Populārais Krievijas antivīrusu programatūras izstrādātājs Kaspersky lab informē, ka parādījies jauns datorvīrusa Sexer variants, kas satur politisko aģitāciju. "Sexer" pieder tā saucamajai pasta tārpu klasei, kuri izplatās elektroniskā pasta vēstulēs. Kaitīgā programma upura datorā tiek nogādāta ziņojumā no viltotas adreses [email protected] un tai piemīt sekojošs formāts: Virsraksts(krievu valodā): paskaties, kāds jaukums!)) Piestiprinātā faila nosaukums: SEX.EXE Ja lietotājs ir bijis tik neuzmanīgs, ka palaidis pievienoto failu, tad tārps ekrānā parāda tekstu, kas aģitē par vienu no kandidātiem uz Maskavas, Pēterburgas mēra vietu. Pēc tam "Sexer" sevi kopē C: diska pamata katalogā un reģistrējās Windows sistēmas reģistra auto palaišanas sadaļā. Tārps arī modificē monitora fona attēlu un izvieto tajā to pašu aģitācijas saturu. Pēc tam "Sexer" inficētajā datorā atrod adrešu grāmatu (Windows Address Book) un, nemanāmi lietotājam, nosūta uz visām tajā atrastajām adresēm savu kopiju. "Ir grūti pateikt, kurš ir bijis iniciators tārpa radīšanā un vai šis gadījums ir klasisks „melnā piāra” gadījums vai arī tas ir politiskās reklāmas piemērs. Taču nav izslēgts, ka patreiz noritošās priekšvēlēšanu kampaņas laikā lietotājiem nāksies saskarties ar šādiem līdzīgiem kaitīgo programmu "politizētiem" eksemplāriem, - komentē Deniss Zenkins, "Kaspersky Lab" informācijas dienesta vadītājs, - „Šajā sakarā mēs lietotājiem rekomendējam īpaši uzmanīgi attiekties pret elektroniskajām vēstulēm, kas saistītas ar vēlēšanām. Jo zem aģitācijas maskas var slēpties vīruss un nav izslēgts, ka tas izrādīsies mazāk bīstams kā "Sexer"

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē par jaunu vīrusu Net-Worm.Win32.Maslan.a. Datorvīrus satur komponenti, kas pārvērš datoru vadāmā zombijā. Pašlaik mazās izplatības dēļ tas tiek vērtēts ar zemu bīstamības pakāpi. Ievērības cienīgs šķiet fakts, ka tas no inficētajiem datoriem rīko sadalīto uzbrukumu (DDoS) Čečenijas nemiernieku lapām: kavkazcenter.com kavkazcenter.net kavkazcenter.info kavkaz.uk.com kavkaz.org.uk kavkaz.tv chechenpress.com chechenpress.info Viena no šīm lapām, kavkazcenter.com, pēdējā laikā ir bijusi uzmanības degpunktā. Šī lapa ir kļuvusi par vairāku tīkla uzbrukumu mērķi. Tā ir tikusi slēgta un izsviesta no vairākām valstīm, t.sk. Krievijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas. Patlaban tā darbojas Zviedrijā

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Ja Latvija neplānotu 2014.gadā ieviest eiro, inflācija valstī ļoti ātri sasniegtu 5–6%, intervijā atzina finanšu ministrs Andris Vilks.

Viņš norādīja, ka inflācijas apkarošas pasākumu ietvaros ļoti rūpīgi ir jāseko līdzi regulētajām cenām. «Ja vien tas ir iespējams, šajā periodā tās nevajadzētu vispār aiztikt, nevajadzētu tās celt. Tas ir pilnīgi viennozīmīgi,» sacīja Vilks un uzsvēra, ka pret šo jautājumu jāizturas ļoti, ļoti skrupulozi. «Mums ir jāskatās ļoti uzmanīgi un jāsaprot šī perioda unikalitāte,» teica ministrs.

Vilks arī minēja, ka nevar piespiest regulatoru necelt administratīvi regulējamās cenas, bet var prasīt daudz rūpīgāk visu pētīt un izprast situāciju.

«Tagad, lai pievienoties eiro zonai, mums var pietrūkt ļoti maz, un tas ir pavisam citādi, nekā bija iepriekšējos gados,» informēja Vilks.

Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.

Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.

«Nu, sāksim arī mēs rindot kā jau latvieši – pa priekšu mīnusus. Pirmais – iestājoties eirozonā, Latvijai būs jāmaksā papildu nauda – stabilizācijas fondam, būs vēl citi maksājumi. Tie būs no «mūsu katla ārā un tajā eirokatlā iekšā». Tās nebūs milzu summas salīdzinājumā ar to, ko tagad maksājam, bet būs.

Otrkārt – jā, pieaugs cenas. Slovākija, Slovēnija, Igaunija stājās «eiro klubiņā» dažādos laika posmos, bet tomēr cenu lēciens bija. Tas jāatzīst godīgi. Tas neturpināsies mūžīgi, bet kādu laiku tās celsies. Tātad būs pie mums arī,» intervijā Latvijas Avīzei, runājot par eiro ieviešanu, teicis Eiroparlamenta deputāts Ivars Godmanis.

«Trešais mīnuss eiro ir reizē pluss latam, ka, paliekot pie savas naudas, saglabājas vēl vienas durvis, pa kurām atkāpties. Tas dod variantus – ne jau haotiskas devalvācijas ceļā, bet ar saprātīgu lēmumu pieņemšanu lata kursu var pamainīt apstākļos, ja atkal būsim atdūrušies ekonomisku grūtību vai pat krīzes priekšā. Pēc iestāšanās eirozonā Latvijas Bankai tādas iespējas nebūs.

Šā gada vasara pasaules lielākajiem akciju tirgiem pagaidām padevusies ļoti veiksmīga, kur, piemēram, ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā Standard & Poor"s 500 indeksa vērtība kopš jūnija sākuma palēkusies jau par 3,7%.

Vērtspapīru eksperti norāda, ka - gluži kā par spīti kārtējām prognozēm par inflācijas kāpumu - finanšu aktīvu cenas uzvedas tā it kā būtu gaidāma būtiska inflācijas tempa palēnināšanās.

"Vairumam finanšu aktīvu vasaras sākums bijis sekmīgs, un nozīmīgākie akciju cenu indeksi demonstrēja faktiski nepārtrauktu augšupeju un vairākos gadījumos tika sasniegts jauns vēsturiski visaugstākais līmenis. Turklāt jūnijs bija īpaši labvēlīgs eiro denominētajiem finanšu instrumentiem, jo eiro valūtas kritums pret ASV dolāru par 3% šajā periodā veicināja to kāpumu – globālais akciju indekss (MSCI ACWI) eiro izteiksmē palielinājās par 4,6%. Turklāt pretstatā 2021. gada līdzšinējām tendencēm jūnijs izrādījās labvēlīgs arī obligāciju cenām, jo visās lielākajās obligāciju apakškategorijās tika novērots pieaugums visa mēneša garumā. Vienīgais sektors ar negatīvu dinamiku bija izejmateriālu tirgus, kur daži izejmateriāli, piemēram, zelts, varš un jo īpaši kokmateriāli, piedzīvoja strauju cenu korekciju," izceļ Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Atkal dzīvojam neskaidrībā par to, kādi ierobežojumi var tikt ieviesti, lai mazinātu Covid-19 izplatību, un, ja tādi tiktu ieviesti, tad uz ko tie attiektos (tikai uz nevakcinētajiem vai kaut kādā situācijā arī vakcinētajiem), vai šie ierobežojumi būs loģiski, pamatoti, saprotami, vai varbūt atkal tik vispārīgi, ka sāpīgi skars arī zema riska jomās esošos (kā pērn ziemā mēbeļu salonus, kuros ļaužu pūļi nemēdz būt).

Atslēgas vārdi tātad ir: lai būtu loģiski, pamatoti, saprotami. Un vēl arī savlaicīgi. Lai bizness tiem var pielāgoties, kaut vai neiepērkot kādas preces, ja paredzama veikalu daļēja vai pilnīga slēgšana. Un lai spēles noteikumi tik bieži nemainās, kā jau to diemžēl nācies piedzīvot. Jau pērn ar to saskārāmies, ka tikai rudens pusē, kad saslimšanas līmenis ar Covid-19 strauji kāpa, politiķi sāka spriedelēt, ko nu darīt. Toreiz visi atzina, ka rīcības scenārijiem bija jābūt izstrādātiem jau vasarā. Bet nebija.

Nu šoruden ir tāda kā deja vu sajūta, jo atkal nekas nav sagatavots, nekas nav pieņemts, un par to, kas būtu jādara, vēl tikai spriedelē, lai arī jau brīžiem šķiet, ka panikas iespaidā, jo pat vakcīnu pieejamības situācijā jau septembrī sasniegts pērnā gada nogales saslimušo skaita līmenis. Toties parādās tādas demokrātijai bīstamas tendences kā aizvien biežāk dzirdamās prasības pēc stingrākas ierobežojumu izpildes kontroles, bargākiem sodiem utt.

Covid-19 seriāla kārtējā sezona ar kārtējo lokdauna paveidu atkal ir klāt. Lielai daļai uzņēmumu atkal ir liegts strādāt tiem visefektīvākajā veidā, ļoti daudziem ir radīti būtiski apgrūtinājumi.

Tā kompensēšanai paredzams valsts atbalsts vairāk nekā 150 miljonu eiro apmērā, taču atkal mēs atgriežamies situācijā, kad drīzāk varam runāt par pabalstiem, kas jāizlūdzas, nevis kompensācijām par radītiem ierobežojumiem. Turklāt kritēriji atkal, šķiet, būs tādi, kas vienus motivēs neko nedarīt, iztiekot no budžeta naudas, bet citiem, kā līdz šim, nāksies ķepuroties, lai izdzīvotu, jo valsts atbalstam nekvalificējas. Lai arī ekonomikas ministrs īpaši uzsver, ka atbalsta mehānismi uzņēmējiem, kas valstī noteikto ierobežojumu dēļ cieš zaudējumus, tiek uzlaboti, praksē redzam, ka veikts vien kosmētisks remonts.

Kas par to liecina? Ir noteikts, kuras nozares var, kuras nevar pretendēt uz atbalstu, lai arī ir skaidrs, ka ierobežojumi negatīvi ietekmē arī tos, uz ko tieši tie neattiecas. Piemēram, būvniecība ir apgrūtināta, ja klātienei slēgti veikali, izdevējdarbībai ir zaudējumi no tā, ka netiek reklamēta iepirkšanās, kam nu ir ierobežojumi, u.tml.

Pēc jūtamas atlabšanas vasaras mēnešos šobrīd tūrisma nozare atkal nonāk situācijā, no kuras tā bija veiksmīgi sākusi ceļu ārā, Latvijā uz laiku ieviešot ārkārtas situāciju un komandantstundu. Jau trešo reizi esam paralizējošā situācijā un nezinām, vai un kādu atbalstu saņemsim.

Lai arī tikušas izteiktas dažādas prognozes par Latvijas tūrisma nozares dzīvotspēju pandēmijas kontekstā kopumā, 2021.gada jūlijs, augusts un septembris bija vistiešākais pierādījums nozares acīmredzamai augšupejai. Ienākošā tūrisma, kas dod Latvijai vislielāko pievienoto vērtību (salīdzinot ar vietējo un izejošo tūrismu), apjomi pakāpeniski pieauga un pieprasījuma dinamika uzrādīja pozitīvu, augšupejošu tendenci.

Tūristi, ko esam gatavi sagaidīt ar ziediem

Piedzīvojot divu līdz trīs mēnešu ieskriešanās periodu, augusta otrajā pusē ārvalstu tūrisms sāka iegūt veselīgas aprises, un līdz oktobra sākumam noskaņojums bija kļuvis cerīgs. Tas izskaidrojams ar to, ka Eiropas sabiedrības aktīvākā daļa, kas ceļo, pārsvarā (ap 80%) ir vakcinējušies, kā arī Latvija atradās tūristiem pievilcīgā režīmā.

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

[email protected], Tirgus un nozaru analīzes nodaļa A/S Latvijas UnibankaAugstākais kurss: 1.2984 EUR/USD Zemākais kurss: 1.2796 EUR/USD Pārskata perioda laikā EUR/USD kurss svārstījās 190 punktu intervālā. Pārskata perioda laikā spilgti izpaudās tirgus dalībnieku negatīvā attieksme pret ASV dolāru, un EUR/USD valūtas pāra vērtība sasniedza jaunu vērtības rekordu, īslaicīgi pārvarot 1.3 dolāru robežu. Tomēr tālāku eiro kāpumu nepieļāva augošās Eiropas Centrālās Bankas amatpersonu iebildes pret stipro eiro, kam būtu negatīva ietekme uz reģiona eksportu un ekonomisko izaugsmi. Tā rezultātā EUR/USD kursa vērtība pārskata perioda laikā palielinājās par 1.5 centiem. Jaunā pārskata perioda laikā tirgus uzmanība no prezidenta vēlēšanām pievērsās ASV strukturālajām problēmām, no kurām dolāram visnelabvēlīgākā ir tekošā konta deficīta palielināšanās. Amatu saglabājot iepriekšējam ASV prezidentam un administrācijai, investori sagaida, ka būtiskas izmaiņas netiks veiktas arī attiecībā uz lielajiem tekošā konta un budžeta deficītiem, kā arī krītošo dolāra vērtību. Visai interesantas lietas notika valūtas tirgū 5. novembrī. Šajā dienā tika publicēts ASV nodarbinātības rādītājs, kas uzrāda jauno darba vietu skaitu, kuras radītas ASV ekonomikā, izņemot lauksaimniecību. Pēdējā laikā tam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, un arī pirms oktobra rādītāja publikācijas tirgū iestājās nogaidoša attieksme. Oktobra rādītājs bija pat ļoti pozitīvs, 337,000 apmērā, kas teju divas reizes pārsniedza iepriekšējās prognozes, turklāt arī septembra rādītājs tika koriģēts no 96,000 uz 139,000. Tomēr arī pēc šādām pozitīvām ziņām nevar viennozīmīgi apgalvot, ka nodarbinātības sektorā atkal ir novērojama strauja pieauguma tendence. Iemesls šādai skepsei ir trīs viesuļvētras, kas plosījās ASV rudenī un ietekmēja arī darbavietu uzskaiti. Pie šādiem secinājumiem pēc sīkākas nodarbinātības datu analīzes nonāca arī valūtas tirgus dalībnieki, jo pēc īslaicīga kāpuma dolāra vērtība atkal samazinājās, norādot, ka viens rādītājs vēl netiek uzskatīts par nodarbinātības uzlabošanās tendenci. Tā vietā lielāka uzmanība tika pievērsta tekošā konta deficīta jautājumam un EUR/USD vērtība sekojošās dienās sasniedza jaunus rekordus. Tālāku eiro vērtības kāpumu apturēja augošie Eiropas Centrālās Bankas vadītāja un citu bankas amatpersonu iebildumi pret eiro kāpumu. Tajā pat laikā tirgū valda viedoklis, ka līdz faktisko intervenču sākšanai vēl ir tālu, un tā varētu sākties, EUR/USD valūtu pāra vērtībai sasniedzot apmēram 1.35 dolāru atzīmi. Turklāt tiek pieļauts, ka Eiropas Centrālā Banka vēlēsies iegūt arī citu lielvalstu atbalstu šādas darbības veikšanai, lai īstenotu saskaņotu valūtas kursu koriģēšanu. Tuvojoties ASV centrālās bankas novembra sanāksmei, tirgus atkal ieņēma nogaidošas pozīcijas. Tieši pirms šīs sanāksmes tika publicēti ASV ārējās tirdzniecības dati, kas uzrādīja tekošā konta deficīta samazināšanos septembrī līdz 51.6 miljardiem dolāru (iepriekšējais – 53.2, prognoze – 53.5). Reaģējot uz šo ziņu, EUR/USD kursa vērtība pieauga, taču ASV centrālās bankas veiktais bāzes likmes paaugstinājums līdz 2% atkal atgrieza kursu iepriekšējos līmeņos, jo banka izteica arī norādes uz tālākiem procentu likmju paaugstinājumiem. Savukārt pārskata nedēļas pēdējā dienā EUR/USD valūtas pāra vērtība atkal pietuvojas nedēļas sākumā sasniegtajam rekordlīmenim. Šādu kursa kustību veicināja netiešās norādes, ka ASV valdībai nav iebildumu pret vājāku dolāru, kurš mazinātu ierobežojošās monetārās un fiskālās politikas sekas un ļautu samazināt tekošā konta deficītu. Pie šādiem apsvērumiem tirgus dalībnieki lielā mērā ignorēja visai labos ekonomiskos rādītājus: mazumtirdzniecības apjomu kāpumu oktobrī par 0.2%, un Mičigānas Universitātes aprēķinātā patērētāju noskaņojuma indeksa kāpumu līdz 95.5 punktu atzīmei (iepriekšējais – 91.7, prognoze – 93). Šādos apstākļos pasaules finansu tirgos valda prognoze, ka tālāka dolāra vērtības samazināšanās ir tikai laika ja

«2015. gads nozarē ir nodzīvots ražens un grūts. Bet labāk smags un darbīgs nekā bada maizē, par ko ir bažas 2016. gadā,»

To intervijā DB saka SIA Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

Tagad sākas nākošais Eiropas līdzfinansējuma periods. Vai nenotiek kavēšanās ar projektu uzsākšanu?

Visi ar Eiropas līdzfinansējumu īstenotie objekti Skonto būvei beidzas 2015.gada beigās. Bet tagad sākas nākošais Eiropas finansējuma periods, kurā valsts institūcijas kavējas, jo mājasdarbi nav izdarīti un attiecīgā dokumentācija nav sagatavota. Tāpēc 2016.gads izskatās gauži bēdīgs un liess visai būvindustrijai Latvijā. Mēs principā neredzam objektus 2016.gadā, šajā gadā nozare neredz Eiropas līdzekļu apguvi. Vienīgā nozare, kas ir izdarījusi savu mājasdarbu, ir ceļu nozare. Pārējās jomās mēs neredzam pat vietas, kur būtu tenderi izsludināti. Tāpēc 2016.gads būvniecības nozarei būs izdzīvošanas gads. Un ko tas velk līdzi?

Lai veiksmīgāk sagatavotos rudens sezonai, kad potenciāli gaidāms Covid-19 saslimstības pieaugums, kas var izraisīt vēl vienu plaša mēroga ierobežojumu vilni, šobrīd svarīgi darīt visu, lai neatjaunotos pagājušās ziemas epidemioloģiskā situācija, norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA).

Tirdzniecības centri uzsver, ka valdībai jāskaidro veidi, kā izvairīties no Covid-19 vīrusa izplatības, tostarp vakcinējoties, tādējādi virzoties uz pūļa imunitāti valstī, kas ļautu rudenī neatgriezties pie plašiem ierobežojumiem. Citu valstu pieredze liecina, ka pūļa imunitātes sasniegšana ļauj ne tikai pasargāt iedzīvotāju veselību, bet arī glābj valsts ekonomiku, jo dod iespēju uzņēmumiem nepārtraukt savu darbību. Tirdzniecības nozare norāda, ka jādara viss iespējamais, lai rudenī neatgrieztos pie apstākļiem, kad valdības neizdarības dēļ atkal nāktos slēgt veikalus visā valstī vai arī tiktu uzspiesta sabiedrības dalīšana vakcinētajos un nevakcinētajos.

Pontus Dati veiktajā aptaujā lielākā daļa respondentu izteicās, ka Valda Zatlera Jūrmalas rezidences iekštelpu remontam vajadzētu būt kvalitatīvam, ja jau tā kopējās izmaksas ir 1 196 000 latu.

Valsts prezidenta Valda Zatlera Jūrmalas rezidences ēkas iekštelpu remontam ir jābūt kvalitatīvam, tā uzskatīja 52% aptaujāto respondentu. 23,5% atzina, ka pirmās personas rezidencei ir jābūt reprezentablai. Starp aptaujātajiem 19,5% nezināja visus apstākļus, lai kaut ko komentētu, taču tikai 5% bilda, ka būvnieki velk laiku, lai gūtu peļņu, liecina socioloģisko un tirgus pētījumu kompānijas Pontus Dati veiktā ekspress aptauja.

Lielākā daļa respondenti nenosodīja remonta izmaksas un aizkavēšanos termiņus, norādot uz to, ka Valsts pirmās amatpersonas apartamentiem jābūt reprezentabliem: “Vajadzētu izbeigt šīs sociālistiskās sacensības par ātrākiem termiņiem, tas taču ir arī valsts reprezentācijas jautājums - tāpēc visam ir jābūt izcilā kvalitātē, lai pēc 5 gadiem atkal nav jāpārtaisa”.

Drīz varēsim baudīt mērenu degvielas cenu, domā par Neste Latvija ģenerāldirektoru nesen kļuvušais Kristians Hallunds (Christian Hällund).

Intervijā Db viņš norāda, ka, lai gan nākotne ir neskaidra, fundamentālu iemeslu, lai naftas un līdz ar to degvielas cena atkal kāptu, neesot.

Kas jums šķiet Latvijas tirgum visaktuālākais?

Tas, par ko cilvēki Latvijā ikdienā runā visvairāk, ir degvielas cenas. Tagad tās ir nokritušas diezgan zemu, salīdzinot ar augstāko punktu vasarā. Kā jums šķiet – vai saglabāsies pašreizējais cenu līmenis, vai tomēr būs vēl kādas izmaiņas?

Jā, cenas degvielas uzpildes stacijās ir kritušās ievērojami it sevišķi pēdējo nedēļu laikā. To, protams, ietekmē fakts, ka ir kritušās jēlnaftas cenas. Bet pēdējā laikā cenas ir samazinājušās arī naftas produktu tirgū, kurā cenas nav tieši atkarīgas no jēlnaftas cenas. Mēs pērkam benzīnu un dīzeli par pasaules tirgus cenām. Tas nozīmē, ka mēs šo kritumu novedam arī līdz degvielas uzpildes staciju cenām. Es nedomāju, ka mēs redzēsim tādas jēlnaftas cenas, kādas bija šī gada vidū - domāju, ka tās paliks zem 100 dolāriem par barelu. Tas nozīmē, ka ilgtermiņā nebūs arī tāda spiediena uz naftas produktu cenām. Protams, produktu cenas ir ļoti atkarīgas no ASV, kas ir lielākais naftas produktu tirgus pasaulē. Bet tā kā var gaidīt, ka tur būs sava veida recesija un patēriņš, visdrīzāk, neaugs, domājams, būs iespējams uzturēt cenas zemā līmenī.

Nepilnu mēnesi pēc pēdējo Maksātnespējas likuma grozījumu pieņemšanas Saeimas deputāti jau atkal atrod, ko šajā likumā pielabot, steidzamības kārtā dzenot cauri nākošos šī likuma grozījumus.

Daudziem vēl svaigā atmiņā, kā 11. Saeima nedēļu pirms paredzētajām vēlēšanām sasparojās un pieņēma divus gadus muļļātos grozījumus Maksātnespējas likumā. Pieņemtie grozījumi bija tādi, kas deputātiem šķita pareizi priekšvēlēšanu laikā un cita starpā paredzēja gan nolikto atslēgu principa ieviešanu, gan amatpersonu statusa piemērošanu maksātnespējas administratoriem. Valsts prezidents Andris Bērziņš, gan ļoti kritizējot Saeimas vairākuma atbalstītos grozījumus un sakot, ka šādi var pat sagraut veselas paaudzes nākotni, strīdīgo likumu tomēr izsludināja. Bet ko mēs redzam tagad? Piecu Saeimas deputātu grupa atkal ir klāt ar jauniem šī likuma grozījumiem, tiesa, ne attiecībā uz noliktajām atslēgām, bet gan par maksātnespējas administratoriem, par kuriem diskusijas daudzu mēnešu garumā bija ne mazāk karstas un intensīvas kā par hipotekāro kredītņēmēju problēmām.

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija.

Vairāk nekā gada laikā, kopš uzņēmējs Mihails Uļmans tika aizturēts, apcietināts kopš pagājušā gada decembra, arī apsūdzēts maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības uzkūdīšanā un tagad stājies tiesas priekšā, publiskā retorika ir balstīta izmeklēšanas un prokuratūras sniegtajā informācijā, pretēji žurnālistiskās ētikas standartiem nemēģinot uzklausīt arī otru pusi. Dienas Bizness šodien publicē interviju ar M. Uļmanu, dodot iespēju viņam pirmoreiz publiski izklāstīt savu nostāju un argumentus.

Prokuratūra jums ir uzrādījusi apsūdzību par uzkūdīšanu uz maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību. Vai jūs tam piekrītat vai nē – un kādi ir jūsu argumenti?

Desmit priekšlikumi, kā valsts ātri un bez lieliem ieguldījumiem var atvieglot dzīvi Latvijas uzņēmējiem.

1. Sistematizēt un padarīt normatīvos aktus viegli atrodamus internetā

Likumi ir jāievēro, taču ir grūti ievērot to, kas nav strukturēts un bieži mainās. Turklāt mainās gan nacionālā, gan ES līmenī.

Daudzu institūciju mājas lapās strukturētā veidā nav pieejami visas viņu pārraudzības jomas regulējošie normatīvie akti - dažās ir tikai atsevišķi normatīvie akti, citās ir tikai LR likumi vai MK noteikumi, citās ir informācija, kura vairs nav aktuāla. Bieži vien MK noteikumi ir jāmeklē vienā vietā, ES regulas - citā. Rezultātā uzņēmējam ir jātērē ļoti daudz laika, meklējot pašam, kādi likumi, noteikumi, regulas un direktīvas viņam ir jāievēro. Ne retums ir arī gadījumi, kad par jaunām prasībām uzņēmēji uzzina reizē ar inspekciju uzlikto sodu par to neievērošanu.

No šī gada 1. jūlija Valsts kase atkal varētu kļūt par vienu no 2. pensiju līmeņa pārvaldītājiem, paredz Valsts fondēto pensiju likuma grozījumi, kuri ceturtdien nodoti izskatīšanai Saeimas komisijās.

Valsts kase varētu atkal iesaistīties 2. līmeņa pensiju pārvaldīšanāGrozījumi, kurus izstrādājusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, paredz, ka Valsts kase fondēto pensiju shēmas līdzekļus varēs ieguldīt Latvijas valsts vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, hipotekārajās ķīlu zīmēs, noguldījumu sertifikātos un termiņnoguldījumos bankās.

No 2007. gada 1. janvāra Valsts kase savu darbību 2. pensiju līmeņa līdzekļu pārvaldīšanā izbeidza un pensiju shēmas pārvaldīšanu pārņēma privātie līdzekļu pārvaldītāji – ieguldījumu pārvaldes sabiedrības.

Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nepieciešami, lai atceltu 10% iemaksu kredīta saņemšanai, kurus tā apstiprināja kā vienu no pretinflācijas plāna instrumentiem privātpersonu kreditēšanas tempu mazināšanai.

Latvija ir ļoti atkarīga no starptautiskajiem finanšu tirgiem. Pasaules finanšu tirgu vispārējais stāvoklis un to viedoklis par Latviju nozīmīgi ietekmē Latvijas bankas, t.sk. caur to mātes bankām. Šo banku klienti – kredītņēmēji – arī gribot negribot līdz ar to ir atkarīgi no pasaules finanšu tirgiem. Savukārt finanšu tirgu skatījumu uz Latviju būtībā ietekmē katra negatīva publikācija presē par mūsu valsts ekonomisko stāvokli; par to, ka ir novērojama pārkaršana, ka ir tekošā konta deficīts, un to, ka Zviedrijas bankas grasās pārskatīt savu finansēšanas politiku (tas ir, vairs nefinansēt Latvijas tekošā konta deficītu). Visas šīs publikācijas lasa lielāko finanšu institūciju riska analītiķi, un tas arī attiecīgi nosaka izsniedzamo kredītu limitus uz Latviju kā valsti, attiecīgi samazinot Latvijas bankām pieejamos naudas resursus un palielinot riska cenu jeb procentu likmi. Publikācijas lasa un indikatoriem seko līdzi arī kredītu reitingu aģentūras.

Rīga atkal gatavojas tūristu skaita pieaugumam. Šī gada sākuma statistikas dati, kā arī rezervāciju apjoms viesnīcās vasaras sezonā liecina, ka šogad kopējais tūristu apjoms varētu sasniegt 80% no rādītājiem pirms globālās pandēmijas, informē Rīgas dome.

Tas nozīmē, ka viesu skaits pilsētā pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal varētu pārsniegt miljonu, liecina Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras aplēses.

Šajā tūrisma sezonā Rīgā notiks pēdējos gados lielākie sporta, kultūras un izklaides pasākumi – "Rimi Rīgas maratons", IIHF Pasaules Hokeja Čempionāts, XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, mūzikas festivāls "Positivus", Rīgas vasaras kultūras programma un Rīgas dzimšanas dienas svinības un tūrisma sezonas beigās – Pasaules čempionāts skriešanā. Pavasara Rīgas restorānu nedēļā, kas norisināsies no 17.-30.aprīlim, piedalīsies rekordliels skaits restorānu – 56.

"Visiem šiem Rīgas lielajiem notikumiem būs pozitīva ietekme gan uz tūrisma nozari, gan ekonomisko attīstību pilsētā, tāpēc šie pasākumi notiek ar pašvaldības finansiālo atbalstu. Pirms šīs vasaras sezonas jau ir veikts būtisks priekšdarbs, lai ārvalstu viesi atkal lielā skaitā apmeklētu Latvijas galvaspilsētu un šeit uzturētos! Ļoti pozitīvs signāls ir arī tas, ka atkal atveras viesnīcas, kas pandēmijas laikā durvis bija slēgušas." – tā uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.