Jaunākais izdevums

Pēdējās nedēļās globālo ekonomisko un finanšu ziņu telpu arvien vairāk aizpilda inflācijas temats.

Ekonomikām lecot ārā no pandēmijas un pasaules ietekmīgākajām valdībām un centrālajām bankām stimulējot kā no pārpilnības raga, tiek spriests, ka arī patēriņa cenas palielināsies visai strauji – vismaz sākotnēji.

Valda arī zināmas bažas, ka, šādam cenu kāpumam esot potenciāli noturīgākam, centrālajām bankām var neatlikt nekas cits kā vien procentlikmju palielināšana. Kopumā raizes ir par to, ka pēc šīs krīzes ekonomiskās un cenu stabilitātes ziņā braukt ceļam kaut kur daudzmaz pa vidu var izrādīties pagrūti. Jeb – viena plata grāvja mala ir, ka ekonomika uz visu arvien tālāku monetāro un fiskālo eksperimentu fona pat pārkarst, kas nozīmē ļoti augstu inflāciju un kādu jau neprognozējamu scenāriju materializēšanos, savukārt otra – stimuli tiek mazināti, procentlikmes tomēr tiek paaugstinātas ātrāk un straujāk, ko pasaule pie milzīgajiem tās parādu apmēriem vienkārši nespēj sagremot, un šādā veidā tiek nokauts ekonomikas uzrāviens. Piemēram, Eiropā, ja tiek paaugstinātas procentlikmes, valdību parādi pie pēcpandēmijas deficītiem var izskatīties visai slikti – sevišķi, piemēram, tādai lielai tautsaimniecībai kā Itālija.

Inflācijas aukstā duša

Šādas arvien uzstājīgākas pārdomas tirgus dalībniekiem piezagušās pēc ASV ekonomikas datiem, kas atklāja, ka aprīlī gada inflācija šajā valstī palēkusies jau līdz 4,2%. Nu tiek spekulēts, ka tuvākajā laikā ASV inflācija varētu pārlidot pāri pat apaļajai 5% barjerai. Turklāt visai strauji – par 3% – palēkusies arī ASV pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgo pārtikas un enerģijas cenu ietekmi. Mēneša laikā ASV gada pamatinflācija palielinājusies no 1,6% līdz 3%, kas ir visai daudz. Atsevišķi ekonomisti nu pauž viedokli, ka ekonomikas atveseļošanās pēc pandēmijas patiesībā draud pārvērsties par ekonomikas pārkaršanu un vienu lielu burbuli.

Visu rakstu lasiet 1.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gada vidējā inflācija nākamajā gadā gaidāma 1-1,8% apmērā, prognozēja banku analītiķi, vienlaikus atzīmējot, ja patēriņš augs straujāk, nekā gaidīts, inflācija varētu būt arī lielāka.

Tostarp bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīmēja, ka nākamajā gadā Latvijā gada vidējā inflācija varētu būt apmēram 1%.

"Patēriņa cenu deflācija pēdējos mēnešos ir tiešā veidā saistīta ar situāciju ekonomikā un Covid-19 krīzes ietekmi, gan Latvijā, gan pasaulē kopumā. Ekonomiskā aktivitāte ir sarukusi, bezdarba līmenis pieaudzis un ienākumi aug lēnāk nekā iepriekšējos gados. Līdzīgi procesi šobrīd notiek arī citās valstīs un novembrī arī eirozonā kopumā patēriņa cenas saruka par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu," minēja Āboliņš.

Tāpat viņš atzīmēja, lai gan Latvijas ekonomikā kritums šobrīd ir būtiski mazāks nekā pavasarī, novembrī un decembrī bezdarbs ir nedaudz pieaudzis, un daudzu nozaru darbība ir jūtami ierobežota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maija pirmajā pusē pasaules lielāko finanšu tirgu dalībnieki pēc gluži vai galvu reibinošā daudzu riska aktīvu cenu pieauguma paņēma nelielu pauzīti. Šobrīd gan izskatās, ka spēle uz arvien tālāku cenu pieaugumu ir atsākusies.

Finanšu tirgus eksperti gan izceļ situāciju, kad investorus arvien vairāk sāk uztraukt inflācijas kāpums. Šajā pašā laikā - vairums jaunumu, tostarp jaunu Covid-19 vīrusa gadījumu skaita samazināšanās, turpmāku fiskālo stimulu izziņošana, uzņēmumu peļņas pieaugums un makroekonomisko rādītāju uzlabošanās, bijuši pozitīvi. Līdz ar to lielākās daļas pasaulē nozīmīgāko akciju indeksu vērtība tomēr ir spējusi no jauna pietuvoties iepriekš sasniegtajiem rekordaugstajiem līmeņiem.

"Jautājums par patēriņa cenu virzību kļuva aktuāls jau gada sākumā, un maijā bažas par inflāciju kļuva vēl izteiktākas. Saskaņā ar jaunākajiem datiem par bāzes patēriņa cenu indeksu (tā aprēķinā nav iekļautas pārtikas un energoresursu cenu izmaiņas, jo tās mēdz būtiski svārstīties, un tāpēc galarezultāts var būt maldinošs), ASV cenu pieaugums par 0,9% aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir straujākais gandrīz 40 gados. Savukārt, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, bāzes patēriņa cenas ASV pieaugušas par 3%, kas ir vislielākais kāpums kopš 1995. gada. Tā kā jau kopš pagājušā gada oktobra patēriņa cenas ar katru mēnesi tikai palielinās, ir tikai loģiski, ka aizvien vairāk investoru sāk bažīties par to, ka inflācija var drīz kļūt nekontrolējama - jo īpaši tad, ja ASV valdība un centrālā banka neatgriezīsies pie stingrākas fiskālās un monetārās politikas," tirgus dalībnieku bažas ieskicē Luminor Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumvalstu ekonomikām veroties vaļā un visai strauji augot arī, piemēram, izejvielu vērtībai, sevi piesaka arvien lielāka inflācija. Pagaidām kā pamata scenārijs tiek sludināts tas, ka patēriņa cenu pieaugums pēc īslaicīgas patrakošanas gan tomēr nomierināsies.

Šodienas Eurostat dati atklāja, ka gada inflācija eiro monetārajā reģionā maijā palielinājusies līdz 2% atzīmei. Savukārt pamatinflācija, kas izslēdz parasti vairāk svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi, bijusi 0,9% apmērā.

Šīs nedēļas sākumā publicētie dati arī atklāja, ka gada inflācija Vācijā maijā sasniegusi 2,4% atzīmi. Vācijas centrālā banka arī paudusi prognozi, ka šogad inflācija var aizsniegties līdz 4% atzīmei, kas uz vairāku pēdējo gadu fona izskatās gluži kā kosmoss. Cenu pieaugumam labs balsts tuvākajā laikā Rietumvalstīs būs patēriņa slūžu atvēršanās, kas nāks komplektā progresam ar sabiedrību vakcinēšanu. Apsekojumi rāda, ka Rietumvalstu patērētājam pandēmijas laikā izdevies visai pamatīgi uzkrāt, kas var nozīmēt, ka šī nauda plūdīs ekonomikā. Cenas palīdz celt arī dažādu materiālu trūkumu un piegāžu problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas uzrāviens, kas sekojis pasaules cīņai ar pandēmiju, nozīmējis milzīgu pieprasījumu pēc dažādām izejvielām un detaļām. Savukārt to piedāvājums ne vienmēr šim pieprasījumam spējis tikt līdzi.

Rezultātā dažādu piegāžu problēmas rada riskus daudzmaz vienmērīgam ekonomikas kāpienam augstāk. Tāpat notiekošais var nozīmēt, ka paaugstināta kādu laiku saglabājas inflācija. Faktiski lielas problēmas pasaulē ir dažādas lietas vajadzīgajā apmērā no punkta A nogādāt līdz punktam B, kas kādā brīdī var arvien jūtamāk ietekmēt visu pēcpandēmijas ekonomikas atveseļošanos.

Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Steet Journal izceļ, ka gan ekonomisti, gan biznesa līderi šobrīd prognozē, ka saspringta situācija piegāžu frontē un fiskālo stimulu iedrošināts liels pieprasījums teju pēc visa saglabāsies vismaz līdz šā gada beigām vai ilgāk.

Arī Institute of International Finance prognozes liecina, ka dažādi piegāžu traucējumi, kas globālā mērogā cēluši ražotāju cenas, visticamāk, aktuāli būs arī 2022. gadā. Tas savukārt palīdzēšot vairot bažas par inflāciju. "Tas, kas notiek tagad, ir tādā mērogā, ka pārsniedz jebko, kas noticis nesenā vēsturē," piebilst minētās organizācijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vai ekonomika pārkarst un kad tas prasīs augstākas procentu likmes?

Jānis Šķupelis, 12.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bažas par inflāciju vairs nav tikai plikas bažas vien – tās sāk pamatot arī pasaules lielekonomiku dati.

ASV patēriņa cenas aprīlī gada skatījumā palēkušas par veseliem 4,2%. Šāds pieaugums ir visai straujš, kur, piemēram, gada sākumā ASV inflācija dzīvojās vien pie 1,4% atzīmes. Tāpat šāds inflācijas pieaugums ir krietni lielāks nekā analītiķu pirms tam vidēji prognozētie 3,6%.

Spriedumi par straujāku inflācijas palielināšanos pēdējās dienās jau bija nomākuši finanšu tirgus dalībnieku prātus. Līdz šim to skatījums uz nākotni gan pamatā bijis visai optimistisks. Proti, tas paredzējis, ka inflācija pēc sākotnējā lēciena tomēr saglabājas kādos nosacīti samērīgos rāmjos (tas joprojām nav izslēgts), kas savukārt ar rekordzemām procentlikmēm un dolāru drukāšanu ekonomiku joprojām ļaus balstīt ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS). Nu pie krietni straujākas inflācijas šādi pieņēmumi izskatās mazāk pārliecinoši, kur ir manāmas, piemēram, runas pat par tādu nosacīti "neiedomājamu" situāciju, kad pasaules varenajām centrālajām bankām savu monetāro politiku nākas sabardzināt ātrāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada otrajā pusē tiek liktas milzīgas cerības uz strauju ekonomikas pieaugumu faktiski visās pasaules lielākajās tautsaimniecībās. Par šādu scenāriju liek domāt gan vairāk vai mazāk veiksmīga sabiedrību vakcinēšana, gan vēl neredzēti dāsnie centrālo banku un valdību tautsaimniecības stimuli.

Reizē ar ekonomikas aktivitāti savu galviņu no ilgstošas ziemas migas gan var pacelt arī tāda lieta kā inflācija. Turklāt pēdējā laikā parādās arvien skaļākas runas par to, ka šī krīze pasauli varētu būt iesviedusi pat jaunā – augstākas inflācijas – laikmetā. Tādējādi varētu rasties jautājums – cik noturīgs būs šis gaidāmais inflācijas kāpums?

Eiropā teju neesoša inflācija ir vērojama jau gandrīz kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Turklāt periodiski eirozonā tā atkāpusies pat zem nulles atzīmes jeb materializējusies deflācija, par ko tiek saukts patēriņa cenu kritums. Reģionā par inflācijas stabilizēšanu atbildīga ir Eiropas Centrālā banka (ECB), kas izsenis norādījusi, ka patēriņa cenu izmaiņas vislabākajā gadījumā grib redzēt tuvu un nedaudz zem 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tuvākajos mēnešos Latvijā varētu atgriezties inflācija

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists, 08.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī Latvijā jau piekto mēnesi pēc kārtas turpinājās neliela deflācija un salīdzinājumā ar 2019. gada novembri patēriņu cenas Latvijā samazinājās par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Patēriņa cenu kritums pēdējos mēnešos ir tiešā veidā saistīts ar ekonomisko situāciju un COVID-19 krīzes ietekmi. Ekonomikas aktivitāte ir sarukusi, bezdarba līmenis pieaudzis un ienākumi aug lēnāk nekā iepriekšējos gados. Līdzīgi procesi šobrīd notiek arī citās valstīs un novembrī arī eirozonā kopumā patēriņa cenas saruka par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Novembrī salīdzinājumā ar oktobri patēriņa cenas Latvijā saruka par 0,3%, ko visvairāk ietekmēja sezonālās apģērbu un apavu izpārdošanas, kā arī cenu samazinājums atpūtas pasākumiem.

Deflācija Latvijā joprojām pamatā ir saistīta ar ārējiem faktoriem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijā samazinājušās degvielas un siltumenerģijas cenas, savukārt pārtikas cenu inflācija noslīdējusi vien līdz 1,6%. Vienlaikus šobrīd ir redzams, ka COVID-19 otrais vilnis Latvijas ekonomikai vismaz pagaidām ir mazāk sāpīgs, kā pirmais. Un ziņas par iespējamu vakcīnas pieejamību dod cerības uz jūtamāku ekonomikas atkopšanos jau nākošā gada vidū, tādēļ tuvāko dažu mēnešu laikā Latvijā, visticamāk, atgriezīsies inflācija. Piemēram, decembrī par gandrīz 11% pieaugs siltumenerģijas tarifs Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajos parādu tirgos pēdējo nedēļu laikā vērojama visai nozīmīga apstākļu maiņa. Jau gadiem ierasts, ka šajos tirgos likmes spiežas arvien tuvāk zemei, un daudzos gadījumos tās nonākušās pat dziļi negatīvā teritorijā. Tiesa gan, procentu likmes nupat atsākušas kāpt – turklāt tās to dara visai strauji.

Piemēram, pasaules etalons - ASV 10 gadu parādu likme – nupat sasniegusi 1,5%. Vēsturiskā kontekstā šī likme ir ļoti zema, lai gan kopš pagājušās vasaras zemākajiem punktiem tā ir palēkusies gandrīz trīs reizes.

Valdību parāda ienesīgums salīdzinoši spēji aug arī Eiropā. Te Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pieaudzis līdz -0,25% atzīmei. Vēl pagājušā gada decembra sākumā tas bija krietni dziļāk zem ūdens virsmas un atradās pie -0,64%. Savukārt, piemēram, Itālijas garāka termiņa parāda ienesīgums no 0,46% palēcies līdz 0,78%. Valdību parādu likmes tiek izmantotas kā pamats, lai iecenotu aizdevumus biznesiem un patērētājiem. Līdz ar var prognozēt, ka, aktuālajām tendencēm nostiprinoties (ja tas tā būs), pieaugs arī šīs likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 1,8% līdz 2%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,2% līdz 2,9%, liecina Latvijas Bankas jaunākās prognozes.

Tāpat Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam no šogad marta beigās prognozētajiem 1,8% līdz 2%.

Centrālajā bankā atzīmēja, ka inflācijas dinamiku ietekmē globālā pieprasījuma pieaugums, kas strauji kāpinājis resursu cenas.

"Atbilstoši gaidītajam, patēriņa cenu gada inflācija kopš marta kļuva pozitīva, un maijā sasniedza 2,6%. Patēriņa cenu pieaugumu galvenokārt ietekmē izejvielu cenu kāpums pasaules tirgū, kā arī pakalpojumu sadārdzinājums atliktā pieprasījuma un izmaksu pieauguma dēļ, pastāvot fiziskās distancēšanās noteikumiem, kā arī būtiski augot minimālajai algai," skaidroja Latvijas Bankā.

Latvijas Banka prognozē, ka inflācija maksimumu - virs 3,5% - sasniegs 2021. un 2022.gada mijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus dalībnieki arvien vairāk spriež par to, ka uzstājīgāk savu galvu gada beigās varētu pacelt tāda lieta kā inflācija. Finanšu eksperti norāda - inflācijas kāpums ir risks vieniem aktīviem, bet iespēja citiem.

“Bažas par inflācijas kāpumu izriet no novērojumiem par to, ka dažu preču, piemēram, pusvadītāju mikroshēmu vai dažādu izejvielu, piedāvājums jau ir nepietiekams. Šo deficītu var izskaidrot ar to, ka valdību finanšu atbalsts novērsa personisko ienākumu un pirktspējas samazināšanos pandēmijas laikā. Tāpēc, par spīti recesijai, pieprasījums pēc noteiktu veidu precēm joprojām ir liels. Savukārt pārvietošanās ierobežojumi daļēji ietekmē pieejamo piedāvājumu un ražošanas jaudas. Turklāt esošo inflācijas spiedienu var pastiprināt vēl lielākas bažas par to, ka pēc pārvietošanās ierobežojumu atcelšanas pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, kuri ierobežojumu dēļ nebija pieejami, kāps tiks strauji, ka to cenas nekavējoties dramatiski pieaugs. Piemēram, kad valstis atkal atvērs savas robežas un pilnībā atjaunosies gaisa satiksme, cilvēki būs tik ļoti noilgojušies pēc brīvdienām ārzemēs, ka visiem gribētājiem aviobiļešu nepietiks un viņi būs gatavi maksāt par tām vairāk. Un šis ir tikai viens no daudziem piemēriem par to, kā var izpausties straujš inflācijas pieaugums,” teic Luminor Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās makroekonomikas prognozes, ko izmantos par pamatu vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2022. - 2024. gadam, tomēr uzskata, ka tās būtu jāpapildina, kā arī uzsver nepieciešamību papildus modelēt stresa scenārijus, ņemot vērā vairākus riskus.

FM prognozes par reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 2021. gadā ir optimistiskākas nekā prognozē Eiropas Komisija un Latvijas banka. FM prognoze līdzinās Starptautiskā Valūtas fonda scenārijam, optimistiskāk vērtējot 2021. gadu un, salīdzinot ar citiem prognozētājiem, paredzot aptuveni par 1% p. lēnāku izaugsmi 2022. gadā.

“Gan Latvijā, gan Eiropas Komisijā, gan citās starptautiskās institūcijās Latvijas izaugsmes perspektīvas šobrīd tiek vērtētas salīdzinoši pozitīvi. Šim gadam Latvijas izaugsme tiek prognozēta 3 - 4 % apmērā. Šobrīd nav scenāriju, kuros būtu paredzēts ekonomikas kritums vai pieaugums zem 3%, taču pastāv vairāki riski attiecībā uz nākama gada Saeimas vēlēšanām, pandēmijas kārtējo vilni, inflāciju un citi. Tādēļ Padome aicina izstrādāt “pesimistisko scenāriju”, kas paredz minēto fiskālo risku iespējamību,” norāda Inna Šteinbuka, FDP priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā pusē tiek gaidīta strauja pasaules ekonomikas atveseļošanās. Viens no pamatojumiem, kādēļ tas tā būs, ir, ka patērētāji pēdējā gada laikā spējuši uzkrāt milzu līdzekļus.

Tādējādi līdz ar situāciju, kad ekonomikas vērsies vaļā un mazināsies ar Covid-19 saistītie ierobežojumi, patērētāji ne tikai var būt nocietušies tērēt, bet tie var arī potenciāli būt visai spējīgi to darīt ļoti sparīgi.

Par cilvēku krāšanas paradumiem pandēmijā jau veikti vairāki pētījumi. Nupat svaigākais reitingu aģentūras Moody’s pētījums liecina, ka patērētāji globālā mērogā, kopš 2019. gada beigām līdz šā gada pirmā ceturkšņa izskaņai spējuši sakrāt papildu 5,4 triljonus ASV dolārus, kas ir milzīga summa un pielīdzināma aptuveni 6% no pasaules IKP.

Zemā starta gatavībā

Tiek arī vērsta uzmanība uz to, ka daudzviet uzlabojas patērētāju noskaņojuma mērījumi. Arī tas liek domāt, ka liela daļa cilvēku masas, pandēmijai potenciāli atkāpjoties un vakcinēšanās procesam ejot savu ceļu, nodosies sen neredzēti lieliem tērēšanas priekiem. Valdot šādam fonam, piemēram, Financial Times izceļ to, ka Conference Board apkopotais globālais patērētāju noskaņojuma indekss sasniedzis savu augstāko vērtību kopš 2005. gada jeb tā brīža, kad vispār sākta šādu datu apkopošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē dažādu aktīvu cena nemaz nedomā skatīties atpakaļ. Straujš cenu pieaugums jau kādu laiku vērojams arī pārtikai.

Piemēram, Apvienoto Nāciju nupat publicētie dati apliecina, ka globālā mērogā aprīlī turpinājusies pārtikas cenu izaugsme. Proti, sulu mēnesī organizācijas apkopotā FAO pārtikas cenu indeksa vērtība, salīdzinājumā ar martu, pieaugusi vēl par 1,7%. Tas nozīmē, ka pārtika gada laikā pasaulē kļuvusi jau par 30,8% dārgāka. Minētā indeksa vērtība nu ir palielinājusies līdz augstākajam līmenim kopš 2014. gada.

Par ceturto daļu gada laikā sadārdzinājusies piena produktu cena. Savukārt graudaugi un gaļa kļuvusi attiecīgi par 26% un 5,4% dārgāka. 12 mēnešos dubultojusies augu eļļu cena, bet cukuru cena palēkusies teju par 60%.Pieprasījums pēc pārtikas izejvielām pasaulē ir saglabājies visai spēcīgs, bet to piedāvājums ne vienmēr izskatījies pārliecinošs. Liela loma, lai būtu labvēlīgs fons vispārējam cenu pieaugumam, ir arī pasaules valdību un centrālo banku ekonomikas stimuliem. Visi gaida patērētāju (kuru uzkrājumi pandēmijā ievērojami auguši) tēriņu atjaunošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 1%, bet pakalpojumiem - par 0,4 procentiem, informē Ekonomikas ministrija.

Šogad cenu pieaugums aprīlī bija straujāks nekā raksturīgs šim mēnesim, ko galvenokārt ietekmēja straujāks cenu pieaugums apģērbiem un apaviem, kā arī pārtikai, kas pārsniedza sezonālo izmaiņu līmeni.

Aprīlī, tāpat kā martā, patēriņa cenu dinamiku galvenokārt nosaka sezonai raksturīgais cenu pieaugums apģērbiem un apaviem, kas šogad bija straujākais šajā mēnesī kopš 1998.gada (tikpat straujš cenu kāpums bija vērojams tikai 2019.gada aprīlī). Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā palielinājās par 8,5%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem.

Liela palielinošā ietekme aprīlī bija arī cenu pieaugumam pārtikai par 1,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Pārtikai aprīlī tradicionāli ir sezonai raksturīgs cenu palielinājums, bet šogad tas bija straujākais šā mēneša laikā kopš 2008.gada. Lielākā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenām jau vienpadsmito mēnesi pēc kārtas turpinās pieaugums. Aprīlī, salīdzinot ar martu, tās pieauga par 1,7% un sasniedza augstāko līmeni kopš 2014.gada maija. Pasaules pārtikas cenas aprīlī pieauga visās galvenajās pārtikas grupās. Visstraujāk cenas pieauga cukuram un augu eļļām, ko noteica bažas par vājākām piegādēm no galvenajām ražotājvalstīm un spēcīgs importa pieprasījums, īpaši no biodegvielas ražošanas nozares.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Bažas par inflāciju sacenšas ar optimismu par ekonomikas atkopšanos

LETA--AFP, 24.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē otrdien mainījās dažādos virzienos, bažām par inflāciju pastāvot līdztekus optimismam par ekonomikas atkopšanos.

ASV akciju cenas sākumā saruka, bet divi no trim Volstrītas galvenajiem indeksiem vēlāk pieauga pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela izteikumiem, kuri mazināja bažas par inflāciju.

Tirgos ir radušās bažas par to, ka ekonomikas atkopšanās no jaunā koronavīrusa pandēmijas var uzkurināt inflāciju un novest pie procentlikmju pieauguma, sevišķi ASV ekonomikā, kur Kongress gatavojas pieņemt ekonomikas stimulu plānu 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā.

"Investori ātri atklāj, ka ne visas akcijas ir radītas vienlīdzīgas [ekonomikas] atveseļošanā no Covid-19, kamēr dārgu tehnoloģiju zīmolu [akcijas tiek pārdotas], lai nodrošinātu līdzekļu avotu mazāk dārgiem ar ceļošanu saistītiem brendiem, līdz ar enerģētikas un citu no inflācijas labumu gūstošu uzņēmumu akcijām," atzīmēja "Axi" stratēģis Stīvens Iniss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dārga pārtika var stimulēt nemierus vai pat jaunas bēgļu krīzes

Jānis Šķupelis, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos pasaulē augusi daudzu pārtikas izejvielu cena. Tas rada bažas, ka dzīves kvalitāte vēl vairāk var pasliktināties jau tā trūcīgajiem un cilvēkiem attīstības reģionos, kur pārtikas iegādei jāatvēl daudz lielāka daļa ienākumu.

Piemēram, Apvienoto Nāciju mērītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtība nupat sasniegusi savu augstāko līmeni sešos gados. Tāpat, piemēram, Bloomberg mērītā Lauksaimniecības izejvielu cenu indeksa vērtība kopš jūnija palēkusies aptuveni par trešo daļu līdz augstākajam līmenim divos ar pusi gados.

Izšķirīgo pārtikas izejvielu vērtībai pieaugt likuši vairāki faktori. Viens ir vēlme pārtikas izejvielas pie pandēmijas izaicinājumiem uzkrāt. Tāpat vērojamas loģistikas problēmas – izveidojušies tā saucamie pudeles kala efekti, kad kādu izejvielu, kura it kā ir pietiekami, kādu iemeslu (piem., tās pašas pandēmijas) rezultātā tāpat ir grūti piegādāt no punkta A uz punktu B. Pārtikas izejvielu cenu pieaugumam palīdz arī laika apstākļi. Tiek gaidīts lielāks sausums, kas preču biržā pacēlis kviešu, sojas pupiņu, kukurūzas un rīsu cenu. Piemēram, sojas pupiņu cena ASV preču biržā kopš maija ir pieaugsi jau par 60% līdz 13,4 ASV dolāriem par bušeli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā mērogā pārtikas cena gada laikā palēkusies jau par ceturto daļu, ja vērtē Apvienoto Nāciju apkopotā FAO indeksa vērtības izmaiņu.

To daļēji noteicis tas, ka ļoti strauji uz arvien augstākiem līmeņiem preču biržās tiekusies daudzu populārāko pārtikas izejvielu cena. Piemēram, kukurūzas piegāžu līgumu cena šogad vien ASV preču biržā ir palēkusies par 30%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma tie jau ir gandrīz 70%. Kviešu cena ASV šogad palēkusies par 13% un kopš pagājušā gada sākuma – par 31%. Savukārt Parīzes preču biržā tirgoto kviešu piegāžu līgumu cena kopš šā gada sākuma augusi par ceturto daļu. Arī sojas pupiņu cena ASV kopš janvāra augusi par 11% un kopš pagājušā gada sākuma – par veseliem 65%. Savukārt cūku dzīvsvara cena ASV preču biržā šogad palēkusies uz pusi līdz augstākajam līmenim kopš 2014. gada. Par aptuveni 10% kopš gada sākuma preču biržās augusi vēl arī cukura cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta sastādīšana ir saistīta ar iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi, no kā izriet nodokļu ieņēmumu gaidas. 2021. gada IKP prognozes svārstās visu 2020. gada otro pusi, un, visticamāk, neviena no tām nav pilnīgi pareiza, tomēr no patiesās ainas būs atkarīgas gan valsts iecerētās reformas, gan tas, cik naudas vēl jāaizņemas to realizācijai.

Finanšu ministrija par pamatu budžeta izstrādei pieņēma pērnā gada septembra IKP izaugsmes prognozi – 5,1%. Budžetu saplānoja ar 1,2 miljardu eiro lielu deficītu, paredzot, ka vidējā inflācija gadā nepārsniegs 1,2%. Latvijas Banka pērn decembrī IKP izaugsmes prognozi 2021. gadam koriģēja līdz 2,8%. Jau šogad Ekonomikas ministrija nāca klajā ar optimistisku paziņojumu, ka 2021. gadā IKP izaugsme varētu sasniegt 3,7%, ja vien ar vakcinēšanu Latvijā un pasaulē viss noritēs labi.

IKP izaugsme, kas ļauj sapņot

Faktiski septembra IKP prognoze deva iespēju Finanšu ministrijai, virzot budžeta plānu, operēt ar 2019. gadam tuviem skaitļiem, jo 2020. gadā jau bija reģistrēts aptuveni 4,7% liels IKP sarukums. Praktiski, 2020. gada IKP palielinot par 5,1%, iznāk, ka 2021. gada budžets absolūtajos skaitļos no 2019. gada atšķiras vien par desmitiem miljonu, nevis simtiem miljonu vai pusmiljardu. Arī pie šādas plānošanas valsts izdevumi tika paredzēti lielāki, jau iepriekš plānojot 1,2 miljardus lielu budžeta deficītu pie zemas inflācijas un minimālās algas palielināšanas, kas rezultātā nes lielāku darbaspēka nodokļu slogu uzņēmējdarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām apstiprina, ka Latvijā cenu dinamiku turpina noteikt Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas, norāda Finanšu ministrija (FM).

Patēriņa cenas 2021. gada janvārī samazinājās par 0,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Tādējādi ir saglabājusies iepriekšējā gada nogales tendence, kad Latvijā bija fiksēta deflācija. Patēriņa cenu ietekmējošie faktori arī praktiski neizmainījās, un deflācija ir saistīta ar energoresursu cenu kritumu un cenu samazinājumu tajos pakalpojumos, kuri visbūtiskāk cieta no pandēmijas, proti, aviopārvadājumi un izmitināšanas pakalpojumi.

Atšķirībā no pērnā gada patēriņa cenu ietekmējošiem faktoriem, korekcijas cenu izmaiņās šā gada janvārī ieviesa pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kritums par 0,1% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri, ko galvenokārt ietekmēja bāzes efekti. Jāatzīmē, ka pērn pārtikas cenas uzrādīja noturīgu kāpumu visa gada garumā un vidējais pieaugums sastādīja 2,4%. Tomēr pārtikas cenas šā gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 0,4%, kas liecina, ka turpmākajos mēnešos pārtikas cenu devums gada inflācijā varētu izlīdzināties. Kopumā šā gada janvārī preču patēriņa cenu kritums vidēji bija 1,4%, kamēr pakalpojumu cenas vidēji pieauga par 1,5% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Baltijas valstu vidū straujā izaugsme prognozējama Latvijai, atzina Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Viņš stāstīja, ka pagājušajā gadā Eiropas un arī Latvijas ekonomikām bija raksturīgs straujš kritums pavasarī, kas bija saistīts ar pandēmijas izplatīšanos un sekojošiem ierobežojumiem.

"Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, gada vidū ierobežojumi tika atcelti vai mīkstināti un ekonomika uzsāka strauju atgūšanos. Diemžēl, rudenī sākoties pandēmijas otrajam vilnim, ierobežojumi tika atkal pastiprināti un ekonomika sabremzējās," piebilda Dombrovskis.

Viņš atzina, ka kopumā 2020.gadā ekonomikas kritums nebija tik straujš, kā iepriekš prognozēts - Eiropas Savienībā kopumā par 6,3%, bet Latvijā - par 3,5%. "To noteica gan spēcīgie trešā ceturkšņa rādītāji, gan apjomīgie ekonomikas stimulēšanas pasākumi," skaidroja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju cenas pirmdien pieauga, ko noteica cerības uz ekonomiskās situācijas uzlabošanos, apsīkstot jaunā koronavīrusa pandēmijai.

Pēdējo nedēļu laikā akciju cenas negatīvi ietekmēja augsta inflācija, haoss kriptovalūtu tirgos un piegāžu problēmas ekonomiku atkalatvēršanas apstākļos, bet bažas par šo faktoru ietekmi uz uzņēmējdarbību pirmdien neuztrauca investorus.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi auga visu tirdzniecības sesijas laiku. Kāpums bija arī Londonas un Parīzes biržās, bet Frankfurtes birža bija slēgta, jo Vācijā bija Vasarsvētku brīvdiena.

"Tower Bridge Advisors" analītiķe Marisa Oga izskaidroja biržu indeksu palielināšanos ar centrālo banku monetāro stimulu pasākumu turpināšanos, kā arī normālas dzīves atjaunošanos pēc pandēmijas.

Briefing.com izteica pieņēmumu, ka investori ir atgriezušies "baiļu palaist garām" režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eirozonai pirmskrīzes līmeni vajadzētu sasniegt 2022.gada vidū

LETA, 25.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas tautsaimniecībai, pēc pašreizējām prognozēm, 2022.gada vidū vajadzētu sasniegt līmeni, kāds bija pirms krīzes, taču, palielinoties ierobežojošo pasākumu ilgumam un biežumam, pieaug arī paliekoša kaitējuma risks uz ekonomiku, atzīmēja Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes locekle Izabela Šnābele.

"Tas nozīmē, ka vīrusa izplatības ierobežošana ir absolūta prioritāte. Turklāt mums šī krīze jāizmanto kā iespēja veikt strukturālas pārmaiņas. Piemēram, redzējām, ka vērojama virzība uz digitālo ekonomiku. Šīs pārmaiņas varētu nākotnē stimulēt darba ražīguma pieaugumu. Šā iemesla dēļ ļoti būtiska ir efektīva valsts līdzekļu, īpaši "Nākamās paaudzes ES" instrumenta ietvaros nodrošināto līdzekļu, izmantošana. Šie līdzekļi jāizmanto, lai veicinātu pāreju uz zaļāku un digitālāku ekonomiku," uzsvēra Šnābele.

Viņa atgādināja, ka pandēmijas laikā piedzīvota lielākā lejupslīde ekonomikā kopš Otrā pasaules kara. Taču ir arī redzams, ka pašlaik ir notikusi zināma pielāgošanās, un tas nozīmē, ka otrās ierobežojošo pasākumu kārtas ietekme uz tautsaimniecību nebūs tik smaga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālās valūtas pēdējo nedēļu laikā nonākušas investoru nežēlastībā, kur populārākā šāda veidojuma bitkoina cena kopš saviem nesenajiem rekordiem sarukusi jau par 40%.

Finanšu tirgū gan modes tendences mēdz būt viļņveida. Bitkoina vērtībai sarūkot, cena savukārt pieaugusi kaut kam jau daudz tradicionālākam – zeltam. Proti zelta cena atkal pietuvojusies 1900 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Kopš aprīļa sākumā tā ir palielinājusies aptuveni par 200 ASV dolāriem.

Dažkārt tiek norādīts, ka daļu agrākos zelta investorus prom no šī tirgus ir aizvilinājušas tā saucamās virtuālās valūtas. Arī tam pašam bitkoinam ir mēģinājumi piekabināt klāt spēju pasargāt investorus pret inflāciju. Šajā pašā laikā gan jāsaka, ka bitkoina uznāciens ir vērojams vien pēc iepriekšējās finanšu krīzes. Šajā periodā Rietumu pasaulē inflācija kāda tā bija faktiski neesoša.

Komentāri

Pievienot komentāru