Lai arī dažādu nozaru pārstāvji vēl tikai aprēķina vētras nodarītos zaudējumus, ir skaidrs, ka tā bijusi mazāk postoša nekā 2005. gada vētra. Postījumi, neskatoties uz to, bijuši ievērojami, un vakar valdība bija izveidojusi Krīzes valdības padomi Ventspilī, kuras sēdē ar atbildīgajiem dienestiem pārrunāta situācija valstī.

Tranzīts cieš

Latvijas ostās vētras dēļ ierobežota kuģu satiksme, kā rezultātā uz brīdi kritušies kravu pārkraušanas apjomi. Rīgas ostā kuģu ienākšana vakar uz brīdi bija pat apturēta, savukārt Ventspils ostas kapteiņdienestā norādīja, ka kuģu kustība bijusi ierobežota, jo uz kuģa nevarēja uzkāpt loči.

Valsts dzelzceļa kompānijā Latvijas dzelzceļš (LDz) Db informēja, ka rindā pie Rīgas ostas stāvēja vairāki ogļu vilcieni, kuri gaidīja kad būs iespējams pārkraut ogles. Tiesa, kompānija pauda cerības, ka līdzko situācija normalizēsies, tā kravas tiks pārkrautas. Arī Liepājā vētra ierobežoja ostas darbību.

Liepājas ostas lielākās stividorkompānijas Liepājas osta LM valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks jau iepriekš Db norādīja, ka vētru dēļ krities kravu apgrozījums Liepājas ostā. Iesalnieks skaidroja, ka pārkrauto kravu kritums saistīts ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem - biežo stipro vēju, miglu un citiem.

Apdrošināšanas kompānijas turpina saņemt 29.jūlija lietavu un vētras radīto postījumu atlīdzības pieteikumus, paredzamās atlīdzību summas sasniedz vairākus miljonus eiro - līdz 5.augusta vakaram saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 12,75 miljonu eiro apmērā.

Pēc divām postošām vētrām, kas jūlijā ar pāris nedēļu intervālu skāra Latvijas vidieni, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) kompensācijās cietušajiem klientiem jau izmaksājusi vai ieplānojusi izmaksāt gandrīz 4 miljonus eiro. Turklāt apdrošinātājs apņēmies palīdzēt arī tiem dabas stihijā cietušajiem, kuri pirms 29. jūlija vētras nebija apdrošinājuši īpašumu pret nokrišņu risku.

Abu vētru rezultātā BTA no klientiem saņēmusi vairāk nekā tūkstoti atlīdzības pieteikumus. Par jūlija otrajā nedēļā Bauskas novadu piemeklējušās vētras postījumiem izmaksāto atlīdzību apjoms jau sasniedzis vienu miljonu eiro. Vairāk nekā pusi no šīs naudas saņēmuši lauksaimnieki par nopostītajiem sējumiem. 29. jūlijā ciklonā cietušo BTA klientu aprēķinātie zaudējumi pietuvojušies trīs miljoniem eiro. Izmaksājamās kompensācijas par lietavu iznīcināto labību vien pārsniedz 1,5 miljonus eiro, un zemnieki saņem no BTA apdrošināšanas līgumā paredzēto atlīdzību, pat neraugoties uz to, ka liela daļa labības jau bija nobriedusi līdz kulšanas stadijai. Vairums apdrošinātāju neizmaksā kompensāciju par ražu, ja tā pirms vētras jau bija gatava nokulšanai.

Sendijas sekas ASV būs jūtamas vēl labu laiku pēc vētras norimšanas - Sendija nodarījusi nopietnus postījumus, liekot valdībai novirzīt papildus līdzekļus cietušajiem apgabaliem, tomēr nevajadzētu cerēt, ka tas liks ekonomikai uzplaukt. Neskatoties uz to, ir dažas nozares, kuru uzņēmumiem pēc vētras laikā un pēc tās radies ārkārtīgi daudz darba, raksta business.time.com.

Ekonomisti gan nedomā, ka Sendijas radītās postažas «uzkopšana», rekonstrukcijas darbi un valdības papildus piešķirtie līdzekļi radīs visaptverošu, ilgnoturīgu stimulu ekonomikai. «Pēc vētras Katrīna Ņūorleānā ieplūda «tonnām federālās naudas», bet vai jūs tādēļ novērojāt ekonomikas uzplaukumu?», Philadelphia Inquier citē ekonomistu Kevinu Džilenu (Kevin Gillen), kurš salīdzina vētras Sendiju un Katrīnu, kas plosījās 2005. gadā.

Tomēr ir dažas nozares, kuru uzņēmumi no Sendijas jau guvuši labumu vai arī tuvākajā laikā gūs, apkopojis Times:

1. Telefonu būdiņu uzņēmumi. Ņujorkā normālos apstākļos viena telefonu būdiņa dienas laikā gūst aptuveni divus ASV dolārus, taču vētras laikā būdiņām ieņēmumi pieauga līdz 50 ASV dolāriem dienā. Daudzi gados jauni cilvēki pēc tam atzina, ka telefonu būdiņā viņi zaudēja naudu, jo nezināja, kā to pareizi lietot, informēja Wall Street Jornal.

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Šonakt Latviju sasniegs vētra, liecina Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centra (LVĢMC) sniegtā informācija. Vakarā pēc plkst. 18:00 dienvidrietumu vējš sāks pieņemties spēkā, nakts pirmajā pusē Baltijas jūras piekrastē brāzmās jau sasniedzot 25 m/s. Nakts vidū un otrajā pusē arī Vidzemes ziemeļos brāzmās sasniedzot 25 m/s. Savukārt Rīgā pēc pusnakts ir gaidāmas vēja brāzmas līdz 20-23 m/s.

[Papildināta ar 8. - 9. rindkopu]

VUGD aicina cilvēkus sagatavoties spēcīgajām vēja brāzmām un atgādina par drošu rīcību vētras laikā, lai pasargātu sevi un apkārtējos no vētras radītajiem postījumiem. Savukārt Latvenergo meitasuzņēmumi uzsākuši darbu paaugstinātā gatavībā.

Lai vētra nepārsteigtu cilvēkus nesagatavotus, VUGD aicina:

- Parūpēties, lai mobilais telefons būtu pilnībā uzlādēts. Dienests norāda, ka spēcīgu vēja brāzmu dēļ mājokļi bieži paliek bez elektrības, bet tieši mobilais telefons palīdzēs sazināties ar apkārtējiem, kā arī nepieciešamības gadījumā izsaukt operatīvos dienestus pa tālruni 112;

Ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijusi atklātas uguns avots, secinājuši VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pieaicinātie eksperti.

Ņemot vērā, ka ugunsgrēka izcelšanās avots saskaņā ar VNĪ pieaicināto ekspertu atzinumu bijis būvobjektā, par ko saskaņā ar līgumu atbild būvnieks, VNĪ prasa, lai pilnsabiedrība SBRE par saviem līdzekļiem novērš ugunsgrēka sekas. Provizoriski aplēstās šo darbu izmaksas ir 4,3 miljoni latu.

VNĪ jau nosūtījis būvniekam vēstuli ar prasību saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem novērst postījumus. Vienlaikus iesniegti pieteikumi apdrošinātājiem AAS Baltijas Apdrošināšanas nams (BAN) un BTA Insurance Company (BTA) par zaudējumu atlīdzību.

Savukārt SBRE šodien jau preventīvi medijiem izplatīja vēstījumu, ka uzskata VNĪ paziņojumu par spekulatīvu, jo ugunsgrēka izmeklēšanā piedalās vairāki dažādo pušu pieaicinātie eksperti, tomēr oficiālo slēdzienu sniegs Valsts policijas izmeklēšana. Pēc būvnieka domām, VNĪ cenšas novērst uzmanību no savas atbildības par notikušo un sekām.

Apdrošināšanas sabiedrības saņēmušas jau vairākus desmitus pieteikumu par atlīdzību saņemšanu vētrā cietušiem īpašumiem un automašīnām, turklāt prognozējams, ka to skaits vēl augs. Tādēļ šie zaudējumi ir vieni no lielākajiem vētras nodarītajiem zaudējumiem vēsturē, norāda kompāniju pārstāvji.

BTA Insurance Company SE līdz pusdienlaikam saņēmis 30 īpašumu apdrošināšanas un vairākus desmitus KASKO apdrošināšanas pieteikumus. Klientu pieteikto apdrošināšanas gadījumu informācija liecina, ka apdrošināšanas atlīdzību apmērs par pagājušās nakts vētras nodarītajiem postījumiem būs ievērojami lielāks nekā pērn visa gada laikā, kad par vētras postījumiem BTA izmaksāja apdrošināšanas atlīdzībās 35 tūkstošus latu, stāsta uzņēmuma pārstāvji. Vērtējot klientu īpašumiem nodarītos bojājumus, šī vētra varētu būt vispostošākā, nodarot vislielākos zaudējumus klientu īpašumiem BTA 20 gadu pastāvēšanas vēsturē.

Gan Mērsraga osta, gan Skultes osta plāno prasīt kompensācijas par vētras nodarītajiem postījumiem, biznesa portālam Db.lv stāstīja ostru pārvaldnieki.

Pagājušajā gadā Mērsraga osta saņēmusi kompensāciju 30 tūkstošu latu apmērā no Eiropas Savienības par 2005.gada janvāra vētras postījumiem, tomēr tādējādi tikusi segta tikai neliela daļa no 100 tūkstošus vērtajiem zaudējumiem, ko ostai radījusi vētra, informēja Mērsraga ostas pārvaldnieks Jānis Budreika. Kompensēti esot tikai postījumi, ko vētra radījusi kuģu kanālam. Arī par šīs vētras nodarītajiem postījumiem osta prasīšot kompensāciju. "Ja jau zemnieki tādas var saņemt, kāpēc mēs esam sliktāki," stāstīja J. Budreika, norādot, ka mazajām ostām tikpat kā nav brīvu līdzekļu, ko novirzīt postījumu novēršanai.

Lai pilnībā apzinātu vētras nodarītos postījumus ostai, esot nepieciešams laiks, jo joprojām esot liela viļņošanās, stāstīja J. Budreika. Tomēr pieredze liecinot, ka vētras ietekmē veidojas sanesumi. Patlaban jau esot skaidrs, ka vētra ir noskalojusi krastu un piestātnes, postījumi skāruši arī topošā industriālā parka teritoriju.

Līdz šīs dienas pēcpusdienai kopumā BTA saņēmusi jau vairāk nekā 320 zvanus un vairākus apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus.

Raksturīgākie pieteikumi saistīti ar automašīnu, māju jumtu un žogu bojājumiem, ko izraisījuši krītoši koki vai to zari. Piemēram, Ventspilī vējš uzpūtis atkritumu konteineru virsū automašīnai, to bojājot, Babītes pagastā kādai mājai vētras laikā izgāzts žogs, Rīgā, Berģos, vētras nogāzts koks bojājis žogu, Grobiņā vētra sabojājusi mājas jumtu, bet Rīgā uz automašīnas aizmugurējā stikla uzkritis koks, kā arī vētras rezultātā no ēkas sienas norauta ar trosēm piestiprināmā reklāma.

Joprojām BTA turpina saņemt apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par vētras radītiem postījumiem.

BTA klienti interesējoties par to, kādi var būt riski un kā no tiem pasargāties, pagaidām atlīdzību pieteikumus kompānija vēl nav saņēmusi, bet sagaida, ka tādu noteikti būs, Db.lv informēja kompānijā.

Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi tiks finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma, šodien nolēma valdība pēc Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā informatīvā ziņojuma uzklausīšanas.

Patlaban avārijas seku likvidēšanas prognozētās izmaksas nav noteiktas un tās tiks noteiktas tuvākajā laikā, teikts FM ziņojumā.

Valdība nolēma, ka FM (tās pārraudzībā esošā VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ)) veic visas nepieciešamās darbības Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanai un trīs nedēļu laikā iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu, kas paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 6.decembra rīkojumā «Par finansējuma piešķiršanu Rīgas pils Priekšpils projekta izdevumu segšanai», nosakot, ka Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi, ieskaitot juridiskos pakalpojumus, tiek finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Lai mazinātu vīrusa Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un nodrošinātu atbalstu krīzes skarto nozaru darba devējiem un viņu darbiniekiem dīkstāves periodā, šā gada 24. marta sēdē Ministru kabinets apstiprināja krīzes skarto nozaru sarakstu un atbalsta (dīkstāves pabalsts) nosacījumus nodarbināto algas izmaksai uzņēmuma dīkstāves periodā.

Tuvākajās Ministru kabineta sēdēs plānots lemt par atbalsta mehānismu citiem dīkstāvē esošajiem uzņēmumiem, kas strādā nozarēs ārpus šī saraksta.

"Sākotnējie atbalsta mehānismi tika apstiprināti uzņēmumiem, ko tiešā veidā skāra ārkārtas stāvokļa ierobežojumi, taču apzināmies, ka patiesais skarto nozaru skaits ir plašāks, tādēļ arī citām nozarēm būs iespēja pieteikties atbalstam," pauž ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs Sandis Ģirģens.

Latvijā Covid-19 negatīvo ietekmi uz ekonomiku sākotnēji vistiešākā veidā izjūt transporta, tūrisma un viesmīlības nozare, izklaides, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, kā arī izglītības sektors, norāda Ekonomikas ministrija.

Apdrošināšanas kompānijas lielākoties atlīdzību pieteikumus saņēmušas par vētras laikā bojātiem jumtu segumiem un lūstošu koku radītiem postījumiem, kuros cietuši īpašumi - jumti, žogi, ēkas, taču pieteiktas arī atlīdzības par kaitējumu automašīnām, stāsta apdrošinātāji.

AAS Gjensidige Baltic Vispārējo atlīdzību nodaļas vadītājs Aleksejs Kozirs stāsta, ka apdrošinātājs saņēmis 65 īpašuma apdrošināšanas atlīdzības pieteikumus. Jau pirmajā dienā pēc vētras bija iesniegti gandrīz 30 pieteikumi, un joprojām katru dienu cilvēki no visiem Latvijas reģioniem piesaka jaunas atlīdzības. Prognozējams, ka klientiem kopumā par vētras radītajiem zaudējumiem atlīdzībās Gjensidige izmaksās aptuveni 150 – 200 tūkstošus latu.

Bojājumi, ko vētras nodara īpašumam, gadu no gada ir līdzīgi, tāpēc cilvēkiem vajadzētu arī savlaicīgi domāt par drošības pasākumiem, atgādina eksperts, piebilstot, ka lielākoties tie ir ēku jumtu bojājumi. Nereti stiprais vējš tos norauj vispār, kas īpaši raksturīgi runājot par piebūvēm vai verandām. Tāpat mājām tiek izsisti logi. Parasti tajos trāpa kāds zars vai vēja nests priekšmets. Bīstamākie ir tie gadījumi, kad vētra izgāž kokus, īpaši māju vai elektrolīniju tuvumā, jo tad zaudējumi var sasniegt ļoti lielus apmērus, kā arī tiek apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība.

«Latsin pēc vētras vispirms izstrādāja postījumus savās ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās valsts mežos, pēc tam turpināja sniegt mežizstrādes pakalpojumus Kurzemē, kur vētra zemē noguldījusi visvairāk,» uzsver SIA Latsin valdes loceklis Varis Sīpols. Latsin pērn vējgāzēs izstrādājis ap 350 000 m3 koksnes, turklāt ar to savākšanu nodarbojies līdz pat rudenim. Kopumā Latsin pērn izstrādāja 709 000 m3, kas ir par 94 000 m3 vairāk nekā 2004. gadā. V. Sīpols redz arī vētras radītās problēmas, kuras būs jārisina šogad, proti, daudzviet vētras lauztās/gāztās cirsmās būs problemātiski sagatavot augsni meža atjaunoošanai, jo atstātie celmi ir pārāk augsti un tie traucē kvalitatīvai augsnes sagatavošani. «Augsnes sagatavošana vētras postītajos valsts mežos ir jāizdala atsevišķā konkursā,» uzskata V. Sīpols. Lai arī pērn dabas apstākļi nebija labvēlīgi egļu astoņzobu mizgraužu straujam pieaugumam, tomēr šo kukaiņu briesmas vēl pilnībā nav izgaisušas. «Lai arī oficiāli tiek pasludināts, ka vētras postītās cirsmas ir savāktas, tomēr reāli joprojām daudzviet Latvijā tās nav savāktas, kaut vai, piemēram, pie Engures utt.,» secina V. Sīpols. Tieši tāpēc, viņaprāt, bija pārsteidzīgi atcelt esošo vētrā cietušas koksnes ciršanas apliecinājumu saņemšanas kārtību. Tādēļ arī šā gada janvārī tika bremzēts process saistībā ar šo vētras seku likvidēšanu, jo, lai saņemtu ciršanas atļauju Valsts meža dienesta cilvēkiem vajadzēja vēlreiz pārvērtēt tās vētrā nogāztās platības, kuras pirms tam jau bija novērtētas un par to arī samaksāts, skaidro V. Sīpols.

Lai arī vētras seku likvidācijas laikā mežizstrādātāji rāvušies melnās miesās un par darba trūkumu neesot sūdzējušies, tomēr, ja tehnikas pircējam neesot skaidrs, ko darīt pēc tam, tad varot gaidīt problēmas. Tiesa, pēc Ponsse mežtehnikas pārdošanas un servisa a/s Baltijas meža mašīnas tirdzniecības vadītāja Jāņa Brikuļa teiktā, bankas un līzinga kompānijas, izsniedzot aizdevumus, vērtējušas uzņēmēja iespējas sniegt mežizstrādes pakalpojumus ne tikai vētras seku likvidācijas laikā, bet gan ilgtermiņā — līgumi (nodomu protokoli) ar mežu apsaimniekotājiem, īpašniekiem, cirsmu pircējiem utt. Turklāt naudas aizdevēji izvērtējuši konkrētās tehnikas piesātinājumu Latvijas tirgū, jo vismaz pagaidām Latvijā nav pārsātināts tirgus ar mežtehniku, kā tas bijis Igaunijā, skaidro J. Brikulis. Viņš atzina, ka Igaunija no situācijas izgāja, sūtot sapirkto mežtehniku peļņā uz Krieviju. Turklāt vētras seku likvidācijas laikā Igaunijas mežtehnika strādājusi ne tikai Zviedrijā, bet arī Latvijā, stāsta J. Brikulis. Pēc J. Brikuļa teiktā, Ponsse ar savām ražošanas jaudām joprojām netiekot līdzi tirgus pieprasījumam, kas ir lielāks par saražoto vienību skaitu, tāpēc tiekot meklēti visdažādie ceļi, kā apmierināt pieprasījumu. «Ja rūpnīca spētu piegādāt, tad arī šogad Ponsse pārdotās jaunās mežtehnikas vienību skaits Latvijā būtu krietni lielāks,» uzsver J. Brikulis. Viņš savu teikto pamatoja ar to, ka pēc janvāra vētras — februārī un martā nākuši potenciālie klienti ar vēlmi nopirkt jaunu mežizstrādes tehniku, taču uzņēmums varējis piedāvāt tikai ierobežotu skaitu lietotas tehnikas. Faktiski minimālās izvēles iespējas radīja situāciju, kad klients vai nu pērk tas, ko piedāvā Ponsse, vai jādodas pie šī ražotāja konkurentiem, secina J. Brikulis.

Spēcīgā vētra, kas 23. novembra naktī uz pirmdienu, izraisīja elektroenerģijas piegādes traucējumus un atstāja bez elektrības aptuveni 25 000 AS Latvenergo klientu, informē uzņēmums.

Visvairāk klientu bez elektroenerģijas bija palikuši AS Sadales tīkls Ziemeļu reģionā – Valkā, Strenčos un Vidzemes jūrmalā. Kopā bija bojātas 748 transformatoru apakšstacijas un traucēta elektroapgāde aptuveni 7 480 klientiem.

Ziemeļaustrumu reģionā 24. novembra rītā bez sprieguma bija 319 transformatoru apakšstacijas un elektrības piegāde traucēta aptuveni 3 200 klientiem. Visvairāk vētra bija plosījusies Alūksnes rajonā, t.i. Malienas, Mālupes, Liepnas, Annas, Jaunannas, Zeltiņu un Zaicevas pagastos. Saspīlēta situācija bija vērojama arī AS Sadales tīkls Rietumu reģionā – Užavas apkārtnē, Zaņas pagastā, Aizputē, kur bez elektrības bija 286 transformatoru apakšstacijas, nepiegādājot elektroenerģiju aptuveni 2 900 klientiem.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Apstiprinātas Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas un pagaidu jumta konstrukcijas izbūves izmaksas, un tās ir 220,9 tūkstošulatu apmērā.

Tā secināts noslēdzoties valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sarunu procedūrai ar Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas ģenerāluzņēmēju pilnsabiedrību SBRE, Db.lv informēja VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina.

Sarunu procedūras gaitā arī nolemts, ka ugunsgrēka seku likvidēšana un pagaidu jumta konstrukcijas izbūve jāpabeidz jau līdz jūlija beigām, lai nepasliktinātos ēkas pašreizējais stāvoklis.

Neparedzamās ārkārtas situācijas seku likvidēšanai saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu tika piemērota sarunu procedūra, uzaicinot tajā piedalīties pilnsabiedrību SBRE, kas kopš 2012. gada novembra veic rekonstrukcijas un restaurācijas darbus Rīgas pilī

«2005. gads tieši vētras dēļ ir unikāls mežizstrādātājiem, jo tāds nav ilgi bijis un ar iepriekšējo — 1967. un 1969. gada vētras seku savākšanas pieredzi var lepoties tikai neliels skaits cilvēku,» secina Latvijas mežizstrādātāju savienības izpilddirektors Andrejs Cunskis. Viņš arī atgādina, ka tirgus ekonomikas apstākļos tik liela — ap 7.4 milj. m3 — vētras seku likvidācija līdz šim nebija bijusi. Pagājušā gada janvārī — maijā pieprasījums pēc mežizstrādes pakalpojumiem ievērojami pārsniedza esošās mežizstrādes jaudas Latvijā, bet vēlāk, kad mežu īpašnieki (apsaimniekotāji), lai panāktu koksnes cenu pieaugumu, pieturēja koksni, to necērtot, tad atkal daudziem mežizstrādātājiem nācās iztikt ar uzkrātiem «taukiem», ja vien tādi bija. «Mašinizētā (izmantojot harvesterus) mežizstrādē Latvijā tiek izcirsta apmēram trešdaļa no visa apjoma, tāpēc vēl joprojām nevarētu teikt, ka šāda veida mežizstrādes jaudu Latvijā būtu pārāk daudz un tās «sausuma laikā» stāvētu pie sētas,» atzīst A. Cunskis. Viņš norāda, ka mežizstrādātāju vidū turpinās zināma noslāņošanās, kad ir daži Latvijas mērogiem ļoti lieli mežizstrādātāji, bet lielākā masa tomēr joprojām ir nelielie — ar vienu vai diviem hārvesteriem vai vispār bez tiem, skaidro A. Cunskis. Viņaprāt, ir savas priekšrocības un trūkumi gan lielajiem, gan arī mazajiem mežizstrādātājiem. Proti, ja mazais neuzvar, piemēram, a/s Latvijas valsts meži mežizstrādes pakalpojumu konkursa kādā sadaļā, tad viņam jau rodas problēmas un ir jādomā, kam un par kādu cenu sniegt šos pakalpojumus, lai izvairītos no dīkstāves, kamēr lielajiem ir lielākas variācijas iespējas un atsevišķa mehānisma ierobežotais noslogojums varbūt nerada tik paliekošas sekas. Savukārt mazie bieži ir daudz fleksiblāki nekā lielie.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Latvija piedzīvojusi kārtējo vētru un, visticamāk, šajā nedēļā gaidāma vēl viena, daudz stiprāka dabas stihija nekā jau tā bija pirms dažām dienām.

Vienīgais, kas pārsteidz, ir apstāklis, ka stipras vētras Latviju piemeklē aizvien biežāk, un paralēli iepriecinātajiem dabas stihiju cienītājiem, diemžēl atstāj postījumus un materiālus zaudējumus, kā tas ir noticis arī šoreiz.

Ja saglabāsies tendence, ka Latviju aizvien biežāk piemeklēs spēcīga vētra, turklāt zinātnieku pētījumi apstiprina šādu scenāriju, cilvēkiem vajadzētu vairāk pievērst uzmanību drošībai ekstremālos laika apstākļos.

Katru reizi pēc spēcīgākām vēja brāzmām tiek ziņots par elektroenerģijas padeves traucējumiem. Tā notika arī šoreiz, kad bez elektrības valstī palika vairāki desmiti tūkstošu cilvēku. Lai vai kā elektroenerģijas piegādātāji nodrošinātos pret vētras postījumiem, elektrolīniju bojājumi būs arī turpmāk, jo 100% izsargāties no vētras postījumiem nav iespējams. Tāpēc gan iedzīvotājiem, īpaši tiem, kas dzīvo attālākos Latvijas nostūros vai laukos, gan uzņēmumiem un valsts iestādēm ir nepieciešams apgādāties ar autonomiem elektroenerģijas avotiem. Diemžēl daļa saimniecību nebija mācījušās no 2005. gada 9. janvāra vētras un joprojām neuzskata par nepieciešamu iegādties ģeneratoru, tā radot sev problēmas.

Pēdējo gadu spēcīgākā viesuļvētra Sendija ASV austrumkrastā bez elektrības atstājusi vismaz piecus miljonus cilvēku un izraisījusi plūdus. ASV plašsaziņas līdzekļi ziņo par 11 cilvēku bojāeju.

ASV Nacionālais viesuļvētru centrs pavēstījis, ka vēja ātrums vētras centrā ir ievērojami samazinājies un tā vairs nav uzskatāma par viesuļvētru.

Ņujorkā applūdusi daļa Manhetenas, kas licis varasiestādēm dot rīkojumu par 375 tūkstošu cilvēku evakuāciju. Plūdi Ņujorkā raisa bažas, ka ūdens varētu iekļūt arī metro sistēmā. Lielpilsētā traucēta arī elektroapgāde. Zem ūdens tik pat kā palikusi populāra kūrortpilsēta Atlantiksitija no kurienes evakuēti 30 tūkstoši cilvēku. Daudzviet izgāzti koki un pārrautas elektrolīnijas. Sendijas izraisītas sniega vētras apdraud ASV iekšzemes štatus. Vētras laikā vienā no Ņujorkas elektrostacijām nograndis sprādziens, kas izraisījis elektropadeves traucējumus pilsētā.

Iedzīvotājiem, kuriem vētra radījusi zaudējumus, vispirms ir jāvēršas pēc palīdzības pie saviem apdrošinātājiem, bet pēc tam - pie savām pašvaldībām, pēc Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdes teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Gribuste, Krīzes vadības padomes sēdes laikā, uzklausot ekspertu atzinumus, kā arī atbilstoši Ūdenssaimniecības apsaimniekošanas likuma 1.pantā noteiktajam, tika secināts, ka spēcīgo lietavu izraisītās sekas ir klasificējamas kā plūdi, attiecīgi apdrošināto īpašumu saimnieki var pretendēt uz apdrošinātāju kompensācijām.

Ekonomikas un Finanšu ministrijai kopā ar Latvijas Banku tuvākajā laikā ar apdrošināšanas jomas pārstāvjiem būšot jāpārrunā kompensāciju izmaksa plūdu radīto seku kompensēšanai.

Kā sacīja premjere Siliņa, par kopējiem vētras radītajiem zaudējumiem vēl pāragri spriest, jo visas vētras sekas vēl nav apzinātas, no daudzās ēkām pat vēl nav izsūknēts ūdens.

Nepilnas trīs nedēļas pirms koncerttūres uzsākšanas grupa Prāta Vētra publiskojusi videoklipu dziesmai «Ogles» no jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas». Videoklipa filmēšana ilgusi divas dienas.

«Runājot ar draugiem par jauno albumu, gandrīz visi atzīmē – tās «Ogles» gan jums ļoti labi sanākušas. Jāsaka, ka jau ierakstā bija sajūta, ka šeit ir kas vairāk par vidēju albuma skaņdarbu. «Youtube», «Spotify» un citas platformas arī apliecina, ka «Ogles» ir pieprasītākā un klausītākā jaunā albuma dziesma. Tad nu skatīsimies, varbūt mums ir darīšana ar Prāta Vētras jauno laiku Zelta dziesmu fonda jaunpienācēju, ko daudzus gadus ar prieku spēlēsim koncertos,» tā par dziesmu izsakās Renārs Kaupers.

«Šis ir parasts stāsts no mūsu katra dzīves. To varētu nosaukt par simbolisku salīdzinājumu. Meitene no spēles, ko mēs visi pazīstam kā «Cirks», aicina savā dzīvē puisi. Var redzēt, ka meitene ļoti labi un viegli orientējas šajā spēlē, ko sauc par dzīvi, jo «Cirks» ir viņas vide, turpretī puisim iet daudz grūtāk. Viņš kāpj pa trepēm uz augšu, tad krīt lejā, atgriežas uz sākumu un mēģina vēlreiz. Grupa klipā ir kā likteņa «kalpi», kas, metot kauliņus, veido šo cilvēku dzīvi. Jo dzīve ir cirks un cirks ir dzīve,» stāsta Aivars Čivželis, videoklipa režisors.