Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Konkurences padome (KP) atļauj AS Swedbank pārņemt daļu VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) aktīvu - dažāda veida kredītus un noguldījumus, tāpat dota atļauja SIA Swedbank līzings iegādāties 100% SIA Hipolīzings kapitāla daļu. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ceturtdien nolēmusi atļaut Swedbank un SEB bankai iegādāties Hipotēku bankas daļas, informēja FKTK.

Nolemts izsniegt atļauju Hipotēku bankas komercdaļas uzņēmuma pārejai Swedbank un SIA Swedbank Līzings īpašumā, jo likumā noteiktās prasības izpildītas un Hipotēku bankas klientu kopējās intereses ievērotas.

FKTK kā sektora uzraudzības iestāde darījumā izvērtē divus virzienus, - pirmkārt, lai komercdaļas uzņēmuma pārejas procesā būtu ievērotas Hipotēku bankas klientu intereses; otrkārt, lai tas būtiski neietekmētu Hipotēku bankas un Swedbank stabilitāti un tiktu izpildītas visas normatīvās prasības. FKTK padome sniedz atļauju uzņēmuma pārejai, jo neredz šķēršļus darījuma tālākai virzībai, skaidro FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Tuvojoties lēmuma pieņemšanas termiņam, ir saasinājusies cīņa ap tiesībām konsultēt VAS Latvijas Hipotēku un zemes bankas (Hipotēku bankas) komercdaļas pārdošanu, kuras apjoms tiek lēsts vairāk nekā 300 miljonu latu apmērā.

Neoficiāla informācijas, kas ir aģentūras LETA rīcībā, liecina, ka par šim tiesībām interesi izradījuši vairāki pretendenti, taču par reālāko tiek uzskatīts SEB grupas konsultāciju uzņēmums SEB Enskilda, kas jau iepriekš konsultēja Hipotēku bankas pārveides procesu. Konkursā pieaicināto pretendentu loks gan bijis samērā ierobežots - aicināti tikai tie pretendenti, kam līdz šim bijusi saistība ar Hipotēku banku.

Neoficiāli tiek paustas bažas par SEB Enskilda priekšrocībām šajā atlasē. Šis konsultants cieši saistīts ar SEB banku, kas tai radītu būtiskas priekšrocības gaidāmajā Hipotēku bankas komercaktīvu pārdošanā. Tiek arī atgādināts par finanšu ministra Andra Vilka (V) iepriekšējo ilggadējo darbu SEB bankā.

Valsts zemes dienests (VZD) visiem zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos bija iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu un kas saņēmuši VZD lēmumu par tiesībām zemi izpirkt, atgādina, ka līdz nākamajam termiņam zemes izpirkšanas procedūrā atlicis nepilns pusgads.

Normatīvie akti paredz, ka, lai izpirktu pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi, zemes pastāvīgajam lietotājam līdz 2008.gada 1.septembrim vai nu jāveic zemes kadastrālā uzmērīšana (t.i. VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - Kadastra informācijas sistēmā) jābūt reģistrētam zemes robežu plānam) vai jāveic priekšapmaksa par izpērkamo zemi (t.i. jābūt VZD iesniegtam apliecinājumam par veikto priekšapmaksu.

VZD aicina zemes izpircējus laikus veikt nākamos soļus zemes izpirkšanai, lai, nokavējot termiņus, nezaudētu tiesības izpirkt zemi par sertifikātiem un kadastrālo vērtību.

Zemes kadastrālā uzmērīšana jāpasūta mērniecības darbu veikšanai licencētai juridiskajai personai vai Latvijas Mērnieku Biedrības sertificētai fiziskajai personai. Licencēto juridisko personu un sertificēto fizisko personu saraksts, kā arī informācija par to, kuras mērniecības firmas darbojas katrā Latvijas rajonā, pieejama VZD interneta mājas lapā www.vzd.gov.lv sadaļas Mērniecība apakšsadaļā Licences un sertifikāti.

VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka komercdaļas pircēju pretendentu atlases process ir noslēdzies – četrām komercaktīvu paketēm ir atrasti droši un respektabli pircēji, kas vēlas iegādāties aktīvus par atbilstošu tirgus cenu, nodrošinot Hipotēku bankas komercdaļas tālāku attīstību privātajā sektorā, informē Finanšu ministrija.

Hipotēku bankas aktīvi pārdoti par aptuveni 10-30% zem to bilances vērtības, informēja valdības piesaistītā konsultanta SEB Enskilda pārstāvis Mārtiņš Krūtainis, uzsverot, ka šī cena ir maksimāli izdevīgākā un atbilst pašreizējai tirgus situācijai Latvijā un Eiropā. Konkrētā vērtība būs zināma aptuveni pēc nepilna gada, kad būs process noslēdzies līdz galam.

Lēmums par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu ir secīgs turpinājums 2009. gada Ministru kabineta (MK) lēmumam līdz 2013. gada beigām pārtraukt Hipotēku bankas komercdarbību un koncentrēties tikai uz attīstības institūcijas uzdevumiem.

Ņemot vērā spekulatīvos un nepatiesos apgalvojumus, baumas un apmelojumus, kas izskan dažādos interneta portālos par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) pārveidi par attīstības institūciju, Finanšu ministrija (FM) sniedz skaidrojumu attiecībā uz to, kādā veidā tika organizēts bankas komercdaļas pārdošanas process.

2009. gada 3. decembrī ar Latvijas Republikas Ministru kabineta (MK) rīkojumu Nr. 820 tika akceptēta koncepcija Par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka pārveidi par attīstības banku. Koncepcija noteica Hipotēku bankas pārveidi par attīstības institūciju, tās darbību koncentrējot uz virzieniem, kas ir nozīmīgi tautsaimniecībai, un pakāpeniski samazinot komercbankas darījumus, pilnībā no tiem atsakoties ne vēlāk kā 2013. gada 31. decembrī.

Atgādinām, ka Hipotēku bankas pārveide bija nozīmīgs solis ceļā uz vienotas attīstības finanšu institūcijas izveidi un valsts atbalsta programmu finanšu instrumentu jomā ieviešanas sistēmas pilnveidošanā.

Piektdien, 11. jūlijā starptautiskā reitinga aģentūra Moody's apstiprinājusi Hipotēku bankai iepriekš piešķirtos reitingus un noteikusi tiem stabilu nākotnes prognozi.

Bankai piešķirtais Moody's reitings ilgtermiņa depozītiem A2 un īstermiņa depozītiem P-1 ir investīciju līmeņa reitingi. Līdz šim bankas ilgtermiņa noguldījumu reitings ir Latvijas valsts maksimālā novērtējuma līmenī A2, tādēļ noguldījumu reitingus nav iespējams paaugstināt, nepārskatot valsts maksimālo novērtējumu, Db.lv informē Baiba Ābelniece, Hipotēku bankas Sabiedrisko attiecību speciāliste.

Finanšu ministrs Atis Slakteris atzinīgi novērtē bankas darbu un ir gandarīts par pozitīvo reitinga aģentūras novērtējumu: „Hipotēku banka ir vienīgā banka Latvijas valsts īpašumā, kas arvien ir aktīvi iesaistījusies biznesa vides sakārtošanā. Arī pašreiz tā aktīvi piedalās valsts ekonomikas stabilizācijas procesā, iesaistoties uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanas un eksporta apjomu palielināšanas atbalsta programmas realizācijā. Šobrīd jo īpaši svarīga kļūst Hipotēku bankas kā attīstības bankas loma, kas kalpo par instrumentu tautsaimniecības attīstības veicināšanai. Tādēļ esmu gandarīts par to, ka arī starptautiskā reitinga aģentūra ir spējusi pozitīvi novērtēt Hipotēku bankas darbību.”

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

VAS Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļas pakete, kurā ietilpst nekustamo īpašumu attīstītāju aizdevumi, tiks pārdota AS Rietumu Banka, kuras piedāvājums tika atzīts par atbilstošu tirgus situācijai.

Kā informēja Finanšu ministrija, plānots, ka darījums un klientu pāreja notiks mēneša laikā pēc tam, kad to būs apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Lēmums par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu ir secīgs turpinājums 2009. gada MK lēmumam līdz šā gada beigām pārtraukt Hipotēku bankas komercdarbību un koncentrēties tikai uz attīstības institūcijas uzdevumiem.

Ņemot vērā, ka atlikušajām komercdaļām no privāto investoru puses tika saņemti neapmierinoši zemas cenas piedāvājumi, valdība pieņēma zināšanai, ka SIA Hipotēku bankas nekustamo īpašumu aģentūra kapitāldaļas tiks nodotas VAS Privatizācijas aģentūra, kas ir alternatīvs risinājums aktīvu nodošanai privātajā sektorā. Plānots, ka saskaņā ar likumu par valsts budžetu SIA Hipotēku bankas nekustamo īpašumu aģentūrai (HipoNIA) tiks izsniegts aizdevums no Valsts kases, lai tādējādi dzēstu HipoNIA saistības pret Hipotēku banku.

VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) samazinās darbinieku skaitu, tāpēc pieteikusi kolektīvo atlaišanu - līdz 2014.gada jūnija beigām darba uzteikumu varētu saņemt līdz 400 cilvēkiem.

Patlaban vēl neviens darbinieks nav saņēmis darba uzteikumu kolektīvās atlaišanas gaitā, informēja Hipotēku bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Signe Ernštreite.

Viņa skaidroja, ka Hipotēku bankas komercdaļas un klientu apkalpošanas nodošana Swedbank ir ļoti apjomīgs process, tas tiks organizēts un prasīs lielu darba apjomu vēl vairākus mēnešus pēc uzņēmuma pārejas 24.novembrī. Tajā pašā laikā, pārtraucot komercdarbību, Hipotēku bankas darbības apjoms būtiski sašaurināsies, un tas likumsakarīgi rada nepieciešamību optimizēt Hipotēku bankas darbību. Viens no optimizācijas pasākumiem ir darbinieku skaita būtiska samazināšana.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

V/as Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) noslēgtajos hipotekāro kredītu līgumos Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) atklājis netaisnīgus noteikumus.

Izvērtējot līgumu noteikumus, PTAC konstatēja būtiskus patērētāju tiesības ierobežojošus noteikumus, kurus turpmāk Hipotēku bankai būs aizliegts piemērot. Vienlaikus bankai būs jāgroza patērētājiem piedāvātie hipotekārie kredītu līgumu projekti.

PTAC Hipotēku bankai ir uzdevis pārtraukt pildīt ar patērētājiem noslēgtajos līgumos vairāk nekā desmit netaisnīgus līguma noteikumus.

Piemēram, hipotekāro kredītu līgumu noteikumus, kas paredzēja bankas tiesības bez pamatota iemesla vienpusēji atkāpties no līguma, tiesības pieprasīt papildu ķīlu, ja reģistrētā ķīla nav pietiekoša saistību pilnīgas izpildes nodrošināšanai, patērētāja atteikšanos no brīdinājuma saņemšanas, ja banka vēršas tiesā par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, tiesības neizsniegt vai pārtraukt aizdevuma izsniegšanu atsevišķos līgumā norādītajos gadījumos un citus noteikumus.

Ņemot vērā Covid-19 situāciju Latvijā un pasaulē, daudzās nozarēs šobrīd vērojama izteikta piesardzība, arī lauksaimniecības sfērā. Ja ir iespēja noslēgt sezonu, iztiekot ar saviem spēkiem un līdzekļiem, jautājums par papildu finansējuma piesaisti nākotnes ieceru realizēšanai visai bieži tiek atlikts. „Bet ir arī gadījumi, kad, tieši otrādi, – tiek izmantotas esošās situācijas radītās iespējas! Piemēram, tiek nopirkta zeme par ļoti izdevīgu cenu no saimniecības, kas nonākusi grūtībās. Tāpat šajā laikā vērojamas cenu svārstības, tāpēc daudzi, kamēr ir laba cena, vairumā iepērk liellopus. Tā kā šādu spontānu soļu speršanai nereti nepieciešams papildu finansējums, talkā var nākt aizdevums pret zemes ķīlu,” stāsta Lande.lv kredītspeciālists Mārtiņš Geidels.

Viedās lauksaimniecības tehnoloģijas – zemnieku nākotne

Ņemot vērā, ka Baltijas valstīs manāma līdzīga attīstības stratēģija un klimatiskie apstākļi, neizbrīna, ka arī lauksaimniecības ražīguma ziņā Latvija, Lietuva un Igaunija atrodas diezgan līdzvērtīgās pozīcijās. Lai gan uz kaimiņvalstu fona efektivitātes ziņā Latvija īpaši neizceļas, iezīmējas kāda pozitīva tendence – liela daļa mūsu zemnieku saimnieko gudri, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, jaunu traktortehniku u. tml., tā arvien vairāk paaugstinot saimniecību ražīgumu. „Automatizācija ir neizbēgama,” norāda M. Geidels. „Droni, robottehnika, GPS sistēmas un citi tehnoloģiskie risinājumi ilgtspējīgai lauksaimniecībai jau šobrīd dod milzīgu pienesumu, ja runājam par saimniecību izaugsmi. Viedie palīgi ļauj strādāt daudz efektīvāk, ar mazāku piepūli un, kas nav mazsvarīgi – videi draudzīgāk. Kopējā valsts ekonomika no tā tikai iegūst. Arī uztraukumam par to, ka roboti varētu pilnībā aizstāt cilvēkus, nav pamata. Darba rokas laukos joprojām būs vajadzīgas, mainīsies tikai veicamie uzdevumi, kam būs nepieciešams adaptēties.”

Valstij piederošā Hipotēku banka, kas jau gadu neizsniedz komerckredītus, 2010. gadā uzkrājumu dēļ nedrošiem kredītiem cietusi 67,9 miljonu latu zaudējumus, kas ir par 22% mazāki nekā pirms gada.

Banka informē, ka tās peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļu nomaksas bija deviņi miljoni latu, bet uzkrājumi izveidoti 76,8 miljonu latu apjomā. Bankas izveidoto uzkrājumu un kredītportfeļa attiecība gada beigās bija 15,6 %. Tomēr 2011.gada janvārī Hipotēku banka strādājusi ar 1,1 miljonu latu pelņu.

2010.gadā Hipotēku banka no jauna piešķīra aizdevumus 116,7 miljonu latu apmērā. Valsts atbalsta programmu realizācijā, uzņemoties augstākus riskus, Hipotēku banka biznesa uzsākšanā un attīstībā investējusi 65,2 milj. Ls, kopējam attīstības aizdevumu kredītportfelim veidojot 244,5 milj.Ls, kas veido 41% no kopējā kredītportfeļa (594,2 milj.Ls). Jau vēstīts, ka Hipotēku banku līdz 2013. gadam plānots pārveidot par attīstības banku, kas realizēs valsts atbalsta programmas. Tostarp 2010.gadā Hipotēku banka valdības uzdevumā uzsāka trīs jaunu valsts atbalsta programmu realizāciju, paplašinot atbalsta instrumentu pieejamību mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmei un lauksaimniekiem.

Finanšu ministrija un Hipotēku banka pabeigušas līguma noslēgšanas procedūru ar SEB grupas uzņēmumu SEB Enskilda par Hipotēku bankas komerciālo aktīvu nodalīšanas stratēģijas izstrādi un realizāciju.

Izvērējot kritērijus, SEB Enskildas piedāvājums ticis atzīts par atbilstošāko, informē bankas preses sekretāre Sandra Eglīte. Uzdevuma realizācijai SEB Enskilda piesaistījusi ASV investīciju kompāniju The Blackstone Group International Partners LLP, kurai ir pieredze līdzīgu darījumu realizācijā citviet pasaulē, un zvērinātu advokātu biroju Kronbergs&Čukste/Baltic Legal Solutions, izveidojot starptautisku uzņēmumu apvienību.

DB.lv jau vēstīja, ka neoficiāli tiek paustas bažas par SEB Enskilda priekšrocībām pretendentu atlasē. Šis konsultants cieši saistīts ar SEB banku, kas tai radītu būtiskas priekšrocības gaidāmajā Hipotēku bankas komercaktīvu pārdošanā. Tiek arī atgādināts par finanšu ministra Andra Vilka (V) iepriekšējo ilggadējo darbu SEB bankā.Konsultanta piesaiste tiek veikta saskaņā ar 2009. gada 24. novembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināto koncepciju par Hipotēku bankas pārveidi par attīstības banku (līdz 2013. gadam) un šogad 12. aprīlī MK izskatīto Hipotēku bankas pārveides plānu, kas paredz ar attīstības bankas funkcijām nesaistīto bankas komerciālo aktīvu nodalīšanu. Konsultanta atlases procesā tika aptaujāti vairāki pretendenti, izvērtējot to pieredzi, izpratni par veicamo uzdevumu un saimnieciskos nosacījumus. Saskaņā ar līgumu, kura pamata nosacījumi ir saskaņoti MK, konsultants nodrošinās Hipotēku bankai un tās akcionāram nepieciešamo atbalstu bankas pārveides plāna realizēšanā, organizējot un nodrošinot atklātu un pārskatāmu Hipotēku bankas komercdaļas atsavināšanu, vienlaikus nodrošinot Hipotēku bankas pārveides plāna pēctecību. Pēc stratēģijas apstiprināšanas MKā un iesniegšanas Eiropas Komisijā konsultants veiks tās īstenošanu ar mērķi pabeigt Hipotēku bankas komercdaļas atsavināšanu.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Pakāpeniski pārtraucot valsts a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) komerciālās aktivitātes ar mērķi pārveidot Hipotēku banku par attīstības institūciju līdz gada beigām, šā gada laikā Hipotēku banka plāno atteikties no norēķinu pakalpojumu sniegšanas.

Tādējādi banka arvien vairāk koncentrēsies uz attīstības institūcijas uzdevumiem - mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanu, uzņēmējdarbības sākšanas veicināšanu un citām par prioritārām atzītām jomām, skaidro Hipotēku banka.

Līdz ar atteikšanos no norēķinu pakalpojumiem, kas plānota šā gada rudenī, mainīsies arī Hipotēku bankas sadarbības modelis ar valsts atbalsta programmu aizdevumu klientiem. Jaunā klientu apkalpošanas kārtība tiks izstrādāta, domājot par klientu ērtībām, veicot ikdienas norēķinus sava biznesa vajadzībām, sola banka.

Banka sola klientus par izmaiņām norēķinu pakalpojuma sniegšanā un aizdevumu apkalpošanas kārtībā informēt personīgi un savlaicīgi.

Nekustamā īpašuma nozares buma beigas vērojamas arī iepriekš tik pieprasītajā Rīgas rajonā: ja 2006. gada jūlijā-decembrī šeit bija fiksēti vismaz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, tad pagājušā gada pirmajā pusgadā tādu bijis tikai 26, bet gada pēdējos sešos mēnešos – 24.

Kā rāda Baltic Screen pētījums par pagājušā gada otrā pusgada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgas rajonā, vispieprasītākie bijuši īpašumi Mārupē (8 no 33 īpašumiem), kam seko Olaine (6), Carnikava un Ķekava (pa 4), kā arī Ādaži (3 īpašumi).

Taču atšķirībā no situācijas vēl gadu iepriekš, no megadarījumu slēdzēju vidus faktiski pazuduši spekulanti jeb „īstermiņa investori” – nepazīstamas kompānijas ar mazpazīstamiem pašmāju vai ārvalstu īpašniekiem. Arī pircēji – privātpersonas faktiski izzuduši no lielo darījumu slēdzēju vidus.

Savukārt vietā nākuši jauni pircēji, lai gan to tērētās summas nav tik iespaidīgas kā pēdējos gados, - labi pazīstamas pašmāju kompānijas ar ārvalstu īpašniekiem (piemēram, Palink, Maxima Latvija, NP Salaspils biznesa parks, pamanāmi ir arī New Century Holdings uzņēmumi).

Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāks šā gada 1. jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, informē Altum pārstāve Kristīne Grauziņa.

Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 miljonu hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidro, ka Latvijas zemes fonda izveide ir valsts piedāvājums līdzsvarotākas reģionālās attīstības un efektīvu dabas resursu izmantošanas veicināšanai. Tā ir daļa no kopējās koncepcijas, kuras ietvaros pieejams plašs instrumentu klāsts, tādi kā specifisku lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumu noteikšana, lauksaimnieciskās zemes kreditēšanas programma, iedzīvotāju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gadījumā, ja tie pārdod savu zemi ražojošam lauksaimniekam, paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana par nekoptu lauksaimniecības zemi un virkne citu zemkopības nozari atbalstošu pasākumu.

VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) komercaktīvu pievienošana varētu celt AS Citadele banka (Citadele) vērtību, atzina investīciju baņķieris IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Viņaprāt, ja aktīvu pārnešana tiks veikta pareizi, valstij vajadzētu iegūt vienu, bet spēcīgāku, lielāku un arī efektīvāku banku, samazinot strādājošo cilvēku skaitu un kopējo biznesa sistēmu padarot efektīvāku.

Rungainis atzinīgi novērtēja sāktās diskusijas par abu valstij piederošo banku komercaktīvu apvienošanu, jo šis jautājums bijis jārisina jau pirms diviem gadiem, kad valsts īpašumā nonāca AS Parex banka.

Tā kā portfeļu integrācijas procesam no lēmuma pieņemšanas brīža būšot nepieciešams vismaz gads, Rungainis pieļauj, ka tas dos iespēju politiķiem novilcināt Citadeles pārdošanu, ar kuru jau patlaban, šķiet, neviens nesteidzas.

Tiesu prakses apkopojumā apskatītas galvenās preču zīmju tiesību normu piemērošanas problēmas Latvijas tiesās, Db.lv informē Augstākās tiesas (AT) Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Analizēti ap 200 tiesu nolēmumi, kas pieņemti posmā no 2003. – 2006. gadam trīs tiesu instancēs: Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, kura saskaņā ar piekritības noteikumiem izskata preču zīmju strīdus pirmajā instancē, AT Civillietu tiesu palātā, kura ir apelācijas instance, un Senāta Civillietu departamentā kā kasācijas instancē. Ņemts vērā, ka Rīgas apgabaltiesai un Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai ir uzdotas Kopienas preču zīmju funkcijas, līdz ar to šī prakse ir samērojama ar citu ES dalībvalstu tiesu un Eiropas Kopienu tiesas praksi.

Pētījumā konstatētas vairākas problēmas, kuru risināšanā 2003.–2006. gadā tiesu prakse bijusi svārstīga vai nepārliecinoša. Grūtības galvenokārt izpaužas attiecīgo tiesību institūtu un normu izpratnē un precīzā piemērošanā atbilstoši mūsdienu prasībām, ievērojot arī Eiropas Kopienu tiesas sniegto preču zīmju materiālo tiesību normu interpretāciju.

Augstākajai tiesai (AT) atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību pēc bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova kasācijas sūdzības strīdā par īpašumtiesībām uz "Dzintara" preču zīmēm, ir stājies spēkā spriedums, kas paredz "Dzintara" preču zīmes atsavināšanu no Gerčikova un maksātnespējīgā uzņēmuma īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš atzina par nepamatotu Gerčikova apelācijas sūdzību par viņam nelabvēlīgo pirmās instances tiesas spriedumu lietā, kas bija ierosināta pēc "Dzintara" maksātnespējas administratora prasības. Administrators prasīja atzīt par nelikumīgu Gerčikova izdarīto preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad "Dzintaram" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Gerčikovs apgabaltiesas spriedumu bija pārsūdzējis kasācijas kārtībā AT, bet AT pēc viņa sūdzības atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību. Šis AT lēmums vairs nav pārsūdzams.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš gandrīz pilnībā pievienojās pirmās instances tiesas spriedumam, atzīstot, ka nebija pieļaujama preču zīmju bezatlīdzības nodošana ieinteresētajai personai tiesiskās aizsardzības procesa laikā un četru mēnešu periodā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Straujš inflācijas pieaugums un EURIBOR procentu likmju kāpums ir radījis daļai kredītņēmēju grūtības atmaksāt savas kredītsaistības.

Valdības un Saeimas deputātu centieni ieviest regulējuma grozījumus, kas atvieglotu EURIBOR pieauguma negatīvo ietekmi uz kredītņēmējiem, neapšaubāmi, ir atbalstāmi. Taču, nopietnas bažas rada konkrēti izvēlētie instrumenti, kas var atstāt negatīvas sekas uz kreditēšanas tirgu un patērētāju finanšu iekļautību ilgtermiņā. Bankas un virkne ekonomikas ekspertu jau ir zvanījuši trauksmes zvanus par valsts ekonomikai bīstamiem trūkumiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas plānotajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz piešķirt 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu maksājumiem, kā arī ieviest papildus kredītņēmēju aizsardzības nodevu. Tas būtiski ierobežos vietējo kreditēšanas uzņēmumu konkurētspēju un samazinās pieejamību kreditēšanas pakalpojumiem gan banku, gan arī nebanku sektorā.

Finanšu ministrija (FM) vērsusies Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ar lūgumu steidzami pārskatīt valsts kapitālsabiedrībām noteiktos atalgojuma ierobežojumus attiecībā uz VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) un tās koncerna uzņēmumiem.

FM un bankas pārstāvji šodien deputātiem skaidroja, ka šobrīd notiek aktīvs darbs pie Hipotēku bankas pārveides un tas darbiniekiem uzliekot lielu papildu noslodzi. Savukārt nelīdzvērtīgais atalgojums un sociālās garantijas ar citiem finanšu sektorā strādājošajiem mudina stratēģiski svarīgus darbiniekus un augsta līmeņa speciālistus meklēt darbu citos uzņēmumos.

Šī gada pirmajā pusgadā darba attiecības ar banku pārtraukuši jau 25 darbinieki, jo saņēmuši izdevīgākus piedāvājumus no citām finanšu pakalpojumu kompānijām. Hipotēku bankai esot arī problēmas piesaistīt augstas kompetences darbiniekus ar atbilstošu darba pieredzi.