Eksperti

Vasara – piemērotākais laiks biznesa procesu uzlabošanai

Viesturs Slaidiņš, Jumis Pro vadītājs,14.07.2025

Jaunākais izdevums

Lai arī laika apstākļi par to neliecina, strauji tuvojas vasaras vidus, kas tradicionāli ir "karstākais" atvaļinājumu periods un vienlaikus arī klusākais laiks daudzās darbavietās.

Aizvadīto gadu statistika rāda, ka jūlija nogalē izmantoto brīvdienu kopējais apjoms dienā ir 2,5 reizes lielāks nekā vidēji gadā. Tas nozīmē, ka šajās vasaras nedēļās atpūšas teju trīsreiz vairāk strādājošo nekā citkārt. Darba vietās tam ir atšķirīgas sekas. Dažos uzņēmumos strādājošajiem nākas krietni nopūlēties, pildot ne vien savus, bet arī kolēģu pienākumus, savukārt citās darba apjoms krietni samazinās un darbošanās notiek mierīgākā "vasaras režīmā".

Šoreiz vēlos pievērsties tieši otrajiem. Proti, paanalizēt, kā jēgpilni piepildīt šo pieklusuma periodu, lai rudenī uzņēmums būtu labākās pozīcijās nekā patlaban. No neskaitāmām iespējām vēlos vērst uzmanību uz trīs aktuāliem virzieniem, kas palīdzēs uzņēmumam kļūt stiprākam konkurences cīņā un pragmatiskāk izlietot resursus.

Pirmais ir digitalizācija. Pāreja uz digitāliem risinājumiem sākusies tik sen, ka varētu šķist, ka visi svarīgākie procesi jau ir pārnesti uz datorsistēmām. Taču reālā pieredze rāda ko citu. Joprojām daudzos Latvijas uzņēmumos un iestādēs ir saglabājušies seni ieradumi, kas samazina produktivitāti. Piemēram, atsevišķi darbinieki joprojām reģistrē saņemtos pasūtījumus vai jaunus klientus kladē, un mēneša beigās kāds cits darbinieks informāciju ievada datorsistēmā. It kā sīkums, ko nav vērts mainīt, taču gada griezumā tas pārvēršas daudzās nelietderīgi izlietotās darba stundās. Vasaras klusais posms ir ideāls brīdis, lai paskatītos uz biznesa procesiem «no malas», kritiski izvērtētu to efektivitāti un veiktu nepieciešamās korekcijas. Lēnāks darba ritms ļauj darbiniekiem nesteidzīgi apgūt jauno kārtību un arī vadītājiem ir vairāk laika izvēlēties piemērotākos risinājumus un vajadzības gadījumā pāriet uz jaunu datorsistēmu.

Otrais svarīgais virziens ir kiberdrošība, kas ir cieši saistīta ar digitalizāciju. Jo vairāk informācijas nonāk digitālajā vidē, jo rūpīgāk tā jāsargā. Diemžēl apdraudējumu netrūkst. CERT.LV publiskotais pārskats par kiberincidentiem šā gada 2. ceturksnī rāda, ka trīs mēnešos reģistrēti 710 apdraudējuma gadījumi, no kuriem 23 atbilst C3 kategorijai. Tas nozīmē, ka tie šādiem uzbrukumiem ir plaša ietekme uz komerciālo sektoru, valsts un pašvaldības iestādēm. Vēl 47 gadījumi klasificēti kā C4 jeb kā būtiski apdraudējumi ar vidēju ietekmi. Tas ir nopietns atgādinājums, ka pie datu drošību uzņēmumā ir jāpiestrādā. Sākot ar drošu paroļu izvēli darbiniekiem vai divu faktoru autentifikācijas risinājumu ieviešanu, un beidzot ar augstāka drošības līmeņa mākoņkrātuves vai serveru izvēli.

Arī trešais virziens ir cieši saistīts ar abiem pirmajiem un lielā mērā var palīdzēt to ieviešanā. Proti, pievērsties mākslīgā intelekta (MI) un tā risinājumu iepazīšanai. Iesākumā pietiks ar MI asistentu kā Gemini vai ChatGPT izpētīšanu. Tie spēj sarunā sniegt noderīgus ieteikumus biznesa procesu uzlabošanai. Padomi nebūs ne unikāli, ne ģeniāli, taču tie palīdzēs noorientēties nezināmās tēmās. Piemēram, MI detalizēti izstāstīs, kā uzlabot uzņēmuma kiberdrošību, ieteiks piemērotākos rīkus un sastādīs plānu, kā soli pa solim īstenot uzlabojumus. Būtībā tas bez maksas izdarīs to, par ko IT kompānijas konsultants paprasīs naudu. MI padalīsies idejās arī par biznesa procesu optimizēšanu, mārketinga aktivitātēm un citiem svarīgiem jautājumiem. Tas arī spēj kritiski izvērtēt uzņēmumā jau izmantotās datorsistēmas un ieteikt, ar kādām jaunākām, labākām tās aizstāt. Tehnoloģiju pasaulē jauni risinājumi rodas ik nedēļu, taču aizņemts uzņēmējs uzzina tikai par dažiem no tiem. Iespējams, jau šobrīd ir pieejama datorprogramma vai mobilā lietotne, kas atrisina senu, sasāpējušu problēmu. Tā tikai jāatrod. Meklēšanā MI patiešām teicami palīdz.

Sena austrumu gudrība vēsta, ka vislabākais laiks iestādīt koku bija pirms 20 gadiem. Otrs labākais laiks to darīt ir tagad. Ar digitalizāciju ir tieši tāpat. Sākot uzlabojumus šodien, uzņēmums nonāks labākā konkurences situācijā nekā tie sāncenši, kuri ķersies pie digitalizācijas rīt.

Ekonomika

20,9% uzņēmumu pat nav dzirdējuši par ilgtspējas ziņojumiem

Db.lv,02.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr sabiedrība un valsts pārvalde publiski diskutē par birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanu Latvijā, pirmie uzņēmumi šopavasar sākuši gatavot ilgtspējas ziņojumus, ko pieprasa pērnā gada 26. septembrī Saeimas pieņemtais Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums.

Pagaidām likuma prasības attiecas tikai uz lielajiem uzņēmumiem. Saskaņā ar biznesa un grāmatvedības vadības sistēmas izstrādātāju Jumis Pro veiktās aptaujas rezultātiem, šogad pats ziņojums jāiesniedz vai sadarbības partneru atsūtītā aptaujas anketa jāaizpilda nepilniem 8% no visiem aptaujātiem uzņēmumiem. Taču jau tuvāko divu gadu laikā lielākai daļai kapitālsabiedrību būs jāatskaitās valstij par uzņēmuma darbības ietekmi uz tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības faktori, bet to sadarbības partneriem – jāaizpilda anketa.

Likums paredz uzņēmumam pienākumu sagatavot ilgtspējas ziņojumu un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu kā daļu no uzņēmuma gada pārskata, kas jāiekļauj uzņēmuma vadības ziņojumā. Ilgtspējas ziņojumu sagatavo saskaņā ar ES ilgtspējas ziņošanas standartiem. Tāpat uzņēmumam jāsagatavo vadības ziņojums vienotā elektroniskā ziņošanas formātā (ESEF), kā arī jāpiesaista zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ilgtspējas ziņojuma un konsolidēto ilgtspējas ziņojuma pārbaudei, lai revidents sniegtu apliecinājumu par ziņojuma atbilstību šā likuma prasībām, tostarp atbilstību ES ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem un prasībām par ziņošanas formātu (ESEF).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birokrātijas mazināšana, ko gan Eiropas Komisija, gan Latvijas valdība šogad izvirzījusi par vienu no prioritātēm, ir aktuāla tēma uzņēmējiem, jo patiess progress šajā jomā nav gūts. Lai arī par birokrātiskā sloga atvieglošanu runāts jau gadiem ilgi, gandrīz divas trešdaļas aptaujāto uzņēmēju sliecas domāt, ka pēdējos trīs gados situācija nav uzlabojusies vai pat ir pasliktinājusies.

Biznesa un grāmatvedības vadības sistēmas izstrādātāju Jumis Pro veiktajā Latvijas uzņēmumu aptaujā noskaidrots, ka birokrātiskā sloga samazināšanos pēdējos trīs gados izjutusi vien trešdaļa uzņēmumu. 5,5 % uzskata, ka situācija ir ievērojami uzlabojusies un 31,7 % pamanījuši nelielus uzlabojumus. Lielākā daļa aptaujāto uzņēmumu pārstāvju gan ir citās domās. 42,1 % saka, ka sadarbībā ar kontrolējošām institūcijām nekas nav mainījies, un joprojām nākas veikt procedūras, bez kurām varētu iztikt, vai kuras varētu automatizēt. Vēl 20,7 % izjutuši birokrātiskā sloga palielināšanos, jo viņiem nācies gatavot vairāk atskaišu, skaidrojumu vai iesniegt papildu dokumentus nekā iepriekš.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visplašāk izmantotais digitālais risinājums Latvijas uzņēmumos ir e-paraksts, un to regulāri pielieto 9 no katriem 10 vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Tas ir par trešdaļu vairāk nekā nākamais populārākais risinājums, izriet no pētījuma "Vadītāja digitālais portrets 2024" rezultātiem.

Pandēmijas gados elektroniskais paraksts Latvijas biznesa vidē piedzīvoja īstu uzplaukumu. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ bija nepieciešams risinājums, kā ātri, ērti un bez kolēģu satikšanas ļautu apstiprināt dokumentus, un e-paraksts piedāvāja šādu iespēju. Lai arī tagad vairums vadītāju atgriezušies birojos, ieradums parakstīt dokumentus elektroniski palicis. Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā noskaidrots, ka e-parakstu pērn regulāri lietoja 92% no visiem vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Iemesls ir pavisam vienkāršs - šāda dokumentu parakstīšana ir ātrāka un lētāka nekā līgumu, rīkojumu vai pavadzīmju izdrukāšana uz papīra un parakstīšana ar pildspalvu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto kiberdrošības risku apstākļos uzņēmumiem pastiprināti jādomā par datu drošību. Viens no risinājumiem ir svarīgākajās datorsistēmās ieviest divfaktoru autentifikāciju (2FA), kas ievērojami apgrūtina noziedznieku centienus iekļūt izvēlētajā resursā.

Latvijas biznesa vidē šo drošības risinājumu gan pārzina vien puse uzņēmumu un izmanto vēl mazāk – aptuveni trešdaļa no visiem biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro aptaujātajiem uzņēmumiem.

Divfaktoru autentifikācija būtībā nozīmē, ka lietotāja identificēšana notiek ar divām atšķirīgām metodēm. Ļoti iecienīts veids ir paralēli lietotājvārdam un parolei sistēmā ievadīt arī drošības kodu, kas īsziņā nosūtīts uz lietotāja tālruņa numuru. Līdz ar to piekļuves iespējas ir vien tai personai, kuras rīcībā ir attiecīgā sakaru iekārta.

Taču ir arī citas metodes. Viena no senākajām ir speciālas iekārtas, kas ģenerē piekļuves kodus. Savulaik šādus kodu kalkulatorus izmantoja bankas. Jaunāki risinājumi ir pašpiegādes paziņojumi, kas prasa apstiprināšanu veikt viedtālrunī, balss autentifikācija, kas ar balss komandu liek veikt kādu darbību ierīcē, un citi risinājumi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši siltā ziema ļāvusi strādājošajiem Latvijā izvairīties no ilgas slimošanas. 2025. gada pirmajos trīs mēnešos uzņēmumos un iestādēs iesniegto darba nespējas lapu kopējais dienu skaits bijis par aptuveni 40% mazāks nekā iepriekšējā gada pirmajā ceturksnī un pat divkārt mazāks nekā 2023. gada sākumā, liecina biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis datu bāzes informācija.

Slimošanas līkne Latvijā gadu no gada, ar retiem izņēmumiem, izskatās ļoti līdzīga. Izteikts paaugstinājums janvārī, stabila lejupslīde līdz pavasara beigām, izteikta ieplaka vasarā un atkal stabila augšupeja no septembra. Taču 2025. gads uz iepriekšējo fona ir acīmredzami atšķirīgs. Tas iesākās salīdzinoši veselīgi, pie tam ap gadumijas svētkiem Jumis grāmatvedības sistēmas mākoņkrātuves datu bāzēs tika reģistrēts pastiprināts kritums izsniegto slimības lapu skaita ziņā. To daļēji var izskaidrot ar daudzām brīvdienām. Apslimušie, iespējams, nepieteica saslimšanu, jo uz darbu tāpat nebija jādodas.

Saslimšanas gadījumu skaits nedaudz palielinājās februārī, taču martā strauji samazinājās. Nevienā šī gada periodā izsniegto slimības lapu skaits pat nepietuvojās iepriekšējo divu gadu rādītājiem, gandrīz nemainīgi saglabājot 30-40% starpību. Interesanti, ka šā gada līkne gandrīz identiski kopē iepriekšējā gada tendences, vienīgi zemākā trajektorijā, savukārt 2023. gads iesākās ar ļoti lielu slimības lapu skaitu, kam sekoja straujš kritums janvāra nogalē un pēc tam ierasti mērenā lejupslīde līdz pat rudenim.

Nodokļi

64,5% uzņēmumu pēc darbaspēka nodokļa izmaiņām bija vieglāk aprēķināt darba algas

Db.lv,25.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad spēkā stājušās darbaspēka nodokļu izmaiņas kaut nedaudz, tomēr atvieglojušas dzīvi uzņēmējiem. Pēc janvāra darba algu izmaksāšanas 64,5% aptaujāto komersantu atzinuši, ka samaksas aprēķināšana patiešām kļuvusi vieglāka.

Pozitīvo pārmaiņu galvenais cēlonis ir atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma. Kā zināms, no 1. janvāra diferencētais neapliekamais minimums aizstāts ar fiksētu neapliekamo minimumu 510 eiro apmērā, kas tiek piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra.

Izņēmums ir vienīgi strādājošie pensionāri, kam noteikta 500 eiro likme pensijai un vēl 500 eiro darba algai. Vieglāk aprēķināt kļuvis arī valstij maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo likmju maiņas robežlīnija tagad ir krietni augstāka un sasniedzama tikai niecīgai daļai strādājošo. 25,5% likme tiek piemērota visām algām, kas nepārsniedz 105 300 eiro gadā jeb mazliet mazāk par deviņiem tūkstošiem eiro mēnesī.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā par iecienītāko atvaļinājumu laiku tradicionāli tiek uzskatīti gada siltākie mēneši jūlijs un augusts, tomēr vasara nav vienīgais iekārotākais atpūtas periods.

Biznesa vadības un grāmatvedības sistēmā Jumis reģistrētie dati rāda, ka patiesībā atvaļinājumu līknē ir divi izteikti pīķi – viens vasarā, otrs gadumijas svētkos.

Ekonomiski aktīvo cilvēku kolektīvajā apziņā vasara un atvaļinājums kļuvuši par nesaraujami saistītiem jēdzieniem. Tam pamatā ir dažādi faktori. Klimatisko apstākļu dēļ Latvijas teritorijā siltie mēneši ir maz, tādēļ daudzi tos vēlas izmantot bezrūpīgai atpūtai un izklaidei brīvā dabā. Vasarā ir garš skolēnu brīvlaiks, un tā ir iespēja ģimenēm vairāk laika pavadīt kopā. Turklāt atvaļinājumu tradīcijas ietekmē dažās nozarēs vasarā aktivitāte samazinās, kas sniedz iespēju palaist brīvdienās lielāku darbinieku skaitu.

Tehnoloģijas

62% vadītāju mākoņpakalpojumos visaugstāk novērtē kopīgas strādāšanas iespēju

Db.lv,18.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopdarbs, attālinātā darba iespējas un ātrāka informācijas aprite uzņēmumā ir trīs galvenās priekšrocības, kādas Latvijas uzņēmumu vadītāju skatījumā sniedz mākoņpakalpojumi.

Šo un citu argumentu dēļ kā privātās kompānijās, tā valsts pārvaldes iestādēs lietoto ārējos serveros bāzētu programmu īpatsvars turpina pieaugt.

Ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrots, ka mākoņpakalpojumu piedāvātās kopdarba iespējas novērtē jau 62% no visiem respondentiem. Dažādas kopdarba sistēmas patiešām mainījušas strādāšanas veidu neskaitāmās darbavietās. Iepriekš piekopto dokumentu pārsūtīšanu aizstājušas dokumentu platformas, kurām ikviens strādājošais var pieslēgties no sava datora vai mobilās ierīces, un papildināt ar savu pienesumu. Rezultātā visi kolēģi redz izmaiņas reālā laikā un var aplūkot dokumentu aktuālo versiju. Otrā nozīmīgākā priekšrocība ir attālinātā darba iespēja, ko novērtē 57% aptaujāto. Ja darbavieta izmanto mākoņpakalpojumu, darbiniekiem vairs nav obligāti jādodas uz biroju, jo darbam nepieciešamajām platformām tie spēj piekļūt arī attālināti. Tas nodrošina arī ātrāku informācijas apriti, ko augstu novērtē 53% respondentu.

Pakalpojumi

Codex un Visma Consulting nostiprina pozīcijas

Db.lv,25.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu programmēšanas uzņēmums “Codex” veiksmīgi noslēdzis apvienošanās darījumu ar SIA “Visma Consulting”, tādējādi nostiprinot pozīcijas vairākās IT risinājumu jomās, īpaši biznesa inteliģences segmentā.

Apvienošanās rezultātā paplašināts klientu portfelis, tirgus daļa augusi par 2 – 3%, bet darbinieku skaits palielinājies gandrīz par 50%. Tas ļaus īstenot ambiciozus projektus ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā.

“Skatoties uz uzņēmuma attīstības scenārijiem, bija divas iespējas – organisks, bet lēnāks process vai cita uzņēmuma ar spēcīgām kompetencēm pievienošana. IT nozarē viss mainās ļoti dinamiski, tādēļ mērķtiecīgi virzījāmies uz otro scenāriju. Esmu gandarīts, ka izdevās pievienot “Visma Consulting”, kas specializējas individuālu informācijas sistēmu pilna cikla izstrādē, uzturēšanā un konsultēšanā. Tieši biznesa inteliģences joma bija tā, kur vēlējāmies attīstīt kompetenci,” skaidro “Codex” valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks.