Ilgtspējīgo mājokļu ražotājs no Latvijas MyCabin sper nozīmīgu soli uzņēmuma attīstībā, uzsākot darbību vienā no lielākajiem un perspektīvākajiem Eiropas mājokļu tirgiem – Vācijā.

Uzņēmums prognozē, ka līdz 2026. gadam Vācija varētu kļūt par vienu no tā galvenajiem eksporta tirgiem, ļaujot palielināt gatavo māju ražošanas jaudu par 25 %.

Paplašināšanos Vācijā MyCabin svinīgi atklāja ar demo mājas “Milla 40” prezentāciju Bādvilbelē, pilsētā netālu no Frankfurtes, sniedzot interesentiem iespēju turpmāk jebkurā laikā klātienē iepazīties ar MyCabin mājokļu kvalitāti un filozofiju, kas balstīta uz ilgtspēju, dizainu un efektivitāti.

“Lēmums par paplašināšanos tieši Vācijas tirgū nav nejaušs. Tāpat kā daudzviet Eiropā, arī Vācijā novērojams mājokļu deficīts – tiek lēsts, ka Vācijā trūkst no 600 000 līdz 800 000 mājokļu. Pieprasījums aug, bet tradicionālā būvniecība ir pārāk lēna un izmaksu ziņā neefektīva. Mēs piedāvājam augstas kvalitātes, ilgtspējīgu un ātri realizējamu alternatīvu, kas īpaši piemērota jaunajai mājokļu īpašnieku paaudzei,” uzsver Ģirts Draugs, MyCabin dibinātājs un vadītājs.

Strādājošie no Indijas Vācijā pelna vislielākās algas, liecina Vācijas ekonomiskās izpētes institūta IW veiktā pētījuma dati.

Indijas pilsoņu vidējā bruto alga 2024. gadā Vācijā veidoja 5393 eiro mēnesī. Viņiem sekoja austrieši ar 5322 eiro mēnesī, amerikāņi (5307 eiro) un īri (5233 eiro).

Vācijas pilsoņu vidējā bruto alga bija 4177 eiro mēnesī, bet ārvalstu strādājošie kopumā pelnīja vidēji 3204 eiro.

IW norāda, ka darbinieku no Indijas augstie ienākumi skaidrojami ar lielākām algām tehniskajos amatos. Liela daļa indiešu Vācijā strādā akadēmiskajās STEM profesijās (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika).

Laika posmā no 2012. līdz 2024. gadam Vācijā strādājošo Indijas pilsoņu skaits palielinājies gandrīz deviņkārtīgi, pārsniedzot 32 800.

Aptuveni trešdaļa uz pilna slodzi strādājošo no Indijas vecumā no 25 līdz 44 gadiem ir nodarbināti šajā sektorā.

Uzņēmēju sanāksmē Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pirmdien paziņojis par "vienu no lielākajām investīciju iniciatīvām", paredzot līdz 2028.gadam ieguldīt tautsaimniecībā 631 miljardu eiro.

Cenšoties atjaunot Vācijas ekonomikas izaugsmi, Mercs apņēmies radīt pievilcīgākus apstākļus ieguldījumiem uzņēmējdarbībā.

Lielākus valsts ieguldījumus varētu ievērojami palielināt ar papildu privāto kapitālu, norādīja konservatīvais politiķis pēc tikšanās savā Berlīnes birojā ar vairāku korporāciju pārstāvjiem.

"Mēs vēlamies atraisīt šo potenciālu un tādējādi veicināt turpmāku izaugsmi," uzsvēra Mercs, piebilstot, ka vienlaikus būtu jāīsteno arī strukturālās reformas, lai radītu labākus apstākļus.

Iniciatīvā "Ražots Vācijai" iesaistījies 61 lielais uzņēmums no dažādām nozarēm un investīciju kompānijas, kas līdz 2028.gadam Vācijā plāno investēt 631 miljardu eiro.

Šķidrie olu produkti ir kļuvuši par nozīmīgu ienākumu avotu olu ražotājiem, vienlaikus ļaujot paplašināt eksporta ģeogrāfiju līdz Jaunzēlandei, Honkongai un Bahamu salām un diversificējot noieta tirgu riskus.

“Olu ražošana ir process, kurā ne visas olas ir realizācijai piemērotā izskatā un atbilstošā kvalitātē, tāpēc tās olas, kurām ir neatbilsošs izmērs, tiek konstatētas mikroplaisas čaumalā vai kuru čaumala nav tīra, tiek novirzītas uz pārstrādi,” stāsta AS Balticovo valdes locelis Toms Auškāps. Viņš norāda, ka minēto iemeslu dēļ vidēji ik gadu apmēram 15% no saražotajām olām tiek izmantotas dažādu – lielākoties šķidro – olu produktu ražošanai. “Speciālā iekārtā tiek ieplēsta čaumala, īpašā trauciņā izdrebinot tiek atdalīts baltums no dzeltenuma, un tad pēc pieprasījuma tiek ražoti trīs atsevišķi produkti – olu dzeltenums, olu baltums vai arī kopējā olu masa, dēvēta arī par olu melanžu,” skaidro T. Auškāps. Viņš atgādina, ka vislielākais pieprasījums ir uz kopējo olu šķidro masu, kam seko šķidrais olu baltums, ko izmanto proteīna produktu ražotāji, savukārt dzeltenumu lielākoties iegādājas konditorejas un mērču ražotāji. “Pārtikas ražotāji, viesnīcas un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi,” uz lūgumu minēt nozares, kuras iegādājas šķidros olu produktus, atbild T. Auškāps. Viņš atzīst, ka olu šķidrajiem produktiem ir ierobežots realizācijas termiņš, kuru pasterizējot iegūst 28 dienu termiņu, taču, ja pievieno konservantus, tad līdz pat 90 dienām, bet tālāku noieta tirgu sasniegšanai izmanto šoka saldētavu.

Autobūves tradīcijas Latvijā ir atjaunojušās ar potenciālu sekmīgi darboties eksporta tirgos.

Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika liecina, ka kopš 2017. gada Latvija pēc eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju ir pasaules līderis preču grupā, kurā ietilpst speciālie mehāniskie transportlīdzekļi, kas nav pasažieru vai kravas auto, ugunsdzēsības automobiļi, autoceltņi, urbjiekārtu auto vai autobetonmaisītāji (Kombinētās nomenklatūras preču kods 870590). Šajā preču grupā ietilpst ielu tīrāmās un ielu skalojamās automašīnas, automašīnas, kas paredzētas smidzināšanas darbiem, piemēram, kaitēkļu apkarošanai, neatliekamās palīdzības un glābšanas dienestu auto, mobilās darbnīcas, kas izbraukumā sniedz tehniskus vai medicīniskus pakalpojumus, u. c.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no biodīzeļdegvielas eksporta.

Starptautiskajā tirdzniecībā pie atjaunojamās jeb biodīzeļdegvielas (KN kods 3826) tiek pieskaitīta biodegviela, kas tiek ražota no augu eļļām, dzīvnieku taukiem vai atkritumiem, kā arī biodīzeļdegvielas maisījumi, kas nesatur vispār vai satur mazāk nekā 70 % naftas destilācijas produktu. Parastai – naftas vai citu ogļūdeņražu pārtvaices procesā iegūta dīzeļdegvielai - ir cita preču grupa (HS 2710).

Biodīzeļdegvielas ražošana

Tradicionāli biodīzeļdegviela tiek ražota, izmantojot ķīmisku reakciju starp taukvielām un spirtiem (parasti metilspirtu), kuras rezultātā rodas taukskābju metilesteri (biodīzeļdegviela), un vienlaikus kā blakusprodukts tiek iegūts glicerīns. Reakcija notiek 50–65 °C temperatūrā katalizatoru klātbūtnē.Kā taukvielu avots var būt augu eļļas (sojas, rapša, palmu, saulespuķu), izlietotās eļļas no ēdiena gatavošanas procesa, pārtikā neizmantojami dzīvnieku tauki u.c.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pērn Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no grāmatu eksporta.

Tā var teikt šā raksta virsrakstā, nedaudz pārveidojot bērnu dzejnieka Pētera Sila (1908–1953) jau folklorizējušās rindas no dzejoļa “Uz skolu”, jo 2024. gadā Latvija bija pasaules līdere grāmatu eksportā uz vienu iedzīvotāju un galvenais Latvijā iespiesto grāmatu eksporta tirgus bija Eiropas valstis – Vācija, Zviedrija un Norvēgija.Kā liecina Starptautiskā Tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no poligrāfijas produkcijas – grāmatu eksporta.Poligrāfija un papīra ražošana ir nozīmīga Latvijas rūpniecības nozare.

No 23.septembra līdz 26.septembrim ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) kopā ar vairāk nekā 180 uzņēmēju un organizāciju pārstāvjiem dosies tirdzniecības misijā uz Hamburgu un Mēklenburgu-Priekšpomerāniju, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Savukārt 25.septembrī tirdzniecības misijai pievienosies arī premjerministre Evika Siliņa (JV), lai piedalītos biznesa forumā un tiktos ar Mēklenburgas-Priekšpomerānijas augstākajām amatpersonām.

Šī tirdzniecības misija apvienos Latvijas uzņēmumus no dažādām nozarēm. Uzņēmumiem paredzētas tematiskās programmas septiņos virzienos - aizsardzības industrijā, būvniecībā, loģistikā, biotehnoloģijās, viedajā enerģētikā, finanšu tehnoloģijās un informācijas tehnoloģijās.

Valainis akcentē, ka šī ir līdz šim lielākā Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija un arī vēsturiski lielākā biznesa delegācija, kuru uzņem Hamburga un Rostoka. Ekonomikas ministrs skaidro, ka vizītes mērķis ir palielināt Latvijas eksportu uz Vāciju par 10%, kā arī iniciēt vismaz četrus jaunus investīciju projektus.

Mazumtirgotāja "Rimi Baltic" pārdošanas darījums Dānijas mazumtirdzniecības uzņēmumam "Salling Group" par 1,3 miljardiem eiro ir labs signāls šā brīža ģeopolitiskajā situācijā, pauda zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Krauzes ieskatā darījums ir ļoti pozitīvs no ģeopolitiskā viedokļa, jo pircējs ir Dānijas uzņēmums ar vairāk nekā 100 gadu pieredzi un vairāk nekā 1700 veikaliem. Pirkums arī norādot, ka Skandināvijas uzņēmumi ir gatavi ienākt Latvijā un uzskata Latviju par drošu valsti, kurā investēt savus līdzekļus.

"Man pašam ļoti kaitina, ka visi publiski kultivē, ka viss ir slikti, pārdod un mūk no Latvijas. Tā nu nav. Latvijā šobrīd ir droši," uzsvēra ministrs.

Tāpat viņš minēja, ka uzņēmums darbojas Vācijā, Polijā un Dānijā, Dānijā vairāk tirgojot Dānijas produktus, Vācijā - Vācijas produktus un Polijā - Polijas produktus. Ministra ieskatā šādu politiku "Salling Group" varētu piekopt arī Latvijā un "Rimi" plauktos varētu parādīties vēl vairāk vietējo preču, sniedzot Latvijas iedzīvotājiem iespēju iegādāties vietējos produktus.

Vēja enerģija pēdējos gados nepārprotami nostiprinājusies kā viens no galvenajiem elektroenerģijas avotiem Eiropā un pasaulē. Kamēr publiskajā telpā nereti izskan skaļi iebildumi un bažas par to, reālie dati rāda pretējo.

Vēja enerģija vairs nav eksperiments vai modes tendence, bet gan enerģētikas nākotnes pamats. Pieaugot atjaunojamo resursu lomai un samazinoties fosilās enerģijas izmantošanai, vēja elektrostacijas kļūst par stabilu balstu modernām un drošām energosistēmām.

Par to spilgti liecina Eiropas Savienības līdere Vācija, kuras teritorijā jau uzstādīts teju 31 tūkstotis vēja turbīnu. No tām vairāk nekā 29 tūkstoši atrodas uz sauszemes un nodrošina ap 68 GW jaudu, savukārt 1680 turbīnas jūrā rada vēl gandrīz 9,7 GW. Lai arī Vācijā jūras vēja parku skaits ir neliels, tie ir jaudīgāki un saražo ievērojamu elektroenerģijas apjomu; tehnoloģijas attīstās un kļūst arvien efektīvākas.Eksperti uzsver, ka šie skaitļi nav nejaušība, bet gan globālas strukturālas pārmaiņas enerģētikā. Atjaunojamie resursi vairs nekalpo kā papildinājums fosilajai enerģijai – tie kļūst par sistēmas pamatu.

Šodien tiek svinēta Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadiena.

Latvijas Republika tika proklamēta 1918. gada 18. novembrī plkst. 16 Otrajā pilsētas teātrī, tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī.

Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka "Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme, Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts, kuras Satversmi un attiecības ar ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārēju, abu dzimumu tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata".

Šo notikumu lielā mērā sekmēja Pirmā pasaules kara notikumi Krievijā, Vācijā, Anglijā un citās valstīs.

Latvija 2024. gadā bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati rāda, ka 2024. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu sēklu eksporta uz vienu iedzīvotāju un pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz laikam, kad galvenais vilcējspēkos Latvijas lauksaimniecībā un vietējā transportā bija zirgs, auzas pēc sējumu platības bija viena no izplatītākajām lauksaimniecības kultūrām. 1940. gadā auzu sējumu platība Latvijā aizņēma 387,6 tūkstošus hektāru.

Auzu nozīme Latvijas lauksaimniecībā samazinājās, pārejot no zirgiem uz traktoriem un kombainiem, kā arī kravas auto. 1990. gadā auzu sējumu platība Latvijā bija aptuveni 82 tūkstoši hektāru (Latvijas lauksaimniecība: Statistisko datu krājums, Rīga, Latvijas Republikas Valsts Statistikas komiteja, 1991, 41. lpp.), bet 2000. gadā Latvijā ar auzām apsēja tikai 45,5 tūkstošus hektāru. 2000. gadā auzu kopraža bija mazāka par 80 tūkstošiem tonnu.

Berlīnē piektdien aizdedzinātas četras "Tesla" automašīnas, paziņojusi Vācijas policija, kas neizslēdz politisku motivāciju šīm dedzināšanām.

Aizdegās arī vairākas automašīnas, kas atradās blakus degošajām "Tesla" mašīnām.

ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla" izpelnījies negatīvu reakciju Vācijā pēc uzņēmuma īpašnieka Īlona Maska iesaistīšanās Bundestāga vēlēšanās un paustā atbalsta labējai eiroskeptiķu partijai "Alternatīva Vācijai" (AFD).

"Tesla" automobiļu tirdzniecība Vācijā šī gada pirmajos divos mēnešos sarukusi par 70%, kamēr elektrisko automobiļu sektorā kopumā tika pieredzēta augšupeja.

Pēdējos mēnešos Vācijā notikuši vairāki incidenti, kuros iesaistītas "Tesla" mašīnas.

Berlīnē divas "Tesla" automašīnas tika aizdedzinātas arī janvāra sākumā, bet februārī divas "Teslas" tika aizdedzinātas Drēzdenē.

Eiropas Prokuratūra (EPPO) vairākās Eiropas Savienības valstīs, arī Lietuvā un Vācijā, veic plašu pirmstiesas izmeklēšanu aizdomās par noziedzīgu grupējumu organizētām pievienotās vērtības nodokļa(PVN) pārrobežu krāpšanas shēmām ar viedtālruņiem un citām elektroierīcēm.

Lietuvā veiktas astoņas kratīšanas, ceturtdien paziņoja Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests.

Liecinieka statusā Lietuvā tika nopratināti cilvēki, kas varētu būt saistīti ar krāpšanas shēmām. Oficiālas apsūdzības nevienam nav izvirzītas, informēja dienestā.

Tiek lēsts, ka krāpnieku radītie zaudējumi pārsniedz 100 miljonus eiro.

EPPO informēja, ka izmeklēšana, kas tiek dēvēta par "Supernova", liecina ka "viedtālruņu un citu elektronisko ierīču tirdzniecībā aizdomās turētie iesaistījās pārrobežu krāpniecībā ar PVN - sarežģītā noziedzīgā shēmā, kurā tiek ļaunprātīgi izmantoti ES pārrobežu darījumu nosacījumi par neaplikšanu ar PVN".

Kā informēja EPPO, izmeklēšanā trīs personas aizturētas Vācijā un viena persona aizturēt Francijā. kopumā Francijā, Vācijā, Ungārijā, Lietuvā un Nīderlandē veiktas ap 90 kratīšanu.

Vācijā alus pārdošanas apjoma lejupslīde piedzīvojusi vēsturiskus apmērus, gada pirmajos piecos mēnešos samazinoties par 6,8%, paziņojis uzņēmums "Veltins".

"Alus tirgus pašlaik piedzīvo tādas grūtības, kādas mēs neesam piedzīvojuši kopš [Vācijas] atkalapvienošanās," norādīja "Veltins" pārdošanas direktors Rainers Emigs.

Šogad no janvāra līdz maijam, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, pārdošanas apjomi visā valstī samazinājās par aptuveni 230 miljoniem litru. Tas ir vismaz divreiz lielāks pārdošanas apjoma kritums nekā iepriekšējos pāris gados.

Pat 2021.gadā, kad Vācijā un citur plosījās Covid-19, alus darītavas pārdeva vairāk, secinājis uzņēmums.

Turklāt aus ražotāji prognozē, ka grūtie laiki turpināsies līdz 2026.gadam, kad situācija varētu uzlaboties.

Neskatoties uz grūtībām, "Veltins" 2025.gada pirmajā pusē izdevās palielināt pārdošanas apjomu par 2,3% līdz 178 miljoniem litru.

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Vispirms apskatīsim, kā Latvijā veicies šogad. Centrālās statistikas pārvalde novembra beigās ziņoja, ka IKP izaugsmes temps trešajā ceturksnī pieaudzis līdz 2,5 %. Salīdzinājumā ar otro ceturksni tas palielinājies par 0,6 %. Dati rāda, ka, salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni, lielāko pienesumu devusi tieši būvniecība (9,0 %), apstrādes rūpniecība (7,3 %) un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare (4,9 %).

Tikmēr Eiropas Centrālās bankas novērtējums ir nedaudz pieticīgāks, proti, pēc viņu datiem, šā gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme bijusi 1,8 %, kas tik un tā ir mazliet straujāka nekā eirozonā vidēji – 1,4 % – un ievērojami straujāka nekā Igaunijā – 0,9 %. Protams, tas ir pozitīvi – jo īpaši pēc 2024. gadā piedzīvotās stagnācijas. Tomēr Latvija savā izaugsmē aizvien atpaliek no Lietuvas, kur IKP pieaudzis par 2,1 %.

Latvijas minimālā mēnešalga 2026. gadā Eiropas Savienības valstu vidū ir zemākajā minimālo algu grupā, kas nepārsniedz 1000 eiro mēnesī, liecina Eurostat jaunākie dati. Pēc pirktspējas paritātes standarta ir vēl sliktāk – aiz mums tikai Igaunija.

Eurostat publiskotā minimālās algas statistika attiecas uz valstu noteikto minimālo algu. Gadījumā, ja šāda likuma nav, nav arī informācijas. Ja noteikums pastāv, tad minimālā alga ir attiecināma uz lielāko daļu vai visiem darbiniekiem valstī. Minimālo algu norāda kā algas likmes bruto ienākumiem, proti, pirms nodokļiem. Dati ir gan pateicīgi salīdzināšanai, gan maldina par patiesajiem ieņēmumiem, jo nodokļu politika valstīs atšķiras.

Kopaina

Minimālā alga Eiropas Savienībā svārstās no 620 eiro mēnesī Bulgārijā līdz 2704 eiro mēnesī Luksemburgā. No 27 ES valstīm minimālā alga 2026. gada 1. janvārī bija noteikta 22 valstīs. Valsts minimālā alga nav noteikta Zviedrijā, Dānijā, Itālijā, Austrijā un Somijā. Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīs (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice) minimālā alga nav noteikta. No 10 ES kandidātvalstīm septiņās minimālā alga ir noteikta (Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Moldova, Albānija, Serbija, Turcija un Ukraina). Savukārt Bosnijā un Hercegovinā, Gruzijā un Kosovā minimālās algas nav.

Latvijas gatavo māju ražotājs MyCabin tirgū laiž trīs jaunus gatavo māju risinājumus — Living 80, Living 100, kā arī pirti apvienojumā ar dzīvojamo zonu un loftu — Sauna 30. Uzņēmums prognozē, ka jaunais piedāvājums kļūs par galveno virzītājspēku uzņēmuma izaugsmei un eksporta paplašināšanai Eiropā 2026. gadā.

“Šis solis ļauj mums paplašināt piedāvājumu ne tikai dzīvojamo māju segmentā, bet arī tūrisma un atpūtas pakalpojumu segmentā. Vienlaikus jaunie māju risinājumi sniegs iespēju stiprināt mūsu eksportspēju, paplašināt MyCabin reģionālo pārstāvniecību tīklu Eiropā, radot būtisku pamatu izaugsmei nākamajos gados,” uzsver Ģirts Draugs, MyCabin dibinātājs un vadītājs.

Ar jaunajiem māju modeļiem MyCabin stiprina pozīcijas ne tikai esošajos eksporta tirgos — Baltijā, Vācijā un Polijā, bet arī iezīmē ambīcijas paplašināt eksportu Ziemeļvalstīs, īpaši, Somijā. Šajā tirgū uzņēmums saskata potenciālu ne vien dziļi iesakņotās saunu kultūras dēļ, bet arī pateicoties atvieglotajam būvniecības procesam ēkām līdz 30 m², tostarp saunām. Sauna 30 precīzi iekļaujas šajā kategorijā, kas padara to viegli mērogojamu Somijas tirgū.

Somijas "Patria" un Vācija ceturtdien noslēgusi divus iepirkuma līgumus daudznacionālās kopējās 6x6 bruņumašīnu sistēmas (CAVS) programmā, informēja "Patria".

Līgumu kopējā vērtība pārsniedz divus miljardus eiro, no kuriem patlaban apstiprinātā summa, iekļaujot iespējami nepieciešamos papildinājumus, ir viens miljards eiro.

Šie līgumi paredz līdz 876 "Patria" 6x6 bruņumašīnu iegādi četrās dažādās konfigurācijās, ieskaitot bruņutransportierus, kas aprīkoti ar "Patria NEMO" torņa mīnmetēju sistēmu un "Kongsberg RS4" tālvadības ieroču sistēmu.

Piegādes tiks sāktas 2026. gadā, savukārt pēc tām "Patria" nodrošinās tehnoloģiju pārneses procesus Vācijas industriālajiem partneriem FFG, JWT un KNDS, ar kuriem "Patria" parakstīja rūpnieciskās sadarbības līgumu 2024. gada sākumā. Pirmās pilnībā lokāli ražotās bruņumašīnas tiks piegādātas 2027. gadā, izveidojot un attīstot pilnu vietējās ražošanas jaudu, lai nodrošinātu potenciālās Bundesvēra nākotnes vajadzības.

Trampa rīcība likusi Eiropai saprast, ka tā vairs nevar pilnībā paļauties uz ASV drošības garantijām un tai pašai jāuzņemas lielāka atbildība gan par savu drošību, gan par atbalstu Ukrainai. Šis vairs nav tikai modinātāja zvans, bet gan baznīcas zvanu duna, kas pieprasa ātru un izlēmīgu rīcību. Iespējams, ka jaunā Vācijas kanclera vadībā ES varēs nostiprināt savu ģeopolitisko lomu, jo Eiropai ir nepieciešams spēcīgs politiskais līderis un vienota vīzija.

Taču līdz tam mums vēl ir jānonāk. Priekšā stāv būtisks jautājums – vai daļa Rietumeiropas un Centrāleiropas valstu spēs pārorientēt savus ekonomiskos modeļus, kas līdz šim lielā mērā balstījās uz lētu enerģiju, bet tagad zaudē savu efektivitāti.

Jaunu enerģētikas un izejvielu meklējumos neapšaubāmas līderes ir Skandināvijas valstis un Polija, kas jau ilgstoši brīdināja par Krievijas radītajiem draudiem, kamēr Rietumi to ignorēja. Atsevišķas Eiropas valstis joprojām pērk Krievijas sašķidrināto gāzi, uz kuru sankcijas neattiecas. “Financial Times” norāda, ka 2024. gadā rekordu Krievijas gāzes importā sasniegušas Francija, Spānija, Nīderlande un Beļģija. Tiesa, arī Ungārija un Slovākija ir pilnībā atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm.

Vācija ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem – 2024. gadā tā ieņem 2. vietu Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījumā ar vairāk nekā 5 miljardu eiro apjomu. Neskatoties uz nelielu eksporta un importa apjomu kritumu (attiecīgi par 0,3 % un 2 % salīdzinājumā ar 2023. gadu), Vācija joprojām ir būtisks Latvijas preču un pakalpojumu noieta tirgus, kā arī svarīgs investīciju avots.

Tomēr, balstoties uz globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” 2025. gada Vācijas uzņēmumu maksājumu uzvedības pētījumu, Latvijas uzņēmumiem, kas sadarbojas vai plāno sadarboties ar Vācijas partneriem, jāņem vērā vairāki būtiski riski.

Saskaņā ar “Coface” pētījuma datiem, 2025. gadā 81% Vācijas uzņēmumu ziņo par maksājumu kavējumiem – šis rādītājs ir tuvu 2019. gada rekordam (85 %). Vidējais kavējumu ilgums ir pieaudzis līdz 31,8 dienām. Lai arī šis rādītājs joprojām ir zemāks par pirms-pandēmijas līmeni, tas pasliktinās jau ceturto gadu pēc kārtas.

Īpašu satraukumu rada ilgstoši kavētie maksājumi (no 6 mēnešiem līdz 2 gadiem), kas skar 12% uzņēmumu un pārsniedz 2% no to gada apgrozījuma. Būvniecības nozare ir vissmagāk skartā – 24% uzņēmumu pētījuma ietvaros norāda uz šādiem kavējumiem, turklāt 80 % šo maksājumu netiek atgūti vispār.

Katra simtā svece pasaulē ir ražota Latvijā.

Visu XXI gadsimta pirmo ceturtdaļu Latvijas sveču eksports ir ievērojami pārsniedzis importu. Turklāt svētku un piemiņas brīžos Latvijas ļaudis izvēlas Latvijas, nevis importa sveci.Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sveču eksporta.

Visvairāk – Ziemassvētkos

No neatminamiem laikiem kā gaismas avots tumšajā laikā tika izmantots degošs skals vai sveķaini zari. Bišu vaska sveces un to ražošanas tehnoloģija radās tikai pirms aptuveni tūkstoš gadiem Eiropas mērenās joslas ziemeļu daļā. Svarīgākajai sveču ražošanas izejvielai – bišu vaskam – kušanas temperatūra ir aptuveni 62 grādi pēc Celsija, bet augu dzīvnieku izcelsmes (piemēram, aitas) taukvielām, kuras pievienoja vaskam sveču ražošanā, kušanas temperatūra ir vēl zemāka. Karstajā joslā vasaras laikā saulē vaska sveces nav uzglabājamas, jo tās izkūst. Siltajās zemēs sveču vietā kā gaismas avots tumšajā laikā tika izmantotas eļļas lampiņas. Vaska sveces ir relatīvi dārgas, tāpēc to masveida izmantošana bija visai ierobežota. Būtiskas pārmaiņas sākās, kad XIX gadsimtā sveču ražošanā sāka izmantot no dzīvnieku taukiem rūpnieciski nodalītu taukskābi – stearīnu, kuru joprojām izmanto gan ziepju, gan sveču ražošanā. No XIX gadsimta beigām sveču ražošanā sāka izmantot naftas pārstrādes procesā iegūstamu parafīnu (piesātināto ogļūdeņražu maisījumu ar 20 līdz 40 oglekļa atomiem molekulā).

Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais reģionālais risku pārskats.

Kamēr Lietuva un Igaunija demonstrē izaugsmes pazīmes, Latvijas ekonomika turpina atpalikt, lai gan redzamas pirmās stabilizācijas pazīmes. Pēc 0,4% IKP samazinājuma 2024. gadā un vēl viena krituma (-0,3%) šī gada pirmajā ceturksnī, Latvijas ekonomika 2025. gadā lēni turpina atgūties. “Coface” prognozē, ka šogad IKP pieaugums būs vien 0,6%, kas ir zemākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Salīdzinājumam – Lietuvai prognozēta 2,6% izaugsme, bet Igaunijai – 1,5%.

Tomēr skatoties uz 2026. gadu, Latvijas izaugsmes potenciāls uzlabojas, paredzot, ka IKP pieaugs līdz 1,8%. Neskatoties uz pozitīvo virzību, šie rādītāji joprojām atpaliek no Lietuvas (2,8%) un Igaunijas (2,2%).

Latvijas reālās algas pieaugums no 1994. gada līdz 2024. gadam bijis 245%, Lietuvas – 290%, bet Igaunijas – 236%, liecina Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Marko Mikhelsona ieraksts sociālajā tīklā X, kuru izcēlis pašmāju rakstnieks un ekspolitiķis Māris Mičerevskis ar piebildi, ka vajadzētu izbeigt “vaidu kori”, kas dzied dziesmu, ka Latvijā viss ir slikti.

Dienas Bizness mēģināja noskaidrot - “Viss ir slikti” vai arī esam pilnīgā “Leiputrijā”?

Skaitļi runā – labi, slikti, patiesi?

Pirmais uzdevums bija konstatēt, vai M. Mikhelsons nav pārskatījies. Proti, reālo algu izmaiņas procentos Eiropas valstīs no 1994. gada līdz 2024. gadam tiek norādītas bez skaidri saskatāma avota, un pirmajā acu uzmetienā skaitļi Baltijā patiesi šokē, jo tuvākie sekotāji, piemēram, Polija, var lepoties vien ar 107,9% lielu reālās algas pieaugumu. Statistiskie dati ir atbilstoši OECD reālo algu aprēķiniem, ko starptautiskā organizācija veic jau ilgstoši visām OECD dalībvalstīm. Proti, tie ir patiesi uz papīra, bet jāteic, ka pirmā desmitgade atjaunotajā brīvvalstī nerit pēc normāliem ekonomikas likumiem, tādēļ atbildēt uz jautājumu skaidri un pārliecināti nav iespējams. Lai arī reālā alga nozīmē inflācijas iekļaušanu aprēķinos, vēl atliek jautājums - vai reālās algas pieaugums Latvijā nozīmē to, ka ikkatram cilvēkam ir iespēja nopirkt krietni vairāk preču un pakalpojumu? Ja tā būtu, mēs noteikti ēstu labāk, tomēr nezināmu iemeslu dēļ ļaudis sūrojas par pārtikas cenām. Situāciju kopš 1994. gada kropļo gan ēnu ekonomika, gan enerģētikas sektora transformācija, gan virkne makroekonomisko procesu, kas izrietēja kā sekas sistēmas pārejai no sociālistiskā uz kapitālistisko modeli.

Pēc ienākumiem no optisko šķiedru eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024.gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē.

Latvijas daļa pasaules optisko šķiedru eksportā 2024.gadā bija 1,72%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 20,4 eiro bija pirmajā vietā pasaulē, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati. Jāpiebilst, ka ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Plaša spektra izmantošana

Optisko šķiedru grupa, kas ir svarīga Latvijas eksportā, ietver optiskās šķiedras, optisko šķiedru kūļus un optisko šķiedru kabeļus, kas nav izgatavoti no atsevišķi apvalkotām šķiedrām, proti, optiskās šķiedras, kuras nav apvalkos izolēti telekomunikāciju kabeļi. Optiskās šķiedras ražo no stikla vai plastikāta (polikarbonātiem vai līdzīga materiāla) šķiedrām, kas paredzētas gaismas signālu pārraidīšanai ar minimāliem zudumiem. Optiskās šķiedras ir svarīgas, kad ir nepieciešama attālināta datu pārraide, apgaismojums vai attēla veidošanai. Tās izmanto telekomunikāciju un datu pārraides sistēmās – ātrgaitas interneta un kabeļtelevīzijas tīklos, veidojot tālsatiksmes vai platjoslas pieslēgumu. No tiem veido datu pārraides maģistrālos tīklus, savienojumus starp serveriem un tīkla iekārtām, kad ir nepieciešams apstrādāt milzīgas datu plūsmas un ir jānodrošina zems signāla stipruma zudums, kā arī lai būtu noturība pret elektromagnētiskajiem traucējumiem.