Pirms dažām nedēļām Rīgas laku un krāsu rūpnīcas ražošanas cehā notikušais ugunsgrēks liek aizdomāties par vienu interesantu jautājumu – kā uzņēmējam pasargāt savu biznesu no zaudējumiem un saglabāt peļņu?

Pat tad, ja ražotnē esošais īpašums ir apdrošināts, paies noteikts laiks, kamēr nelaimes sekas tiks novērstas. Īpašuma apdrošināšana risina tikai aktīvu aizvietošanas vai salabošanas jautājumu. Tomēr ar to viss nebeidzas, jo ražošanas apturēšana rada zaudējumus, it īpaši ilgstošas dīkstāves gadījumā. Sabiedrībai saglabājas nemainīgās izmaksas, piemēram, kredīta procentu maksājumi bankai un apsardzes izmaksas. Visbeidzot, jebkurš īpašnieks grib saņemt peļņu, bet, ja ir notikusi nelaime, tad peļņa būs mazāka vai vēl sliktāk – sabiedrība var kļūt maksātnespējīga.

Vakar Rīgā, Daugavgrīvas mikrorajonā kāds sirmgalvis saņēma zvanu no nepazīstama vīrieša, kurš telefonsarunā pensionāram pastāstīja, ka viņa mazdēls ir nokļuvis nelaimē un, lai izvairītos no kriminālatbildības, steidzami nepieciešama nauda. Vēlāk pie sirmā kunga ieradās kāda sieviete un paņēma no viņa vairāk nekā 1000 latu, liecina policijas sniegtā informācija.

Pirmdienas pēcpusdienā Rīgā, kāds Esplanādes ielas iedzīvotājs saņēma telefona zvanu no nepazīstama vīrieša. Svešinieks sazvanītajam pensionāram pastāstīja, ka viņa mazdēls ir nokļuvis nelaimē un nepieciešama nauda, lai izvairītos no kriminālatbildības. 1927.gadā dzimušais sirmgalvis bija gatavs maksāt un vēlāk pie viņa ieradās kāda sieviete un paņēma visus pensionāra iekrājumus vairāk nekā 1000 latu.

Vēlāk sirmgalvis sazinājās ar mazdēlu un noskaidroja, ka ar viņu nelaime nav notikusi. Pensionārs saprata, ka viņš ir apkrāpts un ziņoja policijai. Par notikušo Rīgas policijā sākts kriminālprocess un turpinās izmeklēšana.

Pēdējo piecu gadu laikā ievērojami pieaudzis izsniegto būvatļauju skaits dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šogad pirmajā pusgadā tas sasniedzis teju pusotru tūkstoti. Apdrošināšanas kompānija Gjensidige Latvija vērš uzmanību, ka līdz ar ēku būvniecību un renovāciju skaita pieaugumu aizvien biežāk sastopami gadījumi, kad būvniecības darbi veikti nekvalitatīvi un neatbilstoši būvnormatīviem.

“Izsniegto būvatļauju skaits ir tikai daļa no reālajiem būvdarbiem, kas norisinās dzīvojamo ēku segmentā, jo daļa darbu tiek veikti, apejot likumu. Diemžēl, šādi rīkojoties, iedzīvotāji pakļauj sevi lielam riskam,” skaidro Gjensidige Latvija risku inženieris Juris Puriņš.

Viņš norāda, ka visbiežākais iemesls mājokļa būvnormatīvu neatbilstībai ir nozīmīgi inženierkomunikācijas jeb tehnisko sistēmu normu pārkāpumi - ūdensapgāde un kanalizācija, elektroapgāde, apkure un ventilācija. Šīs sistēmas nodrošina ēkas normālu funkcionēšanu un tajā mītošo cilvēku vajadzības un drošību, uz kā rēķina taupīt nevajadzētu.

Lidsabiedrības Air Canada lidojuma no Vankūveras uz Sidneju pasažieri bijuši liecinieki aizraujošiem notikumiem, kad Boeing 777 lidaparāta piloti izlēma palīdzēt sameklēt jūrā dreifējošu jahtu, vēsta Reuters.

Burātājs Džons Glejs nokļuva briesmās, kad pie Austrālijas krastiem viņa jahta apgāzās un tai nolūza masts. Nokļuvis nelaimē viņš aktivizēja avārijas boju, kuras signālu saņēma Austrālijas varasiestādes.

Varasiestādes lūdza lidaparāta pilotu palīdzību, kas tobrīd atradās virs attiecīgā jūras apgabala un bija negadījuma vietai tuvākais transportlīdzeklis. Piloti nolaidās līdz 1,5 kilometra augstumam un ar binokļiem, kurus tiem aizdeva pasažieri, centās saskatīt nelaimē nokļuvušo burātāju. Lidmašīnas apkalpe aicināja arī pasažierus censties ieraudzīt dreifējošo jahtu.

Pēc kāda laika tas arī izdevās - lidmašīnas apkalpe Austrālijas krasta apsardzei pavēstīja burātāja precīzas koordinātas un turpināja ceļu. Apstiprināt jahtas atrašanās vietu tika lūgts arī Air New Zealand reisa Oklenda – Sidneja lidmašīnai. Krasta apsardze nelaimē nokļuvušo burātāju izglāba pēc dažām stundām.

Būvuzņēmējs Ainārs Pauniņš notiesājošam spriedumam esot gatavs. Intervijā uzņēmējs, kura vārds šobrīd bieži tiek piesaukts gan saistībā ar Maxima traģēdiju, gan uguns postījumiem Rīgas pilī, stāsta par Latvijas būvniecības tirgus īpatnībām, vājajiem posmiem un arī problēmu iemesliem.

Kā ir mainījusies jūsu dzīve kopš Zolitūdes traģēdijas?

Tas, kas notika Zolitūdē, bija briesmīgi. Es to pārdzīvoju divas trīs reizes vairāk nekā daudzi citi. Traģēdija ir skārusi arī manus ģimenes locekļus un tuviniekus. Es jūtu milzīgu morālo līdzatbildību par to, kas ir noticis, jo nekas tāds nedrīkstēja notikt. Tas nedrīkst atkārtoties. Mēģinām noskaidrot cēloņus notikušajam, tāpēc esam piesaistījuši gan vietējos, gan britu ekspertus, kas dod savus slēdzienus. Sadarbojamies arī ar tiesībsargājošajām institūcijām. Kopš Zolitūdes traģēdijas veicam dubultu drošības kontroli būvniecības objektos. Tas nozīmē, ka objektā būvniecības laikā būvuzraugs izvērtē visas konstrukcijas, dodot slēdzienu par to nestspēju un citām īpašībām saskaņā ar projektu. Šādu pašu pārbaudi veicam, kad objekts tiek nodots ekspluatācijā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Veselības nozares priekšgalā var likt ģēnijus vai pilnīgus muļķus, nekas no tā nemainīsies, jo Latvijas nelaime ir tā, ka šeit tiek nepareizi sadalīti līdzekļi veselības aprūpei, intervijā laikrakstam Neatkarīgā pauž Latvijas Universitātes Kardioloģijas institūta direktors, Latvijas kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis.

«Mēs mokāmies ar pamatjautājumiem, un, kamēr tos neatrisināsim, viss pārējais ir tikai detaļas. Latvijas nelaime ir tā, ka šeit ir nepareizi sadalīti līdzekļi. Tikai nevajag pārprast: ne tikai tie līdzekļi, kas atrodas valsts pārziņā, bet visi, kurus izmantojam veselības aprūpei,» norāda Ērglis. Pēc viņa teiktā, Latvijas pacienti tiek atstāti pašplūsmā, ļaujot viņiem pašiem meklēt sev noderīgās lietas, un tas nav pareizi.

«Piemēram, es dzirdu, ka viens cilvēks gada laikā uztaisījis desmit vai 11 datortomogrāfijas. Viņš vienkārši izmet naudu vējā. Labāk lai samaksā nodokli un lai ārsts viņam pasaka, kur iet un ko darīt. Bet visi sāk kliegt: «Kādi vēl nodokļi?!» Taču tagad tajos 3%, kurus nefinansē valsts, ietilpst zāļu iegāde, privātārstu apmeklējums, vizītes pie šarlatāniem,» intervijā laikrakstam pauž pazīstamais kardiologs.

Nesen Londonas centrā pēc nakts maiņas pārtikas fasēšanas cehā satikās trīs «intelbeņķi». Sarokojās, sasmaidijās un pasūtīja «pabā» pa kausam alus.

Visi mēs esam no vienas nosacītās viesstrādnieku grupas, ja gribam klasificēt svešumā strādājošo un dzīvojošo tautiešu kontingentu. Tas būtu pateicīgs darbalauks psihologiem un sociologiem – apjaust, kādi cilvēku un kādu mērķu, motivācijas vadīti cilvēki ir pametuši savu valsti (Latviju). Šajā daudzveidīgajā un raibajā cilvēku kopumā skaidri izdalās vairākas viendabīgas grupas: studenti, kas piepelnās mācību pārtraukumā, jaunieši bez /ar nepabeigtu izglītību, Latvijā darbu zaudējušie pusmūža ģimenes cilvēki u.c. Varbūt, ka kādreiz kāds literāts parakņāsies šajā dzīves kamolā un uz šīs cerību, smeldzes un vilšanās kalna uzcels vēstījumu.

Liepājā kādam sirmgalvim izkrāpti vairāki tūkstoši latu, izmantojot jau iepriekš Latvijā pazīstamu shēmu.

Vīrietis saņēmis telefona zvanu, kurā viltvārži sākotnēji uzdevušies par tuvinieku, kurš cietis avārijā un kuram steidzami vajadzīga operācija, pēc tam - par policijas darbinieku, kurš palīdzēs nelaimē nonākušajam un aizies pakaļ naudai.

Krāpnieki par upuriem lielākoties izraugās gados vecus cilvēkus un zvana uz fiksētajiem tālruņiem, norāda Valsts policija. Saņemot šāda vai līdzīga rakstura zvanu nav jāreaģē un jāmaksā prasītā summa, bet gan nekavējoties jāsazinās ar policiju un jāinformē par notikušo. Lai pārliecinātos, ka bažām par tuvā cilvēka dzīvību un veselību nav pamata, ieteicams piezvanīt viņam pašam. Gadījumos, kad patiešām ir notikusi nelaime, policijas darbinieki nekad nelūdz naudu, uzsvērts izplatītajā paziņojumā.

Rīgas policisti izglābuši no nosalšanas 20 Polijas strādniekus, kuru autobuss, ar kuru tie devās no Igaunijas uz savu dzimeteni, Latvijā salūzis.

Piektdien ap pulksten trijiem naktī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes dežūrdaļas darbinieki saņēma zvanu, kurā kāds vīrietis poļu valodā lūdza pēc palīdzības, informē Rīgas reģiona policijas pārvalde.

Zvanītājs runāja vienīgi poļu valodā un precīzu savu atrašanās vietu nevarēja nosaukt. Lai gan izsaukuma pieņēmēji poļu valodu nepārzināja, viņiem izdevās noskaidrot, ka cittautiešiem uz kādas šosejas ir salūzis autobuss un, ka zemās gaisa temperatūras dēļ viņiem ātri nepieciešama palīdzība, jo autobuss pēc salūšanas vairs nav apkurināms.

Sarunu gaitā policistiem izdevās noskaidrot, ka Polijas pilsoņi ar autobusu devušies uz dzimteni no Igaunijas. Apkopojot visu informāciju, ko nelaimē cietušie varēja sniegt, policisti izskaitļoja, ka viņi varētu atrasties Salaspils novada teritorijā uz šosejas Rīga – Daugavpils. Pēc neilga laika Salaspils iecirkņa darbinieki atrada nelaimē nokļuvušos.

The Wall Street Journal grāmatu topā nesen 1. vietu pilnīgi negaidīti ieņēma kāda sirsnīga grāmata par nāvīgi slimiem jauniem cilvēkiem. Grāmata saucās «Kļūda mūsu zvaigznēs». Cita starpā tajā rakstīts - dažas bezgalības ir lielākas par citām. Šķiet, to pašu var teikt arī par nelaimēm. Ikviens traģisks notikums ir sāpju un ciešanu ziņā bezgalīgs, tomēr dažas traģēdijas ir lielākas par citām.

Vakardienas Zolitūdes traģēdija daudziem starp mums ir vislielākā. Tiem, virs kuru galvām vakar zvaigznēs pēkšņi iestājās kļūda. Tiem, kas palika iesprostoti zem drupām, smokot un kliedzot pēc glābēju rokas. Tiem, kas devās palīgā - un paši gāja bojā. Tiem, kas paši negāja bojā, bet darīja šo pārcilvēcisko darbu un, kā pēkšņi daudzi attapa - dara tādas lietas ikdienā par atalgojumu, kas knapi turas virs minimālā. Tiem, kas pameta visu savējo, un gāja kalpot citiem slimnīcā, policijas dežūrā vai ugunsdzēsēju rindās. Tieši kalpot, nevis strādāt - jo darbs ir kas tāds, par ko cilvēks saņem puslīdz pieklājīgu naudu. Kalpot aiz tīrās cilvēcības un pienākuma apziņas pret valsti - arī kas neiedomājams, kaut neapšaubāmi vienas medmāsas vai ugusndzēsēja darbs ir stipri patriotiskāks par tūkstoti lāpām, kas reizi gadā uz svētkiem lepni izmaršē Rīgas ielās. Nemaz nerunājot par skaudro atklāsmi, kādu paver šādas traģēdijas - nelaime nepazīst cilvēku tautības, griesti brūk vienādi pār latviešiem un krieviem, un tam, kas aprakts zem drupām, būs gluži vienalga, kādā valodā runā viņa glābējs un kāda tam etniskā izcelsme.

Pirmajās šā gada dienās kādam vīrietim izkrāpta nauda, melojot, ka viņš loterijā laimējis divus miljonus dolāru, tāpat jau vairāki cilvēki iekrituši telefonkrāpnieku, kas uzdevušies par par nelaimē nonākušiem radiniekiem, lamatās, informē Valsts policija, aicinot iedzīvotājus brīdināt pazīstamus sirmgalvjus par krāpnieku shēmām.

Šogad jau vairāki pensionāri saņēmuši zvanus no it kā nelaimē iekļuvušiem radiniekiem, kuriem esot nepieciešama nauda, lai izkļūtu no nepatikšanām. Kopā Rīgas reģionā reģistrēti jau vairāk nekā pieci gadījumi, kad krāpniekišādu mēģinājuši apkrāpt sirmglavjus, un divos gadījumos tas ir izdevies – vienā gadījumā krāpniekiem samaksāti tūkstoš lati, otrā gadījumā - 300 latu, informē policijas pārstāvji.

Pārsvarā šie krāpnieki zvana pensionāriem, kuri ir vecāki par 70 gadiem un lielākā daļa apkrāpto ir krievu valodā runājošie sirmgalvji. Parasti krāpnieki pašā sarunās sākumā pastāsta par negadījumu, kuru izraisījis mazbērns vai cits tuvinieks, tādēļ satraukumā sirmgalvji bieži pat nepamana, ka radiniekam balss nav tāda kā parasti. Vēlāk tiek pieprasīta naudas summa, lai pret radinieku netiktu sākts kriminālprocess.

Šodien aizturēts telefonkrāpnieks no Lietuvas, kurš kādai sirmgalvei Liepājā biji izkrāpis naudas summu vairāku simtu eiro apmērā, informē Valsts policijas (VP) pārstāve Signe Šteinberga.

Aizturētais vīrietis ir Lietuvas iedzīvotājs, kurš bija zvanījis sievietei uz mājas fiksēto tālruni un krievu valodā stāstījis par it kā nelaimē nonākušu tuvinieku. Izkrāptā nauda ir atgūta un tiks atdota cietušajai.

Vīrieti operatīvi izdevies aizturēt, VP Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja un Liepājas iecirkņa darbiniekiem sadarbojoties ar kolēģiem no Rīgas. Sākts kriminālprocess, notiek izmeklēšana.

Policija pārbauda aizturētās personas iespējamo dalību arī citos noziedzīgos nodarījumos, kā arī brīdina iedzīvotājus, ka šādi krāpšanas gadījumi var atkārtoties.

Šis ir jau otrais šāda veida krāpšanas gadījums Liepājā šonedēļ - 5.oktobrī no citas sirmgalves izkrāpti 400 eiro. Sievietei uz dzīvokļa tālruni piezvanījusi kāda pagaidām nenoskaidrota persona, kura runājusi krievu valodā, apgalvojot, ka skolā smagus miesas bojājumus esot guvis kāds bērns - sirmgalves radinieks. Lai varētu viņam palīdzēt, esot nepieciešama nauda.

Kopējie zaudējumi, ko ASV nodarījusi viesuļvētra Irēna, varētu sasniegt septiņus miljardus ASV dolāru. Apdrošināšanas industrijai šis varētu būt viens no ļaunākajiem gadiem, atsaucoties uz agrīnajām Kinetic Analysis Corporation aplēsēm, vēsta New York Times.

Lielākie zaudējumi nodarīti Ņujorkai un Ņūdžersijai, pavēstījuši nozares eksperti. Lai gan vētras Irēna spēks svētdien - laikā, kad tā sasniedza Ņujorku, jau bija samazinājies, divos iepriekš minētajos apgabalos atrodas visvērtīgākie nekustamie īpašumi Atlantijas okeāna piekrastē.

Ja vētras nodarītie zaudējumi sasniegs septiņus miljardus ASV dolāru, tad Irēna kļūs par vienu no desmit vislielākos zaudējumus nodsarījušajām katastrofām ASV. Līdz šim «visdārgākā» nelaime ASV ir bijusi viesuļvētra Katrīna, kas plosījās 2005. gadā un nodarīja zaudējumus 45 miljardus ASV dolāru apmērā, neskaitot tās izmaksas, ko sedza Nacionālā Pārtikas apdrošināšanas programma. Otrā nelaime, kas nodarījusi lielākos zaudējumus ir 2001. gada 11. septembrī notikušie teroristu uzbrukumi Pasaules Tirdzniecības centram un Pentagonam, kas kopumā radījuši 23 miljardu ASV dolāru lielus materiālos zaudējumus.

Asociācija: Saulkrastos notikusī nelaime mobilizēs pirotehnikas nozari Latvijā pievērst vairāk uzmanību drošībai

Saulkrastu novadā notikusī nelaime, visticamāk, mobilizēs pirotehnikas nozari Latvijā vairāk pievērst uzmanību pirotehnikas drošībai, aģentūrai LETA sacīja Profesionālo Latvijas pirotehniķu un pirotehnikas tirgotāju asociācijas vadītājs Aldis Zārbergs.

Viņš norādīja, ka notikušais nelaimes gadījums ir šokējis nozari.

«Pirotehniķi ir šokā. Ne tikai par šādu gadījumu kā tādu, bet arī par to, ka tas noticis ar nozarē jau ilgi darbojušos un pieredzējušu pirotehniķi,» teica Zārbergs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka šis gadījums liecina par klaju drošības un glabāšanas noteikumu pārkāpumu un bezatbildību, pieļaujot, ka mājā, kas uzsprāga, visticamāk, bijušas profesionālās pirotehnikas vienības.

Darbīgā uzņēmēja Zeltīte Kaviere ir viena no pazīstamākajām ārstniecības augu audzētājām Latvijā, taču viņas ģimeni piemeklējusi nelaime, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Kopā ar vīru Jāni viņa jau 25 gadus saimnieko Kocēnu novada Vaidavas pagasta Silkalnos, teju simtgadīgā mājā, ko ģimene iegādājās pirms daudziem gadiem un kur izauguši arī viņu trīs bērni.

Zeltīte specializējusies ārstniecības augu audzēšanā, vākšanā, kaltēšanā un pārstrādē, turklāt savā dzīvē pārbaudītās zināšanas popularizē, iepazīstinot ar tām gan tūristus, kas apmeklē šo saimniecību, gan citus interesentus.

21. martā ģimeni piemeklējusi nelaime – ugunsgrēks nopostīja māju un Kavieri palika bez jumta virs galvas.

Ugunsnelaimē sadegusi arī tējas istaba, kas tika izveidota par Eiropas naudu. Telpā atradās ārstniecības augu kalte un glabātava. Tējas istaba bijis populārs tūristu apskates objekts.

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO izmaksājusi 4,3 miljonu eiro apdrošināšanas atlīdzību Latvijas olu ražošanas uzņēmumam “Balticovo” par pērn ugunsgrēka nodarītajiem postījumiem ārpus sprosta dējējvistu novietnē Iecavā.

Atlīdzības summu veido izmaksas gan par bojāto ēku un dējējvistu iekārtām, gan par uzņēmējdarbības pārtraukumu.

Tā ir otra lielākā līdz šim ERGO izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība Latvijā.

Ugunsgrēkā, kas 2021. gada 23. jūnijā notika AS “Balticovo”, ar atklātu liesmu nodega angāra tipa ārpus sprosta dējējvistu novietne 3182 kvadrātmetru platībā kopā ar tajā iebūvētajām ražošanas iekārtām. Gāja bojā arī 4500 dējējvistas.

Balticovo angārā sadegušas ap 4500 vistas

Trešdienas rītā Iecavas novadā, uzņēmuma "Balticovo" angārā, sadegušas ap 4500 vistas, noskaidroja...

Pēc ekspertīzes atzinuma, ugunsgrēks izcēlās īssavienojuma dēļ, īsslēguma liesmām un dzirkstelēm saskaroties ar degošiem materiāliem. Ugunsgrēka brīdī bija pagājis mazāk nekā gads kopš ēkas uzbūvēšanas.

Saskaņā ar “Balticovo” un ERGO noslēgto īpašuma apdrošināšanas līgumu un uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšanas līgumu, olu un olu produktu ražotājam izmaksāta 2,9 miljonu eiro liela atlīdzība par nodegušo putnu novietni, tostarp par ēkā iebūvētajām ražošanas iekārtām, un 1,4 miljonu eiro atlīdzība par uzņēmējdarbības pārtraukumu.

“Joprojām sāp sirds par ugunsgrēka postījumiem. Gan par putnu zaudējumu, gan psiholoģisko triecienu kolēģiem un to, ka nodegusī kūts bija mūsu nesen uzbūvētā pirmā lielizmēra novietne no jaunā ārpus sprosta novietņu kompleksa, ar kuru simboliski atklājām pāreju uz olu ražošanu ārpus sprosta apstākļos. Situācijā, kad notiek tik liela nelaime un tiek zaudēta daļa no uzņēmuma resursiem, apdrošināšana sniedz neatsveramu atbalstu un iespēju turpināt darbību bez milzīgiem zaudējumiem. Pateicamies ERGO par pretimnākšanu un arī citiem uzņēmumiem iesakām apdrošināt ne vien īpašumu, bet arī uzņēmējdarbības pārtraukšanas riskus, kas ir cieši saistīti ar īpašuma bojājumiem. Otra lieta, ko esam mācījušies no šī gadījuma: ir ārkārtīgi svarīgi izvēlēties tādu apdrošināšanas summu, kas nav mazāka par īpašuma atjaunošanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Tad nelaimes gadījumā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība būs vēl lielāks atbalsts īpašuma atjaunošanai,” uzsver AS “Balticovo” valdes loceklis Toms Auškāps.

“Zemapdrošināšana jeb situācija, kad klienta izvēlētā apdrošināšanas summa ir mazāka par īpašuma atjaunošanas vērtību, ir plaši izplatīta problēma gan komercīpašumu, gan privātīpašumu apdrošināšanā. Tā aizvien biežāk saistīta ar pieaugošajām būvniecības izmaksām, kas rada lielu atšķirību starp ēkas atjaunošanas vērtību laikā, kad tika noslēgts apdrošināšanas līgums, un tagad, kad notikusi nelaime. Zemapdrošināšanā, ar ko saskārās arī “Balticovo”, būtisks faktors bija tieši ēkas materiālu (galvenokārt metāla) cenu straujais kāpums jau nepilna gada laikā pēc putnu novietnes uzbūvēšanas. Tas nozīmē, ka papildus apdrošināšanas atlīdzības summai uzņēmumam būs jāiegulda arī savi līdzekļi, lai pilnībā atjaunotu ēku un iegādātos jaunas ražošanas iekārtas. Ikvienam apdrošināšanas ņēmējam, īpaši tiem, kas savus īpašumus apdrošinājuši pirms ilgāka laika, iesakām regulāri pārskatīt un indeksēt apdrošināšanas summas, lai atlīdzība maksimāli segtu zaudējumus,” skaidro ERGO Risku parakstīšanas un produktu attīstības departamenta direktors Pēters Kabuns.

Laiku pa laikam kādā noliktavā notiek ugunsgrēks vai kāda cita nelaime. 2008.gada augustā dega «Latvijas balzama» noliktava. 2010.gada februārī presē parādījās informācija par paaugstinātas bīstamības ugunsgrēku kokapstrādes uzņēmuma noliktavā Strenču novadā. Šogad maija beigās Dienas Bizness rakstīja par ugunsgrēku neapsaimniekotajās Hanzas ielas noliktavās.

Savukārt, viena no šīs nedēļas aktualitātēm ir ugunsgrēks biroju kompleksā Baltais vējš, par kuru pirmdien Dienas Bizness publicēja rakstu «Baltais Vējš ir bijis apdrošināts». Rakstā tiek norādīts, ka iznomātā ēka ir tikusi apdrošināta, bet tajā pat laikā nekas netiek teikts par noliktavās esošo ķīmisko vielu apdrošināšanu. Lai gan mums nekas nav zināms par konkrētajiem apdrošināšanas līgumiem un šajā gadījumā iesaistītajiem apdrošinātājiem, tomēr šis raksts lika aizdomāties par mūžseno patiesību – iznomātājam ir svarīgi, lai viņa ēka ir apdrošināta, savukārt nomniekam ir jādomā par savas kustamās mantas apdrošināšanu. Bet varbūt abām pusēm ir svarīgi, lai arī otras īpašums ir apdrošināts?

Nepilnu divu mēnešu laikā, kopš sācis darboties materiālās palīdzības fonds nelaimē nonākušiem tautiešiem ārvalstīs, Ārlietu ministrija izsniegusi 13 aizdevumus par 544 latiem. Visbiežāk palīdzību lūdz fiktīvās līgavas.

Jūnijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā Latvijas valstspiederīgais, kurš nonācis ārkārtas situācijā ārvalstīs, var saņemt palīdzību ceļa izdevumu uz Latviju segšanai. Pagaidām gan nelaimē nonākušie tautieši, it īpaši Īrijā, pēc palīdzības nav īpaši lūguši, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

«Par ārkārtas situāciju tiek uzskatīta situācija, kurā ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai drošība. Pēc iesnieguma saņemšanas Latvijas pārstāvniecībā ārvalstīs konsulārā amatpersona rūpīgi izvērtē katru konkrēto gadījumu: vai persona tiešām ir nonākusi ārkārtas situācijā un vai tai nav pieejamas citas palīdzības saņemšanas iespējas,» norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Sīlis.

Virs ieslēgta elektriskā dvieļu žāvētāja atstāti kosmētiskie līdzekļi, tostarp nagu lakas noņemšanas šķidrums (acetons), izraisījuši ugunsgrēku kādā Pierīgas privātmājā. Uguns nelaime izcēlās saimnieku prombūtnē, tomēr nepārņēma visu māju.

Īpašums bijis apdrošināts, un aprēķinātā kompensācija mājas saimniekiem ir aptuveni 16 tūkstoši eiro, liecina medijiem sniegtā informācija.

Pēc īsas prombūtnes atgriezušies mājās Garkalnes novadā, kādas rindu mājas īpašnieki atklāja, ka mājoklī bijis ugunsgrēks. Izsauktie ugunsdzēsēji konstatēja, ka ugunsgrēks 2 kvadrātmetru platībā izcēlies vannasistabā un pats apdzisis, pirms kāds to pamanīja. Lai gan degšana nepārsviedās uz citām mājas telpām, mājoklim nodarīti lieli zaudējumi – pilnībā izdegusi vannasistaba un visas tajā esošās iekārtas, kā arī pamatīgi nokvēpušas pārējās mājokļa telpas un sabojāts grīdas segums.

Jelgavas novada zemnieku saimniecībā, kuras tehniku jūnija beigās skāra ugunsnelaime, pieteikusies apdrošināšanas atlīdzībai AAS Balta, un kopējais atlīdzību apmērs var pārsniegt 400 tūkstošus latu.

Kā informēja apdrošinātājs, zemnieku saimniecībā jau ir veikta zaudējumu novērtēšana, un tiek meklētas iespējas aizstāt zaudēto tehniku.

No vairāk nekā 10 speciālās tehnikas vienībām AAS Balta bija apdrošinātas piecas, un zemniekam tiks atlīdzināts gan par angāra atjaunošanu, gan par bojāto lauksaimniecības tehniku.

AAS Balta īpašumu apdrošināšanas produktu vadītājs Aldis Eņģelis skaidro, ka zemnieku saimniecību var uzteikt kā pozitīvu piemēru, jo speciālā tehnika tika glabāta apsargājamā angārā, neturot to zem klajas debess un samazinot zādzību risku. Taču no šī gadījuma var mācīties vairākas nozīmīgas lietas, kas nelaimes brīdī var būt izšķirīgas, viņš uzsver.

Pirms nogriez, septiņreiz nomēri! Kas skrien kā vējš, atduras kā miets. Dari, ko darīdams, apdomā galu! Nestrēb karstu! Nelaime nenāk brēkdama. Šie sakāmvārdi ir īpaši liekami aiz auss, gaidot Jāņus, kas atšķirībā, piemēram, no Ziemassvētkiem ir skaļi, lustīgi un tādi kā dauzīšanās svētki.

Ir jauki dauzīties, baudīt putojošu miestiņu, lēkt pāri ugunskuram un meklēt papardes ziedu. Bez tā visa Latvijas vasara nebūtu tā īpašā un mīļā. Taču jādauzās, jāpriecājas, jādzer un jāmīl tā, lai pēc tam nav sirdēstu, morālu vai fizisku paģiru vai, nedod Dievs, salauztas dzīves un likteņu. Tieši tādēļ DB, gaidot gada lustīgākos svētkus ar gaismas un saules svinēšanu, aicina neaizmirst par drošību – savu, bērnu un apkārtējo. Jāatgādina vecais joks, kas ir gana skumjš, – visas nelaimes sākas ar vārdiem: paskaties, kā es māku! Tāpēc mēs aicinām nesēsties pie stūres reibumā, nelēkt uz galvas nezināmās ūdenstilpēs, nepeldēties stiprā žvingulī, neatstāt nepieskatītu ugunskuru, uzmanīt mazos jāņabērnus, lai tie nenoklīst.

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

Latvijas centrālās bankas ieciklēšanos par eiro ieviešanas nepieciešamību, sākot jau no 2014. gada 1. janvāra, sāk pavadīt konkrēti skaitļi par to, kāda tad būs ieguvumu un zaudējumu bilance pēc pievienošanās Eiropas monetārajai savienībai.

Pat neapstrīdot pašu pievienošanās jēgu, gribot negribot, ir jāvērš uzmanība atsevišķiem skaitļiem, kurus centrālā banka prezentē ka papildu ieguvumus, lai gan daļa no tiem šķiet vienkārši pagrābti no gaisa, ko vienkāršās tautas valodā varētu arī asociēt kā prognozēšanu pēc «ķēķa lampas». Vispirms jau skaļais paziņojums par to, ka eiro ieviešana nākamo sešu gadu laikā kāpinātu Latvijas IKP par astoņiem miljardiem eiro (ap 5,6 miljardiem latu). Ja paraugāmies, ka pērn Latvijas ekonomikas apjoms statistiķu aplēsēs faktiskajās cenās sasniedza 14,16 miljardus latu, un piemetot prognozes, ka šogad IKP varētu palielināties par 3%, bet nākamgad par 2% procentiem, valsts ekonomikas apjomu pirms eiro ieviešanas pietuvinātu 15 miljardiem latu. Lai tautsaimniecības apjoms pieaugtu par minētajiem 5,6 miljardiem latu, valsts IKP salīdzināmajās cenās nākamajos gados vajadzētu pieaugt vairāk nekā par 5% gadā, turklāt sanāk, ka centrālās bankas skatījumā tam būtu jānotiek tikai uz eiro ieviešanas rēķina vien. Ņemot vērā, ka 5% vērta ekonomiskā izaugsme sešus gadus pēc kārtas nebūt nav uzskatāma par konservatīvu prognozi, no Latvijas Bankas aprēķiniem nākas secināt, ka valsts ekonomika tiek salīdzināta ar dārzeni kādā kādreizējā padomju saimniecībā, kam bez eiro ieviešanas atliktu vien latenti gaidīt savu sapūšanu laukmalē.

Parādu krīzes nomocītās Grieķijas aiziešana no eirozonas būtu kontrolējams, bet nevēlams process, pavēstījis eirozonas finanšu ministru padomes jeb Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers.

«Pašlaik izskatās, ka tas būs kontrolējams process,» Ž. K. Junkers sacīja sarunā ar Vācijas raidsabiedrību. «Tas gan nenozīmē, ka tas ir vēlams notikums,» sacīja Eirogrupas vadītājs, norādot, ka izstāšanās gadījumā Grieķijas iedzīvotāji saskartos ar ievērojamiem riskiem. Ž. K. Junkers arī norādīja, ka vismaz šā gada rudenī Grieķija eizozonu vēl nepametīs, vēsta Reuters.

Db.lv jau ziņoja, ka Grieķijas partijas vienojušās par papildus taupības pasākumiem, kuriem nākamo divu gadu laikā būtu jāsamazina valsts tēriņi par 11,5 miljardiem eiro.

Apņemšanās atrast veidu, kādā valsts varētu papildus ietaupīt budžeta līdzekļus, ir viens no priekšnoteikumiem, lai Grieķija saņemtu starptautiskās finanšu palīdzības nākamo maksājumu.