Jaunākais izdevums

Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam plānā paredzēts būtisks produktivitātes pieaugums un teju vai dubultoti eksporta ieņēmumi, tomēr šo mērķu sasniegšanai valsts nav paredzējusi atbilstošu finansējumu, tāpēc ieceres var palikt tikai plānošanas dokumentu līmenī.

2020. gads būs pagājis cīņā ar Covid-19, tomēr pēdējos mēnešos dažādos formātos norit darbs pie Latvijas apstrādes rūpniecībai svarīga dokumenta – Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam. Dokumenta projekts šā gada 12. oktobrī tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, un sešas dažādu nozaru asociācijas – Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija, Latvijas Kokrūpniecības federācija, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija un Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija – ir vērsušās gan pie ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga, gan finanšu ministra Jāņa Reira ar saviem secinājumiem.

Rūpnieki bažījas, ka izvirzītais mērķis eksporta apjomu palielināt līdz 22 miljardiem eiro 2023. gadā un līdz 27 miljardiem eiro 2027. gadā paliks tikai uz papīra.

Arī mērķis palielināt izdevumus pētniecības un attīstības darbībām līdz 300 miljoniem eiro 2023. gadā un līdz 600 miljoniem eiro 2027. gadā var nepiepildīties. To, ka tas tā var notikt, rāda līdzšinējā pieredze ar Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam ietverto mērķi – palielināt apstrādes rūpniecības īpatsvaru IKP līdz 20%. 2020. gadā šis mērķis netiek sasniegts.

Bez naudas

“Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam plānā, tāpat kā vairumā plānošanas dokumentu, ir izvirzīti ļoti labi mērķi, un pat ir aplēses, cik liels būtu nepieciešamais finansējums, lai tos sasniegtu, taču nauda nepieciešamā apmērā nav paredzēta, kas arī ir šī dokumenta lielākais klupšanas akmens,” norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Visu rakstu lasiet 15.decembra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #49

DB, 15.12.2020

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam plānā paredzēts būtisks produktivitātes un eksporta ieņēmumu pieaugums. Dienas Bizness pēta, kā uzņēmējdarbības vide vērtē plāna izstrādi un mērķus.

Plāna ambiciozais un pozitīvais mērķis, ir audzēt eksportu no 18 miljardiem eiro 2019. gadā līdz 27 miljardiem eiro 2027. gadā. Taču šāda mērķa sasniegšana ir nereāla, ja netiek paredzēts adekvāts atbalsts eksporta veicināšanas pasākumiem.

Lasi žurnāla #DienasBizness 15. decembra numurā:

  • viedokļi - vai ambiciozie industriālās politikas mērķi ir sasniedzami?
  • tēma - valsts industriālā politika pieprasa eksporta pieaugumu
  • Eiropas Savienība - varbūt parādi vienkārši jāatceļ
  • militārais bizness - Ķīna izskatās muskuļaināka
  • patentēšana – Temperatūra patentu kontekstā ir pozitīva
  • veselība - medicīnas tūrisms uz pauzes
  • kosmētika - vietējā tirgū ielecis kosmētikas ražotājs “Marence”
  • jaunuzņēmumi - rodas Latvijā, konkurē starptautiski
  • biroji- darba vide iegūst jaunus vaibstus
  • brīvdienu ceļvedis - Ieva Kalēja, zīmola Mammalampa radītāja, SIA Mammastudio radošā direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums ir Nacionālais attīstības plāns, vidējā termiņa budžeti, tad ikgadēji, un visur tiek teikts, ka rūpniecība un eksports ir attīstības nepieciešamība. Mums ir Nacionālā industriālā politika, kur iecere ir sasniegt eksporta apjomu 27 miljardus eiro 2027. gadā, bet no otras puses ir biznesa realitāte, pieprasījums, piedāvājums, peļņas iespējas, pandēmijas radītā krīze un Eiropas Zaļais kurss.

Cerīgajos plānos un uzņēmumu sasniegumā ir pamatīgas skaitliskas atšķirības brīdī, kad pienāk plānu izpildes termiņi. Šobrīd plānojam Eiropas Atjaunošanas un noturības instrumenta izlietojumu, dalām pabalstus un gaidām izeju no krīzes, bet tā var notikt dažādi.

Plānoto naudu dala ministrijas

Valsts plānošana, jau sākot no Nacionālā attīstības plāna, budžeta, Eiropas fondu izlietojuma un beidzot ar pēdējo Eiropas Atjaunošanas un noturības instrumenta izlietojuma plānu, kas jāiesniedz Eiropas Komisijā līdz 30. aprīlim, norit pēc viena scenārija – ministrijas, līdzībās runājot, cīnās katra par savu kreklu, un tam visos gadījumos ir līdzīgas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzrunājot uzņēmējus Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) kopsapulcē, premjers Krišjānis Kariņš atzina, ka ekonomikas attīstības perspektīvas saredz viedā reindustrializācijā.

Proti, valdībā nesen apstiprināto nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu īstenošanā, kas paredz ekonomikas attīstību un sabiedrības labklājības pieaugumu balstīt uz eksportējošo sektoru, mērķtiecīgi investējot tā attīstībā, lai atgūtu Latvijai vēsturiski raksturīgo eksportspējas apjomu.

Latvijai pēc Covid-19 pandēmijas ir mērķtiecīgi jāīsteno nacionālā industriālā politika jeb viedā reindustrializācija, lai atgūtu Latvijai vēsturiski raksturīgo eksportspējas apjomu.

Ņemot vērā Eiropas Komisijas redzējumu, kā arī ņemot vērā valdībā apstiprinātās Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes, Latvijas sagatavotais ANM plāns tiks uzlabots, to diskutējot gan ar partneriem valdībā, gan sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī pilsonisko sabiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eiropa spiedīs lauksaimniekus mainīties

Māris Ķirsons, 19.04.2021

“Nozares lielākais ikdienas izaicinātājs ir daba – laika apstākļi, kam seko politika, kura var būt gan lauksaimniekus saudzējoša, gan dramatiski nedraudzīga,” vērtē Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos gados lauksaimniecībā sāksies būtiskas pārmaiņas, kas saistītas ar jaunajām Eiropas iniciatīvām, kuru iedzīvināšanā tiek saredzēti konkurētspējas riski, to novēršanai zemniekiem un lēmumu pieņēmējiem jāstrādā kopā.

Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie dažādu jomu lauksaimnieki. Vienlaikus skanēja atziņa, ka pārtika bija, ir un būs vajadzīga cilvēkiem neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem. Neskaidrību migla Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece par lielāko nākamo gadu izaicinājumu uzskata Eiropas Zaļā kursa ļoti ambiciozo uzstādījumu ieviešanu dzīvē. “Dzīvnieku labturība, vide, klimata pārmaiņas,” būtiskākos izaicinājumus min D. Lejniece.

Viņa atgādina, ka cūkkopība Eiropā ir ļoti industriāla sfēra. “Turklāt uzstādījumi un gaidas nereti ir augstākas, nekā ražotāju iespējas tās ieviest, un pat augstākas nekā nepieciešamība pēc tām,” skaidro D. Lejniece. Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu viņa min vegānu kustību pasaulē. Paēdušas planētas kontekstā ir jautājums par proteīnu no dzīvniekiem vai augu valsts. “Ja raugās uz proteīnu no dzīvniekiem, tad jautājums ir, kādā veidā to ražot tā, lai pietiktu visiem un cilvēku pirktspēja būtu tāda, kas ļautu to iegādāties,” skaidro D. Lejniece. Viņa nenoliedz, ka pašreizējais produktu pašizmaksas līmenis nevarēs saglabāties, un tas nozīmē, ka cenu pieaugums nākotnē būs neizbēgams. Ražotāji uztraucas par savu konkurētspēju nākotnē, it īpaši, ja nav skaidrs, kas ir sākotnējais references atskaites punkts – gads, dzīvnieku blīvums, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apmērs? “Neesam vienīgie, jo arī citu valstu, piemēram, Somijas ražotāji, jautā, kā samazināt antibiotiku lietošanu dzīvniekiem par 50%, ja tās nelieto – nav, no kā ražot,” tā D. Lejniece.

Komentāri

Pievienot komentāru