Vismaz 64 no 119 Latvijas pašvaldībām izmanto atvērtā koda programmatūru, liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieka Guntara Krasovska apkopoti dati.
No pārskata izriet, ka atvērtā koda risinājumus izmanto gan lielas pilsētas, piemēram, Rīga, gan mazas pašvaldības dažādās Latvijas malās, piemēram, Dundaga un Viļāni. Daudzās vietās sākotnēji bezmaksas programmatūru izmanto «parasti» lietotāji ikdienas darbam, rakstot vēstules un citus tekstus ar Open Office un sūtot e-pastu ar programmām Thunderbird, Zimbra vai līdzīgām.
Kā izskanēja LATA konferencē, atvērta koda programmatūras lietošana nav 100% bez maksas, jo jāpērk ieviešanas, apmācību un atbalsta funkcijas. Tomēr lietotāji ietaupa, jo nav jāmaksā lielas licenču maksas, pērkot "Microsoft" vai cita komerciāla ražotāja programmatūru un nav jāalgo cilvēks, kas rūpējas par licenču noteikumu ievērošanu, lai novērstu situācijas, kur notiek ārējas pārbaudes un ar skandālu atrod kādas nelicencētas kopijas.
Kā izriet no Krasovska sagatavotā pārskata, pašvaldības arī plaši izmanto atvērta koda serveru programmatūru, tostarp Apache un Open BSD, taču pašvaldību darbinieki ar to parasti tieši nesaskaras. Vairākās pašvaldības vismaz daļēji, ja ne pilnībā Microsoft operētājsistēma Windows aizstāta ar operētājsistēmas Linux variantiem. Operētājsistēmu Linux uz darba stacijām jeb galda datoriem lieto Aizpute, Cesvaine, Valka un Valmieras pilsēta.
Tomēr Krasovskis teica, ka daudzas pašvaldības ir spiestas paralēli uzturēt zināmu skaitu datoru ar Windows operētājsistēmu un Microsoft lietojumprogrammām, jo esot virkne sistēmu, kas sadarbojoties tikai ar Microsoft. Viņš minēja nodokļu un grāmatvedības sistēmas, kas izsniedz pārskatus un datu apkopojumus tikai tad, ja datortīklā atrodas attiecīgā Microsoft programmatūra, piemēram, izklājlapa Excel.
«Atvērta koda risinājumi, kaut vai Open Office, var lasīt Microsoft programmatūrā sagatavotus dokumentus, bet šie risinājumi, kurus izstrādājuši, cik saprotams, Microsoft partneri Latvijā, pārmeklē tīklu un, ja tur nav Excel vai citas datu prezentēšanai vajadzīgas Microsoft programmatūras, tas nepublicē sava darba rezultātus,» skaidroja Krasovskis.
Problēmas pašvaldībām arī rodas ar dažiem centrālā valsts aparāta datu resursiem. Piemēram, lai apskatītu datus Valsts kases mājas lapā, kas ar autorizāciju pieejami pašvaldībām, ir vajadzīgs interneta pārlūks Internet Explorer, kas nāk komplektā ar Microsoft operētājsistēmu Windows.
Kā izriet no pārskata, vairākas pašvaldības, tostarp Jēkabpils pilsēta, Pārgauja, Sigulda, Tērvete un Valka, lieto bezmaksas pārlūku Firefox.
Vairums atvērta koda risinājumu, piemēram, Open Office un Thurderbird, darbojas ar dažādām operētājsistēmām, tostarp Windows un Apple izstrādāto MacOS, un tām nav nepieciešams lietot kādu no Linux risinājumiem.
Vairums datu par atvērta koda risinājumu lietošanu pašvaldībās apkopoti 2010.gada gaitā un patlaban aina varbūt ir nedaudz citādāka. Turklāt ne visas pašvaldības ir atbildējušas uz LPS aptauju.
