Jaunākais izdevums

Šīs nedēļas ceturtajā dienā poti pret Covid-19 Latvijā saņēmuši 2392 cilvēki, no kuriem vakcīnas pirmā deva injicēta 2382 cilvēkiem, bet otrā - desmit cilvēkiem, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie jaunākie dati.

Līdz ar to vakcinēšanas intensitāte šajā ceturtdienā, salīdzinot ar trešdienu, ir palielinājusies vien par 69 cilvēkiem, lai gan pagājušās nedēļas ceturtdienā vakcinācijas intensitāte, salīdzinot ar trešdienu, pieauga par 1857 cilvēkiem, sasniedzot 5942 sapotētas personas.

Vakcinēto cilvēku skaits NVD statistikā par 11.martu gan vēl varētu pieaugt, jo ne visi mediķi datus "E-veselības" sistēmā ievada tajā pašā dienā, kad pacients tiek sapotēts.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šai nedēļai izvirzījis mērķi ik dienu sapotēt vismaz 2500 cilvēku, kas ir par 500 cilvēkiem dienā vairāk, nekā bija pagājušās nedēļas mērķis. Faktiski gan pagājušajā nedēļā vidēji ik dienu vakcīnu pret Covid-19 saņēma 2789 cilvēki, bet šonedēļ vēl nevienu dienu vakcinēto skaits nav sasniedzis 2500, liecina NVD dati.

Ceturtdien vakcinēšana pret Covid-19 Latvijā notikusi 113 iestādēs, no kurām visaktīvākie potētāji bijuši "Veselības centru apvienības", Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mediķi, kuri savakcinējuši attiecīgi 279, 199 un 144 cilvēkus.

Aizvadītajā diennaktī visvairāk - 1728 gadījumos - poti pret Covid-19 saņēmušas personas virs 60 gadiem. Vakcīnas pirmo vai otro devu saņēmušas arī 165 ārstniecības personas, 128 personas ar hroniskām slimībām, 99 cilvēki no citām paaugstināta riska grupām, 89 sociālās aprūpes centru (SAC) klienti, 81 ārstniecības iestāžu darbinieks un 53 SAC darbinieki.

Vēl 23 cilvēki poti pret Covid-19 saņēmuši kāda slimības uzliesmojuma dēļ, 11 - citu veselības indikāciju dēļ, trim vakcīnu pret Covid-19 saņēmušajiem kā potēšanas iemesls norādīts "kontakts ar personām ar hroniskām slimībām", septiņas personas vakcinētas ar epidemioloģisko indikāciju "cits iedzīvotājs", bet viens cilvēks poti saņēmis "pēc paša vēlēšanās", liecina NVD statistika.

Kā vakcīnas pirmā deva ceturtdien Latvijā potēti visi trīs līdz šim Latvijā piegādātie preparāti - 2126 cilvēki saņēmuši "AstraZeneca" ražoto vakcīnu, 134 - "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu, bet 122 cilvēkiem injicēts "Moderna" ražojums. Savukārt kā otrā pote astoņiem cilvēkam injicēta "Pfizer"/"BioNTech" vakcīna, bet diviem - "AstraZeneca" ražotais preparāts, liecina NVD dati.

Līdz šim vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu Latvijā ir saņēmis 72 981 cilvēks, bet abas devas - 18 105 cilvēki. Kopumā Latvijā veiktas 91 086 vakcīnu pret Covid-19 injekcijas.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2021.gada 1.janvārī provizoriski bija 1,894 miljoni iedzīvotāju, tātad pirmo poti pret Covid-19 ir saņēmuši 3,85% iedzīvotāju, bet abas - 0,96%.

Kā ziņots, pagājušā gada 28.decembrī kā pirmos Latvijā pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, 9.janvārī sāka potēt ģimenes ārstus, bet no 11.janvāra šī iespēja ir visiem ārstniecības iestādēs strādājošajiem, kuri to vēlas. Savukārt 10.februārī vakcinēt sāka SAC klientus un darbiniekus, bet 11. un 12.februārī pirmās potes pret Covid-19 saņēma valsts augstākās amatpersonas un vairāki eksprezidenti.

Lietošanai Eiropas Savienībā (ES) pašlaik ir apstiprinātas četras vakcīnas pret Covid-19 - "Pfizer"/"BioNTech", "Moderna", "AstraZeneca" un uzņēmumu grupas "Johnson & Johnson" (J&J) ražojumi. Latvija līdz šim saņēmusi pirmo trīs minēto ražotāju vakcīnas, J&J vakcīna ES tika apstiprināta tikai naktī uz piektdienu. Tomēr visu vakcīnu piegādes Latvijai līdz šim ir bijušas salīdzinoši nelielas, tāpēc kavējas arī masveida vakcinēšanas sākšana, kas patlaban ir plānota no aprīļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz nākamā gada beigām Latvijā varētu būt pieejamas vairāku ražotāju vakcīnas pret Covid-19, žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa.

Pirmās vakcīnas pret Covid-19, pēc Līviņas prognozēm, Latvijā varētu nonākt nākamā gada pirmajā ceturksnī. Vadoties pēc VM pārstāves paustā, primāri šīs vakcīnas tiks piedāvātas ārstniecības iestāžu darbiniekiem, sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošajiem, kā arī senioriem, hronisko slimību slimniekiem un operatīvo dienestu darbiniekiem.

Patlaban esot pāragri spriest, cik vakcinācija pret Covid-19 varētu izmaksāt. Līviņa norādīja, ka tāpat ir jāņem vērā, ka katram ražotājam ir savas izmaksas.Tikmēr Imunizācijas valsts padomes

priekšsēdētāja Dace Zavadska pavēstīja, ka vakcīna pret Covid-19, visticamāk, novērsīs pacientu nāvi vai smagu slimības gaitu, kā arī nepieciešamību šos cilvēkus hospitalizēt, tomēr patlaban vēl nav iespējams izteikt prognozes par to, vai vakcīna pret Covid-19 novērsīs vieglas slimības formas. Tāpat neesot zināms, vai ar šīm vakcīnām varēs veidot pūļa imunitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija vērš spiedienu uz Eiropas Savienības (ES) institūcijām centienos panākt straujāku Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas gaitu, otrdien vēsta laikraksti, vienlaikus Lielbritānijā un ASV masveida vakcinācija jau sākusies.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles birojs un Vācijas Veselības ministrija vēlas, lai Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) pārceļ farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās vakcīnas apstiprināšanas datumu uz agrāku laiku - no 29.decembra uz 23.decembri, vēsta laikraksts "Bild", atsaucoties uz saviem avotiem.

Kavēšanās ar lēmuma pieņemšanu raisa šaubas par "ES spējām rīkoties", laikrakstam sacījis avots.

Berlīnes neapmierinātību īpaši pastiprina tas, ka "BioNTech" ir vācu uzņēmums, un tā vakcīnas jau tiek izmantotas Lielbritānijā un ASV, kamēr pašā Vācijā trešdien vēl vairāk tiks pastiprināts karantīnas režīms, slēgti mazāk svarīgie veikali un skolas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien apstiprināja uzņēmuma "Johnson & Johnson" (J&J) vakcīnu pret jauno koronavīrusu, un tā kļuva par ceturto ES apstiprināto Covid-19 vakcīnu.

Eiropas Komisija (EK) oficiāli deva apstiprinājumu šīs vakcīnas izmantošanai pēc tam, kad to ceturtdien bija ieteikusi Eiropas Zāļu aģentūra (EZA).

Atšķirībā no pārējām trim jau reģistrētajām vakcīnām cilvēkam ir nepieciešama viena šīs vakcīnas deva.

Lēmums par J&J vakcīnas reģistrāciju dod iespēju paātrināt ES vakcinācijas programmu, kura pašlaik tiek īstenota lēni.

J&J paziņoja par mērķi sākt vakcīnas piegādes ES aprīļa otrajā pusē, bet visa 2021.gada laikā piegādāt ES, Norvēģijai un Islandei 200 miljonus vakcīnas devu.

"Tirgū ienāk vairāk drošu un efektīvu vakcīnu," tviterī paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mēs nupat esam apstiprinājuši "Johnson & Johnson" vakcīnas izmantošanu ES (..) Ar mūsu pasūtīto devu skaitu mēs varam [šogad] vakcinēt [ar J&J vakcīnu] līdz 200 miljonu cilvēku ES," tvītoja Leiena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielas cerības tiek liktas uz to, ka aktuālā pandēmija pēc iespējas drīzāk tiks atrisināta ar vakcīnas palīdzību. Tomēr jārēķinās, ka ne visiem šī vakcīna uzreiz būs pieejamas. Tāpat ne visiem tā varētu būt pa kabatai.

Katrā ziņā Covid-19 arī nākotnē var saglabāties kā visai paliels bizness. Piemēram, investīciju banku aprēķini liecina, ka ikgadējais Covid-19 vakcīnu bizness pasaulē varētu būt daudzmiljardu ASV dolāru apmērā. Attiecīgi tas nozīmēs šādu papildu ieņēmumu potenciālu vārākām lielām farmācijas kompānijām, kas izstrādā savas šādas vakcīnas.

EK: Visas ES dalībvalstis varēs iegādāties 300 miljonus divu uzņēmumu Covid-19 vakcīnas devu 

Stājies spēkā Eiropas Komisijas (EK) noslēgtais līgums ar farmācijas uzņēmumiem "Sanofi" un...

Faktiski nostiprinās pieņēmums, ka, līdzīgi kā tas ir ar gripu, pret Covid-19 būs jāvakcinējas katru gadu. “Bāzes pieņēmums ir, ka tas būs jādara katru gadu. Covid-19 nekur nepazudīs,” sprieduši, piemēram, “Morgan Stanley” pārstāvji. Savukārt “Credit Suisse” eksperti lēš, ka ASV vien šāds Covid-19 vakcīnu tirgus gadā varētu pārsniegt 10 miljardus ASV dolārus.

Pagaidām par vienas šādas vakcīnas dozas izmaksām tās saņēmējam pieejamā informācija ir visai dažāda – tā var svārstīties no trīs līdz 30 ASV dolāriem. Valdot šādam fonam, piemēram, “Financial Times” rēķina, ka vienas šādas vakcīnas dozas vidējā cena varētu būt aptuveni 20 ASV dolāri.

Austrija: Vakcinācija pret Covid-19 ES var sākties jau janvārī 

Eiropas Savienībā (ES) imunizācija pret Covid-19 varētu sākties jau janvārī, ja izpildīti...

Šobrīd atsevišķas lielās farmācijas kompānijas, kuras turklāt bieži Covid-19 izstrādāšanai saņem arī valdību (jeb - nodokļu maksātāju) finansējumu, norādījušas, ka pandēmijas apstākļos šādu vakcīnu pārdošanu nesasitīs ar vēlmi gūt no tā peļņu. Tādējādi sākotnēji vakcīnas daudzviet varētu būt nosacīti par brīvu (jeb - par tām tāpat samaksās nodokļu maksātāji), lai gan tas tā, visticamāk, nebūs uz palikšanu. Proti, kad noplaks Covid-19, var noplakt arī valdību vēlme un varēšana šādas vakcīnas subsidēt.

“Covid-19 vakcīna farmācijas industrijai būs īsta naudas mašīna. Valdības koncentrējas uz to, lai īstermiņā dabūtu sev izdevīgu darījumu. Tomēr tās nebūt nav apliecinājušas, ka nodrošinās to, ka šīs vakcīnas visiem būs pieejamas un tās visi varēs atļauties arī ilgtermiņā,” FT skaidro ASV patērētāju tiesību bezpeļņas organizācijas “Public Citizen” pārstāvji.

Katrā ziņā Covid-19 vakcīnas tirgus pētniecība turpinās. FT piebilst, ka zinātnieki vēl pēta, vai Covid-19 imunitāte noturas gadu vai tomēr ilgāk, kas var noteikt šī tirgu apmēru. “Mēs vēl nezinām, cik ilgi cilvēki pret šo vīrusu pēc vakcinēšanās ir aizsargāti,” piebilst arī “Credit Suisse” pārstāvji.

Nav arī izslēgta situācija, kad Covid-19 vakcīna “potē” tiek savienota, piemēram, ar klasisko gripas vakcīnu. Daži eksperti brīdina, ka parasti vakcīnām nepieciešami vairāki gadi, lai tās testētu un tikai tad pārdotu. Proti, vidēji kādas vakcīnas izstrādei no tās pirmsklīniskās fāzes nepieciešami 10,7 gadi, 2013. gadā bija izpētījis zinātnes žurnāls “PLOS ONE”. Turklāt tam, ka kāda vakcīna sasniedz reālu tirgu bijusi vien 6% iespējamība. Šobrīd gan vakcīnas atrašanā rekordātrā kārtībā ieinteresēti ir faktiski visi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāizmanto visas iespējas vakcinēt iedzīvotājus pret Covid-19 jau pirms jaunā gada, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

"Es ceru, ka mēs tiešām jau 28.decembrī vakcinēsimies un medicīnas personāls noteikti ar pilnu jaudu, jo saslimstība tiešām ir ļoti augsta," viņš uzsvēra, paužot arī cerību, ka slimnīcas uz to ļoti "sasprings".

Viņš uzsvēra, ka vakcīna ir efektīva un tas ir pierādīts pētījumos.

EK apstiprina apstiprina Covid-19 vakcīnu 

Eiropas Komisijai (EK) pirmdien apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās...

Vaicāts, cik ātri varētu atgriezties pie normālas dzīves, veicot vakcināciju teicamos tempos, speciālists uzsvēra, ka to ir grūti pateikt, jo distancēšanās būs jāievēro vēl kādu laiku. Tomēr, jo vairāk cilvēki būs vakcinēti, sevišķi "atslēgas vietās", piemēram, pansionātos, vakcinējot to darbiniekus, izglītības iestādēs vakcinējot skolotājus, kā arī ar vakcīnu nodrošinot medicīnas darbiniekus, jo mazāk būs uzliesmojumu.

Tomēr viņš uzsvēra, ka Covid-19 lielākā vai mazākā mērā problēmas sagādās visu nākošo gadu.

Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) pirmdien apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas sākšanai tuvākajās dienās. Komisija, dalībvalstis un vakcīnas ražotāji tagad strādā, lai pirmās vakcīnu devas piegādātu 26.decembrī, savukārt vakcinācija varētu sākties 27., 28. un 29.decembrī.

"Pfizer" un "BioNTech" pirmdien paziņoja, ka "atrodas gatavībā" piegādāt vakcīnas, tiklīdz to lietošanu būs apstiprinājusi EK.

EK ir noslēgusi līgumus ar kopumā septiņiem potenciālo vakcīnu piegādātājiem, lai nodrošinātu visiem ES pilsoņiem iespēju galu galā vakcinēties pret jauno koronavīrusu.

Plānots, ka pirmajā piegādē Latvijā nonāks 9750 farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 devas, norādīja Zāļu valsts aģentūrā.

Tikmēr Veselības ministrija publiskojusi laika grafiku pirmo vakcīnu nonākšanai Latvijā. Ministrija norāda, ka pēc šī brīža plāna Latvija vakcīnas saņems 26.decembrī. Ministrija skaidro, ka tās tiek uzglabātas sasaldētā veidā mīnus 75 grādos.

Savukārt 28.decembra rītā zāļu lieltirgotavas piegādās šo vakcīnu desmit Latvijas slimnīcu vakcinācijas kabinetiem, kur to plus 2 līdz plus 8 grādos var uzglabāt līdz piecām dienām.

Plānots, ka šajā pašā dienā sāksies vakcinācija, kā pirmajiem to saņemot veselības aprūpes darbiniekiem, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem slimnīcās, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem.

Latvijā vakcinācijai pret Covid-19 sākotnēji plānots veidot desmit kabinetus, kas atradīsies slimnīcās. Plānots, ka slimnīcas, kurās tiks sākta personāla vakcinācija, ir Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca un Vidzemes slimnīca.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā vakcinācija pret Covid-19 varētu sākties vien pavasarī

LETA, 08.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada beigās vai nākamā gada sākumā vakcīnu pret Covid-19 pieejamība būtu ļoti zema - līdz 20 000 devām, bet laika periodā no februāra līdz martam paredzēts saņemt vēl 100 000 devu.

To otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē paziņoja Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens.

No viņa teiktā izriet, ka plaša sabiedrības vakcinācija pret Covid-19 varētu sākties nākamā gada otrajā ceturksnī.

Vienas personas vakcinēšanai pret Covid-19 paredzēts izmantot divas devas.

Pirmajā fāzē prioritāri vakcīnas saņems personas, kuras saskaras ar Covid-19 pacientiem ikdienā. Vakcinācijas kabineti būs slimnīcās, kurās tiek sistemātiski stacionēti Covid-19 pacienti.

Tā vakcīnu skaits pirmajai grupai - veselības aprūpes darbiniekiem - sākotnējo varētu nebūt pietiekams, "pašā augšā mums ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un darbinieki, kas strādā ar Covid-19 pacientiem" sacīja Henkuzens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinējot 70 līdz 75% Latvijas iedzīvotāju varētu apturēt Covid-19 izplatīšanos, lai gan ideālā variantā būtu, ja visi Latvijas iedzīvotāji izvēlētos vakcinēties pret Covid-19 vīrusu, šorīt intervijā TV3 raidījumam atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš piebilda, ka pēc epidemiologu aprēķiniem nepieciešams vakcinēt līdz 75% Latvijas iedzīvotāju, lai varētu uzskatīt, ka Covid-19 vīrusa izplatība tiktu apturēta.

"Es saprotu, ka ir daļa sabiedrības, kura varētu atteikties no vakcinācijas, bet es velētos, lai katrs Latvijas iedzīvotājs veiktu vakcināciju, tādējādi vēl vairāk nostiprinātu imunitāti pret vīrusu," sacīja premjers un piebilda, ka vakcīnu iegādei nauda tiks piešķirta tādā apjomā un tik ilgi, kamēr tas būs neieciešams, jo, lai vakcinētu visus Latvijas iedzīvotājus nepieciešams vismaz 4 miljoni vakcīnu.

Lai gan vakcinācija Latvijā varētu sākties janvārī, tas nenozīmē, ka uzreiz tiks atcelti drošības pasākumi, jo pēc viņa domām bez ārkārtējās situācijas statusa atsevišķi drošības pasākumi būs jāievēro līdz vasaras vidum.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos tiks sākta brīvprātīga ārstniecības personu vakcinēšana pret Covid-19, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).

Pirmais cilvēks Latvijā farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" ražoto vakcīnu "Comirnaty" saņems plkst.10 Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Gaiļezers".

RAKUS preses sekretāre Ilga Namniece aģentūrai LETA pavēstīja, ka ik stundu paredzēts potēt piecus cilvēkus, un vakcinācijas kabinets dienā strādās astoņas stundas. Stunda vai divas dienā būs atvēlēta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku vakcinēšanai. "Darbinieku saraksti divām pirmajām dienām jau ir gatavi," atzina RAKUS pārstāve.

Vakcinācija pret Covid-19 notiks desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos. Slimnīcas, kurās šodien tiks sākta vakcinācija, ir RAKUS, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca un Vidzemes slimnīca. Nākotnē, iespējams, tiks izveidoti vēl citi vakcinācijas kabineti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijai (EK) pirmdien apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas uzsākšanai tuvākajās dienās.

"Mēs esam piešķīruši tirgus atļauju ar nosacījumiem "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātajai vakcīnai," paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Es vienmēr esmu šīs pandēmijas laikā teikusi, ka šajā mēs esam kopā," sacīja Leiena, piebilstot, ka pirmās vakcinācijas tiks veiktas 27., 28. un 29.decembrī.

EK skaidro, ka Komisija, dalībvalstis un vakcīnas ražotāji tagad strādā, lai pirmās vakcīnu devas piegādātu 26.decembrī, savukārt vakcinācija varētu sākties 27., 28. un 29.decembrī.

Pēc Leienas teiktā, vakcīna būs pieejama visās ES valstīs vienlaicīgi.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) pirmdien paziņoja, ka apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas uzsākšanai tuvākajās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vakcīnas pret Covid-19 tiks reģistrētas un nonāks pie pacientiem, tās ļoti palīdzēs pat nelielos daudzumos, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" izteicās Veselības ministrijas (VM) galvenais infektologs, profesors Uga Dumpis.

Viņš atzina, ka ļoti optimistiski raugās uz vakcīnu potenciālu apturēt Covid-19 radīto postu.

Vaicāts, vai nebūs tā, ka pēc vakcīnu pret Covid-19 parādīšanās daudziem sabiedriski aktīviem cilvēkiem to vienkārši nepietiks, līdzīgi, kā tas šogad ir ar vakcīnām pret gripu, Dumpis atbildēja, ka tāda iespēja noteikti pastāv, tomēr vakcīnas devu skaits neesot pats izšķirošākais.

"Ja mēs vakcinējam tajos pareizajos punktos, mēs varam gan samazināt hospitalizāciju, gan mirstību, un arī varbūt transmisiju. Piemēram, vakcinējot skolotājus, mēs varētu ievērojami uzlabot epidemioloģisko situāciju skolās," skaidroja infektologs.

Atsaucoties uz ārvalstu mediju vēstīto, Dumpis norādīja, ka ASV vakcināciju pret Covid-19 varētu sākt jau no 11.decembra, bet Lielbritānijā - iespējams, pat vēl agrāk. "Mēs esam Eiropas Savienības valsts, tad droši vien mums arī varētu būt iespējas samērā drīzā laikā dabūt vismaz nelielu daudzumu vakcīnu, un tas būtu galvenais šīs problēmas atrisinājums," norādīja speciālists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Zāļu aģentūra trešdien apstiprināja ražotāja "Moderna" Covid-19 vakcīnu izmantošanai Eiropas Savienībā (ES).

ASV kompānijas "Moderna" izstrādātā vakcīna izmēģinājumos parādīja 94,1% iedarbīgumu.

"Moderna" vakcīna ir jau otrā Covid-19 vakcīna, kas apstiprināta izmantošanai ES pēc kompāniju "BioNTech" un "Pfizer" vakcīnas, kas tika apstiprināta decembrī.

Eiropas Zāļu aģentūras direktore Emera Kuka norādīja, ka "Moderna" vakcīna būs vēl viens instruments, kas palīdzēs pārvarēt pandēmiju.

Vakcīna, kas ir jau otrā ES apstiprinātā nepilna gada laikā kopš Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņojuma par pandēmiju, ir pierādījums visiem centieniem un apņēmībai, kas ieguldīti cīņā ar Covid-19, norādīja Kuka.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena sacīja, ka "Moderna" vakcīnas apstiprināšana ir labas ziņas EK centieniem paplašināt vakcināciju Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija cer, ka varēs sākt iedzīvotāju vakcināciju pret Covid-19 vīrusu februārī, trešdien sacīja premjerministrs Mateušs Moraveckis, norādot, ka vakcinācija būs bezmaksas.

Vakcīnā būs divas devas.

Valsts ar 38 miljoniem iedzīvotāju līdz šim pasūtījusi 45 miljonus Covid-19 vakcīnas devu, viņš norādīja.

Vakcinācijas procesā prioritāte būs veselības aizsardzības jomā strādājošajiem, pilsoņiem, kas sasniegusi 60 gadu slieksni, drošības struktūru personālam, aprūpes namu pacientiem.

Vakcinācija tiks veikta ģimenes ārstu praksēs, mobilajās vakcinācijas stacijās, kā arī Covid-19 slimnīcās.

Šomēnes tiks izvērsta informācijas kampaņa, lai iedrošinātu iedzīvotājus vakcinēties.

Vakcinācijas programma valstij izmaksās piecus līdz desmit miljardus zlotu (1,12-2,23 miljardus eiro).

Trešdien Polijā apstiprināto koronavīrusa gadījumu skaits pārsniedza miljonu, liecina Veselības ministrijas aplēses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažās pēdējās nedēļās pasaules lielākajos akciju tirgos izvērsušies vērtspapīru pirkšanas prieki, un akciju cena strauji ceļojusi augstāk.

Ir gan finanšu eksperti, kas uzdod jautājumus par šāda pieauguma vēl ilgāku turpināšanos. Galvenie riski joprojām saglabājoties. Tāpēc esot vērts atcerēties, kādas iepriekš ir bijušas pārlieka optimisma sekas.

Novembrī vispasaules MSCI All Country World akciju indeksa vērtība pieauga par 12,2%, kas ir viens no labākajiem akciju ikmēneša rezultātiem vēsturē. Uz visai strauja pieauguma takas akcijas atrodas arī decembra sākumā.

Vakcīna un vēlēšanas

"Tik ievērojamu kāpumu sekmēja vairāki faktori. Visnozīmīgākais no tiem, visticamāk, bija vairāku uzņēmumu paziņojums par to, ka ir izstrādāta vakcīna pret koronavīrusu un iedzīvotāju vakcinācija varētu sākties jau decembra vidū. Investori, kuru noskaņojumu oktobra beigās aptumšoja bažas par ilgstošu pārvietošanās ierobežojumu ieviešanu Eiropā un, iespējams, arī ASV, uzņēma paziņojumu par vakcīnas izstrādi ar lielu sajūsmu, jo tas ļauj cerēt, ka cilvēku dzīves un pasaules ekonomika atgriezīsies normālās sliedēs daudz ātrāk, nekā likās līdz šim. Tāpēc nebija nekāds pārsteigums, ka novembrī vislabāko sniegumu demonstrēja cikliskās nozares, kuras ekonomikas kritums gada sākumā skāra īpaši smagi. Līdz novembrim šādu uzņēmumu akcijas bija tikai daļēji atguvušās no krituma martā, jo tiem ir grūti uzlabot savus finanšu rezultātus ekonomikas lejupslīdes apstākļos. Cikliskās nozares ietver, piemēram, enerģētikas sektoru, lidsabiedrības, autoražotājus, nekustamā īpašuma sektoru u.c. Turpretī 2020. gada visstraujāk augošās – "FANMAG" akcijas – palielinājās visnotaļ mērenā tempā, joprojām par 5% procentiem atpaliekot no cenu līmeņa, ko tās sasniedza augusta beigās, un Nasdaq 100 akciju indeksam izdevās vēlreiz uzrāpties atvasarā sasniegtajā virsotnē vienīgi decembra sākumā. Līdz ar to situācija novembrī faktiski liecina, ka tirgū notiek plaša rotācija, agrākajiem neveiksminiekiem cenšoties panākt iepriekšējo mēnešu līderus," neseno situāciju skaidro Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija kopā ar uzņēmumu organizācijām un epidemiologiem meklē risinājumus, lai dažādas nozares varētu strādāt arī Covid-19 apstākļos. Taču vakcinācija ir kā vienīgā ieejas biļete dzīvei, kāda tā bija līdz 2020. gadam, un tā var kalpot kā instruments, lai tautsaimniecība atgrieztos ierastajās sliedēs, taču vakcīnu nepietiek un neprognozējamība valda visās jomās.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Viņš uzskata, ka bez masveida vakcinēšanās būs ne tikai otrais, bet arī trešais un pat tam sekojošie Covid-19 uzbrukuma viļņi. Tādējādi Covid-19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti varētu izrādīties spēcīgāka un ilgstošāka, kā rezultātā ekonomikas atkopšanās šogad var būt lēnāka par prognozētajiem 3,7%.

Fragments no intervijas

Kādu prognozējat 2021. gadu, kura sākums ir 2020. gada nogales kopija, un arī pašlaik pat runāt par kādiem būtiskiem uzlabojumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu ir salīdzinoši grūti?

2020. gads bija unikāls laiks, kurā varēja pieredzēt ļoti strauju IKP dinamikas izmaiņu, kur pieaugumu nomaina kritums un otrādi – sarukumu nomaina kāpums. Koronavīrusa pandēmijas dēļ 2020. gada valsts budžetā cerētā 3,4% IKP pieauguma vietā būs tā sarukums. Protams, precīzu datu par to, cik liels IKP kritums bija 2020. gadā, vēl nav, taču provizoriskās prognozes liecina, ka tas būs ap 6%, kas gan salīdzinājumā ar citu ES dalībvalstu prognozētajiem rādītājiem būs viens no labākajiem.Covid-19 pamatīgu triecienu ir radījis tūrisma, viesmīlības, sabiedriskās ēdināšanas, izklaides, pasažieru pārvadājumu sektorā. Līdztekus tam kritumu piedzīvo arī tranzītbizness. Ieviestie pandēmijas ierobežošanas pasākumi atspoguļojas darba tirgū, jo Covid-19 ierobežojumu skartajās nozarēs bija nodarbināti teju 230 000 strādājošo, kas ir apmēram ceturtā daļa no visiem nodarbinātajiem. Pašlaik joprojām ir ļoti liela nenoteiktība par turpmākajām attīstības tendencēm gan vīrusa izplatībā, gan ekonomikas attīstībā. Saglabājoties ilgstošiem ierobežojumiem, nav izslēgts, ka Covid-19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti varētu izrādīties spēcīgāka un ilgstošāka, kā dēļ ekonomikas atkopšanās šogad var būt lēnāka par prognozētajiem 3,7%. 2021. gada valsts galveno dokumentu – budžetu – valdība veidoja, balstoties uz prognozi par strauju (5,1%) ekonomikas atgūšanos pēc pērn piedzīvotā krituma. Nenoliedzami, ka daudzi speciālisti IKP pieaugumu 5% apmērā uzskata par nesasniedzamu mērķi, taču cerības arī pašlaik vēl nav zaudētas. Šādas prognozes pamatā bija Eiropas Komisijas redzējums un pozitīvās ziņas par vakcīnu izstrādi un masveida vakcinēšanās uzsākšanu visā ES. Arī pašlaik, janvāra nogalē, galvenais ierocis cīņā pret Covid-19 ir un būs vakcinēšanās, vēl jo vairāk, ja daļa epidemiologu pašlaik runā jau par iespējamu trešo pandēmijas vilni. Respektīvi, ja nebūs veikta masveida vakcinēšanās, tad šķiet, ka trešais un pat tam sekojošie Covid-19 uzbrukuma viļņi ir neizbēgami. Un vēl jau ir novērota Covid-19 mutācija, kas kopējo situāciju nevienā jomā neuzlabo un pat to padara vēl neprognozējamāku nekā līdz šim. Šī neprognozējamība ir ne tikai Latvijas, Baltijas, bet visas ES un pat pasaules uzmanības fokusā. Lai no Covid-19 smagi cietušās un vēl citas jomas spētu ātri atjaunoties, visas ES dalībvalstis un arī Latvija ir ieviesusi dažādus atbalsta mehānismus, programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) trešdien apstiprinājusi ražotāja "Moderna" Covid-19 vakcīnu izmantošanai Eiropas Savienībā (ES), paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mēs eiropiešiem sniedzam drošas un efektīvas Covid-19 vakcīnas," tviterī pavēstīja Leiena.

EK pasūtījusi "Moderna" 160 miljonus vakcīnas devu.

Dažas stundas agrāk "Moderna" izmantošanu ES apstiprināja Eiropas Zāļu aģentūra (EZA).

ASV kompānijas "Moderna" izstrādātā vakcīna izmēģinājumos parādījusi 94,1% iedarbīgumu.

"Moderna" vakcīna ir jau otrā Covid-19 vakcīna, kas apstiprināta izmantošanai ES pēc kompāniju "BioNTech" un "Pfizer" vakcīnas, kas tika apstiprināta decembrī.

Eiropas Zāļu aģentūras direktore Emera Kuka norādīja, ka "Moderna" vakcīna būs vēl viens instruments, kas palīdzēs pārvarēt pandēmiju.

Vakcīna, kas ir jau otrā ES apstiprinātā nepilna gada laikā kopš Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņojuma par pandēmiju, ir pierādījums visiem centieniem un apņēmībai, kas ieguldīti cīņā ar Covid-19, norādīja Kuka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinācijas pret Covid-19 kontekstā Veselības ministrija (VM) neizslēdz iespēju vakcinēt sabiedrības grupu viedokļu līderus, lai sniegtu pozitīvu piemēru pārējiem un iedrošinātu svārstīgos iedzīvotājus vakcinēties, liecina valdībā izskatītais Veselības ministrijas informatīvais ziņojums "Par prioritāri vakcinējamām personu grupām".

Ministrijā skaidro, ka sabiedrības prioritāro grupu motivācijas celšanai vakcinācijas pret Covid-19 veicināšanas kampaņā var arī tikt organizēta sabiedrības grupu viedokļu līderu jeb vakcinācijas "vēstnešu" vakcinācija. Tās ir personas, kurām ir īpaši nopelni sabiedrības labā, dažādu nevalstisko organizāciju līderi un personas, kuru viedoklī konkrētas sabiedrības grupas ieklausās un kurām uzticas. Minētās personas VM ieskatā ar savu rīcību vakcinējoties sniegs pozitīvu piemēru pārējiem un iedrošinās šaubīgos sabiedrības pārstāvjus vakcinēties.

Pēc ziņojumā minētā, patlaban tiek plānots, ka pirmajā grupā kopā ar 35 684 veselības aprūpes darbinieku ietilpst arī pacienti, kuriem saskaņā ar ārsta lēmumu nepieciešama nopietna medicīniska manipulācija. Piemēram, onkoloģiskie pacienti, pirms vai ķīmijterapijas laikā, pacienti un donori pirms orgānu vai cilmes šūnu transplantācijas, vai āri pacienti, kuri ilgstoši uzturas stacionārā ārstniecības iestādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests otrdien sāk programmu iedzīvotāju vakcinēšanai pret jauno koronavīrusu.

Aptuveni 70 slimnīcās visā Lielbritānijā cilvēkiem, kas vecāki par 80 gadiem, un veselības aprūpes darbiniekiem tiks injicēta ASV farmācijas giganta "Pfizer" un Vācijas kompānijas "BioNTech" izstrādātā vakcīna pret jauno koronavīrusu.

Lielbritānija ir pirmā valsts pasaulē, kas izmantos šo vakcīnu, ko Lielbritānijas zāļu aģentūra apstiprināja pagājušajā nedēļā.

Pirmā, kas saņēma poti, bija 90 gadu vecā Mārgareta Kīnana, kurai injekcija tika veikta Koventrijas Universitātes slimnīcā.

Vakcinēšanās ir brīvprātīga.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks sacīja, ka beidzot redzama gaisma tuneļa galā.

"Mēs atskatīsimies uz šo dienu, V dienu, kā būtisku mirkli mūsu cīņā pret šo briesmīgo slimību," paziņoja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinācija ar "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19 tiks atsākta 19.martā, pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

18.martā vakcinācijas punktiem tika nodota attiecīgā informācija, savukārt piektdien tiks dota atļauja atsākt vakcinēšanu ar "AstraZeneca".

Kā vēstīts, Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ceturtdien "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19 atzinusi par drošu.

Kā pēc EZA drošuma komitejas sēdes preses konferencē pavēstīja EZA vadītāja Emera Kuka, "komiteja ir nonākusi pie skaidra zinātniski slēdziena - šī ir droša un efektīva vakcīna. Ieguvumi no tās, aizsargājot cilvēkus no Covid-19 un ar to saistītajiem nāves un hospitalizācijas riskiem, atsver iespējamos riskus".

"Komiteja arī ir secinājusi, ka vakcīna nav saistīta ar trombembolijas gadījumu vai asins recekļu riska pieaugumu," sacīja Kuka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK: Visas ES dalībvalstis varēs iegādāties 300 miljonus divu uzņēmumu Covid-19 vakcīnas devu

LETA, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājies spēkā Eiropas Komisijas (EK) noslēgtais līgums ar farmācijas uzņēmumiem "Sanofi" un "GSK", kas paredz, ka visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis varēs iegādāties 300 miljonus Covid-19 vakcīnu devu, aģentūru LETA informēja Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Viņa norādīja, ka rezervētās devas dalībvalstis arī drīkstēs ziedot valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Savukārt abi uzņēmumi arīdzan centīsies ievērojamu daļu no vakcīnām savlaicīgi piedāvāt valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem, izmantojot mehānismu "Covax" jeb "Covid-19 Vaccines Global Access", kas ir vakcīnu pīlārs Covid-19 apkarošanas rīku pieejamības paātrināšanas iniciatīvā. Komisija jau ir parakstījusi līgumu ar "AstraZeneca" un turpina sarunas par līdzīgiem līgumiem ar citiem vakcīnu ražotājiem, kā, piemēram, "Johnson & Johnson", "CureVac", "Moderna" un "BioNTech", ar kuriem ir beigušās izpētes sarunas. Noslēgtais līgums tiek finansēts no Ārkārtas atbalsta instrumenta, kas piešķir līdzekļus tam, lai tiktu izveidots portfelis ar iespējamajām vakcīnām, kam ir dažādi profili un ko ražo dažādi uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) Eiropas Savienības (ES) vakcīnu stratēģijas satvarā šodien apstiprinājusi jau sesto līgumu par vakcīnas pret Covid-19 iegādi, kas šoreiz noslēgts ar ASV farmācijas uzņēmumu "Moderna", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Pēc Liepiņas paustā, līgums ļaus visu ES dalībvalstu vārdā vispirms iegādāties 80 miljonus Covid-19 vakcīnu devu un dos iespēju papildus pieprasīt vēl līdz 80 miljoniem devu, kas jāpiegādā, tiklīdz vakcīna būs izrādījusies droša un iedarbīga pret Covid-19.

Pēc jau parakstītā līguma ar uzņēmumiem "AstraZeneca", "Sanofi"/"GSK", "Janssen Pharmaceutica NV", "BioNTech"/"Pfizer" un apstiprināto līgumu ar uzņēmumu "CureVac" šodienas līgums ar "Moderna" papildina krietni plašo portfeli ar vakcīnām, ko ražos Eiropā.

Diversificētais vakcīnu klāsts nodrošinās, ka Eiropa ir labi sagatavojusies vakcinācijai, ko uzsāks, tiklīdz būs pierādīts, ka vakcīnas ir drošas un iedarbīgas. Dalībvalstis var nolemt arī ziedot vakcīnu valstīm ar zemākiem vai vidējiem ienākumiem vai pārvirzīt to citām Eiropas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinēšanās pret jauno koronavīrusu Eiropas Savienībā (ES) sāksies 27.decembrī, ceturtdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Tas ir Eiropas brīdis. 27., 28. un 29.decembrī vakcinācija sāksies visā ES," tviterī raksta Leiena.

Viņas preses sekretārs Ēriks Mamers žurnālistiem norādīja, ka vakcinācijas sākums ir atkarīgs no tā, vai Eiropas Zāļu aģentūra pirmdien apstiprinās farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādāto vakcīnu pret jauno koronavīrusu.

Lielbritānijā un ASV jau ir sākusies cilvēku vakcinēšana ar šo Covid-19 vakcīnu.

Trešdien Leiena pavēstīja, ka visas ES dalībvalstis plāno sākt vakcinēšanu pret jauno koronavīrusu vienā un tajā pašā dienā un ka tā būs vienotības zīme.

EK ir noslēgusi līgumus ar septiņiem potenciālo vakcīnu piegādātājiem, lai nodrošinātu visiem ES pilsoņiem iespēju galu galā vakcinēties pret jauno koronavīrusu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija iegādāsies papildu līdz 1,4 miljoniem Pfizer un BioNTech vakcīnas

LETA, 08.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija iegādāsies papildu līdz 1,4 miljoniem "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas pret Covid-19 devu, pēc šovakar sasauktās valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Piektdien Eiropas Komisija (EK) pieņēma lēmumu dalībvalstīm nodrošināt vēl papildu 300 miljonu "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas pret Covid-19 devu.

ES divkāršo vakcīnu pasūtījumu līdz 600 miljoniem devu 

Eiropas Savienība (ES) pasūtījusi vēl 300 miljonus kompāniju "Pfizer" un "BioNTech" izstrādāto...

Kariņš atzina, ka EK šovakar sadalīs minētās papildu devas, vienlaikus aicinot Eiropas Savienības dalībvalstis tām pieteikties.

Valdība šodien šo jautājumu apsprieda un lēma, ka Latvija papildus iegādāsies līdz 1,4 miljoniem "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas pret Covid-19 devu.

Kā informēja Veselības ministrijā (VM), Ministru kabinets šodien šim nolūkam lēma piešķirt papildu 23 miljonus eiro. Tas došot iespēju Latvijā vakcīnu saņemt papildu 701 500 iedzīvotājiem. Tāpat veselības ministrs būs pilnvarots nepieciešamības gadījumā pieteikties papildu vakcīnu devu pasūtīšanai.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka "visaptveroša vakcinācija - tas ir mūsu "Baltijas ceļš" uz brīvību no pandēmijas". "Aicinu mediķus tuvākajās dienās doties vakcinēties. Vakcīnas nedrīkst palikt ledusskapjos, pretējā gadījumā mēs riskējam nepotēt tos, kas ir gatavi!" sacīja ministrs.

Ministrijā informēja, ka patlaban Latvija ir pieteikusies uz piecu ražotāju - "BioNTech" kopā ar "Pfizer", "Moderna", "AstraZeneca", "Johnson & Johnson" un "CureVac" - izstrādātām vakcīnām. Minēto vakcīnu kopējais apjoms ir 4 060 536 vakcīnu devu, ar ko var nodrošināt 2 429 939 cilvēku vakcināciju.

Lai gan šis ir liels apjoms, Latvijai jārēķinās ar to ražotāju vakcīnām, kas jau ir reģistrētas un pieejamas Eiropas Savienībā, tāpēc tiek izmantotas visas iespējas pieteikties papildu vakcīnu devām, skaidro VM.

Tāpat plānots, ka papildu vakcīnu devas no "Pfizer" un "BioNTech" Latvija varētu saņemt gada otrajā pusē.

Vienlaikus ir prognozes, ka līdz 29.janvārim Eiropas Savienībā varētu tikt reģistrēta "AstraZeneca" vakcīna, tomēr, kā norāda ministrijā, pastāv riski, ka piegādes var aizkavēties.

Kā vēstīts, bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš atzina, ka iespēja pret Covid-19 vakcinēt triecientempā ir atkarīga no Latvijā pieejamajām vakcīnām.

Viņa skaidroja, ka vakcinācijas stratēģija, kas tiks papildināta, ir balstīta uz diviem pamatprincipiem. Viens no tiem paredz, ka vienīgais ierobežojums vakcinācijas procesam ir vakcīnu pieejamība, kas ir ārpus Latvijas ietekmes zonas. Tāpat Latvijas vakcinācijas portfelis sadalīts tā, lai riski nebūtu koncentrēti uz vienu ražotāju.

"Vakcinācijas plāns ir dzīvs materiāls, kas papildināms nemitīgi, jo dažādos ātrumos tiek reģistrētas vakcīnas," sacīja politiķe.

"Vairākums ražotāju tās piedāvāja sadalīt proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Tas ir bijis pamata princips vakcīnu pieejamībai. Būšana Eiropas Savienībā Latviju ierindoja to valstu vidū, kam vakcīnas pieejamas, jo citādi maza valsts nevarētu turēt līdzi sacensībā pēc vakcīnām," sacīja Viņķele.

Viņa norādīja, ka Latvija nevar cerēt uz pēkšņām un neplānotām vakcīnas piegādēm lielos daudzumos, jo vakcīnu piegāde notiek, ievērojot ražotāju jaudu un īstenotos iepirkumus.

Viņķele arī skaidroja, ka "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnu apjoms ir gandrīz pietiekams, lai noslēgtu pirmo vakcinācijas posma daļu, kas ietver mediķus, kas strādā ar Covid-19 pacientiem.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati gan liecina, ka vakcinācijas temps, neskatoties uz vairākiem tūkstošiem pieejamo vakcīnu, nepieaug.

Pagājušajā diennaktī vakcīnu pret Covid-19 saņēmušas 734 personas, bet līdz šim kopumā - 5354. Līdz šim visvairāk personu vakcinēts 5.janvārī, kad vakcīnu saņēma 888 personas, 6.janvārī poti saņēma 774 cilvēki, bet vakar, kā jau minēts - 734. Līdz šim vismazākais skaits vakcinēto personu bijis 28.decembrī, kad vakcīnu saņēma 594 cilvēki.

Latvija līdz šim ir saņēmusi 23 400 farmācijas uzņēmuma "Pfizer" un "BioNTech" ražotās vakcīnas "Comirnaty" devas. Tās paredzētas kopumā 11 700 cilvēkiem, jo viena vakcinēšanai nepieciešamas divas devas. Tādējādi līdz šim vakcinēti 45,76% šo cilvēku

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija saņēmusi pirmās 1200 ražotāja Moderna vakcīnas pret Covid-19

LETA, 12.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Latvija saņēmusi pirmās 1200 ražotāja "Moderna" vakcīnas pret Covid-19, aģentūrai LETA pavēstīja Nacionālā veselības dienesta pārstāve Anna Karolīna Šaule.

Viņa pavēstīja, ka piegāde ienākusi šodien plkst.17.28.

Veselības ministrijas publiskotā informācija liecina, ka šo vakcīnu uzglabā saldētavā mīnus 20 grādos ar maksimālo iespējamo derīguma termiņu. Pēc atsaldēšanas to var glabāt ledusskapī plus 2 līdz plus 8 grādos 30 dienas. "Moderna" vakcīna ir paredzēta Covid-19 infekcijas novēršanai personām vecumā no 18 gadiem.

Jau ziņots, ka ražotāja "Moderna" vakcīnu pret Covid-19 uzglabāšanu un loģistiku Latvijā būs atbildīgs uzņēmums SIA "Vakcīna", aģentūrai LETA apstiprināja "Vakcīna" pārstāvis Jānis Matulis.

Viņš apliecināja, ka otrdien paredzēts saņemt "Moderna" pirmo kravu. Uz tās izvadāšanas brīdi "Vakcīna" būs saņēmusi arī Slimību profilakses un kontroles centra norādes par vakcīnu izvadāšanu uz konkrētiem vakcinācijas kabinetiem, skaidroja Matulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pēdējā laikā vērojams, ka daudzi vakcinējamie atsakās no "AstraZeneca" vakcīnām pret Covid-19, valsts pašlaik tomēr neapsver iespēju ļaut cilvēkiem izvēlēties, kādu vakcīnu viņi vēlētos saņemt, šorīt LTV "Rīta panorāmā" atzina premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Taujāts, ko darīt ar tiem cilvēkiem, kas ir gatavi vakcinēties pret Covid-19, bet principiāli atsakās to darīt ar "AstraZeneca" vakcīnām, premjers tieši neatbildēja, sakot, ka pats ir potējies ar "AstraZeneca" vakcīnu un komplikāciju risks no tās ir ļoti niecīgs.

Es līdz šim šādos jautājumos esmu ieklausījies speciālistos, kuri saka, ka ir daudz drošāk potēties ar jebkuru poti nekā saslimt ar Covid-19, sacīja politiķis. Premjers uzsvēra, ka Latvijas valdība joprojām paļaujas uz Eiropas Zāļu aģentūras un vietējo ekspertu vērtējumu, ka šī vakcīna ir laba.

Vienlaikus premjers uzsvēra, ka šajā ceturksnī "AstraZeneca" Latvijā nav plānota kā plašāk lietotā vakcīna pret Covid-19, jo maijā ir gaidāmas "Pfizer" palielinātās piegādes, turklāt ienāksies arī "Moderna" un "Janssen" vakcīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā konstatēts viens saslimšanas gadījums ar Covid-19 Dienvidāfrikas paveidu, šorīt intervijā Latvijas Radio pastāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc viņa domām tas ir ļoti bīstams, jo pret šo paveidu arī Covid-19 vakcīnas var būt mazāk iedarbīgas, tāpēc tā izplatība pēc iespējas ir jāierobežo, lai gan saslimstība ar Covid-19 Latvijā lēnām samazinās, tomēr jāuzmanās no ievestajiem jaunajiem paveidiem.

Ministrs sīkāk nekomentēja faktu par konstatēto gadījumu, bet piebilda, ka eksperti gatavo detalizētu scenāriju, kā rīkoties, ja saslimstība ar lipīgo Covid-19 paveidu palielināsies.

Jau ziņots, ka Latvijā janvāra beigās tika atrasti Covid-19 jaunā Lielbritānijas paveida gadījumi, bet 15.martā Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra laboratorijā atklāts Covid-19 slimību izraisošā vīrusa Ugandas jeb A.23.1 paveids, kas lokāli izplatījies Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru