Jaunākais izdevums

Valsts amatpersonas statusa dēļ maksātnespējas administratoru rindas kļuvušas retākas; iespējams, sagaidāms vēl otrais un trešais administratoru bēgšanas vilnis, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī normatīvos ir atļauts savienot zvērināta advokāta un maksātnespējas administratora amatus, tomēr bažas par kontrolējošo iestāžu interpretāciju attiecībā uz to, ko drīkst un ko nedrīkst valsts amatpersona saistībā ar interešu konflikta novēršanas doktrīnu, zvērinātiem advokātiem spiež izdarīt izvēli. Kopumā uz jautājumu, vai viņi vēlas kļūt par valsts amatpersonām, ir jāatbild aptuveni 140 zvērinātiem advokātiem, kas vienlaikus ir arī maksātnespējas administratori.

Maksātnespējas administratora sertifikātu ir nolicis arī Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs un zvērināts advokāts Olavs Cers. Kopumā kopš gada sākuma valsts amatpersonas statusa dēļ darbību maksātnespējas procesa administratora profesijā pārtraukušas 35 personas, no kurām 22 ir zvērināti advokāti, liecina minētās asociācijas dati, tostarp zvērināts advokāts Jānis Jurkāns, zvērināts advokāts Ainars Kreics, zvērināts advokāts Raivo Sjademe, zvērināts advokāts Andris Mālenders un citi.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienests uz DB uzdoto jautājumu, cik maksātnespējas administratori ir iesnieguši valsts amatpersonas deklarācijas, norāda, ka šādu informāciju nevar sniegt, jo Maksātnespējas administrācija (MAN) nav sniegusi dienestam informāciju, cik vispār šādām personām ir jābūt. Līdz ar to nav iespējams sniegt informāciju, cik ir iesnieguši deklarācijas.

Visu rakstu Varētu nākt vēl divi aiziešanas viļņi lasiet 8. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa atcēlusi lielāko daļu no Jūrmalas pašvaldības policijas piemērotā naudas soda kādai sievietei, kura kūrortpilsētā bez caurlaides bija iebraukusi 77 reizes. Šis ir pirmais šāda veida precedents, trešdien vēstīja LNT rīta ziņu raidījums 900 sekundes.

Jūrmalas iedzīvotājai Santai pašvaldības policija par iebraukšanu pilsētas teritorijā bez caurlaides bija piemērojusi sodus 3850 eiro apmērā jeb 50 eiro par katru iebraukšanu bez caurlaides. Santa protokolus saņēma tikai piecus mēnešus pēc pirmā pārkāpuma izdarīšanas, tādēļ vērsās pie juristes, jo uzskatīja, ka policijai bija jābrīdina daudz ātrāk.

Sākotnēji Jūrmalas rajona tiesa atzina, ka Santai jāmaksā viss sods, taču pēdējā instance - Rīgas apgabaltiesa - atcēla 76 administratīvo pārkāpumu protokolus, atstājot spēkā tikai pirmo - 50 eiro apmērā. Tiesa spriedumā norāda, ka, novēloti piemērojot sodus, netiek sasniegts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktais soda mērķis - atturēt personu no atkārtotas pārkāpumu izdarīšanas. Līdzšinējā sistēma gluži pretēji veicinājusi pārkāpumu sistemātiskumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABLV Bank ceļš uz reputācijas atgūšanu nenozīmē klientu atgriešanos Latvijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu pauž zvērināts advokāts Olavs Cers. Pat, ja īstenojas pašlikvidācijas scenārijs un kredītiestādes klienti saņem visu naudu, ilgais neziņas periods un iesaldētie darījumi pieliks punktu uzņēmēju vēlmei izmantot Latviju savas naudas plūsmas organizēšanai. Šādu secinājumu advokātam liek izdarīt sarunas ar nozarē iesaistītajiem uzņēmējiem. «Viņiem pietiek. Tie, kuri savu naudu no bankas dabūs, šeit neatgriezīsies,» prognozē O. Cers.

Ārkārtīgi vīlušies

«Juridiskām personām nauda kontā ir nepieciešama saistību izpildei, nevis uzglabāšanai. Bet maksājumi nav izpildīti. Ārvalstu komersanti vai tā dēvētie nerezidenti ir ārkārtīgi vīlušies ne tikai vienā kredītiestādē, bet sistēmā kopumā. Viņi gadu gadiem ir strādājuši ar šo banku, šajā valstī, veikuši līdzīgus darījumus, un viss ir bijis kārtībā. Tagad viņi uzzina, ka banku likvidē, iespējams, tieši nerezidentu darījumu dēļ, turklāt būs jāgaida pusgads vai gads, kamēr naudu varēs saņemt atpakaļ,» situāciju no ABLV Bank nerezidentu klientu puses ieskicē O. Cers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Administratori vēršas pie ģenerālprokurora

Māris Ķirsons, 21.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lūdz pārtraukt atbildīgo valsts amatpersonu bezdarbību, kuras rezultātā patlaban Latvijā ar normatīvajiem aktiem nav nodrošināts maksātnespējas procesu tiesiskums

Par to intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Olavs Cers.

Vēršanās pie ģenerālprokurora saistīta ar faktu, ka līdz ar Satversmes tiesas sprieduma interpretāciju un valsts amatpersonas statusa piemērošanu administratoriem normatīvā regulējuma pretrunas liedzot administratoriem īstenot tiesisku maksātnespējas procesu. Lai to nodrošinātu, no administratora pienākumu pildīšanas šobrīd būtu jāatkāpjas faktiski visiem praktizējošajiem administratoriem, paralizējot maksātnespējas procesu valstī. Tas saistīts ar faktu, ka līdz šim administratori darbojās privāttiesisko attiecību jomā, kam piemērojami pavisam citi principi nekā publiskajās tiesībās, kur tagad «ielikti» administratori kā valsts amatpersonas. Taču šīs pretrunas, pēc O. Cera sacītā, Tieslietu ministrija kā par maksātnespējas jomu atbildīgā nav ne risinājusi, ne novērsusi. Norma, kas paredz maksātnespējas procesa administratora pielīdzināšanu valsts amatpersonai, Saeimā tika pieņemta jau 25.09.2014., tātad ministrijas rīcībā bijis pietiekami ilgs laiks, lai parūpētos par šīs sistēmas praktisko jautājumu sakārtošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vairāki advokāti izveidojuši Maksātnespējas tiesību advokātu sekciju

Zane Atlāce - Bistere, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzskatot, ka ir iespējams uzlabot maksātnespējas administratoru uzraudzību bez finansējuma palielināšanas, 27 advokāti ir izveidojuši Latvijas zvērinātu advokātu padomes (LZAP) Maksātnespējas tiesību advokātu sekciju (MTAS) un gatavo priekšlikumus Saeimas Juridiskajai komisijai maksātnespējas procesa efektivizācijai, informē Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Komunikācijas konsultante Elīna Kalniņa.

«Publiski ir izskanējis, ka 2017.gada valsts budžetā tiesiskās vides uzlabošanai Tieslietu ministrijai piešķirti 6,5 miljoni eiro, kas pamatā tiks maksātnespējas administrācijas stiprināšanai. Mēs atbalstām maksātnespējas administratoru pakalpojumu tirgus liberalizāciju, tomēr tērēt šādus līdzekļus 283 maksātnespējas administratoru uzraudzībai ir nesamērīgi,» skaidro LZAP priekšsēdētāja vietniece un zvērināta advokāte Guna Kaminska.

«Lai tautsaimniecībai vitāli svarīgā maksātnespējas reforma noritētu sekmīgi, arī mēs vēlamies aktīvi līdzdarboties atbilstošu tiesību aktu izstrādē un pilnveidošanā. Pašlaik gatavojam jaunu administratoru uzraudzības un kontroles modeli iesniegšanai Saeimā, jo redzam, ka to ir iespējams efektivizēt arī bez finansējuma palielināšanas. Priekšlikums ietver speciālas disciplinārlietu kolēģijas izveidi, kurā darbotos gan visu juridisko profesiju pārstāvji, gan Tieslietu ministrijas un tiesu sistēmas pārstāvji. Vienlaikus atbalstām arī lielākas lomas piešķiršanu administratoru uzraudzībā tiesai un kreditoriem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maksātnespējas procesi var kļūt politiski ietekmējami

Sandris Točs, speciāli DB, 01.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saimnieciskos strīdos nepieļaujama politiskā spiediena instruments un dubultie standarti – tā nozares pārstāvji vērtē grozījumus Maksātnespējas likumā, kurus tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs nosaucis par «maksātnespējas reformu», trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina par būtiskākajām izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējo regulējumu, nosauc to, ka maksātnespējas administratorus turpmāk iecels Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktors, kamēr iepriekš par administratoru varēja kļūt, nokārtojot eksāmenu un saņemot sertifikātu no administratoru profesionālās asociācijas. Blakus profesionālajām zināšanām eksaminācijas komisija tagad vērtēs arī kandidāta reputāciju. Tiek ieviesta arī disciplināratbildība maksātnespējas procesa administratoriem, kas attieksies arī uz tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) uzraugošajām personām, MNA dotas tiesības veikt pārbaudi administratora prakses vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Unificēto maksātnespējas likumu piedāvā sadalīt trīs speciālajos

Māris Ķirsons, 14.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai padarītu saprotamāku maksātnespējas procesu un tā iespējamos risinājumus, kā arī palielinātu atgūto kreditoru līdzekļu apjomu, pašreizējo maksātnespējas likumu piedāvā sadalīt trijos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viens regulētu fizisko personu maksātnespēju, otrs – juridisko personu sanāciju un trešais – juridisko personu likvidāciju. Šādu ideju izvērtēšanai Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Maksātnespējas tiesību advokātu sekcijas konferencē izteica tās vadītājs, bijušais Latvijas Sertificēto administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs, zvērināts advokāts Olavs Cers.

Visus trīs ievērojami atšķirīgos virzienus likumdevējs pašlaik cenšas regulēt ar vienu universālu likumu, kas nesasniedz gaidītos rezultātus. Vai šāds risinājums tiks iedzīvināts Latvijā, pašlaik skaidrības nav. Atsevišķi likumi par parādnieka reorganizāciju un sanāciju ir vismaz deviņās ES dalībvalstīs; vairākās valstīs ir viens maksātnespējas likums fiziskajām un cits – juridiskajām personām. Idejai par vienotā maksātnespējas likuma sadalīšanu trijos ir gan savi ieguvumi, gan arī riski. Par tuvāko iespējamo soli šajā virzienā tiek pieminēts grūtībās nokļuvušu uzņēmumu sanācijas regulējums, kas pašreizējā Maksātnespējas likumā atbilst tiesiskās aizsardzības un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesam. Šāds viedoklis ir saistīts ar faktu, ka ES augstākajās iestādēs jau ilgāku laiku «klejo» tā dēvētās restrukturizācijas direktīvas projekts, pret kuru, maigi izsakoties, ļoti «rezervēti» izturas lielās un bagātākās valstis, jo tādējādi faktiski var sākties parādu «piedošanas» vilnis, kas var radīt neprognozējamas sekas – kāpēc jāmaksā parāds, ja var izmantot parāda norakstīšanu un atbrīvošanos no tā maksāšanas? Ir vēl kāda nianse, kas signalizē par to, ka pašreizējais regulējums (tā piemērošana) sevi ir diskreditējusi, jo Doing Business reitingā Latvija gada laikā no 43. vietas ir noslīdējusi uz 53. vietu. Ieskatam: 2017.gada pirmajā pusgadā nodrošināto kreditoru prasījumu atgūšanas rādītājs ir 26%, tas ir, 26 centi no katra eiro, bet nenodrošinātu kreditoru prasījumu atgūšanas rādītājs ir katastrofāli zems – vien 3%, tas ir, trīs centi no katra eiro. Taču ko gan varētu sagaidīt, ja 64% no visiem uzņēmumiem, kuriem tiek pasludināts maksātnespējas process, ir tukšie uzņēmumi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Krūmiņš uz tiesas sēdi ierodas cietumnieka kostīmā ar nogrimētu seju un galvu

LETA, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Komentāri

Pievienot komentāru