Kāpēc dalībniekiem nepieciešams sadarboties kapitālsabiedrībās?

Stabilas un veiksmīgi darbojošās sabiedrības izveidei ir nepieciešama laba biznesa ideja, cilvēki, kas šo ideju spētu realizēt dzīvē, un finanšu ieguldījumi izmaksu segšanai. Ne vienmēr vienam cilvēkam, kuram ir labas idejas, pašam ir pietiekami finanšu līdzekļi vai spējas, lai šīs idejas realizētu dzīvē, un savukārt cilvēkiem ar plašām finanšu iespējām reizēm pietrūkst labas biznesa idejas. Tāpēc nereti sabiedrības izveidošanai savus spēkus apvieno vairāki cilvēki, un dažkārt arī tādi, kas raksturā un dzīves uzskatos ir ļoti atšķirīgi.

Vai mazākuma dalībniekiem ir būtiski apzināties reālo pieejamo aizsardzību iespējamo domstarpību gadījumā?

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

Labvēlīgās izmaiņas likumos uzkrājošajos produktos varētu ievirzīt papildu 100 miljonus latu gadā.

Tā lēsuši vairāki aptaujātie nozares eksperti, uzskatot, ka cilvēkiem būs vēl spēcīgāks stimuls veikt uzkrājumus grozītā likuma dēļ par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IeIN), kas stāsies spēkā jūnija vidū. Proti, tajā paredzēta iespēja ik gadu saņemt 25 % nodokļa atmaksu no veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos, dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumiem (ja līgums ir noslēgts vismaz uz 5 gadiem) un arī ieguldījumu fondos (šajā gadījumā atmaksu gan varēs prasīt ne ātrāk kā pēc 5 gadiem no apliecību iegādes brīža), kas nepārsniedz nevis 10 % kā līdz šim, bet jau 20 % no gada bruto algas. "Ir pilnīgi skaidrs, ka lēmums palielināt nodokļu atvieglojumiem pieejamo naudas summu līdz 20 %, "trapīs naglai pa galvu" un dos savu efektu, samazinot patēriņam pieejamos līdzekļus un novirzot tos uzkrājumiem. Efekts gan nebūs tik liels, kā iespējams, uz to tiek cerēts, politiķiem "uzburot ainiņas" par daudzu simtu miljonu vai pat miljardu noņemšanu no patēriņa, tomēr ar vairākiem simtiem miljoniem latu noteikti varam rēķināties," lēsa SEB Dzīvības apdrošināšanas vadītājs Uģis Vorons. "Patēriņa samazināšana un uzkrājumu palielināšana, protams, samazinās iekšzemes pieprasījuma spiedienu uz cenām. Apskatot atsevišķus plāna pasākumus, arvien vērts atcerēties - pretinflācijas pasākumu kopums var sasniegt cerēto efektu tikai tad, ja tiek pilnībā un konsekventi īstenots. Vēl vairāk - vajadzības gadījumā papildināts, un pastiprināts," tā Latvijas Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis.

Laiku pa laikam Dienas Biznesa lappusēs un ziņu portālu slejās ievietotie raksti saasina uzmanību attiecībā uz bīstamu problēmu Latvijas biznesa vidē – reiderismu. Ar to parasti saprotama kontroles pārņemšana pār uzņēmuma kapitāla daļām vai aktīviem, kas notiek pretēji uzņēmuma esošo īpašnieku interesēm.

Metodes var būt visdažādākās – no klaji kriminālām darbībām, kā dokumentu viltošana un fiziska varas pārņemšana uzņēmumā, līdz rīcībai nepārkāpjot likumu, bet mērķtiecīgi izmantojot uzņēmuma vājās vietas.

Kā saredzēt briesmas

Neskatoties uz vairākām skaļām publikācijām par notikušiem reiderisma gadījumiem, jāsecina, ka uzņēmēju vidū vispārējas izpratnes par tipiskākajiem reiderisma riskiem, to identificēšanu un novēršanu ir maz. Šoreiz rakstā par svarīgo, kam būtu pievēršama uzmanība, lai reiderisma riskus savlaicīgi pamanītu, mazinātu to iestāšanās iespēju, un ko sagaidāmie grozījumi Komerclikumā varētu mainīt.

“SEB Unipensijas” pārvaldītajos privātajos pensiju plānos klientu uzkrātais pensijas kapitāls janvāra beigās sasniedzis 10 miljonus latu. SEB Latvijas Unibanka” un pensiju fonda prezidents Viesturs Neimanis atzīmē: “Jau pagājušā gada sākumā mēs prognozējām privāto pensiju uzkrāšanas strauju pieaugumu. Sasniegtie rezultāti liecina, ka šajā bankas produktu grupā tiešām ir noticis kardināls un, domājams, neatgriezenisks lūzums – gan tīri finansiālā, gan arī klientu psiholoģiskās attieksmes ziņā. Cilvēki aizvien drošāk un aktīvāk izmanto pensiju 3. līmeņa iespējas savu vecumdienu nodrošināšanai. Ja fonda attīstības sākumā sadarbojāmies gandrīz tikai ar Latvijas lielajiem darba devējiem, tad šobrīd jau 77% no visiem dalībniekiem iemaksas veic individuāli.” Fonda izpilddirektore Dace Brencēna: “Mūsu klientu privāto pensiju kapitāls gada laikā ir pieaudzis par 4,213 milj. Ls jeb 79%. Līdz ar to “SEB Unipensijas” tirgus daļa nozarē sasniegusi 55%. Savukārt pensiju plānu dalībnieku skaitam gada laikā palielinoties 2,4 reizes, nupat tas pārsniedzis 30 tūkstošus. Iemaksas “SEB Unipensijā” savu darbinieku labā veic jau 527 Latvijas uzņēmumi un iestādes, 156 uzsāka to darīt 2005.gadā. Augot biznesa apjomiem, mēs konsekventi turpinām individuālo kontu administrēšanas komisiju samazināšanas politiku.” Atklātais pensiju fonds “SEB Unipensija” saviem klientiem piedāvā 3 pensiju plānus, kas savā starpā atšķiras gan pēc iemaksu valūtas, gan arī ieguldījumu politikas – “UNI-SABALANSĒTAIS”, “UNI-AKTĪVAIS”, un “UNI-EIROPENSIJA”.

"Mūsdienās iedzīvotāji par savu pensiju sāk aizdomāties tikai tad, kad sāk parādīties pirmie sirmie mati vai, iekāpjot sabiedriskajā transportā, kāds piedāvā apsēsties," norāda SEB Unipensijas izpilddirektore Dace Brencēna.

Turpinot pagājušā gada nogalē SEB Unibankas organizēto akciju, kuras laikā iedzīvotāji tika aicināti uz bezmaksas 60 minūšu konsultāciju, lai kopā ar bankas ieguldījumu speciālistu pārrunātu un izvērtētu savas zināšanas un iespējas uzkrājumu veidošanā, SEB Unibanka aicinās Latvijas iedzīvotājus vairāk pievērst uzmanību savu vecumdienu nodrošināšanai, savlaicīgi veidojot uzkrājumus savai pensijai, liecina sniegtā informācija medijiem.

„Mūsdienās iedzīvotāji par savu pensiju sāk aizdomāties tikai tad, kad sāk parādīties pirmie sirmie mati vai, iekāpjot sabiedriskajā transportā, kāds piedāvā apsēsties. Un tajā pašā laikā mēs bieži dzirdam līdzcilvēkus apbrīnojam citu Eiropas valstu iedzīvotājus, kas sasnieguši pensiju, dodas apceļot pasauli un ir aktīvi sabiedriskajā dzīvē, neizjūtot finansiālu diskomfortu. Labas vecumdienas šie cilvēki sev nodrošinājuši, jau laikus paši veidojot uzkrājumus vecumdienām. Esmu pārliecināta, ka tuvāko gadu laikā aizvien vairāk cilvēku arī Latvijā apzināsies, ka iemaksām savā uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā vai privātajā pensiju fondā ir jābūt pielīdzināmām ikdienas rēķinu apmaksai par gāzi, elektrību vai īri”, norāda SEB Unipensijas izpilddirektore Dace Brencēna.

Vupertāles vides institūts ir izveidojis videi draudzīgo automobiļu sarakstu, kur pirmajās vietās savās automobiļu klasēs pagaidām dominē Honda un Toyota hibrīdi.

Institūta izveidotajā sarakstā kopumā iekļauti 100 dažādu marku modeļi, kuri ir nopērkami Vācijas tirgū. Kā jau to varēja paredzēt, uzvaras laurus savās automobiļu klasēs plūca Honda Insihgt, Toyota Prius un Lexus RX 450 h. Interesanti, ka limuzīnklasē japāņu tehnoloģijas ir cietušas sakāvi, proti, Lexus LS 600 h ir ierindots tikai trešajā pozīcijā, kapitulējot gan Mercedes S 400 Hybrid, gan BMW 730 d priekšā. Pats galvenais šī pētījuma secinājums, ka neatkarīgi no automašīnas klases, videi draudzīgo modeļu skaits ar katru gadu palielināšoties. Par to liecina autoražotāju milzīgā aktivitāte, kuri pēdējo gadu laikā ceļ galdā arvien jaunas tehnoloģijas, neaprobežojoties tikai ar benzīna un elektromotora hibrīdiem, bet turpinot, piemēram, attīstīt arī iekšdedzes dzinēju izmantošanas iespējas, īpaši tas attiecas uz vācu autoražotājiem. Jebkurā gadījumā, vides aizsardzība ilgtermiņā Eiropā solīšot jaunus modeļus arī nākotnē, kas turpmākajos gados būtu arī finansiāli pieejamāki plašai pircēju auditorijai.

Ja pirms dažiem gadiem par reiderismu jeb uzņēmumu nelikumīgu pārņemšanu īpaši neko nezinājām un tāda rīcība bija izplatīta vienīgi īpaši specifiskā «uzņēmēju» lokā, pēdējos gados šis apzīmējums sāk izskanēt arvien plašāk, tostarp publiskajā telpā parādoties jauniem un skaļiem reiderisma gadījumiem. Nu jau vairs arī nav retums, kad ļaunprātīgas metodes tiek izmantotas, lai mēģinātu pārņemt lielus un ietekmīgus Latvijas uzņēmumus.

Kas ir reiderisms?

Pats termins radies Amerikā, kur šādi apzīmē likumīgu uzņēmuma akciju vai kapitāla daļu iegūšanu un turpmāku balsstiesību izmantošanu ar nolūku gūt īstermiņa ienākumus uz uzņēmuma ilgtermiņa attīstības rēķina. Taču postpadomju valstīs ar šo vārdu pārsvarā apzīmē uzņēmuma vai tā aktīvu sagrābšanu ar pretlikumīgām metodēm.

Praksē iespējams runāt gan par «balto» reiderismu, kad uzņēmuma pārņemšana notiek ar faktiski likumīgām, tomēr neētiskām metodēm, izmantojot nepilnības uzņēmuma dokumentācijā vai vadības paviršību, un «melno» reiderismu, kas ir klaji nelikumīgs.

Kā tas izpaužas?

Par «balto» jeb likumīgo reiderismu, kad, piemēram, dalībnieku sapulce nolemj par pamatkapitāla palielināšanu, un reideris nopērk jaunās kapitāla daļas, ir skaidrs, ka tas lielā mērā ir iespējams tad, ja esošā uzņēmuma vadība pati pieļāvusi kādas kļūdas.

Nupat, šā gada 2. maijā, Saeima trešajā lasījumā pieņēma vairākus grozījumus Komerclikumā, kas stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Komerclikuma grozījumi palīdzēs cīnīties ar uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu jeb reiderismu, nosakot personas paraksta notariālu apliecināšanu, pilnveidos pamatkapitāla daļu un akciju atsavināšanas un reģistrācijas kārtību, kā arī precizēs noteikumus par pirmpirkuma tiesību izlietošanu.

Grozījumi paredz stingrākas prasības saistībā ar personas paraksta formu, skaidro ZAB Tark Grunte Sutkiene partnere, Apvienošanās un iegādes prakses grupas vadītāja Andra Rubene. Viņa skaidro: «Komerclikuma grozījumi nosaki virkni pieteikumu un tiem pievienojamo dokumentu, uz kuriem personas paraksts turpmāk būs apliecināms notariālā kārtībā. Stingrākas prasības nodrošinās papildus aizsardzību un mazinās personas paraksta viltošanas iespējamību pieteikumos un dokumentos, kas iesniedzami Uzņēmumu reģistram ierakstīšanai komercreģistrā.»

Bez obligāti noteiktajiem gadījumiem kapitālsabiedrībām savos statūtos un personālsabiedrībām Uzņēmumu reģistram iesniegtā visu biedru parakstītā iesniegumā paredzēta iespēja brīvprātīgi izvirzīt augstākas formas prasības un noteikt, ka uz visiem pieteikumiem un kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces protokoliem personas paraksts ir apliecināms notariāli. Notariāli apliecināta paraksta prasība tiks uzskatīta par izpildītu arī tad, ja parakstu būs apliecinājusi Uzņēmumu reģistra amatpersona vai ja dokuments būs parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

SEB Unibankas grupa 2007. gadā ir strādājusi ar 77,2 miljonu latu tīro peļņu, kas, salīdzinot ar 2006. gadu, ir palielinājusies par 81%, liecina sniegtā informācija medijiem.

SEB Unibankas grupas galvenie finanšu dati:

- SEB Unibankas grupa 2007. gadā ir strādājusi ar 77,2 miljonu latu tīro peļņu, kas, salīdzinot ar 2006. gadu, ir palielinājusies par 81%;

- Grupas pamatdarbības ieņēmumi 2007. gadā bija 148,6 miljoni latu jeb par 56% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt pamatdarbības izdevumi 2007. gadā pieauga par 25%;

- Grupas izdevumu attiecība pret ienākumiem (Cost/income ratio) – 41,7% (2006. gadā – 45,4%);

- Roe – 28,3%;

- Grupas aktīvi 2007. gada beigās – 3,4 miljardi latu jeb par 24% vairāk nekā 2006. gadā;

- Grupas kapitāls un rezerves 2007. gada beigās bija 252,3 miljoni latu;

SEB Unibankas grupa 2006. gada deviņos mēnešos ir strādājusi ar 32,70 miljonu latu tīro peļņu, kas, salīdzinot ar pagājušā gada deviņu mēnešu peļņu, ir palielinājusies par 37%. Grupas pamatdarbības ieņēmumi no gada sākuma līdz septembra beigām bija 64,539 miljoni latu jeb par 33% vairāk kā aizvadītā gada attiecīgajā periodā.

SEB Unibankas prezidents Viesturs Neimanis: "2006. gadu SEB Unibanka kopā ar saviem klientiem pavada 150 gadu jubilejas zīmē. Šie ir nozīmīgi svētki gan SEB grupai visā pasaulē, gan arī SEB Unibankas grupai Latvijā. SEB grupas ilggadējā pieredze finanšu pakalpojumu sniegšanā sniedz būtisku progresu klientu apkalpošanā arī SEB bankām Baltijā. Attīstot savu pakalpojumu klāstu, vienmēr klientu vajadzības izvirzām par mūsu darba mērķi. Ar ļoti lielu atbildības sajūtu piedalāmies katra klienta finanšu vajadzību izpētē un risinājuma nodrošināšanā. Jāatzīmē, ka SEB Unibanka arī šogad ir veikusi būtiskus ieguldījumus bankas tehnoloģiju uzlabošanā, lai klienti bankas sniegtos pakalpojumus varētu saņemt ērtāk un operatīvāk. Saviem klientiem pārskata periodā esam nodrošinājuši 99,15% pieejamību SEB Unibankas elektroniskajiem pakalpojumiem."

Uzņēmums var nodarīt pāri darbiniekiem, ja izdevīgāku pakalpojumu saņemšanai bankās pārvietos viņu papildpensiju uzkrājumus. Patlaban Latvijā darbojas 5 atklātie pensiju fondi, kuri pieder bankām. No tiem lielākie ir trīs - SEB Unipensija, Parex atklātais pensiju fonds un Hansa atklātais pensiju fonds.

Praktiski visas bankas piedāvā uzņēmumiem izdevīgākus nosacījumus, ja tie tieši ar to banku piederošajiem pensiju fondiem noslēgs līgumu par papildu pensijas krāšanu darbiniekiem 3. pensiju līmenī. No vienas puses, bankas piedāvā bonusus, lai vispār aktivizētu 3. pensiju līmeni, kura apjomi atklātajos pensiju fondos krietni atpaliek no, piemēram, 2. pensiju līmeņa apjomiem. No otras puses, augošā tirgū ir svarīgi iegūt un nostiprināt pozīcijas, jo, 3. pensiju līmeņa apjomiem augot, par ko pārliecināti arī paši pārvaldītāji, tirgū varētu parādīties jauni spēlētāji, kuri arī varētu piedāvāt klientiem "zelta kalnus", pieļauj speciālisti. "Patlaban nopietnu tirgus spēlētāju nav daudz, bet konkurence starp tiem palielinās.

Šā gada marta beigās 3. līmeņa jeb privāto pensiju plānu, kuros tiek uzkrāts pensijas kapitāls papildu 1. un 2. pensiju līmeņa plānu līdzekļiem,dalībnieku skaits sasniedzis 194,68 tūkstošus.

Latvijas komercbanku asociācijas privāto pensiju fondu komitejas apkopotie dati liecina, ka, salīdzinot ar 2010.gada decembra beigām, privātās pensijas krājēju skaits pieaudzis par 1142 dalībniekiem. Tajā skaitā atklātajos piecu pensiju fondu pārvaldītajos 18 pensiju plānos dalībnieku skaits audzis par 1149, bet vienīgā slēgtā pensiju fonda pārvaldītā pensiju plāna dalībnieku skaits sarucis par septiņiem cilvēkiem. Uz šā gada marta beigām dalībnieku iemaksātais un uzkrātais kapitāls 3. pensiju līmenī kopumā sasniedzis 114,5 miljonus latu, tajā skaitā atklātajos pensiju plānos – 82,5 miljonus latu. Salīdzinot ar 2010. gada beigām, atklāto pensiju plānu pārvaldīto aktīvu apjoms audzis par 2,3 miljoniem latu.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Šī gada sešos mēnešos SEB Unibanka turpināja nostiprināt savas pozīcijas pensiju pakalpojumu tirgū – jūnija beigās banka apkalpoja nu jau 200 tūkstošus pensiju 2. un 3. līmeņa dalībnieku. No tiem pensijas papildkapitāla uzkrājumu atklātajā pensiju fondā SEB Unipensija veidoja vairāk kā 41 tūkstotis pensiju 3. līmeņa dalībnieku. Šā gada pirmajā pusgadā jauno dalībnieku skaits atklāto pensiju fondu nozarē pieaudzis par 32%, SEB Unipensijai – par 40%. Atklātā pensiju fonda dalībnieku skaits SEB Unipensijā gada pirmajos sešos mēnešos ir palielinājies par 11 921, savukārt aktīvu apjoms – par 3,089 miljoniem latu jeb 32%. Kopējais SEB Unipensijas aktīvu apjoms uz 30. jūniju sasniedza vairāk nekā 12,6 miljonu latu.

SEB Unibanka nostiprina pozīcijas pensiju pakalpojumu tirgū, SEB Unipensijai uzrādot visstraujāko pieaugumu tirgū. Septembra beigās SEB Unibanku par savu partneri pensiju 2. un 3. līmeņa līdzekļu uzkrāšanai izvēlējušies 161 572 klientu. Septembra beigās SEB Unibanka apkalpoja pensiju 2. un 3. līmeņa līdzekļus 23,005 miljonu latu apmērā, kas bankai nodrošina otro vietu vadošo banku grupā. Pensiju tirgū kopumā visstraujāko attīstību deviņos mēnešos demonstrē atklātais pensiju fonds “SEB Unipensija” – pensiju fonda dalībnieku skaits kopš gada sākuma ir palielinājies par 12 645 jeb 68%, savukārt aktīvu apjoms – par 2,819 miljoniem latu, kas ir visstraujākais pieaugums gan pēc dalībnieku skaita, gan pēc aktīvu apjoma. Patlaban SEB Unipensija ir vadošais privātais pensiju fonds Latvijā, jo tā dalībnieku skaits atbilst 55% lielai tirgus daļai starp atklātajiem pensiju fondiem, savukārt fonda aktīvu apjoms atbilst 54% lielai tirgus daļai. Septembra beigās nepilni 25 tūkstoši klientu ir pensiju 3. līmeņa dalībnieki, kas veido pensijas uzkrājumus ar brīvi izvēlētām iemaksām SEB Unipensijas pensiju plānos, savukārt 136 669 klienti izmanto kādu no SEB Unifondu pārvaldītajiem pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāniem, kas liecina par to, ka sabiedrībā pieaug apziņa, ka katrs sabiedrības loceklis pats ir atbildīgs par savas nākotnes nodrošināšanu.

Kalnozols celtniecība mazākuma akcionāri uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu uzskata par nelikumīgu, jo tā notikusi bez viņu ziņas. Db jau pērn ziņoja, ka Kalnozols celtniecība (KC) palielinājusi pamatkapitālu no 487,55 tūkst. Ls uz 1,94 milj. Ls, līdz ar to par lielāko uzņēmuma īpašnieku kļuvusi Ranka K. Savukārt tās lielākais īpašnieks ir SIA KV un Partneri, kuras 91,5 % pieder Valda Kalnozola dēlam Kristapam Kalnozolam.

KC mazākuma akcionāri apstrīdējuši Uzņēmumu reģistrā (UR) veiktās izmaiņas palielināt pamatkapitālu, bet UR lēmums tiek gaidīts šonedēļ. Ja UR atstās spēkā lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu, tad mazākuma akcionāri apsvērs iespēju vērsties tiesā arī pret nelikumīgas sapulces sasaucējiem.

Sūtīja vēstules

Kopš pagājušā gada pavasara KC mazākuma akcionāri - Gundars Spalis, Nils Treijs, Dzintars Znotiņš un Raivis Ozoliņš - līdz ar vēstulēm no uzņēmuma valdes sāka saņemt dīvainas ierakstītas vēstules, kurās bija nebūtiska informācija, piemēram, dažāda statistika un reklāmas. Šādas vēstules pagājušajā gadā saņēmu ap 50, stāstīja G. Spalis. Viņš klāstīja, ka pērn pamīšus vēstulēm ar nebūtisku informāciju tika saņemtas arī vēstules uz kompānijas dalībnieku sapulcēm, kas tika rīkotas dažkārt pat trīs reizes nedēļā. Viņi pilnvaroja arī juristu, lai pārstāvētu mazākuma akcionāru intereses. "Mēs ieradāmies uz visām sapulcēm bez izņēmumiem, savukārt bija gadījumi, kad lielākais uzņēmuma akcionārs neieradās uz sapulcēm, ko pats bija izsludinājis. Savukārt novembra sākumā saņēmām ārkārtīgi dīvainu vēstuli, kurā atspogoļots, ka it kā ir notikusi iepriekš izsludināta dalībnieku sapulce, bet neviens no četriem mazākuma akcionāriem nav saņēmis uzaicinājumu, visi tā vietā saņēmuši vēstules ar reklāmas satura informāciju," uzsvēra G. Spalis.

SEB Unibankas grupa 2006. gada deviņos mēnešos ir strādājusi ar 32,70 miljonu latu tīro peļņu, kas, salīdzinot ar pagājušā gada deviņu mēnešu peļņu, ir palielinājusies par 37%.

Grupas pamatdarbības ieņēmumi no gada sākuma līdz septembra beigām bija 64,539 miljoni latu jeb par 33% vairāk kā aizvadītā gada attiecīgajā periodā.

SEB Unibankas grupu veido banka, līzinga kompānija SEB Unilīzings, atklātais pensiju fonds SEB Unipensija, ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība SEB Unifondi un dzīvības apdrošināšanas kompānija SEB Dzīvības apdrošināšana, kuru banka iegādājās 2005. gada vasarā. Uz 2006. gada septembra beigām SEB Unibankas grupā strādāja 1512 darbinieki.

Jāatgādina, ka SEB Unibanka Latvijas lielāko uzņēmumu Top 500, ko izveidojis laikraksts Dienas bizness, pēc neto apgrozījuma 2005.gadā ierindojusies 23.vietā.

Bijušajai Parex bankas prezidenta dzīvesbiedrei Tatjanai Karginai un viņas mātei par nenotikušu nekustamā īpašuma darījumu izstādīta pretenzija par gandrīz 33 tūkstošiem latu.

Strīds par kapitāldaļām

T. Karginas, viņas mātes un bijušā kompanjona Andreja Kalēja cīniņa objekts ir SIA Imperius – uzņēmums, kura nozīmīgākais un vērtīgākais īpašums ir apmēram pusotrs desmits hektāru zemes Carnikavā.

Šo nekustamo īpašumu SIA Imperius pagājušajā gadā pēc ilgstoša pārrunu procesa, kā rāda darījuma dokumenti, iegādājās par 950 tūkstošiem latu, bet gada beigās pēc sadalīšanas apbūves gabalos atrada pircēju, kas par to bija gatavs maksāt 3,01 miljonu latu.

Sarunas par zemes gabala iegādi ar tā īpašnieka pārstāvi Aldi Kunšteinu jau 2004. gada nogalē uzsācis A. Kalējs, savukārt SIA Imperius – kompānija, kuras dibinātāji vienādās daļās bija T. Karginas māte Elvīra Iņušova un uzņēmējs A. Kalējs, - šī īpašuma iegādei tika nodibināta 2005. gadā.

SEB Unibankas grupa 2006. gadā ir strādājusi ar 42,721 miljonu latu tīro peļņu, kas, salīdzinot ar 2005. gadu, ir palielinājusies par 26%, šodien preses konferencē informēja SEB Unibankas prezidents Viesturs Neimanis, vecākais viceprezidents Ainārs Ozols un valdes loceklis, finanšu direktors Bens Vilsons.

SEB Unibankas prezidents Viesturs Neimanis preses konferencē atzīmēja, ka šis bijis straujas izaugsmes gads visiem SEB Unibankas grupas uzņēmumiem.

Kā būtiskākos no pērn paveiktajiem darbiem kredītiestādes prezidents minēja: pirmā skaidras naudas iemaksas un izmaksas bankomāta uzstādīšanu, pirmā diennakts klientu apkalpošanas centra un Īrijas biroja atvēršanu.

Grupas aktīvi 2006. gada beigās bija 2,774 miljardi latu jeb par 45% vairāk nekā 2005. gadā, savukārt grupas kapitāls un rezerves 2006. gada beigās bija 176,5 miljoni latu.

Noguldījumu apjoms 2006. gada beigās pārsniedza 1,168 miljardus latu, gada laikā pieaugot par 39%.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki 2017. gadā nodokļos samaksājuši 3,84 miljardus eiro jeb 58% no uzņēmumu kopumā samaksātā, vienlaikus to vidū ir arī tādi, kuriem bijis fiksēts nodokļa parāds, kas lielāks par 150 eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums par padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem. DB jau vēstīja, ka atjaunotās padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku skaits ir 4062 uzņēmumi, kas veido 3,11% no visiem Latvijas uzņēmumiem, kas iesnieguši gada pārskatus par 2017. gadu. Pētījuma dati rāda, ka programmā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozījuši 25,96 mljrd. eiro, nopelnījuši 2,02 mljrd. eiro un ar darbavietām nodrošinājuši 193 tūkstošus darbinieku. Pēc VID sniegtajiem datiem, šie uzņēmumi valsts kopbudžetā nodokļos 2017. gadā samaksājuši 3,84 mljrd. eiro. Biežāk nekā pārējo nozaru uzņēmumi starp programmas dalībniekiem pārstāvētas kompānijas, kuru pamatdarbība saistīta ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, kā arī datorprogrammēšanu.

Unipensijas dalībnieku kapitāla pieaugums ir bijis visstraujākais nozarē un trijos mēnešos ir palielinājies par vairāk kā 663 tūkstošiem latu — pārējiem atklātajiem fondiem kopā tas ir audzis par apmēram 505 tūkstošiem, informē kompānijā. Septembra beigās pensiju fondā bija uzkrāts dalībnieku kapitāls 4.73 miljonu latu apmērā. Kā norāda pensiju fonda izpilddirektore Dace Brencēna, septembra beigās iemaksas Unipensijā savu darbinieku labā veica 145 Latvijas uzņēmumi, 50 no tiem Unipensiju par savu sadarbības partneri ir izvēlējušies šī gada laikā. Latvijā darbojas četri atklātie un viens slēgtais pensiju fonds — Unipensija, Parekss atklātais pensiju fonds, Hansa atklātais pensiju fonds un atklātais pensiju fonds Baltikums, kā arī Pirmais slēgtais pensiju fonds.

Šā gada 11 mēnešos septiņu privāto ieguldījumu sabiedrību un Valsts kases pārvaldīto 2.līmeņa 19 pensiju plānos kopējais līdzekļu apjoms pieaudzis par 20.777 miljoniem latu jeb 82 %, decembra sākumā sasniedzot 46.255 miljonus latu. Interneta mājas lapas «Mana pensija» apkopotie dati lecina, ka laikā no gada sākuma līdz 2.decembrim pensiju plānu dalībieku skaits pieaudzis par 126 279 dalībniekiem jeb 25.5 % un sasniedza 621 341 dalībnieku. Decembra sākumā lielākais valsts fondēto pensiju shmēmas līdzekļu pārvaldītājs bija Hansa fondi, kura divos pensiju plānos ieskaitīti 15.942 miljoni latu. Savukārt dalībnieku skaits šim fondam bija otrs lielākais - 181 692. Hansa fondiem ar 14.86 miljoniem latu seko Valsts kases ieguldījumu plāns, kura saglabājies lielākais dalībnieku skaits - 215 025. Trešie pēc pārvaldītajiem pensiju līdzekļiem decembra sākumā bija Optimus fondu četri pensiju plāni, kuros uzkrāti līdzekļi 8.63 miljonu latu apjomā. Arī dalībnieku skaits šiem plāniem decembra sākumā ir trešais lielākais - 113 826. Decembra sākumā 5.953 miljoni latu ieskatī†i Parex divos pensiju plānos, kuros dalībnieku skaits sasniedzis 95 552. 0.481 miljonus latu pārvaalda LVAIS ieguldījumu plāni, kuros ir 9360 dalībnieki, kam ar 0.195 miljoniem latu seko Baltikums divi ieguldījumu plāni, kuros dalībnieku skaits ir 3437, ar 0.156 miljoniem latu - Astra Karājfondu divi ieguldījumu plāni, kuros savukārt dalībnieku skaits pieaudzis līdz 2211. Paši mazākie ar 37.9 tūkstošiem latu decembra sākumā bija Suprema pārvaldītie trīs pensiju plāni, kuros bija arī vismazākais dalībnieku skaits - tikai 237.

Dažu pēdējo gadu tendences pēc pilnīgas Komerclikuma ieviešanas un sabiedrību pārreģistrācijas komercreģistrā rāda, ka komercsabiedrību (turpmāk arī sabiedrība) iekšējie procesi nereti noved pie tiesvedības.

1. Valdes locekļa amata uzticības raksturs

Apkopojot tiesu prakses atziņas, kopš 2005.gada skaidri iezīmējas secinājums, ka valdes locekļa amats ir vēlēts amats ar izteiktu uzticības raksturu, tādēļ, atceļot valdes locekli no amata, nav piemērojamas Darba likuma normas par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Minētās attiecības regulē Komerclikuma 224. (sabiedrībām ar ierobežotu atbildību) vai 305. un 306.pants (akciju sabiedrībām). No teiktā izriet šādi praktiskajā dzīvē vērā ņemami tiesu secinājumi:

• darba līguma noslēgšana ar valdes locekļiem neatceļ Komerclikuma normu piemērošanu; Darba likuma normas piemērojamas tikai tiktāl, ciktāl Komerclikumā kā speciālā likumā attiecībā par valdes locekļiem nav noteikts citādi ;