Jaunākais izdevums

Lai gan pirmā atbilde, kas nāk prātā daudziem, ir: «Ak, Dievs, protams, nē!»–, tomēr tas ir miljons dolāru vērts jautājums

Katrā valstī, katrā nozarē un katrā uzņēmumā ir savas alkohola lietošanas tradīcijas. Turklāt tās ir mainījušās līdzi laikam. Piemēram, ASV pagājušā gadsimta 70. un 80. gados birojos, īpaši radošajās aģentūrās un žurnālu redakcijās, alkohola lietošana darba vietā, tāpat kā smēķēšana pie darba galda, bija izplatīta. Būsim godīgi, pirms pāris desmitgadēm dzeršana darbā bija bieža parādība arī Latvijas radošajās un ne tik radošajās aprindās. Mūsdienās tas ir sastopams krietni retāk.

Alkoholisko dzērienu eksperts Jānis Kaļķis uzsver, ka mūsdienās Latvijā pret alkohola lietošanu darba vietā, pat sarunās ar biznesa partneriem, attieksme ir ļoti rezervēta. Vairāki aptaujātie lielo uzņēmumu vadītāji noliedza, ka viņiem kabinetos būtu apslēpts bārs ar alkoholiskajiem dzērieniem. Parastā dominējošā atbilde bija: sarunās ar lielajiem klientiem vai biznesa partneriem alkohols tiek lietots, izejot pusdienās vai vakariņās, taču ne kabinetā.

Te gan jāizšķir divas lietas – vai darba vietā ir pieejams bārs darbiniekiem, vai arī šāds bārs ir tikai uzņēmuma vadītājam un tā saturs tiek celts gaismā kādu biznesa tikšanos laikā vai, piemēram, noslēdzoties kādām darījumu sarunām.

Prom no biroja

Viens no Latvijas uzņēmumu vadītājiem, kuram mininārs kabinetā ir un kurš bija gatavs par to pastāstīt, ir sabiedrisko attiecību aģentūras Vīlands Associates valdes priekšsēdētājs Ralfs Vīlands. Viņa bāriņā nav pieejams nedz alus, nedz stiprie alkoholiskie dzērieni, vien prosecco vai šampanietis. Pudeles tiekot tukšotas vienīgi pēc darba laika, atzīmējot kādus biznesa panākumus un svarīgus notikumus. Tas tiek darīts gan kopā ar darbiniekiem, gan biznesa partneriem. R. Vīlands teic: «Darbs ir dinamisks un ar paaugstinātu stresa līmeni. Tāpēc dažkārt nepieciešams apstāties un kopīgi izrunāt sasniegto. Sarunām noder kāda dzirkstošā glāze.» Tomēr šādas sarunas notiek pēcpusdienās pēc darba laika beigām, nevis rīta pusē. Tāpat alkohols netiek lietots darba laikā, lai, tā teikt, stimulētu radošumu. R. Vīlands uzsver, ka alkohola patēriņš ir zaudējis savu vēsturisko nozīmi. Tā ir tieša atsauce uz padomju laikiem, kad funkcionāri ar augstu stāvošiem «pārbaudītājiem» no Maskavas lietas kārtoja vienīgi alkohola pavadībā.

Mūsdienu saspringtajā biznesa vidē, kad augsta līmeņa vadītājiem darba dienas tikšanās grafiks ir saplānots pa minūtēm un pārsvarā pārvietošanās notiek ar mašīnu, šāda relaksēta alkohola baudīšana biznesa sarunās ir diezgan neaktuāla, DB teic vairāki uzņēmumu vadītāji. Cita lieta, ja ir biznesa vakariņas restorānā, tad tām ir atvēlēts īpašs laiks, tās notiek pēc darba laika, kad vairs nav citu tikšanos. Tad, protams, tiek iemalkots kāds grādīgs dzēriens. Taču biznesa tikšanās reizē ofisā, pat tad, ja tiek piedāvāta glāze alkohola, daudzi atsakās, jo neuzskata par pieņemamu uz nākamo tikšanos ierasties, dvakojot pēc alkohola.

Visu rakstu Vai iekārtot biroja minibāru? lasiet 19. oktobra laikrakstā Dienas Bizness. Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) veikta kārtējā reorganizācija, kuras rezultātā septiņas amatpersonas nolēmušas darbu birojā pamest, sešām no tām dodoties izdienas pensijā, liecina aģentūra LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB aģentūrai LETA apgalvoja, ka biroja amatpersonu skaita samazinājums būtiski neietekmē tā uzdevumu izpildes kvalitāti, kā arī sekmīgu biroja funkciju nodrošināšanu.

«Uzsveram, ka KNAB reorganizācija ir pārdomāta, uz analīzi balstīta vairāku mēnešu mērķtiecīga darba rezultāts. Tās laikā netika likvidētas amata vietas, proti, netika samazināts kopējais amata vietu skaits, bet tika veiktas izmaiņas KNAB struktūrā, amatpersonu/darbinieku štatu un amatu sarakstā,» norādīja birojā.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā skaidroja, ka vēl viens iemesls reorganizācijai bijis tas, ka līdz šim birojā bija ļoti lielas nodaļas, kurā strādāja līdz pat 20 cilvēki. Tik lielas nodaļas valsts pārvaldes sistēmā esot ļoti grūti vadīt, tāpēc «zelta standarts» esot nodaļas ar 10 līdz 12 cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Dzīvnieki birojā veicina veselīgus paradumus

Anda Asere, 27.12.2019

"Golin Riga" sabiedrisko attiecību speciālistes Lelde Adele Cīrule ar

Fellu un Elīna Korba ar Pablo

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba vietu kultūra mainās un mīluļu ņemšana līdzi uz darbu vairs neizraisa pārsteigumu

"Kamēr tikai 6% darba devēju Latvijā piedāvā saviem darbiniekiem atbalstu bērnu uzraudzībai, arvien vairāk darba devēju ir jāreaģē uz nodarbināto vēlmi ierasties darbā ar mājdzīvniekiem. Sākotnēji tas var radīt izbrīnu vai pat šoku, bet darba vietu kultūra mainās visā pasaulē, tostarp Latvijā, un ignorēt to kļūst arvien grūtāk," norāda Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja un atbildīga biznesa aktīviste.

Uzņēmumos, kur ikviens darbinieks var ņemt līdzi savu četrkājaino mīluli, piemēram, sabiedrisko attiecību aģentūras "Golin Riga" birojā, viņa novērojusi daudz patīkamāku atmosfēru, jo dzīvnieki veicina sarunas un raisa smaidus. Turklāt dažkārt darbinieki atklāti norāda, ka nemaz neizvēlētos darba devēju, kurš nav gatavs atvērt savas durvis suņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Modernais birojs: cik daudz inovāciju spēj radīt viens kvadrātmetrs telpas?

Andris Vārna, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis, 14.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir būtiski mainījusies cilvēku attieksme gan pret darba vidi un iekārtojumu, apstākļiem, gan arī pret pašu darbu kā tādu. Domāšanu «eju uz darbu» kā vienkāršu vietu, kur strādāt, nomaina ideja «eju strādāt» un sasniegt konkrētus rezultātus tam piemērotā vidē.

Augstākminēto apsvērumu rezultātā modernais birojs veidojas kā viedo tehnoloģiju un cilvēku labsajūtas apvienojums. Labsajūtu nodrošina gan piemērota fiziskā vide, piemēram, augsti griesti veicina brīvu un radošu domāšanu, gan ērts iekārtojums, gan parocīgi tehnoloģiskie risinājumi. Rezultātā ieguvēji ir visi: modernie superbiroji veicina produktivitāti, ļauj elastīgi plānot darbinieku noslodzi un nodrošina optimālas uzturēšanas izmaksas.

Uzskatu, ka ideja par biroju kā visērtāko vietu, kur konkrētais cilvēks var sasniegt vislabākos profesionālos rezultātus un izpildīt uzņēmuma vai organizācijas uzstādītos mērķus, ir vienlīdz piemērojama gan privātiem uzņēmumiem, gan arī valsts pārvaldes iestādēm. Galu galā valsts pārvalde ir sabiedrības spogulis – ja mēs maināmies, ir tikai loģiski, ka mainās arī oficiālās valsts iestādes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Centralizācija – valsts pārvaldes uzņēmumu nākotne

Žanete Hāka, 10.06.2020

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē uzņēmumi daudz lielāku uzmanību pievērsīs attālinātam darbam, un par to aktīvi jādomā arī valsts iestādēm. Nesen Valsts nekustamie īpašumi īstenojuši biroja centralizāciju, pārvietojot birojus no trim adresēm uz vienu, un pirmie rezultāti jau redzami – darbinieku savstarpējā sadarbība ir uzlabojusies, kā arī gūts būtisks izmaksu ietaupījums. Biroju centralizācija ir valsts pārvaldē strādājošo uzņēmumu nākotne, intervijā "Dienas Biznesam" uzsver VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ pēdējo gadu laikā veikta pārmaiņu stratēģija – kas līdz šim paveikts tās ietvaros?

Esam strādājuši vairākos virzienos, pievēršot uzmanību procesu digitalizācijai, efektivizācijai un centralizācijai. Viena no nozīmīgām stratēģiskajām prioritātēm, ko pēdējā laikā esam paveikuši, ir VNĪ biroja centralizācija, pārceļoties no trim adresēm uz vienu – Talejas ielā 1. Līdz ar šo pārcelšanos esam izveidojuši mūsdienīgu valsts pārvaldes iestādes biroju. Šis solis uzlabojis uzņēmuma darba efektivitāti un ļauj ietaupīt valsts budžeta līdzekļus. Birojā īstenots pilnīgi jauns, aktivitātēs bāzēts koncepts, sadalot biroju zonās, un tajā nevienam – pat valdes priekšsēdētājam – nav sava kabineta, tādēļ sadarbība starp kolēģiem notiek ik brīdi. Ieguvumi ir vērojami jau uzreiz – notiek aktīvāka sadarbība un komunikācija starp kolēģiem un nodaļām, kā arī regulāra ikdienas komunikācijas apmaiņa. Tā rezultātā vairs nav tik bieži jāorganizē speciālas sapulces, jāsauc kolēģi uz sarunām kabinetā, bet, blakus sēžot, var apmainīties viedokļiem – komunikācija notiek raiti, un nav nekādu pārrāvumu, uzlabojas darbinieku iesaiste. Šis modelis ir piemērojams arī citām valsts pārvaldes iestādēm. Pēc mūsu domām, šis ir arī labs veids, kā piesaistīt jaunus darbiniekus, kuriem ir svarīgi, kādā vidē viņi strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators «Tele2» radījis pirmo labsajūtas jeb well-being biroju Latvijā, kura izveidē ņemta vērā darbinieku darba specifika un kultūra uzņēmumā, kā arī ieviesti moderno tehnoloģiju risinājumi produktivitātes celšanai, informē uzņēmums.

Kopējā biroja platība ir 2000 m2 un tajā strādā 160 darbinieku, taču birojā ir iespējams mainīt darba vietu atbilstoši dienas plānam, jo ir izveidotas telpas sapulcēm, projektu darba grupām un darbam vienatnē.

Aptaujā pirms biroja rekonstrukcijas darbu uzsākšanas tika noskaidrots, ka aptuveni 70% no darbiniekiem birojā vēlas klusās zonas, kas atvieglotu koncentrēšanos konkrētu darbu veikšanai. Rekonstruētajā birojā šāda iespēja ir nodrošināta, jo darbinieki var rezervēt sev vietu individuālajos kabinetos, kā arī strādāt klusajā istabā, kur nenotiek savstarpējās diskusijas un telefona sarunas.

«Biroja renovācija nebija uzņēmuma vadības pašmērķis. Tā bija iekšējā aptaujā noskaidrota darbinieku vēlme pēc jaunas, produktivitāti veicinošas darba vides, kas tika arī īstenota,» stāsta Tele2 personāla vadītāja Aija Bite-Ozere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Db.lv viesojas jaunajā CTB uzņēmumu grupas birojā Liepājā

Monta Glumane, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

DB viesojas finanšu tehnoloģiju kompānijas Mintos jaunajā birojā

Anda Asere, 04.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudz cilvēku rada daudz atkritumu, bet, sperot mazus soļus, ar pamudinājumu var panākt to samazinājumu

Kopš gada sākuma finanšu tehnoloģiju kompānijas Mintos darbinieku skaits pieaudzis vairāk nekā divtik, sasniedzot 150, un tas arvien turpina augt. Plānojot pārcelšanos uz jaunām telpām, bija iespēja iekārtot tās tā, kā pašiem patīk, tāpēc īpaša uzmanība pievērsta ne vien biroja izskatam un ergonomikai, bet arī cilvēkam un videi draudzīgām iniciatīvām bezatkritumu principu ievērošanā.

«Tā kā veidojām jaunu biroju, mums bija iespēja visu darīt tā, kā paši gribējām. Izmantojām visas lietas, kas mums šķiet mūsdienīgas. Pie šāda cilvēku skaita mēs noteikti varam nodrošināt mazāku atkritumu daudzumu. Tam palīdz dažādas mazas lietas, piemēram, agrāk dzeramo ūdeni mums nodrošināja lielie Venden ūdens bunduļi, bet bijām pārliecināti, ka jābūt kādam alternatīvam risinājumam. Tagad izmantojam ūdens filtrēšanas aparātus un vairs nav jāizmanto pudeles,» stāsta Mārtiņš Šulte, savstarpējo aizdevumu platformas Mintos līdzdibinātājs un vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc telpu renovācijas ārpakalpojumu sniedzēja “Transcom Worldwide Latvia” birojs atbilst kompānijas globālajām darba vides vadlīnijām, kas tiek ievērotas 20 pasaules valstīs

“Transcom Worldwide Latvia” vadītāja Liene Spruģe teic, ka kompānijas darba vidi raksturo mājīgums apvienojumā ar praktiskumu. Pārmaiņu un “svaiguma” ieviešana birojā tika plānota jau kādu laiku, tāpēc vasaras sākumā kompānija uzsāka renovācijas darbus, lai biroja vidi padarītu ērtāku. 350 cilvēku lielajā kolektīvā strādā gan studenti, gan seniori, turklāt no dažādām valstīm, tāpēc bija svarīgi, lai ikviens darbā justos labi. “Ņemot vērā, ka 20% no uzņēmuma Latvijas biroja komandas ir ārvalstnieki, ir svarīgi radīt sajūtu, ka viņi šeit ir gaidīti,” norāda L. Spruģe. Tādi interjera elementi kā sauklis “Welcome to the family” jeb “Laipni lūgti ģimenē”, kas caurvij jaunās biroja telpas, rada sajūta, ko uzņēmums vēlas iedot jauniem darbiniekiem, kuri tikko pievienojušies komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: DB viesojas grafiskā dizaina aģentūras Brandbox birojā

Linda Zalāne, speciāli DB, 27.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grafiskā dizaina aģentūras Brandbox birojā industriālā dizaina elementi savijas ar VEF kvartāla ēkas vēsturiskajiem vaibstiem.

Brandbox VEF kvartāla biroja ēku kompleksā savu mājvietu izveidoja gandrīz pirms gada. Uzņēmums 15 pastāvēšanas gados nomājis telpas dažādās Rīgas vietās – sākot ar pavisam nelielu platību Pulkveža Brieža ielā tā pirmsākumos, pēc tam Raiņa bulvārī, bet Latvijas ekonomikas augšupejas gados Brandbox padzīvojis arī Vecrīgā, 200 m2 plašā birojā, kuru pēc tam nomainīja pret mājvietu Citadeles un Tērbatas ielā. «Pēdējā birojā, kurā bija 120 m2, mums kļuva par šauru, jo komandas sastāvs līdz ar izaugsmi palielinājās. Jaunā biroja telpas meklējām aptuveni gadu. Zinājām, ka nevēlamies tās centrā, kur nomas maksa ir adekvāta, bet neekonomiska. Esam dizaina studija un varam atļauties radošākas telpas, mums nav jāsēž reprezentablā vietā pilsētas centrā. Skatījāmies uz dažādiem variantiem, tostarp uz VEF kvartālu, kas vēl aizvien ir tikai savā atdzimšanas sākuma stadijā. Mūsu jaunā biroja platība ir 333 m2,» stāsta Brandbox dibinātājs, īpašnieks, radošais direktors Ēriks Šulcs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad cilvēks maina darbavietu un izvēlas starp divām līdzīgām kompānijām, izšķirties par labu vienai vai otrai palīdz darba vide, biroja iekārtojums un iekšējā kultūra.

Kopumā darba vidi ietekmē fiziskā vide, kultūra, tas, kā kolēģi un vadītāji cits pret citu izturas, un tehnoloģijas, ar ko jāstrādā. «Mums bija sajūta, ka Latvijā mazliet trūkst izpratnes par to, kas ir labs birojs. Vēlējāmies labāk izprast, kas notiek to uzņēmumu vidū, kas par to domā un iegulda darba vidē. Tāpēc nolēmām veikt pētījumu, lai palīdzētu darba devējam celt produktivitāti un kopumā nodrošināt labāku vidi saviem darbiniekiem,» saka Marta Kāle, darba devēja tēla konsultāciju uzņēmuma Erda līdzradītāja.

Erda un nekustamo īpašumu kompānijas Vastint Latvija kopīgi veiktajā pētījumā par darba vidi aptaujāti 65 uzņēmumi. «51% gadījumu aptaujātie domāja, ka elastība nozīmē atvērtā plānojuma biroju. Joprojām ir darba telpas, kas tā top, bet atvērtā plānojuma birojs vairs netiek uzskatīts par labāko iespējamo. Ir svarīgas gan tādas telpas, kur strādāt komandās, gan privātas telpas, kur parunāt pa telefonu vai pastrādāt klusumā, kā arī paēst un atpūsties,» saka M. Kāle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darba datori uzņēmumiem grūtāk sasniedzami

Jānis Vēvers, 18.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Publicitātes foto

Attālinātā darba uzplaukumā uzņēmumi saprot, ka paši nespēj apkopt darbinieku datorus, un tas rada pieprasījumu pēc ārpakalpojumu sniedzējiem.

Koronavīrusa pandēmija īsā laikā ienesa nozīmīgas korekcijas neskaitāmās nozarēs, arī informācijas tehnoloģiju un datortehnikas apkalpošanā. Pēc skarbas mācības saņemšanas uzņēmumi ir sapratuši, ka ar šo biznesa pastāvēšanai kritiski svarīgo jautājumu nedrīkst jokoties, un tagad tiecas nodot rūpes par datorsistēmām ārpakalpojuma sniedzēju rokās.

Marta vidus uzņēmumu vadītājiem un par digitālajiem risinājumiem atbildīgajiem cilvēkiem ilgi paliks atmiņā. Dažās dienās nācās atrisināt problēmas, kam nepietika apņēmības, laika un resursu gadiem ilgi, turklāt nemitīgi saskaroties ar aizvien jauniem izaicinājumiem. Runa ir par drošas digitālās vides izveidošanu uzņēmumā, kam darbinieki varētu pieslēgties arī no ārpuses un efektīvi strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ērtas un ergonomiskas darba vietas nodrošināšana ir ieguldījums darbinieku veselībā, kas pēc tam nesīs augļus darba ražīguma formā.

DB aptaujātie speciālisti gan norāda, ka nav māksla iegādāties ergonomiskākos krēslus un veselībai labvēlīgāko biroja tehniku, bet jāprot tos pareizi pielietot. «Biežākie veselības riski, ja cilvēks ikdienā nepareizi strādā pie datora, ir tādi, ka visbiežāk viņam parādās muguras lejas daļas sāpes, acu sausums un saspringums plecu joslā, kā arī mēdz parādīties tirpšana roku pirkstos un ir saspringti, sāpīgi ikru muskuļi. Ja ir ievēroti visi ergonomikas principi un regulāras pauzes, darbam pie datora nevajadzētu izraisīt nekādas problēmas,» stāsta veselības centra Vivendi fizioterapeite Līga Māķēna.

Elko Baltijas pārdošanas direktors Andrejs Gavrilovs teic, ka tipiskākās kļūdas, izvēloties biroja tehniku, ir nepareizi novērtētas vajadzības un vēlme ietaupīt – ja izvēlas lētāko biroja tehniku, tai var būt nepietiekama veiktspēja. Piemēram, birojā ar 20 darbiniekiem ir vērts iegādāties jaudīgāku printeri vai kopētāju, lai izvairītos no gaidīšanas rindā pēc izdrukām. Taujāts, kāds ir minimālais biroja tehnikas komplekts katram darbiniekam, A. Gavrilovs atzīst, ka ir grūti sniegt universālu padomu, jo biroji ir dažādi. Visbiežāk standarta komplekts ir dators, printeris ar vai bez kopēšanas un skenēšanas funkcijām, dažādi aksesuāri, taču prasības grafiskajiem dizaineriem un grāmatvežiem var būt krasi atšķirīgas. Universāls ieteikums lietotāja labsajūtai ir izmantot lielākus monitorus (24’’ vai vairāk), jo tas ir ērti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Deep White jaunajā birojā iemiesots industriāls minimālisms

Linda Zalāne, speciāli DB, 12.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komunikācijas vadības aģentūras Deep White jaunajā birojā bijušajā rūpniecības ēkā iemiesots industriāls minimālisms, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums uz jaunām mājām pašā Rīgas sirdī, Ģertrūdes ielā, pārcēlās, jo darbinieku skaits bija pāraudzis iepriekšējā biroja kapacitāti. Salīdzinot ar iepriekšējo mājvietu, kur aģentūra atradās aptuveni piecus gadus, ietilpība palielinājusies vairāk nekā divas reizes. Jaunā biroja platība ir ap 400 m2, un birojs izvietots divos ēkas stāvos.

«Atrast nebija viegli, bet, kā sākām meklēt, tā arī atradām. Mums bija skaidrs, ko vēlamies, proti, industriāla tipa telpas, augstiem griestiem, pašā Rīgas centrā. Vienā birojā radījām dažādas darba vides – zonas ar ļoti atšķirīgu atmosfēru, jo sapratām, ka ir nepieciešamība, lai cilvēki var strādāt visi kopā, atvērtā tipa birojā, bet brīžos, kad vajag veikt radošu darbu, var būt arī klusumā un mierā,» raksturo aģentūras Deep White īpašniece Egle Klekere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: DB viesojas apdrošināšanas sabiedrības Ergo birojā

Linda Zalāne, speciāli DB, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrības Ergo birojs iekārtots bez lieka šika un glamūra, bet praktiski un askētiski, ievērojot darba vietas ergonomiskos principus.

Uzņēmums SWH Biroju centrā mājo jau sešus gadus – sākotnēji apdzīvoja mazāku platību, bet gadu gaitā kolektīvs jau izaudzis līdz 200 darbinieku, kuru darba vietas izvietotas trīs stāvos, klientu apkalpošanas centrā, kura gan drīzumā vairs nebūs, jo uzņēmums pakāpeniski pāriet uz digitālām iespējām, tostarp klientu apkalpošanā. Kopumā Latvijā Ergo strādā 250 cilvēku.

Draudzīgi sadzīvo

Ergo izvēlējies daļēji atvērtā tipa biroja iekārtojumu un vairākos kabinetos līdzās strādā viena departamenta darbinieki. Biroja plānojums izveidots tā, ka pa vidu ir nišas, kurās ir gan virtuvītes, gan tehniskās telpas ar dokumentu skapjiem vai biroja tehniku. Kabineti izkārtoti plašajai telpai pa malām, līdz ar to no abām pusēm var piekļūt koplietošanas telpām. Kabineti nav pārlieku plaši, ir kompakti, nodrošinot ar visu nepieciešamo. Ar norobežojošiem paneļiem panākts, ka katram darba vietā tiek radīta privātuma sajūta. «Mūsu birojs ir vienkāršs un funkcionāls, tajā valda askētisks stils. Tas nav aprīkots ar jaunākajām interaktīvām lietām, bet kvalitatīvam darbam viss ir nodrošināts. Diezgan draudzīgi jādzīvo kopā, jo telpas nav pārlieku plašas, bet visiem vietas pietiek. Nākotnē ceram paplašināt biroju šīs pašas ēkas ietvaros, jo pašlaik biroja centrā tiek pārbūvēts viens spārns. Biroja vietas un apjoma izvēle ir apzināta, jo mēs kā apdrošinātāji cenšamies būt efektīvi un netērēt pārlieku daudz uz administratīvām lietām. Turklāt, atrodoties pilsētas centra nomalē, liels pluss ir autostāvvietu esamība, darbinieki par simbolisku samaksu var novietot savus spēkratus pavisam tuvu birojam,» stāsta Ergo komunikācijas vadītāja Agnese Grīnberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ko šobrīd meklē mājokļu pircēji Baltijā?

Karmena Kuka (Carmen Kukk), nekustamā īpašuma attīstītāja "Pro Kapital" Pārdošanas un mārketinga vadītāja Igaunijā, 28.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā lielākā daļa no mums savos mājokļos pavadījuši vairāk laika nekā jebkad agrāk. Viss, kas līdz šim licis mums atrasties ārpus mājas – darbs, skola un pulciņi bērniem, pat sports un izklaide – pēkšņi pieejams tikai pašu mājokļos. Daudziem tas licis uz savu dzīvesvietu un vajadzībām attiecībā uz to palūkoties ar jaunām acīm.

Kādi ir pirmie secinājumi un kā tas ietekmējis mājokļu pircēju čeklistu?

Birojs, skola un kafejnīca vienuviet

Ja daudziem doma par darbu no mājām pirms tam šķita pilnīgi nepieņemama, tad tagad tikpat daudz ir tādu, kas vairs nevar iedomāties katru dienu doties uz darbu birojā. Domāju, ka ikviens jau pārdzīvojis tā saucamo medusmēnesi ar darbu no mājām un paspējis izbaudīt arī ar to saistītos izaicinājumus un ēnas puses. Īpaši, ja mājās ir mazi bērni. Lai pienācīgi nodotos darbam, ar mazu stūrīti pie virtuves galda ir par maz. Klusa, no pārējā mājokļa norobežota un pārdomāti izplānota darba vieta nu ir tas, uz ko vairums no mums tiecas. Daudzi šo mēnešu laikā mājās iekārtojuši darba galdu vai vismaz pie sienas stiprināmu darba stacijas stendu, pārdomājuši darba vietas izskatu un iekārtojumu videokonferenču laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau teju desmit tūkstoši uzņēmumu visā pasaulē izmanto "Draugiem Group" zīmola "DeskTime" darba laika uzskaites programmu un pēdējās nedēļās interese par to ir daudzkāršojusies.

"Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks stāsta, ka līdz ar ārkārtējo situāciju strauji pieaugusi attālinātā darba aktualitāte un saistībā ar to martā 2,5 reizes ir pieaudzis ar "DeskTime" saistīto atslēgvārdu meklējumu skaits, trīs reizes vairāk meklēts tieši "DeskTime" risinājums un piecreiz pieaudzis lejupielāžu skaits. Interesanti, ka specifiskie atslēgvārdi, piemēram, produktivitātes mērīšana attālinātā darbā pieaugusi pat 20 reizes.

Prēmijas piesaista virtuālajiem apskāvieniem 

Ikdienā mazinoties savstarpējam kontaktam, vēl vairāk ir nepieciešami mehānismi, kā darbinieki...

Līdz ar klientu skaita pieaugumu, pieaudzis klientu atbalsta nodaļas darba apjoms, jo ienāk daudz vairāk zvani un e-pasti no lietotājiem. "Pēc straujā klientu skaita pieauguma un jau pirmajām atsauksmēm varam secināt, ka šajā ārkārtas situācijā "DeskTime" loma efektīvā darbinieku pārvaldē ir izšķiroša. Neatkarīgi no komandas lieluma, automātiskā darba laika uzskaite piefiksē visus darbinieka projektus, izmantotās lapas un lietotnes, atklājot gan darbinieku liekās aktivitātes, gan ļaujot veiksmīgi sekot līdzi visiem aktuālajiem projektiem un to patiesajam izpildes laikam," norāda Toms Bļodnieks, "DeskTime" projektu vadītājs.

Runājot par to, kā šobrīd klājas grupas uzņēmumiem, J. Palkavnieks teic, ka "Vendon", "draugiem.lv" un "Mapon" darbojas gandrīz ierastajā režīmā. "Pārvadājumi notiek un šobrīd ir vēl jo svarīgāk sekot tiem līdzi. "Mapon" ir gatavs dalīties savā kompetencē, ja kāds Latvijā grib ieviest saslimušo kontaktpersonu izsekošanas sistēmu," viņš norāda.

Līdz ar ārkārtas stāvokļa pasludināšanu "Draugiem Group" pieņēma lēmumu strādāt attālināti. Izņēmums ir cilvēki, kam fiziski jābūt uz vietas un, piemēram, jāpieņem vai jānodod lietas piegādei.

Runājot par to, ko no kolēģiem prasa attālināts darbs, viņš izceļ, ka vadītājiem jāpievērš lielāka uzmanība savai komandai. "Draugiem Group" kultūrā ierasta neformāla komunikācija, piemēram, neplānoti ar kolēģi vai vadītāju iedzert kafiju, aprunāties. Birojā šāda nejauša komunikācija, kas veicina saliedētību, ir biežāk iespējama, bet tagad tā jāveido apzināti. "Darbs veido 80 līdz 90% no darba laika un 10 līdz 20% ir sociālā dzīve, par ko tagad nedrīkst aizmirst. Cenšamies darīt visu to, kas ierasts birojā, tikai no mājām. Piemēram, lai "atšķaidītu" darba sarunas, mums ir čatiņi, kur stāstām, ko ēdam pusdienās, liekam suņu un kaķu bildes, lai komunikāciju maksimāli pietuvinātu reālajai dzīve," stāsta J. Palkavnieks.

Arī grupas lielākā uzņēmuma "Printful" mārketinga vadītājs Raitis Puriņš norāda, ka tagad kā nekad ir svarīgi atrast laiku, lai atvilktu elpu un papriecātos.

Arī "Printful" komanda organizē attālinātas kafijas pauzes un spēļu vakarus, kā arī sūta cits citam bildes no savas jaunās darba vides ar ģimeni, istabas biedriem un četrkājainajiem draugiem. "Lai arī digitāla, tā tomēr ir enerģijas un pozitīvu emociju apmaiņa, kas uzlabo garastāvokli," viņš spriež.

Lai arī "Printful" ir ražošanas uzņēmums, tam grupā ir vislielākā pieredze attālinātā darbā, jo kompānijas 50 cilvēku mārketinga komandā darbinieki strādā dažādās valstīs. "Strādājot vairākās laika joslās, nedrīkst zaudēt tempu. Piemēram, ievērojam noteikumu, ka uz e-pastiem jāatbild 24 stundu laikā. Atbilde "atbildēšu pēc divām dienām" arī ir atbilde – jebkas ir labāk par klusumu. Nedēļas beigās no katra komandas biedra saņemu atskaiti brīvā formā par aizvadītās nedēļas aktualitātēm, pārdomām un prioritātēm nākamajai nedēļai," viņš teic.

Komanda ir vienojusies, kādus rīkus lietot video zvaniem, sarakstēm un dokumentu veidošanai. Tā mēģina pieturēties pie tās pašas darba kārtības, kāda bija birojā: regulāras "tikšanās", diskusijas par prioritātēm un kolēģu informēšana par jaunumiem. "Saziņa vairs nav tik spontāna, kā agrāk un tajā ir krietni mazāk neverbālās komunikācijas – neatrodamies vairs vienā telpā un video zvani mēdz kļūt par audio zvaniem. Cenšos runāt pēc iespējas nepārprotamāk un sniegt pārdomātus komentārus gan par to, ko kolēģi izdarījuši labi, gan par to, ko būtu jāuzlabo," teic R. Puriņš.

Atšķirībā no biroja darba, kas paveicams pie datora, ražošanā darbs no mājām nav iespējams un lielākais grupas uzņēmums "Printful" darbojas kā ierasts, bet darbinieki izmanto maskas, ievēro distanci un lieto dezinfekcijas līdzekļus. J. Palkavnieks teic, ka ražošana vienmēr ir riskantāka un tur ir īpaša piesardzība, jo, piemēram, ja ražotnē ir kāds saslimušais, tad tiem kolēģiem, kurus attiecīgo instanču epidemioloģiskajā izmeklēšanā atzīs par kontaktpersonām, būs jāievēro pašizolācija. Ražotne un pārējie kolēģi pēc dezinfekcijas turpinās strādāt. "Sliktākajā gadījumā dezinfekcijas laikā nestrādā viena maiņa, kas ir astoņas stundas," skaidro J. Palkavnieks, piebilstot, ka uzņēmumā ir nodrošināta divu metru distance gan ēdot, gan strādājot. Visiem ir maskas un cimdi, līdz ar to ļoti zems risks saslimdināt kolēģus.

Tāpat ražošanā izaicinājums ir tas, ka ārkārtas situācijas dēļ var būt aizkavētas piegādes, ja kāds partneris nevar laikā piegādāt kādu materiālu.

Savukārt IT jomā teju vienīgais risks ir tas, kāds internets darbiniekam mājās ir pieejams. Tāpat izaicinājums ir komunikācija. "Kad nolēmām, ka visi, kam tas iespējams, strādās attālināti, kolēģi varēja pieteikties un viņiem uz mājām aizveda biroja krēslus un galdus, jo, ja sēdi uz virtuves ķeblīša, tas var slikti atsaukties uz veselību," piebilst J. Palkavnieks. Arī R. Puriņš uzsver, ka darba aprīkojumam mājās jābūt gandrīz identiskam ierastajai darba videi birojā, lai attālinātā režīmā neciestu darba kvalitāte. Atkarībā no amata specifikas, kolēģiem tiek nodrošināta ne tikai datortehnika, bet arī ar datorkrēsli, austiņas un papildu ekrāni.

"Draugiem Group" uzņēmums "Roadgames" izstrādājis divas spēles, kas dod iespēju doties virtuālā piedzīvojumā un iepazīt Itālijas pilsētu Veronu un atklāt mūsu pašu Rīgu, neizejot no mājas. Atšķirībā no "Roadgames" spēles dabā, tās virtuālajā versijā spēlētāji pārvietojas, izmantojot "Google Street View", kurā meklē foto objektus un atbildes uz dažādiem jautājumiem. Spēles virtuālā versija ir izstrādāta, lai tā maksimāli būtu pietuvināta reālai ceļojumu un sacensību pieredzei. Pirmās spēles no šodienas līdz 14. aprīlim būs bezmaksas. Pēc tam komandas biļetes cena būs 4,99 eiro, no kuriem viens eiro tiks ziedots tās valsts, kur notiek virtuālā spēle, medicīnas sistēmas atbalstam cīņā ar "Covid-19". "Ne tikai cilvēkiem, bet arī uzņēmumiem ir jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Šis ir veids, kā mēs pārprofilējam savu darbību – spēli pārceļam no reālās vides uz virtuālo, lai vienlaikus neradītu riskus sabiedrības veselībai un sniegtu atbalstu," stāsta Liene Grenevica, "Roadgames" vadītāja.

"Draugiem Group" ietver zīmolus "Printful", "Mapon", "Vendon", "Istabai", "GiftCard", "DeskTime", "Fast Brands", "Tachogram", "Startup Vitamins", "perkamkopa.lv", "draugiem.lv", kuros kopumā strādā 682 darbinieki. Grupas lielākais uzņēmums ir drukas, šūšanas un piegādes ārpakalpojumu kompānija "Printful", kas sniedz interneta veikalu īpašniekiem iespēju piedāvāt pircējiem vairāk nekā 160 dažādu produktu, pašiem neieguldot ražošanas iekārtās. Savā pastāvēšanas vēsturē uzņēmuma ražotnes apdrukājušas vairāk nekā 13 miljonus dažādu produktu. Pērn "Printful" tika iekļauts Inc.com ASV straujāk augošo uzņēmumu sarakstā. "Prinful" Inc. un a/s "Printful Latvia" kopējais apgrozījums 2018. gadā bija 77 miljoni dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Tomega jau 10 gadus Latvijas tirgū piedāvā izdevīgāko biroja tehnikas lietošanas veidu – iekārtas ilgtermiņa nomu, līguma darbības laikā nodrošinot pilnvērtīgu un visaptverošu iznomātās iekārtas servisu.

Pēdējo 20 gadu laikā tehnoloģijas pasaulē attīstās un mainās ārkārtīgi strauji - teju ik mēnesi tiek uzsākta desmitiem jaunu IT nozares produktu, tostarp visdažādāko funkciju un modeļu biroju tehnikas ražošana un piedāvāšana tirgū. Tiek piedāvāti gan pilnīgi jauni modeļi, gan jau ierasto un augstu novērtēto zīmolu iekārtas ar jaunām un uzlabotām funkcijām. Šo iemeslu dēļ tehnika, kas šodien pirkta par lielu naudu un ir vismodernākā no pieejamajām, jau pēc pāris gadiem būs faktiski nokalpojusi un morāli novecojusi.

Šādos brīžos uzņēmējam jāizdara izvēli – tērēt uzreiz salīdzinoši lielu naudu biznesam nepieciešamās iekārtas iegādei, vai arī noslēgt ilgtermiņa nomas līgumu, par to pašu iekārtu maksājot salīdzinoši nelielu ikmēneša maksu, un jau no pirmās dienas to lietot tieši tāpat, kā tā būtu uzņēmuma īpašumā. Savukārt naudu, kas tādējādi ietaupīta, ir iespēja ieguldīt biznesa attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot darbinieku skaitam, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Accenture atvēris jaunu biroju ar 500 darba vietām Rīgā, Jaunajā Teikā, biroju ēkā Teodors.

Šobrīd uzņēmumā Latvijā kopumā strādā vairāk nekā 1550 darbinieki.

Accenture ir trīs lieli biroji Rīgā, katrā ap 500 darba vietām. Divi uzņēmuma biroji atrodas VEF apkaimē, bet trešais Gunāra Astras ielā. Viens uzņēmuma birojs ir ārpus Rīgas – Ventspilī.

Lai IT speciālists varētu pildīt darba pienākumus, jānodrošina trīs lietas

«Katram birojam ir savs raksturs, bet visos ir vienota identitāte. Viens birojs ir modernā korporatīvā stilā ieturēts, otrs – avangardisks un jauneklīgāks, bet trešais – moderns ar mājīgu gaistoni darba videi. IT nozare ir dinamiska, līdz ar to mūsdienīgai darba videi ir ļoti liela loma, kas balstās racionālos lēmumos,» skaidro Inga Zvaigzne, Accenture darba vides un nekustamā īpašuma vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) šā gada nogalē plāno pārcelties uz biroja kompleksu Rīgā, Talejas ielā 1, no trīs dažādām adresēm - Vaļņu 28, Mucenieku 3 un Smilšu ielas 1, kas ļaus samazināt telpu platību un izmaksas, informē VNĪ.

Birojs tiks veidots atbilstoši aktivitātēs bāzēta biroja principiem. Vienlaikus tas kļūs par VNĪ attīstītā koncepta «Nākotnes birojs» valsts pārvaldei pilotprojektu. «Būsim pirmie Latvijas publiskajā sektorā, kas baudīs iespējas un priekšrocības, ko dod darbs šāda koncepta birojā,» informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

«Biroju kompleksā Talejas ielā 1, kas plašāk pazīstama kā Valsts Ieņēmuma dienesta atrašanās vieta, šobrīd ir brīvas platības, kas tiek pielāgotas mūsu vajadzībām. Mūsu komandai, pārceļoties uz vienotu biroju Talejas ielā 1, tiks samazināta esošā kopējā izmantotā platība par 45% (no 3690 m2 uz 2055 m2). Kopumā rēķinām, ka telpu uzturēšanā nepilnu piecu gadu laikā ietaupīsim aptuveni miljonu eiro. Lielāko daļu atbrīvotās telpas Vecrīgā, pielāgojot lietotāja vajadzībām, plānojam izmantot valsts pārvaldes vajadzībām,» norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs A.Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Polijas un Latvijas dienestu veiktās aizturēšanas saistītas ar 800 000 eiro kukuli

LETA, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas pretkorupcijas dienesta un Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kopīgas starptautiskas izmeklēšanas ietvaros Rīgā aizturēti cilvēki, kas palīdzējuši slēpt kukuli 800 000 eiro apmērā, teikts Polijas pretkorupcijas dienesta paziņojumā.

Paziņojumā norādīts, ka Rīgā KNAB aizturējis četrus cilvēkus, starp kuriem ir persona, kura vietējā sabiedriskā transporta kompānijā SIA «Rīgas satiksme» (RS) ir atbildīga par konkursiem, un cilvēki, kuri palīdzēja slēpt 800 000 eiro kukuli.

Polijas pretkorupcijas dienesta iegūtā informācija liecina, ka šai naudai bija jābūt maksājumam, finansiālam labumam par līguma izkārtošanu par teju 200 autobusu un trolejbusu piegādi Rīgai. Konkursus 2013.-2016.gadā organizēja RS.

Kā pavēstīja Polijas pretkorupcijas dienesta pārstāvis Bjalistokas pilsētā, šie 800 000 eiro bija jāmaksā mazās daļās, maskējot tos kā maksājumus par fiktīviem konsultāciju pakalpojumiem caur virkni filiāļu Latvijā, Kiprā, Honkongā un Ķīnā, pirms tie nonāktu Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar 2019. gada 1. septembri, Sharp biroja tehnikas iekārtu ražotāja pārstāvniecību un izplatīšanu Latvijā pārņēmis uzņēmums SIA Tomega.

Ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi biroja nodrošinājumā, tehnikas apkalpošanā un izejmateriālu piegādē Baltijas tirgū, Tomega veic nākamo soli uzņēmuma attīstībā. Uzņēmums ir sevi pierādījis kā stabilu, kvalitatīvu un uz sadarbību orientētu uzņēmumu, kā rezultātā aizvien vairāk pasaulē labi zināmi zīmoli izvēlas SIA Tomega par sadarbības partneri. Jāpiebilst, ka SIA Tomega partneru tīkls ir ne tikai lielākajās Latvijas pilsētās, kā Daugavpils, Ventspils un Liepāja, bet arī mazākās pilsētās, piemēram, Kandavā, Balvos, Limbažos.

Sharp ir uzņēmums ar bagātu vēsturi, tā pirmsākumi meklējami pirms vairāk nekā 100 gadiem, kad tālajā 1912. gadā uzņēmums sāka savu darbību elektronikas jomā. Jau 1972. gadā Sharp prezentēja pirmo kopētāju, kas norāda uz gadu desmitus ilgu pieredzi biroja tehnikas ražošanā un jaunu kvalitātes standartu ieviešanā. Līdz šim uzņēmuma pārstāvniecību Latvijā veica uzņēmums Inter-Rīga, kurš darbību pārtrauc, kā rezultātā SIA Tomega ir pārņēmusi Sharp partnera pienākumus Latvijā, apkalpojot esošos klientus, nodrošinot garantijas saistību izpildi un turpinot zīmola virzīšanu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar daudzfunkcionālā iepirkšanās un izklaides centra Akropole atklāšanu Rīga ieguvusi ne vien modernāko iepirkšanās un izklaides centru, bet arī jaunu biroju ēku, kļūstot par lielāko Biznesa centru Latvijā, kas savienots ar iepirkšanās centru.

Biznesa centrā nepilnu 10 000 kvadrātmetru platībā deviņos stāvos nomai pieejamas plašas un gaišas B+ klases biroju telpas. Lai gan daļa biroja telpu jau ir iznomātas dažādiem uzņēmumiem, Akropoles Biznesa centrā vēl ir pieejamas iznomājamās platības ēkas trīs stāvos. Atvērtais telpu plānojums un pacelto grīdu sistēma ļauj ērti pielāgot biroja plānojumu un apdari katra nomnieka vajadzībām. Viena stāva iznomājamā platība ir vidēji 1160 m2, ko iespējams sadalīt divās daļās, un nomāt telpas sākot no 500 m2. Savukārt lielāku biroju izvietošanai vairākos stāvos vienlaikus pieejamas telpas līdz pat 2320 m2 platībā.

Biznesa centrs tāpat kā iepirkšanās un izklaides centrs Akropole jau ēkas projektēšanas stadijā ieguvis prestižo BREEAM sertifikātu, kas apliecina projekta atbilstību augstākiem energoefektivitātes un ilgtspējības standartiem, nodrošinot ne tikai videi un nomniekiem draudzīgākos risinājumus, bet arī zemākas komunālo pakalpojumu izmaksas. Biznesa centrs ir projektēts un uzbūvēts tā, lai dabiskais apgaismojums caur stiklotajām fasādēm iekļūtu jebkurā telpas vietā. Patīkamu mikroklimatu gan vasaras mēnešos, gan ziemā ēkā nodrošina centrālā augstas efektivitātes ūdens dzesēšanas sistēma. Turklāt ikvienā birojā ir atverami logi, kas ļauj dabiski vēdināt telpas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

KNAB apstiprina, ka Rīgas satiksmes iepirkumu lietā iesaistītas domes amatpersonas

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) iepirkumu lietā ir iesaistītas Rīgas domes amatpersonas, aģentūrai LETA apstiprināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Lai nekaitētu izmeklēšanas interesēm, par amatpersonām piemērotajiem statusiem KNAB patlaban sīkāku informāciju nevarēja sniegt.

Tāpat KNAB apstiprināja, ka informācijas apmaiņa ir notikusi arī ar Čehijas tiesībsargājošajām iestādēm.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sācis kriminālprocesu par trim RS veiktajiem iepirkumiem. Kriminālprocesā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Birojā skaidroja, ka kriminālprocess sākts par trīs iepirkumiem.

Viens no tiem ir RS 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkums, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, informēja KNAB. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka šī iepirkuma rezultātā tika noslēgts līgums starp RS un Čehu uzņēmumu Škoda Transportation par 20 zemās grīdas tramvaju piegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap Ziemassvētkiem SIA "Madonas uguns siers" cer piedāvāt patērētājiem pirmo produkciju.

"Siers vienmēr ir bijis lielā cieņā. Reti kurš no mums savu ikdienu un it īpaši svētkus var iedomāties bez siera. Veicot tirgus izpēti, sapratām, ka tā ir nozare, kas ik gadu turpina pieaugt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē – tā nu radās doma radīt pašiem savu "Madonas uguns sieru". Tas savu īsto raksturu atklāj grilētā veidā un tā pasniegšanai ir īpašs rituāls," biznesa portālam db.lv stāsta Lāsma Adamoviča, SIA "Madonas uguns siers" līdzīpašniece.

Šis esot brīdis, kad var teikt – ir atrasta sava īstā siera recepte un ap Ziemassvētkiem uzņēmums cer patērētājiem piedāvāt pirmo "Madonas uguns sieru". Viņa teic, ka jau šobrīd interese par uzņēmuma produktu esot milzīga un tā vien šķiet, ka pirmā partija būs pārdota pirms siers nokļūs tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru