VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

Par Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) jauno vadītāju ievēlēts UniCredit Leasing valdes priekšsēdētājs Jevgenijs Belezjaks, informēja UniCredit pārstāvji.

«Jaunajā amatā ir svarīgi turpināt LLDA iesāktos darbus: atbalstot Latvijas tautsaimniecību, kopīgiem spēkiem ar LLDA biedriem veidot pozitīvu līzinga nozares tēlu, kā arī veidot dialogu ar valsts iestādēm par likumdošanas, juridiskajiem un nodokļu jautājumiem, kas saistīti ar līzinga pakalpojumiem», uzskata LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

Izvērtējot aizvadītos gadus, J. Belezjaks saka, ka līzinga tirgus Latvijā ir nostabilizējies – pēc ievērojama kāpuma un krituma notiek tirgus sakārtošanās pēc krīzes. Tomēr ir nepieciešama sakārtošanās arī turpmāk un īpaši tas attiecas uz tālāko ekonomikas izaugsmes modeli, kas ietekmēs arī Latvijas līzinga nozari, uzsver eksperts.

Uzņēmēju un sabiedrības vidū lietu ažiotāžu sacēla pasūtījuma kriminālprocesa ziņas Finanšu policijā, kā dēļ tika atstādināta no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme un Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Lai gan I. Jaunzeme apgalvo, ka citi šādi pasūtījumu gadījumi VID vadībai neesot zināmi, tomēr Dienas rīcībā ir ziņas, ka jau iepriekš bijušas citas pasūtījumu lietas VID, par ko uzņēmēji VID vadībai arī ziņojuši. Tomēr, atšķirībā no līdz šim publiskotās lietas pret uzņēmēju Ramoliņu, VID nav veicis aktīvas darbības citu pasūtījumu lietu izmeklēšanas sakarā jau vairākus gadus.

Diena pēta divus gadījumus, kurus cietušie uzņēmēji sauc par pasūtījuma lietām, – abos vērojams pārāk daudz līdzību, lai tās uzskatītu par vienkāršām sakritībām.

Lūgts komentēt šo gadījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai pauda: "Dobeles dzirnavnieka gadījums izskatās pēc kārtējā pasūtījuma audita. Jādara viss iespējamais, lai šādas situācijas – pasūtījumu lietas – VID nebūtu iespējamas. Tā kā augstākminētais raisa aizdomas par iespējamu negodprātīgu un krimināli sodāmu rīcību, par šo lietu kopumā esmu rosinājis pārbaudi".

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Baibu Šmiti-Roķi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā.

Šmite-Roķe VID ģenerāldirektores amatā darbu sāks 13.februārī.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka galvenie jaunās VID ģenerāldirektores darba uzdevumi ietver VID digitālo attīstību, tostarp izveidot un ieviest VID datu pārvaldības sistēmu, apstiprināt dienesta informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas attīstības vīziju un nodrošināt VID pakalpojumu pieejamību mobilās aplikācijas risinājuma veidā.

Nozīmīgs uzdevums būs arī klientu servisa attīstība, kas ietver VID klientu apmierinātības pieaugumu, nodrošinātu proaktīvu reakciju uz klienta situāciju ar skaidriem risinājumiem un lēmumiem samērīgā laikā, kā arī pilnveidotu risinājumu izlīgumu sistēmas ieviešanai sadarbībai ar klientu strīdu situācijās. Tāpat svarīgi uzdevumi būs ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, sekmīga VID un Nodokļu un muitas policijas pārvaldes reorganizācijas īstenošana un panākts dienesta reputācijas uzlabojums.

No Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plānots atdalīt tiesībsargājošās iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi, liecina Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei - Nodokļu un muitas policijai. Finanšu ministrs padotību pār Nodokļu un muitas policiju īstenos ar FM starpniecību.

Savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), nolūkā nodrošināt efektīvu koruptīvu kriminālprocesu norisi un lietderīgu resursu izmantošanu, realizējot KNAB kā visaptverošas koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas iestādes modeli, kā arī nolūkā nodrošināt vienotu praksi koruptīvu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā, nodrošināt koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas neatkarību, stiprināt izmeklēšanas objektivitāti, novērst interešu konflikta iespējamību.

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) un Latvijas Līzinga devēju asociācija (LLDA) trešdien, 3. martā, kopīgā sanāksmē izskatīja Saeimā 2. lasījumā izstrādātos grozījumus «Par pievienotās vērtības nodokli». Abas asociācijas nepiekrīt izstrādātajiem grozījumiem un uzskata, ka likuma grozījumi ir izstrādāti nepilnīgi, neņemot vērā visu tirgus dalībnieku intereses, kā rezultātā var ciest Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi, privātpersonas un valsts budžets. Pašreiz izstrādātie grozījumi likumā «Par pievienotās vērtības nodokli» paredz būtiskas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā attiecībā uz nomas pirkuma (līzinga) darījumiem. Grozījumu būtība nosaka, ka turpmāk uz līzingu neattieksies īpaša kārtība, kādā tiek piemērotas PVN likuma normas. Līdz ar to grozījumos ir noteikts, ka līzinga kompānijām PVN turpmāk būs jāiemaksā valsts budžetā tajā periodā, kad noslēgts līzinga darījums, nevis jāmaksā PVN pa daļām — kopā ar periodiskajiem maksājumiem, kā tas ir pašlaik. LKA un LLDA uzskata, ka tad, ja PVN likums stātos spēkā tā pašreizējā redakcijā, likuma izmaiņas negatīvi ietekmēs līzinga ņēmējus, jo kompānijām būs jāpieprasa augstāka atlīdzība par finansējuma piešķiršanu līzinga ņēmējiem, kas radīs lielākas izmaksas uzņēmējiem. Visvairāk no šādas PVN piemērošanas ciestu Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem līzings ir vienkāršākais un bieži vien vienīgais veids kā finansēt pamatlīdzekļu iegādi. Līdz ar to varētu samazināties arī līzinga darījumu apjomi, no kā ciestu arī valsts budžets. LKA un LLDA atzinīgi vērtē grozījumu autoru centienus saskaņot PVN likuma grozījumu projektu ar ES likumdošanu. Taču LKA un LLDA uzskata, ka grozījumu autori nepilnīgi ir interpretējuši Eiropas Savienības direktīvas (77/338/EEC) jeb 6. direktīvas normas, uz kuru atsaucas grozījumu autori. ES 6.direktīva nenosaka PNV piemērošanu līzinga darījumos, un pieļauj ES dalībvalstīm pašām noteikt PVN piemērošanu atsevišķiem darījumiem vai atsevišķām apliekamo personu grupām. Turklāt, ES dalībvalstu vidū nepastāv vienotas koncepcijas par līzinga darījuma definēšanu, piemēram, Īrijā, Spānijā un dažās citās dalībvalstīs darījums tiek uzskatīts par preču piegādi, bet Lielbritānija, Dānija un citas dalībvalstis līzingu traktē kā pakalpojumu. Ņemot vērā 6.direktīvā noteikto un līzinga devēju un ņēmēju interešu aizstāvību, LKA un LLDA aicina noteikt, ka arī turpmāk līzinga kompānijām PVN jāiemaksā valsts budžetā pa daļām, kas samazinātu izmaksas līzinga ņēmējiem. Kā otru alternatīvu KBA un LLDA piedāvā nodalīt finansējuma piešķiršanu kā finansiālu darījumu no preču piegādes, līdz ar to neapliekot ar PVN līzinga procentus. Tas ļautu saglabāt konkurētspējīgus līzinga pakalpojumus uzņēmumiem un privātpersonām. Abus priekšlikumus Latvijas Līzinga devēju asociācija iesniegusi Finanšu ministrijā un Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. LKA un LLDA vēlas uzsvērt, ka pašlaik izstrādātas izmaiņas līzinga darījumos nepalielinās budžeta ieņēmumus, bet tieši pretēji — var negatīvi iespaidot iekšzemes kopproduktu un valsts budžeta ieņēmumus.

LLDA biedru līzinga un faktoringa pieaudzis līdz 404 miljoniem latu Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) dalībnieku līzinga un faktoringa portfelis ir sasniedzis 404,1 miljonus latu. Kopējais līzinga portfelis sastāda 343,8 miljonus latu, faktoringa portfelis – 60,3 miljonus latu. 2004. gadā līzinga un faktoringa portfelis ir pieaudzis par 21,7%, salīdzinot ar 2003. gada rādītājiem. Salīdzinot ar 2003. gadu, LLDA biedru kopējais līzinga un faktoringa portfelis ir pieaudzis par 15% (44,8 miljoniem latu) un 82,3% (27,2 miljoniem latu) attiecīgi. 2004. gadā līzinga portfeļa palielinājumu veicināja operatīvā līzinga pieaugums par 47,8% (21,2 miljoniem latu), savukārt finanšu līzings audzis par tikai 9,3% (23,6 miljoniem latu). LLDA dalībnieki 2004.gadā noslēdza jaunus līzinga darījumus par kopējo summu 225,5 miljoni latu, kas ir par 24,6% (44,5 miljoniem latu) vairāk kā 2003. gadā. Tai skaitā finanšu līzinga jauno darījumu apjoms sasniedza 183,8 miljonus latu, kas ir par 21,9% (33,0 miljoniem latu) vairāk nekā 2003. gadā, un operatīvā līzinga jauno darījumu apjoms sasniedza 41,7 miljonus latu, kas ir par 37,9% (11,4 miljoniem latu) vairāk nekā 2003. gadā. No jaunajiem līzinga darījumiem lielāko īpatsvaru pēc aktīvu veida – 44,7% (100,7 miljoni latu) veido autolīzings. Labus pieauguma tempus neapšaubāmi veicināja straujais pārdoto jauno automašīnu pieaugums. Ar 28,4% (64,0 miljoni latu) un 23,9% (53,8 miljoni latu) attiecīgi seko iekārtu līzings un komerctransporta līzings. Būtiski samazinājies nekustamā īpašuma līzinga un patēriņa kredītu jauno darījumu apjoms, kas sastāda vairs tikai attiecīgi 1,0% (2,3 miljoni latu) un 2,1% (4,6 miljoni latu) no jaunajiem darījumiem. Ievērojot vispārējo nekustāmā īpašuma kreditēšanas un patēriņa kredītu attīstību Latvijā, šāds samazinājums varētu tikt skaidrots ar šo atsevišķo produktu grupu optimizāciju līzinga kompāniju sadarbībā ar mātes bankām. Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2003. gadu no jaunajiem darījumiem vislielāko pieauguma tempu – 57,6% apmērā uzrāda komerctransporta līzings, aizņemot 23,9% (53,8 miljoni latu) no kopējā jauno darījumu apjoma. Iekārtu līzings un autolīzings pieaudzis attiecīgi par 37,4% un 30,6%. Kopumā šie ir trīs nozīmīgākie līzinga darījumu veidi, kas sastāda 96,9% no līzinga jauno darījumu apjoma, un to kopējais pieaugums bija 60,7 miljoni latu vai 38,4%. 2004. gada beigās pēc aktīvu veida vislielāko LLDA līzinga portfeļa daļu – 138,1 miljonus latu (40,2%), veido vieglās automašīnas, 106,2 miljonus latu (30,9%) – iekārtas (t.sk. industriālās un ražošanas iekārtas, citi transporta līdzekļi un iekārtas, biroja iekārtas, kā arī dzelzceļa, jūras un gaisa transporta līdzekļi). Trešajā vietā ar 80,7 miljoniem latu (23,5%) ir komerciālais transports. Pārējo līzinga portfeli 13,2 miljonu latu apmērā (3,8%) veido nekustamā īpašuma un patēriņa preču iegādes finansēšana. 2004. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu visstraujākais pieaugums pēc aktīvu veida ir novērojams dzelzceļa, jūras un gaisa transporta līdzekļu līzingam, portfelim pieaugot no 2,7 miljoniem latu līdz 18,6 miljoniem, t.i. gandrīz septiņas reizes. Šīs pozīcijas pieaugums varētu būt saistīts ar atsevišķiem liela apjoma darījumiem, kas atspoguļojās statistikā jau 2004.gada sākumā. Stabilu pieauguma tendenci uzrāda komerciālais transports un vieglās automašīnas attiecīgi 36,6% un 35,1%. Kā jau prognozēts faktoringa portfelis 2004. gadā sasniedza ievērojamu pieaugumu 82,3% apmērā, sasniedzot 60,3 miljonus latu. Faktoringa apgrozījums sasniedza 323,6 miljonus latu, uzrādot 44,2% pieaugumu salīdzinājumā ar 2003. gadu. Faktorings kā produkts, uzrādot stabilus pieauguma tempus, jau no 2004. gada sākuma sāk atkal iekarot savu vietu finanšu pakalpojumu klāstā. Tas varētu tikt saistīts gan ar konkurences rezultātā strauji uzlabotajiem produkta noteikumiem, gan arī ar uzņēmēju lielāku informētību par produkta priekšrocībām salīdzinājumā ar vienkāršu kredītlīniju. Latvijas Līzinga devēju asociācija (LLDA) ir dibināta 2002. gadā. LLDA dalībnieki ir SIA “Hanza Līzings”, SIA “Hipolīzings”, SIA “

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».

No šodienas tiek izbeigtas darba attiecības ar līdzšinējo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi.

Valdība nepagarināt Jaunzemes pilnvaru termiņu izlēma pērn 8.augustā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, Finanšu ministrija (FM) konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

"PricewaterhouseCoopers" ("PwC") ir veicis VID pašreizējās darbības un stratēģijas analīzi, kur attiecībā uz VID stratēģiskās attīstības un darbības rezultatīvo rādītāju novērtējumu no 2020.-2022.gadam, konstatēts, ka VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē 2020. un 2021.gadā ir progress, tomēr kopējā mērķu izpilde ir iekavējusies, lielā mērā ārējās vides faktoru, piemēram, Covid-19 izplatības dēļ.

Arvien biežāk mediju vidē uzņēmēji dalās ar savu pieredzi attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai atgūtu pārmaksāto PVN. Uzņēmēji atklāti runā par sistemātisku VID izmantoto darbības taktiku, kas apgrūtina uzņēmumu darbību un faktiski liedz uzņēmumu iespējamu attīstību vai pat darbības turpināšanu. Proti, VID sistemātiski veic darbības, lai aizturētu uzņēmuma pārmaksāto PVN maksimāli ilgi, neveicot savlaicīgu pārmaksātā PVN atmaksu uzņēmumiem. Kā šis jautājums ir regulēts un kādas katrai pusei ir izvēles?

Likumdevējs attiecībā uz nodokļu pārmaksu atmaksu VID ir piešķīris salīdzinoši lielu rīcības brīvību – normatīvie akti nodokļu iekasēšanas jomā ir vienpusēji. Kopējais sabiedrības labums no nodokļu iekasēšanas stāv pāri par privātpersonas tiesībām. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, pirms VID pieņem lēmumu PVN pārmaksu atmaksāt, tas var pieprasīt darījumu apliecinošus dokumentus un paskaidrojumus, kuru izvērtēšanai paredzētas kopā 75 dienas. Gadījumā, ja sākotnējās pārbaudes laikā viss gluži vēl nav saprasts līdz galam, tiek uzsākts nodokļu audits, tas kopā ar pagarinājumiem nodokļu pārmaksu var aizturēt līdz pat vienam gadam. Kā tad tas tā var notikt? PVN pārmaksas pamatotības vērtēšanas 75.dienā VID pieņem lēmumu par audita uzsākšanu. Audits var tikt reāli uzsākts pat pēc mēneša, jo no lēmuma pieņemšanas dienas līdz audita uzsākšanas dienai uzņēmējam tiek dots laiks sagatavoties auditam. Nodokļu audits ilgst 90 dienas, ko VID ģenerāldirektors var pagarināt vēl par 30 dienām. Jo īpaši bezspēcīgs uzņēmējs ir gadījumos, kad VID pieprasa informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijām. Audita termiņš tiek pagarināts vēl par 60 dienām un apturēts uz laiku, kamēr tiek gaidīta un apstrādāta atbilde no citas valsts nodokļu administrācijas. Šeit jau atkal izgaismojas kopējā termiņa neparedzamība, jo uzņēmējs neredz, kad VID ir informāciju pieprasījis un, kad un ko citas valsts nodokļu administrācija ir atbildējusi. Vēlāk, iepazīstoties ar VID audita materiāliem, redzams, ka, ja arī VID saņem informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijas pāris dienu laikā, tad mēnešiem to var apstrādāt, novilcinot visu procesu maksimālajā termiņā, neietverot kopējā audita termiņā laika posmu, kad VID it kā apstrādā saņemto informāciju. Diemžēl šobrīd arī tiesa šādus procesuālā termiņa nokavējumus neuzskata par tik būtiskiem, lai tie ietekmētu lietas virzību. Turklāt netiek veikta arī kontrole pār to, cik efektīvi un pamatoti VID izmanto nodokļu auditam paredzēto laiku un vai nodokļa audita termiņa pagarinājums patiešām ir nepieciešams, jo formāli VID darbojas likuma ietvaros.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šovasar jau ir zaudējis tiesā par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, jo tas nesniedza pieprasīto informāciju par citām personām.

Šodien interneta nozares ekspertu sasauktajā preses konferencē par sludinājumu portāla ss.lv slēgšanu un ar to saistītā uzņēmuma SIA Internet darbības apturēšanu zvērināts advokāts Jānis Zelmenis norādīja uz šo tiesas precedentu un sacīja, ka tas ievērojami uzlabo ss.lv īpašnieku izredzes tiesvedībā ar VID.

Administratīvā apgabaltiesa šā gada 12.jūnijā izskatīja AS Pagastiņi pieteikumu par VID 2015.gada 7.augusta lēmumu apturēt Pagastiņi saimniecisko darbību, pamatojoties uz likuma Par nodokļiem un nodevām 34.1 panta pirmās daļas 2.punktu, jo Pagastiņi VID noteiktajā termiņā nebija iesniegusi pieprasīto informāciju par darījumiem ar SIA RTS Baltic. 2015.gada 13.augustā VID Pagastiņu saimniecisko darbību atjaunoja, jo uzņēmums iesniedza prasīto informāciju, taču Pagastiņu pārsūdzēto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu VID aizvien uzskatīja par tiesisku.

Pirms kāda laika presē parādījās informācija, ka gandrīz divus gadus pēc fizisko personu sākumdeklarācijas iesniegšanas VID ir apkopojis šajās deklarācijās iekļautos datus. Analīzes rezultātā VID ir identificējis vairāk nekā 20 000 Latvijas iedzīvotājus, kuri pēc VID ieskatiem dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Tātad, nav nomaksājuši iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) par visiem saviem ienākumiem, un slēpj savu ienākumu patiesos apmērus.

Neviļus šāda VID publiski pausta informācija liek aizdomāties par to, kāda būs VID turpmākā rīcība ar šiem datiem. Skaidrs, ka šobrīd VID nav kapacitātes un ekonomiskā pamatojama veikt auditus visiem šiem 20 000 iedzīvotāju.

Prognozējams, ka ar daļu no šiem 20 000 iedzīvotāju VID veiks ilgu saraksti, noskaidrojot šo personu ienākumu avotu. Lūgs iesniegt paskaidrojumus un papildeklarācijas. Ja personai neizdosies VID pārliecināt, ka IIN ir nomaksāts vai labais dzīves līmenis sasniegts, gūstot ar nodokli neapliekamus ienākumus, tad nodokli nāksies nomaksāt vai ilgstoši strīdēties ar VID. Tāpat droši var teikt, ka “perspektīvākajai” daļai no šiem 20 000 personu VID ieradīsies ciemos, lai veiktu auditu.

Lai pilnveidotu Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) pakalpojumu kvalitāti un apkalpošanas kultūru atbilstoši klientu prasībām un lai palielinātu klientu apmierinātības līmeni, 2007.gada martā un aprīlī tika veikts VID klientu apmierinātības pētījums.

Pētījuma ietvaros tika veikta klientu anketēšana VID klientu apkalpošanas zālēs un muitas kontroles punktos visā Latvijas teritorijā. Kopā tika aptaujāti 2017 respondenti. Šis bija lielākais no līdz šim veiktajiem VID pētījumiem, turklāt tas netika pasūtīts kā ārpakalpojums, bet tika veikts, izmantojot iekšējos resursus, un klientu anketēšanā piesaistot Rīgas un reģionālo izglītības iestāžu studentus.

VID uzskata, ka, lai veicinātu godprātīgu saistību izpildi pret valsti, ir svarīgi veicināt VID sniegto pakalpojumu servisa kvalitāti, kā arī ir jāveido uz savstarpējo cieņu un izpratni balstītas VID un klientu attiecības.

Lai novērtētu klientu attieksmi pret VID, kā arī viedokli par VID darbību, klientiem tika sniegta virkne apgalvojumu, kurus tika lūgts novērtēt, norādot, cik lielā mērā klienti tiem piekrīt vai nepiekrīt. Kopumā visu klientu apmierinātības faktoru novērtētie koeficenti ir salīdzinoši augsti - robežās no 0,7 - 0,8, kur "0" ir absolūta neapmierinātība, bet "1" - ir absolūta apmierinātība.

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

VID nodaļa Nodokļu maksātāju skaits VID Rīgas reģionālās iestādes Centra rajona nodaļa 8 632 VID Rīgas reģionālās iestādes Kurzemes rajona nodaļa 6 187 VID Rīgas reģionālās iestādes Latgales priekšpilsētas nodaļa 12 416 VID Rīgas reģionālās iestādes Vidzemes priekšpilsētas nodaļa 13 012 VID Rīgas reģionālās iestādes Zemgales priekšpilsētas nodaļa 5 464 VID Rīgas reģionālās iestādes Ziemeļu rajona nodaļa 5 594 VID Lielo nodokļu maksātāju pārvalde 310 VID Rīgas reģionālās iestādes Jūrmalas nodaļa 1 979 VID Kurzemes reģionālās iestādes Liepājas nodaļa 6 356 VID Kurzemes reģionālās iestādes Ventspils nodaļa 2 765 VID Zemgales reģionālās iestādes Aizkraukles nodaļa 1 792 VID Vidzemes reģionālās iestādes Alūksnes nodaļa 1 822 VID Vidzemes reģionālās iestādes Balvu nodaļa 1 319 VID Zemgales reģionālās iestādes Bauskas nodaļa 3 058 VID Vidzemes reģionālās iestādes Cēsu nodaļa 4 165 VID Latgales reģionālās iestādes Daugavpils nodaļa 4 250 VID Zemgales reģionālās iestādes Dobeles nodaļa 1 855 VID Vidzemes reģionālās iestādes Gulbenes nodaļa 1 096 VID Zemgales reģionālās iestādes Jelgavas nodaļa 3 911 VID Zemgales reģionālās iestādes Jēkabpils nodaļa 2 309 VID Latgales reģionālās iestādes Krāslavas nodaļa 993 VID Kurzemes reģionālās iestādes Kuldīgas nodaļa 2 066 VID Vidzemes reģionālās iestādes Limbažu nodaļa 2 394 VID Latgales reģionālās iestādes Ludzas nodaļa 1 082 VID Vidzemes reģionālās iestādes Madonas nodaļa 2 398 VID Rīgas reģionālās iestādes Ogres nodaļa 2 424 VID Latgales reģionālās iestādes Preiļu nodaļa 2 007 VID Latgales reģionālās iestādes Rēzeknes nodaļa 2 829 VID Rīgas reģionālās iestādes Rīgas rajona nodaļa 6 005 VID Kurzemes reģionālās iestādes Saldus nodaļa 2 020 VID Kurzemes reģionālās iestādes Talsu nodaļa 2 618 VID Zemgales reģionālās iestādes Tukuma nodaļa 3 005 VID Vidzemes reģionālās iestādes Valkas nodaļa 1 572 VID Vidzemes reģionālās iestādes Valmieras nodaļa 3 337 Pavisam kopā123 042Avots: Valsts ieņēmumu dienests

Valdība otrdien nolēma nepagarināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņu, un izbeigt darba attiecības attiecīgajā amatā no 2024.gada 12.februāra.

Pēc otrdienas valdības lēmuma Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Valsts kanceleju sāks jauna VID ģenerāldirektora atlases procesu. FM pārstāvji skaidroja, ka iespējams ir gan atklāts konkurss uz šo amatu, gan kāda ierēdņa rotācija valsts civildienesta ietvaros.

FM ir saņemts Jaunzemes 2023.gada 28.jūlija iesniegums, kurā viņa informē, ka amata pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektora amatā viņai beidzas 2024.gada 11.februārī un no šī datuma viņa vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības attiecīgajā amatā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, FM konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

Plānots nepagarināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņu, un izbeigt darba attiecības attiecīgajā amatā no 2024.gada 12.februāra, liecina sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

Finanšu ministrijā (FM) ir saņemts Jaunzemes 2023.gada 28.jūlija iesniegums, kurā viņa informē, ka amata pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektora amatā viņai beidzas 2024.gada 11.februārī un no šī datuma viņa vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības attiecīgajā amatā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, FM konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

"PricewaterhouseCoopers" ("PwC") ir veicis VID pašreizējās darbības un stratēģijas analīzi, kur attiecībā uz VID stratēģiskās attīstības un darbības rezultatīvo rādītāju novērtējumu no 2020.-2022.gadam, konstatēts, ka VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē 2020. un 2021.gadā ir progress, tomēr kopējā mērķu izpilde ir iekavējusies, lielā mērā ārējās vides faktoru, piemēram, Covid-19 izplatības dēļ.

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

Uzņēmējs un miljonārs Valentīns Kokalis iekļuvis VID parādnieku sarakstā ar 722 000 ls uzrēķinu. Miljonārs apgalvo, ka lēmumu apstrīdējis un tas jau ir atcelts.

Nav paspējis laikus

Pēc Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) pieprasījuma Valentīns Kokalis sagatavojis un iesniedzis nepieciešamos dokumentus, taču tas objektīvu apstākļu dēļ nav bijis iespējams noteiktajās 15 dienās, jo runa bijusi par darījumiem divu gadu periodā. Tā kā Kokalis nav bijis Latvijā, tad nav arī laikus uzrakstījis iesniegumu VID ar lūgumu pagarināt papilddeklarācijas iesniegšanas termiņu. Tie bijuši personīgās naudas pārskaitījumi un darījumi, par kuriem nodokļi nav jāmaksā, tāpēc miljonārs bijis pārliecināts, ka ienākumu deklarācijā šī naudas plūsma nav jāuzrāda.

Nebija deklarējies

"Kaut kur jau biju vainīgs, jo nebiju deklarējis dzīvesvietu, nebiju informēts par to, ka šādi dokumenti vajadzīgi," viņš atzīst. Nepieciešamos dokumentus, jau pēc VID noteiktā termiņa, pieņēmusi Kurzemes reģionālā VID iestāde, kas izturējusies ar sapratni un atzinusi nodokļu uzrēķinu par nepamatotu.

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Novembrī deviņiem Latvijas Līzinga devēju asociācijas (turpmāk - LLDA) biedriem pievienojušās vēl divas kompānijas - Danske Bank A/S filiāle Latvijā un Scania Finans AB Latvijas filiāle, kas turpmāk ar savām iniciatīvām līdzdarbosies Latvijas līzinga tirgus uzlabošanā.

Līdz ar to LLDA aptver vairāk, nekā 95 % no Latvijas līzinga tirgus.

LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks: «Šādu starptautiska mēroga dalībnieku iesaistīšanās asociācijas darbībā ir ļoti nozīmīga un vienlaicīgi norāda uz Latvijas līzinga tirgus potenciālu un lielo piedāvājumu. Līdz ar Danske Bank un Scania Finans AB Latvijas filiāles pievienošanos asociācijai, turpināsim līzinga attīstības tālāku sekmēšanu Latvijas tautsaimniecībā».

Danske Bank A/S filiāles Latvijā līzinga nodaļas vadītājs Atis Bialkovskis uzsver, ka: «uzsākot piedāvāt līzinga produktu, Danske Bank ienākusi Latvijas līzinga tirgū straujiem soļiem un guvusi lielu klientu atsaucību: »Nostiprinoties kā pilnvērtīgam tirgus dalībniekam, iestāšanās asociācijā ir likumsakarīgs nākamais solis. Mēs vēlamies attīstīties un kļūt pieejamāki ne tikai klientiem, bet arī pārējiem tirgus dalībniekiem, kā arī dalīties ar savu pieredzi kopīgu asociācijas mērķu sasniegšanai līzinga attīstībā.«

Ir saņemtas finanšu ministra atbildes uz deputātu jautājumiem par Valsts ieņēmumu dienesta darbību (reģistrācijas nr. 57/J12 un 70/J12). Deputātu jautājumi tiek uzdoti par pārtikas mazumtirdzniecības jomu nevis par kopējo mazumtirdzniecības jomu, tāpēc sniegtās atbildes līdz pat šim brīdim ir vispārīgas un nesniedz skaidru priekšstatu par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) nodokļu kontroles pasākumiem, kas tiek veikti attiecībā uz pārtikas mazumtirdzniecības jomu.

Vēl vairāk, nav saņemta atbilde par pārtikas mazumtirdzniecības veikalu tīkliem ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, tas ir, RIMI/MAXIMA. Precīzas informācijas saņemšana par VID darbu un īstenotiem pasākumiem ir nepieciešama, lai izvairītos no koruptīviem riskiem VID atbildīgo amatpersonu darbā un spriestu par iestādes darbības efektivitāti nodokļu iekasēšanas jomā.

Bez tam, VID nav sniedzis precīzas atbildes par pārtikas mazumtirdzniecības ķēžu nodokļu kontroles pasākumiem – kam un kādi ir veikti, kādi riski ir pārbaudīti, kādi pārkāpumi ir konstatēti, kādi riski ir izvērtēti.

Sakarā ar minēto, finanšu ministram Jānim Reiram lūgts atkārtoti sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem, -

Latvijas līzinga devēju asociācijas (LLDA) biedru līzinga un faktoringa portfelis pērn pieauga par 21.7 %, sasniedzot 404.1 milj. Ls. LLDA prezidents Māris Skujiņš Db informēja, ka pērn LLDA biedru - Hansa līzings, Unilīzings, Hipolīzings, Nordea Finance Latvia un HVB Leasing līzinga portfelis, pamatā pateicoties operatīvajam līzingam, pieaudzis par 15 %, līdz 343.8 milj.Ls bet faktoringa - par 82.3 %, līdz 60.3 milj. Ls. Līzinga un faktoringa tirgū LLDA tirgus daļa ir 79 %, bet pārējās ir bankas. LLDA dalībnieki pērn noslēdza jaunus līzinga darījumus par 225.5 milj.Ls, kas ir par 24.6 % vairāk nekā pirms gada. Pateicoties jaunu automašīnu pārdošanas pieaugumam, pērn visvairāk slēgti jauni auto līzinga līgumi.

Valsts ieņēmumu dienests apturējis SIA Internet, kas administrē Latvijā populārāko sludinājumu vietni ss.lv, saimniecisko darbību, informē VID.

Papildināta visa ziņa!

Patlaban ss.lv vēl darbojas, jo pēc lēmuma par saimnieciskās darbības apturēšanu, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa pašu domēnu slēdz piecu dienu laikā.

Situācijā, kad ir apturēta uzņēmuma saimnieciskā darbība, VID aicina patērētājus neveikt maksājumus par sludinājumu ievietošanu.

VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine ceturtdien preses konferencē pastāstīja, ka VID nolēmis apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla ss.lv darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem.

Kārliņa-Ādmine norādīja, ka VID, analizējot ar e-komerciju saistītos riskus, konstatēja, ka, izmantojot šo interneta vietni, notiek ne tikai legāla uzņēmējdarbība, bet ir daļa cilvēku, kas nereģistrē savu saimniecisko darbību un nodarbojas ar auto tirdzniecību.