Atpūta

Uzņēmēju novēlējums Ziemassvētkos: Soļus spert apzinīgi

Sagatavojusi Linda Zalāne, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dienas Bizness turpina iesākto tradīciju, pirms Ziemassvētkiem aicinot dažādu nozaru uzņēmējus radoši izpausties. Šajā gadā kopā tika tapinātas apsveikumu kartītes, uz kurām krāsu karuselis nonāca, nevis izmantojot otu, bet gan pirkstus.

Vita Liberte, advokātu biroja BDO partnere un zvērināta advokāte:

«Savā apsveikumā esmu attēlojusi pēdu, kura mums simbolizē vairākas lietas. Ceļš sākas ar pirmo soli. Šajos Ziemassvētkos novēlu visiem mums nākamos soļus spert lēnāk nekā līdz šim, neskriet pēc sīka izdevīguma, bet izvēlēties mērķtiecīgu ilgtermiņa ceļu. Katrs veiktais solis atstāj aiz sevis pēdas, un es novēlu mums visiem rūpēties, lai šie nospiedumi ir atbildīgi. Šī pēda ir arī mans atbalsts mākslinieka Ai Weiwei radītajam karogam, ar ko viņš atgādināja cilvēcei, ka 70 gadus pēc Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas cilvēktiesības joprojām nav pašsaprotama lieta un cīņa par tām visā pasaulē turpinās. Savukārt valstij šī laikmeta kontekstā es novēlu izpratni, ka problēmas nevar atrisināt tajā pašā līmenī, kurā tās tika radītas. Es vēlu Latvijai sagaidīt jaunus, intelektuālus un gudrus līderus, cerams, ka vistuvākajā laikā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Novēlējums Ziemassvētkos: Vairāk pozitīvo stāstu

Sagatavojusi Linda Zalāne, 25.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness turpina iesākto tradīciju, pirms Ziemassvētkiem aicinot dažādu nozaru uzņēmējus radoši izpausties. Šajā gadā kopā tika tapinātas apsveikumu kartītes, uz kurām krāsu karuselis nonāca, nevis izmantojot otu, bet gan pirkstus.

Andris Lūkins, SIA Riga Spirits & Wine Outlet līdzīpašnieks:

«Gan sev, gan uzņēmējiem, gan Latvijai kopumā vēlu, lai labo ziņu būtu vairāk nekā slikto. Lai Dienas Biznesā būtu daudz rakstu par veiksmes stāstiem, kas iedvesmo, iedrošina, motivē. Noteikti vajag arī rakstus par mazāk veiksmīgiem biznesa projektiem, kas liek padomāt, izdarīt secinājumus, gūt mācību.

Es nākamajā gadā novēlu, lai nebūtu rakstu par KNAB iesāktām izmeklēšanām, kriminālprocesiem un arestiem. Ne jau tāpēc, ka par to nedrīkstētu rakstīt, bet tāpēc, ka nebūtu šādu notikumu, par ko vēstīt.

Tāpat es nenovēlu rakstus par nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu nedz uzņēmēju, nedz radošās inteliģences vidū.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

DB galvenās redaktores novēlējums Ziemassvētkos: Neaplauzt radošo dzirksti

Sagatavojusi Linda Zalāne, 25.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness turpina iesākto tradīciju, pirms Ziemassvētkiem aicinot dažādu nozaru uzņēmējus radoši izpausties. Šajā gadā kopā tika tapinātas apsveikumu kartītes, uz kurām krāsu karuselis nonāca, nevis izmantojot otu, bet gan pirkstus.

Līva Melbārzde, laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore:

«Mans zīmējums sanāca kā psihodēlija, jo viss gads manā vērtējumā bija tāds un man nav pamats domāt, ka nākamais gads būs citādāks. Līdz ar to mums nāksies sadzīvot ar šiem brīžam haotiskajiem un grūti pārredzamajiem apstākļiem.

Nākamajā gadā gan sev, gan uzņēmējiem, gan valstij kopumā es novēlu spēju būt radošiem dažādos apstākļos un atrast iespējas riskantās situācijās, ieraudzīt izdevīgās lietas gan sev, gan domāt arī par kopīgu labumu, kas diemžēl nereti paliek otrajā plānā.

Vēlu visiem drosmi, izturību, spēju realizēt savus sapņus un sasniegt pozitīvu rezultātu.»

LASI ARĪ:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārsts Pēteris Kļava uzskata, ka saturīgi pavadīt Ziemassvētku brīvdienas var, ļaujot prātam ieskatīties pašam savā esībā – tā ir kā portāls, kur gūt spēku, mieru un radošumu nākamajam gadam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kristīgajā mācībā Ziemassvētkos piedzimst Jēzus bērns. Tavs ikdienas darbs gan ir vairāk saistīts ar bērnu nāvi, nevis dzimšanu. Kā tu domā, vai Latvijas sabiedrībai vajadzētu uztraukties par demogrāfijas jautājumiem, kā to paģēr sabiedriskā doma?

Mūsu saruna ir tikai mans viedoklis. Lielais eksistences redzējums nevienam no mums nav pieejams. Balstāmies pieņēmumos un spriedumos no zināšanu summas, kas mums ir pieejama, un no personīgā skatījuma. Domāju, ka 4018. gadā Ziemassvētkos cilvēki Latvijā domās un uztvers citādi. Vēstures stundās, ja skolas vēl būs, mācīs par šiem notikumiem ar līdzjūtību – cik grūti gāja tām Baltijas valstīm, cik viņi bija neattīstīti, cik mežonīga bija viņu sociālā iekārta, cik vardarbīga bija sabiedrība. Par mūsu civilizāciju runās ar visdziļāko līdzjūtību. Vienmēr cenšos balansēt starp humoru un viedumu, liekot kopā savu dzīvi. Pliks humors nozīmē, ka esi plānprātīgs, bet viens pats viedums var novest dziļā depresijā. Pa vidu ir jānotur kaut kāds līdzsvars. Zemeslode, kuru uzskatām par savu no globāli kosmiska viedokļa, ir nekas vairāk kā psihiatrijas slimnīca brīvā lidojumā. Katra valsts ir nodaļa, kur cilvēki ārstējas. Latvijā ārstējas ar dziesmu un deju terapiju, Vācijā – ar darba terapiju. Katrā no valstīm var kaut ko iemācīties, gūt noteiktas atziņas. Domāju, ka Latvija ir viena no beigu nodaļām, kur dzimst jau visai veseli cilvēki, kam vairs nav smagi jāstrādā, bet var vairāk nodarboties ar mākslu, domāt brīvi. Jā, mums ir smaga vēsture, okupācijas. Taču tieši šis ārprātīgais 800 gadu ilgais pārdzīvojums Latvijas tautai jeb cilvēkiem, kas piedzimst latviešu ķermeņos, ir milzīga iespēja kaut ko saprast, bet jautājums – ko saprast? Augstas lietas. Manuprāt, Latvija tam ir ideāla zeme, par ko liecina arī mūsu sabiedrība. Tik daudz mīļu, viedu, tīru cilvēku ar lielu potenciālu un dziļi integrālu apzināšanos man grūti iedomāties citā zemē, lai gan esmu mazliet ceļojis pa pasauli. Tik koncentrēti mazā valstiņā! Varētu teikt, ka mūsu Latvija ir iespēja katram piedzemdēt Jēzu Kristu sirdī. Nevis kā vēsturisku personu, bet kā apskaidrības potenciālu. Šeit pasaulē nāk savā ziņā izredzētie – te ir iespēja izdzīvot ļoti augstas kosmiskas vērtības, kā tīrība, atturība, nevardarbība, klusums, tīra daba, šī zeme ir kā kosmisks portāls, kas dod iespēju kaut ko dziļi saprast. Tāpēc domāju, ka šeit nevar piedzimt ļoti daudz cilvēku. Un vienlaikus šeit ir grūti no sociālekonomiskā viedokļa. Taču neviens apskaidrots cilvēks nav bijis bagāts. Bagātība kā vērtība ir palikusi pagātnē, tā ir cita vērtību sistēma, cita prāta gultne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 24. un 25.decembrī Latvijā nav gaidāms sniegs, un šie būs vienpadsmitie Ziemassvētki bez sniega visā valsts teritorijā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma 1923.gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Iepriekš "zaļi" Ziemassvētki visā Latvijā bija 1924., 1932., 1936., 1951., 1960., 1974., 2006., 2013., 2015. un 2016.gadā.

Lielākajā daļā Ziemassvētku zemi sedz no viena līdz desmit centimetriem bieza sniega sega. Vidējais sniega segas biezums gadu gaitā samazinās.

Visbaltākie Ziemassvētki bija 1981. un 2010.gadā, kad vidējais sniega kārtas biezums valstī sasniedza attiecīgi 30 un 31 centimetru. 1981.gada svētkos reģistrēta arī dziļākā sniega sega - 51 centimetrs Ventspils novada Vendzavā.

Varbūtība sagaidīt baltus Ziemassvētkus līdz šim bijusi no 53% Pāvilostā līdz 97% Alūksnes un Vidzemes augstienē. Pēdējās desmitgadēs Rīgā sniega sega bijusi 87% Ziemassvētku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, interneta patēriņš mobilajos telefonos uz vienu lietotāju palielinājies par 82%, sasniedzot 8GB, liecina mobilo sakaru operatora Bite dati.

Mobilo telefonu lietošanas paradumu maiņu ikdienā, bet īpaši – svētkos, ietekmē galvenokārt dažādu savstarpējās saziņas platformu un aplikāciju pieaugošā popularitāte. Aizvien biežāk tā vietā, lai Ziemassvētkos un gadu mijā apsveiktu radus, draugus un paziņas, piezvanot vai nosūtot tradicionālo īsziņu, Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku tādām savstarpējās saziņas platformām kā WhatsApp, Facebook Messenger, Snapchat, Viber, Skype un citām.

Ja 2017. gada decembrī viens mobilā telefona lietotājs Bites tīklā patērēja vidēji 4,5 GB, šogad šis apjoms ir teju dubultojies, sasniedzot 8,2 MB. Ar šādu datu apjomu viens mobilā tālruņa lietotājs mēnesī apmeklēt vidēji 2000 interneta vietnes, saņemt vai sūtīt vidēji 1000 labas kvalitātes fotogrāfijas, lejupielādēt 500 dziesmas vai divas filmas, kā arī 32 stundas straumēt mūziku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemassvētku vecītis uzskata, ka labākā dāvana ir laiks. Ziemassvētkos svarīgākais ir sirsnīga kopā būšana un materiālas dāvanas ir kā suvenīrs, lai mēs atcerētos šo brīdi.

Biznesa portāls db.lv viesojās Ziemassvētku vecīša birojā Pāvilostas novada Ziemupē. Jau vairākus gadus svētku laikā Rūķupē ikviens var satikt īstu Ziemassvētku vecīti.

Kā stāsta viena no Rūķupes aktīvistēm Daiga Kadeģe, šis stāsts ir gana sens. Ideju par Ziemupi kā Ziemassvētku vecīša mājvietu pasviedis kāds Austrālijas latvietis un tā vietējiem ļoti iepatikusies.

Ziemassvētku vecīša biroju biedrība Ziemupīte sāka veidot 2006.gadā. D.Kadeģe atzīst, ka sākumā bija raizes par to, kāda būs cilvēku atsaucība. «Sākām šo projektu ar bailēm, bet sapratām, ka interese ir pārsteidzoši liela. Visi pieaugušie pēkšņi šeit kļūst par bērniem. Pie mums brauc gan tādi, kuriem ir divi gadi, gan tādi, kam astoņdesmit,» lepojas D.Kadeģe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ekonomists: Nav pateicīgs laiks mainīt alternatīvo nodokļu režīmu, bet tas jādara

LETA, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis nav pateicīgs laiks mainīt alternatīvo nodokļu režīmu, bet tas ir jādara, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē norādīja Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.

Nodokļu politikas apakškomisija šodien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) sniegto informāciju par gaidāmajām izmaiņām darbaspēka nodokļos, skarot arī jautājumu par alternatīvajiem nodokļu režīmiem.

Vilerts atzina, ka FM piedāvājums mazināt darbaspēka nodokļus ir pareizs, jo Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir viens no augstākajiem Eiropā. Tajā pašā laikā Latvijas Bankas ekonomists norādīja, ka šis nav īstais brīdis ierobežot alternatīvos nodokļu režīmus, bet tas ir jādara. "Mēs zinām, ka alternatīvos nodokļu režīmus mēdz izmanto zemā nodokļu sloga pievilcības dēļ. Taču šo nodokļu maksāšanas režīmu pievilcība būtu mazināma," klāstīja centrālās bankas eksperts, paužot atbalstu iecerētajām izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Džonsona lēmums apturēt parlamenta darbu atzīts par nelikumīgu

LETA--AFP/BBC, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas Augstākā tiesa otrdien par nelikumīgu atzinusi premjerministra Borisa Džonsona lēmumu apturēt parlamenta darbu.

Tiesai nolēma, ka Džonsons, apturot parlamenta darbu piecas nedēļas pirms 31.oktobrī paredzētās izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), rīkojies nelikumīgi.

Tiesa nolēma, ka lēmums par parlamenta darba apturēšanu nav spēkā un tagad parlamentam jāizlemj, kādu soli spert tālāk, un tas var sanākt uz sēdi jebkurā laikā.

«Par tālāku rīcību jālemj parlamentam, it īpaši spīkeram un Lordu palātas spīkeram. Ja vien nav kādas parlamenta normas, par kuru mums nav zināms, viņi var spert tūlītējus soļus, lai katra palāta var sanākt uz sēdi,» teikts spriedumā.

Parlamenta apakšpalātas spīkers Džons Berkovs apsveica tiesas lēmumu un paziņoja, ka Pārstāvju palātai bez kavēšanās jāpulcējas un viņš steidzami konsultēsies ar partiju līderiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc uzņēmēju domām, vislielākā vajadzība veikt reformas ir veselības, nodokļu, izglītības un ekonomikas jomās

Laura Mazbērziņa, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aizsardzība, nodokļi, izglītība un ekonomika – tās ir jomas, kurās, pēc Latvijas uzņēmēju domām, ir vislielākā vajadzība veikt reformas, liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uz nepieciešamību veikt reformas veselības aizsardzībā norādījuši 49% uzņēmēju, nodokļos – 45%, izglītībā – 44% un ekonomikā - 44% aptaujāto uzņēmēju.

Šo reformējamo nozaru atbildīgās ministrijas un to vadība lielākoties saņēmušas arī kritiskāko vērtējumu no uzņēmējiem par pēdējos četros gados paveikto.

«Nodokļu jomā Latvijā īpaši darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākie. Vienlaikus strauji aug darba algas, darbaspēks trūkst un arī energoresursu cenas ir augstas. Līdz ar to šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus 77% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka negaidītas izmaiņas nodokļu politikā varētu apdraudēt viņu uzņēmuma darbību. Tādēļ īpaši svarīgi, lai reformas tiktu īstenotas pakāpeniski un ļoti pārdomāti,» saka bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Francijas finanšu ministrs: Sarunas ar ASV par digitālo pakalpojumu nodokli ir ļoti sarežģītas

LETA--AFP, 20.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs pirmdien paziņoja, ka sarunas ar ASV, lai atrisinātu nesaskaņas par Parīzes lēmumu ieviest digitālo pakalpojumu nodokli, ir ļoti sarežģītas un vēl nav nodrošinājušas rezultātu.

"Mēs esam gatavi spert soļus pretī ASV, mēs esam dažus šādus soļus ierosinājuši," raidorganizācijai LCI sacīja Lemērs. "Es neslēpšu faktu, kas tas ir ļoti sarežģīti, tās ir vienas no sarežģītākajām sarunām, kādās esmu piedalījies, tās ir tālu no rezultāta."

Taču vienlaikus ministrs pauda cerību, ka līdz trešdienai tiks panākta vienošanās.

Parīze un Vašingtona 7.janvārī noteica divu nedēļu termiņu, lai izbeigtu nesaskaņas par Francijas lēmumu tādiem uzņēmumiem kā "Google", "Apple", "Facebook" un "Amazon" piemērot digitālo pakalpojumu nodokli.

Reaģējot uz šo ieceri, ASV izteica draudus noteikt muitas tarifus līdz 100% Francijas precēm 2,4 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusotra gada laikā skolotāju skaits, kuri izmanto mūzikas mācību platformu Solfeg.io, pieaudzis no 100 līdz 1700

Mūzikas mācību platformas Solfeg.io mērķa valstis ir Latvija, Zviedrija un ASV. 40% jauno lietotāju ir no ASV, skolotāji tur Solfeg.io atrod pēc atslēgas vārdiem interneta meklētājā. Tāpēc uzņēmums arvien nopietnāk domā par šo reģionu. «Rudenī sāksim aktīvus mārketinga soļus šajā virzienā, lai vairāk iesaistītu skolotājus, kuri Amerikā ir kļuvuši par mūsu klientiem,» saka Lauma Kazaka, Solfeg.io (SIA Solfegio) līdzdibinātāja. Risinājumu lieto arī daudzi skolotāji Austrālijā, Kanādā un citās angliski runājošās valstīs. Ir arī vairāki visai tāli reģioni, kur skolotāji ir atraduši Solfeg.io, piemēram, Taivānā. Kopumā risinājumu lieto 96 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

10% Latvijas uzņēmumu saskārušies ar produkcijas ļaunprātīgu kopēšanu

Lelde Petrāne, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 28% Latvijas uzņēmēju savas zināšanas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību vērtē kā labas vai vidējas, bet vairāk nekā 70% uzņēmēju tās vērtē kā nepilnīgas, liecina Patentu valdes un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" pētījums.

Vienlaikus pētījumā secināts, ka 65% aptaujāto uzņēmēju ir izpratne par priekšrocībām, ko sniedz rūpnieciskā īpašuma aizsardzība, taču ne visi to izmanto. 71% uzņēmumu norādīja, ka ļaunprātīgi viltojumi kropļo godīgu konkurenci un rada negatīvu ietekmi uz to. 10% no aptaujātajiem uzņēmējiem atzīst, ka ir saskārušies ar ļaunprātīgu savas produkcijas kopēšanu.

Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, skaidrojot pētījuma rezultātus, uzsver: "Ikvienai oriģinālai un labai idejai, kurai ir pienācīgi nostiprinātas īpašuma tiesības, piemīt milzīgs biznesa potenciāls. Ir tikai jāprot to izmantot gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. Esmu pārliecināts, ka mums Latvijā ir daudz labu produktu un dizaina ideju, ar ko varam konkurēt gan vietējā tirgū, gan starptautiski. Pētījumā secināts, ka 53% uzņēmēju atzīst, ka uzņēmums var gūt ievērojamus zaudējumus ļaunprātīgas kopēšanas dēļ, bet 10% ir pat saskārušies ar ļaunprātīgu produkcijas kopēšanu. Tas ir nopietns signāls uzņēmējiem preventīvi domāt un rūpēties par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību."

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmēji Saeimas frakcijām pauž bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēstulē Saeimas frakcijām paudušas bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi uz nekustamo īpašumu nozari, tostarp zaudējumu un izmaksu pieaugumu uzņēmējiem, kā arī konkurētspējas samazināšanos reģionā, informēja uzņēmēju organizācijās.

Vēstule ir adresēta Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV).

Vēstulē vērsta uzmanība, ka Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodika un projektētās kadastrālās vērtības 2022.gadam paredz par esošo trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma "jauno" kadastrālo vērtību.

"Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē to, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes," tajā pausts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa aptaujāto Latvijas uzņēmumu vadītāju (55 %) par būtiskāko izaicinājumu pērn savam uzņēmumam uzskatīja apgrozījuma un peļņas noturēšanu vai palielināšanu. Taču kā nozīmīgāko faktoru, kas sekmēs uzņēmuma izaugsmi, 61 % aptaujāto uzņēmēju vadītāju atzīst jaunu klientu un sadarbības partneru piesaisti.

Tā liecina "Swedbank" un SKDS pētījums. Starp būtiskiem izaicinājumiem uzņēmēji minējuši produktu vai pakalpojumu pieprasījuma noturēšanu vai palielināšanu (39 %), kvalificētu darbinieku piesaisti un noturēšanu (37 %), iekšējo procesu sakārtošanu (27 %) un klientu servisa uzlabošanu (25 %). Katrs piektais uzņēmuma vadītājs kā būtiskāko izaicinājumu norādījis jaunu inovāciju ieviešanu.

16 % uzņēmēju kā galveno izaicinājumu joprojām minējuši sadarbību ar valsts institūcijām. Visretāk nosaukto uzņēmēju izaicinājumu vidū ir naudas atmazgāšanas risku pārvaldība un starptautisko sankciju ievērošana. Arī finansējuma saņemšana bankā nav starp biežāk nosauktajiem uzņēmēju izaicinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēji pozitīvi vērtē nodokļu samaksas kārtību, bet likmes aizvien neapmierina

Žanete Hāka, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji pozitīvi novērtējuši nodokļu samaksas un administrēšanas kārtību. Savukārt nodokļu likmes arvien tiek vērtētas pārliecinoši negatīvi - liecina jaunākā bankas Citadele un SKDS veiktā uzņēmēju aptauja Citadele Index.

Nodokļu samaksas un administrēšanas kārtību Latvijas uzņēmēji kopš pērnā gada septembra novērtējuši ar indeksu 7, kas beidzot ir pozitīvs vērtējums, salīdzinot ar iepriekšējos gados sniegto negatīvo novērtējumu.

Savukārt uzņēmēju vērtējums par nodokļu likmēm neuzlabojas, arvien tās vērtējot pārliecinoši negatīvi - ar indeksu -45.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš: «Domāju, ka pozitīvs novērtējums nodokļu administrēšanai primāri ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformas rezultāts. Jaunā samaksas kārtība atcēla UIN avansa maksājumus un palielināja uzņēmumu motivāciju uzrādīt patieso peļņu. Faktiski reformas rezultātā valsts uzņēmēju maciņos ir atgriezusi ap 400 miljoniem eiro gadā, ko iepriekš uzņēmēji avansā iemaksāja valsts budžetā, bet tagad to iespējams ieguldīt investīcijās uzņēmuma attīstībai. Savukārt nodoklis tagad jāmaksā no reāli saņemtās peļņas. Tās neapšaubāmi ir uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīgas izmaiņas. Zināma loma vērtējumā par nodokļu administrēšanu varētu būt arī tam, ka pēdējos gados ir strādāts pie uzņēmēju un VID sadarbības uzlabošanas, piemēram, ieviešot «konsultē vispirms» principu, kā arī paplašināts reversā PVN lietojums.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālās pirmsakselerācijas programmas dod iespēju piekļūt zināšanām un pirmajām investīcijām

Tā norāda jaunuzņēmumu akseleratora «Startup Wise Guys» tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska. Šogad pirmo reizi «Startup Wise Guys» sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta programmu «EIT Digital» īstenoja programmu «EIT Digital Venture Program» Baltijā, Čehijā, Polijā un Slovākijā. Programma ir paredzēta agrīnas stadijas jaunuzņēmumiem, kuri vēl nav piereģistrējuši kompāniju un atrodas minimālā dzīvotspējīgā produkta attīstības procesā. Programmas dalībnieki saņem sešas nedēļas garu tiešsaistes apmācību programmu no «Startup Wise Guys» un pirmo investīciju no «EIT Digital».

A. Beļinska stāsta, ka «EIT Digital» šāda veida programmu rīko otro reizi un Baltijā tā notiek pirmo reizi. Kopumā tika saņemti vairāk nekā 300 pieteikumi visā Eiropā, bet Baltijā, Čehijā, Polijā un Slovākijā – ap 40. «Parasti «Startup Wise Guys» programmās pieteikumu skaits ir ievērojami lielāks, bet šī ir uz specifisku mērķauditoriju orientēta programma,» viņa spriež. Tāpat A. Beļinska pieļauj, ka daudzi jaunuzņēmumi tik agrīnā stadijā vēl nav gatavi uzņemties saistības un šķirties no kapitāldaļām. No otras puses, daudziem tā ir vienīgā iespēja iegūt finansējumu pirmajam prototipam, jo investori parasti dod priekšroku jau tirgū sevi pierādījušiem produktiem un uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mans pieredzes stāsts: Atteicos no laba darba ārzemēs, lai veidotu biznesa Latvijā

«Elko EP Baltic» līdzīpašnieks un vadītājs Gļebs Kiseļovs, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc studijām Lielbritānijā esmu atteicies no piedāvājuma veidot karjeru ārvalstīs, bet atgriezies Latvijā un nolēmis strādāt pie tā, lai mans vadītais uzņēmums kļūtu par Nr.1 nozarē. Runājot par sava biznesa attīstību, jāsaka - ja neiesi, nerunāsi un nepiedāvāsi, neko arī nesasniegsi.

Iemainīt biznesa uzsākšanu Latvijā, pret labu darbu ārzemēs

Vēl pirms pusotra gada studēju Lielbritānijā, vienlaikus strādājot arī labā amatā bankā. Gada laikā saņēmu trīs paaugstinājumus, līdz kļuvu par departamenta vadītāju. Būdams vēl tikai students saņēmu ļoti labu algu, tāpēc domāju arī par palikšanu tur pēc studijām un tālāku karjeras veidošanu. Saņēmu arī piedāvājumu strādāt tās pašas bankas filiālē Krievijā, kur pavērtos plašas karjeras iespējas, taču nolēmu, ka vēlos attīstīt pats savu uzņēmumu. Vēlējos redzēt sava darba rezultātu un iegūt pievienoto vērtību, tāpēc biju gatavs ieguldīt savu laiku un naudu. Bez tam pietrūka arī draugu, kas palikuši Latvijā, un māju sajūtas, tāpēc nonācu pie lēmuma atgriezties Latvijā. No draugiem un tuviniekiem gan saņēmu jautājumus, kāpēc to daru, taču tas nemainīja manu lēmumu. Ja esmu ko apņēmies darīt, vienmēr to arī izdaru!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Deviņi uzņēmēji izveido mācību programmu

Anda Asere, 03.02.2020

Mācību porgrammas “Uzņēmēju fabrika ” idejas autors un mārketinga aģentūras "Market Me Good" īpašnieks Helvijs Šmoteks.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Uzņēmēju fabrika" ir praktiskas video nodarbības, kuru mērķis ir apmācīt topošos uzņēmējus, kuri vēlas realizēt savu biznesa ideju.

Kursus izveidojuši deviņi uzņēmēji – mārketinga aģentūras "Market Me Good" īpašnieks un finanšu tehnoloģiju kompānijas "Paybis" mārketinga vadītājs Helvijs Šmoteks, velosipēdu internetveikala "Single-Speed Co." dibinātājs un informācijas tehnoloģiju kompānijas "Scandiweb" biznesa attīstības izpilddirektors Māris Skujiņš, mārketinga aģentūras "NJ Media" vadītājs Niks Jansons, audio raidījuma "Svarīgas detaļas" veidotājs Juris Baltačs, konsultāciju kompānijas "Davis Suneps Investments" dibinātājs Dāvis Suneps, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" projektu vadītājs Valters Vestmanis un IT uzņēmuma "Pixel Deer" dibinātājs Kristaps Kokins.

"Jau diezgan ilgu laiku esam pazīstami un, kad satiekamies, tad to vien darām kā runājam par biznesu, kā nopelnīt vairāk un kādas stratēģijas testējam, lai piesaistītu klientus saviem biznesiem. Pirms trim četriem mēnešiem man ienāca prātā doma: ja nu viss, ko savā starpā apspriežam, tiktu stāstīts arī cilvēkiem, kam tas ļoti interesētu? Tā dzima ideja," teic H. Šmoteks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Jaunie Darba likuma grozījumi par virsstundu apmaksu tiks apstrīdēti Satversmes tiesā

Db.lv, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir pārliecināta, ka šodien, 1.novembrī, Saeimā 3.lasījumā pieņemtie grozījumi Darba likumā, kas nosaka virsstundu apmaksas kārtību, tiks apstrīdēti Satversmes tiesā kā Satversmei neatbilstoši.

«Esam ļoti nepatīkami pārsteigti, ka aizejošā Saeima pēdējā sēdē veica šādas izmaiņas Darba likumā, neņemot vērā, ka grozījumi neatbilst Satversmei, uz ko skaidri norādīja gan Tiesībsarga birojs, gan Ārvalstu Investoru padome (FICIL), gan arī Saeimas Juridiskais birojs. Lemsim arī par aicinājumu Valsts prezidentam Raimondam Vējonim neizsludināt pieņemto likumu,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, «mēs bijām sagatavojuši kompromisa variantu, kas atbilstu Satversmei un paredzēja konkurētspējīgu un darba devēju un nodarbināto intereses aizsargājošu regulējumu par virsstundu piemaksu 50% jeb samaksu 150% apmērā par pirmajām divām virsstundām dienā visās tautsaimniecības nozarēs, ne tikai atsevišķās. Šādu priekšlikumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā bija iesniegusi LTRK un trešajā lasījumā līdzvērtīgu rosinājumu virzīja arī Saeimas deputāts Edgars Putra.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2019. gadā izšķirsies «būt vai nebūt» Latvijas restorānu nozarei

Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas restorānu nozarei 2018. gads ir bijis pagrieziena gads, kad Latvijas Restorānu biedrībai (LRB) izdevies spert būtiskus soļus nozares iziešanai no pelēkās zonas, bet nākamais gads būs izšķirošs – «būt vai nebūt» Latvijas tūrisma vizītkartei – restorāniem.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem šā gada 11 mēnešos ēdināšanas nozare ir atnesusi valsts budžetam 116.9 milj. EUR, kas ir par 17.9% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Vienlaikus nozares rezerves ir izsmeltas – pēdējā gada laikā nozares nodokļu parādi ir pieauguši par 78% – no 18.5 līdz 33 milj. EUR. Sliktākais ir tas, ka 82.5% no šiem parādiem ir aktuālie – tiem nav dots termiņa pagarinājums.

Latvijā ir tikai dažas nozares, kas bijušas pietiekami drosmīgas, lai publiski atzītu savas problēmas un nāktu klajā ar proaktīvu piedāvājumu situācijas risināšanai. Viena no tām ir būvniecības, bet otra – restorānu nozare. Šā gada februārī nozare godīgi atzina, ka restorāniem izkļūt no pelēkās zonas Latvijā liedz augstais nodokļu slogs, bet ārvalstu darbaspēka piesaiste ir restorānu izdzīvošanas jautājums. Tāpēc sagaidām, ka šī nozares iniciatīva sakārtoties tiks novērtēta un valsts institūcijas to atbalstīs. Domājot par nozares nākotni, nākamais gads būs izšķirošs - būt vai nebūt Latvijas restorāniem. Un tās nav spekulācijas. 2018. gadā vien savu darbību izbeiguši desmitiem restorānu, tajā skaitā no deviņiem LRB valdes locekļiem septiņi ir aizvēruši vai pārdevuši kādu no saviem restorāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz straujo ekonomikas izaugsmi, Latvijas uzņēmēju noskaņojums joprojām ir piesardzīgi optimistisks un vērtējums par darbaspēka pieejamību ceturksni no ceturkšņa pasliktinās - liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Latvijas uzņēmēju noskaņojums joprojām ir piesardzīgi optimistisks un sasniedz 51.3 indeksa punktus - liecina jaunākais Citadele Index pētījums. Starp nozarēm šobrīd vislielākais optimisms vērojams būvniecībā (53.8 punkti) un ražošanā (53.6 punkti). Savukārt kopējo uzņēmēju noskaņojumu pasliktina pakalpojumu nozare, kur indeksa vērtība noslīdējusi no 51.2 līdz 50.2 punktiem. Starp pakalpojumu apakšnozarēm visnegatīvākais noskaņojums šobrīd ir transporta un uzglabāšanas nozarē, kurā vienlaikus ir arī izteikts darbinieku trūkumus. Nedaudz optimistiskāki ir tirdzniecības jomā strādājošie uzņēmēji – tur noskaņojuma indekss ir 51 punkts.

Pēc viena ceturkšņa pārtraukuma pašreizējo situāciju uzņēmēji atkal vērtē pozitīvi - tagadnes indekss ir pakāpies no 48.5 uz 50 punktiem. Lai arī nākotnes indekss ir samazinājies no 54.4 uz 52.6 punktiem, arī nākotnes vērtējums ir raksturojams kā piesardzīgi optimistisks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Veselīgo mij ar garšīgo

Ilze Žaime, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kulinārās dotības un apņēmība SIA Perfecto komandai ļāvusi saldu sapni pārvērst uzņēmējdarbībā.

Laikā, kad ekonomika galvenokārt balstās uz principa – saražot pēc iespējas vairāk un lētāk īsā laika posmā, Salmiņu pāris izvēlējās iet citu ceļu – meklēt tīras izejvielas un nekonkurēt ar zemāko cenu. SIA Perfecto dzima neilgi pēc tam, kad Parex bankas sadalīšanas dēļ Haralds Salmiņš nonāca jaunas izvēles priekšā; tā krita par labu savu sapņu īstenošanai. Tagad uzņēmuma paspārnē darbojas astoņi cilvēki un top vairāki veidi našķu, kā arī šķiedrvielas no visneiedomājamākajām zālēm un nezālēm.

Sākuma punkts tirdziņos

Ražošanas vadītāja Lāsma Salmiņa ir entuziasma pilna gastronomijas speciāliste, kurai vienmēr ir paticis eksperimentēt virtuvē. Kādus no viņas radītajiem našķiem, tostarp sēkliņu plācenīšus Lutaušus, pāris pamēģināja tirgot tuvējajā Straupes tirdziņā. Lutauši guva negaidītu atsaucību, un to ražošana pašu mājās turpinājās gada garumā, līdz tur kļuva par šauru. L.Salmiņas darbs arī tagad ir jaunu garšu meklēšana un produktu radīšana. Tie vienmēr atšķirsies ar to, ka netiks izmantoti kviešu milti un mākslīgi saldinātāji vai citi garšu pastiprinātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ķīnā apstiprināta jaunā koronavīrusa nodošana no cilvēka cilvēkam

LETA--AP, 21.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnā ir apstiprināts, ka jaunais noslēpumainais koronavīruss var tikt nodots no cilvēka cilvēkam, un tas palielina šī vīrusa straujākas un plašākas izplatīšanās iespējamību, pirmdien paziņoja Ķīnas valdības ekspertu komandas vadītājs Džuns Naņšaņs.

Džuns, kurš ir respiratoro slimību eksperts, sacīja, ka divi cilvēki Guandunas provincē Ķīnas dienvidos inficējušies ar šo vīrusu no ģimenes locekļiem. Arī dažiem medicīnas darbiniekiem šī vīrusa testi bijuši pozitīvi, ziņoja laikraksts "China Daily".

Ķīnas varas iestādes pirmdien paziņoja, ka apstiprināto inficēšanās gadījumu skaits pārsniedzis 200. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins aicināja valdību spert visus iespējamos soļus pret šīs slimības uzliesmojumu.

"Jaunā koronavīrusa [izraisītās] pneimonijas uzliesmojums Vuhaņā un citās vietās ir jāuztver nopietni," sacīja Sji savā pirmajā publiskajā paziņojumā par šo krīzi. "Partijas komitejām, [provinču] valdībām un attiecīgajiem departamentiem visos līmeņos ir jāstāda pirmajā vietā cilvēku dzīvība un veselība."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandināvijas pārtikas zīmols "Entis" radījis glutēna, sojas un bezlaktozes proteīna pulveri - alternatīvu sūkalu proteīna maisījumiem, kura sastāvā ir gan augu daļiņas, gan malti circeņi.

Ar jauno produktu uzņēmums vēlas iekarot vispasaules tirgus un mainīt cilvēku attieksmi pret kukaiņu izmantošanu pārtikā.

"Mūsu mērķis ir pacelt proteīna pulverus nākamajā līmenī. Circeņu pulveris būtiski uzlabos līdzšinējos uzturvērtības rādītājus - tas bagātīgi satur B12, dzelzi, cinku un šķiedrvielas, ko līdz šim uztura bagātinātajos bija grūti atrast pienācīgā daudzumā. Tāpat pulveris izceļ zirņu un ķirbju aminoskābju profilu, ko izvēlējāmies pievienot receptei," skaidro uzņēmuma izpilddirektors Samuli Taskila.

Viņš piebilst, ka proteīna uztura bagātinātāju vidū, galvenokārt, dominē sūkalu proteīns, ko izgatavo no piena. Taču uzņēmums vēlējies radīt produktu, kas nesatur pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru