Tiek prognozēts, ka tā saucamā Latvenergo amatpersonu lieta varētu turpināties pat divus gadus; tikmēr bijušais energokompānijas vadītājs Kārlis Miķelsons gatavojas sākt privāto biznesu, sestdien ziņoja telekompānija LNT.

Saistībā ar Latvenergo amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) jūnijā kopumā aizturēja septiņus cilvēkus - piecus uzņēmuma vadošus darbiniekus un divas privātpersonas.

KNAB aizturētās Latvenergo koncerna amatpersonas ir Miķelsons, viņa vietnieks Aigars Meļko, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs, kā arī Sadales tīkla Austrumu reģiona tehniskais vadītājs Edgars Vitkovskis. Šajā lietā tika aizturēts arī biznesa konsultants Andrejs Livanovičs, kuram bijuši kopēji darījumi ar Latvenergo amatpersonām un viņu radiniekiem un kura firma darbojusies kā Rīgas otrās termoelektrostacijas rekonstrukcijas konsultantu - Šveices kompānijas AF Colenco - aģents.

Rīgas rajona tiesa šodien bijušo Latvenergo viceprezidentu Aigaru Meļko un uzņēmuma Energy Consulting vadītāju Andreju Livanoviču atzina par vainīgiem vienā no Latvenergo amatpersonu kukuļošanas krimināllietām un piesprieda viņiem naudas sodus, savukārt Latvenergo ražošanas tehnisko direktoru Gunāru Cvetkovu atzina par nevainīgu.

Tiesa Meļko piesprieda 48 100 eiro, bet Livanovičam 37 000 eiro naudas sodu.

Tāpat tiesa šodien noteica, ka pret Livanoviča uzņēmumu Energy Consulting ir vēršams piespiedu ietekmēšanas līdzeklis 400 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 148 000 eiro apmērā. Savukārt tiesa nolēma nenoteikt prokurora pieteiktos procesuālos izdevumus vairāk nekā 24 000 eiro apmērā.

Tiesa nolēma, ka prokuratūrai izvērtēšanai nododamas Jura Lāča sniegtās liecības kriminālprocesa laikā. Iepriekš tiesu debatēs prokurors Māris Leja bija norādījis, ka šis liecinieks ir mainījis savas liecības un ka tās ir nepieciešams izvērtēt.

Vienā no tā sauktajām «Latvenergo» kukuļņemšanas lietām notiesātie Aigars Meļķo un Andrejs Livanovičs ir nogādāti ieslodzījuma vietā, savukārt trešais notiesātais - Gunārs Cvetkovs - ir aizturēts un drīzumā tiks nogādāts ieslodzījuma vietā, lai izciestu savu brīvības atņemšanas sodu, liecina aģentūra LETA rīcībā esošā informācija.

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru šajā lietā bijušajam uzņēmuma «Latvenergo» viceprezidentam Meļķo, bijušajam ražošanas direktoram Cvetkovam un uzņēmuma «Energy Consulting» vadītājam Livanovičam piespriesti reāli brīvības atņemšanas sodi. Meļko piespriests četrus gadus un sešus mēnešus ilgs ieslodzījums, bet Cvetkovam un Livanovičam - katram trīs gadus un sešu mēnešus ilgs brīvības atņemšanas sodi.

Prokurors Māris Leja teica, ka līdz ar Augstākās tiesas (AT) lēmumu «Latvenergo» lietas viens posms ir noslēdzies un apsūdzētie saņēmuši atbilstošu sodu. Meļko un Livanovičs ir apsūdzēti arī «Latvenergo» pamatlietā, kuru patlaban skata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Nākamā tiesas sēde šajā lietā paredzēta 4.novembrī. Ja Meļko un Livanovičs atradīsies apcietinājumā un sāks soda izciešanu, tad šim apstāklim nevajadzētu ietekmēt pamatlietas izskatīšanas gaitu, norādīja Leja. Saskaņā ar apsūdzību, kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam.

Latvija saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesības tiesas (ECT) iepriekš pasludināto spriedumu bijušajam ieslodzītajam izmaksās 16 000 eiro (11 244 latu) lielu morālo kompensāciju, otrdien slēgtā sēdē lēma Ministru kabinets.

Kā informēja valdības pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce, otrdien Ministru kabinets lēma par sprieduma izpildi, proti, ECT piešķirtās kompensācijas izmaksu un sprieduma tulkošanu latviešu valodā.

Sešas reizes tiesātais Andris Mitkus vērsās ECT, apgalvojot, ka Centrālcietuma darbinieku nolaidības rezultātā viņš tika inficēts ar HIV un C hepatītu un viņa sūdzība par notikušo netika attiecīgi izmeklēta. Tāpat 1959. gadā dzimušais vīrietis sūdzējās, ka netika konvojēts uz apelācijas instances tiesas sēdēm Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā, kurā tika izskatīta viņa civilprasība pret Centrālcietumu un SIA Mediju nams. Visbeidzot iesniedzējs apgalvoja, ka, laikrakstam Rīgas Balss publicējot ar viņu saistītas ziņas un fotogrāfijas, pārkāptas tiesības uz privāto dzīvi.

Šveice piemērojusi sodu Francijas transporta un enerģētikas koncernam Alstom par kukuļdošanu Latvijā, Malaizijā un Tunisijā. Kukuļi doti Latvenergo prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai Alstom iegūtu līgumus Pļaviņu HES modernizācijas projektiem, liecina Šveices ģenerālprokuratūras izpildraksts.

Šveices prokuratūra secinājusi, ka līgumu noslēgšanai Latvijā, Malaizijā un Tunisijā Alstom «konsultanti izmantoja naudu nelegāliem mērķiem, lai ietekmētu līgumu noslēgšanas progresu vai lai izmaksātu kukuļus darbiniekiem». Latvijā kukuļi maksāti saistībā ar Latvenergo dažādiem modernizācijas projektiem, liecina izpildraksts.

Izmeklētāji secinājuši, ka kukuļi maksāti Latvenergo prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai uzņēmuma Zviedrijas struktūrvienības Alstom Power Sweden un Alstom Hydro Sweden iegūtu līgumus Pļaviņu hidroelektrostacijas modernizēšanā.

Ir iemaksāta drošības nauda 25 tūkst. Ls apmērā bijušā a/s Latvenergo viceprezidenta Aigara Meļko atbrīvošanai, DB apstiprināja Rīgas Centra rajona tiesas pārstāvis Kaspars Sadauskis.

Viņš arī piebilda, ka tiesneša lēmumam par A.Meļko atbrīvošanu jau ir jābūt nogādātam Rīgas Centrālcietumā, tas nozīmē, ka aizdomās turamais no apcietinājuma tiks atbrīvots jau šodien.

Jāatgādina, ka tiesa 20.augustā pieņēma lēmumu, ka bijušais viceprezidents atbrīvojams no apcietinājuma pret 25 tūkst lielu drošības naudu. 23.augustā ir pieejams arī pilnais tiesas lēmums.

Jau ziņots, ka 17.augustā tiesa pārskatīja bijušajam uzņēmuma vadītājam Kārlim Miķelsonam piemēroto drošības līdzekli un nolēma atbrīvot viņu pret 50 tūkst. Ls drošības naudu, divas dienas vēlāk viņš atstāja Centrālcietumu. Savukārt 20.augustā cietumu atstāja arī lietā aizdomās turamais biznesa konsultants Andrejs Livanovičs, kuram bija noteikta 15 tūkst. Ls liela drošības nauda.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pieņēma lēmumu bijušo a/s Latvenergo viceprezidentu Aigaru Meļko atbrīvot pret 25 tūkst. Ls lielu drošības naudu, DB pastāstīja tiesas pārstāvis Kaspars Sadauskis.

Pilnais tiesas lēmums būs pieejams pirmdien, 23.augustā.

Jau ziņots, ka 17.augustā tiesa pārskatīja Kārlim Miķelsonam piemēroto drošības līdzekli un nolēma atbrīvot viņu pret 50 tūkst. Ls drošības naudu, divas dienas vēlāk viņš atstāja Centrālcietumu. Savukārt 20.augustā cietumu atstāja arī lietā aizdomās turamais biznesa konsultants Andrejs Livanovičs, kuram bija noteikta 15 tūkst. Ls liela drošības nauda.

Rīgas rajona tiesā šodien prokurors Māris Leja nolasīja apsūdzību vienā no Latvenergo amatpersonu kukuļošanas lietām, kurā trim personām celtas apsūdzības saistībā ar kukuļiem no starptautiskās enerģētikas kompānijas Alstom Zviedrijas atzara. Apsūdzētie savu vainu neatzina.

Tiesā šodien uz apsūdzēto sola sēdās Latvenergo bijušais viceprezidents Aigars Meļko, bijušais uzņēmuma ražošanas tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs un uzņēmuma Energy Consulting vadītājs Andrejs Livanovičs.

Tiesa šodien ilgi risināja procesuālos jautājumus, skatot Meļko pārstāvju - Vara Klotiņa un Agra Bitāna - lūgumu šodien nesākt lietas izmeklēšanu, jo 10. oktobrī otrajā no Latvenergo amatpersonu pamata kriminālprocesa izdalītajā lietā pret Meļko, kādreizējo a/s Sadales tīkls valdes priekšsēdētāju Ivaru Liuziniku un viņa vietnieku Andreju Stalažu tā tika nosūtīta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai piekritības noteikšanai.

Rīgas apgabaltiesa šodien, apelācijas kārtībā izskatot tā dēvēto «Latvenergo» krimināllietu, bijušajam uzņēmuma viceprezidentam Aigaram Meļķo, ražošanas direktoram Gunāram Cvetkovam un uzņēmuma «Energy Consulting» vadītājam Andrejam Livanovičam piemēroja reālus cietumsodus, aģentūru LETA informēja Rīgas apgabaltiesā.

Apgabaltiesa daļēji atcēla Rīgas rajona tiesas 2016.gada spriedumu un šajā daļā taisīja jaunu spriedumu. Cita starpā ar šodienas spriedumu Cvetkovs, kurš iepriekš tika attaisnots apsūdzībā par kukuļņemšanu, tagad atzīts par vainīgu.

Meļko apgabaltiesa piespriedusi pavadīt aiz restēm četrus gadus un sešus mēnešus, kā arī noteikusi viņam aizliegumu ieņemt valdes locekļa amatu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz trīs gadiem un sešiem mēnešiem. Cvetkovam, saskaņā ar šodienas spriedumu, cietumā būs jāpavada trīs gadi un seši mēneši, kā arī viņam būs aizliegts ieņemt valdes locekļa amatu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās trīs gadus. Tāds pats sods kā Cvetkovam noteikts arī Livanovičam, kurš atzīts par vainīgu kukuļa došanā.

Diviem īpašumiem, ko no Latvenergo lietā apcietinātā bijušā kompānijas vadītāja Kārļa Miķelsona un viceprezidenta Aigara Meļko meitas savulaik nopirka ar trešo šajā lietā apcietinātā Andreja Livanoviča tieši un netieši saistītas firmas, ir uzlikts arests, liecina zemesgrāmatā pieejamā informācija. Par to šodien raksta Diena.

Kā ziņots, KNAB uzsākusi kriminālprocesu par Latvenergo amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām laikā no 2006. gada līdz 2010. gada jūnijam. Lietā ir vairāki aizdomās turētie, no tiem trīs - K. Miķelsona, A. Meļko un privātpersona A. Livanovičs - ir apcietināti. Iespējamie noziegumi varētu būt saistīti ar vērienīgo Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukciju. KNAB ir aizdomas par labvēlīgiem lēmumiem publiskajos iepirkumos no valsts amatpersonu puses, kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Iespējams, tas veikts darījumos ar nekustamajiem īpašumiem.

Naudas «atmazgāšana» caur fiktīviem darījumiem ar nekustamo īpašumu un konsultāciju pakalpojumiem nav bijusi vienīgais veids, kā bijušie Latvenergo vadītāji Kārlis Miķelsons un Aigars Meļko varētu būt apgrozījuši uzņēmuma iepirkumos saņemtos kukuļus, par ko viņus tur aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Kā liecina portāla pietiek.com šodien publiskotās telefonsarunas no Latvenergo lietas materiāliem, Miķelsons un Meļko četrus mēnešus pirms aizturēšanas nodibinājuši firmu Cell Finance, ar ko mēģinājuši vairot oficiāli nedeklarētus ienākumus, spekulējot vērtspapīru tirgū.

Tomēr riskantais bizness nav izdevies. Kā rāda Lursoft datubāzē pieejamais Cell Finance finanšu pārskats par 2010. gadu, firmas zaudējumi no valūtas pirkšanas un pārdošanas sasnieguši 344 374 latus.

SIA Cell Finance reģistrēta 2010. gada 5. martā, pāris dienas pēc tam, kad Latvenergo bija parakstījis daudzmiljonu līgumu par Rīgas TEC-2 rekonstrukciju – darījumu, pār kuru gulst bijušās uzņēmuma vadības mesta korupcijas ēna, informē portāls. Firmas vadībai izraudzījušies vērtspapīru darījumos, viņuprāt, kompetentu menedžeri Oļegu Kovaļovu (2011. gadā amatu firmā pametis), gan Miķelsons, gan Meļko SIA Cell Finance pamatkapitālā ieguldījuši pa 21 000 latu.

Izspiešanā apsūdzētā bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda atbrīvošanai nepieciešamo drošības naudu pusmiljona eiro apmērā iemaksājis viņa brālis, uzņēmējs Kristaps Sprūds, aģentūrai LETA apstiprināja advokāts Jānis Rozenbergs.

Atbilstoši likumā noteiktajām prasībām Kristaps Sprūds informējis uzraugošo prokuroru, iesniedzot visus dokumentus par naudas izcelsmi, norādīja advokāts.

Kristaps Sprūds ir vienīgais šīs drošības naudas iemaksātājs.

Pats bijušais maksātnespējas administrators 16.februārī iznākot no cietuma aģentūrai LETA neatklāja, kurš iemaksājis drošības naudu.

«Firmas.lv» informācija liecina, ka Kristapam Sprūdam pilnībā vai daļēji pieder vairāki uzņēmumi, tostarp Sprūdu ģimenei piederošais juridisko pakalpojumu nozarē strādājošajais AS «MAX Group» 2016.gadā strādājis ar 529 525 eiro peļņu.

Būvmateriālu tirgotājs SIA «Smilšpapīrs» Kristapam Sprūdam pieder kopā ar vēl vienu personu. Šis uzņēmums 2106.gadā apgrozījis 315 750 eiro un strādājis ar 16 768 eiro peļņu. Uzkopšanas servisa uzņēmums «Gift lv» 2016.gadā strādājis ar 77 774 eiro peļņu, gaļas produktu mazumtirdzniecībā strādājošā «Būvbode» pirms diviem gadiem darbojusies ar 1 409 eiro peļņu. Tāpat viņam daļēji pieder bezalkohola dzērienu ražošanas uzņēmums «Ābolis».

Izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā apsūdzētajam bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam izdevies divu dienu laikā savākt un iemaksāt pusmiljona eiro lielo drošības naudu, līdz ar to viņš šopēcpusdien tika atbrīvots no apcietinājuma un atstāja Rīgas Centrālcietumu.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien nolēma Sprūdu atbrīvot no apcietinājuma pret 500 000 eiro drošības naudu. Apcietinājumā viņš atradās kopš pagājušā gada jūnija sākuma.

Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs trešdien pēc tiesas sēdes teica, ka klienta rīcībā esošie līdzekļi ir redzami amatpersonas deklarācijā, un tie lielākoties ir arestēti, tādēļ līdzekļi drošības naudai jāatrod ar trešo personu palīdzību.

Drošības nauda ir viens no likumā paredzētajiem drošības līdzekļiem. Ja apsūdzētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, drošības nauda ieskaitāma valsts budžetā. Kriminālprocesa likums paredz, ka izmeklēšanas tiesnesim ir jāiesniedz rakstveida paziņojums par iemaksātās naudas izcelsmi, kas satur informāciju par personām, kuras piešķīrušas līdzekļus drošības naudas iemaksai, un piešķirtās naudas apmēru.

Šonedēļ no likvidējamā Brasas cietuma uz citām ieslodzījuma vietām tika pārvesti pēdējie ieslodzītie, savukārt pats cietums tiks likvidēts ar šī gada 1.aprīli, pavēstīja Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) pārstāve Aija Fedorova.

Viņa norādīja, ka ar Brasas cietuma likvidāciju IeVP ietaupīs 3,5 miljonus eiro. Līdz ar cietuma slēgšanu visi notiesātie ir pārvietoti uz citām Latvijas ieslodzījumu vietām ar atbilstošu soda izpildes režīmu, savukārt personālam piedāvātas turpmāka darba un dienesta iespējas Rīgā un Rīgas reģionā.

Fedorova skaidroja, ka novecojošo Brasas cietuma ēku uzturēšana IeVP ar katru gadu kļuva arvien apgrūtinošāka un finansiāli nelietderīgāka. To pārbūve vai rekonstrukcija, ievērojot Latvijai saistošās starptautiskās soda izpildes prasības, nav iespējama, ņemot vērā ēku slikto tehnisko stāvokli un šādai pārbūvei nepieciešamos ieguldījumus.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka cietuma slēgšana ir vēsturisks pagrieziens. Ministrs uzsvēra, ka reformas kriminālsodu izpildes jomā un dinamiski pieaugošā resocializācijas attīstība prasa aizvien augstāku cietumu personāla kvalifikāciju un spēju reaģēt uz jauniem izaicinājumiem. Jaunās pieejas prasa arī jaunu ieslodzījuma vietu infrastruktūru, kurā ir ne tikai efektīvi drošības un uzraudzības risinājumi, bet arī personāla darba specifikai atbilstoši apstākļi.

Ģenerālprokuratūra nodevusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai vērienīgo uzņēmuma Latvenergo korupcijas pamatlietu, kurā apsūdzētas 12 personas, tostarp arī bijušais Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons un divi ārvalstu pilsoņi.

Prokuratūra aģentūru LETA informēja, ka šajā kriminālprocesā apsūdzības celtas par dažādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu saistībā ar laika periodā no 2004.gada 8.jūnija līdz 2010.gada 3.martam Rīgas otrās Termoelektrocentrāles (TEC) abās kārtās notikušo iepirkumu procedūru rezultātā noslēgtajiem līgumiem, proti "Latvenergo" un Šveices uzņēmuma starpā noslēgtajiem kopskaitā sešu konsultāciju līgumiem par kopējo summu 8 349 376 eiro.

Tāpat lietā figurē Latvenergo un Spānijas uzņēmuma starpā noslēgts Rīgas otrās TEC pirmās kārtas būvniecības līgums par 177 863 607 eiro un apkopes un uzturēšanas līgums par 95 000 000 eiro, kā arī "Latvenergo" un Turcijas uzņēmuma starpā noslēgts Rīgas otrās TEC otrās kārtas būvniecības līgums par 289 596 131 eiro un 57 892 156 ASV dolāriem.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta prokurore Viorika Jirgena pieņēmusi lēmumu grozīt drošības līdzekli bijušajam iekšlietu ministram un Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājam Dzintaram Jaundžeikaram.

Līdz ar to Dz.Jaundžeikaram atcelts iepriekš piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums, piemērojot citus, ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus, proti, aizliegumu izbraukt no valsts un aizliegumu tuvoties noteiktām personām.

Drošibas līdzeklis grozīts, jo zudis ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa piemērošanas pamats, DB informēja prokuratūras pārstāve Laura Pakalne. Pagājušajā nedēļā apcietinātajam radās veselības problēmas un uz Rīgas Centrālcietumu tika izsaukta ātrā medicīniskā palīdzība, kas viņu nogādāja slimnīcā.

Jāatgādina, ka šā gada novembrī Rīgas apgabaltiesa lēma paturēt apcietinājumā Dz.Jaundžeikaru. Viņš tiek turēts aizdomās par uzkūdīšanu izpaust valsts noslēpumu un par korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas un citas informācijas noslēpuma pārkāpšanu.

UBS bankas analītiķi Stefans Deo, Pauls Donavans un Larijs Heithevejs publicējuši ziņojumu, kurā runāts par eirozonas izjukšanas sekām. Ziņojums sākas ar rindām, ka eiro pašreizējā veidolā nevajadzētu pastāvēt vispār.

«Ņemot vērā pašreizējo eirozonas struktūru un pašreizējo dalībvalstu sastāvu, eiro nedarbojas. Vai nu jāmainās pašreizējai monetārā reģiona struktūrai, vai jāmainās eirozonas dalībvalstu sastāvam,» teiks ziņojumā.

Tāpat ziņojumā teikts, ka visa sistēma jau no paša sākuma pamatā ir bijuši meli. «Kāpēc jāapsver sabrukums? Sabrukums notiek, jo eiro nestrādā. Eirozonas dalībvalstīm būtu ekonomiski labāk, ja tās nekad monetārajam reģiona nebūtu pievienojušās. Kad eiro tika ieviests, pamatā tika uzsvērta valūtas kursu integrācija – valūtas kursa mehānisms bez krīzēm. Tika runāts, ka zudīs neskaidrības no kursu svārstībām un uzvērti labumi, ko gūs tirgotāji un tūristi. Tikmēr mazāk tika runāts, ka veidosies monetārā savienība, kuru būtu daudz grūtāk «pārdot» elektorātam. Monetārā savienība raugoties no ekonomiskā viedokļa ir laba ideja, ja dalība savienībā nozīmē optimālu valūtas zonu. Tas var notikt tikai saskaņā ar diviem nosacījumiem. Proti: valūtas zonas ekonomikas visas ir tik homogēnas, ka virzās vienā un tajā paša virzienā aptuveni ar vienādu ātrumu, vai dalībvalstu ekonomikas ir tik elastīgas, lai jebkuru ekonomikas rādītāju atšķirību varētu samērā ātri labot,» teikts UBS analītiķu ziņojumā.

Pēdējos gados arvien vairāk uzņēmumu izvēlas finanšu vadības funkciju nodot ārējam pakalpojumu sniedzējam nevis algot finansistus, grāmatvežus un citus speciālistus, un šādu tendence var novērot arī Latvijā.

To darīt liek dažādi apsvērumi, tai skaitā vēlme uzņēmumu saglabāt mazu un tādējādi reaģētspējīgāku un elastīgāku. Tomēr nevar noliegt, ka šādam lēmumam ir gan priekšrocības, gan trūkumi.

Viens no galvenajiem faktoriem, ko vērtējot biznesa attīstību un arī ikdienas darbu, ņem vērā uzņēmumi, ir šī brīža tirgus apstākļi un arī konkurence – tirgu raksturo gan netradicionāli finansējuma avoti, gan arī mainīgas prasības, piemēram, finanšu uzskaites vai darba samaksas noteikumu izmaiņas. Lai uzņēmumi spētu izmaiņām izsekot, neiztikt bez specializācijas un zināšanām, ko vienam vai pat vairākiem štata grāmatvežiem grūti nodrošināt.

Šis jautājums kļūst vēl jo aktuālāks situācijā, kad uzņēmums paplašina savu darbību starptautiskā mērogā – ir nepieciešams iepazīties ar citā valstī spēkā esošajiem likumiem, grāmatvedības prasībām u.c. Tas prasa no uzņēmuma vadības lielu uzmanību. Tāpēc, dažkārt mazliet novēloti, rodas fundamentāls jautājums: ko darīt – attīstīt kompetenci iekšēji vai nodot finanšu vadības funkciju specializētam uzņēmumam.

No Latvijas aizbraukušo skaits pēdējos divus gadus mazinās, taču plūsma joprojām esot liela, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Viņš atzina, ka kopš 2000.gada no Latvijas aizbraukuši 250 000 cilvēku, taču esot pazīmes, kas liecina, ka prom braucošo skaits samazināsies, bet emigrācija turpināsies.

Uz jautājumu, kāpēc Latvijas iedzīvotāji turpina pamest valsti, Hazans atbildēja, ka Latviju pārsvarā pamet darba un naudas trūkuma dēļ, kā arī meklējot izaugsmes iespējas citās valstīs.

«Gandrīz puse no aizbraucējiem valsti pamet atkārtoti, jo, atgriežoties neredz iespējas Latvijā attīstīties,» atzina profesors un piebilda, ka viņus atgriezties Latvijā attur atbilstoša darba trūkums.

Tomēr viena no satraucošākām tendencēm pēc Hazana domām ir tāda, ka Latviju arvien vairāk pamet izglītoti cilvēki un galvenais vecumā no 18 līdz 35 gadiem.

Rīgas pilētas Centra rajona tiesa ir pieņēmusi lēmumu par bijušā a/s Latvenergo vadītāja Kārļa Miķelsona atbrīvošanu pret drošības naudu 50 tūkst. Ls apmērā, DB apstiprināja tiesas priekšsēdētājas palīgs Kaspars Sadauskis.

Viņš arī pastāstīja, ka īsi pirms plkst. 17 gan procesa virzītājam, kas ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan K.Miķelsona pārstāvim ir izsniegts tiesas lēmums, kā arī motivētais tiesas lēmums par drošības līdzekļa maiņu. Uz Rīgas Centrālcietumu lēmumu par atbrīvošanu rīt no rīta nosūtīšot ar kurjeru, piebilda K.Sadauskis.

Jāatgādina, ka tiesa 17.augustā pieņēma lēmumu atbrīvot K.Miķelsonu pret drošības naudu.K. Miķelsona advokāts Egons Rusanovs pēc tiesa lēmuma paziņošanas norādīja, ka norādīja, ka viņam nav informācijas vai K. Miķelsonam ir pieejama šāda summa, bet viņi vērsīsies pie draugiem un paziņām un lūdzot attiecīgo summu saziedot.

Pagaidām nav zināms, kad Latvijas tiesās varētu tikt ieviesta videokonferences iespēja. Patlaban daudz kas atkarīgs no Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmuma, kurš skatījis SIA Datakom sūdzību par Tiesu administrācijas izsludināto konkursu.

Iepirkumā iekļauta 295 skaņu aparatūras vienību un 81 videoiekārtas iegāde, kā arī šo ierīču uzstādīšana, personāla apmācība un apkopes izmaksas. Šī iepirkuma kopējā līgumcena ir 2,38 milj. Ls, bet tā veiksmīgu pabeigšanu traucējuši dažādi šķēršļi. Tas vairākas reizes grozīts, sludināts no jauna, kā arī par to iesniegtas vairākas sūdzības, liecina informācija IUB mājaslapā. Šā gada augustā izsludinātajā iepirkumā par uzvarētāju tika atzīts SIA Lattelecom, kuram vajadzēja piegādāt video konferences un ierakstu iekārtas, tomēr SIA Datacom iesniedza sūdzību.

DB aptaujātie eksperti norāda, ka pozitīvi vērtē šādas sistēmas ieviešanu. Zvērināti advokāti Kārlis Reihmanis un Arnis Ešenvalds norāda, ka, neraugoties uz pozitīvo likumdevēja iniciatīvu, paredzot videokonferenču noturēšanas iespēju liecinieku nopratināšanai, praksē tās ieviešana saskartos ar praktiskas dabas problēmām, kuras neatrisinot, liecinieku iztaujāšana kļūtu apšaubāma un pat bezjēdzīga. Taču ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību, viņi pieļauj iespēju, ka nākotnē tiesas procesi zināmā mērā varētu kļūt virtuālāki.

Zemeņu audzēšanā svarīgākais ir zināšanas un resursi, atzīst Dēseles dārzu vadītājs Aldis Vīksne.

Viņš ir izveidojis vienu no modernākajām zemeņu audzēšanas saimniecībām Latvijā un šobrīd jau raugās eksporta virzienā.

Svarīgas tehnoloģijas

Zemenes ainaviski pievilcīgajā Embūtes pagastā uzņēmējs sāka audzēt pirms aptuveni pieciem gadiem – blakus Dēseles dzirnavām, kur šobrīd kā papildu bizness izveidots viesu nams.

Sākums zemeņu biznesam bijis pushektārs, kad iedēstīti pirmie Frigo zemeņu stādi, taču augustā, kad bija jāvāc raža, uznāca liels karstums, krusa un lietus, rezultātā puse ražas aizgāja bojā. Tad A. Vīksne sācis iedziļināties tehnoloģijās, ko lieto pasaulē, lai mazināt risku lauksaimniecībā, nonācis pie tuneļu tehnoloģijas. «Tā minimizē ražošanas risku, un kopš tā laika visu audzējam tuneļos, vienmēr iegūstam ražu,» – tā saimnieks. Strādnieki var strādāt jebkuros laikapstākļos un ražu var novākt, tiklīdz ir pasūtījumi no lielveikaliem.

Lielākais zemes, it īpaši jau mežu zemes īpašnieks Latvijā joprojām pārliecinoši ir valsts. Bet lielākie zemes saimnieki privātuzņēmumu un personu vidū ir Mono holdinga boss Mihails Uļmans, meža nozares uzņēmējs no Kurzemes Modris Fokerots un Ventspils uzņēmējs Valentīns Kokalis.

Pētījums par privātpersonām, kam Latvijā pieder vislielākās zemes platības, veidojis žurnālists Lato Lapsa sadarbībā ar Valsts zemes dienestu. Pētījums publicēts portālā Pietiek.com.

Īpašnieks Zemes platība (ha) Izmaiņas gada laikā (m2)

1. Mihails Uļmans 5253,2921 +4065100,2

Jau vairākus gadus Mono holdinga boss ir Latvijas lielāko zemes īpašnieku fizisko personu saraksta līderis, - šo statusu viņam nodrošināja no pazīstamā uzņēmēja, pašlaik parādu piedzinēju vajātā Gata Saknīša iegādātās iespaidīgās platības.

2. Modris Fokerots 4132,3103 -1572000

Arī pazīstamais Kurzemes puses meža nozares uzņēmējs turpina samazināt sev piederošās platības, taču arī gada laikā mazumā gājušie 157 hektāri nemaina viņa pozīciju šajā sarakstā.

Bijušais Latvenergo šefs Kārlis Miķelsons ceturtdien ap plkst.11 pameta Centrālcietumu. Pa cietuma durvīm viņš iznāca ar prāvu mantu skaitu - to vidū bija gan ventilators, gan pārnēsājamais ledusskapis un somas. Ventilators gan izkrita un saplīsa.

K.Miķelsons izskatījās dusmīgs un ar žurnālistiem nerunāja. Savukārt viņa dzīvesbiedre Laila mudināja žurnālistus palīdzēt: «Puiši, varējāt nevis filmēt, bet palīdzēt ielikt mašīnā mantas.» Viņa centās virs vīra turēt lietussargu, taču viņš to pastūma malā.

Bijušais Latvenergo vadītājs kopā ar kundzi un advokāta Egona Rusanova palīgu iesēdās sarkanas krāsas Alfa Romeo. Visa procedūra aizņēma aptuveni minūti. Jāatgādina, ka žurnālisti pie Centrālcietuma durvīm pulcējās jau plkst.8. Plašu sagaidītāju un atbalstītāju pulku pie cietuma nebija.

Gaidot K.Miķelsona izlaišanu, žurnālisti uzrunāja viņa dzīvesbiedri, taču viņa vien atkārtoja jau trešdien teikto, ka drošības naudu palīdzēja savākt radi, draugi un paziņas. No plašākiem komentāriem viņa atteicās un žurnālistu jautājumus nodēvēja par naiviem.