Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

ASV regulatori otrdien paziņoja, ka Japānas automašīnu rezerves daļu ražotājam Takata piemērots rekordliels naudassods par neprecīzas informācijas sniegšanu saistībā ar sprāgstošajiem gaisa spilveniem, kas tikuši uzstādīti vairākos miljonus automašīnu.

ASV Ceļu satiksmes drošības pārvalde (NHTSA) norāda, ka Takata izvairījies no prasību ziņošanas, tostarp pieņēmis lēmumu regulatoram neziņot par diviem negadījumiem, neskatoties uz vairākiem bojā gājušajiem cilvēkiem šo defektīvo gaisa spilvenu dēļ.

NHTSA vēsta, ka uzņēmums šādu uzvedību demonstrējis jau 2009.gadā gan attiecībā pret ASV valdību, gan autoražotājiem, kuri uzstādījuši šos gaisa spilvenus savās automašīnās.

Takata noteiktais 200 miljonu dolāru (182,2 miljonu eiro) naudassods ir visu laiku lielākais, kādu piemērojusi NHTSA.

«Gadiem ilgi Takata ražojusi un pārdevusi defektīvus gaisa spilvenu piepūšanas mehānismus. Uzņēmums atteicies atzīst, ka tie ir defektīvi,» sacīja ASV transporta ministrs Entonijs Fokss.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Japānas automašīnu rezerves daļu ražotājs Takata, kuru skāris vērienīgs defektīvu gaisa spilvenu skandāls, šā biznesa gada pirmajā ceturksnī, kas noslēdzās jūnijā, strādājis ar trīs miljardu jenu (22,07 miljonu eiro) tīro peļņu, salīdzinot ar 38,65 miljardu jenu (284,3 miljonu eiro) zaudējumiem attiecīgajā laika periodā pērn, teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.

Takata piegādājusi defektīvus gaisa spilvenus vairākiem lieliem autoražotājiem, kuri bijuši spiesti īstenot ievērojamus automašīnu atsaukumus.

Šo defektīvo gaisa spilvenu dēļ pasaulē bojā gājuši astoņi cilvēki un vismaz 100 tikuši ievainoti.

Taču, neskatoties uz šiem atsaukumiem, Takata tirdzniecības apjoms palielinājies ASV, Indijā un Dienvidaustrumāzijā, un uzņēmums saglabājis prognozi, ka šis biznesa gads tiks noslēgts ar peļņu 20 miljardu jenu apmērā.

Desmit autoražotāji bijuši spiesti ASV vien atsaukt aptuveni 34 miljonus automašīnu, lai bez maksas automašīnās nomainītu defektīvos gaisa spilvenu piepūšanas mehānismus.

Japānas automašīnu rezerves daļu ražotāja Takata akciju vērtība trešdien nokritusies par 20% saistībā ar ziņu aģentūras Bloomberg informāciju, ka uzņēmuma ar gaisa spilvenu atsaukšanu saistītās izmaksas var sasniegt pat 2,7 triljonus jenu (21,2 miljardus eiro).

Kompānija aplēsusi, ka sliktākā gadījuma scenārijā nāksies atsaukt 287,5 miljonus gaisa spilvenu piepūšanas mehānismu, kopējām izmaksām sasniedzot 2,7 triljonus jenu, atsaucoties uz situāciju labi pārzinošu personu, vēsta Bloomberg.

Informācijas avots norāda, ka Takata un uzņēmuma klienti šobrīd cenšas vienoties par to, kā tiks sadalītas šīs izmaksas.

Takata iesaistīts vērienīgā starptautiskā skandālā saistībā ar defektīviem gaisa spilvenu piepūšanas mehānismiem, kas var izraisīt gaisa spilvenu piepūšanos ar pārmērīgi lielu spēku, tādējādi tam pārsprāgstot un automašīnā izraisot iespējamu nāvīgu atlūzu izplatīšanos.

Japānas autobūves kompānija Honda Motor Co. apstiprinājusi vēl vienu nāves gadījumu, ko izraisījis pārsprādzis Japānas uzņēmuma Takata ražots gaisa spilvens.

Tādējādi kopumā pasaulē šo defektīvo gaisa spilvenu dēļ bojā gājuši jau 11 cilvēki.

Jaunākais nāves gadījums noticis pagājušajā nedēļā, kad 17 gadus veca pusaudze nomira no ievainojumiem, kas tika gūti, kad viņas 2002.gada ražojuma Honda Civic sadūrās ar citu automašīnu, aktivizējot defektīvo gaisa spilvenu.

Honda ASV struktūrvienība trešdien apstiprināja šo nāves gadījumu, kas ir jau desmitais ASV, bet vēl viens cilvēks gājis bojā pēc negadījuma Malaizijā.

Uzņēmums vēsta, ka tas vairākkārt nosūtījis vēstules, aicinot šo automašīnu atvest uz remontu, taču tas tā arī nav ticis izdarīts.

Takata iesaistīts vērienīgā starptautiskā skandālā saistībā ar defektīviem gaisa spilvenu piepūšanas mehānismiem, kas var izraisīt gaisa spilvenu piepūšanos ar pārmērīgi lielu spēku, tādējādi tam pārsprāgstot un automašīnā izraisot iespējamu nāvīgu atlūzu izplatīšanos.

Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

Līdz ar ekonomikas augšupeju, uzlabojusies arī Latvijas iedzīvotāju finanšu rezerve, liecina Swedbank apkopotie dati.

Teju piektdaļai (17%) ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā (par 2% punktiem vairāk nekā pērn), savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

Pārējā iedzīvotāju daļa, aptuveni divas trešdaļas sabiedrības jeb 67% atzīst, ka viņu uzkrājums vērtējams apmēram vienas vidējās mēnešalgas apmērā. To, ka kopumā uzkrājumu veidošanas disciplīna pamazām uzlabojas, apstiprina arī paši iedzīvotāji. 53% aptaujāto norāda, ka veido uzkrājumus dažādiem mērķiem, turklāt pēdējo divu gadu laikā piektdaļa (19%) ir spējusi uzkrājumiem novirzīt vairāk naudas, nekā līdz šim, savukārt trešdaļa (34%) līdzšinējā apmērā.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas dati par 2018. gadu liecina, ka Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar savas mājsaimniecības finansiālo situāciju joprojām ir zema. 2013.gadā šis vērtējums bija 5 balles, un piecu gadu laikā tas ir audzis tikai par 0,4 ballēm sasniedzot 5,4 balles 10 baļļu skalā (0 - pavisam neapmierināts, 10 - pilnībā apmierināts).

Nemainīgi viszemāk apmierināti ar savas mājsaimniecības finansiālo situāciju ir seniori vecumā no 64 gadiem. Nemainīgi savu situāciju vērtē iedzīvotāji virs 75 gadiem, tas ir 4,8 balles gan 2013., gan 2018.gadā. Vērtējums par 0,3 ballēm ir audzis senioru grupā no 64-75 gadiem. Tagad arī tas sniedzas līdz 4,8 ballēm. Vientuļie iedzīvotāji vecumā virs 65 gadiem arī vērtē savu finansiālo situāciju ar 4,8 ballēm, kas ir labāk nekā 2013.gadā, kad vērtējums bija vien 4,4 balles.

Nedaudz labāk savu finansiālo situāciju vērtē iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem. Viņi novērtēja savu finansiālo situāciju par 0,6 ballēm augstāk nekā 2013.gadā, sasniedzot 5,3 balles 2018.gadā.

Sākusi darboties Viļņas tā sauktā spilvenu nodokļa deklarēšanas sistēma.

Lietuvas galvaspilsētā no 1.jūlija no katra tūrista par naktsmītnē pavadīto nakti tiek iekasēts tūrista nodoklis - viens eiro, kas tiek saukts par spilvenu nodokli.

Naktsmītņu īpašniekiem no 1. līdz 10.augustam vietnē uristorinkliava.vilnius.lt jādeklarē, cik liela bijusi iekasētā nodokļa summa, bet līdz 25.augustam tā jāpārskaita pašvaldībai.

Šis nodoklis nav jāmaksā nepilngadīgajiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Līdz gada beigām no spilvenu nodokļa atbrīvotas arī lielas tūristu grupas.

Viļņas pašvaldība lēš, ka spilvenu nodoklis nākamgad tās budžetu papildinās par diviem miljoniem eiro.

Japānas automašīnu rezerves daļu ražotājs Takata piekritis dubultot automašīnu atsaukumu ASV līdz gandrīz 34 miljoniem automobiļu, saistībā ar iespējamām problēmām ar uzņēmuma ražotajiem gaisa spilveniem.

Tādējādi šis atsaukums kļuvis par visu laiku lielāko ASV automašīnu nozares vēsturē.

Takata arī pirmo reizi atzinis, ka uzņēmuma ražotie gaisa spilveni, kas uzstādīti 11 autobūves kompāniju automašīnās, ir defektīvi.

Taču amatpersonas norāda, ka būs nepieciešami vairāki gadi, lai saražotu pietiekami daudz maiņas gaisa spilvenu piepūšanas mehānismus, kas tiek vainoti pie pašreizējām problēmām, visām automašīnām, kas aprīkotas ar Takata gaisa spilveniem.

Šis atsaukums īstenots pēc tam, kad Takata un ASV struktūrvienība TK Holdings oficiāli piekrita ASV Ceļu satiksmes drošības pārvaldes (NHTSA) apgalvojumiem, ka gaisa spilvenu piepūšanas mehānismu defekts rada drošības problēmas.

Japānas automašīnu rezerves daļu ražotājs Takata tiesā iesniedzis bankrota pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem, pirmdien paziņojusi kompānija.

Takata pieteikumu tiesā Tokijā iesniedza pēc uzņēmuma padomes sēdes.

«26.jūnijā notikušajā padomes sēdē mūsu kompānija nolēma sākt procedūru, iesniedzot pieteikumu bankrota aizsardzībai,» pavēstīja Takata, piebilstot, ka tiesa pieņēmusi pieteikumu.

Mediji vēsta, ka kompānijas saistības pārsniedz triljonu Japānas jenu (8,04 miljardus eiro).

ASV autodetaļu ražotājs Key Safety Systems, kas pieder Ķīnas Ningbo Joyson Electronic, pārņems Takata darbību, paziņojušas abas kompānijas.

Takata pārdos savus aktīvus un uzņēmumus Key Safety Systems par 1,588 miljardiem dolāru (1,421 miljards eiro), pavēstīja kompānijas.

Japānas automašīnu rezerves daļu ražotājs Takata jau šomēnes tiesā varētu iesniegt bankrota pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem, uzņēmumam gatavojoties pārdot aktīvus ASV kompānijai, piektdien vēsta laikraksts Nikkei.

Laikraksts norāda, ka Takata oficiālu lēmumu par bankrota pieteikuma iesniegšanu pieņems šomēnes paredzētajā padomes sēdē.

Nikkei raksta, ka ASV autodetaļu ražotājs Key Safety Systems, kas pieder Ķīnas Ningbo Joyson Electronic, pārņems Takata darbību.

Pēc šo ziņu nonākšanas atklātībā Tokijas fondu biržā pārtraukta Takata akciju tirdzniecība, lai sniegtu investoriem laiku šo informāciju apstiprināt.

Takata kopš 2013.gada ir ierauts vērienīgā starptautiskā skandālā saistībā ar defektīviem gaisa spilvenu piepūšanas mehānismiem, kas var izraisīt gaisa spilvenu piepūšanos ar pārmērīgi lielu spēku, tādējādi tam pārsprāgstot un automašīnā izraisot iespējamu nāvējošu atlūzu izplatīšanos.

Rudens izskaņā tika atvērta reģistrēšanās iespēja uz šī gada lielāko organizāciju drošībai veltīto pasākumu Baltijā – Baltijas drošības konferenci 2024. Šajā pavasarī tā norisināsies 11. aprīlī, Rīgā. Konferences rīkotājs ir Drošības profesionāļu asociācija (DPA), kas organizē šo pasākumu jau trešo gadu. Asociācijas biedrs, uzņēmējs Māris Baltbergs informē, ka strādājot pie konferences satura, kā vienmēr, padziļināti tiek domāts par tematiku aktualitāti un nozares problemātiku, taču papildu tam šogad pasākums ieguvis citus apmērus gan lektoru ģeogrāfijas ziņā, gan izstādes apmēra, plānoto dalībnieku un demonstrāciju ziņā.

2024. gada konferences tēma – Efektīva drošības pārvaldība

Papildus vieslektoru sesijām jau ierastajos drošības virzienos - fiziskā un tehniskā drošība, kiberdrošība un informācijas drošība, darba aizsardzība un labbūtība, ugunsdrošība un civilā aizsardzība, - tiks aplūkoti arī jauni temati, kas pēdējā laikā iemantojuši lielu aktualitāti gan organizāciju, gan privātpersonu sektorā – finanšu un telekomunikāciju krāpniecība, vispārējā krīžu vadība.

M. Baltbergs norāda, konference ir iespēja iepazīt vietējās un pasaules tendences drošības jomā. “Uzsvaru gribu likt uz iespēju iepazīties ar citiem nozares speciālistiem un izzināt vietējās pieredzes. Ne visiem ir praktiskas iemaņas ārkārtas situācijās vai šo situāciju izmeklēšanā. Konference piedāvā iespēju apvienot praktisko un teorētisko, izzināt scenārijus un iepazīt risinājumus. Šogad plānojam uz skatuves aicināt jau 16 vieslektorus no 8 valstīm, un sagaidām, ka tēmas iezīmēs galvenos diskusiju tematus un pieredzes apmaiņas stāstus starp apmeklētājiem visas dienas garumā,” stāsta Baltbergs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi.

KNAB atgādināja, ka, pildot likumā noteikto pienākumu pēc diviem mēnešiem atkārtoti izvērtēt apcietinājuma pamatotību, izmeklēšanas tiesneši laikā no 4.februāra līdz 14.februārim atkārtoti izskatīja jautājumu par nepieciešamajiem drošības līdzekļiem četrām apcietinātajām personām. Trijos gadījumos pieņemts lēmums mainīt drošības līdzekli no apcietinājuma uz drošības naudu attiecīgi 70 000, 100 000 un 200 000 eiro apmērā.

KNAB lūdza izmeklēšanas tiesnesim visām četrām personām pagarināt apcietinājuma termiņu, argumentējot ar konkrētiem faktiem, kurus šobrīd izmeklēšanās interesēs birojs nevarot izpaust.

Pret 70 000 eiro drošības naudu atbrīvots uzņēmējs Edgars Teterovskis, bet RS Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins un bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens no cietuma izlaists attiecīgi pret 100 000 un 200 000 eiro.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Šogad, 20. oktobrī, Rīgā notiks pirmais Ziemeļeiropas drošības tehnoloģiju samits, kas iezīmē zināmu pavērsienu drošības un aizsardzības industrijā. Kaut gan šīs nav pirmais starptautiskais drošības pasākums, tas tomēr atšķiras ar jaunu tendenci – runātāju ģeopolitiskās uzrunas savīt ar vietējās industrijas produktu un pakalpojumu klāstu, un prezentēt tieši vietējās tehniskās spējas. Kaut gan “Nordic SecTech Summit 2022” ir tikai viens pasākums, tas ir daļa no lielākas tendences drošības un aizsardzības industrijas attīstībā, par kuru var teikt, ka 30 gadus pēc neatkarības Latvijā top jauna, aizraujoša, eksportspējīga industrija.

Fiziskās drošības tirgus augs par 62,75 Miljardiem EUR tuvākajos 4 gados

Pasaules tirgus izpētes uzņēmums Technavio ir publicējis 2022.-2026. gada prognozi un analīzi par fiziskās drošības tirgu, kurā prognozēts, ka turpmāko četru gadu laikā tas palielināsies par 62,75 miljardiem euro.

Technavio lēš, ka 33% no šīs nākotnes izaugsmes radīsies Eiropā, un galvenie tirgi ir Apvienotā Karaliste un Vācija.

“Terorisms un noziedzība nav raksturīgi tikai jaunattīstības valstīm; šādu incidentu skaits pieaug arī attīstītajās valstīs,” norāda Technavio. “Tāpēc uzņēmumi, kā arī komerciālie un dzīvojamie kompleksi izmanto fiziskās drošības risinājumus, kas ietver videonovērošanu, piekļuves kontroli un citas drošības tehnoloģijas.”

Digitālā transformācija, kas aizsākās pirms vairākiem gadu desmitiem un savu kulmināciju sasniedza pandēmijas laikā, ir mainījusi mūsu darba metodes. Darbinieki soli pa solim pielāgojās jaunajam darba stilam, un tagad viņiem ir nepieciešama vēl lielāka elastība. Lai to nodrošinātu, rodas nepieciešamība pēc jaunām tehnoloģijām. Taču pāreja uz mūsdienīgu darba vidi ir saistīta ar papildu izaicinājumiem, lai izveidotu nesalaužamu uzņēmuma kiberaizsardzības vairogu. No atbilstošu IT risinājumu ieviešanas līdz iekšējās kultūras maiņai – kibernoturības veidošana nav sasniedzama tik vien kā ar “dažu soļu kombināciju”.

Rītdiena sākas šodien

Mainoties darba veidam, kad attālinātais darbs no jebkuras vietas pasaulē kļūst par mūsdienu dzīves realitāti, kā arī Baltijas valstīm saskaroties ar lielākiem kiberuzbrukumiem, būtiska kļūst uzņēmuma datu aizsardzība. Neatkarīgi no tā, vai esat mazs uzņēmums vai valstiski nozīmīga organizācija, tas, ka hakeru uzmanības centrā ir tikai lieli uzņēmumi, ir mīts. Jo elastīgāki vēlaties kļūt, jo lielāka uzmanība ir jāpievērš drošībai – jāaizsargā nemitīga patentētu datu plūsma mākoņos, attālinātās vidēs un birojā, kā arī jāsaglabā uzticama partnera tēls visās uzņēmējdarbības jomās.

Taču daudzas organizācijas joprojām nezina, ar ko sākt. Dell Technologies “Breakthrough” pētījums, kurā piedalījās 10 500 respondentu no vairāk nekā 40 valstīm un kurā tika pētīta cilvēku spēja pielāgoties digitālajām pārmaiņām, liecina, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš izpratnei par kiberdrošību un tehnoloģiskajiem procesiem. Dati liecina, ka 72% respondentu uzskata, ka darba paradumu maiņa viņu organizāciju ir pakļāvusi vēl lielākam riskam, savukārt 62% uzskata, ka organizācijas kiberdrošības vājākais posms ir tās darbinieki. Tomēr darbiniekiem ir jāzina, ka organizācija viņus atbalsta un rūpējas par digitālajiem rīkiem, ko tie izmanto ikdienā, strādājot birojā vai attālināti.

Katrs otrais jeb 50% aptaujāto šobrīd nespēj atlicināt kaut minimālu summu uzkrājumiem un atzīst, ka visu nopelnīto iztērē ikdienas vajadzībām, liecina Nordea bankas un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

Finanšu «drošības spilvens» jeb naudas līdzekļu uzkrājumi ir tikai 30% Latvijas iedzīvotāju, bet 61% to nav vispār.

Vienlaikus katrs desmitais jeb 11% aptaujāto norāda, ka dzīvo šodienai un par nākotni nedomā, liecina aptauja.

Par savu finanšu «drošības spilvenu» šobrīd ir parūpējušies vairāk nekā trešdaļa jeb 36% Latvijas vīriešu un ceturtā daļa jeb 25% sieviešu, tostarp 35% lauku iedzīvotāju un 29% rīdzinieku. Finanšu drošības spilvena esamība cieši saistīta ar iedzīvotāju izglītības un ienākumu līmeni – attiecīgi uzkrājumus sevis nodrošināšanai vairāk veido iedzīvotāji ar augstāko izglītību (35%) un augstiem ienākumiem (52%).

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums «Tesla Motors» Ķīnā atsauks vairāk nekā 14 000 «Model S» automobiļu saistībā ar defektīviem gaisa spilveniem, ko ražojis Japānas uzņēmums «Takata», piektdien paziņoja Ķīnas tirgus regulators.

Uzņēmums atsauks importētas «Model S» automašīnas, kas ražotas laika periodā no 2014.gada februāra līdz 2016.gada decembrim.

Regulators norāda, ka ietekmēto «Model S» automobiļu pasažieru puses gaisa spilveni aprīkoti ar «Takata» ražotu gaisa spilvenu piepūšas mehānismu, kas var izraisīt gaisa spilvenu piepūšanos ar pārmērīgi lielu spēku, tādējādi tam pārsprāgstot un automašīnā izraisot iespējamu nāvējošu atlūzu izplatīšanos.

«Takata» kopš 2013.gada ierauts vērienīgā starptautiskā skandālā saistībā ar defektīviem gaisa spilvenu piepūšanas mehānismiem.

Gandrīz katrs no pasaulē lielākajiem autoražotājiem bijis spiests atsaukt automašīnas, lai nomainītu defektīvos gaisa spilvenus, un šī defekta dēļ pasaulē bojā gājuši vairāk nekā 20 cilvēki un vēl gandrīz 300 guvuši ievainojumus.

Četri Japānas autoražotāji, Toyota Motor Corp, Mazda Motor Co, Honda Motor Co un Nissan Motor Co, visā pasaulē atsaukuši 3,4 miljonus automašīnu, raksta Reuters.

Automašīnas tiek atsauktas, jo pastāv iespēja, ka negadījuma laikā priekšējā pasažiera gaisa spilvens ražošanas defekta dēļ var nepareizi atvērties, kā rezultātā tas var aizdegties vai arī ievainot pasažieri. Autoražotāji ir saņēmuši dažus ziņojumus par gaisa spilvenu defektiem, taču neviens cilvēks neesot ievainots.

Gaisa spilvenu piegādātājs ir otrs lielākais gaisa spilvenu un drošības jostu ražotājs pasaulē Takata Corp, kura akcijas cena pēc paziņojuma saruka par gandrīz 10%.

Šis ir lielākais atsaukto automašīnu apjoms kopš Toyota atsauca vairāk nekā 7 miljonus transportlīdzekļus pērnā gada oktobrī. Visas šoreiz atsauktās automašīnas ražotas 2000. gadā vai vēlāk.

Japānas autobūves kompānijas Toyota un Nissan ceturtdien paziņoja, ka pasaulē atsauks vairāk nekā trīs miljonus automašīnu saistībā ar iespējamām problēmām ar Japānas uzņēmuma Takata ražotiem gaisa spilveniem.

«Toyota tagad paplašinās automašīnu atsaukumu pasaulē, ietverot vēl aptuveni 2 860 000 automašīnu, kas aprīkotas ar noteiktiem gaisa spilvenu piepūšanas mehānismiem priekšējā pasažiera pusē,» norāda kompānija.

Tikmēr Nissan pavēstīja, ka pasaulē atsauks 198 000 automašīnu, bet Mitsubishi atsauks 120 000 automobiļu.

Šie atsaukumi paredzēti, lai bez maksas automašīnās nomainītu defektīvu gaisa spilvenu piepūšanas mehānismu, kas var izraisīt gaisa spilvenu piepūšanos ar pārmērīgi lielu spēku, tādējādi tam pārsprāgstot un automašīnā izraisot iespējamu nāvīgu atlūzu izplatīšanos.

ASV drošības regulatori konstatējuši 303 nāves gadījumus saistībā ar gaisa spilvenu nepienācīgu atvēršanos automašīnās, kuras nesen atsaucis ASV autobūves gigants General Motors (GM), ceturtdien paziņoja Automašīnu drošības centrs (CAS).

Jau vēstīts, ka vairākas ASV varasiestādes pret GM sākušas izmeklēšanas saistībā ar to, kāpēc kompānija tik lēni reaģējusi uz Chevrolet Cobalt un Saturn Ion automašīnu aizdedzes defektiem, kas tiek saistīti ar 31 nelaimes gadījumu un 12 nāves gadījumiem.

Šī problēma konstatēta jau 2001.gadā, taču GM gaidījis līdz šā gada februārim, lai Ziemeļamerikā divos posmos atsauktu 1,62 miljonus automobiļu.

Autovadītāji vēsta, ka braukšanas laikā aizdedza pati izslēgusies, tādējādi atslēdzot elektrosistēmas, tostarp drošības gaisa spilvenus, kā novērots vairākos negadījumos.

Šī situācija radījusi jautājumus, kāpēc GM bija nepieciešams laiks līdz pagājušajam mēnesim, lai izsludinātu automobiļu atsaukšanu, un kāpēc ASV Ceļu satiksmes drošības pārvalde (NHTSA) nerīkojās, lai arī tā bija saņēmusi sūdzības.

Banku filiāļu nākotne ir konsultēt un palīdzēt klientiem orientēties finanšu jautājumos, savukārt tādas 20.gadsimtam raksturīgas lietas kā skaidra nauda un darbinieks rakstvedis filiālēs mazināsies, norāda Swedbank valdes loceklis un Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš.

Swedbank šogad apvienojusi četru filiāļu darbību. Divās pilsētās ārpus Rīgas, kur bankai bija divas filiāles, tās tika apvienotas. Arī Rīgā tika apvienotas divas tuvākās filiāles, un darbu turpināja viena. Vēl viena filiāle pārveidota par konsultāciju centru - Aizputē bija pilnas jaudas filiāle, kas nodrošina gan skaidras naudas operācijas, gan valūtas maiņu. Izvērtējot klientu aktivitāti un paradumus, banka secināja, ka ir racionāli atstāt to kā konsultāciju centru, bet tika slēgtas tādas 20.gadsimta filiālēm raksturīgas lietas kā skaidra nauda un darbinieks rakstvedis, skaidroja Bērziņš.

«Tā ir arī normāla banku attīstība, ka 20.gadsimta apkalpošanas modeļa iezīmes - skaidra nauda, darbinieks rakstvedis - ies mazumā,» raksturoja bankas valdes loceklis.

Japānas autobūves kompānija Honda Motor Co. ceturtdien paziņoja, ka pasaulē atsauc vēl 4,5 miljonus automašīnu saistībā ar iespējamām problēmām ar Japānas uzņēmuma Takata ražotiem gaisa spilveniem.

Tādējādi Japānas trešais lielākais autoražotājs šīs problēmas dēļ pasaulē jau kopumā atsaucis 24,5 miljonus automašīnu.

Honda jūnijā samazināja pagājušā biznesa gada peļņas datus, ņemot vērā vērienīgos automašīnu atsaukumus saistībā ar Takata ražoto gaisa spilvenu iespējamām problēmām.

Kompānija pagājušajā mēnesī paziņoja, ka uzņēmuma tīrā peļņa biznesa gadā, kas noslēdzās martā, veidoja 493 miljardus jenu (3,5 miljardus eiro), un tas ir par 14,1% mazāk nekā pirms gada.

Automašīnu atsaukumi paredzēti, lai bez maksas automobiļos nomainītu defektīvu gaisa spilvenu piepūšanas mehānismu, kas var izraisīt gaisa spilvenu piepūšanos ar pārmērīgi lielu spēku, tādējādi tam pārsprāgstot un automašīnā izraisot iespējamu nāvīgu atlūzu izplatīšanos.