Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Klientu, apmeklētāju un darbinieku priekšstats par uzņēmumu var atšķirties, taču nenoliedzami tas ir būtisks. Lai to mainītu, reizēm vajag apjomīgus ieguldījumus, taču reizēm pietiek ar pavisam nelielām izmaiņām. Labierīcību tīrība un iekārtojums var ietekmēt to, ko cilvēki domā par uzņēmumu, tas veido gan attieksmi pret apmeklētājiem un darbiniekiem, gan higiēnu un apkārtējo vidi, tāpēc par to jārūpējas laikus. Kāpēc tualetes aprīkojumu labāk nomāt, nevis pirkt? Kādu higiēnas aprīkojumu un servisu piedāvā uzņēmums “Elis”? Aicinām lasīt šo rakstu un uzzināt!

Higiēnas aprīkojuma noma – izdevīgākais risinājums uzņēmumam

Higiēnas preces un aprīkojuma noma ir daudz izdevīgāka nekā sākumā varētu šķist. Daudzi uzņēmumi, kas to izmēģinājuši, atzīst, ka ieguvumi pilnībā atsver ieguldītos līdzekļus, jo labierīcību telpas top tīrākas un estētiskākas, izlietoto higiēnas preču daudzums samazinās, bet labierīcību aprūpē jāiegulda daudz mazāk laika. Kādu aprīkojumu nepieciešams nomāt Jūsu labierīcību vajadzībām?

Tualetes papīra turētājs

“Elis” sniegtajā pakalpojumā ietilpst gan tualetes papīra turētājs jeb statīvs, gan tualetes papīrs, taču tas atšķiras no veikalā pieejamajiem produktiem.

Rīgas pilsētas Būvvalde nosūtījusi Izglītības kvalitātes valsts dienestam informāciju par piecām pirmsskolas izglītības iestādēm ar lūgumu izskatīt iespēju anulēt tām izsniegtās licences, jo attiecīgās pirmsskolas izglītības iestādes atrodas telpās, kuras nav ekspluatējamas, informē Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Žūka.

Kopš 2013. gada oktobra, kad Rīgas pilsētas būvvaldes (turpmāk – Būvvalde) rīcībā nonāca informācija par vairākām Rīgas privātām pirmsskolas izglītības iestādēm, kas sniedza pakalpojumus neatbilstošās telpās, šobrīd no 98 bērnudārziem 72 telpas šī pakalpojuma sniegšanai ir pielāgojuši, ko apliecina saskaņotā dokumentācija. Desmit iestādēm dokumentācija ir saskaņošanas procesā, piecām no tām nepieciešams izstrādāt būvprojektu, tādēļ telpu ekspluatācija ir kategoriski aizliegta. Savukārt vēl 16 iestādēm telpu ekspluatācija nav atļauta, jo Būvvaldes noteiktajos termiņos visa nepieciešamā dokumentācija nebija iesniegta vai Būvvalde atbildi nesaņēma vispār. Šo 16 iestāžu skaitā ir piecas, kas sniegušas informāciju, ka konkrētās telpas vairs neekspluatē.

Valdības sēdē akceptēja noteikumus, kuri nosaka kārtību, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem. Izglītojamo no valsts pārbaudījumiem par pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības ieguvi var atbrīvot, pamatojoties uz izziņu, kuru izsniedz primārās veselības aprūpes ārsts, pie kura izglītojamais ir reģistrēts un kura aprūpē tas atrodas vismaz sešus mēnešus. Izziņā ir jābūt norādītai diagnozei, kas var būt par pamatu izglītojamā atbrīvošanai no valsts pārbaudījumiem par pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības ieguvi (noteikumu pielikumā minētas slimības, kuras var būt par pamatu izglītojamo atbrīvošanai no valsts pārbaudījumiem), un atbrīvojuma termiņš, norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā. Līdz katra gada 1.aprīlim, pamatojoties uz izglītojamā vai tā likumīgā pārstāvja iesniegumu, valsts dibinātās izglītības iestādes vadītājs iesniedz ministram, kura padotībā ir attiecīgā izglītības iestāde, pašvaldības un citu juridisko vai fizisko personu dibinātas izglītības iestādes vadītājs – attiecīgajai izglītības pārvaldei, šādus dokumentus: iesniegumu, ar to izglītojamo sarakstu, kuri pamatojoties uz ārsta izsniegto izziņu, ir atbrīvojami no valsts pārbaudījumiem, kuru parakstījis un ar izglītības iestādes zīmogu apstiprinājis izglītības iestādes vadītājs; kavējumu kopsavilkumu par attiecīgo mācību gadu, norādot kavējumu iemeslus un kopējo nokavēto dienu skaitu. Rajona padomes vai republikas pilsētas domes priekšsēdētāja apstiprināta komisija izskata izglītības iestādes vadītāja iesniegtos dokumentus. Izglītības pārvalde pieņemto lēmumu par izglītojamā atbrīvošanu no valsts pārbaudījumu kārtošanas, kas noformēts kā izglītības pārvaldes rīkojums, līdz 15.aprīlim paziņo izglītības iestādei. Attiecīgā ministra apstiprināta komisija izskata padotībā esošās izglītības iestādes vadītāja iesniegtos dokumentus. Ministra apstiprināta komisija pieņemto lēmumu par izglītojamā atbrīvošanu no valsts pārbaudījumu kārtošanas, kas noformēts kā komisijas protokollēmums, līdz 15.aprīlim paziņo izglītības iestādei. 9.klases vai 12.klases izglītojamo, kurš mācās speciālās izglītības iestādē vai vispārējās izglītības iestādē atbilstoši speciālās izglītības programmas prasībām, pēc izglītības iestādes pedagoģiskās padomes ieteikuma no valsts pārbaudījumiem atbrīvo izglītības iestādes vadītājs, saskaņojot lēmumu ar Valsts pedagoģiski medicīnisko komisiju. Izglītojamā, kurš ārstējas stacionārā ārstniecības iestādē, atbrīvošanu no valsts pārbaudījumiem kārto tās izglītības iestādes vadītājs, kurā izglītojamais ir mācījies pastāvīgi. Par izglītojamo, kurš saslimis pēc 1.aprīļa vai valsts pārbaudījumu norises laikā, dokumenti izglītības pārvaldei vai attiecīgajai ministrijai iesniedzami nekavējoties. Ja izglītojamais valsts pārbaudījumu norises laikā izveseļojas (iesniedz ārsta izsniegtu izrakstu no pacienta ambulatorā vai stacionārā slimnieka medicīniskās kartes), pārējos valsts pārbaudījumus viņš var kārtot Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumā norādītajā laikā. Izglītojamie, kuri šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir atbrīvoti no valsts pārbaudījumiem uz termiņu, kas ir garāks par sešiem mēnešiem vai pastāvīgi, ir tiesīgi saņemt apliecību par pamatizglītību vai atestātu par vispārējo vidējo izglītību, ja ir izpildītas pārējās prasības tā saņemšanai. Izglītojamie, kuri šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir atbrīvoti no valsts pārbaudījumiem uz termiņu, kas īsāks par sešiem mēnešiem, ir tiesīgi saņemt apliecību par pamatizglītību vai atestātu par vispārējo vidējo izglītību, ja kārtoti noteiktie valsts pārbaudījumi un ir izpildītas pārējās prasības tās saņemšanai. Izglītojamie, kuri šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir atbrīvoti no valsts pārbaudījumiem, ir tiesīgi, pamatojoties uz viņa vai likumīgā pārstāvja motivētu iesniegumu izglītības iestādes vadītājam, kārtot valsts pārbaudījumus Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumā norādītajā laikā. Pamatojoties uz motivētu izglītojamā vai tā likumīgā pārstāvja iesniegumu, no šajos noteikumos neminētajiem valsts p

Baltijas higiēnas preču ražotājs iCotton sadarbībā ar Signet Bank realizējis nodrošināto obligāciju emisiju 20 miljonu eiro apmērā.

Obligācijas tika piedāvātas investoriem slēgta piedāvājuma veidā un tās tuvākajā laikā plānots iekļaut Nasdaq Riga First North alternatīvajā tirgū.

Obligāciju emisijas ietvaros piesaistītie finanšu līdzekļi tiks izmantoti, lai refinansētu iCotton grupas saistības Latvijā un Polijā. Banku kredītu ar atmaksas grafikiem aizstāšana ar obligācijām, ar atmaksu termiņa beigās, sniedz iespēju Grupai iegūt papildu apgrozāmos līdzekļus tālākai biznesa paplašināšanai, nepalielinot kopējo saistību apjomu. Obligāciju emisija piesaistīja ievērojamu investoru interesi, un tajā piedalījās vairāk nekā 70 privātie un institucionālie investori, lielākā daļa no Baltijas valstīm. Pieprasījums no institucionālajiem investoriem, galvenokārt, ieguldījumu fondiem, pensiju plāniem un bankām, sastādīja aptuveni pusi no kopējā pieprasījuma pēc obligācijām, bet otru pusi veidoja privātie investori.

Izglītības sistēmā cirkulē nauda, tātad kāds naudu dod, kāds naudu saņem. Ir vērts precīzi noskaidrot, kā nodokļu maksātāju nauda ceļo Latvijas izglītības sistēmā. Kas, ko, kāpēc un par cik pērk? Kas, ko, kāpēc un par cik pārdod? Ja augstskolas vienkārši pārdod diplomus, tad ir pamats runāt par diplomiem-feikiem Latvijas izglītībā. Latvijā trūkst vienotas izglītības kvalitātes izpratnes, un Izglītības ministrija nezina, ko tā pērk.

Tā uzskata profesors Dr. math. AndrejsJaunzems ([email protected]), kurš ir Latvijas Atzinības krusta virsnieks ar 25 gadu ilgu docētāja darba pieredzi Latvijas Universitātē, kā arī 25 gadus Ventspils Augstskolā Ventspils Augstskolas Tehnoloģiju pārneses un inovāciju centra viespētnieks,LZA eksperts, grāmatu Mikroekonomika. Teorija un analīze(2013), J. A. Šumpētera atziņas par uzņēmēju kā ekonomikaspārmaiņu mehānismu: pro, contra, addendum (2017), Varbūtība(2023) autors.

Sarunas fragments

Kā jūs vērtētu pašreizējo situāciju Latvijas izglītības sistēmā?

Pirms 13 gadiem Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? toreizējā izglītības ministre Tatjana Koķe uzdrīkstējās atklāti pateikt, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība mūsu valstī no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Savukārt iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece nonāca pie secinājuma, ka Latvijas izglītības sfēras degradāciju sekmē pārlieku zemais centralizēto eksāmenu nokārtošanas slieksnis. Spēkā esošais regulējums, ka centralizētais eksāmens netiek uzskatīts par nokārtotu, ja iegūtais rezultāts ir mazāks nekā 5%, nemudinot skolēnus uzrādīt pēc iespējas augstākus rādītājus. Vai tiešām trīsdesmit gadi bija nepieciešami, lai IZM atklātu to, ka 5% latiņa centralizēto eksāmenu nokārtošanai ir nesamērīgi zema un vajag augstāku slieksni?

Joprojām daudzi skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji grēko, neievērojot higiēnas prasības, tās uztver kā administratīvo slogu.

Kopš jauno Ministru kabineta noteikumu Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai spēkā stāšanās pagājušā gada oktobrī Veselības inspekcija (VI) laikā līdz šī gada marta beigām ir veikusi 255 plānveida kontroles šādu pakalpojumu sniegšanas vietās. 34% no kontrolētajiem objektiem tika konstatētas dažāda veida neatbilstības prasībām. Nozarē strādājošie uzskata, ka tirgu duļķo tie skaistuma kopēji, kuri pakalpojumus sniedz izbraukumā vai īrē darba vietu salonos vai frizētavās.

Līdz ar jaunajām higiēnas prasībām ir pieaudzis neatbilstību skaits par izlietnes neesamību, kas kopš pērnā gada rudens ir obligāti ierīkojama katrā darba telpā, kurā tiek sniegti skaistumkopšanas pakalpojumi (iepriekš obligāti bija tikai sejas un ķermeņa estētisko pakalpojumu sniedzējiem). Tiesa gan, prasībām attiecībā uz lietoto darba piederumu apstrādi atbilstoši inficēšanās riskam pieminētajos noteikumos ir atrunāts pārejas periods – tās stāsies spēkā vien šī gada 1. oktobrī, ļaujot pakalpojumu sniedzējiem sagatavoties jaunajai darba piederumu apstrādes kārtībai. Par to izpildi šobrīd kontroļu laikā tiek skaidrots un sniegtas konsultācijas attiecībā uz jauno prasību ieviešanas un izpildes kārtību. Jaunie darba piederumu apstrādes procesi tiek skaidroti arī higiēnas minimuma apmācībās, kas no šī gada 1. oktobra reizi piecos gados būs obligāti jāapmeklē visiem tiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas nav sertificētas ārstniecības personas.

Pirms lauzt līgumu ar SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas sniedz skolēnu ēdināšanas pakalpojumus 12 Siguldas novada izglītības iestādēs, pašvaldība gaidīs Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) atzinumu par infekcijas cēloni, informēja Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Sindija Brikmane.

Lai pieņemtu pamatotu lēmumu par līguma laušanu ar ēdināšanas uzņēmumu «Baltic Restaurants Latvia», Siguldas novada pašvaldība ir lūgusi SPKC sniegt kompetentu viedokli par šiga toksīnu producējošās baktērijas «E.coli» infekciju cēloni, kā arī vērsusies ar iesniegumu Valsts policijā.

Līdz šim veikto analīžu rezultāti liecina, ka šiga toksīnu producējošā baktērija «E.coli» nav atrasta nevienas Siguldas izglītības iestādes ēdināšanas blokā, tai skaitā arī tur strādājošajiem darbiniekiem. Kamēr pašvaldībai nav citas informācijas, nevar uzskatīt, ka darbinieki ir šīs konkrētās infekcijas izraisītāji, sacīja Brikmane.

Viņa norādīja, ka bakteriālo izmeklējumu analīzes liecina par konkrēto darbinieku higiēnas problēmām.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt agrāku skolas gaitu sākšanas vecumu, paredzot, ka 1.klasē skolēni varētu doties jau sešu gadu vecumā, un vienlaikus nosakot, ka 1.klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus.

Ministrija sagatavojusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos atkārtoti piedāvājot iespēju bērniem skolas gaitas sākt jau sešu gadu vecumā, izmaiņas paredzot ieviest no 2018.gada 1.septembra. Iepriekš IZM ar šādu piedāvājumu startēja pagājušā gada septembrī, taču toreiz nepietiekami izdiskutētā iecere neguva atbalstu.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts nosaka obligātās pirmsskolas apguvi viena gada garumā un līdz ar to arī obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešiem gadiem, saglabājot vecākiem iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā obligātās pamatizglītības apguvi sākt gadu vēlāk, proti, no septiņu gadu vecuma. Patlaban normatīvajos aktos noteikts, ka obligātās pirmsskolas izglītības programmu īstenošana notiek no piecu gadu vecuma divu gadu laikā.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” sadarbībā ar sociālo uzņēmumu “EMU” ir digitalizējusi skolu pašnovērtējuma sistēmu.

Tā ļaus visām Latvijas skolām bez maksas ērti aizpildīt ikgadējo skolu pašnovērtējumu un pašvaldību izglītības pārvaldēm daudz ērtāk gan komunicēt, gan analizēt datus par viņu pārraudzībā esošajām mācību iestādēm.

Kā atzīmē “Tele2”, šobrīd ir izstrādāta pašnovērtējuma sistēmas testa versija, kuru jau izmanto Ogres novada Izglītības pārvalde, un sagaidāms, ka no nākamā gada to darīs arī citu pašvaldību izglītības pārvaldes Latvijā. Kopumā Latvijā ir 42 pašvaldību izglītības pārvaldes.

“Skolu pašnovērtējumu digitalizācija ir vēl viens solis, lai sakārtotu izglītības sistēmu Latvijā. Tas ne tikai skolām atvieglos pašnovērtējumu gatavošanu, bet arī taupīs laiku un standartizēs sniegto informāciju un kvalitātes kritērijus valsts mērogā, kas pēc tam pašvaldību izglītības pārvaldēm ļaus arī viegli analizēt un salīdzināt iegūtos datus. Tas ir īpaši būtiski vecākiem, kuriem līdz šim bieži nebija pieejama viegli uztverama informācija par skolām. Mēs vēlamies, lai vecāki saprot, ka katra skola ir laba un spēj nodrošināt kvalitatīvu izglītību. Tādējādi šī datu pieejamība un vizualizācija ļaus atklāt skolu stiprās puses un unikalitāti, un sekmēs objektīvu skatu uz izglītības kvalitāti Latvijā,” stāsta “EMU” vadītājs Jānis Erts.

Izglītības iestādes pavirši izturas pret zaļā publiskā iepirkuma līguma nosacījumu izpildi, secinājis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), jaunajā mācību gadā pārbaudot pārtikas produktu piegāžu atbilstību zaļā publiskā iepirkuma prasībām 55 izglītības iestādēs.

86% no veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka netiek ievērotas iepirkuma tehniskajās specifikācijās noteiktās prasības. Visos šajos gadījumos izglītības iestādēm būtu bijis jāpārliecinās, ka piegādāti līguma nosacījumiem atbilstoši produkti, tomēr tas nav darīts.

PVD informē, ka zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstoši produkti ir tādi produkti, kas audzēti/ iegūti Latvijā un atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (marķējumi «Zaļā karotīte» un «Bordo karotīte»), bioloģiskās lauksaimniecības, vai tās produktu kvalitātes rādītāju vai lauksaimniecības integrētās audzēšanas prasībām.

Uzņēmumam, piedaloties iepirkumā, ir jāapliecina, ka tas līguma darbības laikā izglītības iestādei piegādās zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstošus produktus, kuru apraksts un ražotājs ir norādīs tehniskajā specifikācijā.

14 no 96 Rīgas pašvaldības līdzfinansētajām privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm būs jāpārtrauc darbs esošajās telpās, jo tās atzītas par nepiemērotām bērnudārza darbībai, - to pēc būvniecības dokumentācijas pārbaudēm nolēmusi Rīgas pilsētas būvvalde.

Šī gada augustā konstatēts, ka 56 no 96 minētajām iestādēm strādā telpās, kurām nav apstiprināta atbilstoša funkcija. Būvniecības dokumentācijas pārbaudēs secināts, ka 14 no 56 izglītības iestādēm telpu ekspluatāciju nāksies pārtraukt. Deviņiem bērnudārziem objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, apsolītas telpu maiņas vai būvprojekta saskaņošanas dēļ, ir pagarināti dokumentu sakārtošanas termiņi.

Kā skaidroja būvvaldē, pārējām iestādēm dokumentācija ir saskaņota vai ir saskaņošanas procesā, jo daļa iestāžu būvvaldē dokumentus iesniegusi augusta beigās, tādēļ speciālistiem tie vēl jāizvērtē. Tāpat dokumentācijas pārbaudes process vēl tiks veikts 26 privātajiem bērnudārziem, ko pašvaldība nelīdzfinansē.

Valdība otrdien atbalstījusi pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs.

Kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Tādēļ, lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu.

Likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu pašvaldības dibinātajās un privātpersonu dibinātajās pirmsskolas izglītības iestādēs nosaka, ka, sākot ar 2023.gada 1.septembri, pirmsskolas izglītība tiks īstenota valsts valodā.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošām Satversmei atzina normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Normas atzītas par neatbilstošām Satversmes 91.panta pirmajā teikumā noteiktajiem tiesiskās vienlīdzības principiem.

ST bija vērsušies 38 Saeimas deputāti, aicinot vērtēt, vai valsts pamatlikumam atbilst esošais regulējums attiecībā uz bērnudārzu pedagogu atalgojumu, kas, rēķinot uz vienu darba stundu, ir par piektdaļu mazāks nekā citās izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem.

Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, apstrīdētais regulējums neatbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 107.pantam, jo paredz atšķirīgas zemākās darba algas likmes pirmsskolas izglītības pedagogiem salīdzinājumā ar pārējās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem.

Eksperti aicina valdību rīkoties, lai veicinātu eksporta nozares un lai Latvijā veidotos reāli kvalitatīva rūpniecība.

Jau kādu laiku finansisti vērš uzmanību uz negatīvo tendenci Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā, kura deficīts kopš pagājušā gada pārsniedz par kritisko robežu uzskatītos 10 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr pērn 3. ceturksnī tekošā konta deficīts (TKD) sasniedzis ļoti satraucošu un jaunu augstāko rādītāju kopš Latvijas neatkarības atgūšanas - 24.2 % no IKP. Tas tāpēc, ka pērn Latvijas imports jau gandrīz līdz 2 reizēm pārsniedza eksportu. Arī valsts vīri ir pamanījuši lielo TKD. Ekonomikas ministrs Jurijs Strods Db atzina, ka šonedēļ apspriedīsies ar savas ministrijas speciālistiem par izveidojušos situāciju un tad, izvērtējot riskus, lems, vai vajag ko darīt, vai nepieciešams iejaukties. Pagaidām plāna nav, tā viņš.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotajā protesta gājienā šodien piedalīsies vairāk nekā 8000 izglītības un medicīnas iestāžu darbinieku, lai prasītu "cieņpilnu un atbildīgu attieksmi" pret nozarēm.

Arodbiedrībā norādīja, ka protesta gājienā piedalīsies 7500 pedagogu, tostarp zinātnes institūciju pārstāvji, jo streika prasības par pedagogu atalgojumu un slodzes grafiku attiecas arī uz viņiem. Šobrīd savu dalību ir apstiprinājuši darbinieki no Latvijas Zinātnes akadēmijas, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Latvijas Universitātes, Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un citām.

Protesta gājienā piedalīsies arī universitāšu studentu padomes un studenti.

Latvijas Ārstu biedrībā aģentūra LETA noskaidroja, ka protesta gājienam varētu pievienoties ap 1000 mediķu, bet tas neietekmēšot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo vairākas slimnīcas aicinājušas piedalīties gājienā tos mediķus, kuriem tajā dienā nav jāstrādā. Lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu nepārtrauktību, slimnīcās strādājošie ņemšot gan atvaļinājumus, gan izmantošot savu brīvdienu, lai piedalītos protesta gājienā.

Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Vispārējās izglītības likumā. Atsevišķi likuma deleģētie uzdevumi (piemēram, noteikt obligātās prasības izglītojamo uzņemšanai vispārējās izglītības iestādēs vai prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs), kā arī jautājumi par izglītības iestāžu pakļautību spēkā esošajā likuma redakcijā pašlaik nav saskaņoti ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem principiem. Tāpēc izstrādātie grozījumi saskaņotu Vispārējās izglītības likumu ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām jautājumā par kompetenču sadalījumu normatīvo aktu izstrādāšanas jomā starp Izglītības un zinātnes ministriju un Ministru kabinetu,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā. Grozījumi paredz izslēgt no Vispārējās izglītības likuma punktu, kura būtība ir noteikta izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo; pedagogu darba samaksas kārtību un darba samaksas lielumu; kārtību, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi; finansēšanas kārtību speciālās izglītības iestādēs un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klasēs un internātskolās; kārtību, kādā valsts finansē pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības programmas, kuras īsteno privātās izglītības iestādes u.c. Tiek saskaņots Vispārējās izglītības likumā noteiktais ar Izglītības likumā noteikto par mācību sasniegumu vērtēšanu mācību priekšmeta standartā un mācību priekšmeta programmā. Tāpat grozījumi papildina Vispārējās izglītības likumu ar punktu, kas regulē Starptautiskā bakalaurāta izglītības programmu īstenošanas kārtību Latvijā. Palielinot izglītojamo mācību slodzi par divām mācību stundām 1.klasē un par vienu mācību stundu 2.klasē, tiek nodrošināta iespēja īstenot pamatizglītības satura reformu, izmantot jaunākās mācību metodes, pārejas noteikumos nosakot, ka šie grozījumi stājas spēkā attiecīgi 2005. un 2006.gada 1.septembrī,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā. Normatīvā akta projekts papildina Vispārējās izglītības likumu ar punktiem, kas ļauj dažos mācību priekšmetos mācību procesu organizēt kādā svešvalodā (Eiropas Savienības valstu valodā), tā sekmējot svešvalodu apguvi un integrāciju Eiropā. Grozījumi arī paredz, ka ar 2005.gada 1.janvāri republikas pilsētu un rajonu pašvaldību pārziņā esošo internātskolu uzturēšanas izdevumu segšana tiek nodota pašvaldībām.

Db.lv publicē deklarāciju par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību.

"Latvijā – valstī ar straujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā – ir radīti apstākļi un vide, kurā paplašinās sabiedrības vidusslānis, strauji pieaug cilvēku ienākumi, mājokļu iegāde un būvniecība, turpina pieaugt ārvalstu investīciju un ES fondu ieplūšana Latvijā, panākts būtisks progress Latvijas starptautiskās lomas un vietas pieaugumā ES, kļūstot par pilntiesīgu Šengenas zonas valsti, ar noslēgto Latvijas – Krievijas robežlīgumu radīti nosacījumi būtiskai ekonomisko attiecību attīstībai.

Straujā ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, mājokļu tirgus attīstības izraisītais hipotekārās kreditēšanas bums radījis strauju inflācijas lēcienu, finanšu resursu ieplūdi spekulatīvajā, neražojošā sfērā, izraisot disproporcionālu ražojošo un pakalpojumu nozaru attīstību. Demogrāfisko procesu un Latvijas darbaspēka emigrācijas uz attīstītākām ES valstīm ietekmē daudzās tautsaimniecības nozarēs sāk pietrūkt darba roku, sadrumstalotā administratīvi teritoriālā struktūra veicinājusi nevienmērīgu Latvijas reģionu attīstību.

Otrdien, 18.jūlijā, Veselības ministrijā (VM) notikušajā diskusijā par bērniem un jauniešiem neveselīgās pārtikas tirdzniecību skolās veselības nozares sabiedrisko organizāciju pārstāvji apliecināja, ka atbalsta Veselības ministrijas iniciatīvu mēģināt ierobežot šāda veida pārtikas produktu tirdzniecību izglītības iestādēs, Db informēja VM. Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi normatīvajos aktos* paredz, ka izglītības iestādēs nedrīkstēs izplatīt dzērienus, kuriem ir pievienotas krāsvielas, saldinātāji, konservanti, kofeīns un aminoskābes. Starp tiem ir visi saldie, krāsainie dzērieni, piemēram, dažādas daudzkrāsainās limonādes, kvass un enerģijas (enerģētiskie) dzērieni. Rīgas Stradiņa universitātes profesors, endokrinologs Aivars Lejnieks aicināja veicināt ne tikai piena lietošanu skolās ES programmas «Skolas piens» ietvaros, bet nodrošināt bērnus arī ar bezmaksas skābpiena produktiem un dārzeņiem izglītības iestādēs, ko atbalstīja arī Latvijas Pediatru asociācijas vadītājs Enoks Biķis. A.Lejnieks arī aicināja vairāk uzmanības pievērst pārāk treknu un eļļainu ēdienu izskaušanai skolās un vairāk pievērsties aptaukošanās problēmai jauniešu vidū. Kā vienu no problēmām speciālisti atzina bērnu un jauniešu mazkustīgo dzīvesveidu, jo pēdējos gados ievērojami samazinājusies ir bērnu un jauniešu fiziskā aktivitāte līdz ar moderno tehnoloģiju ienākšanu ikdienas dzīvē. Neveselīgā pārtika un garas stundas pie datora ir viens no iemesliem, kāpēc arvien pasliktinās bērnu un jauniešu veselība. Latvijas Endokrinologu asociācijas vadītājs un LU profesors Valdis Pīrāgs kā vēl vienu priekšlikumu veselīgas pārtikas veicināšanai izglītības iestāžu tirdzniecības vietās ieteica izmantot «luksofora principu», proti, pārtikas produktu cenu zīmes tirdzniecības vietās marķēt ar zaļu, dzeltenu un oranžu krāsu, kur zaļš nozīmētu veselīgu produktu, oranžs – nekaitīgu un sarkans – neveselīgu produktu. Šādas prakses ieviešanai gan būtu nepieciešams tirdzniecības uzņēmumu un skolu vadību atbalsts. Tāpēc jau tuvākajā laikā Veselības ministrijas speciālisti rīkos līdzīgas diskusijas ar Pārtikas uzņēmumu federācijas un Latvijas tirgotāju asociācijas biedriem, kā arī pārstāvjiem no "Coca cola", izglītības iestādēm, vecāku organizācijām un VVVA. Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.610 Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm» un grozījumi noteikumos Nr.596 «Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno pirmskolas izglītības programmas» jau ir izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Šodien Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) neatļāva izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam (ZZS) iekļaut valdības darba kārtībā jautājumu par mērķdotāciju sadali pedagogu darba algām.

Dombrovskis ministram norādīja, ka dokumenti valdības darba kārtībai ir jāiesniedz laikus, nevis pirms sēdes, turklāt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) dokumenti par mērķdotāciju sadali pedagogu darba algām līdz nākamajai valdības sēdei 4. oktobrī ir jāsaskaņo ar Finanšu ministriju, kā arī jārod risinājums, kā privāto izglītības iestāžu skolotāju algām paredzēto finansējumu pārskaitīt šīm iestādēm, nevis vispirms pašvaldībām, kuras to tālāk pārskaita privātajām izglītības iestādēm.

Kā ziņots, 20.septembrī IZM izveidotā komisija apstiprināja mērķdotācijas sadalījumu pašvaldību izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām šā gada četriem mēnešiem.

Par atkārtotu valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas kritēriju neizpildi četrām valsts ģimnāzijām draud statusa atņemšana, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Lai izglītības iestāde varētu pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu, kas nodrošina arī piemaksas pedagogu algām, tai ir jāatbilst vairākiem kritērijiem, tostarp jābūt atbilstošam skolēnu skaitam un augstiem centralizēto eksāmenu rezultātiem.

Trīs no četrām izglītības iestādēm - Gulbenes novada valsts ģimnāzija, Jūrmalas valsts ģimnāzija un Viļakas valsts ģimnāzija - atkārtoti neizpilda noteikumos par ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību un kritērijiem noteikto minimālā skolēnu skaitu kritēriju.

Viļakas valsts ģimnāzija 2018.gadā nav izpildījusi arī skolēnu rezultātu valsts centralizētajos eksāmenos kritēriju. Šo pašu kritēriju, taču jau atkārtoti, neizpilda arī Krāslavas valsts ģimnāzija.

Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komiteja akceptējusi kārtību bērnu uzņemšanai 1. klasē Rīgas pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs 2004./2005.mācību gadā. Vecākiem (aizbildņiem) jāpiesaka bērns mācībām Rīgas pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs 1.klasē tajā kalendārajā gadā, kad bērnam aprit 7 gadi. Bērna pieteikšana skolā notiek no 15.janvāra līdz 28.martam. Pēc tam bērnu uzņemšanas jautājumus risinās Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta teritoriālās nodaļas. Piesakot bērnu skolā, vecākiem (aizbildņiem) būs jāuzrāda pase un dzīves vietu apliecinoša izziņa, kā arī jāiesniedz noteiktas formas iesniegums. Izglītības iestādei desmit dienu laikā pēc 1. klašu komplektācijas pabeigšanas rakstiski jāpaziņo vecākiem (aizbildņiem) par bērna uzņemšanu izglītības iestādē vai par atteikumu uzņemt izglītības iestādē. Atteikuma gadījumā izglītības iestādes vadītājam, jāsniedz argumentēta rakstiska atbilde vecākiem (aizbildņiem) un jānosūta atbildes kopija Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta teritoriālajai nodaļai, kura sniegs vecākiem (aizbildņiem) informāciju par brīvajām vietām citās izglītības iestādēs. Pēc rakstiska paziņojuma saņemšanas par bērna uzņemšanu izglītības iestādē vecākiem (aizbildņiem) līdz 20.jūnijam attiecīgajā izglītības iestādē vajadzēs iesniedz medicīnisko karti 026/u; izrakstu no ambulatorā slimnieka medicīnas kartes 027/u par iepriekš izdarītām profilaktiskajām vakcinācijām; bērna dzimšanas apliecības kopiju vai norakstu (pēc salīdzināšanas ar oriģinālu); izziņu par apmeklēto izglītības programmu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātajā sagatavošanā. Izziņas neesamība nav arguments atteikt bērnu uzņemt 1. klasē. Bērnu speciālās izglītības iestādē uzņems atbilstoši tās nolikumam un pamatojoties uz attiecīgā Rīgas rajona/priekšpilsētas pedagoģiski medicīniskās komisijas vai Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas slēdzienu un vecāku (aizbildņu) iesniegumu. Uzņemot bērnus 1.klasē izglītības iestādēs nav atļauts rīkot iestājpārbaudījumus; jāuzņem bērni, kuriem tā ir dzīvesvietai tuvākā izglītības iestāde (atbilstoši rajona/priekšpilsētas sadalījumam mikrorajonos); jāuzņem bērni, kuriem izglītības iestādē mācās brāļi un māsas; ir tiesības uzņemt izglītības iestādē strādājošo darbinieku bērnus; pēc tam var uzņemt bērnus, kuri nedzīvo izglītības iestādes mikrorajonā. Izglītības iestāžu mikrorajonu princips nav attiecināms uz mazākumtautību izglītības iestādēm.