Administratīvo tiesu nolēmumu datu bāzē (tiesas.lv) ir maz tādu spriedumu, kuru pamatā būtu strīds par iestādes nepamatotu atteikumu piešķirt kādam uzņēmumam ES struktūrfondu līdzekļus. Vai ES struktūrfondu piešķiršana norit gludi un bez jebkādām valsts pārvaldes kļūdām? Ja tā, šī būtu vienīgā joma, kurā iestādes darbojas nevainojami. Taču reālā situācija ir nedaudz cita un patiesie iemesli, šķiet, meklējami citur.

Situācijā, kad bankas kļuvušas atturīgas pat pret salīdzinoši perspektīviem projektiem, palielinās konkurences cīņa par pieejamajiem ES struktūrfondu līdzekļiem. To apjoms gan ir ierobežots, tādēļ daudzi projektu iesniedzēji nesaņem cerēto atbalstu. Ja iestādes atteikums ir pamatots, nekas cits neatliek, kā vien meklēt citus projekta finansēšanas avotus vai par «neveiksmīgo» projektu aizmirst.

Taču ir gadījumi, kad uzņēmumam, saņemot iestādes atteikumu piešķirt struktūrfondu līdzekļus, rodas šaubas par lēmuma pamatotību. Vienīgā iespēja pārbaudīt, vai tas bijis tiesisks – panākt tā pārbaudi administratīvajā tiesā.

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Pieeja vienotajam Eiropas tirgum veicinājusi transporta un loģistikas jomas attīstību, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par to, kādas iespējas transporta pakalpojumu un loģistikas risinājumu jomā Latvijas uzņēmējiem pavēris vienotais tirgus, kā arī ar kādiem izaicinājumiem līdz šim un arī nākotnē nāksies saskarties, DB aptaujāja vairākus nozares ekspertus gan no valsts pārvaldes, gan komersantu vidus. Taču vispirms daži skaitļi, kas ieskicē to, ka pieeja vienotajam Eiropas tirgum līdz ar Padomju Savienības sabrukumu un vēlāk arī Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (2004. gada 1. maijā) nesusi labumu tranzīta, transporta un loģistikas jomai.

Piemēram, autopārvadājumu kravu apgrozība sākotnēji saruka no 5,85 miljardiem tonnkilometru (tkm) 1990. gadā līdz 1,25 miljardiem tkm 1993. gadā, taču zaudētie apjomi jau 10 gados tika pārsniegti (6,16 tkm), bet 2004. gadā pieauguši līdz 7,32 miljardiem tkm, savukārt 2014. gadā – līdz 13,67 miljardiem tkm. Tostarp starptautiskajos pārvadājumos kravu apgrozības kāpums bijis daudzkārtējs no 2,16 miljardiem tkm 1997. gadā (kad mainījās statistikas datu ievākšanas kārtība) līdz 4,98 miljardiem tkm 2004. gadā un 10,93 miljardiem tkm 2014. gadā.

Paredzams, ka šogad uzņēmumi visā pasaulē iztērēs ap 127 miljardiem ASV dolāru (91,35 miljardiem eiro) nelegālo programmu izraisīto datoru drošības un darbības problēmu risināšanai un vēl ap 364 miljardiem (261,83 miljardiem eiro) informācijas noplūdes un datu pazušanas seku novēršanai, apgalvo Microsoft Latvia sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Mennika.

Šādi dati iekļauti jaunākajā tehnoloģiju tirgus izpētes uzņēmuma IDC un Singapūras Universitātes pētījumā par pirātisko datorprogrammu radīto kaitējumu finansiālo ietekmi, kuru šodien starptautiskās Play It Safe dienas laikā prezentē Microsoft. Pētījums atklāj, ka uzņēmumi visā pasaulē 2014.gadā iztērēs ap 127 miljardiem ASV dolāru (91,35 miljardiem eiro) nelegālo programmu izraisīto datoru drošības un darbības problēmu risināšanai un vēl ap 364 miljardiem (261,83 miljardiem eiro) informācijas noplūdes un datu pazušanas seku novēršanai. Arī patērētājiem pirātiskās programmas nodarīs ievērojamus finansiālus zaudējumus - šī gada laikā individuālie lietotāji iztērēs ap 25 miljardiem ASV dolāru (17,98 miljardiem eiro) datoru labošanai, kuri inficēti ar vīrusiem no nelegālas programmatūras.

Elektromobiļu kompānijas "Tesla Inc." dibinātājs un vadītājs Īlons Masks šogad ir ieņēmis pirmo vietu 400 bagātāko amerikāņu sarakstā, kuru publicējis žurnāls "Forbes".

Maska bagātība gada laikā pieaugusi par vairāk nekā 60 miljardiem ASV dolāru, sasniedzot 251 miljardu dolāru.

Otro vietu sarakstā ieņem tiešsaistes mazumtirdzniecības uzņēmuma "Amazon.com Inc." vadītājs Džefs Bezoss ar 151 miljardu dolāru. Pērn Bezoss bija šī saraksta līderis.

Saraksta trešajā vietā ir uzņēmējs Bils Geitss ar 106 miljardiem dolāru, ceturtajā vietā - uzņēmuma "Oracle" vadītājs Lerijs Elisons ar 101 miljardu dolāru, bet piektajā vietā - investors Vorens Bafets ar 97 miljardu dolāru bagātību.

Sestajā un septītajā vietā ierindojušies "Google" dibinātāji Lerijs Peidžs un Sergejs Brins ar attiecīgi 93 miljardiem un 89 miljardiem dolāru, astoto vietu ieņem bijušais "Microsoft" direktors Stīvs Balmers ar 83 miljardiem dolāru, devītajā pozīcijā iekļuvis bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs ar 76,8 miljardiem dolāru, bet 10.vietā ir mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Walmart" vadītājs Džims Voltons ar 57,9 miljardiem dolāru.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Vairāk nekā divu gadu laikā kopš jaunā ES struktūrfondu plānošanas perioda (2014.–2020.) sākuma atvērtas tikai 32 no kopumā 132 programmām, valsts iestāžu kūtrums rada ne tikai dīkstāvi uzņēmējiem, bet arī draudus Latvijai zaudēt daļu no ES piešķirtās aploksnes satura

Par to, ka, beidzoties iepriekšējā ES plānošanas perioda (2007. – 2013.) struktūrfondu projektiem 2015. gada decembrī, ir nepieciešams, lai jaunā ES plānošanas perioda (2014. – 2020.) programmas būtu jau atvērtas, DB jau vairākkārt rakstījis. Lai arī no tā brīža valdību veidojošajiem politiķiem skanēja optimistiski paziņojumi, tomēr realitāte ir daudz skaudrāka.

Viena lieta ir pieņemt noteikumus valdībā un juridiski atvērt programmas, bet pavisam kaut kas cits –veikt darbus, norāda SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Viņš atgādina, ka, lai varētu reāli īstenot projektus, ir nepieciešama attiecīga līguma parakstīšana, pirms tam vēl ir pieteikumu iesniegšana, to izvērtēšana, iespējams, vajadzīgi kādi precizējumi. To, ka politiķi komplektā ar ierēdņiem 2016. gadu ir padarījuši samērā trūcīgu attiecībā uz ES struktūrfondu pieejamību, atzīst arī citi. Uz ES struktūrfondu programmu atbalstu ir cerējuši daudzi – gan rūpnieki, gan celtnieki, gan pakalpojumu sniedzēji, un to trūkumu izjūt arī baņķieri. «Konkurētspējas paaugstināšanai bija iecere vēlreiz piesaistīt ES struktūrfondu atbalstu, taču pagaidām tāda eksistē tikai solījumu līmenī, kaut arī jau būs pagājuši vairāk nekā 20 mēneši,» sašutis par politiķu un ierēdņu neizdarību ir SIA Amber Wood līdzīpašnieks Ivars Akerfelds. Tā kā ģeopolitisko notikumu kontekstā Latvijā ir saasinājies jautājums par investīciju piesaisti, ES struktūrfondiem ir būtiska loma visas Latvijas tautsaimniecībā.

Eiropas Savienības (ES) attiecīgās varas institūcijas tā arī pagaidām nav spējušas vienoties par ES šā gada budžeta grozījumiem. Strīds pamatā notiek par papildus deviņu miljardu eiro piešķiršanu Erasmus un Sociālā fonda programmām, kur lauvas tiesu no strīdīgajiem deviņiem miljardiem aizņem Kohēzijas un Reģionālās attīstības fonda maksājumi (aptuveni septiņi miljardi EUR). Tā kā šī otrdiena bija pēdējā samierināšanas procedūras diena, tagad Eiropas Komisijai būs jānāk klajā ar jaunu ES 2013. gada budžeta projektu. Eiroparlamenta deputāts Ivars Godmanis skaidroa, ka šāda situācija Latvijai var nozīmēt budžeta deficīta pieaugumu.

«Eiropas Komisijas dati uz 31. oktobri parāda, ka struktūrfondos Latvija ir jau iesniegusi Komisijai apmaksai rēķinus par 105 miljoniem eiro (no kuriem: 41,4 miljoni eiro Eiropas Sociālajam fondam, 38,8 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fondam un 25,7 miljoni eiro Eiropas Kohēzijas fondam). Kopumā ES dalībvalstis uz 31.oktobri ir iesniegušas Komisijai rēķinus struktūrfondu apmaksai par 9, 7 miljardiem eiro. Taču Komisijas rīcībā ir tikai 3,7 miljardi eiro šiem maksājumiem. Tas nozīmē, ka uz šodienu Komisija var apmaksāt tikai 30% no iesniegtiem rēķiniem. Latvijai šī 30 % apmaksa nozīmē šogad nesaņemtus 70 miljonus eiro struktūrfondu naudas. Savukārt lauku attīstības programmas izpildei Latvija ir iesniegusi rēķinu par 48 miljoniem eiro. Kopā dalībvalstis ir šeit iesniegušas Komisijai rēķinus apmaksai par 3,4 miljardiem eiro. Komisijas rīcība ir šiem izdevumiem tikai 2,2 miljardi eiro. Ja nepieņem papildus budžetu, tad Komisija var apmaksāt tikai 65% no rēķiniem. Latvija tad nesaņems 16,8 miljonus eiro. Kopā nesaņemtā nauda Latvijai būtu : 70+16,8=86,8 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka par šādu summu automātiski pieaugtu Latvijas valdības budžeta deficīts , jo struktūrfondu un lauku attīstības projektu izpildītāji pēc likuma nevar ciest no tā, ka Komisija nespēj norēķināties ar dalībvalstu (t.sk. Latvijas) valdībām,» skaidro I. Godmanis.

Latvija budžetā no Eiropas Komisijas (EK) saņēmusi trešo no četriem 2004.-2006. gada perioda Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu noslēguma maksājumiem ~19 miljonu eiro apmērā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ietvaros.

«Tā ir ļoti pozitīva ziņa, jo nozīmē, ka Latvija ir veiksmīgi apguvusi visus iepriekšējā periodā pieejamos līdzekļus Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros, un tagad EK atmaksājusi pēdējos 5% no Latvijas deklarētajiem izdevumiem. Tādējādi kopumā šīs investīcijas ir nodrošinājušas tādu ieguldījumu Latvijas uzņēmējdarbības, zinātnes un publiskās infrastruktūras attīstībā, ko Latvija nebūtu spējusi panākt vienīgi ar budžeta līdzekļu un atbalsta saņēmēju pašu resursu palīdzību,» uzsver valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

ERAF ietvaros Latvijai 2004.-2006. gada periodā bija pieejams lielākais finansējuma apjoms salīdzinājumā ar citiem fondiem ~ 382 miljoni eiro, līdz šim Eiropas Komisija (EK) Latvijas budžetā bija atmaksājusi 95% no deklarētās summas ERAF ietvaros, savukārt atlikušos 5% EK dalībvalstīm izmaksā pēc tam, kad ir izskatīti un izvērtēti (konstatēts, vai izdevumi veikti atbilstoši) dalībvalsts iesniegtie noslēguma dokumenti par struktūrfondu apguvi. Latvija noslēguma dokumentus par struktūrfondu apguvi EK iesniedza kā viena no pirmajām ES dalībvalstīm trīs mēnešus pirms noteiktā termiņa 2010. gada jūnijā.

Visa Latvijā uzkrātā bagātība (uzņēmumi, mājsaimniecības, valsts) ir mīnus 10, 8 miljardi eiro, liecina Latvijas Bankas publiskotā statistika.

Sāksim ar ārvalstu tiešajām investīcijām. 2023. gada pirmajā ceturksnī tie bija 188 miljoni eiro, kas ir nenozīmīgi uz Latvijas kopējā ekonomikas fona. Tehniski 2021. gada statistikā bija vērojams milzīgs ārvalstu investīciju pieplūdums, bet tas, visticamāk, bija saistīts ar to, ka Swedbank pārreģistrēja bankas piederību no Latvijas uz Zviedriju. Tāpēc tās, visticamāk, ir grāmatvedības manipulāciju rezultātā izraisītas investīcijas. Tas, iespējams, attiecas arī uz milzu investīcijām 2022.gadā. Manuprāt, tās ir tādas pašas grāmatvedības manipulācijas, bet jau saistībā ar Krievijas sankcijām.

To arī parāda ārvalstu investoru reinvestētā peļņa Latvijā, kas 2023. gada pirmajā ceturksnī bija nepilni 100 miljoni eiro. Tas ir nekas pret Latvijas ekonomikas lielumu. Kovida laiks un postkovidalaiks ļoti pozitīvi ietekmēja finanšu sektoru. Te ir strikts līdzsvars starp pasīviem un aktīviem, ko kontrolē Latvijas Banka (LB) un Eiropas Centrālā banka (ECB). Tātad, ja 2020. gada pirmajā ceturksnī visa finanšu sektora kopējie aktīvi bija 58 miljardi eiro, tad 2023. gada pirmajā ceturksnī tie jau bija 77 miljardi eiro. Saistības ir līdzsvarā ar aktīviem, un tās kontrolē LB un ECB.

Latvijā 2010. gadā struktūrfondu īstenotājiem kopā izmaksāti 505,8 miljoni latu, kas ir 99,6% no ieplānotā, bet 2011.gadā ieplānots izmaksāt 686 miljonus latu, kas ir par 35% vairāk. «Šāds pieaugums ir ļoti ambiciozs - par 20% straujāks nekā ES kopumā. Lai varētu to īstenot, Latvijai 2011.gadā jādemonstrē daudz efektīvāka fondu apguve nekā vidēji ES,» laikrakstam Diena norāda ekspremjers Ivars Godmanis.

Pēc Godmaņa teiktā, 2011.gadā kohēzijai ES paredzētais pieaugums pret 2010.gadu ir 14,6% jeb 5,311 miljardi eiro. Pieaugums Reģionālās attīstības fondam (ERDF) un Eiropas Sociālajam fondam (ESF) ir par 15,3% jeb 4,527 miljardiem eiro. Kohēzijas fondam (ECF) - par 11,4% jeb 0,779 miljardiem eiro. «Šis arī ir vienīgais reālais pieaugums ES kopējā 2011. gada budžetā pret 2010. gadu, kas parāda, kādu nozīmi ES piešķir tieši šo fondu apgūšanai kā ekonomikas attīstības virzītājspēkam,» skaidro Godmanis.

Viņš norāda, ka vislabākā situācija Latvijai ir ar ESF apguvi - otrā vieta starp 27 dalībvalstīm; Igaunija ir trešā, Lietuva - septītā. Bet Kohēzijas fonda apguvē, kas pamatā aptver lielos infrastruktūras projektus - ceļus, tiltus utt., Latvija ir piektajā vietā starp 15 dalībvalstīm, kuras vispār saņem šos fondus, nedaudz apsteidzot Igauniju (sestā vieta), taču būtiski atpaliekot no Lietuvas otrās vietas. Vissliktāk Latvija apgūst EDRF līdzekļus (14. vieta, 22,75%), būtiski atpaliekot no Igaunijas (1. vieta, 41,1%) un Lietuvas (2. vieta, 37,32%). Tieši EDFR ir visvairāk saistīts ar jaunu darba vietu radīšanu, uzņēmējdarbības stimulēšanu un inovāciju ieviešanu. Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijai EDFR apguvē ir arī vismazākais temps.

ES struktūrfondu līdzfinansējuma palielināšana par teju 21 milj. Ls, līdz 47 milj. Ls ir labs katalizators uzņēmēju iecerēto investīciju projektu īstenošanai.

Tā vakardienas valdības lēmumu vērtē aptaujātie uzņēmēji. «ES struktūrfondu atbalsts ir dopings ražotājam jaunas ražotnes izveidei vai arī esošās modernizācijai,» tā ES struktūrfondu līdzfinansējuma nozīmi vērtē asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers. Viņš secina, ka tieši minēto iemeslu dēļ arī daudzi projekti tiek pieteikti atbalsta saņemšanai.

«Jā, daļa projektu pie kārotā atbalsta netiek un arī iecerēto projektu realizē mazākā apmērā vai sliktākajā gadījumā to iesaldē uz kādu laiku,» secina A. Plezers. Viņš gan norāda, ka ir uzņēmumi, kuri iecerēto investīciju projektu tomēr cenšas īstenot arī bez ES struktūrfondu atbalsta.

Pēdējo desmit gadu laikā ievērojami augusi Eiropas Savienības (ES) valstu starptautiskā tirdzniecība ar sešām austrumu partnervalstīm – Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu, liecina Eurostat dati.

Kopš 2002. gada, kad eksports uz austrumvalstīm bija 11,9 miljardi eiro, pērn tā sasniegusi augstāko atzīmi - 39,5 miljardus eiro. Savukārt importa apjomi pieauga no 10,4 miljardiem eiro 2002. gadā līdz savam augstākajam līmenim – 36,7 miljardiem eiro 2011. gadā, bet 2012. gadā nedaudz saruka līdz 35,3 miljardiem eiro.

Tirdzniecības pārpalikums ar šīm valstīm pērn bija 4,1 miljards eiro.

Šā gada sešos mēnešos ES eksporta apjomi uz austrumvalstīm turpināja augt, sasniedzot 19,4 miljardus eiro. Pērn attiecīgajā periodā apjomi bija 18 miljardi eiro. Savukārt importa apjomi saruka no 17,3 miljardiem eiro līdz 16,1 miljardam eiro.

Kopš pēdējās globālās finanšu krīzes daudz ticis runāts par taupību un stingrāku finanšu tirgu regulējumu, tomēr realitātē ir noticis tieši pretējais

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Pasaules Bankas rudens sanāksmē Vašingtonā pārrunājamā tematika nav no vieglajām – valstu parādu nasta turpina palielināties. Ja 2007. gadā valstu un privāto parādu apjoms pasaulē bija sasniedzis 107 triljonus ASV dolāru, divreiz pārsniedzot globālās ekonomikas jaudu, bet 2013. gada beigās pēc Starptautiskās Maksājumu izlīdzināšanas bankas datiem parādu apjoms bija pieaudzis jau līdz 150 triljoniem dolāru, 2,5 reizes pārsniedzot globālo IKP, aplēsis Spiegel.de. Un tas neskatoties uz visām taupības, konsolidācijas un stingrāka banku regulējuma runām. Var jau būt, ka 2007., 2008. gada krīze norakstāma uz globālās «gāzi grīdā» eiforijas rēķina, taču, ja no pieļautajām kļūdām netiek izdarīti nekādi vērā ņemami secinājumi, tad nākamā mācība jau ir sāpīgāka.

500 pasaulē bagātākie cilvēki 2022.gada pirmajā pusē zaudējuši 1,4 triljonus dolāru, aplēsusi biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg".

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" līdzdibinātāja un vadītāja Īlona Maska bagātība sarukusi par gandrīz 62 miljardiem dolāru, ASV interneta tirdzniecības giganta "Amazon" vadītāja Džefa Bezosa bagātība samazinājusies par 63 miljardiem dolāru un sociālā tīkla uzņēmuma "Facebook" dibinātāja Marka Zakerberga bagātība sarukusi par vairāk nekā 50%.

Tās ir lielas izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, kad izteikti bagāto cilvēku turība pieauga, pateicoties valdību un centrālo banku stimulu programmām Covid-19 pandēmijas dēļ.

"Bloomberg" to skaidroja ar straujo procentu likmju pieaugumu centrālajās bankās, lai cīnītos ar augsto inflāciju, kas ietekmē augsta riska aktīvus, tostarp uzņēmumu akcijas.

Korupcija Latvijai varētu izmaksāt līdz pat 5,67 miljardiem ASV dolāru (5,08 miljardiem eiro) gadā, liecina aplēses Eiropas Parlamenta pasūtītajā institūta RAND Europe pētījumā.

Ņemot vērā trīs dažādus korupcijas uztveres indeksus, pētnieki secinājuši, ka korupcijas dēļ Latvija katru gadu zaudē no 13,16% līdz 19,24% iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir no 3,4 miljardiem eiro līdz 5,08 miljardiem eiro.

Līdzās Latvijai korupcijas izraisīto zaudējumu ziņā ir Lietuva, Polija, Slovākija, Rumānija, Bulgārija, Horvātija, Grieķija un Itālija.

Kopumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs korupcijas izraisītie zaudējumi mērāmi no 179 miljardiem eiro līdz 990 miljardiem eiro gadā.

Šie skaitļi ir daudz lielāki nekā Eiropas Komisijas (EK) 2014.gadā publicētie dati. Tie zaudējumus lēsa ap 120 miljardiem eiro. Izdevums Politico gan atzīmē, ka EK pētījumā netika ņemta vērā netiešā korupcijas ietekme. Norādīts, ka korupcija ES pastāv dažādās formās un tai ir gan ekonomiskā, gan sociālā, kā arī politiskā ietekme.

Krievijas dabasgāzes monopola Gazprom peļņa šā gada pirmajā ceturksnī palielinājusies līdz 324,9 miljardiem rubļu (5,85 miljardiem latu) no 103,7 miljardiem rubļu (1,87 miljardiem latu) pērn attiecīgajā laika periodā, ziņo Associated Press.

Gazprom apgrozījums palielinājies par 14% līdz 956,8 miljardiem rubļu (17,22 miljardiem latu).

Straujais peļņas pieaugums skaidrojams ar neparasti auksto ziemu Eiropā un Krievijā, kas Gazprom ļāva palielināt pārdošanas apjomus, turklāt pērn attiecīgajā laika periodā kompānijas peļņa bija ievērojami zemāka, jo krīzes iespaidā bija sarukusi naftas cena.

Peļņas pieaugums ļāvis Gazprom samazināt kompānijas parādu apjomu par 29% līdz 997 miljardiem rubļu (17,95 miljardiem latu).

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Pēdējos gados novērotais straujais publisko tēriņu pieaugums komplektā ar ekonomiskās izaugsmes stagnāciju spiedīs meklēt risinājums.

Publisko tēriņu turpmāks straujš kāpums nozīmē, ka jāsāk domāt par izdevumu samazināšanu, rīkojot lietderības revīzijas un institūciju auditus. Alternatīva ir celt nodokļus, samazināt birokrātiskās prasības un atteikties no kādu sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu sniegšanas vai samazināt to kvalitāti, pieejamību. Kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp! Diemžēl, visticamāk, visi minētie būs kā komplekss risinājums.

Kāpēc? Tā, kā bija, vairs nebūs, pasaulē sākusies, iespējams, lielākā pārbūve kopš PSRS sabrukuma, tās pamatā būs ASV noteiktie ievedmuitas tarifi, uz kuriem savu atbildi jau sniegusi Ķīna un arī ES parādā nepaliks. Līdz šim par tarifu tirdzniecības kariem runāja kā par vēsturisku reliktu, tagad jāsecina – viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Var patikt, var nepatikt, bet tarifu karš nozīmē gan tiešus triecienus ES dalībvalstu, tostarp Latvijas, ekonomikām, gan arī netiešu ietekmi. Cik liela būs ietekme – tas pašlaik ir kā kopsumma vienādojumam ar vairākiem nezināmajiem, tāpēc cerēt uz būtisku tautsaimniecības izaugsmi ir samērā naivi, būs labi, ja tā būs kaut vai neliela, turklāt budžeta deficīta maģiskie 3% tiks tik un tā «pārkāpti». Sliktākajā scenārijā – recesija. Šādos apstākļos par būtiskiem valsts izdevumu palielinājumiem bez kādas ārējās piešprices ir jāaizmirst.

Uz Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) ES struktūrfondu informācijas centra bāzes izveidota jauna struktūrvienība - VPR ES struktūrfondu informācijas un uzņēmējdarbības centrs, kas nodrošinās koordinētu atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai reģionā, sadarbojoties ar iestādēm un organizācijām, kas piedāvā dažāda veida atbalstu uzņēmējiem.

Plānots, ka centrs pakāpeniski kļūs par vienas pieturas aģentūru uzņēmēju atbalstam, nodrošinot nepieciešamo zināšanu minimumu uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Centra speciālisti interesentiem piedāvā konsultācijas gan par to, kā uzsākt savu biznesu, gan arī par pieejamajiem atbalsta instrumentiem, padarot rezultātu sasniegšanu efektīvāku. Pakāpeniski tiks izveidota atsevišķa informatīvā sadaļa VPR mājaslapā www.vidzeme.lv, kur vienkopus būs pieejama informācija par to, kā uzsākt uzņēmējdarbību, kur meklēt dažāda atbalsta iespējas.

Tāpat mājaslapā būs pieejama informācija par tuvākajā nākotnē plānotajiem semināriem un citiem pasākumiem, kuru apmeklēšana varētu būtiski stiprināt zināšanas par veiksmīgas uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstīšanu. Paralēli konsultācijām un informācijas nodrošināšanai mājaslapā, tiks organizēti arī dažādi pieredzes apmaiņas braucieni pašvaldību uzņēmējdarbības speciālistiem un uzņēmēju grupām. Veidojot vienotu pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta tīklu, tiks stiprināta sadarbība ar pašvaldībām, nodrošinot konsultatīvo atbalstu piemērotu industriālo zonu atrašanā potenciālajiem investoriem un uzņēmējiem, kas vēlētos uzsākt darbību konkrētajās teritorijās.

Ekonomikas ministrija nākamās nedēļas laikā aicina uzņēmējus izteikt priekšlikumus par izstrādātajiem stabilizācijas plāna priekšlikumiem uzņēmējdarbības sekmēšanai.

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi priekšlikumus Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas rīcība plāna sadaļai Ekonomikas konkurētspējas uzlabošana, piedāvājot konkrētus uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus un konkrētus finanšu instrumentus, kas būtiski sekmētu uzņēmēju darbību. EM piedāvātais pasākumu plāns iekļauj aizdevuma instrumentus, galvojuma instrumentus, riska kapitāla fondus, ES struktūrfondu programmu un apmaksas pārskatīšanu, eksporta veicināšanas pasākumus un priekšlikumus pētniecības atbalstam.

Sadaļā Aizdevuma instrumenti EM piedāvā atdzīvināt pērnā gada Uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmu, kuras ietvaros Latvijas mazie un vidējie komersanti (MVK) var saņemt aizdevumu konkurētspējas uzlabošanai. Šī programma paredz aizdevumus MVK līdz Ls 3 miljoniem investīciju projektiem un līdz Ls 1 miljonam apgrozāmajiem līdzekļiem. EM rosina papildināt minēto programmu ar iespēju sniegt atbalstu arī lielajiem uzņēmumiem un grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem. Piedāvātie aizdevuma instrumenti paredz arī sniegt aizdevumus komercbankām komersantu kreditēšanas veicināšanai.