A 1.aprīli Krievija, paceļot izvedmuitu baļķiem, to izvešanu padara par vēsturi, tādējādi kokrūpniekiem liekot revidēt nospraustos plānus.

Krievija turpina tās valdības 2007. gada februārī nolemtā izpildi -paaugstināt minimālo izvedmuitu zāģbaļķiem - pat neraugoties uz Eiropas Savienības un atsevišķu tās dalībvalstu, it īpaši Somijas aktīviem protestiem un draudiem ar iespējamo veto Krievijas uzņemšanai Pasaules tirdzniecības organizācijā. Jārēķinās, ka lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Japānas un Ķīnas kokrūpniekus. Minimālo izvedmuitu skujkoku apaļkokiem Krievija palielina pakāpeniski - ar šā gada 1. aprīli no pašreizējiem 10 eiro/m3 to palielinot līdz 15 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts 2009. gadā, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 50 eiro/m3 likmi. Uzņēmējiem jārēķinās, ka izvedmuita tiek noteikta % no darījumu vērtības, kas ar 1. aprīli būs 25 % (līdz šim 20 %) un 15 eiro (līdz šim 10 eiro) ir maksimāli iespējami mazākā summa.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Faktiski visu savu darba mūžu nostrādājis Latvijas drošībsargājošo ieVistu zagļi un cilvēki hūtēsstāžu vadošos amatos, bijušais kriminālpolicijas šefs Aloizs Blonskis ir uzkrājis pamatīgu informācijas bagāžu par bēdīgi slavenajiem reketa laikiem, par savulaik vareno uzņēmumu skumjo likteni, kā arī mūsu politisko un ekonomisko eliti.

Arvien biežāk izskan, ka līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos attiecībā uz noziedzības pieaugumu Latvijā varētu atgriezties deviņdesmito gadu līmenis. Cik lielā mērā varat tam piekrist?

Domāju, ka deviņdesmitie gadi vairs neatgriezīsies – tas viss bija citādāk.

Kādas ir galvenās atšķirības?

Pašreiz Latvija ir neatkarīga valsts Eiropas Savienībā, bet deviņdesmitajos mēs vēl labu laiciņu bijām daļa no Padomju Savienības pat vēl pēc neatkarības atgūšanas.

Jordānija ir labs tūrisma galamērķis ģimenei ar bērniem, jo tā ir diezgan droša Tuvo Austrumu valsts, kur ir iespēja apskatīt vēsturi klātienē

Kāpēc turp doties?

Mēs ar vīru Māri gribējām aizbraukt uz kādu tālāku galamērķi tieši ar bērniem. Gribējām viņiem parādīt kaut ko mazliet citādu, nekā viņi ir redzējuši līdz šim, un izvēlējāmies Jordāniju, jo likās, ka tas ir piedzīvojumiem bagāts galamērķis, ļoti atšķiras no tā, ko bērni ir redzējuši Eiropā, vienlaikus šī ir reģionā teju vai drošākā vieta, ja neskaita slēgtās kūrortu zonas. Mēs savā laikā esam diezgan daudz ceļojuši Tuvo Austrumu reģionā, arī vienā no saviem pirmajiem ceļojumiem divatā bijām Omānā, un mums no tā ir siltas atmiņas.

Braukt kā ģimenei uz Tuvajiem Austrumiem patiesībā ir lielisks ceļošanas formāts. Kultūrās ar salīdzinoši konservatīvu vai tradicionālu sabiedrību ceļotāji ar bērniem ir lielā cieņā, nav nekādu iespējamo problēmu vai jautājumu, kādus varētu uzdot individuāliem ceļotājiem vai jauniem pāriem. Jutāmies pietiekami droši doties arī ārpus standarta tūristu takām. Bērni vietējiem ļoti patīk, visi vēlas ar viņiem parunāties, kaut ko simbolisku uzdāvināt, parādīt telefonā paši savus bērnus un pastāstīt par viņiem. Šķiet, brīžiem mūsu bērni bija pat mazliet samulsuši no tā, cik liela uzmanība viņiem tika pievērsta, piemēram, tur katrs viesmīlis centās pajautāt pašam bērnam, ko viņš vēlas, kamēr Eiropā tomēr ierasts, ka personāls runā tikai ar pieaugušajiem. Protams, jārēķinās, ka, ceļojot ar bērniem, viss notiek lēnāk un ir jāpielāgojas, visu darījām viņu tempā un arī aktivitātes pielāgojām viņu interesēm.

Iepirkumu uzraudzības birojs atļāvis a/s Pasažieru vilciens slēgt līgumu ar konkursā uzvarējušo Spānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF), un, kā šorīt preses konferencē informēja Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, līgums tiks parakstīts aptuveni mēneša laikā.

Tādējādi noslēdzas teju divus gadus ilgušais jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss, kurā bez sūdzībām IUB ir notikusi arī Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņa, veiktas vairākārtējas konkursa nolikuma izmaiņas.

Šobrīd sākts darbs pie dokumentācijas, lai vilcienus iepirktu.

Pirmais testa vilciens Latvijā varētu nonākt 2013. gadā, bet regulārus pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem var gaidīt 2014. gadā.

Konkursa pirmajā kārtā pieteicās trīs pretendenti -CAF (Spānija), a/s RVR sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice). Visi pretendenti ieguva tiesības startēt otrajā kārtā. Tiesa, vienam pretendentam RVR sadarbībā ar Bombardier tiek izvirzīts nosacījums, proti, RVR sadarbības partnerim Bombardier būs jāuzņemas atbildība par iepirkuma līguma izpildi. Otrajā kārtā savu piedāvājumu iesniedza tikai CAF.

AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ir iesniegusi sūdzību par VAS Pasažieru vilciens (PV), kuras rīcībā esot skaidri saskatāmas intereses par to, lai konkursā uzvarētu Stadler.

Sūdzībā RVR norāda uz PV diskriminējošo attieksmi pret RVR un vairākām nelikumībām PV darbībā un lēmumos. Ievērojot to visu, RVR lūdz IUB apturēt iepirkuma procedūru un aizliegt PV slēgt iepirkuma līgumu, kā arī uzdot PV novērst pārkāpumus kandidātu atlasē, atceļot tās prettiesiskos lēmumus, kas pārkāpj gan Latvijas Republikas likuma Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām, gan Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17EK normas.

Sūdzībā RVR norāda, ka PV izvirza papildu prasības tikai vienam no iespējamajiem piegādātājiem, t.i., RVR, pieprasot tā apakšuzņēmējiem uzņemties 100% atbildību par visu līgumu. Citu pretendentu apakšuzņēmējiem šādi nosacījumi netiek izvirzīti.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

Rīgas apgabaltiesa šodien pilnībā noraidīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības «Nacionālo būvkompāniju apvienība» - prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts.

Pirmās instances tiesa bija apmierinājusi prasību daļā par parāda pamatsummas 9 272 319 eiro piedziņu un noraidījusi prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu 2 862 212 eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa bija noraidījusi prasību par pamatsummu, apelācijas instances tiesai nebija pamata vērtēt prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu, pieņemto nolēmumu skaidroja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis Valdis Vazdiķis.

Lietas būtība ir par to, vai Latvijas valsts Kultūras ministrijas personā ir pilnībā norēķinājusies ar pilnsabiedrību «Nacionālā būvkompāniju apvienība» par LNB būvniecību atbilstoši līgumā par LNB būvniecību pielīgtajam.

airBaltic izsūta relīzi, kurā preventīvi gatavojas skaidrot Eiropas Komisijai savu darbību un pagātni. Tiek izteiktas aizdomas, ka Eiropas Komisija (EK) varētu uzsākt izmeklēšu pret airBaltic par nelikumīgu valsts atbalstu.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir tikusi informēta, ka Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS), bijušais aviokompānijas akcionārs, ir iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijas konkurences ģenerāldirektorātā par 2012.gadā veiktajām akcionāru darbībām, kas galarezultātā noveda pie aviokompānijas pārveidošanas procesa, teikts airBaltic relīzē. Savukārt airBaltic izpilddirektors Martins Gauss norāda: « Mūsu airBaltic ReShape biznesa plāns ir veiksmīgs, ik mēnesi tiek uzrādīti labāki rezultāti nekā sākotnēji paredzēts. Šis sasniegums norāda, ka ReShape biznesa plāns ir pamatīgs un reālistisks, un tas mūs padara pievilcīgākus potenciālo nākotnes investoru acīs.» Tomēr airBaltic pārstāvji norāda, ka BAS sūdzība ir atgādinājums, ka pagātnes notikumi ir jāatrisina. «Lai to panāktu, mēs esam izveidojuši ekspertu un padomdevēju komandu, kuras galvenais darba uzdevums būs atrisināt jautājumus, kas radušies sakarā ar šo sūdzību,» tā airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

Lietā par miljardierim Pjotram Avenam noteiktajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām Latvija apelācijas sūdzībā Eiropas Savienības Tiesā (EST) nav ietvērusi nekādu jaunu informāciju vai jaunus argumentus, apgalvoja Avena advokāts Ārons Bass.

Advokāts neatklāja Latvijas apelācijā ietverto pamatojumu, jo gatavo tiesai savu atbildi uz to, bet uzvēra, ka "Latvija neiesniedza neko jaunu, un noteikti nekādus spēcīgus juridiskus argumentus".

Viņaprāt, EST Vispārējās tiesas lēmums Avena gadījumā ir ārkārtīgi labi pamatots, un Latvijas apelācijā nav norādīti nekādi nopietni iemesli tā atcelšanai.

"Grūti saprast, kāpēc šāda apelācija tika iesniegta, vismaz no juridiskā viedokļa," norādīja advokāts.

LETA jau ziņoja, ka argumenti, kas ir iekļauti apelācijas sūdzībā par Avenam labvēlīgo tiesas spriedumu, ir apstiprināti Ministra kabineta sēdē un šobrīd uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju, tāpēc Tieslietu ministrija (TM) tos neizpauž.

Krievijas baļķu plūsma varētu tuvāko pāris gadu laikā pārtrūkt, ja kaimiņvalsts pildīs iecerēto - pacels izvedmuitu līdz 50 eiro/m3. Ar Krievijas valdības 5. februāra lēmumu apstiprināti apaļkoksnes jaunie izvedmuitas tarifi, kuru pirmo ietekmi varam just jau šovasar, ziņo meža nozares portāls Latvianwood. Faktiski Krievijas lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas un Ķīnas kokrūpniekus.

Pēc portāla Latvianwood ziņām izvedmuitu apaļkokiem Krievija paredzējusi palielināt jau ar šā gada 1. jūliju, no pašreizējiem 4 eiro/m3 to palielinot līdz 10 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts jau 2008. gada aprīlī, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 15 eiro, bet jau ar 2009. gadu tā sasniegtu 50 eiro/m3 likmi. Latvianwood rīcībā esošais dokuments paredz ne tikai būtiski kāpināt izvedmuitas tarifu skujkoku zāģbaļķiem, bet tādu ieviest arī lapkoku apaļkoksnei un pat papīrmalkai, kurai tādas līdz šim vispār nebija.

Ražot Krievijā

Daļa uzņēmēju uzskata, ka Krievija pakāpeniski turpināšot palielināt izvedmuitas tarifus līdz brīdim, kad izdevīgāk būs pārstrādāt apaļkoksni Krievijā, nekā maksāt izvedmuitu un to pašu darīt kādā citā valstī. Paaugstinot izvedmuitu, Krievijas valdība rūpējoties par to, lai vismaz apaļkoksnes pirmapstrāde attīstītos tieši Krievijā. Pēc vairāku uzņēmēju domām, nav būtiskas nozīmes, kādēļ Krievijas koksnei pieaug cenas - vai tas ir izvedmuitas, vai kādu citu iemeslu dēļ, svarīgāk - vai šīs cenas ir ekonomiski pieņemamas.Pēc Krievijas RBC-Daily ekspertu un Latvijas uzņēmēju domām, tas varētu būtiski ietekmēt nevis tos kokrūpniekus, kuri Krievijā iegādājas procentuāli nelielu daudzumu no kopējā nepieciešamā apaļkoksnes daudzuma, bet gan tos, kuri ir tiešā veidā atkarīgi no Krievijas apaļkoksnes importa un kas sasniedz 30-50%. Palielinot izvedmuitu, Krievija faktiski varētu izraisīt arī attiecīgo sortimentu zāģbaļķu cenu pieaugumu Latvijas tirgū, jo tos šeit varētu mēģināt iepirkt ne tikai vietējie kokrūpnieki, bet arī Igaunijā bāzētie, kuri šobrīd ir lieli Krievijas apaļkoksnes pārstrādātāji. Savukārt tāds Krievijas solis veicinās zāģmateriālu izvešanu, tostarp arī uz Latviju, kur tiktu pievienota vērtība - radīs koksnes izstrādājums ar augstāku pievienoto vērtību.

Uz Indiju braucu apmēram divas reizes gadā, tur pārstāvu Latvijas, kā arī vietējos Indijas māksliniekus

Iesaka Ivonna Veiherte, Galerija 21 direktore

Biznesa attīstības iedīgļi Indijā ir senāki. Pirmo reizi uz Indiju aizbraucu 2007.gadā, kad ļāvos draugu aicinājumam doties uz šo valsti, pat nezinot, ko tur darīsim. Mani interesē joga, taču ne tādā mērā, lai šāda iemesla dēļ turp dotos, par biznesa iespējām šajā valstī nemaz nerunājot. Pavadījām trīs nedēļas, bet brīdī, kad bija jādodas mājup, es saplēsu avio biļeti un teicu, ka Indijā uzkavēšos vēl kādu laiku, tad jau redzēs, cik ilgi. Vēlējos tur pabūt viena, iepazīt vietējo vidi. Toreiz apmetos Rišikešā, kur nodzīvoju sešas nedēļas. Tas bija labs pārbaudījums, un pēc tam man radās iespēja Indijā sākt aktivitātes mākslas jomā. Indieši ir pieraduši pie eiropiešieiem, pratuši sadzīvot ar angļu kolonistiem. Viņi visi runā angliski un kopumā iebraucējiem ir atvērti. Sāku braukt uz mākslas mesēm un pārstāvēt latviešu māksliniekus Indijā, bet tad sapratu, ka būtu interesanti un pat vairāk vērts Indijā sadarboties ar viņu vietējiem māksliniekiem, jo katrā valstī jau vairāk turas pie savējiem. Sākotnēji, lai to darītu (un pat, iespējams, tādēļ, lai būtu iemesls doties profesionāli izaicinošā ceļojumā), viena pati divos mēnešos apmeklēju gandrīz vai visas Indijas pilsētas, kurās kaut kas notiek saistībā ar mūsdienu mākslu. Protams, man bija rekomendācijas un sagatavoti kontakti, lai tiktu tur uzņemta, bet neslinkoju atrast citus. Tas bija vērtīgi! Fiziski tas nebija viegli, jo katrā vietā iznāca uzkavēties ļoti neilgi. Kopumā papildināju priekšstatu par šo sfēru un tagad zinu gandrīz vai visus tirgus spēlētājus, Indijas laikmetīgās mākslas stiprās un vājās puses, jo mana pieredze mākslas jomā ļauj saskatīt arī reālās perspektīvas. Tagad vairākus gadus uz Indiju braucu caurmērā divas reizes gadā.

Ekvadorā es atgriezos otro reizi, jo pirmoreiz tur viesojos pirms aptuveni 15 gadiem, kad devāmies braucienā uz Galapagu salām, kas joprojām starp daudziem citiem ceļojumiem, kas pēc tam vēl piedzīvoti, ir viens no spilgtākajiem iespaidiem.

Galapagu salas ļauj cilvēkam nokļūt dzīvnieku pasaulē, un es joprojām atceros, kā pludmalē sauļojās jūras lauvas ar kuplām ģimenēm, nevis cilvēki. Šoreiz ceļojuma mērķis nebija vēlreiz nokļūt starp dzīvniekiem, bet bija vilinājums doties maģiskā braucienā ar seniem un mistiskiem ceremoniju piedzīvojumiem. Bija vairākas sakritības, un acīmredzot, ja cilvēks ir kaut kam nobriedis, tad tas dzīves ceļā nāk. Es pavisam nejauši saņēmu uzaicinājumu šī gada februārī piedalīties ceļojumā uz Ekvadoru un Kolumbiju pie senajiem džungļu dziedniekiem. Man tas šķita tieši laikā, un es pieteicos braucienam, kura programmu veidoja puisis no Igaunijas, kurš pirms četriem gadiem ar visu ģimeni pārcēlās uz dzīvi Ekvadorā. Grupā bija 12 pieredzējuši cilvēki, daudzi no viņiem bija ciguna praktizētāji.

Skandalozo Kempmayer Media Limited esot dibinājis Latvijas neatkarīgās televīzijas (LNT) vadītājs Andrejs Ēķis, vēlāk caur ofšoriem piesaistot politiķi Andri Šķēli. Viņi to noliedz.

Tā Db apgalvoja sevi par šo darījumu līdzdalībnieku dēvējošais, PR speciālists un tālaika A. Šķēles uzticības persona Jurģis Liepnieks. Viņš klāstīja, ka skandalozo britu uzņēmumu Kempmayer Media Limited (KML) esot dibinājis A. Ēķis, vēlāk caur ofšora kompānijām piesaistot politiķi un uzņēmēju Andri Šķēli, kas arī savas saites ar KML nevēlējās afišēt.

A. Ēķis Db kategoriski noliedza, ka būtu dibinājis KML: "Zinu, kas ir Kempmayer, jo esmu konsultējis tā direktoru (Toniju) Flanaganu (Tony Flanagan). Protams, pazīstu arī cilvēkus, kas saistīti ar digitālās televīzijas projekta ieviešanu Latvijā, jo pats televīzijas biznesā strādāju visu mūžu, jo vairums šo cilvēku ir televīzijas profesionāļi. Bet tikpat skaidri es zinu un varu pateikt, ka Kempmayer es neesmu dibinājis." Db neizdevās iegūt vēl vienas sarunā minētās personas - advokāta Jāņa Lozes komentāru.Kā iemeslu, kādēļ vēršas pie Db, J. Liepnieks min, viņaprāt, politizēto t.s. digitālās televīzijas afēras izmeklēšanu, kurā noplūdusi informācija. "Nekad neesmu slēpis, ka esmu bijis iesaistīts šajā lietā, un nebaidos atbildēt ne par vienu savu vārdu vai darbību," viņš norāda.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja advokāta Saulveža Vārpiņa sūdzību par Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesneses Irēnas Milleres 22.novembra lēmumu, ar kuru AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) prezidentam Ivaram Priedītim kā drošības līdzeklis tika piemērots apcietinājums.

Apgabaltiesa atstāja negrozītu minēto lēmumu, līdz ar to Priedītis pagaidām paliks apcietinājumā.

Kā ziņots, Vārpiņš savā sūdzībā bija norādījis, ka Kriminālprocesa likums (KPL) personai apcietinājumu kā drošības līdzekli ļauj piemērot tikai tādā gadījumā, ja lietā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, taču kriminālprocesā nekādu konkrētu ziņu neesot.

Pēc advokāta domām, izmeklēšanas tiesnesei 22.novembrī nebija pamata savā lēmumā apgalvot, ka, neapcietinot Priedīti, viņš var traucēt pirmstiesas izmeklēšanai - sazināties ar citām, iespējams, noziedzīgā nodarījumā iesaistītām personām, savstarpēji saskaņot liecības, slēpt pierādījumus vai kontrolēt turpmāku naudas summu pārskaitīšanu, izmantojot arī ārzonu kompāniju norēķinu kontus.

ASV Vērtspapīru un biržu komisija (SEC) ceturtdien iesniedza tiesā sūdzību par elektrisko automašīnu ražošanas firmas «Tesla Motors» vadītāju Īlonu Masku, apsūdzot viņu investoru maldināšanā ar nepatiesiem paziņojumiem par plāniem pārtraukt uzņēmuma akciju kotēšanu biržā.

Masks 7.augustā tviterī paziņoja, ka ir nodrošināts finansējums akciju atpirkšanai no tiem akcionāriem, kas tās vēlēsies pārdot, un piedāvātā cena plānota 420 ASV dolāru par akciju. Ja «Tesla» aizietu no biržas, tad pašreizējie investori varētu saglabāt savas uzņēmuma akcijas, izmantojot īpašu fondu, vai arī tās pārdot par 420 dolāriem par akciju, rakstīja Masks.

Maska tvīti toreiz izprovocēja «Tesla» akcijas cenas strauju palielināšanos.

SEC paziņoja, ka Maska paziņojumi tviterī bija «nepatiesi un maldinoši», jo viņš nekad nebija apspriedis vai apstiprinājis šādus plānus ar kādu finansējuma avotu.

SEC sūdzība tika iesniegta ASV federālā apgabala tiesā Ņujorkas Manhetenas rajonā.

#Skonto stadiona īpašnieki SIA «Adventika Group» izskata iespēju vērsties starptautiskā tiesā.

Skonto stadiona īpašnieki SIA «Adventika Group» izskata iespēju vērsties starptautiskā tiesā, jo Rīgas apgabaltiesa noraidīja uzņēmuma prasību par tiesu izpildītāja Mārtiņa Eglīša darbībām saistībā ar kustamās mantas demontāžu un izvešanu no stadiona, informēja «Adventika Group» valdes loceklis Aleksandrs Krakovs.

Uzņēmumam ir tiesības vērsties ģenerālprokuratūrā un apstrīdēt apgabaltiesas lēmumu, taču Krakovs norādīja, ka uzņēmumam nav ticības Latvijas tiesu sistēmai, tādēļ tiek apsvērta iespēja vērsties starptautiskā tiesā.

Rīgas apgabaltiesa 16.janvārī noraidīja «Adventika Group» blakus sūdzību lietā par tiesu izpildītāja Mārtiņa Eglīša darbībām saistībā ar stadionu, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Pelnījis miljonus, spēlējoties Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, viņš tagad ceļ mājas Amerikā, bet to, kas pašlaik notiek Latvijā, sauc par laiku, kad beigušies Ziemassvētki. Tāds ir 29 gadus vecais uzņēmējs, basketbola kluba VEF dibinātājs, Latvijas basketbola savienības padomes loceklis Mārtiņš Lauva.

Sarunas sākumā Mārtiņš atgādina, ka vēl pirms gada teicis, ka vienīgā reālā iespējamā mūsdienu apokalipse ir finanšu krīze, jo pasaules finanšu sistēma uzbūvēta ļoti absurdā un gandrīz nepārvaldāmā veidā. Kā piemēru viņš min Čikāgas preču biržu, kur no dienā noslēgtiem daudzu miljardu darījumiem tikai 1 % ir reālas preces, bet pārējie 99 ir uz to procentu atvasinātie vērtspapīri. Tas pats notika ar nekustamo īpašumu ASV, skaidro Mārtiņš. «Iedomājies, kāds nabaga amerikānis maksā par savu māju kredītu 500 dolārus mēnesī, šo kredītu kāds smuki iepako un pārdod biržā, bet uz šī iepakojuma tiek uzcelta vesela piramīda ar atvasinātajiem vērtspapīriem, tā ka beigu beigās tāds Lehman Brothers, kurš bija piramīdas augšgalā, beigās pat nesaprata, ko īsti pērk. Te nu ir rezultāts. Lielākie cietēji īstenībā nav amerikāņi, jo tie iepakoja nekustamā īpašuma vērtspapīru portfeļus, bet Āzijas, Eiropas, Austrālijas, Japānas investīciju bankas, pensiju fondi, kas ieguldīja šajās investīciju bankās (Lehman Brothers, Chase Manhattan, Bearn Stearns utt.) vai arī aizdeva tām naudu. Tie, kas pārdeva vērtspapīrus, tagad sēž Havajās, dzer kokteili un ņirdz par to visu. Pašreizējās finanšu sistēmas pieredze ir šausmīgi īsa, kādi 30 – 40 gadi, kā reaģēt uz šādām krīzēm, vells viņu zina! Var tikai izteikt pieņēmumus.»

GE Money Bank, vēloties apķīlāt SIA Nelss mantu, netīšām apķīlājis a/s Latvijas valsts meži (LVM) baļķus, un par to tiesā ir iesniegta sūdzība, ziņo laikraksts Staburags.

SIA Nelss Aizkraukles rajona tiesā iesniedzis sūdzību par tiesu izpildītājas Dzintras Haukas rīcību, aprakstot nekustamo mantu — baļķus, jo tie pieder trešajai personai — akciju sabiedrībai Latvijas valsts meži, kas mantu piegādājusi uz parāda.

SIA Nelss pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Andrejs Strautiņš tiesā apgalvojis, ka aprakstīšanas brīdī tiesu izpildītāja esot zinājusi, ka uzņēmuma teritorijā Aizkrauklē esošie 25.2 tūkstoši kubikmetri baļķu pieder LVM, taču baļķi tikuši saskavoti, un darbs apmēram uz divdesmit dienām apstājies, pakļaujot dīkstāvei ap 150 darbinieku, turklāt apaļkoku vērtība šajā laikā samazinājusies. Sūdzībā lūgts tiesu atcelt mantas aprakstīšanas aktu kopš tā uzrakstīšanas brīža.

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmums apturēt konkursu par atbalsta pakalpojumu sniegšanu Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) lauku platjoslas attīstības projektam var kavēt daļas no šī projekta izpildi, informēja LVRTC tirgzinības vadītāja Ilze Svikliņa.

Svikliņa pavēstīja, ka «LVRTC rīkosies atbilstoši IUB lēmumam», kas prasīja no apturētā konkursa nolikuma svītrot prasības par pretendentu kvalifikācijām, kuras sūdzībā bija apstrīdējis viens no pretendentiem - SIA AA Projekts. «Taču radusies situācija nozīmē to, ka atsevišķas projekta aktivitātes var tikt izpildītas vēlāk nekā sākotnēji plānots,» raksta LVRTC.

Savukārt «konkursa nolikuma precizēšana, jauna konkursa izsludināšana un potenciālā līguma noslēgšana prasīs vairākus mēnešus. LVRTC pašlaik pārstrādā projekta realizācijas grafiku un tajā iesaistāmos resursus,» norāda LVRTC.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamentam atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību, ir stājās spēkā Zemgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru ir apmierināta SIA "Eko osta" prasība pret SIA "Skonto būve" par pamatparāda 1 893 012 eiro un līgumsoda 189 301 eiro piedziņu, informē tiesā.

"Eko osta" bija vērsusies tiesā, jo "Skonto būve", kas ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši neesot spējusi segt savas saistības par darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkumā "Vēsturiski piesārņotās vietas "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" projektēšana un sanācijas darbi".

"Eko ostas" pārstāvji apgalvoja, ka visi 2014.gada 7.oktobrī noslēgtajā līgumā starp "Eko ostu" kā apakšuzņēmēju un "Skonto būvi" kā ģenerāluzņēmēju paredzētie darbi paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015.gadā.

Būvfirmā pauda viedokli, ka "Eko osta", pretēji līguma nosacījumiem, ir izrakstījusi nepamatotus rēķinus par darbiem, kas nav saskaņoti ar pasūtītājiem.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) lēmis atļaut SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" slēgt līgumu ar personu apvienību "B.S.L. Infra" par "Rail Baltica" stacijas, estakādes un dzelzceļa būvniecību lidostā "Rīga", liecina IUB lēmums.

IUB izskatīja personu apvienības "Saipem-Rizzani De Eccher JV" iesniegto sūdzību par iepirkuma procedūru, tostarp par konkursā iesniegtajiem piedāvājumiem piešķiramo punktu aprēķinu formulām un piedāvājumu vērtēšanas kritērijiem.

"Saipem-Rizzani De Eccher JV" sūdzībā arī kritizējusi, ka "B.S.L. Infra" ir piedāvājis koplietošanas ceļu vietā izmantot dzelzceļa sliedes, noslēdzot par to atsevišķu vienošanos ar VAS "Latvijas dzelzceļš" par iespējamu dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.

""Saipem-Rizzani De Eccher JV" ir ārvalstu uzņēmumu apvienība, kuri nevar paredzēt, ka pasūtītājs varētu dot iespēju kādam no pretendentiem slepus vienoties ar Latvijas valstij piederošu monopoluzņēmumu par tā īpašumā esošas infrastruktūras ilgstošu izmantošanu. Ja šāda iespēja tika sniegta vietējiem uzņēmējiem, par to neinformējot ārvalstu uzņēmumus, tā ir atzīstama par diskriminējošu un pretrunā ar Publisko iepirkumu likuma principiem," pauž sūdzības iesniedzējs.

Satversmes tiesas uzdevums ir izvērtēt normatīvo aktu atbilstību Satversmei, taču konstitucionālās tiesas spriedumu saturs liecina, ka nodokļu jautājumos tā pieņem ļoti konservatīvu un piesardzīgu pozīciju.

Šādus secinājumus izraisa tiesai iesniegto sūdzību izskatīšanas gaita un pieņemtie spriedumi.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai. Praksē kritērijs «acīmredzami nepietiekams pamatojums» dod Satversmes tiesai plašas iespējas atteikties ierosināt jebkādu konstitucionālo sūdzību neatkarīgi no tā, cik detalizēts un juridiski argumentēts pamatojums ir sniegts sūdzībā, un Satversmes tiesa šo iespēju arī bieži izmanto. Piemēram, ja konstitucionālajā sūdzībā pieteicējs argumentēti un ar finanšu prognozēm uzrāda, kādā veidā jaunais normatīvais regulējums nesamērīgi samazinās uzņēmuma finanšu rādītājus, tomēr minētais ne vienmēr no Satversmes tiesas puses tiks uzskatīts par pietiekamu pierādījumu, ka normatīvais regulējums rada uzņēmumam faktiskus zaudējumus. Diemžēl lēmumos par atteikšanos ierosināt tiesvedību Satversmes tiesa sniedz ļoti īsu un neizvērstu argumentāciju, bieži vien aprobežojoties ar vienas rindkopas garu vispārēju apgalvojumu, ka nav pierādīts aizskārums vai ka nav pietiekama argumentācija.