Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «VENDEN», vērojot avota ūdens «VENDEN Mežavots» un dabīgā minerālūdens «VENDEN Sport» tapšanas procesu. «VENDEN» gatavojas vērienīgām investīcijām ražotnes paplašināšanā.

Uzņēmums «VENDEN» dibināts 1997. gadā, tā pamatdarbības veids ir dabīgā avota ūdens un dabīgā minerālūdens ražošana, ūdens lietošanas iekārtu noma, kafijas un saistīto produktu tirdzniecība, kā arī kafijas iekārtu noma. Tas jau vairāk nekā divdesmit gadus darbojas ūdens biznesā. «VENDEN» ir ģimenes veidots Latvijas uzņēmums, tam nav ārvalstu investoru un tas nav kāda liela pasaules koncerna uzņēmums.

«VENDEN» šobrīd gatavojas ražotnes paplašināšanai. Ir plānots, ka esošajai ražotnei tiks piebūvēti papildu 2000 kvadrātmetri, pirmajā piebūves etapā investējot aptuveni 2 miljonus eiro. Būvdarbus plānots sākt 2019. gada februārī.

Pirms «VENDEN» dibināšanas, deviņdesmito gadu sākumā uzņēmuma īpašnieks Eduards Magelis vairākus gadus dzīvoja ASV, kur novēroja, ka lielākajā daļā uzņēmumu ikdienā lieto dabīgu ūdeni no 18,9 litru pudelēm, kā arī birojos ir dažāda veida un funkciju ūdens lietošanas iekārtas, kas dod iespēju ūdeni lietot karstā, aukstā un gāzētā veidā.

"SIA "Venden" šā gada martā aktīvi piedalīsies un aicina uz aktīvu līdzdarbību arī savus klientus - vairāk nekā 27 000 Venden produkta saņēmējus," informē SIA "Venden" Mārketinga direktors Andris Bugnēvics, papildinot, ka Laba Servisa Dienu ietvaros visa marta garumā ikvienam ir dota iespēja uzslavēt jebkuru organizāciju, kur klientu apkalpošana ir augstā līmenī, kas klientam ļauj justies gaidītam un īpaši apkalpotam.

"Venden, kā 2006.gada Latvijas Kvalitātes asociācijas Klientu apkalpošanas Gada balvas saņēmējs, uzskata, ka biznesā šādas pozitīvisma akcijas ir nepieciešamas," skaidro A.Bugnēvics, uzsverot, ka tās, protams, palīdz izgaismot arī negatīvās iezīmes un problēmas, taču viennozīmīgi ir liels gandarījums un stimuls tālākai attīstībai tiem uzņēmumiem, kuru serviss un apkalpošana jau tagad ir augstā līmenī.

"Vadot vairāk nekā 150 cilvēku lielu kolektīvu nu jau teju 10 gadus, zinām, ka cilvēkiem ir bezgala svarīgi saņemt atzinību par labi, kvalitatīvi un ar pilnu atdevi paveiktu darbu, jo slikti padarītais jau tiek pamanīts jebkurā gadījumā," skaidro A.Bugnēvics, akcentējot, ka Venden Laba Servisa Dienu ietvaros uzmanību vērsīs ne tikai uz savu klientu apkalpošanu, bet arī uz savu darbinieku informēšanu un izglītošanu par servisa nozīmi biznesa attīstība.

"SIA Venden apgrozījums 2006.gada ietvaros palielinājies par 32%, salīdzinot ar 2005.gada finanšu rādītājiem," informē SIA "Venden" Mārketinga direktors Andris Bugnēvics, turpinot, ka naudas izteiksmē uzņēmuma apgrozījums 2006.gadā bijis 3.56 miljonu Ls apmērā.

"2006.gadā kopumā esam realizējuši vairāk nekā 25 miljonus litrus avota ūdens," skaidro A.Bugnēvics, uzsverot, ka 2006.gada lieliskie rezultāti ir nozīmīgs faktors, kurš uzņēmuma nu jau 10 gadu darbības pieredzē norāda uz "Venden" un tā produkta - dabīgā avota ūdens - potenciālajām izaugsmes iespējām arī nākamajos gados.

"Nenoliedzami, ka tirgus 2006.gadā ir audzis dinamiski, bet tai pat laikā diezgan strauji," skaidro A.Bugnēvics, akcentējot, ka "Venden" paredz tirgus izaugsmes turpināšanos arī 2007.gadā, kad uzņēmums plāno palielināt produkta realizācijas apjomus par vismaz 25%, salīdzinot ar 2006.gadu.

2006.gada laikā SIA "Venden" ir izveidojis aptuveni 4000 jaunas piegādes vietas, kas nodrošinājis uzņēmumam nu jau vairāk nekā 27 500 piegādes vietas visas Latvijas ietvaros.

SIA Venden Mineral Water četros gados sasniedz 6% tirgus daļu veikalos; turpmāko attīstību uzņēmuma īpašnieki saskata kafijas segmentā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Venden Mineral Water ir kāpinājis apgrozījumu no 132 tūkst. eiro 2012. gadā līdz 1,6 milj. eiro 2015. gadā. Pērn saražoto vienību skaits sasniedza 8,5 miljonus, bet šogad prognozēts sasniegt 10 miljonus pudeļu. Uzņēmuma straujā izaugsme ir ļāvusi tam iekļūt DB un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā. «2015. gadā veiktais Nielsen pētījums liecina, ka Latvijā tika pārdots 100 milj. litru ūdens, un Venden Mineral Water aizņēma 6% tirgus daļas. Ambīcijas visiem tirgus dalībniekiem ir lielas, arī mums. Četros gados esam sasnieguši labu rādītāju,» teic SIA Venden un SIA Venden Mineral Water izpilddirektors Aldis Škutāns. Ambīciju ziņā tā ir starta līnija; investīcijas ļauj atsperties un ražot vairāk.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,387 miljardus eiro, kas ir par 502,867 miljoniem eiro jeb 7,3% mazāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies par 59,338 miljoniem eiro jeb 0,9%. "Ņemot vērā, ka no marta līdz maijam, kad valstī bija noteikts ārkārtējais stāvoklis Covid-19 ierobežošanai, ieņēmumi mēnešu laikā samazinājās, un tos nespēja kompensēt arī ieņēmumu pieaugums pārējos mēnešos.

Tādēļ 2020.gada astoņu mēnešu VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 92,7%, un līdz plāna izpildei pietrūka 0,5 miljardi eiro," atzīmēja VID.

Dienestā norādīja, ka lielākais ieņēmumu samazinājums 2020.gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, kā arī lielākā ieņēmumu plāna neizpilde ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem. Tostarp lielākais PVN iemaksu samazinājums ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu, izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī transportu un uzglabāšanu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,254 miljardus eiro, kas ir par 77,9 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2017. gada astoņiem mēnešiem VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi auguši par 593,845 miljoniem eiro jeb 10,5%.

«VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2018.gada astoņos mēnešos 91,2% nodrošināja uzņēmumu ienākuma nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa (PVN), akcīzes nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi,» skaidro VID.

Ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa šogad astoņos mēnešos bija 296,574 miljoni eiro, kas ir par 29,3% vairāk, nekā plānots. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus galvenokārt nodrošina 2018.gada pirmā pusgadā veiktie avansa maksājumi un iemaksas pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par 2017.gadu rezultātiem. 2018.gada jūliju mainījās uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtībā, tādējādi 2018.gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu, ieņēmumi ir nedaudz samazinājušies - par 0,58 miljoniem eiro jeb 0,2%.

Būtu tikai apsveicami, ja 100 gudrās galvas pirms lēmumu pieņemšanas būtu nevis visziņi, bet gan konsultētos par saviem lēmumiem un to ietekmi gan ar iedzīvotājiem, gan arī uzņēmējiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Venden izpilddirektors Aldis Škutāns. Viņš norāda, ka gudrās galvas, vēloties samazināt saldināto dzērienu patēriņu, ar akcīzes nodokli ir iemanījušās aplikt pat ūdeni ar aromātu, kuram nav nedz cukura, nedz arī kaloriju, tādējādi to nepamatoti sadārdzinot. Tāpat ir paradoksāla situācija, ka Latvijā kafija maksā dārgāk nekā citur Eiropā vai Baltijā tikai tāpēc, ka pie mums ir ieviests šīs preces akcīzes nodoklis, bet citur Eiropā tāda nav.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija tirgū?

Ūdens ir stratēģisks produkts, kas ir vajadzīgs ik dienu gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, gan augiem. Situācija ūdens tirgū ir interesanta, tā nav nedz slikta, nedz laba. Venden avota un dabīgo minerālūdeņu tirgū strādā jau 25 gadus, tāpēc šajā ceturtdaļgadsimtā ir pieredzēts daudz. Savulaik, saimnieciskās darbības pirmsākumos, Latvijā nebija tādas šodien tik ikdienišķas lietas ka ūdens iekārtas, kas pašlaik atrodamas teju vai visos birojos un klientu apkalpošanas centros. Jā, ūdens bija karafēs vai kādos citos traukos, bet ne tik plaši kā šodien. Arī ūdens pudelēs bija ļoti neierasta parādība, bet šodien tā ir ikdienišķa lieta. Situāciju mainīja Covid-19 pandēmija, kuras ietekmē Venden pieauga klientu skaits un arīdzan loģistikas izmaksas, jo iepriekš vienā adresē (birojā) tika izkrauta teju visa mašīna, bet tagad vienā adresē piegādā tikai dažas pudeles, un, lai savāktu pilnu mašīnu, ir jāapmeklē 30 adreses. Ja nebūtu pandēmijas, visticamāk, nebūtu klientu skaita pieauguma privātpersonu kategorijā.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēti 9,516 miljardi eiro, kas ir par 161,3 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.'

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada astoņos mēnešos bija par 606,6 miljoniem eiro jeb 6,8% lielāki nekā 2023.gada astoņos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 8,963 miljardus eiro, kas ir par 166,5 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 7,419 miljardus eiro, kas ir par 259,8 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,544 miljardu eiro apmērā, kas ir par 93,3 miljoniem eiro jeb 6,4% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos bija 552,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,2 miljoniem eiro jeb 1% vairāk, nekā plānots.

"Robotizētā ūdens pildīšanas kompleksa iegādes un uzstādīšanas kopējās izmaksas sasniedza 1 612 000 eiro, no kuriem SIA Venden investēja 927 000 eiro, bet 685 000 eiro tika saņemti no LIAA kā Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts," informē SIA Venden Tirgzinību direktors Andris Priekulis.

"Šodien, 15.oktobrī darbību uzsāk Baltijas valstīs un Skandināvijā modernākais ūdens pildīšanas komplekss, kā rezultātā SIA Venden, pateicoties Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstam, kļuvusi par modernāko ūdens ražotni Baltijas reģionā," atzīst A. Priekulis.

SIA Venden Komercdirektors Edgars Medvedskis uzsvēra, ka uzņēmuma izaugsme 11 gadu laikā bijusi iespējama pateicoties cilvēkiem, kuri ir izvēlējušies zaļu un dabīgu dzīvesveidu un izvēlējušies Venden ūdeni, kuru uzņēmums piegādā tieši tādu, kādu tas iegūst no avota.

"Šāda veida robotizēti kompleksi pasaules ūdens ražošanas industrijā sākuši parādīties salīdzinoši nesen, jo to sākotnējās izmaksas ir ļoti lielas un daudzās valstīs dod priekšroku dzīvajam darbaspēkam, kurš bieži vien ir lētāks," skaidro A. Priekulis, uzsverot, ka ilgtermiņa skatījumā, palielinoties darba ražīgumam, investīcijas atmaksāsies.

Ūdens ražotāja un tirgotāja SIA «Venden» līdz 2019.gada beigām plāno paplašināt ražotni un trīskāršot ražošanas apjomus, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma izpilddirektors Aldis Škutāns.

Saskaņā ar pašreizējiem aprēķiniem ražotnes paplašināšanas projekta īstenošanai būs nepieciešami apmēram divi miljoni eiro. Šī projekta īstenošanai paredzēts piesaistīt līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem.

«Venden» ūdens ražotnes, kas atrodas Cēsīs, Cīrulīšu ielā 68, platība pēc paplašināšanas projekta īstenošanas sasniegs vismaz 2500 kvadrātmetrus. Patlaban «Venden» ražotnes platība ir apmēram 1500 kvadrātmetri.

Jau vēstīts, ka «Venden» šogad plāno sasniegt 12,5 miljonu eiro apgrozījumu. Tikmēr uzņēmuma peļņa varētu saglabāties pagājušā gada līmenī. «Firmas.lv» informācija liecina, ka pērn «Venden» apgrozījums bija 10,976 miljoni eiro, bet peļņa - 653 054 eiro.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada augusta rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 8,04 miljonus eiro, kas ir par 19% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Tadžikistānā, kur tā ir palielinājusies par 349%, Vācijā - par 110%, Krievijā - par 93%, un Baltkrievijā - par 63%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā - par 49%. 2017. gada augustā AS Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Turkmenistānu un Nīderlandi.

AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi augustā bija Krievija, Latvija un Baltkrievija. AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada augustā veidoja 1,83 miljonus eiro, kas ir par 24% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 68 aptiekas. Savukārt SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada augustā bija 0,38 miljoni eiro, kas ir par 6% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2017. gada augustā realizēja produkciju septiņās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Baltkrievijā un Krievijā.

„SIA Venden 2008. gada pirmā pusgada finanšu apgrozījums, salīdzinot ar 2007. gada pirmo pusgadu, palielinājies par 19%, sasniedzot LVL 2 206 171 apjomu,” informē SIA Venden Tirgzinību vadītājs Andris Priekulis.

Iepriekšējos divos gados uzņēmuma apgrozījuma vidējā gada izaugsme bija aptuveni 30% apmērā, bet šis gads ir nesis līdzi daudzu nozaru ekonomiskās problēmas un salīdzinoši vēsu klimatu šā gada pirmajā pusgadā, kas arī būtiski ir ietekmējis ūdens patēriņu.

Šā gada pirmajā pusgadā kopumā realizēti 18 125 335 litri ūdens, kas ir par 17% vairāk nekā attiecīgajā 2007. gada periodā.

Analizējot 2008.gada situāciju, Venden prognozē, ka kopējais gada finanšu apgrozījuma pieaugums būs aptuveni par 25%, salīdzinot ar 2007. gadu, kas diemžēl, būs mazāks nekā iepriekšējos gados, bet tomēr uzskatāms par labu rādītāju.

Piegādes vietu skaits 2008. gada pirmajā pusgadā sasniedzis 33 000.

"SIA Venden apgrozījums 2007. gada ietvaros palielinājies par 29%, salīdzinot ar 2006.gada finanšu rādītājiem,'' informē SIA Venden Mārketinga direktors Andris Bugnēvics, papildinot, ka naudas izteiksmē uzņēmuma apgrozījums 2007. gadā bijis 4,57 miljonu Ls apmērā.

''2007. gadā kopumā esam realizējuši vairāk nekā 31,6 miljonus litrus avota ūdens,'' skaidro A.Bugnēvics, uzsverot, ka 2007. gada rezultāti ir nozīmīgs faktors, kurš uzņēmuma vairāk nekā 10 gadu darbības pieredzē norāda uz Venden un tā produkta – dabīgā avota ūdens – potenciālajām izaugsmes iespējām arī turpmākajos gados.

Savukārt 2006. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu, finanšu apgrozījuma pieaugums bija 32%, kas skaidrojams ar to, ka 2007. gadā, salīdzinot ar 2006. gadu, bija mazāk darba dienu.

''Nenoliedzami, ka tirgus 2007. gadā ir audzis dinamiski, bet tai pat laikā diezgan strauji,'' skaidro A.Bugnēvics, akcentējot, ka Venden paredz tirgus izaugsmes turpināšanos arī 2008.gadā, kad uzņēmums plāno palielināt produkta realizācijas apjomus par vismaz 25% (kas naudas apgrozījuma izteiksmē sastādītu 5 420 000 Ls), salīdzinot ar 2007.gadu.

2007.gada pirmajā ceturksnī SIA Venden realizējis aptuveni 8 milj. litrus ūdens, kas ļāvis pirmajā ceturksnī sasniegt 1 055 878 Ls apgrozījumu, kas ir par 31% vairāk, nekā 2006.gada attiecīgajā periodā, Db.lv informēja SIA Venden mārketinga direktors Andris Bugnēvics.

„Prognozējam, ka kopējais 2007.gada finanšu apgrozījums sasniegs 4 394 141 Ls, kas būtu par 27% vairāk salīdzinot ar 2006.gadu kopumā,” skaidro A.Bugnēvics.

„SIA Venden 2007.gada ietvaros plāno Latvijas tirgū realizēt vairāk nekā 35 miljonus litru dabīga avota ūdens,” informē SIA Venden Mārketinga direktors Andris Bugnēvics, papildinot, ka 2006.gada ietvaros tika realizēti 27 miljoni litru ūdens.

2006.gada apgrozījums bija 3 529 108 Ls, kas ir par 30% vairāk, salīdzinot ar 2005.gadu, bet 2005.gadā – 2 707 575 Ls, kas ir par 27% vairāk, salīdzinot ar 2004.gadu. Ņemot vērā ražošanas jaudu palielināšanas projektu un tirgus izaugsmes intensitāti, „Venden” līdz 2010.gadam prognozē, ka realizācijas apjoms sasniegs 50 milj. litru gadā.

No 8. līdz 12. septembrim Jūrmalā, sporta centra Concept kortos norisinājās ITF starptautiskais tenisa turnīrs (International Tennis Federation) VENDEN Cup senioriem (sievietēm un vīriešiem vairākās vecuma grupās, sākot no 35 gadiem). Viens no turnīra galvenajiem organizētājiem un atbalstītājiem SIA Venden sadarbībā ar Latvijas Tenisa Savienību (LTS) plāno organizēt šo turnīru kā tenisa vasaras sezonas noslēguma pasākumu senioriem, rīkojot to katru gadu septembrī.

Par VENDEN Cup uzvarētājiem vienspēlēs vīriešiem atsevišķās vecumu grupās kļuva Somijas tenisisti Ilka Rikonens (Ilkka Riikonen) un Tuomas Kivisto (Tuomas Kivisto), lietuvietis Sauļus Andrušaitis (Saulius Andriusaitis), Krievijas tenisists Taraši Kikališvili (Taraschi Kikalischvili), Igaunijas tenisists Oļegs Ševčuks (Oleg Sevtsuk), latvieši Guntis Bikovs un Jānis Vilks. Sieviešu vienspēlēs par uzvarētājām atsevišķās vecumu grupās kļuva spēlētājas no Latvijas Inga Pabraukle, Natālija Bogačova, Inga Brokāne un Gunta Naumova. Vīriešu dubultspēlēs uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena kāpa gan pašmāju, gan Krievijas tenisisti, bet sieviešu dubultspēlēs – tikai tenisistes no Latvijas. Kopumā turnīra uzvarētāju vidū dažādās vecumu grupās visvairāk bija pašmāju tenisistu.

SIA Venden apgrozījums 2006.gada ietvaros palielinājies par 32%, salīdzinot ar 2005.gada finanšu rādītājiem, Db.lv informēja Venden Mārketinga direktors Andris Bugnēvics, turpinot, ka naudas izteiksmē uzņēmuma apgrozījums 2006.gadā bijis 3.56 miljonu Ls apmērā.

Venden paredz tirgus izaugsmes turpināšanos arī 2007.gadā, kad uzņēmums plāno palielināt produkta realizācijas apjomus par vismaz 25%, salīdzinot ar 2006.gadu.

2006.gada laikā SIA Venden ir izveidojis aptuveni 4000 jaunas piegādes vietas, kas nodrošinājis uzņēmumam nu jau vairāk nekā 27 500 piegādes vietas visas Latvijas ietvaros.

"Analizējot klientu loka un piegādes vietu izaugsmes tendences 2006.gadā, esam secinājuši, ka lielākais pieaugums vērojams jau esošo klientu izaugsmē (palielinās ūdens aparātu skaits un patērētā ūdens apjoms)," turpina A.Bugnēvics, papildinot, ka, liela nozīme uzņēmuma izaugsmē ir arī jaunajiem klientiem, daudzi no kuriem, izvēloties dzeramā ūdens piegādātājus, arvien biežāk kā obligātu kritēriju nosaka ūdens dabīgumu.

„SIA „Venden” gada laikā uzņēmuma attīstībā un ražotnes modernizācijā ieguldīs 1.2 miljonus latu, uzstādot jaunu daudzkārt jaudīgāku automatizēto ražošanas līniju, rekonstruējot un paplašinot ražošanas un noliktavu telpas, kā arī uzstādot Baltijā pirmo šāda tipa industriālo robotu,” informē SIA „Venden” Mārketinga direktors Andris Bugnēvics, uzsverot, ka, pateicoties šim investīciju projektam, „Venden” būs viena no modernākajām fasētā dzeramā ūdens ražotnēm Austrumeiropā. „Investīciju projekta ietvaros 4.oktobrī esam noslēguši līgumu ar Valsts attīstības un investīciju aģentūru par 483 627 Ls piešķiršanu no Eiropas struktūrfondiem dzeramā ūdens ražošanas daudzfunkcionālā kompleksa izveidei,” papildina A.Bugnēvics, skaidrojot, ka „Venden” izstrādāto uzņēmuma modernizācijas projektu Eiropas investīciju speciālisti novērtēja kā perspektīvu un nepieciešamu. „Venden” pašieguldījums projektā sastāda 716 373 Ls. “Investīciju projektu iecerēts paveikt vienā kārtā gada laikā, jo nepieciešamību pēc lielākām ražošanas jaudām nosaka strauji augošais Latvijas tirgus un valsts straujā ekonomiskā attīstība kopumā,” skaidro A.Bugnēvics, akcentējot, ka „Venden” kā moderno biznesa tehnoloģiju uzņēmuma pamatuzdevums ir palielināt jaudu, tempu un efektivitāti.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēti 8,909 miljardi eiro, kas ir par 305,7 miljoniem eiro jeb 3,6% vairāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada astoņiem mēnešiem nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos pieauguši par 944,5 miljoniem eiro jeb 11,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 8,406 miljardus eiro, kas ir par 303,2 miljoniem eiro jeb 3,7% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,99 miljardus eiro, kas ir par 195,5 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,416 miljardu eiro apmērā, kas ir par 107,7 miljoniem eiro jeb 8,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos bija 503,1 miljona eiro apmērā, kas ir par trim miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots.

Latvijas ostās šogad astoņos mēnešos pārkrāva 26,549 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,7% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 11,79 miljoni tonnu, kas ir par 14,1% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Labība un labības produkti pārkrauti 3,56 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 20% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 1,315 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 3,7%, ķīmiskās beramkravas - 1,211 miljoni tonnu apmērā, kas ir par 10,5% mazāk, bet pārkrauto ogļu daudzums bija 220 200 tonnas, kas ir kritums par 92,2%.

Ģenerālkravas Latvijas ostās šogad astoņos mēnešos pārkrautas 8,513 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,4% vairāk nekā 2020.gada astoņos mēnešos. Tostarp kravas konteineros pārkrautas 2,839 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,9% mazāk nekā pirms gada, kokmateriāli - 3,051 miljona tonnu apmērā, kas ir par 21,8% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 2,281 miljona tonnu apmērā, kas ir par 13,1% vairāk.

Rīgas brīvostā šogad astoņos mēnešos pārkrauti 15,819 miljoni tonnu kravu, kas ir par 26% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2020.gada astoņos mēnešos pārkrautas beramkravas - 9,083 miljoni tonnu, kas ir par 32,1% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 4,865 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 12%, bet lejamkravas - 1,87 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 23,6%.

Pēc ostas sniegtās informācijas, pārkrauto kravu struktūrā lielāko īpatsvaru šogad astoņos mēnešos veidoja konteinerizētās kravas, kamēr gadu iepriekš - ogles.

Konteinerizētās kravas šogad astoņos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 3,038 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 6,3% mazāk nekā 2019.gada astoņos mēnešos, veidojot 19,2% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 15,2%).

Rīgas brīvostā šogad astoņos mēnešos pārkrauti 11,505 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2024.gada astoņos mēnešos pārkrautas beramkravas - 5,537 miljoni tonnu, kas ir par 17,4% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Savukārt ģenerālkravas ostā pārkrautas 5,395 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 6,8%, bet lejamkravas - 573 200 tonnu apmērā, kas ir kritums par 8,2%.

Konteinerizētās kravas šogad astoņos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 3,251 miljona tonnu apmērā, kas ir par 1,4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 28,3% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (2023.gada astoņos mēnešos - 25,9%).

Kokmateriāli šogad astoņos mēnešos Rīgas ostā pārkrauti 2,026 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 23% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 17,6% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 13,3%), savukārt lauksaimniecības beramkravas pārkrautas 2,016 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 16,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, veidojot 17,5% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 14%).

Veiksmīgā ekonomikas izaugsme šogad nodrošinājusi ievērojamu ieņēmumu palielinājumu kopbudžetā, informē Finanšu ministrija.

Šā gada astoņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi veidoja 7,399 miljardus eiro un salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ieņēmumi palielinājās par 971,5 miljoniem eiro jeb 15,1%. Pozitīvās tendences darba tirgū un stabilais privātā patēriņa pieaugums sekmēja būtisku nodokļu ieņēmumu kāpumu.

Konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos palielinājušies par 490,5 miljoniem eiro jeb 9,4% un veidoja 5 725,6 miljonus eiro. Straujākais pieaugums ir vērojams sociālās apdrošināšanas iemaksās, ieņēmumiem pieaugot par 232,8 miljoniem eiro jeb 15,8%. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu likmes pieaugums šogad par 1% deva iespēju šā gada astoņos mēnešos veselības nozarei novirzīt 55,6 miljonus eiro. Būtisks palielinājums vērojams arī patēriņa nodokļu ieņēmumos. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi palielinājušies par 163,5 miljoniem eiro jeb 11,7%, bet akcīzes nodokļa ieņēmumi par 85,6 miljoniem eiro jeb 14,6%. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi, neskatoties uz diferencētās likmes ieviešanu un ar nodokli neapliekamo atvieglojumu apmēra kāpumu, palielinājušies par 13,6 miljoniem eiro jeb 1,3%, pateicoties ievērojamajam darba algu fonda kāpumam (10%).

„SIA Venden 2008. gada pirmā ceturkšņa finanšu apgrozījums, salīdzinot ar 2007. gada pirmo ceturksni, palielinājies par 25%, sasniedzot Ls 1 333 000 apjomu,” informē SIA Venden Tirgzinību vadītājs Andris Priekulis, papildinot, ka sākotnēji finanšu apgrozījuma apjoms tika prognozēts lielāks.

„2008.gada pirmajā pusē bija salīdzinoši mazāk darba dienu nekā 2007.gadā, dēļ kā realizācijas apjoms bijis nedaudz mazāks nekā 2007.gadā,” skaidro A. Priekulis.

Ņemot vērā ražošanas jaudu palielināšanas projektu un tirgus izaugsmes intensitāti, Venden līdz 2010.gadam prognozē, ka realizācijas apjoms sasniegs 50 milj. litru gadā.

„Venden analītiķi secinājuši, ka līdz ar ekonomikas attīstības tempu samazināšanos valstī, patērētāji daudz vairāk pievērš uzmanību pērkamā produkta kvalitātei, izcelsmei, vēloties būt pārliecināti, ka pērkamā produkta cena ir adekvāta kvalitātei. Piemēram, pērkot dzeramo ūdeni, arvien vairāk klienti pievērš uzmanību tam, vai uz etiķetes ir norādīta ieguves vieta, ūdens sastāvs, un vai ūdens ir dabīgs,” uzsver A.Priekulis, papildinot, ka būtiska ir patērētāju apziņa, ka dzeramais ūdens ir pirmās nepieciešamības prece, un pats patērētākais pārtikas produkts jebkura cilvēka dzīvē.

2016. gada pirmajos astoņos mēnešos kopbudžetā bija 249,6 miljonu eiro pārpalikums, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu saglabājās tādā pašā līmenī. Kopbudžeta ieņēmumi un izdevumi astoņos mēnešos šogad samazinājās gandrīz vienādā apmērā par 37 miljoniem eiro, informē Finanšu ministrijā (FM).

Gan ieņēmumu, gan izdevumu kritums pamatā skaidrojams ar Eiropas Savienības (ES) fondu iepriekšējā plānošanas perioda projektu pabeigšanu pērn un jaunā plānošanas perioda investīciju uzsākšanu, kā rezultātā ir zemāki kapitālie izdevumi jaunu projektu īstenošanai un Eiropas Komisijas (EK) atmaksas ieņēmumu pusē tiek saņemtas mazākā apmērā nekā iepriekšējos gados. Intensīvs projektu īstenošanas posms sāksies ar 2017. gadu.

Lielākos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumus šā gada astoņos mēnešos nodrošināja nodokļu ieņēmumi 4 870,3 miljonu eiro apmērā, pārsniedzot šā paša perioda ieņēmumus 2015. gadā par 238,5 miljoniem eiro jeb 5,1%. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns astoņos mēnešos izpildīts 100,2% apmērā, pārsniedzot plānotos ieņēmumus par 10 miljoniem eiro. Virsplāna ieņēmumi iekasēti no akcīzes nodokļa, pārsniedzot astoņu mēnešu plānu par 20,6 miljoniem eiro jeb 3,8%, kā arī pieaugot par 41,6 miljoniem eiro jeb 8%, salīdzinot ar astoņiem mēnešiem pērn, pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājuma patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas rezultātā šajās preču grupās.