Finanses

Valdība atbalsta vairākus papildu priekšlikumus budžeta ieņēmumu palielināšanai

Žanete Hāka, 09.08.2016

Jaunākais izdevums

Otrdien, 9. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums par iespējām palielināt valsts budžeta ieņēmumus, kurā iekļauti pēc 2. augusta MK sēdes precizētie pasākumi ieņēmumu palielināšanai, kā arī papildus priekšlikumi pasākumiem autoceļu lietošanas nodevas ieņēmumu palielināšanai, informē FM.

Valdība vienojās turpināt diskusijas par priekšlikumu, kas paredz uzņēmumu ienākumu nodokļa zaudējumu pārnešanas iespēju ierobežošanu, pārrunājot jautājumus par zaudējumu segšanas termiņu, ik gadu sedzamo zaudējumu apmēru un dividenžu izmaksas ierobežošanas iespējām.

Tika atbalstīts priekšlikums par elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu atcelšanu. Elektroenerģijas nodoklis ir daļa no elektroenerģijas tirdzniecības izmaksām, kuras tiek iecenotas tirdzniecības pakalpojuma cenā, jo nodokļu maksātājs ir elektroenerģijas tirgotājs un elektroenerģijas ražotājs. Priekšlikums attiecināms uz visu elektroenerģiju, izņemot to, kuru izmanto preču pārvadājumiem un sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, tajā skaitā dzelzceļa transportā, pilsētu sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos un mājsaimniecību lietotāji.

Valdība vienojās priekšlikumu par valsts kapitālsabiedrībām dividendēs izmaksājamās daļas apmēra paaugstināšanu 2017.gadā vērtēt kopā ar iesniegtajiem budžeta izdevumu pieprasījumiem.

2. augusta MK sēdē tika diskutēts par dabas resursu nodokļa likmju pārskatīšanu. Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) sniegtās papildu informācijas ministri šodien sēdē atbalstīja VARAM priekšlikumu no 2017.gada 1.janvāra par 25% - 29% paaugstināt dabas resursu nodokļa likmes tādiem objektiem kā kaļķakmens, šūnakmens, krāsu zeme u.c. Tāpat valdība atbalstīja nodokļu likmju paaugstināšanu par zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu un ārstnieciskajiem minerālūdeņiem vai tiem, kurus izmanto ārstniecībā termālās vai ūdensdziedniecības iestādēs ūdens ieguves teritorijā.

Valdībā tika atbalstīts arī priekšlikums veicināt pašfinansējošu nozares uzraudzību preču un pakalpojumu loteriju jomā pēc izvērtējuma par maksas pakalpojumu savietojamību ar esošo preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanas valsts nodevu.

Papildus precizētajiem priekšlikumiem tika atbalstīti arī Satiksmes ministrijas (SM) piedāvātie pasākumi autoceļu lietošanas nodevu palielināšanai, tostarp autoceļu lietošanas nodevas maksas ieviešana arī par kravas automobiļiem, kuru pilna masa ir līdz 3500 kilogramiem, atbrīvojumu atcelšana no autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, papildu autoceļu posmu noteikšana, par kuru izmantošanu ir jāmaksā autoceļu lietošanas nodeva, kā arī administratīvā soda palielināšana par autoceļu nodevas pārkāpumiem.

Tika atbalstīts arī SM iesniegtais priekšlikums par termiņa noteikšanu atļaujām dalāmu kokmateriālu un lauksaimniecības produkcijas lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadāšanai ar specializētiem lielgabarīta un smagsvara transportlīdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus

Sandris Točs, speciāli DB, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ceļš uz citādu Argentīnu

Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa, 05.01.2017

1. attēls. Valdības 10-gadīgo obligāciju peļņas likmes (dzēšanas termiņš 2026. gads)

Avots: Latvijas Banka/Reuters

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdība un pašvaldības panāk vienošanos saglabāt pašreizējo IIN sadalījumu

LETA, 03.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien panāca vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) arī nākamgad saglabāt pašreizējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporciju - 80% par labu pašvaldībām un 20% valsts budžetā.

LPS gan ikgadējā domstarpību un vienošanās protokolā lūdza paredzēt izmainīt IIN proporciju, paredzot, ka pašvaldību budžetā tiek ieskaitīts 81% no IIN. Tomēr valdība pret proporcijas pārdali iebilda.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis gan bilda, ka pašvaldības varētu piekrist saglabāt pašreizējo situāciju, ja protokolā tiek iekļauta atruna, ka gadījumā, ja tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmē pašvaldību budžeta bāzi vai izdevumus, tad tiek kompensēti negatīvie fiskālie efekti. Pret to iebilda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), skaidrojot, ka tas var novest pie absurdām situācijām, kad kompensēšana notiek automātiski, par to nediskutējot.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Itālijas valdība cer uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 23.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas ir noticis. Eiropas Komisija (EK) otrreiz ir noraidījusi Itālijas budžeta plānu 2019. gadam un ir ļoti tuvu tam, lai Itālijai piemērotu soda naudu 0,2% līdz 0,5% apmērā no IKP. Savukārt Roma jau ir paziņojusi, ka no plānotā budžeta deficīta 2,4% apmērā neatkāpsies, jo to prasot itāļu tauta.

Itālijas populistu valdība plāno samazināt pensionēšanās vecumu, ieviest garantēto minimālo ienākumu pabalstu un samazināt nodokļus. Tajā pašā laikā vienas no lielākajām uzņēmēju teritoriālajām asociācijām Assolombarda, kas apvieno 6000 uzņēmumus, prezidents Karlo Bonomi avīzei The Guardian ir norādījis, ka budžeta projekts ir drīzāk vēlēšanu dividenžu apmaksa, nevis nopietns ekonomikas stimulēšanas plāns.

Atkāpties no nākamajā gadā iecerētajiem tēriņiem valdība nevar tīri iekšpolitisku iemeslu dēļ.

Iekšpolitiski jaunā Itālijas populistiskā valdība nevar atkāpties no budžeta projekta, neraugoties uz EK iebildumiem, jo to sagaida nabadzīgo valsts dienvidu iedzīvotāji, savukārt atblastītāji industriālajos ziemeļos cer uz nodokļu atvieglojumiem. Tajā pašā laikā daļā biznesa briest neapmierinātība, kā to jau norāda Bonomi izteikumi, jo tirgi ir noreaģējuši negatīvi un ir pieaugušas Itālijas vērtspapīru procentlikmes, kas nozīmē, ka ir kāpuši arī banku procenti, kas padara dārgāku aizņemšanos uzņēmējiem, kas gribētu veikt investīcijas. Protams, var rasties jautājums, kādēļ Itālijas valdība tik ļoti ir iespītējusies un vai tā nebaidās no sankcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Topošā valdība deklarācijā grib iekļaut solījumu likvidēt plānoto divu grozu sistēmu veselības aprūpē

LETA, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā valdības deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu likvidēt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, kas pērn tika noteikta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušās ministru amata kandidātu vadītajās darba grupās apkopotās idejas valdības deklarācijai.

Idejas valdības deklarācijai vēl vērtēs Finanšu ministrija, jo starp tām ir arī daudzi finansiāli ietilpīgi pasākumi. Līdz ar to paredzams, ka deklarācijas melnraksts būs gatavs nākamnedēļ.

Veselības jomā valdības deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu noteikt pierādījumos balstītu vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu, kas tiek obligāti nodrošināts visiem Latvijas rezidentiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem un dzīvesvietas.

«Mēs uzskatām, ka tiesības laikus saņemt veselības aprūpi ir vienas no cilvēktiesībām. Mūsu mērķis ir universāla veselības apdrošināšanas sistēma, kas tiek finansēta no dažādiem avotiem un pieejama katram Latvijas rezidentam neatkarīgi no viņa rocības un dzīvesvietas,» paudusi darba grupa, kas valdības deklarācijai izstrādāja priekšlikumus veselības aprūpes jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien akceptēja valdības rīcības plānu un tā pielikumu par prioritārajiem uzdevumiem tautsaimniecības attīstībai.

Valdības rīcības plānā ir detalizēti aprakstīti valdības deklarācijas sadaļās un rīcības jomā definētie uzdevumi un katram no tiem ir noteikts, ar kādiem pasākumiem šis uzdevums tiks īstenots, kādi rezultāti ir sagaidāmi, kas ir atbildīgās institūcijas un kāds ir izpildes termiņš.

Prioritāro valdības rīcības virzienu progress tiks analizēts divas reizes gadā pēc rezultātiem uz 1.janvāri un 1.jūliju, saskaņojot to ar sociālajiem partneriem.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) otrdien valdības sēdē klātesošos informēja, ka no rīcības plāna ir izņemti vairāki punkti, tai pašā laikā ir bijusi atgriešanās pie punktiem, kur ir redzams skaidrs finansējums to īstenošanai. Viņš īsumā iepazīstināja ar pašu rīcības plānu, izstāstot par galvenajiem mērķiem, piemēram, par sabalansētu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 5% robežās ik gadu no 2018.gada. Viņš arī uzsvēra, ka ļoti būtisks jautājums ir valsts drošība, jo bez tās nav iespējams īstenot visus pārējos plānā noteiktos uzdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Kaimiņš piedāvā Kariņam neņemt valdībā ministru amatos jau pabijušos politiķus no «vecajām varas partijām»

LETA, 24.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«KPV LV» valdes loceklis Artuss Kaimiņš apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā «KPV LV» pārstāvi Aldi Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

«Ierosinu Krišjānim Kariņam kā potenciālam šī brīža premjera amata kandidātam izsvītrot no iespējamā Ministru kabineta locekļu saraksta Aldi Gobzemu no partijas «KPV LV», bet no vecajām varas partijām - visas tās personas, kas ir jau bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas,» teikts Kaimiņa paziņojumā.

Saeimas deputāts tādējādi cerot «likvidēt veco, netīro politiku», lai tiktu galā ar obligātā iepirkuma komponentes radītajām problēmām, īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, kā arī sakārtotu nodokļu sistēmu. «Šos darbus var īstenot tikai ar jaunu un tīru politiku, kā arī jaunu un godīgu Ministru kabineta locekļu sastāvu,» uzskata Kaimiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ašeradens: KPV LV pārstāvjiem nav vienota viedokļa par valdības veidošanu

LETA, 24.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas «KPV LV» politiķiem Artusam Kaimiņam, Aldim Gobzemam un Atim Zakatistovam nav vienota viedokļa par valdības veidošanu, tāpēc nav skaidrs, ko «KPV LV» ir gatava piedāvāt, pauda partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķis Arvils Ašeradens.

Kā ziņots, Kaimiņš JV politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

Ašeradens pastāstīja, ka Kaimiņš ar šo vēstījumu vēl nav vērsies pie partijām, tāpēc ir grūti to komentēt. «Turklāt nav skaidrs, ko «KPV LV» piedāvā pretī. No vienas puses ir tas, ko saka Kaimiņa kungs, no otras puses - Gobzema kungs. Un pavisam atšķirīga komunikācija mums ir ar frakcijas vadītāju, un Zakatistova kungam ir pavisam atšķirīgs viedoklis no abiem iepriekšminētajiem,» pauda Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas parlaments trešdien nobalsoja par neuzticības izteikšanu premjerministram Tāvi Reivasam.

Par neuzticības izteikšanu Reivasam, kas nozīmē arī valdības demisiju, balsoja 63 parlamenta deputāti un pret balsoja 28.

Opozīcijas partiju, kas rosināja neuzticības izteikšanu Reivasam, līderi norādīja uz stagnāciju valstī kopš pie varas ir Reivasa valdība, kā arī viņa vadītās Reformu partijas nespēju iet līdzi laikam. Tāpat opozīcija apsūdzēja Reivasu un Reformu partiju par mīta, kuram paši noticējuši, radīšanu.

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ir uzaicinājusi visu parlamentā pārstāvēto frakciju vadītājus uz tikšanos trešdienas vakarā, lai ar katru no viņiem atsevišķi pārrunātu pašreizējo politisko situāciju valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ministre: Jauno VID vadītāju varētu iecelt arī šī valdība

LETA, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata konkursa komisija izdara savu darbu, jauno nodokļu administrācijas vadītāju varētu iecelt jau šī valdība, atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Šā gada jūlijā finanšu ministre sacīja, ka lēmums par jauno VID vadītāju jāpieņem pēc oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, lai samazinātu spriedzi, ko rada priekšvēlēšanu periods. Tomēr tagad ministre pieļauj, ka jauno VID vadītāju varētu iecelt esošā valdība, bet tas būs atkarīgs no tā, cik daudz laika VID vadītāja amata konkursa vērtēšanas komisijai aizņems pretendentu izvērtēšana.

«Patlaban ir zināms, ka amatam pieteikušies 24 kandidāti un sagaidāmas trīs atlases kārtas. Pēc atlases kārtu ātruma varēs arī redzēt, vai par jauno VID vadītāju lems šī, vai nākamā valdība,» sacīja Reizniece-Ozola.

Pēc viņas domām, laiks pēc vēlēšanām būtu piemērotāks VID vadītāja nosaukšanai, jo tad politiskā situācija būs mierīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā valdība plāno izstrādāt jaunas nodokļu politikas pamatnostādnes, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais valdības deklarācijas projekts.

Premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri gan pirmdienas rītā plānojuši vēl vienu sanāksmi, lai noslēgtu darbu pie valdības deklarācijas. Līdz ar to dokumenta tekstā vēl ir iespējamas izmaiņas.

Topošā valdība plāno stiprināt sociālo politiku un izmantot nodokļu politikas instrumentus, lai samazinātu ienākumu nevienlīdzību Latvijā, tāpat tā ir gatava turpināt pensiju indeksāciju, palielinot pensionāra neapliekamo minimumu un minimālās pensijas, kā arī atvieglojumus par apgādībā esošām personām.

Jaunā valdība plāno nodrošināt paredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts stratēģiskos mērķus un ir atbilstoša valsts fiskālajām vajadzībām. Aktīvi iesaistot sociālos un sadarbības partnerus, savlaicīgi tiks izstrādātas un apstiprinātas nākamās vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, veicinot valsts ekonomiskās un sociālās attīstības mērķu sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ogres pašvaldība paraksta līgumu par tuneļu projektēšanu zem dzelzceļa

Žanete Hāka, 02.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldība šonedēļ parakstījusi līgumu ar VAS Latvijas dzelzceļš par tuneļu projektēšanu Ogres pilsētā, informē pašvaldības pārstāvji.

Sadarbības ietvaros pašvaldība apņemas veikt izpēti par iespējamajiem tehniskajiem risinājumiem dzelzceļa sliežu šķērsošanas tuneļu izbūvei Kalna prospektā un Mālkalnes prospektā līdz 2017.gada 1. aprīlim. Tāpat pašvaldība apņemas līdz 2017. gada 31. maijam izstrādāt projektēšanas uzdevumu, savukārt līdz 2017. gada 31. decembrim tehnisko projektu.

Atbilstoši savai kompetencei VAS Latvijas dzelzceļš līdz dzelzceļa sliežu šķērsošanas tuneļu izbūvei apņemas veikt nepieciešamos darbus un uzlabojumus esošās gājēju pārejas šķērsošanai Mālkalnes prospektā.

VAS Latvijas dzelzceļš tuneļu projektēšanas darbiem atvēlējis 40 000 EUR līdzfinansējumu jeb pusi no projektēšanas darbu izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums ir korumpēta valdība. Visticamāk, zviedru un amerikāņu banku korumpēta valdība, kura, kā redzējām, ne mirkli neaizstāvēja Latvijas intereses ļoti grūtajā situācijā, kādā mūsu valsts nonāca pēc ASV Valsts kases finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (Financial Crimes Enforcement Network, FinCEN) paziņojuma 13.februārī.

Kopš tā laika Latvija ir zaudējusi miljardu eiro mēnesī, kas aizplūda no Latvijas bankām. Taču galvenais zaudējums, ko cieš Latvijas pilsoņi, bizness un valsts reputācija, ir pašlaik notiekošā banku patvaļa attiecībā uz kontu slēgšanu. Kontu var slēgt katram uz aizdomu pamata.

Nodarīt zaudējumus, aizturēt līdzekļus kontos, graut uzņēmējdarbību uz aizdomu pamata – tā ir tiesiskas valsts graušana pašā saknē, tās vietā radot subjektīvisma vājprātu un milzīgas korupcijas un afēru iespējas gan banku darbinieku līmenī, gan valsts ierēdņu līmenī. Ar korupciju pie mums parasti saprot elementāru kukuļdošanu. Arī tā tagad varēs uzplaukt banku sektorā, kurā ir apdraudēts katrs uzņēmējs un pilsonis, kam subjektīvi var radīt problēmas ar kontiem, bet, protams, tikpat subjektīvi var paskatīties uz katrām aizdomām citādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldība saviem speciālistiem turpmāk varēs izīrēt dzīvojamās telpas, paredz Saeimā galīgajā lasījumā ceturtdien, 17.martā, pieņemtie grozījumi likumā Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, informē Saeimas Preses dienests.

Dzīvojamās telpas pašvaldība varēs izīrēt tādiem speciālistiem, kuri nodarbināti nozarē, kas pašvaldības attīstības programmā noteikta kā attīstāmā nozare. Tāpat uz īres dzīvokli varēs pretendēt persona, kas strādā jomā, kurā ir nepietiekams speciālistu nodrošinājums. To, kādās nozarēs vai kādu pārvaldes uzdevumu veikšanai ir nepieciešami kvalificēti speciālisti, pašvaldībai būs jānosaka ar saistošajiem noteikumiem.

Grozījumi noteic, ka kvalificēta speciālista nodrošināšana ar dzīvojamo telpu turpmāk būs viens no palīdzības veidiem. Uz šo palīdzību varēs pretendēt arī speciālisti, kuru darba devējs nav pašvaldība, ja speciālists, piemēram, strādā jomā, kas noteikta kā attīstāmā nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) aicinās valdību atkārtoti skatīt darba grupas iesniegtos piecus Vāgnera zāles iespējamos attīstības scenārijus un lemt par finansējuma piesaisti, informē VNĪ.

Ir noslēdzies noteiktais izsoles pieteikšanās termiņš vēsturiskā Vāgnera nama iespējamai nomai. Pēc valdības lēmuma izsoles ceļā piedāvāt Vāgnera namu privātam nomniekam, VNĪ valdības uzdevumā izsludināja divas pieteikšanās vēsturiskās ēkas nomas tiesībām uz 30 gadiem, saglabājot nosacījumu – ēkai pēc nomas tiesību beigām jāpaliek valsts īpašumā un tajā jāsaglabā un jāīsteno kultūras funkcija. Pretendents, kurš Vāgnera namā būtu gatavs piedāvāt vēsturiskās ēkas mantojuma saglabāšanu un valsts noteiktās kultūras funkcijas īstenošanu, līdzšinējā izsoļu termiņā pagaidām nav pieteicies.

«Ēka ir kultūrvēsturiski saistošs stāsts. Ir skaidrs, ka valstij tik vērtīgs nams nevar tikt izsolīts kā īpašums ar zemu «ieejas» slieksni, un atdots, piemēram, kādas viesnīcas vai tamlīdzīgas nomas mērķim. VNĪ ir jāsaglabā šis īpašums Latvijas valstij un vienlaikus jārod saprātīgs risinājums no uzņēmējdarbības vai pielietojuma viedokļa - nomniekam jānāk ne tikai ar ekonomisku aprēķinu, bet ar pievienoto saturisko vērtību», uzskata Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kučinskis: Valdība neatliks lēmumu par LMT un Lattelecom nākotni

LETA, 05.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība neatliks lēmumu par telekomunikāciju uzņēmumu SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom nākotni, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti nolēma aicināt Ministru kabinetu (MK) atlikt lēmuma pieņemšanu par rīcību ar LMT un Lattelecom kapitāla daļām līdz brīdim, kad tiks veikta objektīva un kvalitatīva sociālekonomiskās situācijas analīze.

Kučinskis atzina, ka Saeimas komisijas lūgums ir objektīvs, taču valdība vai nu 12.aprīlī, vai nedēļu vēlāk skatīs šo jautājumu, lai lemtu, kā rīkoties ar abu uzņēmumu kapitāldaļām.

Valdība plāno izskatīt divus LMT un Lattelecom nākotnes variantus - saglabāt esošo situāciju vai uzņēmumus apvienot.

Ja saglabā esošo situāciju, tad šādu lēmumu valdība var pieņemt bez papildu izpētes. Bet, ja nolemjam par uzņēmumu apvienošanu, tad būs nepieciešama padziļināta izpēte par riskiem un ieguvumiem, uzsvēra premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Papildināta - LMT un Lattelecom neapvienos

LETA, 07.11.2017

LMT prezidents Juris Binde (no kreisās) un Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis

Foto: Vitālijs Stīpnieks

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien nolēma neatbalstīt SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) un SIA «Lattelecom» apvienošanu, šodien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Papildināta visa ziņa

Viņš norādīja, ka Ministru kabinets šodien pieņēma politisku lēmumu pretēji Ekonomikas ministrijas piedāvātajam risinājumam - sākt sarunas ar partneri «Telia Company» par iespējamu abu uzņēmumu apvienošanu, valstij iegūstot 51% kapitāldaļu.

Ašeradens pauda, ka lēmums ir politisks, ņemot vērā Nacionālā apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) valdes vakardienas lēmumu apvienošanu neatbalstīt. Jau iepriekš bijusi vienošanās, ka lēmumā par apvienošanu vajadzīga vienprātība.

Ministrs norādīja, ka turpināsies sarunas ar «Telia Company» par tālāko sadarbību, lai nodrošinātu uzņēmumu spēju tālāk strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdība vēl aizvien nav apstiprinājusi Valsts kontroles ieteikumus efektīvai budžeta plānošanai, kas radušies pēc revīzijas par vairāku gadu budžetu plānošanu.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē 7. maijā, deputātiem atbildot uz jautājumu, vai esošā pieeja budžeta plānošanai Latvijā ir efektīva, Valsts kontroles (VK) Revīzijas un metodoloģijas departamenta direktore Zita Zariņa uzsvēra, ka valdība līdz šim nav apstiprinājusi VK priekšlikumus efektīvākam darbam. Valsts iekšējais parāds turpina augt, bet ministrijas sistemātiski vēlas palielināt izdevumus, tā veicinot priekšnoteikumus aizvien jaunām nodokļu reformām, kas palielina valsts ieņēmumu daļu. VK veikusi revīziju par budžetu plānošanu no 2014. līdz 2017. gadam, un tā publiskota jau 2018. gada janvārī. Par rezultātiem savulaik informēts iepriekšējais premjers Māris Kučinskis, kā arī nesen – pašreizējais premjers Krišjānis Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu

Db.lv, 10.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarunas par stratēģiskā investora piesaisti lidsabiedrībai airBaltic ir paredzētas līdz gada beigām, pirmdien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

«Nevienu brīdi nav runa par pilnu vai nepilnu privatizāciju. Runa ir par investora atrašanu, kas ilgtermiņā nodrošinās airBaltic pastāvēšanu,» sacīja Kučinskis, taujāts, vai valdība atbalstītu airBaltic pilnīgu privatizāciju.

Valdība regulāri saņem informāciju par investora meklēšanas gaitu, piebilda Kučinskis. Premjers norādīja, ka jaunākā informācija par procesu būs pieejama tuvākajās valdības sēdēs.

«Valdībai nav vēlēšanās no kaut kā atbrīvoties, bet tiek meklēts labākais risinājums,» pauda Kučinskis. Viņš skaidroja, ka nevar no konteksta izraut «vienu vai otru piedāvājumu».

Ministru prezidents piebilda, ka valdība var izšķirties arī nepiesaistīt investoru, bet tādā gadījumā nākamā valdība pie šī jautājuma varētu atgriezties pēc diviem, trīs gadiem. Taču šī valdība ir stratēģiski pieņēmusi lēmumu piesaistīt investoru, un pašlaik potenciālajiem investoriem ir dažādi piedāvājumi, kas tiks izskatīti, sacīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Preses izdevēji cer uz valdības atbalstu

LETA, 09.08.2019

Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis

Foto: IEVA LEINIŠA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Preses izdevēju asociācija cer uz valdības atbalstu, lai rastu risinājumu jautājumā par preses piegādes iespējām visos Latvijas reģionos, aģentūrai LETA ceturtdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu atzina asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis.

Viņš uzsvēra, ka tikšanās laikā prezidents uzklausīja problēmu, kā arī pauda izpratni par preses lomu Latvijas attīstībā. Tikšanās laikā pārrunātas ne tikai VAS «Latvijas pasts» piegādes kompensāciju problēmas, bet arī spriests par preses lomu, sabiedriskajiem medijiem, mediju politiku un turpmāko attīstību.

Jautāts, kā vērtē Satiksmes ministrijas (SM) apsvērto iespēju preses piegāžu finansējumam novirzīt līdzekļus, kuri iepriekš valsts budžetā bija paredzēti jauno elektrovilcienu iegādei, Kļavinskis norādīja, ka priecātos, ja valdība atbalstītu preses izdevējus un problēmai rastu risinājumu.

«Laika ir palicis maz. Konkrētie risinājumi ir valdības kompetencē un mēs priecāsimies, ja to atrisinātu. Patlaban nepieciešamā summa «Latvijas pastam» par preses piegāžu nodrošināšanu reģionos un, lai saglabātu esošās abonēšanas cenas jau esošajiem diviem miljoniem, ir nedaudz virs trim miljoniem eiro,» skaidroja Kļavinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru