Jaunākais izdevums

Lai arī pērn kopējais “Valmiermuižas alus” apgrozījums krities par 2,9%, sasniedzot 5 517 672 eiro, alus darītava kāpinājusi eksportu par 5%, zelteru pārdošana augusi par 13%, eilu pārdošana dubultota, savukārt peļņa sasniegusi 310 731 eiro, salīdzinot ar 15 827 eiro pirms gada.

Kaut arī kopējais Latvijā pārdotā alus apjoms pērn samazinājies par 7,5%, Valmiermuižas alus darītavas pārdotā alus apjomi pagājušajā gadā sarukuši par 5,5%, kopumā pārdodot 2 181 551 litru alus, bet ievērojami palielināta pārdošana nišas garšām ar augstu pievienoto vērtību.

“No pirmās dienas “Valmiermuižas alus” svarīgākie klienti ir bijuši restorāni un bāri, kas veidoja ap 25% pārdošanas apjoma. Pērn martā līdz ar ārkārtas situācijas stāšanos spēkā šos klientus burtiski pazaudējām vienā dienā. Lai Covid-19 “vētrā izpeldētu”, esam izmantojuši valsts atbalsta programmas: subsidētās darba vietas, dīkstāves pabalsti, nodokļu atlikšana un grants apgrozāmajiem līdzekļiem ir ļāvis neapstāties, saglabāt darba vietas, attīstīt jaunas nišas garšas , interneta veikalu un eksportu. Esam “airējuši stiprāk”, lai līdzsvarotu zaudēto pārdošanas apjomu,” stāsta “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

Apgūstot Lielbritānijas tirgu un uzsākot bio cidoniju zeltera eksportu uz Igauniju un Zviedriju, “Valmiermuižas alus” darītava audzējusi eksporta apjomu par 5%, kopumā sasniedzot 290 000 eiro. Pērn par otru lielāko eksporta tirgu aiz Igaunijas kļuvusi Īrija.

Pateicoties rabarberu zeltera ieviešanai, zīmola “Gardu muti” zelteru pārdošanas apjomu izdevies palielināt par 13%, sasniedzot 253 639 eiro. Zelteris gatavots tikai no Latvijas zemnieku izaudzētiem rabarberiem. Arī šogad “Valmiermuižas alus” plāno zelteru ražošanai iepirkt 10 tonnu Latvijas rabarberu.

Kā novērojis Aigars Ruņģis, pircēji kļuvuši patriotiskāki, bet arī izvēlīgāki, tāpēc “Valmiermuižas alus” pārsteidz ar jaunām alus garšām, kas darītas Latvijā. Ieviešot gaišo medalu, medalus “Namejs” pārdošanas apjoms pērn pieaudzis par 80%, sasniedzot 83 000 eiro. “Pircēji novērtē, ka medalu brūvējam ar Latvijas bišu medu, nevis ekstraktu vai cukuru,” panākumu formulu atklāj A. Ruņģis. Savukārt trīs bezalkoholiskā alus garšu ieviešana pērn ļāvusi dubultot “Kokmuižas” eilu pārdošanu, sasniedzot 153 422 eiro. “Esam vienīgā alus darītava Latvijā, kas brūvē bezalkoholisko IPA (Indian Pale Ale), ko novērtējuši autovadītāji,” stāsta A. Ruņģis.

“Valmiermuiža ir maza muižas alus darītava ar kopējo tirgus daļu 1,1% un izbrūvētiem 2,18 miljoniem litru gadā. Esam padsmit reižu mazāki par Latvijas lielajām alus darītavām. Pēdējais gads bijis ļoti grūts, bet ražīgs jaunām nišas garšām ar augstu pievienoto vērtību. “Valmiermuižas alus” no pirmās dienas tiek brūvēts tikai Valmiermuižā, dodam darbu 100 cilvēkiem, sildot Latvijas ekonomiku. Tādēļ uz katras etiķetes varam rakstīt “darīts Valmiermuižā”", gandarījumu pauž A. Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kāpinātu Latvijā darītā alus eksportu, “Valmiermuižas alus” īsteno investīciju projektu – jauna alus pagraba izbūvi tumšā alus raudzēšanai un noguldīšanai.

Jauno projektu iecerēts pabeigt līdz Jāņiem, tajā kopumā investējot 700 000 eiro. Plānots, ka tumšo alu brūvēšanas jaudas palielināšana ievērojami kāpinās eksportu, šogad sasniedzot 20% pieaugumu.

Lai gan ārvalstu tirgū iecienītākā garša tāpat kā Latvijā ir gaišais alus, pērn visstraujāk augusi tieši Valmiermuižā brūvēto Baltijas Porteru pārdošana, ko izdevās kāpināt par 22%. Šobrīd Valmiermuižā tiek brūvētas septiņas dažādas tumšo alu garšas: Valmiermuižas Tumšais, Valmiermuižas Ziemas, Valmiermuižas Tumšais dūmalus, Valmiermuižas Baltijas Porteris, Rīgas Porteris, Rīgas Porteris ar upenēm un tumšais medalus “Namejs”.

“Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis būtisku iespēju audzēt Latvijā brūvētā amata alus noietu eksporta tirgos redz tieši tumšo alu garšām, Latviju no alus importētājvalsts attīstot par arvien spēcīgāku amata alus eksportētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Valmiermuižas alus" darītavas saimnieks pēc paša veidotas receptūras radījis pirmo mucu degalu Latvijā, ko iespējams dēvēt arī par importa viskija vietējo alternatīvu, informē "Valmiermuižas alus" darītava.

Pirmajā laidienā pildītas 900 numurētas pudeles, kas tirgū pirmo reizi pieejamas šī gada decembrī. Jaunā dzēriena radīšanā alus darītava ieguldījusi 100 000 eiro – Valmiermuižas klēts pagraba izbūvē un mucu iegādē.

"Gada nogalē amata alus un viskija cienītājus pārsteigsim ar unikālu Latvijā radītu dzērienu – mucu degalu, kas radīts kā pašmāju alternatīva importa viskijam. Tā pamatā ir destilēts Valmiermuižas alus, kas četrus gadus izturēts ozolkoka mucās Valmiermuižas klēts pagrabā. Esam pirmie, kas Latvijā ko šādu radījuši," stāsta "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Iedvesmu mucu degalus radīšanai "Valmiermuižas alus" saimnieks smēlies pēc desmit dažādu viskija darītavu apmeklējuma Skotijā un vairāku sidra darītavu apmeklējuma Normandijā, kur no ābolu sidra tiek radīts kalvadoss. Tas uzvedināja uz ideju par alus dedzināšanu un izturēšanu ozolkoka mucās, lai radītu pašmāju alternatīvu importa viskijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmiermuižas alus pērn audzējis eksportu par 43%

Db.lv, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot jaunas nišas alus un zelteru garšas, "Valmiermuižas alus" pērn audzējis eksportu par 43%, un kopējais apgrozījums sasniedzis 5,82 miljonus eiro.

"Valmiermuižas alus" brūvējumi pērn eksportēti uz Lietuvu, Igauniju, Somiju, Zviedriju, Dāniju, Īriju un Lielbritāniju, un eksports veidojis 7,2% no kopējā apgrozījuma.

“Pēdējos gados vairāk nekā puse Latvijā pārdotā alus tiek importēts. Mans mērķis ir panākt, lai Latvija no alus importētājvalsts reiz atkal kļūtu par alus eksportētāju. Tādēļ alu brūvējam tikai Valmiermuižā, attīstot jaunas amata alus garšas un eksportu, lai plašāk nestu Latvijas amata alus stāstu pasaulē. Šogad, turpinot iesākto, plānojam kāpināt eksportu par 20%,” komentē Aigars Ruņģis, “Valmiermuižas alus” saimnieks.

“Valmiermuižas alus” lielākie eksporta tirgi ir Igaunija, Īrija un Lielbritānija. Ārvalstu tirgū iecienītākā garša tāpat kā Latvijā ir gaišais alus, bet visstraujāk augusi Baltijas portera pārdošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patiesībā Līgo svētku laiks ir vienīgais laiks gadā, kad par alus pirkšanu lielā daudzumā veikalos neviens no klientiem nekaunas, lai arī alus vienlaikus tiek uzskatīts par nacionālo dzērienu. Tomēr 2022. gads, iespējams, pierādīs, ka arī Līgo laikā bezalkoholiskie ali kļūst aizvien populārāki un klientu vēlme, visticamāk, patiešām ir kā dziesmā – lai iedzert nav grūti, proti, lai nereibst.

Ir gan arī otra aldaru ceļa mala – drīzumā būs Tērvetes viskijs.

Alus svētki – pirmā jaunumu bezdelīga

Nupat noslēdzies 10. Starptautiskais alus festivāls Latviabeerfest 2022, kas iekļauts desmit lielāko pasaules alus festivālu topā, Dienas Biznesam apliecināja biedrības Alus brālība valdes priekšsēdētājs Andrejs Šikors. Rīgā, Vērmanes dārzā notikušais alus festivāls bija pirmais pēcpandēmijas alus festivāls pasaulē, un apmeklētāju nav trūcis.

“Aptuveni puse bija ārzemju tūristu, un man ir prieks, ka mums izdevās. Par to bija prieks gan izmitinātājiem, gan restorāniem, bet, ja runājam par sortimentu, tad tas, neraugoties uz lielajām modes tendencēm, pamatā ir tāds pats kā iepriekš. Līdz 90% lāgeru un atlikušie – eili. Proti, ja dala pēc raudzēšanas metodes – siltā vai aukstā –, tad nekas nemainās. Protams, garšu ziņā piedāvājums mainās. Ir daudz tā saukto Radler alu – vienkārši alus ar kādu sulu. Ir parādījušies daudzi interesanti ali ar papildu apiņu devu un dažādām meža garšām. Te būtu jāizceļ Labietis. Viņi patiešām ir centušies. Vēl viena tendence – tiek atjaunoti senatnes zīmoli, piemēram, Rīgas alus ar tieši tādu pašu garšu, kā kādreiz bija nopērkams,” stāstīja A. Šikors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildot uz pieaugošo alus importa apjomu, Valmiermuižas alus darītava šogad radījusi trīs jaunas alus garšas: vieglu gaišo alu, beļģu stila alu un tumšā alus kokteili, informē uzņēmumā.

Kopā jauno alus garšu radīšanā ieguldīti 50 000 eiro.

"Alus baudītāji ir mūsu uzticamākie padomdevēji, kuri lūdza izbrūvēt alus garšu, kas būtu vieglāka par gaišo alu, bet tomēr izteiksmīga," stāsta Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus saimnieks.

Valmiermuižas tumšā alus kokteilis "Frišs" paplašina pastāvīgi augošo alus kokteiļu segmentu – pērn "Valmiermuižas alus" kokteiļu pārdošanas apjoms audzis par 30%, salīdzinot ar 2019. gadu.

Savukārt Valmiermuižas alus darbnīcā radītais un brūvētais Kokmuižas beļģu stila gaišais eils "Baltais mūks" ir pašmāju atbilde uz pieaugošo beļģu alus importu Latvijā.

Valmiermuižas alus darītava pērn pārdevusi 2 181 551 litru alus, ievērojami palielinoties pārdošanai tieši nišas garšām ar augstu pievienoto vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmiermuižas alus eksporta attīstība ļāvusi strādāt ar peļņu

Db.lv, 08.07.2022

Kā galveno aizvadītā gada sasniegumu “Valmiermuižas alus” saimnieks min “Kokmuižas” bezalkoholiskā alus pārdošanas apjoma dubultošanu.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Covid-19 satricinājumiem un ierobežojumiem pandēmijas mazināšanai, “Valmiermuižas alus” 2021. gadā palielinājis apgrozījumu par 5,4%, bet eksporta attīstība ļāvusi gadu noslēgt ar 274 877 eiro lielu peļņu.

Kaut arī peļņa bijusi par 11,5% mazāka nekā gadu iepriekš, Aigars Ruņģis uzsver – ņemot vērā pandēmijas ietekmi, gada rezultāti ir vērtējami pozitīvi, kas alus darītavai dod iespēju šogad uzsākt investīciju projektu tumšā alus pagraba izveidei 700 000 eiro vērtībā.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos “Valmiermuižas alus” restorāniem un bāriem piegādājis par 82% vairāk lejamā alus nekā tādā pašā laika posmā pērn, un jūnijā sasniegts lejamā alus pārdošanas rekords – 83 000 litru alus. Savukārt visstraujāk augošā niša Latvijas alus tirgū ir bezalkoholiskais alus: pirmajā pusgadā “Kokmuižas” bezalkoholiskā alus apgrozījums audzis par 55%.

“Pērn mazās alus darītavas Covid-19 skāra vissmagāk, jo tām lielu pārdošanas īpatsvaru veido restorāni un bāri. Toties uz šo vasaru raugāmies optimistiski: aprīlī sagaidījām Covid-19 ierobežojumu atcelšanu, restorāni un bāri atkal strādā ar pilnu jaudu, tādēļ izdevies ievērojami kāpināt piegādātā lejamā alus apjomus,” stāsta “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis, vienlaikus norādot, ka pandēmijas un Krievijas īstenotā kara Ukrainā rezultātā neizbēgams ir bijis aprīlī un maijā piedzīvotais cenu kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ruņģis: Energokrīzē no atbalsta saņēmēju loka ir izslēgti visi Latvijas alus ražotāji

Db.lv, 22.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Esmu ļoti sarūgtināts, ka tikko Ministru kabineta apstiprinātajā likumprojektā par atbalstu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku mazināšanai no atbalsta saņēmēju loka ir izslēgti visi Latvijas alus ražotāji, tostarp arī mazās alus darītavas. Valdība ar šo lēmumu pasaka, ka mazajiem alus darītājiem Latvijā šajā grūtajā laikā nepalīdzēs, tā pakļaujot viņus iznīcībai".

Tā paziņojumā presei norāda “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

"Alus darīšana ir energoietilpīga, jo alus ir gan jāvāra, gan jādzesē. Pērn "Valmiermuižas alus" elektrības patēriņš sasniedza 600 MWh, un tās izmaksas bija 64 000 eiro, bet gāzes izmaksas sasniedza 108 000 eiro par 2500 MWh. Šogad elektrības un gāzes kopējās izmaksas pieaugušas vairāk kā trīs reizes un sasniegs 526 000 eiro. Tādēļ pilnībā atbilstam energoietilpīga ražotāja kritērijiem, kas nosaka, ka pērn jābūt patērējušam vairāk nekā 500 MWh gāzes, lai saņemtu valsts atbalstu. Mūsu gāzes patēriņš ir piecas reizes lielāks nekā minimālais slieksnis, kas nosaka, vai uzņēmums ir energoietilpīgs," norāda A.Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis laiks Latvijas alus darītājiem ir bijis visai sarežģīts. Pamatā tas saistīts ar pandēmijas radīto krīzi. Tā arī alus nozari ir skārusi vistiešākajā veidā gan pirmajā pandēmijas vilnī, gan arī otrajā. Vislielāko sitienu saņēmis HoReCa segments. Neļauj uzelpot arī augstās ražošanas izmaksas, nodokļu slogs, cīņa ar importu, taču tajā pašā laikā rodas aizvien jaunas mazās alus darītavas.

"Pašā pandēmijas sākumā alus nozarē bija redzams ļoti ievērojams produkcijas realizācijas apjumu kritums, kas bija saistīts ar visu kafejnīcu un arī daļas veikalu slēgšanu. Jāsaka, jo mazāka alus darītava, jo situācija bija grūtāka. Mazākajās alus darītavās lielāko daļu saražotās produkcijas noieta veidoja un veido tieši kafejnīcu un restorānu segments. Kā zināms, līdz ar pandēmijas sākumu tas tika pilnībā slēgts. Daudzām pavisam mazām alus darītavām tas nozīmēja pilnīgu noieta tirgus apstāšanos. Nedaudz uzelpot ļāva pirmā viļņa beigas un tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana, kā arī, pateicoties nozares iesaistei un valdības, Ekonomikas un Zemkopības ministriju operatīvai reaģēšanai, tika atļauta tiešsaistes tirdzniecība kā pagaidu risinājums. Tas daudzām alus darītavām radīja vismaz kaut kādu iespēju realizēt savu produkciju, lai gan, protams krīzes režīmā. Vasarā ekonomikā kopumā un arī mūsu nozarē bija vērojams atelpas brīdis, taču līdz ar rudens un ziemas iestāšanos un epidemioloģisko situāciju viss atkal pasliktinājās kā mums, tā pārējām nozarēm," situāciju komentē Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Valmiermuižas alus” ir viens no uzņēmumiem, kas iesaistīts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotajā izmēģinājuma aktivitātē un izmantoja speciālista – inovāciju projektu vadītāja atbalstu jauna produkta attīstīšanai, laižot tirgū pirmo Latvijā īpaši sportistiem radītu izotonisku bezalkoholisko alu.

Ceļš līdz jauna produkta izstrādei no idejas līdz virzīšanai tirgū nereti ir sarežģīts un prasa ne tikai pieredzi inovāciju projektu vadībā, pietiekamus finanšu un laika resursus, bet arī sistemātiskas “soli pa solim” pieejas uzturēšanu idejas realizēšanā. Tieši iespēja piesaistīt pieredzējušu projektu vadītāju inovāciju projektam, kas ļautu paātrināt jaunas garšas ieviešanu tirgū, deva pamudinājumu alus darītavas SIA “Valmiermuižas alus” vadītājam Aigaram Ruņģim iesaistīties izmēģinājuma aktivitātē “Inovāciju projektu vadītājs – pārbaudi pirms ievies”.

Lai nodrošinātu sistēmisku procesa vadību jaunu produktu izstrādē, inovāciju projektu vadītājs procesus sadala un īsteno vairākos posmos. Sākotnēji tas paredz produkta idejas analīzi, tāpat inovācijas komerciālā potenciāla izvērtēšanu, inovācijas koncepta izstrādi, konkurentu izvērtējumu, prototipa izstrādi, tā nonākot līdz reāla tirgū virzāma produkta ražošanai, tā virzīšanai tirgū, kā arī ne mazāk būtiski – novērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais izaicinājums, vadot uzņēmumu, ir spēt nepārtraukti tiekties uz izcilību un pilnību, uzskata Aigars Ruņģis, SIA Valmiermuižas alus darītavas saimnieks.

Veiksmīgam uzņēmējam jāpiemīt degsmei par savu ideju un vēlmei nemitīgi attīstīties, domā A. Ruņģis, uzsverot, ka viņa biznesa veiksmes pamatā ir pieci spēka vārdi jeb 5S – sirdslieta, sirdsvieta, saime, sadarbība un sirdsapziņa.

Pēc studijām Rīgas Ekonomikas augstskolā teju desmit gadus Aigars strādāja reklāmas aģentūrā McCann Riga. Darbs mārketingā viņu saveda kopā ar uzņēmuma dibinātāju Aināru Ščipčinski. Viņš sadarbību ar Aigaru atceras ar vissirsnīgākajām izjūtām. “Tolaik mēs paši mēdzām teikt, ka viens plus viens ir vairāk nekā divi. Tā arī bija – mēs viens otru ļoti labi papildinājām un veiksmīgi darbojāmies kopā, sasniedzot lieliskus rezultātus. Šis princips tika attiecināts arī uz komandu, to Aigars veidoja ļoti rūpīgi, cenšoties pulcēt sev apkārt talantīgus un aizrautīgus cilvēkus. Aigars ir ļoti zinātkārs. Mēs strādājām ar daudziem starptautiskiem zīmoliem, viņš ļoti labprāt smēlās no tiem iedvesmu un rūpīgi apguva citās valstīs pārbaudītās gudrības. Tas, ka pēc teju desmit gadiem mārketingā Aigars paziņoja par savas alus darītavas atvēršanu, man nebija pārsteigums. Faktiski viņā visu laiku ir bijis uzņēmēja gars. Arī McCann viņš nebija tikai darbinieks, Aigars strauji pierādīja savas īpašās darba spējas un salīdzinoši īsā periodā kļuva par partneri. Vienā no mūsu pirmajām sarunām Aigars teica, ka viņš nākotnē vēlētos radīt latviešu CocaCola. Faktiski viss šis laiks aģentūrā Aigaram bija kā praktiskā skola, kuras laikā viņš ieguva zināšanas un nostiprināja ideju par savu ražotni. Domāju, ka Valmiermuižas zīmols ir izdevies ļoti spēcīgs, – savā ziņā sapnis par latviešu CocaCola ir īstenots,” teic A. Ščipčinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesaistoties Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā izmēģinājuma aktivitātē uzņēmumiem, kas paredz speciālista – inovāciju projekta vadītāja atbalstu jaunu produktu attīstīšanai, pārtikas ražotājs SIA “Felici” mazāk nekā gada laikā izstrādājis receptūru diviem jauniem produktiem un šobrīd gatavojas to virzīšanai tirgū.

Iesaistoties aktivitātē, uzņēmuma SIA “Felici” (zīmols “Graci) mērķis bija aizvietot esošās ātri pagatavojamās maltītes – pilngraudu putras ar cukuru, izstrādājot veselīgāku produktu bez pievienota cukura, saglabājot patērētājam svarīgās garšas īpašības. Šobrīd darbs pie receptūras ir pabeigts un notiek gatavošanās produkta virzīšanai tirgū.

Valmiermuižas alus tirgū ievieš īpaši sportistiem radītu alu 

SIA “Valmiermuižas alus” ir viens no uzņēmumiem, kas iesaistīts Vidzemes plānošanas reģiona...

Inovāciju projektu vadītāja galvenais uzdevums ir palīdzēt sistematizēt jauna produkta, pakalpojuma vai procesa attīstību, praktiski iedziļinoties esošajās uzņēmuma vajadzībās, lai tālāk nonāktu līdz detalizētam plānam. Tas paredz produkta idejas analīzi, komerciālā potenciāla izvērtēšanu, inovācijas koncepta izstrādi, konkurentu izvērtējumu, prototipa izstrādi, tā nonākot līdz reāla produkta ražošanai, tā virzīšanai tirgū, kā arī ne mazāk būtiski – novērtējumu.

“Tā kā uzņēmums strauji attīstās, grūtākais ir izstrādāt piemērotāko inovāciju vadības stratēģiju, lai tā spētu funkcionēt atbilstoši pieejamajiem resursiem un izaugsmes tempam. Projektu vadītājs ar savām zināšanām un pieredzi spēj kritiski palūkoties uz šī brīža inovāciju vadības procesiem uzņēmumā un piedāvāt savu redzējumu par iespējamajiem uzlabojumiem, kas palīdzētu būt efektīvākiem. Kopīgi strādājām pie tā, lai jaunie produkti būtu konkurētspējīgi ar augstu pievienoto vērtību un skaidri pozicionēti konkrētajam mērķa tirgum, kur noder speciālistam pieejamie tirgus dati un spēja tos attiecīgi interpretēt,” uzsver SIA “Felici” produktu attīstības vadītāja Anna Marija Zīdere-Laizāne.

Viņa norāda, ka šāda speciālista atbalsts būtu lietderīgs citiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru mērķis ir strauji attīstīties un iekarot dažādus tirgus segmentus ar jauniem un inovatīviem produktiem, kuru izstrāde ir uz tirgus datiem balstīta. Arī iepriekš diskusijās ar uzņēmējiem norādīts, ka nereti uzņēmumos trūkst laika inovāciju vadībai vai zināšanu, kā izmantot, piemēram, pētnieku atbalstu jauna produkta radīšanai.

Vienlaikus arī secināts – ja uzņēmējam būtu iespēja piesaistīt nozares profesionāli, kurš ar dažādām inovāciju vadības metodēm mērķtiecīgi veicinātu produktu prototipu izstrādi un tālāku virzību tirgū, projektu ieviešana notiktu efektīvāk. Šī izmēģinājuma aktivitāte ir viena no tā saucamajām labajām praksēm, ko Vidzemes plānošanas reģions ir identificējis starptautisku pieredzes apmaiņu rezultātā, un, kas ļauj stiprināt uzņēmējdarbības un pētniecības sadarbību jaunu pakalpojumu attīstīšanā.

Kopumā izmēģinājuma aktivitātē iesaistījās pieci uzņēmumi – SIA “Valmiermuižas alus”, SIA “Rūjienas saldējums”, SIA “Felici”, SIA “Madonas Uguns siers”, SIA “SK LAW”.

Izmēģinājuma aktivitāte ir daļa no rīcības plāna Vidzemes plānošanas reģiona ieviestā Interreg Europe programmas projekta “Vietējo un reģionālo inovāciju ekosistēmu atbalsta politikas instrumenti (EcoRIS3)” ietvaros. Tā mērķis ir uzlabot atbalsta instrumentus inovāciju vides veicināšanai Vidzemē viedās specializācijas jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc četru gadu rekonstrukcijas 7.maijā apmeklētājiem durvis vērs Āgenskalna tirgus vēsturiskais paviljons, kura pirmajā stāvā tirgosies līdz pat 70 zemnieku un mājražotāju.

Āgenskalna tirgū varēs sastapt gan zināmus, gan pavisam jaunus ražotājus – pirmo reizi Pārdaugavā varēs apmeklēt “Valmiermuižas alus vēstniecību”, piena produktus piedāvās “Straupes piens”, svaigu maizi varēs iegādāties ceptuvēs “Lāči” un “Grauda spēks”, būs plašs zivju un gaļas produktu klāsts no mazajiem ražotājiem.

Savukārt otrajā stāvā varēs ieturēt maltīti un baudīt dzērienus tirgus gaisotnē. Te atradīsies bārs “VEST”, kafijas grauzdētāji “Kalve Coffee” un “Vīnkalnu” picērija.

Kalnciema kvartāla pārstāvji Āgenskalna tirgū plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro 

Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA «Kalnciema iela» Āgenskalna tirgus attīstībā...

Āgenskalna tirgus vīzija ir iekļaujoša, daudzpusīga un videi draudzīga publiska telpa, kur notiks kultūras, izglītības un dažādi citi pasākumi sadraudzībā ar apkaimes un pilsētas organizācijām. Atklājot paviljonu, Āgenskalna tirgū tiks atvērta arī “Swedbank” atbalstītā “Jauniešu stacija” – inovatīvs izglītības centrs un sadarbības vide jauniešiem, kur starpdisciplināros pasākumos satikt dažādu nozaru pārstāvjus, iepazīties ar mūsdienīgu profesiju piedāvātajām iespējām, iegūt zināšanas un apgūt jaunas prasmes. “Jauniešu stacija” sekmēs uzņēmību, rīcībspēju, inovāciju rašanos un rosinās vēlmi izzināt.

Āgenskalna tirgus piedalās arī ES programmas “Apvārsnis 2020” projektā IN-HABIT, kurā tiek veicināta ilgtspējīga attīstība caur iekļaujošu veselību un tirgu kā centrālo apkaimes vietu. Projektā iecerēts pilsētā nebijis jaunums – koprades virtuve, kur notiks izglītojoši pasākumi par veselīgu dzīvesveidu un vides apziņu.

Papildināta - Tiesības nomāt Āgenskalna tirgu iegūst Kalnciema kvartāla īpašnieki 

Tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju ieguvis...

Atjaunojot Āgenskalna tirgus paviljonu, saglabāts tā vēsturiskais raksturs. Tirgus paviljona sarkanais ķieģelis fasādē, ažūrās metāla konstrukcijas un vērienīgā plānojuma kompozīcija ar plašajām galerijām iekštelpā ir īpašas arhitektūras vērtības. Pēc atjaunošanas iekštelpas atguvušas sākotnējo majestātiskumu, tagad šeit varēs baudīt tirgus atmosfēru vēsturiskā vidē.

Ēkas raksturu ļāvuši atgūt arī īpašie materiāli, kurus nodrošinājuši tirgus renovācijas atbalstītāji: “Schwenk Latvija” piegādāja betonu grīdām, savukārt “Hammerite” krāsas izdaiļo un sargā Āgenskalna tirgus paviljona iespaidīgās metāla konstrukcijas no rūsas.

Āgenskalna tirgus projekts tika īstenots sadarbībā ar Rīgas domi, – privātais investors veicis ieguldījumus Rīgas domes īpašumā, kurš turklāt ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, ar nosacījumu saglabāt darbojošos tirgu un uzturēt kultūrvidi tajā.

2018.gadā tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju ieguvis Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA Kalnciema iela. Minētais Kārlim Dambergam piederošais uzņēmums bija vienīgais, kurš pieteica savu kandidatūru izsolē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spītējot ievērojamam ceļotāju skaita kritumam un cerot uz pozitīvām pārmaiņām 2021. gadā, “ATU Duty Free” lidostā “Rīga” izveidojis divas jaunas tirdzniecības vietas un paplašina Latvijā ražoto preču un produktu pārstāvniecību, informēja uzņēmuma pārstāvji.

2020. gadā “ATU Duty Free” Latvijā guva 32% no 2019. gada ienākumu apjoma. Savukārt 2021. gada pirmā ceturkšņa ienākumi pielīdzināmi 13% no 2019. gada sākuma rezultātiem. Tomēr, pakāpeniski pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un sadarbojoties ar lidostu “Rīga”, aviokompāniju “airBaltic” un citām aviācijas organizācijām, tirdzniecības uzņēmums turpina attīstību Latvijā. Nupat divu jaunu tirdzniecības vietu izveidošanai Rīgas lidostā ieguldīti 97 000 eiro.

2020. gadā lidostu “Rīga” apmeklēja par 74,2% mazāk pasažieru, nekā iepriekšējā gadā. Samazinājies arī apkalpoto lidojumu skaits. Šie rādītāji ievērojami ietekmēja ne vien aviokompānijas, bet arī lidostā “Rīga” esošo tirdzniecības uzņēmumu “ATU Duty Free”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mēs pagaidām neesam tirgus līderi, kas nozīmē, ka dažas vietējās kompānijas strādā ar lielāku apgrozījumu. Tajā pašā laikā tas norāda uz to, kā citu valstu bizness skatās uz Latviju. Ir bijušas Latvijā franču, zviedru kompāniju pārstāvniecības. Šīm kompānijām ir miljardu apgrozījums elektromateriālu tirgū pasaulē. Šīs kompānijas ir prom. Aiziešanas iemesli – neparedzama valsts nodokļu politika, ar ko grūti rēķināties".

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Baltijas Elektro Sabiedrība valdes loceklis Oļegs Kolomijcevs.

Vēl 1.jūnija Dienas Biznesā lasi:

  • Statistika - Ierobežojumi ietekmē preču tirdzniecības veidus
  • Tēma - Jāļauj strādāt visiem
  • Brīdis, kad preces vairs nevar stāvēt un pircēji grib pirkt
  • Nevar klātienē – pērk internetā
  • Finanses - DelfinGroup rudenī īstenos akciju sākotnējo publisko piedāvājumu biržā
  • Zaļais finanšu pasaulei būs fokusā – par to šis ir pēdējais brīdis domāt
  • Portrets - Aigars Ruņģis, SIA Valmiermuižas alus darītavas saimnieks
  • Infrastruktūra - Ķekavas apvedceļa PPP: raitāka un drošāka satiksme un pozitīvs signāls ārvalstu investoriem
  • Tendences - Vesela paaudze, kas nav redzējusi inflāciju
  • DB konferences - Alternatīvu banku aizdevumiem netrūkst
  • Latvija joprojām kā izņēmums Baltijā
  • Brīvdienu ceļvedis - Linda Mūrniece, viesnīcas Hotel Roma vadītāja
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru