2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center – ITC) apkopotā statistika, kuru atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Aiz igauņiem un lietuviešiem

Pasaules lielākā saliekamo koka ēku eksportētāja 2023. gadā bija Igaunija, kura eksportēja mēbeles par 390 miljoniem eiro. Igaunijas daļa globālajā saliekamo koka ēku tirgū 2023. gadā bija 20,9%. Otrajā vietā ar 169 miljoniem eiro (9,0% no kopējā pasaules eksporta) bija Lietuva, bet trešajā vietā ar 146 miljoniem eiro (7,8% no kopējā pasaules eksporta) bija Polija. Pasaules saliekamo koka ēku eksportētāju augšgalā 2023. gadā bija arī Kanāda (7,1% no kopējā pasaules eksporta), Vācija (5,3% no kopējā pasaules eksporta), Beļģija (4,6% no kopējā pasaules eksporta) un Čehija (4,6% no kopējā pasaules eksporta). Latvijas ienākumi no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā bija 70,8 miljoni eiro (3,8% no kopējā pasaules eksporta), un tas nodrošināja Latvijai astoto vietu pasaulē. Pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā Latvija apsteidza Austriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Zviedriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Ķīnu (3,4% no kopējā pasaules eksporta), Nīderlandi (3,2% no kopējā pasaules eksporta) un Somiju (3,1% no kopējā pasaules eksporta).

Pirms 100 gadiem celtajā Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljonā veic vērienīgus vēsturisko konstrukciju pastiprināšanas darbus, informē AS "Būvuzņēmums Restaurators".

Kopš 2024.gada novembra Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljonā notiek vērienīgi vēsturisko metāla konstrukciju pastiprināšanas darbi, kurus par nepilniem 600 000 (595 905,20) eiro pēc SIA "Rīgas nami" pasūtījuma veic AS "Būvuzņēmums Restaurators".

"Divdesmitā gadsimta divdesmitajos gados celtās būves konstrukciju mezgli bija savu nokalpojuši un tas ir tikai laika jautājums, kad šie stiprinājumi kļūtu bīstami arī tirgus apmeklētājiem. Faktiski konstrukcijas ir vēl vecākas, jo par pamatu šiem paviljoniem tika ņemti Pirmā pasaules kara ķeizariskās Vācijas armijas dirižabļu lidostas gaisakuģu jeb "cepelīnu" angāri, kas atradās Vaiņodē. Taču tā kā tie bija par lielu, tika nolemts izmantot vien angāru augšējās daļas, pašas celtnes ceļot no mūra un dzelzsbetona. Taču tā kā Rīgas Centrāltirgus ēkām bija nepieciešamas arī citas dzelzs konstrukcijas, tad tās savukārt 1925.gadā - starp citu, tieši pirms 100 gadiem - uzticēja būvēt AS "Stars". Tādēļ savā ziņā tas pat ir zīmīgi, ka to atjaunošanas darbi tiek veikti tieši tagad," stāsta AS "Būvuzņēmums Restaurators" atbildīgais būvdarbu vadītājs Dāvis Priede.

Iepriekšējos gados veiktās miljonu eiro vērtās investīcijas lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražotnē, kā arī šīs rūpnīcas sasaiste ar šādu konstrukciju projektēšanu un būvniecību ir ļāvusi īstenot strauju SIA Zaza Timber Production izaugsmi.

Lai arī Eiropā pēdējā gada laikā būvniecība ir piedzīvojusi stagnāciju, tomēr, neraugoties uz to, pēc SIA Zaza Timber Production valdes priekšsēdētāja Māra Peilāna sacītā, pieprasījums pēc lielizmēra līmētajām koka konstrukcijām nav sarucis, kaut arī konkurence par attiecīgās produkcijas piegādi ir saasinājusies. “Nozīmīgākais uzņēmuma konkurētspējas faktors ir 2021. gadā īstenotā uzņēmumu grupas izveide, kad zem viena zīmola tika apvienota šādu konstrukciju projektēšana, ražošana un montāža (būvniecība), kā arī iepriekšējos gados veiktās investīcijas ražotnes paplašināšanai un moderna tehnoloģiskā aprīkojuma iegādei,” skaidro M. Peilāns. Viņš norāda, ka potenciālajiem klientiem ir iespēja vienuviet risināt visus jautājumus saistībā ar iecerētās koka ēkas projektēšanu, ražošanu un būvniecību.

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Zolitūdes lielveikala Maxima būvniecības laikā projektā mainīts jumta metāla konstrukciju veids un sākotnējā projektā paredzētās vienlaidus metāla sijas aizstātas ar divdaļīgām sastiprinātām sijām, atzina ēkas inženierprojekta autora SIA HND grupa īpašnieks, projektētājs Ivars Sergets.

«Pārprojektēt jumta metālkonstrukcijas nācās tāpēc, ka to ražotājs lielās vienlaidus sijas nevarēja piegādāt uz būvlaukumu,» sacīja Sergets.

Jautāts, vai pēc vienlaidus siju aizstāšanas ar divdaļīgajām tika pārrēķinātas slodzes un tās atbilda sākotnējam projektam, Sergets atbildēja apstiprinoši. «Arī pēc noslodzes pārrēķina jumta metāla sijām bija jāiztur sākotnēji paredzētā vidējā noslodze ap tonnu uz kvadrātmetru un 1,5 tonnas uz kvadrātmetru atsevišķās vietās uz jumta, kurās bija paredzēti koki,» skaidroja Sergets.

Inženieris piebilda, ka būvniecības laikā siju stiprinājuma vietās izmantotais stiprinājuma skrūvju skaits atbilda projektā paredzētajam. «Man gan nav informācijas, vai skrūvju materiāls atbilda projektā paredzētajam,» piebilda Sergets.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Saliekamo lielpaneļu ēku kalpošanas termiņš ir 60 -70 gadi, taču skaidras informācijas par šo ēku stāvokli trūkst, jo par to esot jādomā dzīvokļu īpašniekiem, nevis apsaimniekotājiem vai mākleriem, turklāt nav zināma arī padomjlaiku celtnieku darba kvalitāte.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 2006. gadā pasūtīja pētījumu, kura mērķis bija noskaidrot padomju laikos celto sērijveida ēku stāvokli. Tajā secināts, ka ir jāapsver 1955. – 1995. gadā būvēto viena līdz trīs stāvus augsto ēku nojaukšana.

RNP preses sekretārs K. Leiškalns šo secinājumu neuzskata par gana draudīgu brīdinājuma signālu, un dzīvošanu šādās mājās viņš pielīdzina braukšanai ar 30 gadu vecu Opel automašīnu. «Mēs ļoti labi saprotam, ka šis 80. gados ražotais opelis ir pārāk neekonomisks. Bet kā jūs man iestāstīsiet, ka man ir jāaiziet uz salonu un jānopērk jauna mašīna, ja man nav papildu līdzekļu?»

INFORMĀCIJA PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻIEM2006.gada 23.oktobrī

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vidzemes metālserviss", salīdzinot ar 2005.gadu, savu apgrozījumu 2006.gadā pat pēc visai piesardzīgām prognozēm dubultos un tas sasniegs 6 miljonus latu. Jau pašlaik - šī gada trīs ceturkšņos - uzņēmuma apgrozījums pārsniedzis 4,5 miljonus latu. Vienlaikus strauji palielinājies arī "Vidzemes metālserviss" klientu un to objektu skaits, kuriem uzņēmums piegādā metāla izstrādājumus un konstrukcijas.

"Uzņēmuma darbs norit atbilstoši plānotajam - ik gadu dubultot apgrozījumu. Tik straujam darba apjoma palielinājumam ir divi galvenie iemesli," pastāstīja "Vidzemes metālserviss" valdes priekšsēdētājs Māris Babris. "Lielā mērā, protams, tas saistīts ar būvniecības bumu Latvijā. Taču mums daudz būtiskāks faktors ir tas, ka arvien vairāk klientu izvēlas "Vidzemes metālservisu" kā savu stratēģisko sadarbības partneri metāla izstrādājumu un konstrukciju piegādē. Tikai šogad "Vidzemes metālserviss" uzsācis metāla izstrādājumu un konstrukciju piegādi tādiem būvobjektiem kā Dienvidu tilts, viesnīcas Latvija rekonstrukcijas un kvartāla apbūves 2.kārtai, biroja, tirdzniecības un daudzstāvu dzīvojamo namu kompleksam Panorama Plaza, ēku kompleksam Da Vinci, kā arī citiem objektiem."

Nule kā noslēgušies SIA “Rīgas nami” pārvaldītā Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljona jumta metāla konstrukciju pastiprināšanas darbi.

Līdz ar to atjaunotais Sakņu paviljons varēs atvērt durvis tirgotājiem un apmeklētājiem, lai jau pavisam drīz nepieciešamajiem remontdarbiem nodotu nākamo no pieciem vēsturiskajiem paviljoniem.

Sakņu paviljons nebija pieejams kopš 2022. gada sākuma, kad vēja brāzmas atplēsa daļu tā jumta virskārtas un paviljons tika slēgts uz remontdarbu laiku. Jumta rekonstrukcijas un nomaiņas darbi tika pabeigti 2024. gada aprīlī, taču pēc tam paviljonam vēl bija nepieciešams veikt plānotos jumta konstrukciju pastiprināšanas darbus.

Sakņu paviljona jumta seguma nomaiņas un metāla konstrukciju pastiprināšanas darbus veica AS “Būvuzņēmums Restaurators”, kurš tika izraudzīts atklāta publiska iepirkuma procesa rezultātā. Kopējās remontdarbu izmaksas sasniedza 1,3 miljonus eiro, tostarp 709 tūkstoši eiro jumta seguma nomaiņai un 612 tūkstoši eiro jumta konstrukciju pastiprināšanai.

Turpinot izvērtēt Padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehnisko stāvokli, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar pieredzējušiem būvspeciālistiem 2019. gadā veikusi 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpēti.

Tieši masveida apbūves lielpaneļu 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas tika izvēlētas izpētei kā pirmās, jo nozares eksperti bija norādījuši, ka šīs sērijas ēkām potenciāli varētu būt lielāki riski nesošo konstrukciju stabilitātei, ņemot vērā konstrukciju īpatnības, ēku vecumu un noteikto vidējo kalpošanas ilgumu (60 gadi).

Pētījumā tika apsekotas 13 (10 Rīgā, 3 Jelgavā) 464.sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, kas nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1964. līdz 1978.gadam.

Ēku apsekošanas laikā, kā arī veiktajos atsegumos netika konstatētas pazīmes, kas liecinātu par ēku mehāniskās stiprības vai stabilitātes zudumu, – ēku nesošās konstrukcijas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī. Turpinot ēku ekspluatāciju līdzšinējā veidā, kā arī veicot pētījumā norādītos ēku uzturēšanas un atsevišķu elementu atjaunošanas pasākumus, ēkas ir drošas turpmākai ekspluatācijai.

Šogad jau trešo reizi paaugstināta stikla cena aptuveni par 5-15%, bet nozarē strādājošie ir pārliecināti, ka šis nebūs vienīgais cenu kāpums.

Pagājušajā gadā stikla cena pieauga aptuveni par 37,8%, Db stāstīja būvkompānijas un stikloto konstrukciju ražotāja Arčers stikloto konstrukciju departamenta direktors Edijs Purmalis. Viņš norādīja, ka jau pērn aizsākās tendence, ka stikla cenas tika paaugstinātas ik pēc pusotra mēneša.

Šogad cenas esot paceltas janvārī, tad 16. martā, un tagad uzņēmums saņēmis vēstuli no stikla piegādātājiem, ka nākamais cenu kāpums aptuveni par 5% ir ar 1. maiju. E. Purmalis gan uzsvēra, ka uzņēmums vēl nav saņēmis cenu lapas no piegādātājiem, un, tā kā ir ļoti daudz dažādu stikla veidu, pateikt, par cik procentiem katram no tiem kāps cena, šobrīd neesot iespējams. Stikla izstrādājumu kompānijas SIA Transparence valdes loceklis Vladimirs Frolovs Db sacīja, ka parastajam stiklam no 1. maija cena ir kāpusi par 15%. Toties, runājot kopumā par šo gadu, uzņēmēji minēja, ka stikla cenas pieaugums varētu būt 10 - 30%.

Šodien, 5.decembrī, notika svinīga SIA Ventspils metināšanas rūpnīca ražošanas korpusa atklāšana. Jaunā rūpnīca specializējas lielizmēra metāla konstrukciju izgatavošanā un jau tuvākajā laikā turpinās jaunu darbinieku meklēšanu.

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs svinīgajā atklāšanā neesot slēpis prieku par kādreiz šķietami nereālā sapņa par mašīnbūves un metālapstrādes attīstību Ventspilī piepildīšanos, teikts Ventspils brīvostas pārvaldes izplatītajā paziņojumā.

SIA Ventspils metināšanas rūpnīca direktors Jevgēnijs Lapkovskis informē, ka šobrīd uzņēmumā strādā 53 darbinieki, bet pilnu jaudu ražošanas 1.kārta varētu sasniegt 2013.gada 3.ceturksnī, kad darbinieku skaits tiks palielināts līdz 80: «Perspektīvā plānojam 2.kārtas būvniecību sevišķi lielu konstrukciju ar svaru līdz 50 tonnām izgatavošanai, jo šādas konstrukcijas ir ļoti pieprasītas Skandināvijas valstīs.» Jau tuvākajā laikā sadarbībā ar Ventspils biznesa inkubatoru, kura uzņēmums ir SIA Ventspils metināšanas rūpnīca, tiks izsludināta pieteikšanās šobrīd vakantajām darbavietām administrācijā un ražošanā.

Ropažu novadā, Rumbulā atklāta modernizētā Consolis Latvija rūpnīca, kurā tiks ražoti Baltijā pirmie hibrīdie vēja parku torņi AS "Latvenergo" piederošajam Laflora Energy vēja parkam.

Šeit taps konstrukcijas vienam no pasaulē lielākajiem vēja turbīnu ražotājiem Nordex, kas jau šovasar tiks montētas Laflora Energy vēja parkā Kaigu purvā. Rūpnīca ir radījusi vismaz 100 jaunas darba vietas.

Jau ziņots, ka drīzumā sāksies Laflora Energy vēja parka, kas pieder AS "Latvenergo", būvniecība, pirmo reizi Baltijā izmantojot videi draudzīgāku hibrīdo torņu konstrukciju no dzelzsbetona un tērauda. Unikālā pievienotā vērtībā ir tā, ka – arī pirmo reizi – šie torņi tiks ražoti uz vietas Latvijā, 7.maijā atklātajā Consolis Latvija ražotnē.

Sagaidāmās vēja parka būvniecības izmaksas plānotas 185 miljonu eiro apmērā.

Rūpnīcas modernizācija ietver jaunākās tehnoloģijas un efektivitātes risinājumus, kas ļauj ne vien samazināt emisijas, bet arī optimizēt ražošanas procesus, nodrošinot augstu kvalitāti un samazinot ietekmi uz vidi.

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.

Ilgus gadus uzmanības centrā bija nepieciešamība siltināt ēkas, nu sāk runāt arī par pagrabu izmantošanu patvērumam, taču pagrabu tehniskais stāvoklis vecākām par 70 gadiem daudzdzīvokļu ēkām vairumā gadījumu ir kritisks, tā secināts domnīcā “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana”.

Jā, ik pēc 10 gadiem nu jāveic obligātās konstrukciju pārbaudes, taču slodzes testus veikt nav iespējams, konstrukcijas turpina bojāties arī šo pārbaužu starplaikos, dzīvokļu īpašnieki vairumā gadījumu par pagraba tehnisko stāvokli nerūpējas. Miera laikā pagrabu pārsegumu konstrukcijas var būt vēl šķietami drošas, taču tādas var nebūt tuvumā sprāgstošu bumbu satricinājuma gadījumā.

Situāciju pasliktina tas, ka daļā Rīgas, kur augsts gruntsūdens līmenis, pagrabos nemitīgi darbojas sūkņi. To bojājuma gadījumā vai, ja pārtrūkst elektrības padeve, ūdens līmenis īsā laikā aizpilda pagraba telpu līdz pat metra dziļumam. Attiecīgi tādas telpas nav iespējams uzturēt sausas, pastāvīgais mitrums pastiprināti bojā konstrukcijas. Sekas var būt dramatiskas. Piemēram, ja izrūsējušas pagājušā gadsimta sākumā būvēto ēku velvēto pagrabu metāla konstrukcijas, pastāv risks ne tikai pirmā stāva grīdai iebrukt pagrabā, bet arī ēkas pamatu un ārsienu deformācijai, attiecīgi visa ēka var sabrukt.

Ieguldot 1,7 miljonus eiro, SIA IKTK kopā ar saistītajiem uzņēmumiem būvē lielizmēra liekti līmēto koka konstrukciju apstrādes rūpnīcu

Tādējādi tā būtiski palielina piedāvāto produktu klāstu, ražošanas kapacitāti, vienlaikus sākot strādāt ārvalstu tirgos.

«Šis ir uzņēmuma otrs lielākais solis attīstībā pēc 2015. gada, kad tika atvērta 5,5 miljonu eiro vērtā Latvijā pirmā un joprojām vienīgā lielizmēra liekti līmēto koka konstrukciju eksperimentālā ražotne, kuras izveidi atbalstīja ES struktūrfondu līdzfinansējums,» skaidro SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Bez ES struktūrfondu finansiāla atbalsta šāda ražotne diez vai taptu. «Atbalsta nosacījumos bija paredzēts, ka pirmajos trijos gados ražotne ir zinātnes, pētniecības un eksperimentālu ideju realizācijas vieta, kur bizness ir pakārtota lieta, taču šogad šis nosacījums beidz darboties, un tagad, kad ir aprobēta daudzu un ļoti dažādu konstrukciju izgatavošana, ir nepieciešami papildu kapitālieguldījumi, lai spētu sekmīgi strādāt tirgū,» uzsver M. Peilāns. Līdz šim IKTK izgatavoto konstrukciju portfelī nav bijis divu identisku projektu. «Katrā projektā, kuram izgatavojām lielizmēra liekti līmētās konstrukcijas, ir sava specifika – rozīnīte, ar ko tas atšķirtas no citiem,» secina M. Peilāns. Viņš ir pārliecināts, ka, īstenojot arī iecerētās otrās ražotnes projektu, varēs ne tikai palielināt piedāvāto produktu klāstu un produktu ražošanas apjomus, bet ātrāk un efektīvāk veikt izgatavoto konstrukciju apstrādi. «Pašlaik šo salīmēto konstrukciju apstrāde bija roku darbs – kur vajag iegriezumu, kur iestrādāt urbumus skrūvēm, kur izveidot konstruktīvas nišas utt.,» skaidro M. Peilāns.

Pirmdien sākušies sabrukušās Maxima ēkas eksperimenta sagatavošanās darbi – uz ēkas nesabrukušās daļas jumta ir uzstādīti divi baseini, kā arī viscaur ēkai izvietotas mērierīces, ar kurām tiks fiksētas izmaiņas, kas radīsies eksperimenta laikā, informē Valsts policija.

Tāpat drīzumā konstrukciju kopnes tiks atbrīvotas no esošajiem stiprinājumiem, nolaižot tos par dažiem centimetriem zemāk, līdz ar to kopnēm būs jātur savs un jumta svars.

Līdz ar kopņu atbrīvošanu notikuma vietā visu laiku tiek veikti mērījumi, lai konstatētu, vai manāmas jebkādas izmaiņas konstrukciju stāvoklī. Ja būs nepieciešams, tad rīt plānota slogošana, kuras laikā uzstādītie baseini tiks pildīti ar ūdeni līdz brīdim, kad konstrukcija neizturēs spiedienu.

Visa procesa laikā nemitīgi tiek veikti mērījumi un monitorēta notikumu gaita – eksperimenta vietā ir uzstādīta dažāda veida zinātniskā tehnika. Jāņem vērā, ka eksperimenta laikā ļoti svarīga ir katra detaļa, tādēļ process ir ļoti lēns, skaidro policijas pārstāvji. Tā kā šobrīd nav zināma precīza kopņu nestspēja ir grūti prognozēt, kad eksperiments noslēgsies, taču jāņem vērā, ka tas var ieilgt pat līdz trešdienai.

Lielākais koka palešu un palešu apmaļu ražotājs SIA Kronus, investējot 2,2 milj. eiro, attīstīs metālapstrādi — metāla ruļļu griešanu sloksnēs, tādējādi ar nepieciešamo produkciju nodrošinot ne tikai savu rūpnīcu, bet arī citus patērētājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks. Viņš norāda, ka koka iepakojuma ražošanai ir nepieciešamas metāla komplektējošās detaļas, piemēram, eņģes, kuru ražošanu uzņēmums jau bija aizsācis iepriekš, un šāds solis ļoti būtiski palīdzējis noturēt konkurētspēju tirgū, jo īpaši pēc karadarbības sākšanās Ukrainā.

Fragments no intervijas

Vai šogad plānojat sasniegt 100 milj. eiro neto apgrozījumu?

Patiešām tāds, kāds ir 2022. gads, līdz šim nav pieredzēts, jo pieprasījums piedzīvojis ļoti būtisku turbulenci. Līdz karam Ukrainā ir viens posms, pēc tam jau ir pavisam cita situācija — panisks pieprasījuma un cenu pieaugums, bet visa pārvadāšanai ir nepieciešamas paletes un to apmales, kam sekoja stabilizācija, un pašlaik var jau sajust atsaluma vēsmas tieši gaidāmās ziemas un enerģētiskās krīzes kontekstā. Piemēram, ir plaša mājas preču sortimenta veikalu ķēdes, kuras plāno atteikties no augu tirdzniecības, tādējādi samazinot siltuma un apgaismojuma izmaksas. Nenoliedzami gads vēl nav beidzies, bet šogad 100 milj. eiro neto apgrozījums, visticamāk, tiks sasniegts, taču perspektīvā tas būs pat vēl lielāks. Ir skaidrs, ka 2023. gadā būs pārmaiņas un tas vairāk atgādinās 2009. gadu, kad pieprasījums noslāpa, vai 2010. gadu, kad pieprasījums strauji pieauga.

Rīgas pilsētas būvvalde ir atļāvusi abu atpūtas kompleksa Akvalande ēku ekspluatāciju, aģentūrai BNS pastāstīja būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Žūka.

Viņa atgādināja, ka pērn decembra sākumā būvvalde atļāva ekspluatēt Akvalande kompleksa ēku, kurā notiek dažādas ūdens atrakcijas, bet ceturtdien atļauta arī ēkas, kurā atrodas baseins, ekspluatācija.

Žūka sacīja, ka 30.decembrī būvvalde saņēma Akvalandes telpu nomnieka Big Plus iesniegumu, kam bija pievienots sertificēta būvinženiera atkārtots baseina ēkas tehniskās apsekošanas atzinums un informācija, ka būvinženiera ieteikumi ir izpildīti un lūgums atkārtoti atsākt ēkas ekspluatāciju. Būvinspekcijas pārstāvji šogad 6.janvārī atkārtoti apsekoja abas ēkas un konstatēja, ka abu ēku ekspluatācijas bīstamības pazīmes ir novērstas, tādēļ būvvalde atļāva ēkas, kurā atrodas baseins, ekspluatāciju.

Rīgas Centrāltirgus (RCT) pārvaldnieks SIA “Rīgas nami” ir izsludinājis iepirkumu būvniecības darbiem, kuru ietvaros plānots veikt RCT Piena paviljona metāla konstrukciju pastiprināšanu un jumta seguma nomaiņu.

Būvniecības darbi iecerēti divās daļās, kur pirmajā daļā tiks veikta Piena paviljona metāla konstrukciju pastiprināšanas darbi un tam sekos paviljona jumta seguma atjaunošana. Kopējās būvniecības izmaksas tiek lēstas 1,8 miljoni eiro apmērā, no kurām 929 tūkstoši eiro ir SIA “Rīgas nami” pašu finansējums metāla konstrukciju pastiprināšanas darbiem. Savukārt par jumta seguma nomaiņas finansējumu vēl nepieciešama vienošanās ar ēkas īpašnieku – Rīgas valstspilsētas pašvaldību.

Visus darbus iecerēts pabeigt viena gada laikā, tādejādi sagatavojot Piena paviljonu gaļas tirgotāju izvietošanai 2026. gadā, kā arī ES finansēta un Rīgas enerģētikas aģentūras vadīta investīciju projekta īstenošanai, kas paredz uzstādīt inovatīvu siltumapgādes un dzesēšanas sistēmas.

Turpinot Padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskā stāvokļa izpēti, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar pieredzējušiem būvspeciālistiem veikusi 602. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpēti.

Tāpat kā iepriekš, tiek piedāvāti arī tipveida risinājumi ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes atjaunošanai, kur tas ir nepieciešams.

Pētījumā tika apsekotas 18 šīs sērijas daudzdzīvokļu ēkas – 15 deviņstāvu un trīs sešstāvu ēkas Jelgavā, Ogrē, Salaspilī un Rīgas mikrorajonos Imantā, Pļavniekos un Dārzciemā. Izpēte veikta ēkām, kuras tika nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1974. līdz 2006. gadam.

602. sērijas apsekoto ēku pamatu un pamatnes tehniskais stāvoklis izpētes rezultātā novērtēts kā atbilstošs ēku mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām. Arī apsekoto ēku nesošo sienu un ēku pagraba, starpstāvu un bēniņu pārsegumu stāvoklis novērtēts kā apmierinošs un atbilstošs mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām. Kopumā 602. sērijas ēkas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī un ēku ekspluatācija ir droša.

Mitruma līmenim ir liela nozīme iekštelpu klimatā. Pārāk daudz vai pārāk maz mitruma būtiski ietekmē mūsu veselību un komfortu.

Mitrums ir ūdens daudzums gaisā. Iedomājieties, ka gaiss ir kā sūklis. Dažreiz šis sūklis var saturēt daudz ūdens, dažreiz mazāk. Mērot gaisa mitrumu, tiek lietots apzīmējums “relatīvais mitrums”, kas nozīmē cik mitrs ir gaiss salīdzinot ar to, cik mitrs tas varētu būt. Relatīvais mitrums vienmēr tiek mērīts un izteikts procentos.

Labs mitruma līmenis mājās ir no 40% līdz 60%. Šajā diapazonā cilvēki jūtas labi un nepiedzīvo veselības problēmas. Mitruma līmenis no 30% līdz 40% joprojām ir salīdzinoši labi panesams, taču jutīgāki cilvēki var justies nekomfortabli.

Iekštelpu mitruma diapazons:

• Mazāk nekā 30%: Sauss gaiss, kas var izraisīt sausu ādu un elpceļu kairinājumu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild metālapstrādes uzņēmuma SIA Metāla studija īpašnieks Pauls Niedre.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

2006. gadā uzņēmuma attīstība sākumā notika pati no sevis dažu mēnešu laikā, apjomiem augot, bija jāpieliek spēki un pūles, lai to visu paceltu. Uzņēmums nepārtraukti sastopas ar neparastām un neikdienišķām situācijām, mums par to ir liels prieks, jo tā mēs audzējam muskuļus, lai tiktu galā ar jebkādām problēmām. Katra diena ir kā jauns pārbaudījums.

Uzņēmums strādā ar lielu atbildību pret klientiem un projektiem, es ļoti individuāli uzrunāju viņus, jo tiešais kontakts ir vissvarīgākais. Mūsu veiksme ir atkarīga no kvalitatīva, atklāta komunikācijas veida. Daudzviet cenšos radīt humora pieskaņu, tas cilvēkiem patīk, jo smaidi rada tikai pozitīvu enerģiju.

Pirms diviem gadiem dibinātais uzņēmums Industrial Production Technologies (IPT) no metāla iekārtu importētāja kļuvis par metāla griešanas iekārtu ražotāju – pirmais vairāku simtu tūkstošu Ls apjomīgais līgums jau ir noslēgts un izīrētas ražošanas telpas Pārdaugavā, Krūzes ielā 38, kurā tiks ražotas tehnoloģiski sarežģītas iekārtas metāla tirdzniecības, būvkonstrukciju, kuģu remontu un citiem metāla pārstrādātājiem Baltijas valstīs.

Uzņēmums tika būvēts no nulles 2009. gadā, bet kopš 2010. gada IPT kļuva par pasaulē lielākā plazmas daļu ražošanas uzņēmuma Hypertherm oficiālo izplatītāju Baltijas valstīs, un tūdaļ uzsāks darbu kā ražotājs.

Metāla griešanas iekārtu ražotnes atvēršanā «paldies jāsaka krīzei», norāda uzņēmuma vadītājs Armands Sakne. Tiesa gan, to, ka radās iespēja atvērt ražotni, veidoja veiksmīga sakritība, ka kādam senam IPT vadītāja draugam atbrīvojās modernas biroja un ražošanas telpas ar nepieciešamo aprīkojumu. «Pretējā gadījumā mūsu ikdiena būtu ļoti sarežģīta – jaunam uzņēmumam bez nodrošinājuma piesaistīt investīcijas no bankām vai riska kapitāliem nav iespējams pat dodot pretī kapitāldaļas,» stāsta A. Sakne.