Finanses

Valsts parādzīmju pieprasījums pārsniedz piedāvāto apjomu

Žanete Hāka, 10.10.2013

Jaunākais izdevums

Trešdienas un ceturtdienas valsts vērtspapīru izsolēs investoru pieprasījums pārsniedza piedāvāto apjomu, liecina Valsts kases dati.

Trešdien notika piecu gadu valsts vērtspapīru emisija ar dzēšanas termiņu 2018.gada 10. oktobrī. Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 22 miljonu latu, kas 2,44 reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu.

Notikušajā konkurējošā daudzcenu izsolē tika pārdoti vērtspapīri deviņu miljonu latu apmērā.

Valsts kase maksimālo likmi noteica 2,8% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme tika noteikta 2,216%. Kupona likme šīm obligācijām tika noteikta 2,125% apmērā.

Ceturtdien, 10. oktobrī, notika valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot 12 mēnešu valsts parāda vērtspapīrus par kopējo summu viens miljons latu pēc nominālvērtības.

Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 1,17 miljonus latu. Tādējādi notikušajā izsolē pilnībā tika pārdoti piedāvātie parāda vērtspapīri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži pasaules lielākie investori ir tik ļoti satraukti par pasaules ekonomikas nākotni, ka ir nolēmuši pat piemaksāt valdībām par to, lai tās uzglabā viņu naudu, raksta BBC News.

Investori satraucas par bezvienošanās Brexit un tirdzniecības karu starp ASV un Ķīnu, tāpat arī par pieprasījuma kritumu Vācijā, kas ir Eiropas ekonomikas dzinējs.

Krīzes laikā investori parasti savu naudu iegulda tā saucamajos drošajos patvērumos, piemēram, zeltā, valdību parādzīmēs vai vecajā labajā skaidrajā naudā.

Taču lielie investori, piemēram, pensiju fondi, neuzskata, ka zelts ir pietiekami drošs, savukārt skaidru naudu tie neglabā. Tas licis viņiem ieguldīt valdību parādzīmēs, turklāt investori, pretēji ierastajai praksei, ir gatavi piemaksāt, lai tās turētu.

Valdības parādzīmes tiek emitētas, lai piesaistītu naudu dažādām vajadzībām, piemēram, lieliem infrastruktūras projektiem vai segtu valdības aizņēmumu. Viens no veidiem ir fiksēta termiņa parādzīmes, ar kuru palīdzību kompānijas un privātpersonas aizdod valdībām, kas par to ik gadu maksā konkrētu ienesīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ienesīgāko vidū zelts, obligācijas un atsevišķi akciju tirgi

Laikā, kad Volstrīta turpina atrasties gan savu vēsturisko rekordu tuvumā, taču vienlaikus uzrāda arī zināmu pagurumu, aizvien aktuālāks ir jautājums, vai peļņas gūšanai nav jāmeklē citi finanšu aktīvi. ASV plašā tirgus indekss Standard & Poor’s 500 no gada sākuma līdz 18. augusta biržas tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdim ir palielinājies par 6,7%, savukārt, ierēķinot dividenžu ienesīgumu, tā ienesīgums ir sasniedzis apmēram 8%. Taču vienlaikus ir virkne finanšu aktīvu, kuri līdz šim dinamisko ASV akciju apsteidz un, iespējams, nākotnē to varētu izdarīt vēl vairāk.

Augošās akcijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ko Eiropas Centrālās bankas «naudas drukāšana» nozīmē Latvijai?

Lelde Petrāne, 25.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esam daļa no eirozonas, un tāpēc arī Baltijas centrālās bankas piedalās Eiropas Centrālās bankas jaunākajā «naudas drukāšanas» programmā, pērkot gan savu valstu obligācijas, gan eirozonas starptautisko organizāciju parādzīmes.

Jāsaka gan, ka Baltijā un tai skaitā Latvijā nav pietiekami daudz vietējo parādzīmju, ko centrālās bankas varētu nopirkt. Tieša «naudas drukāšanas» ietekme uz Latvijas ekonomiku būs samērā neliela, jo Latvijas problēma ir, nevis finanšu līdzekļu trūkums, bet gan ļoti vārgs investīciju pieprasījums. Tajā pat laikā programmai būs netieša pozitīva ietekme uz Baltiju caur eksporta kāpumu, pateicoties ekonomiskās aktivitātes uzlabojumam Eiropā.

Tā secināts jaunākajā Swedbank makroekonomikas apskatā.

Ar šo gadu visas Baltijas valstis ir eirozonas dalībvalstis. Latvijas sabiedrība, šķiet, jau pieradusi pie eiro valūtas, tomēr jāuzsver, ka dalība eirozonā ir kas vairāk nekā tikai jauna valūta. Piemēram, Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās politikas lēmumi ietekmē mūs ļoti tiešā veidā, un arī Latvijai ir iespēja tos ietekmēt, norāda banka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts parādzīmes pārdod ar 0,353% ienesīgumu

Žanete Hāka, 09.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdienas konkurējošajā daudzcenu izsolē tika piedāvāti valsts vērtspapīri deviņu miljonu latu apmērā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Izsolē, kā jau ierasts, investoru pieprasījums ievērojami pārsniedza piedāvāto apjomu, sasniedzot 22 miljonus latu, tādējādi tika pārdotas visas piedāvātās parādzīmes. Kopumā izsolē piedalījās pieci dalībnieki.

Izsolē tika piedāvātas parādzīmes ar dzēšanas datumu 2014. gada 10. oktobris.

Valsts kases noteiktā maksimālā peļņas likme noteikta 0,45%, savukārt vidējā svērtā peļņas likme bija 0,353%.

Ceturtdien notiks fiksētās likmes nekonkurējošā izsole, kurā tiks piedāvātas parādzīmes viena miljona latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ienesīgums – tuvu rekordzemam

Žanete Hāka, 22.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību parādzīmju ienesīgumi eiro valūtā ir tuvu saviem vēsturiski zemākajiem līmeņiem, arī Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiro valūtā Latvijas valdības parādzīmju likmes patlaban svārstās no mīnus 0,3% līdz aptuveni 0,9% gadā atkarībā no parādzīmes termiņa, stāsta Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš. Salīdzinājumam: Vācijas 5 gadu parādzīmes ienesīgums ir mīnus 0,5%, bet 10 gadu – ap 0% gadā. ASV dolāros šobrīd likmes visos termiņos ir augstākas par eiro. Latvijas valdības parādzīmēm tās svārstās no ap 1% gadā par 2017. gada februāra parādzīmi līdz 1,7% gadā par 2021. gada jūnija obligāciju, šis ir arī garākais termiņš Latvijas parādzīmēm ASV dolāros. Dolāros likmes būtu jāsalīdzina ar ASV valdības parādzīmēm, starp kurām 5 gadu parādzīmes (ap 2021. gadu) šobrīd ienes 1,2% gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts kase finanšu piesaistei ieviesusi jaunu īstermiņa aizņemšanās instrumentu

Žanete Hāka, 03.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kase finanšu līdzekļu piesaistei izmantojusi jaunu īstermiņa aizņemšanās instrumentu, 50 miljonu eiro apmērā emitējot valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes, kuras tiks dzēstas pēc 21 dienas, informē VK.

21 dienu dzēšanas termiņš parādzīmēm tika izvēlēts tādēļ, lai efektīvāk finansētu valsts budžeta izpildes ciklu mēneša ietvaros. Īstermiņa parādzīmju emisijas rezultātā piesaistītos resursus Valsts kase izmantos valsts budžeta izdevumu finansēšanai mēneša pirmajā pusē un atmaksās parādzīmju pircējiem mēneša otrajā pusē, kad valsts budžets saņem nodokļu ieņēmumu lielāko daļu.

Pieprasījums pēc parādzīmēm sasniedza 176,1 miljonu eiro, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedza Valsts kases piedāvājumu un lielā investoru konkurence par iespēju iegādāties parādzīmes ļāva Valsts kasei aizņemties resursus ar negatīvu vidējo svērto likmi - mīnus 0,199%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2021.gadam ieskaitot, Latvijai būs jāpārfinansē 4,7 miljardi eiro no valsts parāda, intervijā aģentūrai LETA sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Gandrīz viens miljards eiro gadā. Summas ir pietiekami lielas un veido gandrīz pusi no kopējā parāda, norādīja Āboliņš.Viņš stāstīja, ka resursi valsts parāda pārfinansēšanai noteikti būs jāpiesaista starptautiskajos kapitāla tirgos.

Iekšējā tirgū mēs tik lielus apjomus emitēt nevaram. Te gan ir jāņem vērā arī tas, ka tie investori, kuri jau ir iegādājušies Latvijas parādzīmes, pēc to dzēšanas noteikti izvērtēs iespējas savas investīcijas turpināt. Visticamāk, ka daļa no investoriem, kuriem pašlaik pieder Latvijas obligācijas, iegādāsies arī jaunās, prognozēja Āboliņš.

Investori vienmēr skatās uz to, lai viņu ieguldījumi būtu diversificēti. Turklāt tie investori, kuri ir pirkuši Latvijas valsts parādzīmes, ir bijuši ieguvēji, jo Latvijas kredītreitings pēdējos gados ir būtiski audzis. Līdz ar to ir augusi arī mūsu vērtspapīru cena. Šo investoru interese saglabājas, interesi par Latvijas emitētajiem vērtspapīriem skaidroja Valsts kases pārvaldnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunās Latvijas obligācijas – vai pievilcīga investīcija?

Ingus Grasis, SEB bankas Private Banking pārvaldes investīciju stratēģis, 04.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kase šī gada 14. janvārī informēja, ka Latvijas valsts jaunu septiņu gadu eiro obligāciju emisija ir veiksmīgi noslēgusies, sasniedzot 2.815% ienesīgumu. Var piekrist, ka šis ir labs rezultāts Latvijas valstij.

Pirms trim gadiem, 2011.gada janvārī, līdzvērtīgas Latvijas valsts obligācijas ar atmaksas termiņu 2018.gada 5.martā ienesīgums bija 5.2% apmērā (skatīt 1.attēlu). Šādu ienesīguma kritumu nodrošināja ne tikai pārliecības pieaugums investoru vidū par Latvijas valsts finanšu stabilitāti un spēju atmaksāt aizņemtos līdzekļus, bet arī kopējā procentu likmju līmeņa samazināšanās parāda vērtspapīriem eiro valūtā, kuru veicināja gan Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitātes, gan vispārējs riska apetītes pieaugums. Procentu likmju samazinājums ir nodrošinājis investoriem arī labu peļņu iepriekšējos divos gados (ja obligācijas ienesīgums samazinās, obligācijas tirgus cena aug, kas sniedz papildus peļņu). Piemēram, izmantojot aģentūras Thomson Reuters informāciju, Latvijas valsts obligācijas ar atmaksas termiņu 2018.gada 5.martā kopējais realizētais ienesīgums iepriekšējos 2 gados sasniedza 12.6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Liela investoru interese par valsts parādzīmēm

Žanete Hāka, 14.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien tika pārdotas visas piedāvātas valsts parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2015.gada 10.jūlijā, liecina Valsts kases dati.

Notikušajā konkurējošajā daudzcenu izsolē tika pārdoti Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 24 miljonu apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 100,0 miljoni eiro un pārsniedza piedāvājumu 4,17 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica 0,1% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija 0,041%.

Fiksētas likmes vērtspapīru izsolē tika pārdotas visas Valsts kases piedāvātās parādzīmes 6 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 65,01 miljons eiro un pārsniedza piedāvājumu 10,84 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts parādzīmes izsola ar negatīvu likmi

Žanete Hāka, 13.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 13.janvārī, tika izsolīti valsts parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2016.gada 22.jūlijā, informē Valsts kase.

Notikušajā konkurējošajā daudzcenu izsolē tika pārdoti visi Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 16 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 77 miljoni eiro un pārsniedza piedāvājumu 4,8 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica 0,0% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija -0,055%.

Trešdien, 13.janvārī, notiks arī fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot valsts parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2016.gada 22.jūlijā (uzdevumi tika pieņemti līdz plkst.15:00).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākamnedēļ izsolīs valsts parādzīmes 15 miljonu latu apmērā

Žanete Hāka, 13.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biržā NASDAQ OMX Riga nākamnedēļ, 18.septembrī, notiks Latvijas valsts īstermiņa parādzīmju emisiju sākotnējā izvietošana konkurējošā daudzcenu izsolē, informē biržas pārstāvji.

Parādzīmju emisiju fiksētas likmes apjoma izsoļu datums ir 19.septembris, un fiksētais ienesīgums, ko noteiks Valsts Kase, tiks publicēts mājaslapā pēc konkurējošās daudzcenu izsoles.

Konkurējošajā izsolē tiks piedāvātas valsts parādzīmes 12 miljonu latu apmērā, bet nekonkurējošajā izsolē – trīs miljonu latu apmērā.

Vērtspapīru dzēšanas datums ir 2014. gada 19. septembris.

Parādzīmju emisiju norēķinu datums ir 20.septembris un vienas parādzīmes nominālvērtība ir simts lati.

No 2005.gada kopējais biržas organizētajās izsolēs pārdotais Latvijas valsts parāda vērtspapīru apjoms 2012. gada beigās veido 3,1 miljardus latu, liecina biržas dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nevajag politizēt to, kas tiek depolitizēts

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 19.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts akciju sabiedrībām (VAS) vairāku iemeslu dēļ ir ļoti veselīgi vai nu emitēt parādzīmes, vai tirgot daļu no savām akcijām biržā. Šis ir gadiem ilgi pausts DB viedoklis, tāpēc ir gandarījums, ka nu arī valdības līmenī šī loģika ir ne vien saprasta un konceptualizēta, bet arī tiek iedzīvināta.

Tā liek domāt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena nu jau konsekventi paustais ieskats, ka tas ir tikai laika jautājums, kad VAS pēc naudas ies turp, kur kārotajai naudai ir tās reālā vērtība – uz finanšu un kapitāla tirgu. Ja reiz dzīvojam tirgus un nevis politizētā ekonomikā, tad vajag arī ļaut tirgum maksimāli veikt tā funkcijas, no kurām tirgus galvenais uzdevums ir noteikt, kāda kam ir vērtība. VAS obligāciju emisijas gadījumā tas nozīmē vērtējumu, cik labs ir plāns, kura īstenošanai ir vajadzīga nauda. Kā esam jau pieredzējuši Latvenergo zaļo obligāciju laidienos, tirgus vērtējums par uzņēmuma investīciju plāniem ir ļoti augsts – pieprasījums pēc vērtspapīriem ir daudzkārt pārsniedzis piedāvājumu, panākot Latvijas enerģētikas modernizācijas investīciju kapitālam ļoti izdevīgu procentu likmi, bet pašai kompānijai – vadošas kredītreitingu aģentūras augstu vērtējumu. Cita starpā tas ir pozitīvs signāls investoriem par lietu stāvokli Latvijas ekonomikā vispār, un jo vairāk šādu signālu būs, jo labāk. Enerģētikas likuma nosacījumu dēļ, kas paredz Latvenergo pilnībā paturēt valsts īpašumā, uzņēmums drīkst emitēt tikai parādzīmes, bet citām VAS šāda ierobežojuma nav, tāpēc blakus parādzīmēm tām ir arī iespēja biržā tirgot daļu no savām akcijām. Šī ir lieliska iespēja ne vien piesaistīt naudu investīcijām, bet arī uzzināt, cik tad reāli ir vērtīga tā mūsu kopējā manta, jo VAS galējās konsekvencēs pieder Latvijas pilsoņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti atbild: Ko nozīmē negatīvas likmes Latvijas valsts parāda vērtspapīru izsolē?

Žanete Hāka, 26.02.2016

Nordea bankas ekonomikas eksperts Gints Belēvičs

Latvijas Valsts parādzīmes ar negatīviem ienesīgumiem, kas praksē nozīmē to, ka Valsts Kase īstermiņa aizņemas no investoriem noteiktu summu, bet atmaksā mazāku, ir tiešs Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas rezultāts. Eiropas Centrālā banka, uzpērkot eirozonas dalībvalstu vērtspapīrus un nosakot negatīvu depozītu likmi komercbanku noguldījumiem Eiropas Centrālajā bankā, ir panākusi, ka lielākajai daļai dalībvalstu obligāciju ienesīgums, vismaz īstermiņā, ir negatīvs. Kāpēc investoriem būtu jāizvēlas pirkt vērtspapīrus, jau iepriekš zinot, ka tie nesīs zaudējumus? Uz šo jautājumu ir vairākas atbildes.
Pirmkārt, institucionāliem investoriem nav izvēles, jo bieži vien to riska politikas nosaka, ka ieguldījumi ir jāveic pietiekami labas kvalitātes vērtspapīros, nevis, piemēram, korporatīvajās obligācijās, kur ienesīgums būtu pozitīvs, taču risks – daudz augstāks.
Otrkārt, sagaidot, ka likmes nākotnē kļūs vēl negatīvākas, ir iespējams pirms termiņa pārdot iegādātos vērtspapīrus un gūt peļņu. Treškārt, bankas pērk vērtspapīrus ar negatīviem ienesīgumiem, lai izbēgtu no negatīvām depozītu likmēm, ko piedāvā Eiropas Centrālā banka (pašlaik -0.30%). Jebkurš ienesīgums, kas ir mazāk negatīvs ir izdevīgāks nekā turēt līdzekļus ECB.
Likmēm kļūstot arvien negatīvākām, arī bankas saviem klientiem – finanšu institūcijām piemēro negatīvas likmes, un paredzams, ka situācija turpinās pasliktināties, raugoties no institucionālu investoru viedokļa. Tirgus prognozē, ka ECB jau martā veiks papildu monetārās stimulēšanas pasākumus, pirmkārt vēl vairāk, samazinot depozītu procentu likmi. Tirgus noskaņojums un prognozes liecina, ka atgriešanās pie pozitīvām likmēm tuvākajā laikā nenotiks.

Foto: Nordea

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai ārvalstīs, bet arī Latvijā parāda vērtspapīri tiek pārdoti ar negatīvu ienesīgumu - Valsts kase vairākas reizes izsolījusi Latvijas valsts parādzīmes ar negatīvu ienesīgumu.

Janvāra beigās notika konkurējošā daudzcenu izsole, kurā tika pārdoti visi Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 50 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 176,1 miljons eiro un pārsniedza piedāvājumu 3,5 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica -0,055% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija -0,199%.

Galerijā augstāk iespējams izlasīt, ko nozīmē, ja parādzīmes tiek izsolītas ar negatīvu ienesīgumu!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākamnedēļ izsolīs valsts parādzīmes

Žanete Hāka, 03.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biržā NASDAQ OMX Riga 8.maijā notiks Latvijas valsts īstermiņa parādzīmju emisiju sākotnējā izvietošana konkurējošā daudzcenu izsolē.

Parādzīmju emisiju fiksētas likmes apjoma izsoļu datums ir 9.maijs; fiksētais ienesīgums, ko noteiks Valsts Kase, tiks publicēts biržas NASDAQ OMX Riga mājas lapā pēc konkurējošās daudzcenu izsoles.

Konkurējošajā vērtspapīru izsolē tiks piedāvātas parādzīmes 10 miljonu latu apmērā, bet nekonkurējoša – divu miljonu latu apmērā. Parādzīmju dzēšanas datums ir 2014. gada 9. maijs.

Vienas parādzīmes nominālvērtība ir 100 lati.

Jāpiebilst, ka no 2005.gada kopējais biržas organizētajās izsolēs pārdotais Latvijas valsts parāda vērtspapīru apjoms uz 2012. gada beigām veido 3,1 miljardus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts parādzīmes izsola ar 2,294% ienesīgumu

Žanete Hāka, 23.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien valsts parāda vērtspapīru izsolē tika pārdotas valsts parādzīmes deviņu miljonu latu apmērā, liecina NASDAQ OMX Riga dati.

Parādzīmju dzēšanas datums ir 2018. gada 4. oktobris.

Pieprasījuma apjoms konkurējošā daudzcenu izsolē atkal ievērojami pārsniedza piedāvāto apjomu un bija 22,57 miljoni latu, un izsolē piedalījās pieci dalībnieki.

Valsts kases noteiktā maksimālā peļņas likme bija 2,8%, bet vidējā svērtā – 2,294%.

Ceturtdien biržā notiks nekonkurējošā izsole, kurā tiks piedāvātas parādzīmes viena miljona latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Tirdzniecības kara priekšvakarā

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV izsludinātie metālu ievedmuitas tarifi, pat ja Eiropas Savienība šobrīd vēl bauda izņēmuma stāvokli, ir uzbrukums brīvajai tirdzniecībai un pēc būtības tirdzniecības kara priekšvēstnesis, par ko vismaz Eiropā neviens bez drebuļiem negrib domāt.

ASV ievedmuitas tarifus izsuldināja it kā nacionālās drošības vārdā, taču faktiskā situācija ir tāda, ka pasaulē jau labu laiku ir tērauda pārprodukcija. Pirms diviem gadiem G20 samitā pasaules varenie plānoja attiecīgas darba grupas izveidi, lai tērauda pārprodukcijas problēmu risinātu, bet iznākums tai bijis, acīmredzot, līdzīgs kā ar daudzām darba grupām Latvijā, proti, bez taustāma rezultāta.

ASV noteiktie ievedmuitas tarifi pirmām kārtām bijuši mērķēti pret Ķīnu, kuras dempinga cenas un pārprodukcija īpaši negatīvi ietekmējušas kopējo tirgu. Tiesa, pavēršoties tagad šīm tērauda plūsmām pret Eiropu, šejienes metālu ražotājiem arī situācija neuzlabojas. Nevar arī aizmirst, ka ķīnieši savulaik masīvi finansējuši ASV deficītu, uzpērkot ASV valsts parādzīmes. Ja nu ķīnieši sadusmotos un nolemtu atbildēt ar pretreakciju, šīs parādzīmes iemetot tirgū, pasaules ekonomika nonāktu vēl nebijušās turbulencēs un visai nopietnās problēmās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izsolē piedāvās valsts parādzīmes

Žanete Hāka, 17.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ, 23, oktobrī, notiks Latvijas valsts vidēja termiņa obligāciju papildu emisijas izvietošana konkurējošā daudzcenu izsolē, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Parādzīmju emisiju fiksētas likmes apjoma izsoles datums ir 24.oktobris, bet fiksētais ienesīgums, ko noteiks Valsts Kase, tiks publicēts biržas NASDAQ OMX Riga mājas lapā pēc konkurējošās daudzcenu izsoles.

Konkurējošajā izsolē tiks piedāvātas parādzīmes deviņu miljonu latu apmērā, savukārt nekonkurējošajā izsolē – viena miljona latu apmērā. Vienas parādzīmes nominālvērtība ir 100 lati.

Parādzīmju dzēšanas datums ir 2018. gada 4. oktobris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Termiņuzturēšanās atļaujas ārzemēs ķīnieši negrābj par katru cenu; investīcijas izaugsmē nav cieņā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Austrālija kopš 1. jūlija labojumiem vīzu jeb faktiski arī Latvijā pazīstamo termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanā no Ķīnas ir saņēmusi tikai 19 iesniegumus. Tas ir ievērojams kritums no vairāk nekā 1679 ķīniešu pieteikumiem, kopš 2012. gadā Kanbera ieviesa TUA sistēmu, jeb vairāk nekā 62 pieteikumiem mēnesī. Vairāk nekā puse no pieteikumiem tika atraidīta.

Kādi tur startapi

Valdības politikas bumeranga efekts liek satraukties fondu pārvaldniekiem, kas bija cerējuši, ka nu ķīniešu dāsnās investīcijas plūdīs viņu biznesā, jo tieši tāds bija izmaiņu nolūks, raksta The Sydney Morning Herald (SMH). Kopš 2012. gada TUA kopumā Austrālijai ienesušas 3,8 mljrd. AUD (2,5 mljrd. EUR), un tie ir ieguldīti vai nu valdības parādzīmēs, vai arī premium klases nekustamajā īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav izlēgts, ka ECB kādā brīdī sāks pirkt korporatīvo parādu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenoto apjomīgo eiro drukāšanas programmu tirgus dalībniekiem radušās aizdomas, ka kādā brīdī šai iestādei parāda vērtspapīri uzpirkšanai varētu arī nepietikt. Tādējādi pastāv spekulācijas, ka ECB nāksies paplašināt savu uzpērkamo vērtspapīru sarakstu un sākt iegādāties arī, piemēram, korporatīvās parādzīmes.

To, ka šāda situācija ir visai iespējama, pagājušonedēļ apstiprināja arī Igaunijas centrālās bankas vadītājs Ardo Hansons. Proti, Igaunijas galvenais baņķieris atklājis, ka ECB jau tuvāko mēnešu laikā var atļaut nacionālajām centrālajām bankām iegādāties arī valsts kontrolēto kompāniju parāda vērtspapīrus. Pirms tam gan tikšot vērtēts, vai šo obligāciju iegāde nekropļos konkurenci (attiecīgi šī atsevišķiem uzņēmumiem būt iespēja uzņēmumam varētu ārkārtīgi lēti piesaistīt finanšu līdzekļus).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par velti investori aizdod arī ASV valdībai , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ investori pilnībā par velti lēmuši naudu nopakot ASV īsāka termiņa parādzīmēs, liecina pieejamā informācija. Proti, ASV pirmo reizi vēsturē izdevies pārdot trīs mēnešu parādzīmes ar ienesīgumu, kas vienāds ar apaļu nulli. Šādā veidā ASV valdībai izdevies piesaistīt līdzekļus 21 miljarda ASV dolāru apjomā.

Jāpiebilst, ka vairākās Rietumvalstīs situācija, kad valsts vērtspapīru izsolē spēj aizņemties pat ar negatīvu likmi, vairs nav nekāds jaunums. Tiesa gan, kaut kas tāds līdz šim nebija noticis attiecībā uz ASV parāda vērtspapīriem (otrreizējā tirgū ASV obligāciju ienesīgums gan ir negatīvs jau kādu labu laiku). Pārējā pasaulē tādām valstīm kā Somija, Vācija, Francija, Šveice un Japāna izdevies ar negatīvu likmi pārdot pat piecu gadu termiņa obligācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Izsolē pārdod valsts parādzīmes 24 miljonu eiro vērtībā

Žanete Hāka, 25.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien notikušajā konkurējošajās daudzcenu izsolē izsolītas valsts parādzīmes 24 miljonu eiro vērtībā, liecina informācija Nasdaq Riga.

Izsolē piedalījās pieci dalībnieki, un kopējais pieprasījums sasniedza 99,3 miljonus eiro.

Nekonkurējošajā izsolē pārdotas parādzīmes 6 miljonu eiro vērtībā. Pieprasījums sasniedza 30 miljonus eiro.

Vidējā svērtā un maksimālā apmierinātā peļņas likme (%) bija attiecīgi mīnus 0,025% un mīnus 0,020%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts parāds 2015.gada pirmā ceturkšņa beigās bija 8,2 miljardi eiro jeb aptuveni 32% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 806,4 miljoniem eiro mazāks salīdzinājumā ar 2014.gada beigām, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildes gaitu 2015.gada pirmajā ceturksnī.

FM ar informatīvo ziņojumu otrdien iepazīstinās valdību.

Valsts parāda apmēru galvenokārt noteica šā gada janvārī veiktā Eiropas Komisijas aizdevuma atmaksa 1,2 miljardu eiro apmērā.

Valsts iekšējais parāds nominālvērtībā 2014.gada beigās bija 1,38 miljardi eiro, 2015.gada pirmā ceturkšņa beigās - 1,52 miljardi eiro, ceturkšņa laikā pieaugot par 137,6 miljoniem eiro.

Valsts iekšējo parādu galvenokārt veido emitētās valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes un obligācijas, kuru nominālvērtība 2014.gada 31.decembrī bija 1,04 miljardi eiro. 2015.gada pirmā ceturkšņa beigās emitēto valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju un obligāciju apjoms bija 1,15 miljardi eiro, veidojot 14% no kopējā valsts parāda apjoma. Valsts iekšējā aizņēmuma apjomam pārsniedzot valsts iekšējā aizņēmuma atmaksāto apjomu, 2015.gada pirmajā ceturksnī emitēto valsts parādzīmju un obligāciju apjoms ir pieaudzis par 110,6 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2014.gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Muižnieks, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozes turpmākajiem gadiem liecina, ka valsts parāds pieaugs 2016. gadā, bet pēc tam nedaudz kritīsies

Izmaiņu iemesls ir nākamā gada aizņēmums, lai 2017. gada sākumā izpildītu iepriekšējo gadu saistības. Bet arī pēc diviem gadiem tiek plānots budžeta deficīts, kas būs jāfinansē. Līdz ar to Latvija parādu jūgā ir, bija un būs. Tomēr Latvijai ir viens no zemākajiem parādiem Eiropas Savienībā, intervijā DB uzsver Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Raksturojiet valsts parāda izmaiņas, sākot no tā pirmsākuma.

Valsts parāds sāka veidoties 1992. gadā, kad pirmais lielākais aizņēmums bija no Pasaules Bankas. Parāda apjomu raksturo procentos pret IKP, tādējādi redzams, ka līdz pat 2007. gadam tas bija ļoti zemā līmenī. IKP pieauga. Savukārt no 2008. gada ir ļoti straujš valsts parāda kāpums, kas ir krīzes sākums un pirmie aizņēmumi no Starptautiskā valūtas fonda. Attiecīgi rīkoties lika samilzušās vajadzības. Proti, bija liels budžeta deficīts. Tāpat bija jānodrošina likviditāte Parex bankai pēc tās pārņemšanas. Tā bija jānodrošina Valsts kasei ar aizņēmumu palīdzību. Tie bija aizņēmumi iekšējā tirgū – īstermiņa parādzīmes uz trīs mēnešiem, arī saistības ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru