja obligācijas ienesīgums samazinās, obligācijas tirgus cena aug, kas sniedz papildus peļņu). Piemēram, izmantojot aģentūras Thomson Reuters informāciju, Latvijas valsts obligācijas ar atmaksas termiņu 2018.gada 5.martā kopējais realizētais ienesīgums iepriekšējos 2 gados sasniedza 12.6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Banku likmes

Centrālās bankas aprīlī iepauzē

Jānis Šķupelis, 05.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notiekošās Anglijas Bankas sanāksmes laikā valsts monetārās politikas noteicēji mārciņas bāzes likmi nemainīja un tā palika rekordzema pie 0,5% atzīmes. Tāpat Anglijas CB nenolēma ekonomiku stimulēt ar papildu mārciņu drukāšanu.

Šādi Anglijas monetāras politikas noteicēju lēmumi tika gaidīti un pārsteigumus finanšu tirgum nesagādāja.

Jāatgādina, ka vakar notika arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme. Arī tās laikā baņķieri nelēma skart monetāras politikas sviras.

Tāpat ECB apliecināja, ka runāt par kādām krīzes izejas stratēģijām vai stingrāku monetāro politiku ir pāragri. Jāpiebilst, ka pirms šīs sanāksmes bija parādījušās spekulācijas, ka Vācija izara spiedienu, lai ECB pēc iespējas ātrāk īstenotu šādu politiku. Lai nu kā gribētu Vācija, ECB vadītājs Mario Dragi spekulācijas par to, ka tiek gatavoti krīzes politikas izejas mehānismi, noraidīja. Šī kredītņēmējam Latvijā ir laba ziņa, jo nozīmē, ka kredītu maksājumi zemo Euribor likmju dēļ būs mazāki un, ļoti iespējams, samazināsies vēl. Protams, nevajag aizmirst par iemeslu, kāpēc ECB ir spiesta ekonomiku stutēt ar dažādiem vairāk vai mazāk tradicionāliem rīkiem – monetārais reģions pārdzīvo lielāko pārbaudījumu savā vēsturē – parādu krīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rimšēvičs: Ar naudas drukāšanu vien nav iespējams eirozonas valstis izdrukāt ārā no stagnācijas

LETA, 11.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) naudas drukāšanu vien nav iespējams eirozonas valstis izdrukāt ārā no stagnācijas, tāpēc ir jādomā par valstu konkurētspēju un tēriņu pārskatīšanu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Centrālās bankas vadītājs atzina, ka eirozonas ekonomikas stimulēšanai nav palikušas saldas zāles, tautsaimniecība atdziest un ECB, tikai palielinot naudas apjomu, nespēj stimulēt ekonomiku. Eirozonas ekonomika un tai skaitā arī Latvijas ekonomika atdziest, katru ceturksni ekonomikas attīstības prognozes tiek pārskatītas uz leju un ekonomika neattīstās tik strauji, kā varētu vēlēties. Vakardienas ECB lēmumi bija «ne izmisīgi, bet tomēr» mēģinājumi atdzīvināt eirozonas ekonomiku un novērst deflāciju, atzina Rimšēvičs.

Jau ziņots, ka ECB vakar procentu likmi galvenajām refinansēšanas pozīcijām samazināja no 0,05% uz 0%, kas ir visu laiku zemākais līmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru