Jaunākais izdevums

Kā paaugstinātās kadastrālās vērtības ietekmēs zemes apsaimniekotājus Latvijā un viņu konkurētspēju?

Dienas Bizness sadarbībā ar ar portālu zemeunvalsts.lv rīko diskusiju par jauno publiskoto zemes kadastrālo vērtību ietekmi uz zemes apsaimniekošanu.

Diskusijas dalībnieki:

Madars Kalniņš, meža īpašnieks, Edgars Treibergs, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs, Dagnis Dubrovskis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācībspēks. Diskusiju vada "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.

Diskusijas saturs:

00. 00.30 - 00. 03.15

Kāda tad būs zemes vērtība gadījumā, ja jaunās publiskotās zemes kadastrālās vērtības stāsies spēkā?

00. 03.15 - 00.04.17

Vai ir racionāls pamats kadastrālās vērtības palielināšanai mežā zemei?

00.04.17 - 00.07.01

Kā paaugstinātās kadastrālās vērtības ietekmēs zemes apsaimniekotājus Latvijā un viņu konkurētspēju?

00.07.05 - 00.08.06

Vai varēs pārdot savu produkciju dārgāk?

00.08.07 - 00.09.22

kādas sekas paaugstinātās kadastrālās vērtības var atstāt uz dažāda lieluma mežsaimniekiem?

00.09.23.- 00.15.58

Kādi varētu būt iespējamie risinājumi?

00.16.00. - 00.19.13

Vai šis solis varētu veicināt nelielo zemes īpašumu saimniekus ātri atbrīvoties no šiem īpašumiem?

00.19.23 - 00.21.45

Vai pašreizējais nekustamā īpašuma nodoklis veicina zemes apsaimniekošanas efektivitāti?

00.21.46- 00.24.12

Vai mazvērtīgas mežaudzes var pārvēst augstražīgos mežos izmantojot ES struktūrfondus?

00.24.20 - 00.28.22

Vai zemes apsaimniekotāji būtu gatavi iegādāties tos īpašumus, kuri nonāks tirgū?

00.28.23 - 00.31.30

Ko gaidīt nākotnē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Atsevišķiem lauksaimniecības zemju īpašumiem šogad var mainīties kadastrālā vērtība

LETA, 13.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka valdība līdz 2025.gadam lēma iesaldēt līdzšinējās kadastrālās vērtības, atsevišķiem lauksaimniecības zemju īpašumiem var būt izmaiņas vērtībā, no kuras aprēķina nekustamā īpašuma nodokli, informēj Valsts zemes dienestā (VZD).

Šis pieaugums attiecas uz 7% no visām lauksaimniecības zemes vienībām, kurām jāpiemēro speciālā vērtība, un tas saistīts ar faktu, ka valdība 2016.gadā ieviesa speciālo kadastrālo vērtību sistēmu lauksaimniecības zemēm, kuru patība ir lielāka par trīs hektāriem. Speciālā vērtība tika noteikta līdz 2025.gadam, un tās pieaugums ik gadu nedrīkst pārsniegt 10% no iepriekšējā taksācijas gada speciālās vērtības.

VZD vērš uzmanību, ka līdzšinējās Īpašumu kadastrālās vērtības var būt mainījušās gadījumos, ja 2021.gadā Kadastra informācijas sistēmā tika aktualizēti nekustamo īpašumu raksturojošie dati. Piemēram, ja zemei pašvaldība mainīja lietošanas mērķi, vai zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā tika precizēti apgrūtinājumi, vai pēc meža inventarizācijas tika noteikti citi meža zemes saimnieciskās darbības ierobežojumi. Savukārt, ēkām vērtība var būt mainījusies, piemēram, ja tām tika mainīts lietošanas veids - dzīvojamās telpas pārveidotas par biroja telpām vai otrādi, ja tika precizēts ēkas fiziskais nolietojums, ja tika mainīti ēkas apjoma rādītāji, kā rezultātā mainījās ēkas kopplatība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Likumdevēja brāķis atkal Satversmes tiesas rokās

Māris Ķirsons, 28.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesai būs jāvērtē gan politiķu radītais dalītā īpašuma risinājums, kurš aizstāts ar likumiskām lietošanas tiesībām — reālservitūtu, kas likumā nav precizēts jeb izskaidrots, gan arī tas, vai atlīdzība zemes īpašniekam 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā ir taisnīga.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris un biedrības Zemes reformas komiteja pārstāvis Normunds Šlitke. Viņš cer, ka Latvijas konstitucionālā tiesa apvienos visas šāda veida sūdzības vienā lietā un tās skatīs mutvārdu procesā, nevis rakstveidā, turklāt normu izvērtēšanai pieaicinās cenu noteikšanas un nekustamā īpašuma profesionāļus, nevis tikai un vienīgi valsts iestādes, juristus un ierēdņus, kā tas bijis novērots citu lietu izskatīšanā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Diemžēl, bet vissliktākās prognozes ir piepildījušās, jo Saeimā sēdošie politiķi, vēloties izbeigt (atrisināt) dalītā īpašuma (zeme - vienam īpašniekam, māja vai tajā esošie dzīvokļi - citiem īpašniekiem) problēmu, radīja jaunas problēmas, un zemes īpašniekiem (gan pašmāju, gan ārvalstu) citas iespējas, kā aizstāvēt savas pamattiesības un vērsties Satversmes tiesā, nav. Tāpēc iesniegtas daudzas sūdzības par likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību vairāku normu neatbilstību Satversmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā būs pilsētas galvenā ainavu arhitekte un pilsētas galvenā dizainere

Db.lv, 21.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot darbu pie pilsētvides uzlabošanas Rīgā, labāko risinājumu meklēšanai un pieņemšanai domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētas arhitekta dienestam pievienojusies galvenā ainavu arhitekte Indra Purs un galvenā dizainere Evelīna Ozola.

“Līdz ar augstas raudzes pieredzes bagātu profesionāļu pievienošanos Pilsētas arhitekta dienesta komandai, tas varēs darboties pilnā kapacitātē, lai rūpētos par kvalitatīvas, Rīgas iedzīvotājiem un viesiem pievilcīgas pilsētvides veidošanu. Galvenās ainavu arhitektes un galvenās dizaineres uzdevums ir uzraudzīt publiskās ārtelpas kvalitāti Rīgai nozīmīgajos projektos,” uzsver Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone.

Pilsētas arhitekta dienests ir RDPAD struktūrvienība, kuras atbildība ir arhitektūras, ainavas un dizaina kvalitātes pārvaldība, ko īsteno koordinējot un profesionāli atbalstot nozīmīgus publiskās ārtelpas un arhitektūras projektus, veicinot arhitektūras un pilsētvides projektēšanā un uzturēšanā iesaistīto pušu sadarbību, kā arī popularizējot sasniegumus Rīgas arhitektūrā gan Latvijā, gan starptautiski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pagarina termiņu priekšlikumu iesniegšanai par jaunajām kadastrālajām vērtībām

Db.lv, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ievērojamo sabiedrības interesi Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam" apspriešanas procesā, līdz 28. augustam pagarināts termiņš, līdz kuram sabiedrības pārstāvji var iesniegt priekšlikumus un iebildumus, informē Valsts zemes dienests.

Ar Ministru kabineta noteikumu projektu un kadastrālo vērtību pamatojošo informāciju var iepazīties Valsts zemes dienesta tīmekļvietnē www.kadastralavertiba.lv un datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā www.kadastrs.lv.

Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam Valsts zemes dienests projektētās kadastrālās vērtības ir izstrādājis atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū uz 2019. gada 1. jūliju. Projektētās kadastrālās vērtības šobrīd ir nodotas sabiedrībai publiskai apspriešanai, lai saņemtu sabiedrības ieteikumus un iebildumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 27.janvārī, konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, ar kuriem iecerēts turpināt piemērot pašlaik spēkā esošās kadastrālās vērtības vismaz līdz 2025.gada 31.decembrim, informē Saeimas Preses dienestā.

"Kamēr Saeimas un valdības vairākums nav vienojies par visaptverošu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas pārskatīšanu, kas nodrošinātu iedzīvotājiem un uzņēmējiem taisnīgu un panesamu nodokļu slogu, kadastrālo vērtību pieaugumu nevajadzētu pieļaut," akcentēja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs, piebilstot, ka Latvijā nekustamā īpašuma nodokļa apmērs ir saistīts ar īpašuma kadastrālo vērtību.

VIDEO: Kadastrālās vērtības var mainīt ainavu 

Kā paaugstinātās kadastrālās vērtības ietekmēs zemes apsaimniekotājus Latvijā un viņu konkurētspēju?...

Līdz šim kadastrālās vērtības bija iesaldētas, lai novērstu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu.

Grozījumi paredz noteikt uzdevumu Ministru kabinetam sagatavot un iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektus, kas nodrošina ar kadastrālo vērtību saistīto valsts nodevu apmēra pārvērtēšanu. Tostarp grozījumi paredz uzdevumu izstrādāt likumprojektus, kas nepieciešami mājokļa atbrīvošanai no nekustamā īpašuma nodokļa, nosaka nekustamā īpašuma nodokļa apmēru piespiedu dalītajam īpašumam, kā arī komercplatībām un lauksaimniecības zemei.

Asociācija: Kadastrālās vērtības ir jāiesaldē 

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) aicina "iesaldēt" šā brīža kadastrālās...

Lai grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāskata Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar “Global State of Mobile Experience” jaunākajiem datiem, mobilo sakaru operators “Tele2” nodrošina Latvijā labāko video pārraides kvalitāti viedierīcēs, izmantojot mobilo internetu.

Turklāt “Tele2” šajā rādītājā ir vienīgais uzņēmums no Latvijas, kas iekļuvis pasaules TOP30 vadošo operatoru pulkā.

Saskaņā ar “Ericsson Mobility Report” datiem 66% no pasaules datu plūsmas veido tieši video saturs. Turklāt tiek prognozēts, ka tuvāko gadu laikā tas turpinās strauji palielināties.

“Video popularitāte pandēmijas laikā ir augusi neiedomājamos apmēros, jo strādāšana attālinātā režīmā nav iedomājama bez video zvaniem un video konferencēm, līdzīgi kā mācības, kas ilgu laiku notika attālinātajā režīmā. Turklāt arī ikdienas saziņā ar tuviniekiem un draugiem arvien vairāk dominē video zvani vai video satura pārsūtīšana, nevis tekstuālas ziņas,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu”, bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts zemes īpašniekus, faktiski, kvalificē vientiešos, baronos un sponsoros. Tagad lieta nonākusi Satversmes tiesā.

Tieslietu ministrija pēc būtības, maldinot premjeru un koalīcijas biedrus, radījusi likumdošanas brāķi, kas Saeimā pieņemts ar 75 balsīm “par”. Likums, acīmredzami, tapis priekšvēlēšanu gaisotnē.

Labam likumam jābūt kompromisam, kas saprātīgi un samērīgi salāgo pretējo pušu tiesības. Pretējā gadījumā tas ir brāķis vai populistu ierocis sev vien zināmu mērķu sasniegšanai. Iespējams, Saeimas 2021. gada 30. septembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” tiešām bija labi domāts, un valdība naivi ticēja, ka šis Tieslietu ministrijas gara darbs “piespiedu laulības” starp zemes, dzīvokļu un savrupmāju īpašniekiem padarīs abām pusēm saprotamākas un pieņemamākas. Tomēr realitātē likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem un uzdevumiem, ne arī Latvijas valsts stūrakmenim – Satversmei, norāda jomas pārzinātāji un eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 9. martā, vērtēs Tieslietu ministrijas priekšlikumus grozījumiem Kadastra likumā, kas paredz pārcelt kadastrālo vērtību jaunās bāzes spēkā stāšanos uz 2025.gada 1.janvāri.

Tikmēr vismaz līdz 2024. gada 31. decembrim tiks piemērotas pašlaik spēkā esošās kadastrālās vērtības.

“Jaunās kadastrālo vērtību bāzes nedrīkst stāties spēkā līdz Finanšu ministrija nav īstenojusi nekustamā īpašuma nodokļa reformu ar mērķi nepieļaut nodokļu sloga kāpumu,” skaidro tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Tāpat Tieslietu ministrija piedāvā noteikt, ka turpmāk jaunas kadastrālo vērtību bāzes nedrīkst publicēt vēlāk kā pusotru gadu pirms to stāšanās spēkā. Tas nozīmē, ka sabiedrība par jaunajām vērtībām varēs uzzināt vismaz pusotru gadu pirms to piemērošanas. Līdz ar to kadastrālo vērtību bāzi izstrādātu atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū, kāda tā bija divus ar pusi gadus pirms kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas kadastrālo vērtību aprēķinam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu arhitekts Didzis Jaunzems ar komandu uzaicināti radīt laikmetīgu vides objektu īpaši Ansī ainavu festivālam.

Latvijas arhitekta un mākslinieku komanda jau otro reizi uzrunā vides objektu festivāla "Ansī ainavas" (Annecy Paysages) apmeklētājus. Šogad Latvijas komanda piedalās festivālā, izrādot vides objektu "Pinumu paviljons" (Wicker Pavilion), kura tapšanā tika piesaistīti arī Latvijas tradīciju kopēji, klūgu grozu pinēji.

Pagājušajā gadā Ansī ainavu festivālā līdzās daudzu pasaules mākslinieku darbiem varēja redzēt arī arhitekta D. Jaunzema un komandas vides objektu "UGUNS".

Kārsavā radīta vides objekta kopija nokļūst prestižā mākslas festivālā 

Latvijas simtgades ietvaros radītu vides instalāciju UGUNS, kas uzstādīta pie Latgales pilsētas...

Objekts pirmo reizi tika izstādīts pie Latgales pilsētas Kārsavas, dabas parkā Numernes valnis, taču oriģinālo objektu pamanīja un novērtēja arī festivāla organizatori Francijas Alpos, kur tika izveidota šī objekta kopija.

Šogad arhitekts ar komandu tika uzaicināti radīt laikmetīgu vides objektu īpaši Ansī ainavu festivālam. "Pinumu paviljonu veidojām kā laikmetīga dizaina un tradicionālās amatniecības apvienojumu. Tā ir vieta atpūtai un meditācijai Eiropas dārzos Ansī pilsētā. Paviljons saplūst ar apkārtējo ainavu un veido noēnotu telpu, kurā parka apmeklētāji var patverties no karstās vasaras saules. No paviljona paveras brīnišķīgi skati uz apkārt esošo dabu un ažūrā konstrukcija veido dinamiskus ēnu zālājā," stāsta D. Jaunzems.

Paviljons tika veidots, izmantojot koka režģa čaulas (grid shell) tehniku un pārklāts ar 262 tradicionāli pītiem klūgu groziem konusa formā, kurus veidoja Latvijas amatnieki. Nesošajai koka konstrukcijai izmantoti priedes koka dēļi. Laika gaitā koka konstrukcijas un pinumi iegūs dabisku pelēku nokrāsu un vēl vairāk saplūdīs ar apkārtējo dabu.

Festivāls "Annecy Paysages" notiek trešo gadu. Šogad pandēmijas Covid-19 dēļ sākotnēji festivāls tika atcelts, taču mēnesi pirms oficiālās atklāšanas organizatori tomēr lēma to vērt vaļā apmeklētājiem, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus. "Kamēr pasaule bija "apstājusies", mēs pieņēmām izaicinājumu doties uz ārzemēm un mēneša laikā radīt vides objektu par spīti visiem apgrūtinājumiem," stāsta D. Jaunzems.

"Visus izdevumus sedz festivāla organizatori "Annecy Paysages". Paviljona izmaksas, tajā skaitā dzīvošana astoņiem cilvēkiem un ceļš uz Franciju, kopā veidoja aptuveni 20 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ainavu dārzniecībā ieviestu digitālās tehnoloģijas, veiktu zinātniskos pētījumus un paaugstinātu audzēkņu konkurētspēju, Bulduru Dārzkopības vidusskola ar bankas Citadele finansējumu ierīko pirmo viedo dārzu Latvijā un izstrādā jaunu starptautiskas sadarbības tālmācības programmu.

Abu projektu īstenošanā izmantota bankas Citadele izsniegtā kredītlīnija 200 tūkstošu eiro apmērā un valsts attīstības finanšu institūcijas ALTUM galvojums.

Viedais dārzs ir unikāls projekts ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā, un pie tā strādā Bulduru Dārzkopības vidusskola kopā ar labākajiem nozares speciālistiem un zinātniekiem. Projekta mērķis ir izstrādāt un praktiski ieviest robotizētu, autonomu platformu, kas nodrošinās augu monitoringu un kopšanu, kā arī ražošanas procesu automatizāciju un digitalizāciju.

Dārzā ir izveidots laikmetīgs celiņu tīkls, iestādītas vairāk nekā 250 augu šķirnes, izkārtojot un grupējot tās pēc prasībām, lai būtu iespējami zinātniski pētījumi. Dārzu var aplaistīt, nospiežot vienu podziņu mobilajā telefonā. Viedā dārza tehnoloģija ir saslēgta ar lidostas meteoroloģisko staciju, un pēc nepieciešamības ieslēdzas dārza laistīšana. Savukārt ziemas periodā norit intensīvs darbs pie robota izstrādes, lai jau pavasarī tas varētu uzsākt darbu dārzā. Tā uzdevums būs pārvietoties starp stādījumiem un ievākt informāciju par augu, tā identificējot pārmaiņas augu attīstībā, slimību un kaitēkļu parādīšanos vēl pirms cilvēka acs ir pamanījusi bojājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pašvaldības varētu aprēķināt nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmuma prognozi nākamajam gadam un ikviens interesents ar tām varētu savlaicīgi iepazīties, kā ik gadu Valsts zemes dienests ir aprēķinājis zemes vienību, zemes vienības daļu un būvju prognozētās kadastrālās vērtības, kā arī lauku zemju prognozētās speciālās vērtības, 2023.gadam.

Prognozētās kadastrālās vērtības aprēķinātas pēc nekustamo īpašumu stāvokļa uz 2022.gada 1.jūniju, piemērojot Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumu Nr. 838 "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2016., 2017., 2018. un 2019.gadam" apstiprināto kadastrālo vērtību bāzi.

Ņemot vērā, ka Saeima ir pieņēmusi lēmumu, ka spēkā esošo kadastrālo vērtību bāzi vērtību aprēķinu piemēro līdz 2025.gadam, tad nekustamo īpašumu prognozētā kadastrālā vērtība ir vienāda ar spēkā esošo, ja vien kopš 2022.gada 1.janvāra nav aktualizēti Kadastra informācijas sistēmā reģistrētie zemes vienības, zemes vienības daļas vai būves raksturojošie dati.

Zemei, piemēram, ir noteikts cits lietošanas mērķis vai apgrūtinājumi, vai arī noteikti citi meža zemes saimnieciskās darbības ierobežojumi u.tml. Savukārt ēkām, piemēram, mainīts ēkas lietošanas veids, nolietojums, vai ēkas apjoma rādītāji, kā rezultātā mainījusies ēkas kopplatība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) augustā uzsāka balto karogu akciju, reaģējot uz plānotajām nekustamā īpašuma kadastra vērtību izmaiņām, kas draudēja ar nesamērīgu nodokļa lēcienu. Nozares viedoklis tika sadzirdēts, un, progresējot sarunām ar valsts pārvaldes institūcijām, nekustamā īpašuma attīstītāji, investori un īpašnieki pārtrauc miermīlīgo protesta akciju, noņemot vairāk nekā 100 izkārtos baltos karogus.

NĪAA norāda, ka valdībā, sadarbojoties ar nozares pārstāvjiem, ir sākts aktīvs un mērķtiecīgs darbs pie tā, lai krasas nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņas nenotiktu, un Latvijā tiktu nodrošināts konkurētspējīgs nodokļa maksājums.

Ar balto karogu akcijas palīdzību nozares pārstāvji vērsa lēmumpieņēmēju uzmanību uz Valsts zemes dienesta izstrādātās īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodikas nepilnībām un no tās izrietošajām sekām uz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem. Lai tuvākajos gados gaidāmās izmaiņas nevis sagrautu Latvijas konkurētspēju nekustamā īpašuma tirgū, bet to veicinātu, šobrīd NĪAA biedri iesaistās divās darba grupās – Finanšu ministrijas darba grupā par nekustamā īpašuma nodokli un Valsts zemes dienesta darba grupā par kadastrālo vērtību vērtēšanas metodiku. Tādējādi nozares pārstāvjiem ir iespēja paust savu viedokli nozares sakārtošanā, lai jaunās kadastra vērtības un nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina modelis radītu pozitīvu vidi īpašumu attīstībai Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpes par darbiniekiem un klientiem globālās pandēmijas laikā: jaunākās temperatūras mērīšanas, masku detekcijas un cilvēku plūsmas skaitīšanas tehnoloģijas

Droša darba vide un netraucēta uzņēmuma darbības turpināšana ir nozīmīgākie izaicinājumi uzņēmējiem globālās Covid-19 pandēmijas laikā. Lai spētu pasargāt savus darbiniekus un klientus, uzņēmumiem ir jāspēj ātri reaģēt un ieviest ārkārtas situācijas noteikumu prasības. Jaunākās video novērošanas tehnoloģijas ķermeņa temperatūras noteikšanā, masku detekcijā un cilvēku plūsmas skaitīšanā sniedz iespēju uzņēmumiem rūpēties par savu darbinieku un klientu drošību, vienlaikus nemainot ierasto uzņēmuma darbības un klientu apkalpošanas gaitu. SIA ALTAS IT, oficiālais video novērošanas sistēmu ražotāju Mobotix un Kentix izplatītājs, Latvijas tirgū piedāvā plašu integrēto drošības risinājumu klāstu cīņai ar pandēmijas radītajiem izaicinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par uzvarētāju metu konkursā vienai no centrālajām Siguldas pilsētas atpūtas vietām – Raiņa parkam, atzīts SIA “ALPS ainavu darbnīca”, SIA “Fixman” un Elizabetes Melbārzdes piedāvātais mets, kas piedāvā arhitektoniskos un ilgtspējīgus vides risinājumus balstītus Raiņa un Aspazijas daiļrades tēlos un pretmetos.

Metu skices elementus vieno spēcīga ideja ar latviešu literatūras klasiķu iedvesmotiem tēliem un pretmetiem – Saules un Mēness saspēli, gaismas uzvaru pār tumsu un citiem elementiem, kas atspoguļojas parka jaunajā plānojumā, vides objektos un rotaļu laukuma detaļās, daudz intensīvāk un pilnvērtīgāk apdzīvojot vairāk kā 7 hektāru plašo teritoriju pilsētas centrā.

Siguldas Raiņa parka mežoto daļu un aktīvo rotaļu zonu savienos Saules un Mēness ceļš – parka promenādes segumā paredzēts iestrādāt siltā un aukstā metāla joslu un atbilstošu siltās un aukstās gaismas ceļu virs tā, galapunktos aplūkojot Saulcerītes un Mēness meitiņas skulptūras un centrā satiekoties īpašā Mijkrēšļa zonā. Savukārt parka aktīvajā daļā plānots izkārtot vairākas arhitektoniski, funkcionāli un ainaviski nodalītās zonas, kurās pieejami dažādi spēļu elementi, velotrases, kā arī ieplānota vieta publiskai ēkai (mūsdienīgām un ērtām publiskajām tualetēm, iespējams, arī kafejnīcai), “sausā” strūklaka, kurā ar speciālās sprauslās integrētu atmosfērisko apgaismojumu, kam var pievienot ūdens miglu, izgaismo Saulcerītes skulptūru. Iezīmējot dažādu vecuma bērnu atpūtas zonas, mets piedāvā rīku laukumus rotaļām, sportam, aktivitātēm ziemā un vasarā, kā arī pulcēšanās vietas, kur vērot dekoratīvos apstādījumus un baudīt mierīgu atpūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: 2021.gada balvas Rīgas arhitektūrā laureāts un atzinīgi novērtētie objekti

Db.lv, 30.08.2021

GALVENĀ BALVA

2021.gada balva Rīgas arhitektūrā

daudzfunkcionālas darījumu iestādes jaunbūves un tirdzniecības ēkas pārbūves Satekles ielā 2B un Stacijas laukumā 4 autoriem- arhitektiem Uldim Zanderam, Ingai Piņķei, Artūram Martinsonam, Zanei Straumei, ainavu arhitektēm Ilzei Rukšānei, Helēnai Gūtmanei, Ievai Dimantei, arhitektam-pilsētplānotājam Markam Geldofam un ainavu tehniķei Rutai Tobiesai - par organisku, harmonisku un daudzfunkcionālu urbānās vides piesātinājumu Rīgas centrā, kā arī

kompleksu arhitektoniskās vides risinājumu, respektējot universālā dizaina un vides pieejamības prasības.

Pasūtītāji: SIA “Attīstības aģentūra”, SIA “Linstow”, SIA “Linstow Baltic”, būvētājiem: SIA “Skonto būve”, SIA “Skonto Construction”

Foto: Aivars Siliņš/publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 16.reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā - šogad tā “par organisku, harmonisku un daudzfunkcionālu urbānās vides piesātinājumu Rīgas centrā, kā arī kompleksu arhitektoniskās vides risinājumu, respektējot universālā dizaina un vides pieejamības prasības” piešķirta jaunajam Origo tirdzniecības un biroju kompleksam.

Projekta autori – arhitekti Uldis Zanders, Inga Piņķe, Artūrs Martinsons, Zane Straume, ainavu arhitektes Ilze Rukšāne, Helēna Gūtmane, Ieva Dimante, arhitekts-pilsētplānotājs Marks Geldofs un ainavu tehniķe Ruta Tobiesa.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 12 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā (skatīt galerijā).

Skatē tika pārstāvētas būves no biroju ēku, daudzdzīvokļu ēku, kultūras būvju, tirdzniecības ēku, transporta infrastruktūras, kā arī veselības aprūpes un izglītības iestāžu kategorijām.

No kopumā 625 aizvadītajā gadā ekspluatācijā nodotajiem būvobjektiem Rīgā, balvas dalībnieku reģistrā tika iekļautas un tālākai izvērtēšanai izvirzītas 24 būves.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par vairāk nekā miljonu eiro Valmierā izveidots sporta un aktīvās atpūtas parks Mežs

Db.lv, 17.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā Valmieras skeitparka teritorijā Rīgas ielā pabeigta aprīlī sāktā sporta un aktīvās atpūtas parka "Mežs" būvniecība.

Parks ekspluatācijā nodots novembrī.

Vairāku līmeņu 1096 m2 plašais betona seguma skeitparks ir piemērots dažādu līmeņu braucējiem. Savukārt tiem, kuriem tuvāka braukšana ar skrejriteni, skrituļslidām, skeitbordu vai velosipēdu, saistoša šķitīs 170m garā velo trase.

Nogāzē gar veloveikalu “Eži” un Vidzemes džudo skolas “Valmiera” ēku ir izveidotas tribīnes un aptuveni 200m2 liels laukums, kas izmantojams strītbola spēlēm un citām norisēm.

Mazākajiem parka apmeklētājiem patiks rotaļu laukumi – dažāda veida šūpoles, pakāpieni līdzsvara trenēšanai, rāpšanās tīkls, slidkalniņš, batuts un vēl citi elementi. Laukums bērniem vēl tiks papildināts ar vairākiem rotaļu elementiem. Turpat ir fitnesa zona un āra trenažieri, dodot iespēju vecākiem nodarboties ar sportu, vienlaikus pieskatot mazuļus rotaļājamies, vai ģimenei sportojot kopā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: 2020.gada balvā Rīgas arhitektūrā novērtētie objekti

Zane Atlāce-Bistere, 05.10.2020

Atzinība par jaunu telpisko kvalitāti pārveidotā industriālās apbūves teritorijā - ražošanas un biroju ēkas Bukultu ielā 11 projektētājam SIA „F.L.Tadao & Lukševics“.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules arhitektūras dienā 5.oktobrī jau 15. reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā.

Šogad tā “Par inovatīvu pieeju un izsmalcinātiem arhitektūras risinājumiem, pārveidojot industriālo mantojumu par jaunu kultūras vietu Rīgā” piešķirta Hanzas peronam un tā autoriem: arhitektiem Reinim Liepiņam, Ilzei Liepiņai, Ievai Landmanei, Ievai Lejai, Aināram Plankājam, Mārtiņam Ostaņēvičam, Jurģim Prikulim, Ģirtam Kūlam.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 14 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā (skatīt galerijā).

Kā pēdējos gados ierasts, balvas pasniegšana simboliski notika iepriekšējā gadā par labāko atzītajā būvē – daudzdzīvokļu ēkā River Breeze Residence. Pērn balva “Par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā” tika piešķirta tās autoriem: arhitektiem Ventim Didrihsonam, Kasparam Laugam, Ivo Kalvelim, Līvai Bankai, Alisei Jēkabsonei; projekta vadītājam Andrim Gudiņam; ainavu arhitektiem Helēnai Gūtmanei, Mārim Bušam un ainavu tehniķei Rutai Tobiesai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Nodokļu izmaiņas skars uzņēmējus un ģimenes

Jeļena Bārtule, “BDO Latvia” nodokļu speciāliste, sadarbībā ar Latvijas Eksportētāju asociāciju “The Red Jackets”, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotās izmaiņas visvairāk skars darba ņēmējus, jo, pārdalot nodokļu slogu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz sociālajām iemaksām, lielāks nodokļu slogs būs piemērojams visai algai (13 % (8+5)) un mazāks (18%/21%) ienākumam, no kura būs atskaitītas sociālās iemaksas un atvieglojumi.

Tas nozīmē, ka darbinieki ar mazāku algu saņems nedaudz vairāk, bet ar lielāku algu nedaudz vairāk pēc nodokļu atskaitīšanas. Papildus veidojas interesants fakts, ka ģimenēm ar apgādībā esošām personām ienākumi nedaudz samazināsies, neskatoties uz tā jau diezgan slikto demogrāfisko situāciju.

Papildus ir jāatzīmē, ka šobrīd ir sagatavots MK noteikumu projekts minimālas algas palielināšanai no 430 līdz 500 eiro, kas tiešā veidā skars uzņēmējus, īpaši reģionos.

Iespējams, izmaiņas skars uzņēmējus, kuru darbinieki nesaņem minimālas algas apmēru mēnesī. Proti, ja ir aprēķināta mazāka alga nekā valstī noteiktā minimālā alga (piemēram, pusslodze, stundu likmes), tad darba devējs maksās minimālo sociālo iemaksu apmēru 175 -185 eiro (atkarībā no tā, vai grozījumi par minimālo algu 500 eiro tiks pieņemti).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pierīgas pašvaldību apvienība: Kadastra vērtības aprēķina metodika ir nepilnīga

LETA, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstrādātā kadastra vērtības aprēķina metodika ir nepilnīga, dažos gadījumos pārsniedzot īpašumu tirgus vērtību, pēc Pierīgas pašvaldību apvienības (PPA) sēdes norādījis tās valdes priekšsēdētājs, Adažu mērs Māris Sprindžuks (LRA).

Viņš sociālajā vietnē "Facebook" raksta, ka Tieslietu ministrijas (TM) iecere Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) slogu pārlikt uz juridiskajām personām nav taisnīga.

Savukārt mājokļu NĪN jābūt samērojamam ar iedzīvotāju ienākumiem, bet nodoklis nevar būt nulle, jo nenodrošinās iedzīvotāju augošās prasības pret pašvaldības infrastruktūras kvalitāti.

PPA aicina Saeimu veidot tādu NĪN likuma ietvaru, kurā pašvaldības var lemt par diferencētu nodokļa apmēru dažādām teritorijām un atlaižu politiku sociāli neaizsargātajām iedzīvotāju grupām, nodrošinot līdzsvaru starp iedzīvotāju maksātspēju un vēlmi dzīvot labiekārtotās teritorijās ar sakārtotām ielām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #44

DB, 10.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas izaugsme cieši saistīta ar investīcijām, taču tās mēdz būt dažādas. Ir investīcijas, kuras radīsies jebkurā vietā, kur būs atbilstoša iedzīvotāju pirktspēja.

Visvērtīgākās investīcijas rada ne tikai tiešās darba vietas, par tām ir konkurence. Šīsnedēļas žurnālā Dienas Bizness ir publicētas 100 lielākās ārvalstu investīcijas Latvijā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 10. novembra numurā:

  • viedokļi - kāda ir ārvalstu investīciju vide Latvijā?
  • tēma - ārvalstu investīcijās dominē finanšu starpniecība
  • enerģētika - vēja enerģiju Latvija joprojām nespēj pienācīgi izmantot
  • meža nozare - 54% visu mežu platību Latvijā ir sertificēti
  • tirdzniecības centri - lielākie tirdzniecības centru projekti Baltijā
  • darba tirgus - kas sagaida darba tirgu
  • izklaides bizness - jāsaredz pandēmijas beigas
  • brīvdienu ceļvedis - Igors Miezis, SIA Rūjienas saldējums valdes priekšsēdētājs
  • sadarbības materiāls - kadastrālās vērtības var mainīt ainavu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties siltākam laikam, mājsaimniecību un publisko vietu labiekārtošana ir darāmo darbu sarakstā. Rezultātā bruģēšanas nozarei šobrīd ir karstākā sezona, piedāvājot patērētājiem visdažādākās iespējas un risinājums.

Kā stāsta nozares eksperti, šobrīd uzmanība tiek pievērsta gan seguma izmēram, gan krāsām un funkcionalitātei. Kā vienmēr to ietekmē vairāki faktori, tai skaitā vēlme mainīt vidi, to padarot nedaudz neparastāku, futūristiskāku.

Tumšo krāsu vai krāsu kombināciju ienākšana nozarē

Kā stāsta SIA "Betono Mozaika" pārdošanas nodaļas vadītājs Olafs Sima, bruģēšanas nozarē cilvēki meklē jaunus risinājums, vienlaikus domājot par praktiskumu un kvalitāti.

“Novērojam, ka pēdējā laikā cilvēki iegādājas tumšās seguma krāsas, elastīgāka ir palikusi arī izvēle formās – drosmīgie pērk ne tikai klasiskās, bet pavisam jaunas, inovatīvākas plāksnes. Krāsu ziņā sarkanais vairs nav tik populārs kā agrāk, taču nereti kā labāko risinājumu konkrētajai zonai iesakām, piemēram, daudzkrāsu jeb ColorMix risinājumus, kas apvieno vairākus krāsu pigmentus, radot piemērotu un estētisku vidi. Šādi risinājumi padara bruģa klājumu interesantāku, ļaujot apvienot tumšos un gaišos toņus,” stāsta O. Sima.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība "Zemes reformas komiteja" aicina Latvijas Valsts prezidentu neizsludināt un nodot otrreizējai izskatīšanai Saeimā likumu, kas paredz piespiedu zemes nomas maksas ieviešanu, norādot, ka likums nav pienācīgi izdiskutēts un ir pretrunā ar Latvijas valsts pamatdokumentu Satversmi, informē biedrības pārstāvis, zvērināts advokāts Normunds Šlitke.

Biedrība norāda, ka Saeimas pieņemtais likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem, ne uzdevumiem un tas ir pretrunā ar Satversmē nostiprinātajām vērtībām un Satversmes tiesas atziņām zemes un ēkas dalīto īpašumu jomā, kā arī zemes un būvju īpašnieku tiesību samērošanā.

"Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"" paredz aizstāt šobrīd pastāvošās zemes nomas tiesiskās attiecības ar Civillikumā neesošām "zemes lietošanas tiesībām", nosakot vienotu maksu 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības, visiem dalītā īpašuma gadījumiem, proti, savrupmājām un daudzdzīvokļu namu apbūves gadījumos, lauksaimniecības sabiedrību, augļu dārzu, komercobjektu apbūves un, domājams, pat brīvostu gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) drīzumā izvērtēs vairāku pieteicēju, tostarp ārvalstu pilsoņu, iesniegtās konstitucionālās sūdzības par likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību vairāku normu neatbilstību Satversmei un izlems to izskatīšanas kārtību tiesā.

Lai nodrošinātu lietas taisnīgu izskatīšanu un netiktu atkārtotas citās lietās pieļautās kļūdas, vairāku pieteicēju pārstāvis zvērināts advokāts Normunds Šlitke aicina ST kā pieaicinātās personas uzaicināt arī konkrētās jomas profesionāļus un ekspertus, kuriem ir gan attiecīga izglītība, gan pieredze, gan arī kvalifikācija, tostarp plašas zināšanas un atzīta kompetence ekonomikā, tostarp regulēto cenu noteikšanas jomā.

Saeimas kārtējais brāķis vēlētāju balsu zvejošanas vārdā 

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu...

Piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, nesen disertāciju attiecīgajā tēmā aizstāvējušo tiesību zinātņu doktori Artu Snipi, kā arī attiecīgās nevalstiskās organizācijas un to pārstāvjus, tostarp Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidentu un Latvijas Transporta līdzekļu apdrošināšanas biroja valdes priekšsēdētāju – ekonomistu Jāni Abāšinu, kurš jau iepriekš šajos jautājumos ir sniedzis atzinumus gan likumdevējam, gan arī ST. Savukārt pašu lietu advokāts Satversmes tiesu aicina skatīt mutvārdu procesā, kas tiesnešiem un lietas dalībniekiem ļaus šiem ekspertiem uzdot jautājumus, tā konstatējot Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātajā un Saeimā pieņemtajā likumā, visticamāk, apzināti pieļauto brāķi.

Pavirša attieksme

Pieņemot likumu Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību, Saeima ne vien nevērtēja iecerēto grozījumu ekonomiskos un tiesiskos aspektus, bet pat nemēģināja, kā to noteica ST 2018. gada 12. aprīļa spriedums, rast tādu konkrētās situācijas risinājumu, "kura izstrādes gaitā būtu pienācīgi izvērtēti iespējamie personu pamattiesību ierobežojumi un ar kuru tiktu taisnīgi līdzsvarotas zemes īpašnieku un daudzdzīvokļu māju īpašnieku tiesības".

"Likumdevējs klaji ignorēja ne vien ST iepriekš šajā sakarā pieņemtos spriedumus, bet arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinumu, ka jebkuram īpašumtiesību ierobežojumam, kas saistīts ar valsts tiesībām kontrolēt īpašuma izmantošanu, ir jāsasniedz taisnīgs līdzsvars starp sabiedrības vispārējām interesēm un indivīda pamattiesību aizsardzību," norāda N. Šlitke.

Tiesiskā valstī, ja vien būtiski nemainās kādi faktiskie, sociālie vai ekonomiskie apstākļi, personai ir tiesības paļauties, ka likumos un ST spriedumos noteiktais tiks ievērots un piemērots, tomēr šajā gadījumā tiesiskās paļāvības principu izkonkurēja tuvojošās Saeimas vēlēšanas un politiķu vēlme tikt pie iespējami lielāka vēlētāju balsu skaita. Līdz ar to apstrīdētās likuma normas ir nevis ekonomiski, bet gan politiski motivētas, turklāt ir pretrunā ar valdības deklarēto mērķi – dalītā īpašuma pilnīgu izbeigšanu, uzskata advokāts. Tādēļ ST, skatot šo izpildvaras likumdevējam apzināti iespēlēto un Saeimas visai populistiski pieņemto brāķi, būtu nepieciešams pieaicināt nevis teju vai juristus vien, bet arī attiecīgu izglītību un kompetenci ieguvušus jomas profesionāļus, kuri argumentēti var sniegt savu ekspertu viedokli par to, kādas ekonomiskās un tiesiskās sekas zemes īpašniekiem un sabiedrībai kopumā rada šie TM slepus un tendenciozi, kā arī klaji neprofesionāli izstrādātie likuma grozījumi, pauž N.Šlitke.

Neadekvāta cena

Advokāts uzsver, ka tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principi ir tiesiskas valsts pamatelementi, un ikvienam ir tiesības paļauties, ka valstī, kura deklarējusi, ka tajā pastāv brīvā tirgus ekonomika, samazinās tādu nozaru skaits, kurās valsts ar likumu regulē cenas un nosaka, cik lielu atlīdzību par sev piederošo lietu kāda sabiedrības grupa drīkst saņemt un kādu – ne.

"Minētajā likumā noteiktā likumiskās lietošanas maksa 4% apmērā ir ne vien ekonomiski nepamatota, bet nesamērīgi un būtiski samazina vai pat pilnībā izslēdz jebkādu ienākumu jeb peļņu no īpašuma, kas faktiski ir pielīdzināms īpašuma konfiskācijai vai ekspropriācijai. Turklāt tas, ka zemes īpašnieks gadā iegūst ienākumus 4% apmērā no sev piederošās zemes kadastrālās vērtības, ir mīts. Realitātē šī summa var sarukt līdz vienam procentam vai pat vēl mazāk, jo aptuveni 1,5–2,5% no likumā noteiktās nomas maksas veido zemes īpašnieka valstij, tostarp pašvaldībai, maksājamie nodokļi par neiznomājamo zemi. Piemēram, par zemi ielu sarkanajās līnijās zemes īpašnieks nesaņem vispār neko, toties maksā par to nodokļus pilsētai, kura pati kopā ar valsti de facto šo zemes daļu lieto," uzsver advokāts, piebilstot, ka vēl ir grāmatvedības pakalpojumi, administratīvie izdevumi, iekasēšanas izmaksas un neiekasēšanas riski, ienākuma nodoklis u. tml.

Turklāt arī to zemju īpašnieki, uz kuru zemes atrodas degvielas uzpildes stacijas, ražotnes, citi komercobjekti, vai valsts, tostarp pašvaldību objekti, vairs nevar par tiem slēgt taisnīgus zemes nomas līgumus, pusēm savstarpēji vienojoties, jo likums paredz vien fiksētu atlīdzību 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā. Līdz ar to nav iespējams runāt par taisnīgu zemes īpašnieku, dzīvokļu īpašnieku, kā arī atsevišķu komersantu tiesību līdzsvarojumu.

Tas, ka ST kā ekspertus gluži vai visās jomās galvenokārt pieaicina tikai juristus, nav pareizi. Tā, piemēram, iepriekš līdzīgā strīdā – lietā Nr. 2017-17-01, kurā arī tika skatīts jautājums par zemes nomas maksas lielumu dalītajos īpašumos, sākotnēji bija pieaicināti galvenokārt vien juristi. "Vēl sliktāk – tika pieaicināta arī Latvijas Banka, kurai jau tā nav ne mazākās kompetences un pieredzes mikroekonomikā, tostarp valsts regulēto cenu noteikšanas jomā, kura savai pārstāvībai ST nosūtīja biologa un jurista kvalifikāciju ieguvušu amatpersonu, kam dažus mēnešus pēc tam bija paredzēts Saeimas balsojums par amata pilnvaru pagarināšanu," pauž N. Šlitke.

Pat šajos ekonomikai samērā smagajos laikos likumdevējs visai pamatoti nenosaka politiski regulētas jeb ar likumu noteiktas cenas vai to griestus, piemēram, elektrībai, gāzei vai pārtikai, jo tas neatbilst Satversmei un no tās izrietošajai tirgus ekonomikai un tajā nostiprinātajai privātīpašuma respektēšanas un aizsardzības prioritātei. Zeme dalītajos īpašumos nav izņēmums, un, pat ja likumdevējs tās lietošanu un atlīdzību par to ir izlēmis regulēt politiski, likumdevējam ir pienākums noteikt to adekvātā un ekonomiski pamatotā apmērā un Satversmei atbilstoši, ko bez profesionāļu uzklausīšanas un viņu viedokļu respektēšanas paveikt nav iespējams.

"Ņemot vērā to, ka ST spriedums un tajā sniegtā tiesību normu interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, amatpersonām, kā arī privātpersonām, nav pieļaujams, ka par kapitāla atdevi, cenu noteikšanu, investīciju drošību un īpašumu minimālo ienesīgumu izsakās juristi neatkarīgi no viņu kompetences tiesību jomā un viņu skaita. Ir vitāli nepieciešams kā pieaicinātās personas ST obligāti uzklausīt profesionāļus un attiecīgo jomu ekspertus, kuru redzējumu uz problēmas risinājumu neaptumšo šauras dažādu politisko spēku, citu sabiedrības grupu vai pašu intereses," uzsver advokāts.

Visu rakstu lasiet 20.septembra laikrakstā Diena!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima konceptuāli atbalstījusi likuma grozījumus, ar kuriem iecerēts turpināt piemērot pašlaik spēkā esošās kadastrālās vērtības vismaz līdz 2025.gada 31.decembrim.

"Kamēr Saeimas un valdības vairākums nav vienojies par visaptverošu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas pārskatīšanu, kas nodrošinātu iedzīvotājiem un uzņēmējiem taisnīgu un panesamu nodokļu slogu, kadastrālo vērtību pieaugumu nevajadzētu pieļaut," iepriekš akcentēja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs, piebilstot, ka Latvijā nekustamā īpašuma nodokļa apmērs ir saistīts ar īpašuma kadastrālo vērtību. Līdz šim kadastrālās vērtības bija iesaldētas, lai novērstu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu.

Grozījumi paredz noteikt uzdevumu Ministru kabinetam sagatavot un iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektus, kas nodrošina ar kadastrālo vērtību saistīto valsts nodevu apmēra pārvērtēšanu. Tostarp grozījumi paredz uzdevumu izstrādāt likumprojektus, kas nepieciešami mājokļa atbrīvošanai no nekustamā īpašuma nodokļa, nosaka nekustamā īpašuma nodokļa apmēru piespiedu dalītajam īpašumam, kā arī komercplatībām un lauksaimniecības zemei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 25.maijā, trešajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, ar kuriem iecerēts patlaban spēkā esošās kadastrālās vērtības turpināt piemērot līdz 2025.gada 1.janvārim.

Līdz šim kadastrālās vērtības bija iesaldētas, lai novērstu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu.

Paredzēts, ka kadastrālo vērtību bāzi 2025.-2028.gadam apstiprinās līdz 2023.gada 30.jūnijam.

Ar grozījumiem plānots noteikt uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2024.gada 31.janvārim iesniegt Saeimai likumprojektu, kas saistībā ar kadastrālo vērtību bāzes izmaiņām paredzēs samērīgu nekustamā īpašuma nodokli un kas stāsies spēkā vienlaikus ar jauno kadastrālo vērtību bāzi.

Plānots, ka likumprojektā būs jānosaka samērīgs nekustamā īpašuma nodokļa slogs dzīvokļu īpašumiem un dzīvojamām mājām, ja tos neizmanto saimnieciskās darbības veikšanai, kā arī zemei, tostarp lauksaimniecībā izmantojamai zemei, samazinot nekustamā īpašuma nodokļa likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru