Cilvēkiem vairāk ceļojot, paplašinās viņu redzesloks un, arī mājas atbraucot, rodas vēlme izmantot kādu no ārzemēs pamēģinātajām garšvielām.

«Visu laiku veikalā ir jauni produkti un sortiments mainās, lai pircējiem būtu jaunas garšvielas, ko izmēģināt un arī man pašai būtu interesanti strādāt. Daudziem cilvēkiem, ienākot veikalā, pirmais jautājums ir par to, kas jauns. Tāpēc visi šīs ziemas jaunumi ir atsevišķā stendā. Piemēram, šosezon klientiem patīk garšvielas ar lakšiem. Tas ir savvaļas ķiploks, un tam nav «klasiskās» ķiploka smaržas, kas daudziem nepatīk. Tas ir daudz maigāks un līdz ar to ļoti interesants. Tāpat šoziem pircējiem ir patikuši baltie citronpipari, kur pamatā specifiskie baltie pipari kopā ar cidoniju sulu, citronzāli un dabīgu citroniņu,» stāsta Sandra Valdmane, specializētā garšvielu veikala SpiceHouse (SIA Silantro) īpašniece. Veikals darbojas septiņus gadus; lai gan šobrīd tas jau ir kļuvis mazliet par šauru, uzņēmējai ļoti patīk Upīša pasāža, kur tas atrodas, un arī klienti jau ir iestaigājuši taciņu uz to. Tāpēc viņa turas pie šīs vietas un meklē radošus risinājumus, kā visas garšvielas izvietot veikalā.

Par Latviju kā ārvalstu uzņēmējiem pievilcīgu valsti liecina ik gadu augošās uzkrātās investīcijas, kas šogad sasniegušas 16,35 miljardus eiro.

Izmērā un ekonomikas apjoma ziņā nelielām valstīm – tādām kā Latvija – investīciju piesaiste ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu izaugsmi. Mums nav spēcīga vietējā patēriņa vai citu faktoru, kas varētu stimulēt attīstību neatkarīgi no piesaistīto investīciju apjoma.

Arvien vairāk valstu, tostarp arī Lietuva, ir pārskatījusi savu investīciju piesaistes stratēģiju, veidojot tā sauktos "zaļos koridorus" augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem. Lietuva jau ir pieņēmusi lēmumu ar 2021.gada janvāri būtiski uzlabot savu piedāvājumu stratēģiskajiem investīciju projektiem, paredzot virkni priekšrocību. Šādu lēmumu Lietuva pieņēma pēc tam, kad Latvija bija izstrādājusi ātrās relokācijas piedāvājumu Baltkrievijas uzņēmējiem. Latvija šo investīciju piesaistes aktivitāšu kopumu balstīja uz "zaļā koridora" principu imigrācijas jautājumos. Salīdzinoši īsā laikā mums izdevās piesaistīt 17 IT vai augsto tehnoloģiju jomā strādājošus uzņēmumus, kuri pārskatāmā nākotnē mūsu valstī izveidos aptuveni 1000 labi apmaksātas darba vietas. Šis piemērs apliecina, ka Latvijai ir jāpārskata investīciju piesaistes stratēģija arī ikdienas režīmā, mobilizējot visus spēkus stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijai.

Otrā pensiju līmeņa 20. gadadienu apņem gan diskusijas, gan mazāk un vairāk populistiski uzsaukumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem pensiju sistēmā, ar mērķi vienreiz pa visiem laikiem salabot sistēmu, lai tā nodrošinātu lielākas pensijas.

Uzdevums ir visnotaļ būtisks, bet ne mazāk nozīmīgi ir pievērsties tam, lai pensiju fondu naudu efektīvi un pensiju uzkrājējiem izdevīgi investētu Latvijas ekonomikā un mūsu uzņēmumos, tādējādi iekustinot arī Latvijas kapitāla tirgu. Jo, lai cik patriotiski noskaņots šobrīd būtu pensiju pārvaldnieks, ar Latvijas iedzīvotāju pensiju sistēmā uzkrāto naudu galvenokārt sildām un attīstām citu valstu ekonomikas un uzņēmumus.

Ērti pavadīt vecumdienas vēlas katrs, bet regulāri tām uzkrāt īsti negribas. Bez īpašas piepūles un nelielos apjomos investēt, bez riska un ātri nopelnīt, noliekot plauktiņā un 65. dzimšanas dienā paņemot savu pensijas kapitālu - tas būtu izcils scenārijs, tomēr diemžēl nereāls. Prakse un statistika liecina, ka cilvēki paši brīvprātīgi pensijai nekrāj, pat ja var to atļauties, tāpēc jo īpaši svarīga ir stabila pensiju sistēma. Sistēmu, kurā jebkuri jauninājumi ir pārdomāti un orientēti uz to, kā pensiju sistēmu padarīt efektīvāku – domājot gan par pašreizējiem senioriem, gan par nākotnes pensionāriem un šodienas skeptiķiem, kuru moto ir “līdz pensijai nenodzīvošu”, gan valsti kopumā. Skaidrs ir viens - pēc pārdalīšanas principa pie lielākām pensijām un atrisinātas problēmas nenonākt.

Cīņā ar augsto inflācijas līmeni, Eiropas centrālā banka (ECB) kopš 2022. gada jūlija ir strauji cēlusi procentu likmes, palielinot naudas cenu un radot iespēju, neuzņemoties praktiski nekādu risku – izdevīgi izvietot naudu banku depozītos vai drošās obligācijās. Gaidot īsto brīdi, kad izvietot savus līdzekļus ar maksimāli augstu ienesīgumu, daudziem aktuāls ir jautājums – vai ir pienācis īstais brīdis vai arī gaidīt vēl turpmāko likmju palielinājumu.

Uz šo brīdi ECB ir palielinājusi depozīta likmi līdz 3,75%. Ir sagaidāms, ka Septembrī, ECB palielinās likmi vēl par 25 bāzes punktiem, līdz 4%, kas varētu būt pēdējais palielinājums šajā ierobežojošās monetārās politikas procentu likmju kāpināšanas ciklā. Par to arī liecina nākotnes procentu likmes, kas prognozē vēl vienu likmes palielinājumu šogad un procentu likmes samazinājumu tuvāk nākamā gada vidum. Protams, procentu likmju trajektorija būs atkarīga no inflācijas un citiem makroekonomiskajiem datiem, bet signāli ir daudz, ka likmes kāpināšana trajektorija ir tuvu savam augstākajam punktam.

Par to, ka inflācija varētu turpināt samazināties liecina tādi faktori, kā globālās tirdzniecības palēninājums, kā arī cenu kritums Ķīnā, kas šo deflāciju varētu tālāk “eksportēt” uz pārējo pasauli. Piegāžu ķēdes ir stabilizējušās, bet OPEC valstis turpina samazināt naftas ieguvi, lai stabilizētu naftas cenas. Visi šie un daudz citi rādītāji arvien vairāk norāda uz ekonomiskās aktivitātes un līdz ar to cenu spiediena samazinājumu, kas nozīmē, ka galvenajam inflācijas rādītājam arī būtu jāturpina samazināties. Lai arī inflācijas samazināšanās līdz 2% līmenim nenozīmē, ka ECB uzreiz samazinās procentu likmes līdz 0%, tomēr tas būs signāls, ka ECB var sākt pakāpeniski tās samazināt.

Satrauc aizvien pieaugošais pretnostatījums starp tiem, kuri rosina domāt par ierobežojumu pārskatīšanu, veikalu atvēršanu, protams, ievērojot pasākumus, kas kavē vīrusu izplatīšanos, un tiem, kuri tajā automātiski saskata jaunus inficēšanās riskus.

Proti, lēmumu pieņēmēji aizvien vairāk sadalās karojošās frontēs, kur vienā pusē jaušama saprāta balss, bet otra ir emociju pārņemta, nav gatava iedziļināties tēmā, risināt jautājumu pēc būtības, bet ir kategoriski noraidoša. Tad nu dialoga vietā ir vien publiskās komunikācijas putu kulšana, kas rada tikai jaunas problēmas. Redzams, ka virkne augstu amatpersonu, tostarp diemžēl arī Valsts prezidents, vadās pēc principa “nav veikalu – nav problēmu”.

Ar savu nostāšanos vien epidemiologu pusē, kuriem ir profesionāls, taču ļoti šaurs skatījums uz procesiem valstī, ar savu vēršanos pret citādi domājošajiem ministriem Valsts prezidents mudinājumus vērtēt situācijas pēc būtības diemžēl, tā teikt, apcērt saknē. Kurp tas ved? To spilgti redzējām ar skaistumkopšanas biznesa piemēru – ierobežojums strādāt var radīt vien ilūziju, ka izsargājamies, jo teju vai katrs dzirdējis par ļoti daudziem gadījumiem, kad oficiāli aizliegtie pakalpojumi tiek sniegti mājās. Šī ir tā reize, kad varam piekrist vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša paustajam, ka Covid-19 pandēmijas laikā drošāk ir ļaut pakalpojumu sniegšanu kontrolēti un ievērojot prasības, nevis pieļaut, ka pakalpojumus sniedz nelegāli. Tikai nav saprotams, kāpēc virkne viņa kolēģu tajā neieklausās.

Situācija darba tirgū šobrīd sāk atgādināt 2007. gadu, kad reālais bezdarbs ir tuvu nullei, kā rezultātā algas strauji aug. Tiem cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties, šobrīd ir īstais brīdis

Par to ir pārliecināts Raimonds Dauksts, kurš sešus gadus guva pieredzi konsultāciju biznesā ASV, bet pirms aptuveni deviņiem mēnešiem atgriezies Latvijā, lai sāktu darbu PwC Latvija kā Darījumu un korporatīvo finanšu direktors.

«Labā lieta, kuru varam un vajag pārņemt no amerikāņiem, ir viņu proaktivitāte un attieksme. Viņi ir uzņēmīgi un nekad neizrādīs, ka nevar kaut ko izdarīt. Viņi baidās izrādīt vājumu. Tā ir mentalitāte. Latvijā tas pieklibo un iet roku rokā ar pašpārliecības trūkumu, esmu pārliecināts, ka mēs sevi līdz galam nenovērtējam un neprotam pārdot, bet amerikāņiem tā nav problēma. Domāju, ka varam konkurēt ar pasaules vadošajiem prātiem. Mēs tikai to neapzināmies,» viņš pauž.

Divas tēmas, kas kopš pagājušā gada rudens nosaka «toni» pasaules medijos, ir ASV prezidenta Donalda Trampa politika tirdzniecībā ar pārējo pasauli un britu izmisīgā cīņa ar veselu jautājumu gūzmu par un ap Lielbritānijas atdalīšanos no ES.

Tomēr, neskatoties uz neskaidrībām, kas valda ap abiem minētajiem jautājumiem, biznesa pasaule saglabā optimismu, – M&A (uzņēmumu iegādes un apvienošanās) darījumu skaita dinamika Eiropā pērn sasniedza augstāko punktu kopš 2008. gada, un arī šis gads ir aizsācies cerīgi. Baltijas valstu uzņēmumiem šis, visticamāk, ir labākais brīdis investīciju piesaistei.

Perspektīvu biznesa ideju aizsācējiem un jau nobriedušu uzņēmumu īpašniekiem Baltijas valstīs kopš pagājušā gada ir pievērsta īpaši liela investoru uzmanība. Tādu globālo spēlētāju kā Blackstone un Kartesia ienākšana Baltijas tirgū ir vēsturisks brīdis, – tas ir nozīmīgs signāls visa reģiona reputācijai, ko uztver arī citi privātā kapitāla fondi un stratēģiskie investori. Latvijas izaicinājums – valsts un biznesa līmenī – ir turpināt risināt šo daudzsološi aizsākto stāstu.

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir dabisks mežu iemītnieks Eiropā un Āzijā. Kaitēkļa galvenais mērķis ir nobriedušas egles, kas vecākas par 50 gadiem. Līdz ar to – jo vecāks koks, jo iekārojamāks mērķis mizgrauzim.

Vesela egle spēj tikt galā ar nelielu kaitēkļu intensitāti, taču, pieaugot mizgrauža izplatības apjomiem, cilvēkam jāpalīdz dabai saglabāt tās vērtības. Bezrūpīga nostāja veicina mizgrauža izplatību visā valstī un devalvē mūsu zaļā zelta – meža – vērtību.

Lai ierobežotu mizgrauža izplatību Latvijas teritorijā, egļu mežaudzēs no 1. aprīļa līdz 31. augustam noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Klimata pārmaiņas, ilgstošs sausums un karstums, bet visvairāk vējgāzes veicina mizgrauža vairošanos un izplatību. Tāpēc jārēķinās ar to, ka šādi pasākumi kaitēkļa izplatības mazināšanai visdrīzāk kļūs par normu. Vai tas nozīmē, ka nokavēts pēdējais brīdis, lai rīkotos? Nebūt ne! Nevar noliegt, ka vispiemērotākais brīdis stāties pretī mizgrauzim bija pirms 20 gadiem. Bet tieši tagad ir nākamais labākais brīdis!

Tik daudz vilinājumu un iespēju sākt spēlēt finanšu tirgos nav bijis laikam nekad līdz šim. Ierastajos depozītos var nopelnīt apaļu nulli, un vienlaikus sociālajās platformās skaļi popularizētie veiksmes stāsti vilina ieguldīt akcijās.

“Kopš 2020. gada sākuma Tesla akciju cena ir desmitkāršojusies – no 85 ASV dolāriem par akciju līdz 850 dolāriem pašlaik.” Lasot šādu ziņu, ne vienam vien rodas jautājums – varbūt arī man nopirkt Teslas akcijas?

Pagājušajā gadā gan pasaules, gan vietējās biržās ievērojami pieaudzis transakciju skaits, un tas skaidrojams ar milzīgu skaitu mikro un mazo privāto spēlētāju ienākšanu tirgū. Pieplūdums bija galvenokārt akciju tirgū, kur cilvēki izmantoja arvien pieaugošo dažādu platformu piedāvājumus sākt ar vienu klikšķi, vienu eiro, bez komisijas maksas un tml. Līdz ar to akciju tirgū ienākuši miljoniem jaunu lietotāju. Populārie sociālie tīkli – Twitter, Facebook, TikTok – pārpludināti ar stāstiem par galvu reibinošām peļņām no spekulācijas atsevišķās akcijās un aicinājumiem pievienoties ballītei. Rodas sajūta, ka vajag tik sākt un nauda nāks griezdamās.

Pandēmijas vārdu gada kopsavilkumos lokām jau otro reizi. Kaut arī esam daudzmaz pielāgojušies, Covid-19 turpina apēnot uzņēmējdarbības ikdienu un biznesa rādītājus, un nešķiet, ka tuvākajā laikā kaut kas mainīsies.

Taču Covid-19, lai arī rada zināmas grūtības, nebūt nav Latvijas ražotāju konkurētspējas lielākais bieds tuvāko gadu griezumā: īstais izaicinājums uzglūn pavisam no citas puses – ir pienācis pēdējais brīdis, lai valstiskā mērogā sakārtotu ar CO2 izmešu samazināšanu saistītos jautājumus.

Teikt, ka “Eco Baltia” uzņēmumi būtu īpaši cietuši pandēmijas dēļ, nebūtu godīgi pret citiem Latvijas uzņēmumiem. Grūtāk atkritumu šķirošanas un pārstrādes nozarei klājās 2020. gadā, bet mums izdevās ļoti veiksmīgi sagrupēties, un šogad viennozīmīgi esam uzķēruši atkritumu pārstrādes “vilni” un uz tā visu gadu “sērfojuši”, attīstot jaudas, uzlabojot kvalitātes prasības un veiksmīgi izejot vairāku lielo zīmolu sertifikāciju un audita procedūru. Taču, protams, arī šajā nozarē, tāpat kā jebkurā uzņēmējdarbības jomā, Covid-19 pandēmija ir kā raķete bez stabilizatoriem, un katra jauna tās kustība izraisa atbilstošu viļņošanos globālajos tīklos. Ar to šis gads iesākās, ar to turpinājās, un pagaidām nav nekādu indikāciju, ka nākamais būs mierīgāks.

Mājokļu īre pēdējos gados ir viens no karstākajiem tirgus segmentiem, ko vēl papildu silda īstermiņa naktsmāju popularitāte.

Spilgtākais un plašāk zināmākais dalīšanās ekonomikas piemērs ir Airbnb, taču tā nebūt nav vienīgā platforma, kas saved kopā cilvēkus, kas vēlas dalīties ar savu mājokli, ļaujot tajā pārnakšņot viesiem. Pārsvarā skaļas diskusijas ir bijušas par šī īstermiņa īres biznesa ietekmi uz globālo viesmīlības industriju, tomēr tas ietekmē arī norises mājokļu tirgū.

Pašlaik precīzu datu par to, cik dzīvojamo vienību Latvijā, Rīgā šādās platformās tiek piedāvātas, nav, bet 2017. gada vidū Swedbank veiktajā pētījumā secināts, ka visā Latvijā varētu būt aptuveni 1400 piedāvājumu, Rīgā – 1000 šādu naktsmītņu. Jaunāka apkopojuma bankai nav, taču tā lēš, ka būtiskas izmaiņas nav notikušas.

Vairāk nekā 30 gadus darbojoties uzņēmējdarbībā, ir nācies redzēt dažādas pieejas ekonomikas politikā un arī dažādu eksperimentu sekas. Mainās uzņēmēju paaudzes, un mainās domāšana.

Nupat publiskotais Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā rāda, ka pēdējā gada laikā ir augusi gan Latvijas banku spēja un vēlme finansēt uzņēmējus, gan pēdējo spēja aizņemties, tomēr daudz lēnāk aug vēlme prasīt aizņēmumu. Vai Latvijas uzņēmējiem trūkst ambīciju? Vienkāršas atbildes nav, taču nedomāju, ka vaina būtu ambīciju trūkumā.

Šobrīd esam uz tādas kā robežlīnijas, kur vecākā uzņēmēju paaudze labprāt atkārtotu deviņdesmito gadu vieglās peļņas pasākumus, ko vairs nepieļauj bankas un likumdošana, savukārt jaunākajiem uzņēmējiem ir dotas plašas iespējas, bet tie ar izteiktu piesardzību raugās uz riskiem, ko nāktos uzņemties. Lai izprastu mūsdienu uzņēmēju piesardzību, jāatskatās pagātnē.

Elektrotransports nav jauna tēma, taču tā kļūst aizvien aktuālāka. Daudziem tas kļuvis par ikdienas pārvietošanās līdzekli, un elektroauto vairs nevar uzskatīt tikai par luksusa preci. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā šī nozare attīstās salīdzinoši lēnāk, kā arī valsts nesniedz atbalstu elektroauto iegādei. Toties to lietošana ļauj izbaudīt ievērojamas priekšrocības un arī atteikties no atsevišķām izmaksu pozīcijām savā ikdienā.

Uzlabojoties elektroauto pieejamībai un cenai, ir sasniegts brīdis, kad arvien vairāk cilvēku nopietni apsver to iegādi.

Dārga investīcija, ko atpelna lietošana

Pamazām pieaug ne tikai elektroauto, bet arī elektromopēdu un autobusu popularitāte.

Tieši mazie transportlīdzekļi lietotājam ir visizdevīgākie, jo to cena daudz neatšķiras no analogiem ar iekšdedzes dzinēju. Kamēr Latvijā tie vēl iegūst popularitāti, tikmēr, piemēram, Ķīnā daudzām ģimenēm jau tagad aizvieto parasto automašīnu ikdienā.

Tiesa, jauna elektroauto cena tirgū šobrīd pat divreiz apsteidz līdzvērtīgu auto ar benzīna vai dīzeļa dzinēju. Te nepieciešams ilgtermiņa skatījums, jo bonusi, braucot ar elektromobili ikdienā, 5 - 10 gadu termiņā atpelna pirkuma cenu ar uzviju, nemaz nerunājot par samazināto kaitējumu videi.

Pandēmijas radītās ekonomiskās krīzes laikā nedrīkst ieviest prasību no 1. jūlija darba devējam, kuram ir nepilna laika nodarbinātie, par tiem maksāt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto maksājumu 170 eiro mēnesī, šīs normas spēkā stāšanās ir jāatliek līdz 2022. gadam, bet līdz tam jānovērš identificētie defekti.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš uzsver, ka par šādu risinājumu iestājas ne tikai LTRK, bet arī vēl 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas, kuras nosūtījušas attiecīgu vēstuli Saeimai.

Fragments no intervijas

Pieprasa atlikt nodokļu reformas uzsākšanu 

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam...

Kāpēc uzņēmēji pieprasa atlikt minimālo sociemaksu ieviešanu?

Situācijā, kad Latvijas IKP šā gada 1. ceturksnī ir turpinājis lejupslīdi un reģistrēto bezdarbnieku skaits joprojām pārsniedz 70 000, ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto maksājumu 170 eiro mēnesī par darbiniekiem, kuri strādā nepilnu slodzi, nav īstais brīdis. Tāpat nav īstais brīdis mainīt autoratlīdzību saņēmēju nodokļu nomaksas esošo kārtību. Uzņēmēji nebūt nav pret minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligātā maksājuma ieviešanu, un to varētu īstenot brīdī, kad Latvijā atsāksies ekonomikas izaugsme un būs pārvarētas Covid-19 izraisītās sekas, taču tas nebūt nav šā gada 1. jūlijs, kā tas paredzēts normatīvajos aktos. Vienkāršākais būtu šo termiņu no šā gada 1. jūlija pārcelt uz 2022. gada 1. janvāri vai vēl labāk – uz 2022. gada 1. jūliju, vienlaikus pilnveidojot regulējumu, kāds ir izstrādāts, jo tas ir smagnējs.

Uzņēmēji un nozaru asociācijas Saeimai prasa atlikt minimālo VSAOI ieviešanu  

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53...

Kas notiks, ja Saeimas vairākums šo uzņēmēju pieprasījumu ignorēs?

Diemžēl, bet minimālā valsts sociālās apdrošināšanas apmēra (170 eiro mēnesī) ieviešana ar mērķi nodrošināt cilvēka cienīgas sociālās garantijas pašreizējos krīzes apstākļos var radīt vairākus negatīvus blakusefektus – bezdarbnieku skaita pieaugumu un arī nepilnas slodzes darbinieku iesaistīšanos ēnu ekonomikā. Diemžēl, bet Covid-19 pandēmija daudzās jomās normālu darba laiku padarījusi par laimīgo nākotni, un tāpēc kaut kā strādājošie uzņēmumi varbūt pat nebūs spējīgi samaksāt valsts prasīto minimālo maksājumu, jo viņiem vienkārši nebūs naudas.

Kāpēc uzņēmēji vēlas, lai tiktu mainīta izstrādātā maksāšanas kārtība?

Valsts iestādes ir pacentušās radīt ļoti sarežģītu minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā apmēra maksāšanas kārtību, jo darba devējam maksāšanas pienākums (par iztrūkstošo starpību līdz 170 eiro mēnesī) iestāsies pēc kāda laika, nevis uzreiz. Cilvēks, kurš strādā dažas stundas pie viena darba devēja, var strādāt arī pie cita, un viņš pat var neinformēt par šādu strādāšanu divās vietās nedz vienu, nedz arī otru darba devēju. Tā kā maksāšanas pienākums iestājas pēc trijiem vai pat sešiem mēnešiem, tad mazam vai pašreizējos apstākļos koronavīrusa skartam pat vidējam uzņēmumam var vienkārši nebūt naudas kontā, lai samaksātu šo minimālā maksājuma starpību. Lielākiem uzņēmumiem šādiem neparedzētiem gadījumiem jāveido uzkrājumi vai nu savā bankas kontā, vai arī kā avanss jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā.

Visu interviju lasiet 8.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

AS Olainfarm kaļ ilgtermiņa attīstības plānus par veterinārā virziena attīstību, jaunu uzņēmumu iegādi Rietumeiropā un aptieku tīkla Latvijas aptieka paplašināšanu, kā arī gatavojas ārkārtas akcionāru sapulcei.

Šādi var raksturot uzņēmuma Olainfarm padomes priekšsēdētāja Pāvela Rebenoka ieskicētās vadības prioritātes. P. Rebenoks Olainfarm padomi vada kopš septembra un sarunā ar Dienas Biznesu uzsver, ka uzņēmuma turpmākā attīstība būs aktīvāka un agresīvāka. «Gribam iet agresīvu attīstības ceļu, nevis tikai apsaimniekot to, kas ir. Ja mēs stāvam uz vietas, tad faktiski ejam atpakaļ,» pauž P. Rebenoks.

Fragments no intervijas

Uzņēmuma reputācija no akcionāru strīdiem ir cietusi, vai ir plāns kā situāciju vērst par labu?

Šobrīd ir tikai divi akcionāri – Nika Saveļjeva un Signe Baldere-Sildedze – kas, dara visu, lai kaitētu uzņēmumam un šādi samazinātu sava īpašuma vērtību. Mēs jautājuma risināšanai esam nopietni pievērsušies un mūsu prioritāte situācijas uzlabošanai ir aktīvs darbs ar investoriem, mazākuma akcionāriem. Darbā atpakaļ ir pieņemts Salvis Lapiņš un šobrīd pilda valdes padomnieka amatu un viņa pienākums ir komunikācija ar investoriem un akcionāriem, viņš agrāk bija valdes loceklis. Salvis Lapiņš ir atsācis vadīt biržas vebinārus, kas ir svarīgi korporatīvai pārvaldībai. Šādi demonstrējam atbildību pret investoriem un agrāk tā bija prakse vairāku gadu garumā. Saņemam atzinīgus vārdus par šādu praksi, ir sevišķi no ārvalstu investoriem, kas ieguldījuši uzņēmumā naudu. Viņi arī, protams, lasa presi un līdz viņiem nonāk informācija, kas rada satraukumu. Pēc vebināra notika aptauja un faktiski lielākā daļa mazākuma akcionāru atbildēja, ka viņi savas akcijas pieturēs un nepārdos. Daļa sacīja, ka turpinās iepirkumus, jo Olainfarm akciju cena biržā bija nonākusi zemākajā punktā, kādā tā pēdējos gadus ir bijusi, tādēļ ir īstais brīdis, lai investētu. Investori mums tic. Šobrīd plānojam vizītes un nākammēnes mums būs tūre uz Skandināviju, Igauniju, Lietuvu, kur tiksimies ar lielākajiem akcionāriem, lai klātienē varam izstāstīt savu vīziju par uzņēmuma attīstību. Cenšamies atspēkot negatīvās aktivitātes, kas vērstas pret uzņēmumu, cenšamies sniegt objektīvu informāciju, kas ir mūsu rīcībā.

Ikreiz, kad finanšu tirgos notiek būtiska lejupslīde, aktualizējas jautājums par krituma ietekmi uz pensiju uzkrājumiem, un šis rudens nav izņēmums.

Šogad īstermiņa vērtības sarukumu redzam gan ASV, Eiropas un Āzijas akciju indeksu grafikos, gan visu Latvijas pensiju plānu rezultātos. Šo kritumu, gluži tāpat kā iepriekšējās lejupslīdes, jāvērtē racionāli un ilgtermiņā – kopš darbojas atjaunotās Latvijas pensiju sistēma, pensiju plāni pensiju 2. un 3. līmenī ilgtermiņā uzrāda pozitīvus atdeves rādītājus. Ko tad īsti nozīmē šis kritums?

Lai gan septembris akciju tirgos vēsturiski visai bieži ir negatīvs, šī rudens kritumu, protams, nevaram saukt par ierastu septembra paklupienu. 2022. gads līdz šim bijis izaicinājumiem pārpilns – sektoru rotācija, Krievijas iebrukums Ukrainā, inflācija un centrālo banku politika (likmju celšana). Šie notikumi, kas skar visu pasauli, negatīvi ietekmējuši arī finanšu tirgus. No tā izrietoši kritums finanšu tirgos ir samazinājis visu pensiju 2. līmeņa un pensiju 3. līmeņa klientu uzkrājumus īstermiņā – daļai tikai nedaudz, bet citiem būtiski.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Pasaules notikumu kontekstā arvien pieaugot satraukumam par pārtikas pieejamību turpmāk Eiropā, mūsu zemniekiem tā, iespējams, ir motivācija palielināt jaudas, iegādāties jaunu tehniku, paplašināt saimniecību, jo ir skaidrs, ka pēc mūsu zemnieku un lauksaimnieku produkcijas pieprasījums tikai augs un arī cenas, domājams, palielināsies. Iespējams, tas ir pietiekams iemesls, lai šo pavasari sāktu ar jaunas tehnikas iegādi.

Kā rīkoties, ja nepieciešams kredīts lauksaimniecības tehnikas iegādei, plašāk konsultē Lande.lv pārstāvis Haralds Neimanis.

Kad tad, ja ne tagad?

Lauksaimniecību patiesībā vairāk nekā ārējie notikumi ietekmē sezonalitāte un laika apstākļi. Sava loma, protams, ir arī “rokas turēšanai uz pulsa” par aktuālajām lauksaimniecības produkcijas cenu izmaiņām. Katrs pavasaris līdz ar to nozīmē svarīgu lēmumu pieņemšanu, tostarp par jaunas tehnikas iegādi.

H.Neimanis novērojis, ka šobrīd saimniecības kļūst arvien efektīvākas un viens no veidiem, kā to panākt, ir papildu tehnikas iegāde: “Šobrīd mazās un vidējās saimniecības ir gatavas ieguldīt vairāk, lai sekotu Eiropas, pasaules un lielo saimniecību diktētajām tendencēm modernizēties. Tiek pirkta ne tikai lauksaimniecības tehnika, bet arī citas lietas, kas palīdz darot mazāk panākt augstāku ražīgumu.”

Sociālais bizness ir par atbalstu un palīdzīgu roku. Tas ir par jaunām darbavietām un jaunām iespējām sociāli mazaizsargātām grupām.

Sociālais bizness ir arī par palīdzību kādam, kam tas ir visvairāk nepieciešams. Īpaši jau tagad, kad apkārt valda krīze un neskaidrība. Tāpēc šajā pirmssvētku laikā ir īstais brīdis apsvērt sava sociālā uzņēmuma izveidošanu. Tā ir iespēja palīdzēt sev un citiem.

Sociālajam uzņēmumam nav peļņas gūšanas mērķa. Protams, tam ir jāizdzīvo, tāpēc savai eksistencei - izdevumu segšanai un algu samaksai - ir jānopelna arī šādiem uzņēmumiem. Taču primāri visi finanšu resursi tiek ieguldīti attīstībā.

Sociālais uzņēmums ir lielākais palīgs valstij dažādu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Par valsts atbalstu arī pēdējos gados šī virziena uzņēmēji nevar sūdzēties - Labklājības ministrija piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu daudziem uzņēmumiem, kas nozīmēja nodokļu atlaides un iespēju pretendēt uz granta saņemšanu investīcijām turpmākajā attīstībā.

“Es šuju ādu jau trīsdesmit gadus. Tagad ir pienācis tas brīdis, kad varu to mācīt darīt citiem,” dienu pirms savas radošās telpas atvēršanas, biznesa portālam db.lv sacīja SIA “Adelle Lv” izveidotāja Inga Reinkaite.

Latvijā apgūt ādas apģērba šūšanas prasmes līdz šim bijis praktiski neiespējami, tādēļ nu jau trīs gadu garumā šuvēja un uzņēmēja I. Reinkaite lolojusi sapni par šādas iespējas nodrošināšanu. Lai to īstenotu, nepieciešams bijis atrast atbilstošas telpas. Pirmo reizi ieraudzījusi telpas Artilērijas un Tērbatas ielu krustojumā, I. Reinkaite lēmumu tās renovēt un tur izveidot radošo darbnīcu pieņēmusi teju uzreiz. “Visu darīju pati, investēti tika apmēram 3,5 tūkstoši eiro,” viņa paskaidro.

Viņa pati šūšanu apguvusi pašmācības ceļā. “Man mājās bija mazs bērniņš, sāku strādāt kā pašnodarbinātā. Tolaik ļoti pieprasītas bija ādas jakas. Tās šuvām lielā daudzumā, lai vestu uz Polijas tirgiem pārdošanai. Mazliet vēlāk sāku šūt arī kažokādu,” atceras I.Reinkaite.

#Neoficiāli ir zināms, ka Lidl veikala atrašanās vietas Rīgā varētu būt piecas.

SIA MMS Property Solutions, kas ir atbildīga par veikalu ķēdes Lidl ienākšanu Latvijā, iesniegusi būvniecības ieceres kopumā četrās adresēs Rīgā, aģentūrai LETA apstiprināja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Intervijā Radio SWH Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) iepriekš paziņoja, ka neoficiāli ir zināms, ka Lidl veikala atrašanās vietas Rīgā varētu būt piecas - Dzelzavas, Lubānas, Sergeja Eizenšteina, Anniņmuižas ielā un Anniņmuižas bulvārī. Būvvaldē patlaban saskaņoti gan esot tikai divi projekti - Dzelzavas ielā 75b un Anniņmuižas ielā 8A.

Butāns aģentūrai LETA paskaidroja, ka, saņemot būvprojektu iesniegumus, to iesniedzējam nav jānorāda, kāda zīmola veikals tur tiks būvēts. «Mēs nezinām, vai, apstiprinot konkrētu projektu par tirdzniecības vietas būvniecību, tajā tiks izvietots Rimi, Lidl vai kāds cits veikals. Līdz ar to konkrēti pateikt, kur šie veikali būs, mēs arī nevaram,» sacīja Butāns.

#Tagad tiek īstenoti trīs projekti vienlaicīgi, tas ir optimāls ienākšanas brīdis.

Šobrīd ir īstais brīdis, lai kompānijas, zīmoli varētu veidot savu veikalu ķēdi

Tā intervijā DB akcentē tirdzniecības centru (t/c) attīstīšanas un pārvaldīšanas SIA Linstow Center Management (LCM) valdes loceklis Mārcis Budļevskis.

Pēc vairāku gadu klusuma tieši pēdējā laikā atsākusies vairāku iepirkšanās objektu būvniecība, LCM šobrīd virza divus vērienīgus projektus – tirdzniecības parka Alfa paplašināšanu un t/c Origo nākamo kārtu. Paralēli tam Ķengaragā strauji top lietuviešu attīstītāju projekts – daudzfunkcionālais komplekss Akropole. Tādējādi šobrīd uzņēmumiem paveras iespējas tikt pie jaunām, plašām telpām. Bez tā šoruden Rīgas pierobežā, Stopiņu novadā, plānots atvērt sengaidīto IKEA, zināmu viļņošanos varētu raisīt arī iespējamā lielveikalu ķēdes Lidl ienākšana valstī.

Krīze ir īstais brīdis darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai Latvijā, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš norādīja, ka Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir salīdzinoši liels - virs vidējā rādītāja OECD valstīs, kā arī augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

"Tas nozīmē, ka mūsu uzņēmumiem, algot darbiniekus, ir dārgāk nekā daudziem mūsu konkurentiem. Līdz ar to darbaspēka nodokļu slogu būtu loģiski samazināt un negūtos nodokļu ieņēmumus pārcelt uz citām nodokļu kategorijām. Krīze ir īstais brīdis, lai samazinātu darbaspēka nodokļu slogu, jo šajā gadījumā ieguvums ekonomikai būtu daudz lielāks," sacīja Rutkaste.

Viņš norādīja, ka darbaspēka nodokļu sloga samazināšana palīdzētu iedzīvotājiem, kuri krīzes laikā ir zaudējuši darbu, ātrāk atgriezties darba tirgū, savukārt uzņēmumiem būtu iespējams veiksmīgāk konkurēt tirgū.

#Pašlaik būvniecības stadijā ir 96,8 tūkst. m2 tirdzniecības platību. Jau drīzā nākotnē varētu būt gaidāma pircēju plūsmas pārdalīšanās.

Uz iepirkšanās centriem ļaudis mūsdienās dodas pēc jaunas pieredzes; tirgus reaģē, pārbūvējot esošos, gatavojot jaunus tirdzniecības objektus

Pašlaik būvniecības stadijā ir 96,8 tūkst. m2 tirdzniecības platību, ir sarēķinājusi kompānija CBRE. Objektus ir plānots nodot ekspluatācijā 2019. gadā. Jau drīzā nākotnē varētu būt gaidāma pircēju plūsmas pārdalīšanās starp jaunajiem un esošajiem tirdzniecības centriem (t/c), ko nenoliedz arī to aptaujātie vadītāji.

«Divos-trijos gados redzam konkurences saasināšanos tirdzniecības sektorā gan uz jaunu platību, gan jaunu spēlētāju ienākšanas rēķina. Kā vienu no šī brīža ieguvējiem var minēt Maximu, kas izmantoja izdevību paplašināties tirgū hipermārketu formātos lielākajos t/c, tādā veidā fiziski palielinot savu tirgus daļu,» pārbīdes mazumtirdzniecībā ieskicē CBRE Tirgus izpētes un darījumu konsultāciju daļas vadītāja Vineta Vigupe. Pēc viņas domām, Akropoles komplekss varētu ietekmēt gandrīz visus tirdzniecības centrus – vienu vairāk, otru mazāk. Ņemot vērā šī gada inflāciju, demogrāfisko situāciju, pircēju skaita palielināšanās tuvākajos gados nav gaidāma. Tādējādi pircēju aktivitāte pārdalīsies un ieguvēji noteikti būs tie centri, kuriem ir stratēģiski nozīmīga atrašanās vieta vai kuriem izdosies pieturēt klientu savā redzes lokā, piedāvājot papildu vērtību – izklaidi, restorānus, fitnesa, veselības centru pakalpojumus u.tml. Respektīvi, ieguvēji būs tie centri, kuri piedāvās vairāk nekā tikai iepirkšanās funkciju, komentē V. Vigupe.

Tipiski tirdzniecības centri jau tuvākajā nākotnē izzudīs un transformēsies, piektdien konferencē «Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?» sacīja komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma «CBRE Baltics» Tirgus izpētes un konsultāciju pakalpojumu direktore Vineta Vigupe.

«Tirdzniecības centri pārtaps par multifunkcionālajiem centriem, kuros iepirkšanās vairs nebūs galvenā funkcija un galvenais laika pavadīšanas veids. To galvenā funkcija turpmāk būs brīvā laika pavadīšanas iespējas un citas pieredzes iegūšana,» skaidroja Vigupe.

Viņa norādīja, ka lielas izmaiņas ienesīs jau multifunkcionālā centra «Akropole» atklāšana. «Tirdzniecības centri, kuriem būs laba atrašanās vieta un kuri spēs saviem klientiem nodrošināt vairāk nekā tikai iepirkšanos, nebūs zaudētāji no «Akropoles» ienākšanas. Ieguvēji būs tie, kuri piedāvās plašākas izklaides, fitnesa un citas iespējas. Mazāk veiksmīgos tirdzniecības centros var notikt nomas maksas korekcija, kā arī pieaugt brīvo platību īpatsvars,» sacīja Vigupe.