SEB grupas uzņēmums SEB Unilīzings 2007.gadā ir nopelnījis 6,26 miljonus latu, kas ir 18% peļņas pieaugums, salīdzinot ar 2006.gadu. SEB Unilīzinga klientu skaits pārsniedza 11 tūkstošus, turklāt īpaši strauji – par 19% – aizvadītā gada laikā palielinājies klientu - privātpersonu skaits, Db.lv informēja SEB Unilīzings mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Liene Meklere.

2007.gada beigās SEB Unilīzinga kopējais kredītportfelis bija 384 miljoni latu, gada laikā augot par 25% jeb turpat 77 miljoniem latu. Līzinga portfelis gada beigās bija 350 miljoni latu, bet faktoringa – 34 miljoni latu. Līzinga portfelī lielāko īpatsvaru – 48% – veido automašīnu līzings, kam seko industriālās tehnikas līzings – 28%, un komerctransporta līzings – attiecīgi 24%.

SEB Unilīzinga direktors Ints Krasts: ''Aizvadītā gada sākumā SEB Unilīzings par prioritāti izvirzīja industriālā un komerctransporta līzinga apjomu straujāku audzēšanu, un rezultāti pierāda, ka šos mērķi esam veiksmīgi sasnieguši. No jauna slēgtajos darījumos komerctransporta līzinga apjomi auguši par 42%, bet industriālā līzinga apjomi – par 13%. Arī šogad koncentrēsimies uz šo, Latvijas uzņēmumu ražošanu un attīstību atbalstošo līzinga virzienu, kā arī faktoringu - līdz šim mūsu tirgū salīdzinoši nepopulāru finansu pakalpojumu, kura priekšrocības Eiropā izmanto ļoti daudz uzņēmumu.''

Lai norādītu uz Unibankas piederību SEB grupas globālajam tīklam arī starptautiskajiem klientiem, kuri jau strādā vai gatavojas paplašināt biznesu Baltijas valstīs, no 11.aprīļa Unibanka maina zīmolu uz “SEB Unibanka”, Db informēja bankā. Nosaukumu maina arī SEB grupā ietilpstošās bankas Lietuvā un Igaunijā, kuras no nākamās nedēļas darbosies kā “SEB Vilniaus Bankas” un “SEB Eesti Uhispank”. Unibankas prezidents Viesturs Neimanis: “Faktiski Unibanka ir SEB grupas daļa jau septiņus gadus. Paplašinātā Eiropa ir kļuvusi par potenciālu preču un pakalpojumu eksporta tirgu mūsu vietējiem klientiem, savukārt jaunās dalībvalstis ir interesantas Eiropas uzņēmējiem, ir īstais brīdis skaidri norādīt uz mūsu piederību SEB banku tīklam. Tas ir nozīmīgi starptautiskajiem SEB grupas klientiem citur pasaulē, jo sev zināmas bankas pakalpojumus un servisu var saņemt arī Baltijā. Un tas ir nozīmīgi arī vietējiem klientiem, kuri paplašinot biznesu Eiropā, var strādāt ar vienu banku – SEB.” Jaunais uzņēmuma juridiskais nosaukums ir – “akciju sabiedrība “SEB Latvijas Unibanka””, turklāt juridisko nosaukumu maina arī Unibankas meitas uzņēmumi. Unibankas grupā ietilpstošo uzņēmumu zīmoli būs atklātais pensiju fonds “SEB Unipensija” un ieguldījumu pārvaldes sabiedrība “SEB Unifondi”. Līzinga kompānija “Unilīzings” juridisko nosaukumu nemaina, bet tirgū tā darbosies jaunu zīmolu “SEB Unilīzings”. Tiek mainīti logotipi un arī Unibankas interneta mājas lapas adrese - visa līdzšinējā informācija par Unibanku un tās piedāvātajiem finanšu produktiem turpmāk būs atrodama interneta lapā www.seb.lv. Turklāt SEB Unibankas korporatīvajā mājas lapā būs pieejama informācija par bankas meitas uzņēmumiem, kura līdz šim bija atrodama atsevišķās interneta mājas lapās.

Melngalvju namā ceturtdien norisinājās Latvijas gada auto ceremonija. Tajā visaugstāk vērtējamo titulu ieguva auto Ford S-max, Db.lv informēja konkursa preses sekretārs Mareks Ivans.

Konkursā pieteikto mašīnu skaits ar katru gadu palielinās, tā nupat noslēgtajā konkursā dalību ņēma trīsdesmit četri automobiļi. Žūrijas skaits gan ik gadu nemainās, šogad vērtētāji bija precīzi piecdesmit. Anketā starp desmit pusfinālu izturējušajiem auto bija jāizvēlas sev simpātiskākie. Balsošanas kārtība bija jau ierasta, pazīstama jau trešo gadu. Katra žūrijas locekļa rīcībā ir divdesmit seši punkti, kurus jāizdala starp sešiem auto. Pirmajai vietai jāatdod desmit punktus, nākošajām attiecīgi sešus, četrus, trīs, divus un vienu punktu. Divas dienas pirms konkursa fināla balsojumus apkopoja, lai noskaidrotu galveno laureātu.

Finālisti galvenajā nominācijā:

Vakar Komercķīlu reģistrā reģistrēta komercķīla ar nodrošināto prasījuma maksimālo summu 210 milj. Ls, kur ķīlas ņēmējs ir a/s SEB Latvijas Unibanka, bet ķīlas devējs ir bijis SIA Unilīzings. Tā ir lielākā komercķīla pēc nodrošinātā prasījuma maksimālās summas, kāda tikusi reģistrēta ne tikai šogad, bet arī visā Komercķīlu reģistra pastāvēšanas laikā, atzīst LR Uzņēmumu reģistra Komercķīlu un laulāto mantisko attiecību reģistrācijas nodaļas vadītāja Denēza Bērziņa. «Tā ir ierasta prakse starp banku un līzinga kompāniju, kura ietilpst vienā grupā, kad tiek ieķīlāti lizinga kompānijas aktīvi, skaidro SEB Unilīzings direktors Aleksandrs Bimbirulis.

Kurzemes apgabaltiesā 14. novembrī plānots lemt par Liepājas kokapstrādes SIA DuCons nekustamo īpašumu izsoles akta apstiprināšanu. Uzņēmumu ar izpirkšanas tiesībām nomā SIA Lamele, kas saistīta ar Ventspils uzņēmēju Olafu Berķi. Ja tiesa izsoles aktu apstiprinās, ražotnes jaunais saimnieks SIA Unilīzings varēs vērsties Zemesgrāmatā, lai īpašumam dzēstu maksātnespējas atzīmi. Līzinga kompānija Unilīzings, kam jau pieder DuCons pamatlīdzekļi, ražotnes nekustamo īpašumu izsolē š.g. augustā iegādājās par 600 000 latu. Unibankas viceprezidents Kazimirs Šļakota Db apliecināja, ka SIA DuCons nekustamais īpašums, kā arī pamatlīdzekļi tiek iznomāti ar izpirkšanas tiesībām SIA Lamele, kas turpina ražošanu. Pēc Lursoft datu bāzes, SIA Lamele pieder SIA Aike, kas savukārt pieder Jeļenai Biktaševai un SIA N&J. Ventspilī reģistrētā SIA N&J pilnībā pieder Olafam Berķim.

SEB Unibankas Grupa šā gada pirmajos sešos mēnešos strādājusi ar 16,8 miljonu latu tīro peļņu. Salīdzinot ar pērn pusgadā gūto 8.09 milj.Ls peļņu, šogad tā pieaugusi divas reizes. Savukārt SEB Unibankas nekonsolidētā peļņa šā gada pirmajos sešos mēnešos bija 25,109 miljoni latu, no kuriem 9,968 miljonus latu bija iepriekšējo gadu dividendes no līzinga kompānijas SEB Unilīzings. Kopējie grupas finansiālās darbības ieņēmumi pirmajā pusgadā pieauga par 31% un bija 32,4 miljoni latu, savukārt pamatdarbības izdevumi palielinājās par 14% un bija 15,2 miljoni latu. SEB Unibankas Grupas peļņa pirms nodokļiem un uzkrājumiem pirmajā pusgadā bijusi 17,2 miljoni latu, kas ir par 51% vairāk nekā pērn pirmajos sešos mēnešos. SEB Unibankas prezidents Viesturs Neimanis: „SEB Unibankas Grupas ieņēmumi turpina augt ievērojami straujāk nekā izdevumi. Līdz ar valsts ekonomikas veiksmīgo attīstību, arī SEB Unibankas kredītportfelis un procentu ieņēmumi stabili pieaug. Procentu ieņēmumi palielinājušies par 26%, bet ieņēmumi no komisijām – par 20%.” SEB Unibankas Grupa kredītos izsniegusi 1,226 miljardus latu – kopš gada sākuma kredītportfelis audzis par 257 miljoniem latu jeb 26,5%. Savukārt noguldījumos SEB Unibankas Grupa piesaistījusi 780,7 miljonus latu, kas ir par 135 miljonu latu jeb 21% vairāk nekā gada sākuma. Grupas aktīvi sasnieguši 1,488 miljardus latu, pusgadā pieaugot par 318,9 miljoniem latu jeb 27,3%. Kapitāla un rezervju apjoms šī gada pirmajos sešos mēnešos ir palielinājies par 17,5 miljoniem latu, sasniedzot 120,3 miljonus latu. SEB Unilīzinga līzinga portfelis pirmajā pusgadā ir palielinājies par 41,6 miljoniem latu jeb 42% un jūnija beigās sasniedza 139,9 miljonus latu. Savukārt faktoringa portfeļa pieaugums bija 3,1 miljoni latu jeb 17%, jūnija beigās sasniedzot 21,5 miljoni latu. SEB Unipensijai sešos mēnešos par pensiju fonda dalībniekiem kļuva 8152 jauni klienti un jūnija beigās tas sasniedza 20,4 tūkstošus, kas ir 53,14% tirgus. SEB Unibankas grupu veido SEB Unibanka, līzinga un faktoringa kompānija SEB Unilīzings, atklātais pensiju fonds SEB Unipensija un ieguldījumu pārvaldes sabiedrība SEB Unifondi.

Unibankas līzinga kompānijas Unilīzings valde ir saņēmusi Jāņa Buka iesniegumu ar lūgumu atbrīvot viņu no direktora amata pienākumu pildīšanas. Šobrīd par Unilīzinga direktoru ir apstiprināts līdzšinējais Unibankas Cēsu filiāles un Vidzemes reģiona pārvaldnieks Aleksandrs Bimbirulis. Jānis Buks: «Šis man bija ilgi gatavots lēmums, jo viens no manas dzīves principiem ir tāds, ka, lai nezaudētu profesionālo interesi par to, ko es daru, pēc noteikta laika ir jāuzņemas zināms risks un jāmeklē kaut kas jauns. Tomēr man ir patīkami, ka piecu gadu laikā, mēs kopā ar saviem kolēģiem esam izveidojuši Unilīzingu par strauji augošu kompāniju, kuru augstu vērtē mūsu klienti un respektē konkurenti.» 2003. gada maija beigās Unilīzinga līzinga un faktoringa portfeļa apjoms sasniedza 80 miljonus latu. Līzinga kompānija Unilīzings ir dibināta 1997. gadā, savukārt Unibanka par 100 % kompānijas īpašnieci kļuva 1999. gadā, atpērkot 49 % akciju no norvēģu kompānijas DNB Finans.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB)saņēmis SIA Unilīzings, SIA Baltijas Autolīzings un SIA Autonams sūdzības par Valsts kancelejas rīkoto konkursu par dienesta automobiļu nomu. IUB šīs sūdzības apvienojis vienā lietvedībā un tās plānots izskatīt 31. augustā, liecina IUB mājas lapā publicētā informācija. Db (04.08.2004.) jau rakstīja, ka Valsts kancelejas rīkotajā konkursā par dienesta automobiļu nomu divpadsmit automobiļu grupās par uzvarētāju tika atzīts SIA Baltijas Autolīzings, bet vienā — SIA Autonams. Kopējā piedāvātā līgumcena 183 automašīnu nomai uz trim gadiem bija 1.107 milj. Ls. Valsts kancelejas rīkotajam konkursam piedāvājumus bija iesnieguši četri pretendenti — Unilīzings, Baltijas Autolīzings, Autonams un SIA Ideal Services.

SEB Unibankas grupas uzņēmuma SEB Unilīzings kopējais līzinga un faktoringa portfelis palielinājies par 46 miljoniem latu jeb 23%, sasniedzot 250 miljonus latu. Līzinga portfelis audzis par 26%, sasniedzot 221 miljonu latu, bet faktoringa portfelis – par 6%, līdz 29 miljoniem latu. 2006. gada pirmajā pusgadā visstraujāk – par 28 miljoniem latu jeb 36% – audzis auto līzinga portfelis, kas šobrīd kopējā līzinga portfelī veido 48%. Komerctransporta līzinga portfelis palielinājās par 10 miljoniem latu jeb 30% (portfelī – 21%), bet industriālā līzinga portfelis par 6 miljoniem latu jeb 10% (portfelī – 31%). Vidējam līzinga darījumu termiņam ir vērojama tendence kļūt garākam, sasniedzot 4,5 gadus, jo arvien populārāki kļūst 7 gadu līzinga līgumi. Tāpat arvien biežāk SEB Unilīzingā tiek slēgti nomas jeb operatīvā līzinga līgumi – tie veido 22% no jaunajiem darījumiem. Pusgada laikā SEB Unilīzings ieguvis 1300 jaunu klientu, palielinoties klientu – privātpersonu īpatsvaram. Kopējais SEB Unilīzinga klientu skaits uz 2006. gada 30. jūniju bija 8035.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), izskatot SIA Unilīzings sūdzību, aizliedzis Valsts kancelejai slēgt iepirkuma līgumus ar konkursa par dienesta automobiļu nomu uzvarētājiem. Db jau vairākkārt vēstīja, ka konkursā par uzvarētāju tika atzīts SIA Baltijas Autolīzings un SIA Autonams. Kopējā piedāvātā līgumcena 183 automašīnu nomai uz trim gadiem bija 1.107 milj. Ls. Pieteikušies konkursam bija Unilīzings, Baltijas Autolīzings, Autonams un SIA Ideal Services. Sūdzību izskatīšanas komisija uzskata, ka iepirkuma komisijas pieļautie pārkāpumi jānovērš, veicot atkārtotu pretendentu piedāvājumu vērtēšanu. Komisija norāda, ka tās kompetencē nav noteikt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu minētajā konkursā, sekojoši tā nevar lemt par pienākuma uzlikšanu noslēgt iepirkuma līgumu.

Noslēdzies LMT Latvijas rallija čempionāta ceturtais posms Cēsis 2007, par kura absolūtajiem līderiem, uzvarot sešos no septiņiem ātrumposmiem, kļuvuši Ivars Vasaraudzis/Valdis Spredzis ar Mitsubishi Lancer WRC. N4 klasē uzvarēja Jāņa Vorobjova/Gunta Ervalda (Mitsubishi Lancer EVO 9) ekipāža, bet N3 klasē 1.vietu jau otro reizi pēc kārtas izcīnīja Dans Leščs/Jānis Vīksna (Honda Civic Type R), Db.lv informēja Latvijas Automobiļu federācija.

Šobrīd tiek publicēti neapstiprinātie rezultāti. Plašāka informācija sekos vēlāk.

LMT Latvijas rallija čempionāta ceturtā posma rallija Cēsis 2007 rezultāti:

Absolūtajā vērtējumā:

1. Ivars Vasaraudzis/Valdis Spredzis (Skandi Auto Rallija komanda, Mitsubishi Lancer WRC, klase A8) 1:01:32.96,

2. Jānis Vorobjovs/Guntis Ervalds (SEB Unilīzings Rallija komanda, Mitsubishi Lancer EVO 9, N4) +1:48.82,

3. Andis Neikšāns/Pēteris Dzirkals (LMT rallija komanda, Mitsubishi Lancer EVO 9, N4) +2:42.42,

4. Māris Neikšāns/Māris Jēkabsons (LMT rallija komanda, Mitsubishi Lancer EVO 9, N4) +2:49.01,

SEB Unibankas grupa 2006. gada deviņos mēnešos ir strādājusi ar 32,70 miljonu latu tīro peļņu, kas, salīdzinot ar pagājušā gada deviņu mēnešu peļņu, ir palielinājusies par 37%. Grupas pamatdarbības ieņēmumi no gada sākuma līdz septembra beigām bija 64,539 miljoni latu jeb par 33% vairāk kā aizvadītā gada attiecīgajā periodā.

SEB Unibankas prezidents Viesturs Neimanis: "2006. gadu SEB Unibanka kopā ar saviem klientiem pavada 150 gadu jubilejas zīmē. Šie ir nozīmīgi svētki gan SEB grupai visā pasaulē, gan arī SEB Unibankas grupai Latvijā. SEB grupas ilggadējā pieredze finanšu pakalpojumu sniegšanā sniedz būtisku progresu klientu apkalpošanā arī SEB bankām Baltijā. Attīstot savu pakalpojumu klāstu, vienmēr klientu vajadzības izvirzām par mūsu darba mērķi. Ar ļoti lielu atbildības sajūtu piedalāmies katra klienta finanšu vajadzību izpētē un risinājuma nodrošināšanā. Jāatzīmē, ka SEB Unibanka arī šogad ir veikusi būtiskus ieguldījumus bankas tehnoloģiju uzlabošanā, lai klienti bankas sniegtos pakalpojumus varētu saņemt ērtāk un operatīvāk. Saviem klientiem pārskata periodā esam nodrošinājuši 99,15% pieejamību SEB Unibankas elektroniskajiem pakalpojumiem."

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SEB līzinga vadītāja Nellija Kočanova. Līzinga kompānija SEB līzings darbu uzsāka 1997.gadā (kā SIA Unilīzings).

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Jau kopš skolas laikiem mans sapnis bija strādāt finanšu jomā, sevišķi – bankā, tāpēc uz to arī mērķtiecīgi virzījos. Tieši šajā uzņēmumā strādāju, jo ticu SEB grupas vērtībām – profesionalitātei, savstarpējai cieņai, atbildībai un pastāvībai. Uzskatu, ka SEB kā darba devējs izcili motivē savus darbiniekus un veicina viņu izaugsmi.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) piedāvā saviem veselības apdrošināšanas juridiskajiem klientiem vēl ērtāku veidu, kā pārvaldīt uzņēmuma veselības apdrošināšanas polisi. Turpmāk BTA klientiem būs iespēja veikt izmaiņas polisē jaunā BTA juridisko personu portālā.

Mūsdienu digitālajā laikmetā katra sekunde ir vērtīga, tāpēc, rūpējoties par to, lai turpmāk veselības apdrošināšanas polises administrēšana uzņēmumiem būtu vēl vienkāršāka un ērtāka, BTA saviem klientiem piedāvā juridisko personu portālu, kurā BTA Veselības apdrošināšanas juridiskie klienti ērti un vienkārši administrēs sava uzņēmuma polisi.

BTA ir pirmais uzņēmums apdrošināšanas tirgū Baltijā, kas saviem klientiem piedāvā šādu iespēju! BTA juridisko personu portāla galvenais mērķis ir nodrošināt klientam veikt izmaiņas ātri un viegli un pārraudzīt veiktās izmaiņas vienkopus, bez BTA iesaistes.

“BTA jau kopš uzņēmuma dibināšanas nepārtraukti investē inovācijās, lai vienkāršotu klientu ikdienu un automatizētu tos procesus, kurā cilvēka iesaiste nav nepieciešama. Priecājos, ka tagad varam klientiem piedāvāt unikālu iespēju – pārvaldīt uzņēmuma Veselības apdrošināšanas polisi jebkurā klientam ērtā laikā un vietā. Tas nozīmē, ka mūsu klienti laiku, kas citkārt būtu nepieciešams e-pastu sarakstei starp BTA darbinieku un klientu, varēs izmantot vērtīgāk, jo turpmāk visas izmaiņas Veselības apdrošināšanas polisē varēs veikt bez sarakstes e-pastā. Mūsdienu tehnoloģijas attīstās straujiem soļiem un BTA nodrošina, lai klientiem piedāvātu vispiemērotāko un ērtāko apdrošināšanu,” norāda BTA Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče.

Db.lv aicināja savus lasītājus «nominēt» pakalpojumu sniedzējus, kuri, viņuprāt, pret «vecajiem» klientiem izturas negodprātīgāk, salīdzinot ar bonusiem un mazākiem rēķiniem, kurus saņem jaunie klienti. Līderpozīcijas slikto pakalpojumu sniedzēju topā pārliecinoši ieņēma Lattelecom, Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Tele2.

Tāpēc lūdzām telekomunikāciju pakalpojuma sniedzējiem skaidrot, kāpēc ir gadījumi, kad jaunajiem klientiem tiek piedāvāti izdevīgāki pakalpojuma nosacījumi un tarifi nekā esošajiem.

Izdevīgāku nosacījumu piedāvājums, tādējādi radot potenciālajā klientā interesi pamēģināt ko jaunu, izmēģināt jaunu pakalpojumu, ir ierasta prakse jaunu klientu piesaistei jebkurā no uzņēmējdarbības jomām. Biežāk šie piedāvājumi nav pastāvīgi, bet gan uz laiku izteikti, DB skaidro LMT Klientu apkalpošanas dienesta direktors Viktors Locāns.

Savukārt jau esošajiem klientiem, pēc viņa teiktā, tiek piedāvātas dažāda veida lojalitātes un piedāvājumu atlaides pakalpojumiem, tarifiem, jau balstoties uz iegūto pieredzi par klienta pieredzi, paradumiem, vajadzībām.

SEB Unibankas grupa 2007. gada pirmajā pusgadā ir strādājusi ar 28,0 miljonu latu tīro peļņu, savukārt pamatdarbības ieņēmumus šajā laikā veido 55,2 miljoni latu, liecina SEB Unibankas grupas konsolidētie neauditētie bilances un peļņas - zaudējumu aprēķina dati.

Kopējā aktīvu vērtība uz šā gada 30. jūniju bija 3,2 miljardi latu, 2007. gada pirmajā pusgadā palielinoties par 15%. SEB Unibankas grupas kapitālu un rezerves šā gada 30. jūnijā veidoja 203,5 miljoni latu, Db.lv informēja AS SEB Latvijas Unibanka sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste.

SEB Unibankas prezidents Ainārs Ozols: "2007. gada pirmais pusgads SEB Unibankas grupas darbībā iezīmējies ar vēl ciešāku integrāciju SEB grupā, kas paver durvis vēl straujākai mūsu profesionālajai izaugsmei un ļauj mūsu klientiem piedāvāt dažādām finanšu situācijām piemērotus pakalpojumus tiem piemērotā laikā un vietā. Pirmā pusgada darbības rezultāti liecina, ka līdz šim paveikto mūsu klienti ir novērtējuši atzinīgi un uzskata mūsu pakalpojumus par būtisku viņu finanšu ikdienas sastāvdaļu. Vairāk kā 842 000 klienti - tas ir augstākā līmeņa novērtējums. Pagājušajā nedēļā nozīmīgu atzinību - Labākā banka Latvijā - saņēmām arī no starptautiskā biznesa žurnāla Euromoney. SEB Unibankas komandai tā ir nozīmīga atzinība par paveikto. 2007. gada laikā turpināsim iesākto darbu arī pie zīmola maiņas, kas tika uzsākts jau 2005. gada pavasarī, pilnībā pārejot uz vienu - SEB zīmolu. Līdzīgi SEB Unibankai, arī pārējās Baltijas bankas - SEB Vilniaus bankas un SEB Eesti Uhispank ir plānojušas 2008. gada pavasarī veiksmīgi noslēgt savu integrāciju SEB grupā. Bez tam, šā gada jūnijā SEB grupa ieguva tiesības veikt galīgo SEB Unibankas akciju atpirkšanu. Šobrīd 100% SEB Unibankas akciju pieder SEB grupai. Paralēli šiem procesiem sekosim līdzi arī Latvijas ekonomikas tālākai attīstībai, kas ir svarīgs pamats mūsu valsts ilgtspējīgai labklājībai un stabilitātei. Kreditēšana tāpat kā līdz šim būs nozīmīgs atbalsts uzņēmumiem, kas ražo un eksportē. Kreditēšana arī turpmāk būs veids, kā Latvijas iedzīvotāji var iegādāties savu mājokli, ņemot vērā nosacījumu, ka šim procesam jābūt pārdomātam, neradot nevēlamas finansiālās svārstības mājsaimniecībām un uzņēmējiem, jo līdzšinējā pieredz rāda, ka izmaiņas finanšu tirgos var būtiski ietekmēt kā ģimenes budžetu, tā arī kompāniju finanšu plānus."

SEB Unibankas grupa 2006. gada deviņos mēnešos ir strādājusi ar 32,70 miljonu latu tīro peļņu, kas, salīdzinot ar pagājušā gada deviņu mēnešu peļņu, ir palielinājusies par 37%.

Grupas pamatdarbības ieņēmumi no gada sākuma līdz septembra beigām bija 64,539 miljoni latu jeb par 33% vairāk kā aizvadītā gada attiecīgajā periodā.

SEB Unibankas grupu veido banka, līzinga kompānija SEB Unilīzings, atklātais pensiju fonds SEB Unipensija, ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība SEB Unifondi un dzīvības apdrošināšanas kompānija SEB Dzīvības apdrošināšana, kuru banka iegādājās 2005. gada vasarā. Uz 2006. gada septembra beigām SEB Unibankas grupā strādāja 1512 darbinieki.

Jāatgādina, ka SEB Unibanka Latvijas lielāko uzņēmumu Top 500, ko izveidojis laikraksts Dienas bizness, pēc neto apgrozījuma 2005.gadā ierindojusies 23.vietā.

Unibanka (Grupa) šī gada deviņos mēnešos ir strādājusi ar 9.403 miljonu latu lielu konsolidēto peļņu. Trešajā ceturksnī Grupa ir nopelnījusi 3.994 miljonus latu. Salīdzinot ar deviņu mēnešu peļņu 2001. gadā, tīrās peļņas apjoms ir palielinājies par 6%. Bankas pamatdarbības ieņēmumi šī gada trijos ceturkšņos sasniedza 29.305 miljonus latu, kas ir par 6.5% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada deviņu mēnešu rezultātiem. Unibankas (Grupas) pārskata periodā kredītportfeļa tīrā vērtība šā gada laikā ir palielinājusies par 65.43 miljoniem latu (par 14.9% vairāk, salīdzinot ar 2001.gada 31.decembri), un 30.septembrī sasniedza 505.361 miljonus latu. Grupas kopējais piesaistīto noguldījumu apjoms šī gada deviņos mēnešos sasniedza 375.114 miljonus latu, kas ir par 12.3% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada beigām. Šī gada 30.septembrī Grupas aktīvu apjoms sasniedza 692.962 miljonus latu, kas ir par 17.2% vairāk nekā gada sākumā. Septembra beigās Unibankas kopējais klientu skaits ir sasniedzis 420 000, no kuriem vairāk kā 35 tūkstoši ir korporatīvie klienti. Bankas pakalpojumi, ekspertu konsultācijas, kā arī līzinga un modernākie investīciju produkti — ieguldījumu un privātie pensiju fondi, klientiem ir pieejami 66 klientu apkalpošanas centros visā Latvijā. Unibankas Grupā ietilpst arī līzinga kompānija Unilīzings un pensiju fonds Unipensija. Unibankas prezidents Andris Bērziņš atzīmē: «Mēs esam veiksmīgi turpinājuši bankas darbības attīstības stratēģiju gan turpinot investīcijas tehnoloģiju projektos un jaunu produktu izstrādē, gan uzsākot sadarbību ar citām bankām, kas nodrošina jaunas iespējas mūsu klientiem. Tā kā vairākos būtiskos tirgus segmentos mūsu biznesa apjomi ir auguši straujāk nekā plānots, arī finansu rezultāti ir apsteiguši budžeta prognozes. Pozitīvas ziņas par Eiropas Savienības paplašināšanu ir veicinājušas mūsu klientu aktivitātes un biznesa attīstību, tāpēc paredzams, ka tas pozitīvi ietekmēs arī mūsu šī gada peļņas apjomu.» Saskaņā ar budžetu, Unibanka (Grupa) plāno 2002.gadu beigt ar 12.7 miljonu latu lielu peļņu.

SEB Unibankas grupa 2007. gada pirmajos deviņos mēnešos ir strādājusi ar 44,9 miljonu latu tīro peļņu, savukārt pamatdarbības ieņēmumus šajā laikā veido 86,4 miljoni latu.

SEB Unibankas prezidents Ainārs Ozols: “Šā gada 9 mēneši ir bijuši salīdzinoši saspringts laiks visai Latvijas ekonomikai. Vēl joprojām vairāki procesi nav līdz galam sakārtoti, lai mēs varētu runāt par Latvijas sabalansētu attīstību turpmāk. Savus pienākumus ekonomikas stabilizēšanā ir veikusi arī SEB Unibanka. Jau no pagājušā gada SEB Unibanka ir atbalstījusi valdības centienus sabalansēt kreditēšanas apjomus, pastiprināti ievērojusi normatīvajos aktos iestrādātās prasības kredītņēmējiem, lai kredīta ņemšana būtu daudz atbildīgāks solis, nekā tas vairākos gadījumos ir bijis līdz šim. Tai pat laikā esam pārliecināti, ka kreditēšana kā līdzekļu piesaiste dzīves līmeņa uzlabošanai noteikti saglabāsies, kreditēšana kā finansējuma piešķiršana uzņēmējiem tiks attīstīta vēl vērienīgākos apmēros, uzsvaru liekot uz biznesa idejas un tās ietekmes uz tautsaimniecību, mūsu ekonomikas attīstības novērtēšanu. Kreditēšana Latvijā kopumā ieies citā attīstības fāzē. Jebkurā gadījumā - SEB Unibanka kreditēšanu ir uzskatījusi, uzskata un uzskatīs par vienu no būtiskākajiem sava biznesa virzieniem.”

Parex Asset Management (PAM) ir pirmā aktīvu pārvaldes kompānija no Baltijas valstīm, kas uzsākusi izplatīt savus investīciju fondus klientiem visā pasaulē, izmantojot HSBC Vācijas globālo fondu tirdzniecības platformu. Līdz ar to Parex Asset Management pārvaldītie fondi tiks piedāvāti plašākam investoru klāstam un būs pieejami globālās HSBC platformas klientiem visā pasaulē. HSBC ir viena no lielākajām finanšu un bankas pakalpojumu institūcijām pasaulē un tā ir pārstāvēta 82 valstīs.

Savukārt Parex Asset Management saviem klientiem varēs piedāvāt vairāk kā 11 000 globālo investīciju fondu, kas tiek tirgoti ar HSBC platformas starpniecību, kas ievērojami paplašinās investīciju iespējas un veicinās PAM investīciju pakalpojumu spektra attīstību.

Daniels Brukners (Daniel Brückner), HSBC Securities Services (Vācija), sacīja: “Minētais līgums starp HSBC un Parex Asset Management pierāda, ka mūsu piedāvātais pakalpojums saistībā ar investīciju fondu tirdzniecības organizēšanu ir ļoti veiksmīgs, un iespējams Eiropā tam nav līdzvērtīgu. Mums ir liels prieks, ka varam pievienot Parex fondus mūsu platformas produktu klāstam.”

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE, izpildot visas uzņemtās saistības, kas izriet no BTA un SIA Relaks tūre savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma, izmaksājusi SIA Relaks tūre klientiem apdrošināšanas atlīdzības līgumā norādītās kopējās apdrošinājuma summas – 28,5 tūkstošu eiro – apmērā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka SIA Relaks tūre bija apdrošinājusi savu saistību izpildi par minimālo summu, kas noteikta attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos, bet kas neatbilst tās patiesajām uzņemtajām saistībām, lielam skaitam SIA Relaks tūre klientu par nenotikušu ceļojumu rezultātā radītajiem zaudējumiem būs jāvēršas tiesībaizsardzības iestādēs. Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka valsts nepilnīgas tūrisma nozares kontroles dēļ tūrisma aģentūru klienti nav pasargāti no zaudējumiem, kas var rasties situācijās, ja tūrisma aģentūra nonāk finansiālās grūtībāsl, informē BTA.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību, SIA Relaks tūre pienākums bija nodrošināt savu klientu iemaksātās naudas drošības garantiju. Drošības garantijai bija jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu klientu iemaksātas naudas atmaksāšanu, bet ne mazākai par 28 457,44 eiro. Izpildot normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības, SIA Relaks tūre pērnā gada 15. oktobrī noslēdza ar BTA apdrošināšanas līgumu saskaņā ar Tūrisma operatoru saistību izpildes apdrošināšanas noteikumiem par apdrošinājuma summu 28 500 eiro.

Māris Skujiņš, Latvijas Līzinga devēju asociācija (LLDA) prezidents: «Latvijas valsts iestādēm ir pienācis laiks pilnveidot uzņēmējdarbības vidi līzinga jomā, sadarbībā ar līzinga asociāciju «aizvērt caurumus» saistībā ar fiktīvo uzņēmumu darbību Latvijā un dot iespēju godīgiem uzņēmējiem netraucēti strādāt, saņemot ātrus un nevainojamus līzinga un faktoringa pakalpojumus. Problēma ar fiktīviem darījumiem ir jārisina kompleksi, izveidojot darboties spējīgu kontroles mehānismu. Līzinga asociācija ir gatava nopietnam darbam.» Šonedēļ notika LLDA valdes apspriede, kurā tika izvērtētas fiktīvo darījumu novēršanas iespējas līzinga kompānijās. LLDA valde uzskata, ka līzinga kompāniju viens no galvenajiem uzdevumiem ir pienācīgi izvērtēt savus klientus un piegādātājus. Tomēr šāda izvērtēšana var notikt tikai likumīgi atļautajās iespēju robežās, izmantojot publisko reģistru datubāzes. Klientus un piegādātājus izvērtēšanai līzinga kompānijas izmanto publiski pieejamās datu bāzes (Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra un Komercreģistra datu bāzi, Valsts ieņēmumu dienesta ar PVN apliekamo personu datu bāzi, CSDD transportlīdzekļu reģistru, VTUI traktortehnikas reģistru u.c.), kā arī valsts iestāžu izsniegtos dokumentus (muitas dokumentus, pases, Uzņēmumu reģistra izsniegtās apliecības, izziņas, VID izsniegtās stingrās uzskaites pavadzīmes, notariāli apliecinātas pilnvaras, CSDD un VTUI izsniegtās reģistrācijas apliecības utt.). Kaut gan LLDA biedri ir komercbanku meitas uzņēmumi, diemžēl tām nav dota iespēja ne sniegt ziņas Latvijas Bankas parādnieku reģistram, ne arī saņemt informāciju. Pieredze rāda, ka negodīgas personas fiktīvu darījumu veikšanai izmanto viltotus dokumentus, fiktīvus uzņēmumus un neesošus nomas priekšmetus. Līzinga kompānijas var tikai izvērtēt iesniegtos dokumentus un tām nav nedz iespēju, nedz tiesību veikt kompleksu katra klienta lietas «izmeklēšanu». Tas nav līzinga kompāniju pienākums. Līzinga kompānijām nav arī reālu iespēju pārbaudīt, vai uzņēmums ir izveidots fiktīvu darījumu veikšanas nolūkā. Uzskatām, ka šobrīd netiek pienācīgi meklēti fiktīvie uzņēmumi un sodītas negodīgās personas. Sodus saņem līzinga kompānijas, kas, iespējams, pašas ir cietušas zaudējumus negodīgu personu rīcības dēļ. Tā vietā, lai sadarbībā ar LLDA un līzinga kompānijām izstrādātu un ieviestu fiktīvo darījumu novēršanas mehānismu, tiek iets vieglākās pretestības ceļš, kas var radīt negatīvu rezonansi un nodarīt kaitējumu līzinga nozares attīstībai Latvijā. Piemērs ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piestādītais nodokļu uzrēķins un sodanauda līzinga kompānijai SIA Unilīzings. Atgādinām, ka šī problēma ir aktuāla ne tikai līzinga kompānijām, bet arī citām finanšu institūcijām, kurām ir daudzi desmiti tūkstoši klientu. To vidū var gadīties ne tikai ļaunprātīgi nemaksātāji uzņēmumi, kuru nenotveramie» īpašnieki neaizkavēti dibina arvien jaunas visiem parādā paliekošas kompānijas, bet arī dažādu noziedzīgu shēmu starpposmi, ar kuru palīdzību negodīgas personas veic naudas atmazgāšanu un citus apšaubāmus darījumus. Atsevišķos gadījumos jākonstatē, ka acīmredzot uzņēmumu reģistrācijas procedūras vēl joprojām ir pietiekami vienkārši apejamas. Tas atstāj robus mehānismā, kā noteikt, vai uzņēmums nav fiktīvs, pa kuriem iemanās iespraukties dažnedažādi veikli darboņi. Kad finanšu pakalpojumu sniedzējiem iznāk sastapties ar šādiem klientiem, tiem rodas zaudējumi, atsevišķos gadījumos tiek uzstādītas nepamatotas prasības, kā arī rodas nepieciešamība ievērot īpašus papildus drošības pasākumus, kas tieši atsaucas arī uz godīgo klientu iespējām saņemt pretimnākošu, nevainojamu un ātru apkalpošanu un finansējumu tiem nepieciešamā brīdī. LLDA aicina VID, kā arī citas valsts iestādes uz konstruktīvu dialogu par to, kā sakārtot fiktīvo darījumu novēršanu līzinga kompānijās. LLDA aicina piedāvāt līzinga kompānijām papildus kontroles iespējas, lai savlaicīgi atklātu un novērstu fiktīvus darījumus. Problēmas ar fiktīvo uzņēmumu darbību Latvijā ir jārisina tā, lai netiktu apgrūtināta legālā uzņēmējdarbība.»

Ir apstiprinājušās autotirgotāju prognozes, ka pretinflācijas plāna ieviestie grozījumi mazinās jauno auto tirgus attīstības tempus.

Par to liecina potenciālo pircēju nogaidošā reakcija pēdējos trijos mēnešos. Pretinflācijas plāna lietderību uzskatāmi raksturo septembra vājie jauno auto tirdzniecības apjomi. Kopumā septembrī tika reģistrēti 2266 jauni braucamrīki, kas ir vājākais rezultāts salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem.

Skar arī ekonomiskos

Tiesa, pretēji valdības vēlmei iegrožot dārgos un liellitrāžas auto, tā iedragājusi arī ekonomiskās klases auto popularitāti. Pēc autotirgotāju novērojumiem, turīgos pircējus nav būtiski apturējis paaugstinātais nodokļu slogs, taču vairums Latvijas iedzīvotāju, kuri lūkojas mazās vai kompaktklases modeļa virzienā, vēlmi iegādāties jaunu auto ir atlikuši uz vēlāku laiku. Jāatgādina, ka paaugstinātas auto reģistrācijas likmes tiek piemērotas automobiļiem ar darba tilpumu virs 3 litriem, bet otra galvenā izmaiņa skar juridiskās personas, kurām līdz ar grozījumiem likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli ir finansiāli neizdevīgi iegādāties auto, kura vērtība pārsniegs 30 000 Ls (ieskaitot PVN).

Valdība par iemaksas atcelšanu varētu lemt 8. aprīlī, kad iepazīsies ar ziņojumu par valsts budžeta izpildi 2008. gada pirmajā ceturksnī.

Ministru prezidenta Ivara Godmaņa (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš) padomnieks Edgars Vaikulis Db norādīja, ka tad kļūšot skaidrs, kuras nozares šobrīd strauji bremzējas un kādi soļi jāsper, lai tās atdzīvinātu.

Iemaksas faktors

Premjera izteikumi LNT raidījumam 900 sekundes liecina, ka viens no pirmajiem soļiem pašlaik stagnācijas stadijā esošā nekustamā īpašuma tirgus un būvniecības nozares atdzīvināšanā varētu būt prasības atcelšana par obligātu pirmo iemaksu 10 % apmērā no kredīta summas.

Db (12.03.) un db.lv jau vēstīja, ka, pēc finanšu ministra Ata Slaktera (Tautas partija) domām, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā pērn iekļautā norma, kas noteic, ka kredītus var izsniegt tikai tiem kredītņēmējiem, kas spēj finansēt pirmo iemaksu, ir diezgan bezjēdzīga, taču pašlaik to atcelt nevar, jo nepieciešams konsekventi īstenot Inflācijas ierobežošanas plānu. Tomēr finanšu ministrs neatbalsta, ka tiktu atcelta arī prasība par to, ka kredīti virs 100 minimālajām mēnešalgām (pašlaik 16 000 Ls) tiek izsniegti, tikai pamatojoties uz VID izsniegtu izziņu, kas pierāda potenciālā kredītņēmēja legālos ienākumus. Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons, runājot par VID izziņām, atzina: vai cilvēki gūst ienākumus, maksā nodokļus - šī pārbaude nav jāuzliek bankām, bet tas jādara VID. "Pašreiz bankas ir kā kontrolieri pie kinozālēm un pārbauda, vai ir biļete, vai nav," ironizēja T. Tverijons.