SIA Kurzemes sēklas lielāko apgrozījumu nodrošina mazdārziņu īpašnieku segments, kas iegādājas sēklas mazajos iepakojumos

Šajā sezonā lielveikalos realizācijas apjoms pieaudzis par 15–17%.

Katram četras paciņas

Lielveikalu plauktos Kurzemes sēklu produkcija sezonas laikā nopērkama jau desmit gadu. «Ar sēklām nonākt lielveikalu plauktos nepavisam nebija viegls uzdevums, bet vairāku gadu laikā tas ir izdevies, un pieprasījums ir tikai audzis. Sākotnēji pat nebijām gatavi nodrošināt tik lielus produkcijas apjomus, tādēļ sēklas tirgojām pamatā mūsu firmas veikalos. Sadarbībai ar lielveikaliem ir zināma specifika, jo mūsu produkcijas realizācijas sezona ir četri līdz pieci mēneši. Pēc tam no veikalu plauktiem tā tiek izņemta, līdz ar to jāplāno loģistika un jārēķinās ar papildu izmaksām,» stāsta Kurzemes sēklu valdes priekšsēdētājs Andris Kiršentāls. Par spīti tam, ka Latvijā vairs neesot neviens līdzīga profila uzņēmums, konkurenci uztur un veicina ārvalstīs ražota produkcija, kas plašā klāstā pieejama veikalu plauktos. «Konkurence nemitīgi liek attīstīties – domāt par sortimenta paplašināšanu un sēklu paciņu dizainu. Patlaban sortimentā ir apmēram 1000 dažādu dārzeņu, garšaugu un puķu šķirņu, un katru gadu pircējiem piedāvājam vairāk kā 30 jaunumu,» norāda A. Kiršentāls. Šajā biznesā esot jāplāno vismaz gadu uz priekšu un jāparedz, ko patērētāji pieprasīs. Kādreiz modē esot bijuši pamatā tikai gurķi, tomāti, bietes un burkāni, bet tagad pircēji kļuvuši prasīgāki un zinošāki. Meklē ko interesantu. Veselīgā dzīves veida propagandas rezultātā pēdējos gados uzvaras gājienā iet dažādu eksotiskāku dārzeņu un garšaugu sēklas.

Valdība otrdien apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam. Plāns ir vidēja termiņa (2020.-2027.gadam) politikas plānošanas dokuments, ko ir sagatavojusi VARAM.

Plāns pamatā ir vērsts uz priekšnoteikumu nodrošināšanu aprites ekonomikas ieviešanai. Plāns paredz līdz 2027.gadam sasniegt šādus rezultatīvos rādītājus - palielināt resursu produktivitāti no 0,9 eiro uz kilogramu līdz 1,55 eiro uz kilogramu, palielināt materiālu apritīgumu no 6,6% uz 11,%, kā arī palielināt sabiedrības izpratni un līdzdalību aprites ekonomikas ieviešanā.

Kopējais nepieciešamais finansējuma apjoms plānā noteikto mērķu un tajā ietverto rīcību īstenošanai šobrīd nav aprēķināms ņemot vērā, ka ne aprites ekonomika kā ekonomiskais modelis, ne ar aprites ekonomiku saistītie principi iepriekšējos gados nav iekļauti nevienā no Latvijas politikas plānošanas dokumentiem.

Pērn vasaras kviešu sēkla maksāja aptuveni 300 eiro tonnā, taču patlaban kviešu cena var sasniegt pat 500 eiro par tonnu, tādējādi vasaras kviešu sēklas cena šogad var pieaugt par 65-70%, atklāja sēklu tirgotāja SIA "Scandagra Latvia" Sēklu produktu grupas vadītāja Zanda Miltiņa.

Tāpat cena pieaugusi arī zirņu sēklas materiālam - ja pērn cena par tonnu bija vidēji 400-450 eiro, tad šogad tā sasniedz pat 600 eiro tonnā, kas ir par aptuveni 35% vairāk.

"Protams, katram kultūraugam šis cenas sadārdzinājums var būt pilnīgi citādāks, tie var būt kā 10%, tā līdz pat vidēji 70%," skaidroja Miltiņa.

Vienlaikus, kā pauda Miltiņa, pērn kopumā tika ievāktas ļoti sliktas ražas griķu sēklai un vīķu sēklai. Attiecīgi patlaban tirgū šī sēklas materiāla ir pat ļoti maz, tas praktiski ir nepieejams, vai maksā ļoti dārgi.

"Vietējie sēklaudzētāji saņem pieprasījumus no ārzemēm, kur pircēji ir gatavi maksāt pat neadekvātu cenu, lai tik sēklas materiālu varētu iegādāties," sacīja Sēklu produktu grupas vadītāja.

Konkurences padome (KP) norāda, ka visiem dārzeņu un puķu sēklu, kā arī griezto ziedu, tirgotājiem ir jāievēro Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums (NTPAL) attiecībās ar saviem piegādātājiem.

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) regulējošos aktos dārzeņu un puķu sēklas uzskaitītas kategorijā pie "Eļļas augu sēklas un augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpniecības un medicīnas vajadzībām; salmi un rupjā lopbarība", kā arī grieztie ziedi, puķu sīpoli un gumi ir uzskaitīti kategorijā pie "Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes un līdzīgas augu daļas; griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi", tad NTPAL piemērošanas kontekstā šie produkti vērtējami kā lauksaimniecības produkti. Līdz ar to audzētājs jeb ražotājs ir "lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs" un tas tiek aizsargāts no negodīgas tirdzniecības prakses veidiem no tā audzēto produktu tirgotājiem. Turpretī dārzeņu un puķu sēklu vai ziedu tirgotājs, kas tos pērk tālākai pārdošanai saviem klientiem, tostarp patērētājiem, ir "pircējs" un tam ir saistoši NTPAL paredzētie aizliegumi, kas ierobežo pircēja negodīgu tirdzniecības praksi.

Latvija ir liela rapšu sēklu audzētāja, taču trūkst to pārstrādes jaudu, kā rezultātā lieli rapša apjomi tiek eksportēti, vienlaikus nozīmīgi izmantojamās rapša eļļas apjomi tiek importēti, no kuriem daļa ir pat tāda, kas pirms tam ir izvesta uz rafinēšanu Igaunijā, jo Latvijā tādas iekārtas nav.

DB aptaujātie norāda, ka Latvijā esošās rapšu sēklu pārstrādes apjoms ir būtiski mazāks par valstī izaudzēto rapša sēklu ražu, un šķiet, ka pašreizējā situācija tuvākajā laikā nemainīsies. 2022. gadā ievākta rapšu sēklu raža 355 tūkst. t apmērā, savukārt pārstrādes apjoms ir vairāk nekā trīs reizes mazāks. Jāņem vērā, ka 2022. gadā rapša sēklu eksporta apjoms bija 342 tūkst. t, kas ir tikai par 13 tūkst. t mazāks nekā aizpērnajā gadā ievāktā raža. Pēc vairāku aptaujāto domām šie dati prasās pēc detalizētas izpētes, jo virspusēji tas nozīmē ne tikai pamatīgu noliktavu krājumu, bet arī rapša sēklu importa klātbūtni, turklāt pastāvot iespēja, ka rapša sēklu eksporta apjomos no Latvijas atrodas arī importētais rapsis, tādējādi palielinot eksporta ieņēmumus un uzlabojot statistiku.

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar VARAM, biedrību "Zaļās mājas", AS "Swedbank", SIA "Fortum Latvia", AS "Balticovo", AS "Maxima Latvija" un Izraēlas vēstniecību Latvijā rīko tiešsaistes konferenci - diskusiju platformu “Aprites ekonomika Latvijā”.

2019.gadā EK nāca klajā ar paziņojumu par “Eiropas zaļo kursu”, kas daudz skaidrāk iezīmē to, ka Latvijas izaugsmes veicināšanai un tās atsaistīšanai no dabas resursu izmantošanas un aprites ekonomikas kā izaugsmes potenciāla izmantošanai nepieciešama saskaņotība un aprites ekonomikas principu integrēšana dažādu nozaru politikās.

Nodrošinot Eiropas zaļā kursa ieviešanu, Eiropas komisija 2020. gada 11. martā paziņoja par Jauno aprites ekonomikas rīcības plānu, kas iezīmē iniciatīvas, kuras skars visus produktu aprites cikla posmus un dažādas materiālu grupas, panākot, ka saražotie produkti ir ilgtspējīgi un ilglietojami, un sabiedrība var pilnvērtīgi iesaistīties aprites ekonomikā un izmantot pozitīvo pārmaiņu sniegtās priekšrocības. Minētie principi iestrādāti Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam, ko šā gada 4.septembrī apstiprināja Ministru kabinets.

Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

Baltijā lielākā lauksaimniecības pārtikas grupa AB “Akola Group” ir uzsākusi jaunas sēklu rūpnīcas celtniecību Iecavā.

Projekts, ar 9,5 miljonu eiro investīcijām, paredzēts, lai atvieglotu sēklu ražošanas un piegādes ceļu lauksaimniekiem Latvijā un nostiprinātu uzņēmuma pozīcijas Baltijas reģionā. Būvējamo sēklu rūpnīcu pārvaldīs koncerna sēklu ražošanas uzņēmums “Dotnuva Seeds”.

"Jaunā sēklu rūpnīca ļaus mums būt tuvāk klientiem, ātrāk un efektīvāk sasniegt Latvijas un Igaunijas lauksaimniekus, kā arī samazināt sēklu piegādes laiku un izmaksas. Šī ir nozīmīga diena uzņēmuma vēsturē, jo tā iezīmē izaugsmi un attīstību. Mēs centīsimies nodrošināt, lai jaunā rūpnīca ne tikai stiprinātu mūsu konkurētspēju Baltijas valstīs, bet arī sniegtu būtisku ieguldījumu lauksaimniecības nozares attīstībā visā reģionā,” saka Jonas Bakšys, AB “Akola Group” valdes loceklis un “Dotnuva Seeds” izpilddirektors.

Nule notikušajā “CleanR Grupas” forumā īpaši godinātas pašvaldības, kuras Latvijas Aprites ekonomikas indeksa noteiktajās grupās ieguva augstāko rezultātu, informēja uzņēmuma valdes locekle Agita Baltbārde.

Latvijas Aprites ekonomikas indekss – unikāls, pirmais zinātniski pamatotais rīks, kas palīdz Latvijas pašvaldībām novērtēt to pašreizējo apritīgumu –, pirmo reizi plašākai sabiedrībai tika publicēts šā gada 11. septembrī.

Pirmais Latvijas pašvaldību aprites ekonomikas indekss

Ventspils valstspilsēta un Līvānu novads ir sasnieguši augstākos rezultātus apritīgumā, jo apritīguma...

“Aprites ekonomika ir saimniekošanas veids, pēc iespējas ilgāk saglabājot produktu, materiālu un resursu vērtību ekonomikā. Apritīgi saimniekojot, lietas tiek izmantotas atkārtoti, labotas, atjaunotas vai pārstrādātas, tādējādi līdz minimumam samazinot radīto atkritumu apjomu. Latvija ir aprites ekonomikas ceļa sākumā, tāpēc vēl jo svarīgāk ir dalīties labos piemēros un praksē. Tas ir arī viens no Aprites ekonomikas indeksa uzdevumiem, kā arī viens no iemesliem, kāpēc vēlējāmies godināt tās pašvaldības, kuras atbilstoši zinātnieku izstrādātajai indeksa metodikai jau uzrāda daudzsološus rezultātus,” skaidroja iniciatīvas aizsācēja Agita Baltbārde.

Aprites ekonomikas indeksu pašvaldības var izmantot savas rīcības plānošanai un labās pieredzes pārņemšanai, darbam ar iedzīvotājiem, ieviešot un skaidrojot dažādas iniciatīvas, un politikas plānošanas dokumentos.

Aprites ekonomikas indeksa rezultāti kopējo skalu iedala piecās grupās – līderos (vairāk nekā 500 punkti), ekspertos (450–499 punkti), praktiķos (400–449 punkti), apzinīgajos (350–399 punkti) un nogaidošajos (mazāk nekā 349 punkti).

“Apzinīgo” grupas, kurā ir 11 pašvaldības, augstākais novērtējums bija Bauskas novada pašvaldībai. Tās vārdā balvu no Latvijas Pašvaldību savienības padomnieces Sniedzes Sproģes rokām saņēma pašvaldības vides speciālists Valērijs Gabrāns.

Tikmēr “Praktiķu” grupā ierindojās visvairāk jeb 19 pašvaldību, šeit augstākais indeksa rezultāts bija Rīgas valstspilsētai, un tās izpilddirektoram Jānim Langem balvu pasniedza ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Ekonomikas ministrs izcēla, ka aprites ekonomika ir ne tikai rūpes par vidi, tā ir spēja paraudzīties uz saimniekošanu citādi. “Mēs runājam par pāreju uz viedo tautsaimniecību, savā ziņā arī aprites ekonomika ir daļa no tās, jo apritīgums stimulē inovācijas, jaunu risinājumu meklēšanu ne tikai publiskajā sektorā, bet arī uzņēmējdarbībā,” piebilda Valainis.

“Ekspertu” grupā, kurā kopumā ir deviņas pašvaldības, līderis ir Dienvidkurzemes novads. Tā izpilddirektoram Uldim Vārnam balvu pasniedza Viedās administrācijas un reģionu attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga.

“Līderu" grupā ir divas pašvaldības – Ventspils valstspilsēta un Līvānu novads, zinātnieku un iedzīvotāju vērtējumā augstākais rezultāts ir sasniegts Ventspils valstspilsētai. No Klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa rokām balvu saņēma tās izpilddirektora vietnieks Aigo Gūtmanis.

“Aprites ekonomikas īstenošanā Latvijā esam ceļa sākumā, taču ir prieks redzēt, ka mums jau ir savi līderi, no kuriem varam mācīties. Aprites ekonomikas indeksa iniciatīva ir apsveicama, jo ļauj ar objektīviem datiem paraudzīties, kur mēs esam pašlaik, lai virzītos tālāk. Nākotnē ceru, ka “Līderu” grupai piepulcēsies aizvien vairāk pašvaldību, savukārt tiem, kuri jau tagad tajā ir, novēlu izturību, jo reizēm ir grūtāk līderību nevis iegūt, bet saglabāt,” pasniedzot balvu teica Melnis.

Aprites ekonomikas indekss ir kas vairāk nekā tikai mērījums un balvas. “CleanR Grupa” ir paredzējusi veidot labās prakses apmaiņas platformu, tai skaitā arī klātienes pasākumus pašvaldībām un apritīguma veicināšanā.

Aprites ekonomikas indeksa kategorijas – resursu pārvaldība, ekonomikas un uzņēmējdarbības transformācija, sabiedrības iesaiste un prasmīga saimniekošana – ļauj katrai pašvaldībai sīkāk saprast, kurās jomās ir iespējami papildu uzlabojumi. Pašvaldībām būs pieejami detalizētāki savu rezultātu dati un rekomendācijas turpmākās rīcības plānošanai.

Aprites ekonomikas indeksa izveidi iniciējusi AS “CleanR Grupa”, indeksa metodiku izstrādāja Latvijas zinātnieku grupa ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības ekspertes Dr. oec. Dzintras Atstājas vadībā. Iedzīvotāju aptauju, kurā aizpildītas 3223 anketas, un datu analītiku vadīja Dr. sc. soc. Andris Saulītis. Pašvaldību iesaisti palīdzēja koordinēt Latvijas Pašvaldību savienība. Kopumā Aprites ekonomikas indeksa izstrādē ir bijuši iesaistīti vairāk nekā 20 Latvijas zinātnieki un eksperti.

Darbs pie Aprites ekonomikas indeksa tika uzsākts šā gada janvārī, pēc tam noritēja gan indeksa formulas, gan aptaujas anketu izstrāde. No maija līdz jūlijam norisinājās pašvaldību aptauja, kurā piedalījās visas pašvaldības, un iedzīvotāju aptauja, bet augustā visa informācija tika apkopota un analizēta.

Indeksa būtība paredz novērtēt situāciju kopumā, izmantojot vidējo svērto metodi. Tā pamatā ir divas būtiskas datu kopas. Pirmkārt, pašvaldību pašvērtējums – anketa, kuru ir aizpildījušas visas Latvijas pašvaldības. Otrkārt, iedzīvotāju reprezentatīva aptauja, lai noteiktu viņu izpratni par aprites ekonomiku, kā viņi to īsteno ikdienā, tādējādi arī novērtējot, vai iedzīvotāji izprot un iesaistās pašvaldības centienos.

Zaļo publisko iepirkumu pērn pašvaldības caurmērā ir izmantojušas biežāk nekā valsts pārvalde, proti, 2023. gadā 12 % no pašvaldībās izsludinātajiem iepirkumiem bija ar vides aizsardzības prasībām, bet valsts pārvaldē – 7 %, liecina Aprites ekonomikas indeksa komandas apkopotie Iepirkumu uzraudzības biroja dati.

Zaļais publiskais iepirkums ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, kā pašvaldības var stimulēt apritīgumu, samazināt negatīvu ietekmi uz vidi un veicināt resursu efektīvu izmantošanu.

“Tie ir praktiski instrumenti, kas rada tiešu ietekmi un veicina ilgāku resursu apritīgumu un atbildīgu saimniekošanu. Piemēram, apgaismojuma un datortehnikas iepirkumos tiek ieteikts izmantot aprites cikla izmaksu izvērtēšanu un prasīt ilgāku garantijas periodu, kas nodrošina ilgstošāku preču lietošanu un mazina atkritumu daudzumu. Mēbeļu iepirkumos var iekļaut prasības par remontējamību un demontāžas instrukciju nodrošināšanu, savukārt drukas iekārtām – iespēju izmantot atkārtoti uzpildāmas tintes un tonera kasetnes. Arī būvniecības projektos paredzēta atkritumu šķirošanas infrastruktūras izveide un būvniecības atkritumu apjoma samazināšana,” norāda Latvijas Ilgtspējīgu iepirkumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Inese Pelša.

Vairāku dārzeņu piegādes pārstrādes uzņēmumam Spilva kavējas par vairākām nedēļām, turklāt cenas ir augstākas.

Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne skaidro, ka kopumā 2013. gada sezonas dārzeņu iepirkuma gaita ir apmierinoša, taču vairāku dārzeņu kategoriju piegādes aizkavējas par 2 - 3 nedēļām, kas lielā daļā gadījumu tiek skaidrots ar šīs vasaras sausumu kā Latvijā, tā citviet Eiropā. Piemēram, nedaudz lēnāka ir skābeņu pārstrāde, jo piegādes nāk no Vidzemes, kur pēc Jāņiem nav ilgstoši lijis. Tāpat Latvijas dārzeņu audzētāji ir spiesti par pāris nedēļām kavēt burkānu piegādi. Līdzīgas problēmas ir, piemēram, saldo piparu un baklažānu piegādātājiem Polijā un Nīderlandē.

Šovasar novērojamas būtiskas dārzeņu iepirkuma cenu korekcijas. «Visu kabaču apjomu iepirkām no Latvijas dārzeņu audzētājiem, taču daļu kabaču nācās iepirkt par 15% augstāku cenu nekā bijām pirms tam vienojušies. Bet, piemēram, iepirkumu sezonas sākumā Latvijas piegādātāji prasīja 5 reizes augstāku cenu par dillēm un 2 reizes – par pētersīļiem, ko arī nācās maksāt, jo bez šiem dārzeņiem konkrētos produktos nevar iztikt un ražošanu nevarēja atlikt,» tā Spilvas mārketinga direktore.

Veidos mehānismu sēklu pavairošanai nelielos apjomos, nolēmusi Zemkopības ministrija (ZM) vadības sanāksmē, kurā izskatīts jautājums par situāciju dārzeņu sēklu tirdzniecībā Latvijā un Eiropas Savienības (ES) prasībām šajā jomā.

ZM Lauksaimniecības departamenta pārstāvji informēja, ka Latvijā ir ļoti daudz mazdārziņu un dārzkopji – entuziasti veido savas šķirņu kolekcijas, popularizē tās un vēlas audzēt savam patēriņam.

ZM vadības sanāksmē ZM Lauksaimniecības departamentam attiecībā uz mazdārziņu dārzkopju iecienītajām šķirnēm, lai būtu iespēja audzēt šīs šķirnes un tirgot gala patērētājam, uzdots izstrādāt mehānismu esošo dārzeņu šķirņu un sēklu savstarpējai apmaiņai vai pārdošanai nelielos daudzumos. Tāpat ZM Lauksaimniecības departamentam uzdots turpināt realizēt Eiropas Savienības (ES) attiecīgās direktīvas un valdības noteikumu par dārzeņu sēklu tirdzniecību prasības attiecībā uz Latvijas un ES kopējā dārzeņu šķirņu katalogā iekļautajām šķirnēm. ZM arī turpināšot apzināt informāciju par citu ES dalībvalstu pieredzi šajā jautājumā.

SIA Ķeizarsils iegulda ražošanas iekārtās un novembrī ar zīmolu Ezerkauliņi sāks ražot štovētus kāpostus – tradicionālā garša tiks uzlabota ar burkāniem un tomātiem.

Šogad tiek gaidīta laba atklātā lauka dārzeņu raža. SIA Ķeizarsils plāno novākt 15 tūkstošus tonnu dārzeņu – burkānus, bietes un kartupeļus, bet saistītais uzņēmums SIA Mārupes Siltumnīcas – izaudzēt piecus tūkstošus tonnu tomātu un gurķu. Aptuveni puse no izaudzētajiem lauka dārzeņiem būs burkāni, pieci tūkstoši tonnu – kartupeļi, bet 2,5 tūkstoši tonnu – bietes. Ķeizarsils dārzeņus un kartupeļus audzē 350 ha platībā, bet graudus un kukurūzu – 165 ha platībā. Graudus un kukurūzu audzē arī divi citi saistītie uzņēmumi – SIA Sabiedrība Mārupe un SIA Zaļā dārzniecība.

Samazina roku darbu

«Audzējam dažādas kultūras, lai diversificētu risku, jo lauksaimniecība ir nozare, kuru būtiski ietekmē laika apstākļi. Katru gadu ir kāds produkts, kas pavelk uz augšu pārējos, šogad, piemēram, tie ir lauka dārzeņi. Arī graudaugu ražība šogad bija laba,» saka SIA Ķeizarsils, SIA Mārupes Siltumnīcas un SIA Sabiedrība Mārupe valdes locekle Kristīne Brunovska-Marinaki.

SIA Dobeles Dārzeņu saimniecība ir gatava pilnībā sadarboties ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), lai novērstu PVD konstatētās nepilnības uzņēmuma darbībā, norāda uzņēmuma īpašnieks Kaspars Linde.

«Nav noslēpums, ka konkurence dārzeņu ražošanā un tirgošanā Latvijā ir ļoti asa un visasākā tā ir no dažādiem ārvalstu dārzeņu uzpircējiem, kuri nodarbojas nevis ar dārzeņu audzēšanu, bet iepirkšanu ārzemēs un pārdošanu Latvijā,» stāsta dārzeņu audzēšanas uzņēmuma īpašnieks.

«Mūsu uzņēmums ir nolēmis savu darbību izvērst Rīgā, un, ja pagājušajā gadā bijām apstādījuši tikai 11 hektārus ar dažādām dārzeņu kultūrām, tad šogad jau 100 hektārus, un daudzi ārvalstu dārzeņu spekulanti sāk mūs uztvert kā bīstamus konkurentus,» uzsver K.Linde, piebilstot, ka attiecībā uz konkrēto gadījumu viņš vispirms grib izteikt cerību, ka PVD netiek izmantots kā ierocis melnā PR kampaņā pret vietējiem ražotājiem, līdzīgi kā tas ir bijis gadījumos vietējiem gaļas un zivju ražotājiem.

Eiropas Komisija trešdien pieņēma jaunu un vērienīgu aprites ekonomikas paketi ar mērķi dot ierosmi Eiropas pārejai uz aprites ekonomiku, kas sekmēs konkurētspēju pasaulē, veicinās ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un radīs jaunas darbvietas, informē EK.

Komisija pieņēma jaunu un vērienīgu aprites ekonomikas paketi, un tā palīdzēs Eiropas uzņēmumiem un patērētājiem pāriet uz spēcīgāku un un pilnīgāku aprites ekonomiku, kur resursu izmantošana ir ilgtspējīgāka. Ierosinātie pasākumi palīdzēs noslēgt ražojuma aprites loku, pateicoties plašākai atkritumu pārstrādei un atkārtotai izmantošanai, un nesīs labumu gan videi, gan ekonomikai. Iecere ir maksimāli un pilnvērtīgi izmantot visas izejvielas, ražojumus un atkritumus, un tas ļaus ietaupīt enerģiju un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Priekšlikumi aptver visu aprites ciklu, sākot ar ražošanu un patēriņu un beidzot ar atkritumu apsaimniekošanu un otrreizējo izejvielu tirgu. Šai pārejai tiks piešķirts finansējums no ESI fondiem, kā arī tiks atvēlēti vairāk nekā 650 miljoni eiro no programmas Apvārsnis 2020 (ES pētniecības un inovācijas finansējuma programma) un 5,5 miljardi eiro no struktūrfondiem atkritumu apsaimniekošanai, bez tam finansējumu nodrošinās arī investīcijas aprites ekonomikā valstu līmenī.

Galgauskas pagasta daudznozaru zemnieku saimniecībā Lācīši iegūst ne tikai zālāju, bet arī rudzupuķu sēklas. Pirmie rudzupuķu sēklu paraugi jau ir nosūtīti uz Vāciju, kur tiem tiks veiktas analīzes, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Saņemot pozitīvu vērtējumu, rudzupuķu sēklas saimniecībai pavērs vēl vienu jaunu biznesa nišu.

Lācīšu saimnieks Stanislavs Gžibovskis sāsta, ka rudzupuķu sēklu ieguve bijusi nejauša. «Četru hektāru platībā iesējām ziemas rapsi, bet tas slikti pārziemoja. Laukā bija saziedējis ļoti daudz rudzupuķu. Zināju, ka Liepājas pusē ir firma SIA Krastmaļi sēklas, kas arī nodarbojas ar zālāju sēklu audzēšanu, kā arī gatavo sēklu maisījumus zālieniem. Rudzupuķu sēklas firma importē no Vācijas. Mums kopīgi radās ideja, kāpēc sēklas jāieved par lielu naudu, ja tās iespējams iegūt pašiem, tāpēc ziemas rapsi nokūlām kopā ar rudzupuķēm. Tad atdalījām rapša, rudzupuķu un nezāļu sēklas. No četriem hektāriem izdevās iegūt 350 kilogramus tīru rudzupuķu sēklu,» stāsta S. Gžibovskis.

Lai varētu strādāt, sēklu pārdevēji drīkst tirgot tikai sertificētas sēklas, to paredz attiecīgais Latvijas normatīvais akts. Teorētiski... Sēklu sertificēšana gan ir dārgs prieks un uzņēmējiem nenoliedzami rada papildu izmaksas, taču ir arī savi plusi – tiek garantēts, ka šādas sēklas ir kvalitatīvas, ka no tām izaugs, piemēram, labība, kuru var samalt augsta labuma miltos, ka tās nav apsēstas ar dažādām kaitēm utt.

Tik tālu it kā viss būtu skaidrs, taču problēma sākas ar visu tālāko, kas skar šīs pašas sēklas. Tātad, kā jau minēts, pārdot nesertificētu sēklu nedrīkst, taču tās drīkst pirkt, sēt zemē un izaudzēto produkciju realizēt tālāk. Vismaz nevienā direktīvā, regulā vai noteikumos nav bilsts, ka to nevarētu darīt. Principā visa šīs sertificēto sēklu būšana ir atstāta tikai uz pārdevēju sirdsapziņas un vēlmes riskēt, veicot nelikumīgu tirdzniecību.

Protams, var teikt, ka smadzenes jākustina arī lauksaimniekiem, kuri šīs sēklas pērk. Proti, tie lauksaimnieki, kuri domā par savu saimniecību attīstību, saražotā produkta kvalitāti un spēju iekarot tirgus ilgtermiņā, jau šobrīd pērk sertificētas sēklas. Pārsvarā gadījumu tā rīkojas saimnieki, attiecībā uz kuriem var lietot terminu «lielie». Tie, kuri strādā pietiekami lielos apmēros un savu produkciju, visticamāk, eksportē. Jāņem gan vērā, ka lielāko īpatsvaru Latvijas lauksaimniecībā joprojām veido salīdzinoši mazie zemnieki, kuri tad arī sagādā ienākumus nesertificēto sēklu tirgotājiem. Un nevajag domāt, ka tikai lielie lauksaimnieki Latvijā grib būt likumpaklausīgi uzņēmēji, bet mazie – rūdīti recidīvisti, kuriem tik vien rūp, kā kaut kā pablēdīties. Viss nav tik vienkārši!

Iespējams, pirmās asociācijas ar aprites ekonomiku uzņēmējam un sabiedrībai ir biedējoši vārdi “patēriņa mazināšana” un “dabas resursu ieguves samazināšana”, jo tas taču ir teju tautsaimniecības pamats!

Tomēr, ja mēs tiekam pāri pirmajam aizspriedumu vilnim, varam arī saskatīt izaugsmi, jaunas darba vietas un vienlaikus arī iespēju saglabāt mums visiem vienīgo mājvietu – planētu Zemi.

Pāreja uz aprites ekonomiku nav atsevišķu indivīdu vai nozaru cīņa, tieši pretēji – pastāvošās kārtības maiņa ir iespējama, ja sadarbība un virzība notiek visos līmeņos: valsts – uzņēmējs – cilvēks.

Aprites ekonomikas pamata pīlāri ir nemainīgi – ražot produktus ar ilgāku dzīves ciklu un mazāku ietekmi uz vidi, patērēt mazāk, šķirot un pārstrādāt vairāk, galu galā iespējami mazāk atkritumu noglabāt poligonos un neizrakt lieku tonnu litija, vara vai germānija (lasiet: mazāk jauniegūtu resursu, kas mazina Zemes biodaudzveidību).

Atbalstām savējos! Šādas skaļas frāzes dzirdam gadu no gada, aicinot iegādāties pašmāju produkciju. Diemžēl realitāte nav tik rožaina un vietējos atbalstoša. No vienas puses lielveikali mudina iegādāties vietējo ražotāju un audzētāju produkciju, no otras puses – vietējā produkcija no veikalu plauktiem tiek izmesta.

Gada sākumā viena mūsu biedra (“Mežvidu tomāti”) produkcija tika izņemta no kādas lielveikalu ķēdes plauktiem. Arguments – audzētājs par savu produkciju prasot pārāk augstu cenu. Loģika ir skarba. Konkrētajam lielveikalu milzim iepirkt dārzeņus no 3.valstīm ir izdevīgāk, jo to cena ir zemāka, līdz ar to uzcenojumu var uzlikt lielāku. Un štrunts par to, ka dārzeņi nākuši no valsts, kas, iespējams, dārzeņu audzēšanā izmanto tādus augu aizsardzības līdzekļus, kas Eiropas Savienībā (ES) ir aizliegti jau sen.

Turklāt runa nav tikai par “Mežvidu tomātiem”. Uzcenojums Latvijas dārzeņiem atsevišķos veikalos sasniedz pat 200%, kā arī kopumā visai daudzi veikali nekautrējoties Latvijā ražotai pārtikai “uzmet” lielāku uzcenojumu nekā importa produktiem. To atzinusi Konkurences padome, un to novērojam arī mēs. Lielveikalus interesē maksimāla peļņa, savukārt patriotiskie saukļi, aicinot pirkt vietējo produkciju, ir dubultas morāles demonstrējums. Sabiedrība demonstrē lojalitāti, ar savu maku atbalstot vietējos, savukārt lielveikali skaļi deklarē atbalstu, domājot vien par sava maka interesēm. Tā sakot, no “tudiš – pīp” un patriotiskajiem saukļiem pāri paliek vien “pīp”.

Šopēcpusdien izcēlies konflikts starp Rīgas dārzkopības kluba biedriem un Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) pārstāvjiem, jo kluba biedri kategoriski atteikušies atstāt VAAD telpas, tāpēc notikuma vietā ieradusies arī policija.

Dārzkopības entuziasti šodien ieradās VAAD telpās un aktīvi pieprasīja, lai Elgas Bražūnes lieta tiktu izskatīta publiski. Protestētāju aktivitātes dēļ plānotā sēde tika atcelta.

«Jūs gribat iznīcināt vietējo dārzniecību, ļaujot tirgot importa sēklas. Mēs nekur neiesim, kamēr šīs lietas izskatīšana netiks atļauta publiski,» sacīja sapulcējušies protesta dalībnieki.

Tikmēr VAAD pārstāvji norādīja, ka lietas izskatīšana nav publiska, līdz ar to klātesošajiem jāatstāj telpas.

Turpinoties skaļām debatēm, VAAD Sēklu kontroles departamenta direktore Velta Evelone klātesošajiem mēģina izskaidrot tiesību normas saistībā ar sēklu tirgošanu. Tikmēr viņas stāstīto klātesošie papildina ar emocionāliem komentāriem.

Profesionālo sēklu piegādātāji gadu no gada mērķtiecīgi palielina cenas par dažiem procentiem, ko spiesti amortizēt Latvijas lauksaimnieki, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Profesionālo sēklu aktīvākā tirdzniecība šogad jau ir noslēgusies, norāda profesionālo sēklu tirgotāja SIA Ir īpašnieks Aivars Presnikovs. Lauksaimniecības un dārzkopības preču tirdzniecības uzņēmuma Agrimatco Latvia vadītāja Māra Bisniece atzīst, ka sēklu tirdzniecība turpinās Latgalē, kamēr citos reģionos tā pamazām jau beidzas.

Pamatā sēklas uzņēmumi saņem no Nīderlandes. «Diemžēl holandieši katru gadu pieliek kādu nieciņu cenai, 2 līdz 3% robežās. Īsti nesaprotu, cik ilgi šādi cenu var palielināt, jo dārzeņu cena tajā pašā laikā nepieaug. Strādājam jau 20. sezonu, tāpēc varu novērtēt, ka cenas sēklām ir pamatīgi augušas, bet dārzeņu audzētājiem joprojām jāamortizē eiro ieviešana, jo dārzeņu cenas kopš valūtas maiņas samazinājušās par 30%,» stāsta A. Presnikovs.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienība (LBA) izstrādājusi vadlīnijas būvniecības atkritumu apritīgai apsaimniekošanai būvlaukumā, informē LBA pārstāvji.

Lai gan būvdarbu posmā pieņemtie lēmumi apriti ietekmē nedaudz, jo lielākais darbs jāpaveic, izsverot un pieņemot lēmumu par projekta īstenošanu, veicot priekšizpēti un projektējot, tomēr otrreizēji izmantojamu resursu atpazīšana, uzskaite un atdalīšana no būvgružiem var norisināties tieši būvlaukumā.

Vadlīnijas būvniecības atkritumu šķirošanai būvlaukumā komercobjektos un publisko būvdarbu projektos LBA izstrādājusi Eiropas Komisijas "LIFE" Vides programmas integrētā projekta "Atkritumi kā resursi Latvijā - Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju" ietvaros. Dokumenta sagatavošanā piedalījās virkne būvniecības un vides jautājumos ieinteresētu uzņēmumu un organizāciju.

Dārzeņu audzētāju izteikumi par Latvijas ražotāju bankrotiem un tirgus sabrukšanu ir pārsteidzīgi, uzskata zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Nesen Dūklavs ticies ar lielveikalu ķēžu vadītājiem, ar kuriem runājis par dārzeņu tirgu kontekstā ar Ukrainu.

«Vietējiem ražotājiem ir noslēgti līgumi ar lielveikaliem, un tie ir jāpilda,» intervijā LNT raidījumam 900 sekundes teica Dūklavs.

Viņš norādīja, ka vārdu bankrots nelietotu. Lielveikalu vadītāji ministram apliecinājuši, ka ar Latvijas ražotājiem noslēgtos līgumus gatavi izpildīt.

Turklāt veikalu vadītāji informējuši, ka pie salīdzinošām cenām pircēji labprātāk izvēlas vietējo produkciju.

Tiesa, ministrs gan atzina, ka šobrīd apgalvot, ka neviens nebankrotēs, arī būtu nepareizi.

Kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa izteicās, ka Latvijas ražotājiem draud bankroti un dārzeņu tirgus sabrukšana, ieplūstot produkcijai par dempinga cenām.

Dārzeņu audzētājs Latgales dārzenu loģistika plāno trīskāršot siltumnīcu kompleksa Mežvidi platību, kā arī būvēt dārzeņu pārstrādes cehu, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma līdzīpašnieks Edgars Romanovskis.

Viņš norādīja - lai arī siltumnīcu kompleksa platību plānots palielināt divu gadu laikā, uzņēmums to cer paveikt ātrāk - līdz nākamās tomātu audzēšanas sezonas sākumam 2015.gada septembrī. «Šobrīd mēs strādājam pie siltumnīcas paplašināšanas projekta līdz pusotram hektāram. (..) Patlaban platība, ar ko mēs sākam trešo sezonu, ir pieci tūkstoši kvadrātmetru. Ceram, ka ceturto sezonu [2015.gada septembrī] sāksim tādā lielākā sastāvā - plānojam palielināt platības par hektāru, gandrīz trīskāršojot,» sacīja Romanovskis.

Pēc viņa teiktā, uzņēmums patlaban audzē sešas dažādas tomātu šķirnes, tostarp četras eksperimentālā kārtā, un nākotnē neizslēdz iespēju papildināt produkcijas klāstu ar jauniem tomātu veidiem.

Lai vasaras periodā pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas tirgotājiem nerastos nevienlīdzīga konkurence un tiktu novērsti likumpārkāpumi tirdzniecībā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) pievērš pastiprinātu uzmanību situācijai Latvijas tirgos.

Vasaras periodā Latvijas tirgos realizēt ievērojamu daudzumu augļu un dārzeņu cenšas gan ārvalstu, gan Latvijas tirgotāji. Nereti arī Latvijas tirgotāji pārdod no kaimiņvalstīm ievestu preci, uzdodot to par pašu izaudzētu, t.i., tirgojas ar iepirkto produkciju un produkciju, kam ir nezināma izcelsme. Tas rada ne tikai nevienlīdzīgu konkurenci pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas audzētājiem, kuri realizē pašu izaudzēto lauksaimniecības produkciju, bet arī norāda uz to, ka dārzeņu un augļu tirgotāji veic nereģistrētu saimniecisko darbību, neuzrāda ieņēmumus un nemaksā nodokļus, uzsver dienests.

VID šā gada jūnijā un jūlijā veica 105 kontroles pasākumus – pārbaudes, tai skaitā, 56 kontroles pasākumus dažādos Rīgas pilsētas tirgos, 20 pārbaudes Rīgā nakts tirgū un 29 pārbaudes veiktas citās Latvijas pilsētās un to tirgos.