Ja e-muitas otrajai kārtai netiks piešķirts finansējums nedaudz vairāk par 12 miljoniem eiro, tad no 2025. gada Latvijā nebūs iespējams tranzīts, eksports, imports. Iespējamais risinājums ir nākamā Eiropas Savienības plānošanas perioda struktūrfondi.

Šāda aina pavērās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, skatot jautājumu par e- muitu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls atzina, ka e-muitas pirmsākumi ir meklējami 2003. gadā, kad izskanēja Eiropas Komisijas priekšlikums par bezpapīru muitas un tirdzniecības vidi, kam 2008. gadā sekoja e-muitas lēmums (nosakot e-muitas sistēmu galvenās komponentes un dalībvalstu uzdevumus IT projektu izstrādei un ieviešanai). Savukārt 2013.gadā tika izdota regula, ar kuru izveido ES Muitas kodeksu, kurš tiek piemērots no 2016. gada 1. maija. Minētā regula paredz datu apmaiņu starp muitas dienestiem un uzņēmējiem. Izmaiņas ir veicamas pārejas periodā, katrai sistēmai paredzot noteiktu datumu laika posmā no 2016.gada līdz pat 2025.gadam.

Pašvaldībām būs pieejami Eiropas Savienības (ES) struktūrfondi aizsargbūvju sakārtošanai, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" 18.janvārī sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Viņš akcentēja, ka pašvaldībās aizsargbūves ir jāsakārto tā, lai pilsēta neciestu pat lielos plūdos. Latvijā no plūdiem parasti cieš vienas un tās pašas pašvaldības, kuras jau ir zināmas, piebilda politiķis.

Runājot par plūdu postījumiem privātajos īpašumos, šajā gadījumā Jēkabpilī, Sprindžuks atzina, ka ne pašvaldība, ne valsts nevar segt zaudējumus privātiem īpašumiem.

Vaicāts par pašvaldību būvvalžu atbildību, izsniedzot būvatļaujas applūstošās teritorijās, Sprindžuks uzsvēra, ka saskaņā ar likumu drīkst būvēt privātās dzīvojamās mājas zonās, kur plūdu iespēja ir 1%. Tomēr ir jāizstrādā jauni hidro modeļi, jo plūdi ir biežāk nekā reizi 100 gados.

Jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums ir par ļoti aktuālu tēmu, proti, Eiropas Savienības (ES) fondi Latvijā. Īpaši vērtīgs ir vērtējums par situāciju pēc esošā ES fondu perioda beigām. Pozitīvi noskaņoti izskatās vien 13% no aptaujātajiem, un tikai katrs 33. uzskata, ka valstij ir skaidrs plāns, kā rīkoties pēc 2020. gada.

Tikmēr šis gads ir parādījis Latvijas ekonomikas atkarību no ES fondiem, par kuru pieejamību nākotnē nav skaidrības.

Eiropas Savienības (ES) budžeta plānošanas periods šobrīd ilgst 7 gadus (no 2014. līdz 2020. gadam). Lielākie finanšu instrumenti, kuru ietvaros Latvija saņem palīdzību, ir ES struktūrfondi (4.4 miljardi eiro) - Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonds –, kā arī Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fondi (kopā 1.2 miljardi). Tātad tie sildīs Latvijas ekonomiku vismaz līdz 2022. gadam, jo iesāktos projektus var turpināt īstenot vēl 2 gadus pēc kārtējā fondu apguves perioda beigām, dažkārt ilgāk.

9. maijā – Eiropas dienā – Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka uzsver, ka Eiropas Savienība nodrošina mieru un augstāko dzīves kvalitāti pasaulē

EK 2. maijā nāca klajā ar priekšlikumu jaunam daudzgadu budžetam. Par to jau satraukušies lauksaimnieki. Vai varat ieskicēt, kādas pārmaiņas Latvijai sola jaunais priekšlikums? Vai lauksaimniekiem ir pamats satraukumam? Daudzi sašutuši, ka finanšu ministre piekritusi maksāt lielākas iemaksas ES budžetā.

Eiropas Komisijas piedāvātais jaunais ES daudzgadu budžeta projekts atspoguļo šodienas politisko realitāti. Bez tradicionālajām prioritātēm klāt nākušas jaunas – migrācija, cīņa ar terorismu, drošības apdraudējumi. Šīs prioritātes prasa līdzekļus, bet liela neto maksātāja – Lielbritānija – ir ceļā uz izstāšanos no ES. Tāpēc gluži pragmatiski radusies nepieciešamība ES budžetu modernizēt un padarīt efektīvāku. Nācis klāt priekšlikums par veidu, kā daļēji kompensēt Lielbritānijas izstāšanās rezultātā zaudētos ieņēmumus – tie ir jauni nodokļi par vides piesārņojumu, plastikāta atkritumiem un naudas emisiju. Latvija ir paudusi apņēmību palielināt savas iemaksas ES budžetā, un tas ir apsveicami, jo tā ir atbildīga un solidāra rīcība. Budžeta projekts ir labas ziņas Latvijas lauksaimniekiem, jo, saskaņā ar lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Fila Hogana teikto, EK priekšlikumā Baltijas zemniekiem paredzēts tiešmaksājumu pieaugums par vidēji 13%, kamēr 16 citām valstīm, ieskaitot, piemēram, Bulgāriju, maksājumi samazināsies par vidēji 4%. Baltijas zemnieki būs ieguvēji no šīs līdzekļu pārdales.

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Latvijas Universitāte (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā pabeigusi Zinātņu mājas izbūvi. Līdz ar tās izbūvi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu studiju un pētniecības virzieni būs koncentrēti vienuviet, veicinot studiju un pētniecības nozaru sinerģiju un nodrošinot LU resursu efektīvu izmantošanu.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījums veido nozīmīgāko daļu no ēkas būvniecības un moderna aprīkojuma iegādes izmaksām 36 miljonu eiro apmērā. Zinātņu mājas izveide ir viens no veiksmīgākajiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izmantošanas piemēriem Latvijas izglītības un zinātnes sektorā. Akadēmiskā centra izbūves finansējumu veido ERAF līdzekļi, tos kombinējot ar Eiropas starptautisko finanšu institūciju - Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) aizdevumiem un LU pašu finansējumu.

Zinātņu mājas būvniecība tika uzsākta 2017. gada vasarā un noslēdzās 2018. gada decembrī, radot modernu vidi ar mūsdienīgu infrastruktūru divām LU fakultātēm un sešiem zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Zinātņu mājā turpmāk atradīsies: Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts.

Jaudīgāka tautsaimniecība ļauj vairāk ieņemt un vairāk tērēt. Baltijas valstu čempione gan nodokļu ieņēmumu, gan arī izdevumu apmērā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir Igaunija, jo tajā tautsaimniecība ir jaudīgāka, nekā tā ir ar iedzīvotājiem bagātākajās Latvijā vai Lietuvā.

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums. Būtībā šie dati ir tikai kārtējais skaudrais atgādinājums par to, cik svarīga ir tautsaimniecība, jo tikai uzņēmēji ir tie, kuri, maksājot nodokļus, uztur sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus.

Kopīgais starts

Baltijas valstīm ir kopīga pagātne pēdējo 100 gadu garumā, un arī to neatkarības atgūšanas laiks no PSRS visām ir 1990. gads, kas bija starta brīdis pārmaiņām tautsaimniecībā un būšanai par saimniekiem savā zemē. Tāpat visas trīs Baltijas māsas vienlaikus tika uzņemtas Eiropas Savienībā un NATO, savukārt pievienošanās eirozonai jau parādīja redzamas atšķirības, jo Igaunija to iespēja jau no 2011. gada, Latvija ‒ 2014. gada, bet Lietuva no 2015. gada. Pērnā gada inflācijas apmēros Baltija ir Eiropas čempione ‒ 2023. gada janvārī Latvijas inflācijas līmenis sasniedza 21,5%, kas bija vislielākais starp Baltijas valstīm, Igaunijā tas bija vismazākais – 18,6% ‒, bet Lietuvā tas sasniedza 20%.

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir nolēmusi ķerties pie pamatiem – uzdot pavisam vienkāršus jautājumus un mēģināt rast uz tiem atbildes, jo, aizmirstot šīs vienkāršās lietas, vērtības kļūst ačgārnas un svarīgais paliek aiz nesvarīgā. Pirmais mūsu jautājums ir: «Kur rodas nauda?» Tā nauda, kas visu kustina, kur rodas Latvijas bagātība? Atbilde ir nepieciešama, lai nesajauktu vērtību kārtību

Bagātības radītājs

Mūsu uzskats ir, ka bagātību rada cilvēks, kurš strādā. Tas, kurš rada preci vai pakalpojumu, kas ir nepieciešama, un to pārdod tirgū – iekšējā tirgū vai arī eksporta tirgos. Radītājs ir darbinieks vai uzņēmējs, par kura radīto preci vai pakalpojumu citi cilvēki brīvprātīgi, bez īpašiem likumiem vai pavēlēm maksā. Ar to būtu aprakstīts Latvijas bagātības radītājs vai tas, kur rodas nauda. Pavisam vienkārši, un tomēr, kādēļ sākas atrunas. Piemēram, tādas, kuras pat grafiskajā attēlojumā neesam norādījuši. Proti, pirmais, ko daži ļautiņi gribēs pieminēt, un ne bez pamata, būs Eiropas Savienības struktūrfondi. Tā taču ir nauda! Turklāt daļu no tās mēs paši fondos iemaksājam. Ir tikai viena atbilde – šī ir nodokļu maksātāju nauda. Nav svarīgi – Eiropas vai Latvijas. Tā ir nauda, kas jau radīta un tiek dota kā publiskā servisa pakalpojums.

Nākamajā Eiropas Savienības struktūrfondu periodā granti ražošanas iekārtu iegādei praktiski nav paredzēti, tomēr vismaz viens praktisks instruments ražotāju atbalstam ir palicis. 2011. gadā tika atjaunota uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) atlaide lielo investīciju projektiem. Kaut arī nodokļa atlaide atpaliek no grantu programmām gan atbalsta intensitātes, gan naudas plūsmas ziņā, lielie Latvijas ražotāji to atzinuši par pietiekami pievilcīgu, lai īstenotu vērienīgus attīstības projektus.

Ekonomikas ministrijas veiktie aprēķini* liecina, ka nodokļu atlaide tiek atgūta ar uzviju, tomēr Finanšu ministrija joprojām cenšas šo faktu ignorēt. No sākotnēji iesniegto 9 projektu biznesa plāniem izriet, ka laika posmā no 2011.-2019. gadam kopējais projektus īstenojošo uzņēmumu apgrozījums būs par 529 mlj. EUR lielāks, eksports par 417 mlj. EUR lielāks, kā arī tiks radītas 315 jaunas darba vietas. Ražotājiem piešķirtā UIN atlaide 31,6 mlj. EUR apmērā vēl pirms tās izmantošanas tiks segta ar papildus darbaspēka nodokļiem 28,0 mlj. EUR apmērā. Jāpiebilst, ka aprēķinos būtu jāņem vērā arī papildus gūtā peļņa (tātad lielāka ar UIN apliekamā bāze), kā arī papildus nodokļu maksājumi piegādātāju ķēdē.

Kredītu izsniegšanas bums Latvijā nav gaidāms, tomēr bankas finansiāli nav ieinteresētas turēt naudu, jaunu kredītu izsniegšanai svarīgākais ir uzticība un valsts spēja nodrošināt krāpnieku sodīšanu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs un a/s SEB banka valdes loceklis un finanšu direktors Kārlis Danēvičs. Viņš nenoliedz, ka sabiedrība un bizness vēlas, lai bankas vairāk kreditē, taču kreditēt tikai tādēļ, lai stimulētu piedāvājumu iekšējā Latvijas tirgū, kur sarūk iedzīvotāju skaits, ekonomiski ir neefektīvs instruments, jo, bārstot naudu no helikoptera, nekas nemainīsies. Tāpēc labākais risinājums ir tad, ja uzņēmēji dodas uz bankām pēc kredītiem, jo ir idejas, kā ražot ekonomiski efektīvāk, sākt ražot jaunus izstrādājumus utt. ES struktūrfondi bija veiksmīgs piemērs, kurš veicināja pieprasījumu pēc kredītiem jaunu ideju īstenošanai.

Valdības sociālie partneri - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) tikšanās laikā ar Ministru prezidenta amata kandidātu Māri Kučinski valdības deklarācijas veidošanas procesā vienojās par kopīgām turpmākā darba prioritātēm: sociālā dialoga stiprināšanu, Latvijas uzņēmējdarbības attīstību, konkurētspējas veicināšanu un investīciju piesaisti, informē LDDK.

Kopīgu prioritāšu īstenošanai partneri sarunā diskutē par sekojošiem uzdevumiem: atjaunot aktīvu sociālo dialogu. Svarīgi ir sekot mērķiem, kas definēti Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP2020), un, kas paredz tautsaimniecības izaugsmes veicināšanu, to sekmīgai realizācijai būtiski veidot dialogu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes un tās apakšpadomju ietvaros.

Lai nodrošinātu tautsaimniecības izaugsmi, valdībai kopā ar sociālajiem partneriem ir nepieciešams vienoties un īstenot nodokļu politikas stratēģiju 2017.-2020.gadam Latvijā, radot Baltijas jūras reģionā konkurētspējīgu, prognozējamu un stabilu nodokļu sistēmu. Latvijas nodokļu politikai ir jāveicina uzņēmējdarbības attīstība un vēlme investēt, kā arī jānodrošina nodokļu iekasējamības palielinājumu.

Jau šā gada sākumā spēkā stājies Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, taču pagaidām neviens vēl nav iesniedzis pieteikumu; atbildīgās institūcijas norāda, – šis vēl ir «ieskriešanās» posms, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz šim vēl neviens jaunuzņēmums nav pieteicies Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma priekšrocībām. Vaicāts, kāds tam varētu būt iemesls, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko atbild, ka šis ir ieskriešanās posms. «Ir virkne jautājumu. Pērn vairākās konferencēs dalījāmies ar informāciju par likumu, un šī skaidrošna ir jāturpina. Vēl joprojām cilvēkiem ir sajūta, ka valsts pārvalde ir smagnēja, mums ir «jānotirgo» ideja startup vidē, ka šāda programma ir laba, ka ir vērts pie mums atnākt, ka formalitātes būs ātras, efektīvas un būs jēga no tā. Ir uzņēmumi, kas uzdod jautājumus, un tagad tie ir jāapkalpo, lai uzņēmēji noticētu, ka iniciatīva ir jēdzīga,» viņš saka.

Jaunbūvējamā Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu māja nodrošinās darbu 430 zinātniekiem un mācībspēkiem, svinīgajā pamatakmens ielikšanas pasākumā uzsvēra LU pārstāvji.

Zinātņu māja ir otrā no kopumā trim paredzētajām LU Akadēmiskā centra ēkām un tās būvniecību plānots noslēgt 2018.gada rudenī. Savukārt trešo - LU Rakstu māju plānots uzbūvēt līdz 2020.gada beigām

LU Zinātņu māju būvēs septiņos stāvos, kuros būs izvietots lāzercentrs, medicīnas muzejs, kā arī seši institūti - Astronomijas, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas, Fizikas, Atomfizikas un spektroskopijas, Materiālu mehānikas, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūti.

Vēl ēkā atradīsies Fizikas un matemātikas fakultāte, Medicīnas fakultāte un 78 zinātniskās un mācību laboratorijas, kā arī 23 auditorijas un semināru telpas. Kopumā ēkā varēs uzņemt 2000 studentu.Zinātņu mājas būvniecības kopējās izmaksas ir 38 miljoni eiro. 79% apmērā projektu līdzfinansē Eiropas Savienības struktūrfondi. Savukārt 14% atvēlētā finansējuma sedz valsts, bet 7% - universitāte.

#Kučinska valdības darbības laikā Latvijas ekonomika sasniedza pirmskrīzes līmeni, kas ir pozitīvi, lai arī tas notika diemžēl daudz vēlāk nekā tuvākās Baltijas jūras reģiona valstīs.

Šajās dienās aprit divi gadi, kopš Latvijā strādā Māra Kučinska valdība. Šīs valdības darbam bijuši vairāki izaicinājumi, taču kopumā darba devējiem ar šo valdību ir bijis veiksmīgs dialogs un kvalitatīvs konsultāciju process divu gadu periodā.

Šajā laikā regulāri ir notikušas Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) – kopumā 12 – sēdes divu gadu laikā. Savukārt vienošanās norādīja kopīgos virsmērķus, sasniedzamos indikatorus, kā arī reformu virzienus ekonomiskā izrāviena veicināšanai. Šādu sadarbības apliecinājumu 2016. gada 9. augustā M. Kučinskis valdības vārdā parakstīja ar LDDK, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Zinātņu akadēmiju.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).