Finanses

Viedoklis: Vai helikopteru nauda kļūs par realitāti?

Dainis Gašpuitis, makroekonomikas eksperts, AS SEB banka, 12.09.2016

Jaunākais izdevums

Monetārās politikas instrumentu klāsts, ar kuru palīdzību veicināt izaugsmi un inflāciju, un jau esošo ietekme, strauji izsīkst. Arvien vairāk uzmanības tiek pievērsta konceptiem, kas pavisam nesen vēl šķita neiespējami. Nu kādu laiku ir dzirdami viedokļi par to, ka centrālās bankas varētu uzsākt «helikoptera naudas politiku» (HNP). HNP konceptu radīja ASV ekonomists Miltons Frīdmans, ko aprakstīja 1969. gadā savā grāmatā «Optimālais naudas daudzums».

HNP var uzskatīt par trešo un noslēdzošo monetārās politikas posmu pēc tradicionālās (galveno procentu likmju izmaiņas) un netradicionālās (centrālās bankas bilances audzēšana un negatīvas galvenās procentu likmes) politikas. HNP nozīmē, ka centrālā banka rada naudu, kuru valdība pēc tam novirza vienai vai vairākām sociālekonomiskajām sfērām. Būtībā HNP ir fiskālās politikas īstenošana, ko veic centrālās bankas.

Pēdējā laikā stiprinās nepieciešamība pēc jauniem politikas instrumentiem, jo sarūk ekonomikas politikas iespējas reaģēt uz pieticīgo izaugsmes tempu un zemo inflāciju. Turklāt netradicionālā monetārā politika saskaras pieaugošu kritiku. Šī politika ir palīdzējusi atvieglot finansiālos nosacījumus, bet tās ietekmes vērtējums uz pārējo ekonomiku ir neviennozīmīgs. Tās trūkumi laika gaitā pozitīvo ietekmi samazina, un kā iespējamu alternatīvu liek no jauna izvērtēt HNP potenciālu.

Pastāv viedoklis, ka HNP jau ir noticis fakts, jo centrālās bankas uzpērk valdības vērtspapīrus un paplašina savas aktīvu iepirkumu programmas. Ja šie portfeļi tiek uzskatīti par centrālo banku pastāvīgi finansētiem, kas uzpūsti ar banku rezervju palielināšanas palīdzību, mēs tuvojamies HNP jēgai. Taču portfeļi ir terminēti, bet HNP mērķis ir sniegt ekonomikai galēju nominālās pirktspējas palielināšanu, kas tiek uztverta kā neatgriezeniska. Kritiķi uzskata, ka mīkstinošo monetāro politiku novājina centrālo banku paziņojumi, ka šie portfeļi ir pagaidu un vienlaikus saglabā stingru inflācijas mērķi. Pastāv arī viedoklis, ka šīs politikas ietekmi mazina skaidrs atbildības sadalījums starp centrālo banku un valdību.

Tātad HNP politikai ir vairāki mērķi: a) palielināt IKP un darbavietu skaitu un līdz ar to arī inflāciju un algas. b) paaugstināt inflācijas gaidas un vājināt valūtu. c) HNP nepalielina nepieciešamību pēc turpmākiem nodokļu ieņēmumiem, kas vairotu risku, ka iedzīvotāji pieaugošo pirktspēju uzkrās, ​​jo vēlēsies sagatavoties nodokļu kāpumam nākotnē.

Praksē HNP ir monetārās finansēšanas veids, kas nojauc robežas starp valdības un centrālās bankas bilancēm. HNP darījumu var īstenot divos veidos. 1. Valdība izsniedz jaunas obligācijas, ko iegādājas centrālā banka. Šie vērtspapīri ir jāuztver par pastāvīgiem, un tie neveido nekādus procentu izdevumus. Centrālā banka līdzvērtīgu summu ieskaita valdības kontā. 2. Centrālā banka naudu ieskaita tieši valdības kontā.

Paplašinātā monetārā bāze - naudas piedāvājuma paplašināšanās pamats - palielina inflācijas varbūtību, ko daudzas valstis tik ļoti vēlas panākt. Hiperinflācijas risku vai vēlmi palielināt pieprasījumu var ierobežot nosakot rezervju prasības bankām (piespiežot tām turēt noteiktu summu centrālās bankas kontā), kas vienāda ar jaunās naudas daudzumu. Ja centrālā banka maksā procentus bankām par to pieaugošajiem noguldījumiem, publiskais sektors finansējuma izmaksas nav samazinājis. Ja tam procenti nav jāmaksā, tad praksē tas ir nodoklis bankām (ja viņi maksā procentus saviem klientiem).

Patlaban pasaules ekonomikā dominē tieksme uzkrāt un piesardzība investīcijās. Taupīšana saistīta ar demogrāfiskajām tendencēm – novecošanos, parādu līmeni, nenoteiktību, ekonomisko nevienlīdzību un zemo investīciju atdevi. Savukārt zemā investīciju aktivitāte saistīta ar globālo ražošanas jaudu pārpalikumu, zemo kapitāla cenu un tehnoloģiju izmaiņām. Monetārās politikas ietekmi uz izaugsmi mazina arī ekonomiskā nevienlīdzība. Tas uzliek nosacījumus HNP veidošanai.

Valdība jaunizveidoto naudu var izplatīt vairākos veidos. Piemēram: a) noguldot to mājsaimniecību banku kontos, b) samazinot vai, atmaksājot nodokļus, c) izplatot patēriņa čekus vai d) ieguldot infrastruktūras projektos. Lai sasniegtu vislielāko ietekmi, patēriņa čekiem ir jābūt ar derīguma termiņu.

Taču vispārēja un tieša naudas nodošanas mājsaimniecībām ietekme uz izaugsmi un inflāciju, visticamāk, būtu neliela. Pastāv daudz pazīmju un piemēru, ka šī nauda tiktu novirzīta uzkrājumiem un parādu atmaksai. Protams, tam arī būtu ietekme uz patēriņu, bet ar laika nobīdi. Tāpat būtu arī ar tiešu naudas pārskaitīšanu uzņēmumiem, ar mērķi veicināt to kapitāla izdevumus, jo investīcijas kavētu nenoteiktība un piesardzība. Tas liecina, ka investīcijām vajadzētu koncentrēties uz valsts infrastruktūras projektiem vai citām valsts investīcijām, iespējams, sadarbībā ar privāto sektoru. Praksē HNP var īstenot gan pasīvi, gan aktīvi. Izšķirošais faktors izriet no tā, kādu rezultātu ir vēlme panākt.

Centrālās bankas HNP politiku var īstenot arī pasīvi, piekrītot, ka pilnībā vai daļēji to monetārās politikas portfelis bilancē paliks pastāvīgi. Viņi var arī darīt tā, ka izvēlas daļu centrālās bankas īpašumā esošo valdības vērtspapīru vērtības norakstīšanu. Šī norakstīšana ietekmēs centrālās bankas pašu kapitālu, bet dos valdībai lielākas manevrēšanas iespējas aizņemties jaunu naudu ekspansīvas fiskālās politikas īstenošanai. Taču ietekme uz ekonomiku, visdrīzāk, būs lielāka, ja tiks īstenota aktīvā pieeja, jo tas tiešāk ietekmēs gaidas.

Japāna vistuvāk HNP īstenošanai?

Valsts, kas ir vistuvāk HNP ieviešanai, iespējams, ir Japāna. Iemesli ir pēdējo divu desmitgažu laikā īstenotā monetārā politika un Abenomikas neveiksmes, kā arī augstais valsts parāds.

Paredzams, ka lielāka HNP ietekme būs valstīs ar augstu parāda līmeni, kas ierobežo fiskālo stimulu iespējas. Tālāks valsts parāda pieaugums ietekmēs privāto uzkrājumu līmeni, jo pieaugs rūpes par nodokļu paaugstināšanos nākotnē. Viena HNP alternatīva ir norakstīt valsts parādu un ļaut Japānas Bankai uzņemties zaudējumus. Tas nozīmētu, ka īstenotie monetārie stimuli kļūtu pastāvīgi. Tas nodrošinātu Japānas valdībai iespējas atkal palielināt valsts parādu, un, iespējams, arī audzēt inflācijas gaidas.

Jāsecina, ka HNP ietver daudzus neatbildētus jautājumus par tās darbību, juridiskajām un institucionālajām niansēm. Šodien daudzas valstis nepārprotami aizliedz centrālajām bankām tieši finansēt valdību, lai stiprinātu to neatkarību. Tādēļ, ja arī ekonomiskā politika dosies šajā virzienā, izmaiņas prasīs laiku. HNP nozīmē, ka pēc daudzu gadu garumā būvētās uzticamības, monetārās politikas kontroles sviras nāksies būvēt no jauna un nodot tās atpakaļ politiķiem. Izzudīs arī esošā valsts parāda politikas prakse. Monetārā finansēšana nav iepriecinoša alternatīva, bet citas var izrādīties sliktākas. Ja HNP tiks pielietota, tā pasauli ievedīs ļoti neizpētītā teritorijā. Pastāv liels risks, ka tās ietekme uz izaugsmi neīstenosies, neskaidrības un neprasmīgas rīcības dēļ, bet novedīs pie daudz neapredzamākām sekām. Patlaban HNP joprojām šķiet ļoti teorētiska perspektīva. Taču atsevišķās valstīs HNP īstenošana ne tik tālā nākotnē var kļūt par vienu no nedaudzajām iespējām ekonomiskās izaugsmes uzlabošanai. Laiks rādīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav izslēgts, ka centrālās bankas sāks valdībām un patērētājiem dāvināt naudu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējā laikā sevišķi populāri apskatīt ideju par tā saucamo «helikopteru naudu», ko varētu uzskatīt par superagresīvu naudas drukāšanas variantu. Tas, piemēram, varētu nozīmēt, ka centrālā banka nepastarpināti uzpērk valdības (varbūt pat kompāniju) parādzīmes (un sola tās mūžīgi turēt), bet valdība savukārt iegūto naudu pēc kādiem saviem ieskatiem dāvina iedzīvotājiem, lai tie to iztērētu un tādā veidā stimulētu patēriņu, audzētu IKP un cenas. Izklausās visai neticami un sākotnēji zināmā mērā pat pārāk labi, lai būtu patiesība, bet šāds virziens ir aplūkots pašā augstākajā līmenī.

Pašu ideju par tā saucamo helikopteru naudu popularizēja slavenais ekonomists Miltons Frīdmans, kas centrālajai bankai pastāvīgi zemas inflācijas laikmetā, lai celtu cenas, ieteica no helikoptera kaisīt 1000 dolāru banknotes (veikt tiešus pārskaitījumus patērētājiem). Arī iepriekšējais ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernanke bija izpelnījies tirgus iesauku «Helikopteru Bens» pēc tam, kad 2002. gadā (tad viņš vēl nebija FRS vadītājs) kādā konferencē sprieda, ka deflācijas problēmas var risināt, virs Volstrītas kaisot naudu no helikopteriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Saeimu, iespējams, ir sašķēlis kāds spriedums Cūgas kantona tiesā Šveicē. Advokāts Rūdolfs Meroni tajā ir zaudējis prāvā par mantas izšķērdēšanu uzņēmumā Ost Service AG, un spriedums ir stājies spēkā 26.oktobrī.

Uzņēmums Ost Service AG ir viens no tiem, kura akcijas ir arestētas tā saucamajā Aivara Lemberga lietā, bet Rūdolfs Meroni ir valsts ieceltais mantas glabātājs šajos uzņēmumos. Šveices tiesas lēmums ir izvirzījis vissmagāko jautājumu, kas var kļūt liktenīgs Rūdolfam Meroni, proti, vai ar Šveices tiesas lēmumu atzīts mantas izšķērdētājs var turpināt būt mantas glabātājs Latvijas valsts arestētajos Ventspils uzņēmumos? Tomēr tas vēl ir mazākais jautājums. Jūs taču saprotat, ka mantas izšķērdēšana lielos apjomos ir kriminālnoziegums, par kuru draud cietums.

Latvijas valsts institūcijas nezināmu iemeslu dēļ gadiem ilgi ir pievērušas acis uz Meroni rīcību arestētajos uzņēmumos. Savā DB rakstā 2017.gada 27.maijā Valsts nekontrolē Meroni rīcību atklāju faktu, ka Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta no valsts puses. Kā zināms, preses rīcībā jau sen ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, visticamāk, paša Meroni personīgajām vajadzībām iegādājoties pat helikopteru, jahtu un villu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības osta, AS Kālija parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

DB analizē: Valsts nekontrolē Meroni rīcību

Sandris Točs, speciāli DB, 29.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta

Šādi vedina domāt atbildes, ko laikrakstam Dienas Bizness sniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans. Tikmēr laikraksta rīcībā ir nonākušas jaunas liecības par aizdomīgām darbībām, kuras ar arestēto mantu, iespējams, ir veicis R. Meroni, par kurām intervijā stāsta bijusī AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa. Kā zināms, preses rīcībā ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, ko pieļāvis valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tā sauktajā Lemberga krimināllietā R. Meroni, iespējams, savām personīgajām vajadzībām iegādājoties helikopteru, jahtu un privātīpašumu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības Osta, AS Kālija Parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas Tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta personāla atlases uzņēmuma «CV-Online Latvia» ikgadējā atalgojuma pētījumā secināts, ka tuvākajā nākotnē aizvien trūks darbinieku, kā arī būs jārisina emigrācijas jautājumi. Tas liek domāt, ka gaidāma darbaspēka ieplūšana no ārvalstīm.

Darbaspēka ieplūšana Latvijā notiek jau šobrīd, taču tā ir ļoti nosacīta. «Iniciatīvās, kurās parādījās daži simti tam, protams, apakšā nav skaidras politikas. Skaidrs, ka noteiktās profesijās mums nevajadzētu kautrēties attīstīt zinātnes vai tehnoloģiju centrus, uz kuriem droši varētu braukt cilvēki ar tehnoloģiju zināšanām, kuri radītu zināšanu pievienoto vērtību ilgtermiņā,» portālam db.lv pastāsta «SEB» bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pēc eksperta novērojumiem, šobrīd vislielākais spiediens ir uz to, ka trūkst šoferi, būvnieki un citi. D.Gašpuitis uzsver, ka mums pašiem jārada infrastruktūra, lai būtu šie zinātniskie centri un attiecīgi arī cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Banku analītiķi šogad Latvijā sagaida gada vidējo inflāciju 2,1-2,5% apmērā

LETA, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma 2,1-2,5% apmērā, prognozēja banku analītiķi.

Tostarp "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis prognozēja, ka gada vidējā inflācija šogad Latvijā gaidāma 2,1% apmērā.

Viņš norādīja, ka 2020.gadā inflācijas tempi nedaudz pierims, kaut gan novembrī eirozonā un vairākās citās ekonomikās tika novērots negaidīts inflācijas palēciens. Tomēr izaugsmes, nodarbinātības un algu pieauguma bremzēšanās norāda uz to, ka šīs kāpums nebūs noturīgs. Turklāt šogad globālās ekonomikas izaugsme solās būt zemākā pēdējās desmitgades laikā, tādēļ ārējais spiediens būs visnotaļ neizteiksmīgs.

"Primārais turpinās būt spiediens no iekšzemes procesiem, respektīvi, izmaksu pieauguma, ko diktē algu dinamika," sacīja Gašpuitis, piebilstot, ka šogad algu kāpumam ir nedaudz jāpiebremzē, tomēr tas būs pietiekami nozīmīgs, lai uzturētu spiedienu uz pakalpojumu cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Nodokļi: starp uzslavām un nopēlumu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu domnīcas Tax Foundation ikgadējā Nodokļu konkurētspējas indeksā, kur tiek aplūkotas OECD valstis, Latvija ierindojas augstajā trešajā vietā aiz Igaunijas un Jaunzēlandes.

Augstā vieta ir, lielā mērā pateicoties uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējumam, kas nosaka, ka reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokli. Šāds augsts novērtējums mūsu nodokļu sistēmas konkurētspējai gan neiet kopā ar uzņēmēju tik bieži pausto negatīvo attieksmi pret nodokļu sistēmu. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis to lielā mērā skaidro ar uzņēmējdarbības vidi, kas nav pārāk draudzīga, lielo birokrātiju, izmaksām, kas rodas, kārtojot grāmatvedību.

D. Gašpuitis mūsu nodokļu, īpaši UIN, likmes salīdzina ar luksusa automašīnu, kurai jābrauc pa grambainu un bedrainu ceļu, līdz ar to mašīnas priekšrocības tā īpaši nav jūtamas. Proti, problēma ir nevis nodokļu likmēs, bet to piemērošanas kārtībā. Tam piekrīt arī nodokļu konsultants, kurš pats ir mazais uzņēmējs, Ainis Dābols. Viņš norāda, ja starptautiski salīdzina tikai mūsu nodokļu likmes, tad tiešām nav ko žēloties. Piemēram, Francijā, kuras nodokļu konkurētspēja minētajā indeksā ir novērtēta viszemāk, UIN likme ir 34%. Taču līdztekus nodokļu likmēm ir jāņem vērā arī nodokļu nomaksas kārtība, termiņi utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Igaunijas lēmums samazināt akcīzes nodokļa likmi apraus to Latvijas uzņēmējdarbību, kas fokusējās uz alkohola tirdzniecību, pamatā pierobežā un samazinās akcīzes nodokļa ieņēmumus budžetā,» biznesa portālam Db.lv sacīja AS «SEB banka» ekonomists Dainis Gašpuitis.

Pēc viņa domām, makroekonomiskā mērogā tam būs relatīvi neliela ietekme un būs pamanāms mazumtirdzniecības datos.

Jau ziņots, ka Igaunijas jaunā valdība parlamentā ir iesniegusi priekšlikumu: samazināt akcīzes nodokļa likmi par 25% alum, stiprajiem alkoholiskajiem un raudzētajiem dzērieniem līdz 6%.

D.Gašpuitis norādīja, ka tas, vai Igaunija tiešām pieņems šādu lēmumu, rādīs laiks. Turklāt jautājums ir arī par to, vai nodokli samazinās plānotajā apmērā, jo paralēli rit diskusijas arī par šī lēmuma ietekmi uz budžetu, kas Igaunijas valdībai jāņem vērā.

«Jau sākotnēji bija skaidrs, ka šādas priekšrocības ir nestabilas, ar augstu varbūtību pārejošas un uzņēmējdarbības iedzīvināšanai pierobežā ir nepieciešama plaša mēroga programma, kam jāiet kopsolī ar administratīvi teritoriālo reformu,» komentēja D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Izskatās, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk nekā iepriekšējā

Žanete Hāka, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Federālo rezervju nākamā vadītāja ēra var nebūt tik mierīga

Jānis Šķupelis, DB sadaļas Investors redaktors, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušās nedēļas beigās kļuva skaidrs, ka nākamā gada sākumā, ja nebūs kādu pārsteigumu, nomainīsies pasaules ietekmīgākais baņķieris. ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītāja krēslā virzīs šīs iestādes valdes locekli Džeromu Pouelu. FRS vadītāji mēdz būt vairāk vai mazāk divu veidu. Pirmais paredz tādu vadītāju, kam pašam par sevi ir ļoti stingri pieņēmumi par inflāciju un to, kur jāatrodas procentlikmēm. Savukārt otrai vadītāju grupai pieskaitāmi tie, kas mēģina rast kādu vidusceļu starp to, ko saka citas centrālās bankas valdē esošās amatpersonas. Valda pieņēmums, ka Dž. Pouels pieskaitāms pie otrās grupas.

Kopumā pasaules ietekmīgākās centrālās bankas vadības nomaiņa, visticamāk, ļoti būtiskas pārmaiņas šoreiz neatnesīs. ASV dolāru likmes tiks paaugstinātas ļoti piesardzīgi. Turklāt, ja nebūs simtprocentīgas pārliecības par šāda soļa vajadzību, likmju ceļā augšup tiks paņemts arī pa kādai pauzei. Tāpat kā līdz šim vēsturē, sagaidāms, ka ASV Federālo rezervju sistēmai ar zināmu laika nobīdi sekos arī pārējās pasaules ietekmīgākās centrālās bankas, kas īstenos līdzīgus pasākumus, ko pirms tam veikuši ASV centrālie baņķieri. Katrā ziņā šobrīd netiek gaidīts, ka Dž. Pouels būtu kāds FRS reformators vai nodarbotos ar kaut kāda veida monetārās politikas inovācijām. Tas gan nenozīmē, ka viņš būs slikts FRS vadītājs vai nebūs spiests izdomāt inovācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Lai Baltija sasniegtu Ziemeļvalstu labklājību, būs vajadzīgas vairākas desmitgades

Lelde Petrāne, 03.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm pastāv būtiskas dzīves līmeņa atšķirības, taču ar mērķtiecīgu rīcību tās ir iespējams samazināt, ir pārliecināti SEB bankas ekonomisti Baltijas valstīs, kuri 2. oktobrī tikās Igaunijas pilsētā Vīlandē, lai apspriestu ekonomiskās labklājības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tuvināšanu bagāto Ziemeļvalstu standartiem.

Pēdējo gadu laikā dzīves līmenis Baltijas valstīs ir strauji uzlabojies. Lai arī finanšu krīze Baltijas valstis skāra krietni smagāk nekā Rietumvalstis, gan Latvija, gan Lietuva un Igaunija ir atguvušas krīzes laikā zaudēto un spējušas demonstrēt IKP izaugsmi krietni virs 3% atzīmes. Straujas darba tirgus atgūšanās rezultātā pašlaik nodarbinātības līmenis ir krietni augstāks nekā pirmskrīzes laikā. Augstais pieprasījums pēc darbaspēka ir veicinājis algu pieaugumu – pēdējo trīs gadu laikā vidējais atalgojums Igaunijā ir pieaudzis par 22%, Latvijā par 24% un Lietuvā pat par 30%.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda: «Neraugoties uz šiem panākumiem, cilvēka dabā ir sevi salīdzināt ar tiem, kam klājas vēl labāk. Ziemeļvalstis atrodas no mums netālu gan ģeogrāfiski, gan kultūras ziņā, tādēļ Baltijas iedzīvotājiem patīk sevi salīdzināt ar turīgo Skandināviju. Pat pēc dzīvošanas izmaksu korekcijas Zviedrijas un Somijas IKP uz vienu iedzīvotāju 1.5 līdz 2 reizes pārsniedz Baltijas valstu līmeni. Somijas ekonomikas stagnācijas dēļ Baltijai ir izdevies nedaudz pietuvoties šīs valsts līmenim, savukārt straujā izaugsme Zviedrijā konverģenci ir padarījusi vēl grūtāk sasniedzamu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai turpmāk piesaistītu ārvalstu investīcijas, būs jāstrādā smagāk un jāmaina sava uztvere, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš 2000. gada ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā ir palielinājies gandrīz 6,5 reizes – no 1,8 līdz 13,5 miljardiem eiro, tomēr pēdējo divu gadu laikā šis pieaugums ir apstājies. 2014. un 2015. gadā Latvijā ik gadu tika investēti ap 600 milj. eiro, kas kopumā nav mazs apjoms, savukārt pērn kopējo ainu pabojāja viens darījums – Swedbank samazināja savu pamatkapitālu, atdodot mātes kompānijai 368 milj. eiro, papildus tam tika izmaksātas arī uzkrātās dividendes. Jāpiebilst, ka Swedbank līdzīgi rīkojās arī Lietuvā un Igaunijā. Šis apjoms būtiski ietekmēja kopējos rādītājus, ņemot vērā, ka summārais investīciju atlikums Latvijā ir 13,5 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Eksperts: Laiks Rīgā izlemt par gājēju ielas izveidi, lai centrs nezaudētu savu pievilcību

Žanete Hāka, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības nozarē pieaugums ir sagaidāms, taču kā ierasts, ne visi tirgotāji to izjutīs - nozare mainās, kas ietekmē arī daudzu pilsētu vidi, īpaši Rīgu, tādēļ laiks izlemt par gājēju ielas izveidi, lai centrs nezaudētu savu pievilcību, iesaka SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

«Janvārī novērotais mazumtirdzniecības pieaugums (+1,2%) radīja zināmas bažas. Ne tik daudz par nozares izaugsmes potenciālu, cik tas, vai iedzīvotājos nav savairojusies piesardzība, kas ierobežotu arī visas ekonomikas izaugsmes perspektīvas. Februāra kāpums par 5,9% šīs bažas ir gaisinājušas. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 3,4%, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms (izņemot degvielu) ir audzis par 11,3%. Kāpums novērots visās mazumtirdzniecības nozarēs, izņemot autodegvielas mazumtirdzniecību, kur apjomi kritās par 1,9%,» norāda eksperts.

Eksporta nosacījumi šogad ir vājinājušies un ekonomikas aktivitātes kāpums šogad izteiktāk noslieksies iekšējā patēriņa virzienā. Visas kārtis uz to norāda, jo bezdarbs lejupslīdi turpinās, bet pirktspēja stiprināsies. Protams, nosacīta piesardzība, kas vērojama visā pēckrīzes periodā, saglabāsies, kas nozīmē, ka pieaugums būs pakāpenisks un, iespējams, svārstīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čehijas centrālā banka nolēmusi mīkstināt vairākas prasības bankām mājokļu kredītu izsniegšanai, lai veicinātu aizdevumu pieejamību kredītņēmējiem, liecina bankas paziņojums.

Kredīta apmēra attiecība pret nodrošinājumu (loan-to-value jeb LTV) palielināta no 80% līdz 90%. Parāda apkalpošanas izdevumu attiecība pret ienākumiem (debt-service-to-income ratio jeb DSTI), kas raksturo to, cik liela daļa no kredītņēmēja mēneša ienākumiem tiek atvēlēta kopējām parāda izmaksām, palielināta no 45% līdz 50%, savukārt pavisam atcelts limits parāda attiecības pret gada ienākumiem (debt-to-income ratio jeb DTI) rādītājam un turpmāk bankas sekos līdzi tikai šim rādītājam.

"Iepriekš esam reaģējuši uz atvieglotajiem kredīta standartiem un pārāk optimistiskajām prognozēm, padarot stingrākas mājokļu kredītu prasības. Tagad, situācijā, kad ekonomiku skar pandēmija, iepriekš piemērotie kredītu standarti šim brīdim ir pārāk stingri, tādēļ esam pieņēmuši jaunus lēmumus," skaidro centrālās bankas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperts: Inflācijas temps turpina sarukt, kas pašreizējiem apstākļiem ir nedaudz dīvaini

Dienas Bizness, 08.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti prognozēm, inflācijas temps turpina sarukt, kas pašreizējiem apstākļiem ir nedaudz dīvaini, komentējot jaunākos datus, saka SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Pērn augustā inflācija uzņēma lejupslīdi, kas februārī jau sarāvusies jau līdz 1.8%. Precēm cenas pieauga par 1.1%, pakalpojumiem par 3.6%.

Ļoti līdzīga cenu uzvedība valda arī eirozonā, kas šogad ir turpinājusi samazināties. Tas norāda uz zemas inflācijas vides saglabāšanos. Izaugsmes un fiskālo nosacījumu uzlabošanās, kā arī situācija darba tirgū joprojām nespēj panākt tik vēlamo inflācijas spiedienu 2% apmērā. Latvijā tās tempam ir jābūt nedaudz augstākam. Taču šobrīd pagaidām viss rit pretējā virzienā. Rezultātā ārējais spiediens atspoguļojas lēnā preču cenu kāpumā, kamēr aktivizējas pakalpojuma cenu inflācija.

Pārtikas cenu bums šogad nav vērojams un, visticamāk, no tā šogad izvairīsimies. Potenciālo kāpumu bremzēs arī nopietna konkurenta pieteikums ienākšanai Latvijas tirgū. Tikmēr nedaudz augstākas naftas cenas rada zināmu augšupvērstu spiedienu, taču to daļēji kompensē eiro sadārdzināšanās. Ņemot vērā apstākļus, kas veidojas naftas tirgū, jo īpaši OPEC rīcības un krājumu izmaiņām, pieaug risks, ka cenas gada beigās var pakāpties pat līdz 85 dolāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas meklētājiem ir jārēķinās ar vairākus miljonus eiro vērtām investīcijām, kas var nevainagoties ar kārotā medus poda atrašanu

Ekonomikas ministrija (EM) izsludinājusi atklātu konkursu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Latvijas teritoriālajā jūrā. Konkursa priekšmets ir licences laukums 31,65 km2 platībā starp Papi un Būtiņģi, kas atzīta par perspektīvu ogļūdeņražu iegulu, kurā iespējama naftas ieguve. Iesniegumu pieteikšanas termiņš ir 2017. gada 11. septembris.

«To, cik pievilcīga būs iespējamā ieguve, noteiks neskaitāmi faktori,» saka SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. «Primāri, protams, juridiskās formalitātes, respektīvi – vai nav kādu domstarpību ar kaimiņvalstīm, precīzi noteiktas attiecības ar valsti utt. Tāpat jārēķinās arī ar šobrīd pastāvošo situāciju naftas tirgū pasaulē un attiecīgi arī ar salīdzinoši zemo cenu, kas daudzu spēlētāju interesi varētu mazināt. Protams, tas neizslēdz iespēju, ka apstākļi varētu novest arī līdz ieguves uzsākšanai, taču visticamāk, ka ne ātrāk kā tuvāko trīs-piecu gadu laikā. Noteikti izšķirīgi parametri interesentiem būs ieguves apstākļi – naftas ieguves īpatnības, dziļums, naftas kvalitāte.» Viņš vērtē, ka naftas ikgadējais ieguvums nebūtu liels. «Tas nozīmē, ka arī ietekme uz ekonomiku būtu pozitīva, bet ne milzīga. Piemērs ir Lietuva. Reti kurš zina, ka nelielos apjomos dienvidu kaimiņš naftu jau iegūst. Tas ļautu uzlabot valsts finanses, taču būtu jārēķinās, ka atkarībā no ieguves intensitātes ieguves ilgums būtu ierobežots,» saka ekonomists. Uzņēmējam apņemoties meklēt naftu jūrā, jārēķinās ar vairāku miljonu eiro lielām investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) ir sasniegusi 48,6 punktus, kas ir augstākais radītājs kopš 2009. gada.

To iedzīvotāju īpatsvars, kuri prognozē, ka tuvākā gadā laikā nekustamā īpašuma cenas palielināsies, pārliecinoši aug jau vairākus mēnešus pēc kārtas. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu ietekmējuši gan augošie ienākumi, gan pieejamāki kredīti.

Martā nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozēja 54,6% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir augstākais radītājs indikatora vēsturē kopš 2009. gada. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju skaits krasi samazinājies un šobrīd veido 6%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri tuvākā gada laikā sagaida nemainīgas mājokļu cenas, skaits šobrīd veido 21,8%. Savukārt 17,7% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Ziemeļvalstu algu līmeni sasniegsim pēc 30 gadiem

Lelde Petrāne, 17.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc stratēģisko ģeopolitisko mērķu sasniegšanas – iestāšanās Eiropas Savienībā, NATO, OECD un eirozonā, Baltijas valstīm kā nākamo mērķi vajadzētu uzstādīt Ziemeļvalstu dzīves līmeņa sasniegšanu, taču tam būs nepieciešami vairāki gadu desmiti, secinājuši SEB bankas ekonomisti Baltijas valstīs.

«Pēc neatkarības atgūšanas Baltijas valstis ir strauji attīstījušās un pašlaik esam sasnieguši to līmeni, kurā, piemēram, Zviedrija atradās deviņdesmito gadu vidū. Jāatceras, ka arī Ziemeļvalstis savu labklājību ir būvējušas soli pa solim daudzu gadu desmitu laikā. Lai arī augam straujāk nekā skandināvi, arī Baltijas valstīm būs nepieciešamas vairākas desmitgades, lai sasniegtu šo valstu dzīves līmeni,» norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

«Labā ziņa ir tā, ka Baltijas valstis arī turpmāk attīstīsies straujāk nekā Ziemeļvalstis. Taču jāatceras – jo augstāk kāpsim, jo lēnāks kļūs temps un kļūs aizvien grūtāk turpināt kāpumu, un pa ceļam sastapsimies ar šķēršļiem. Viens no tiem ir vidējo ienākumu slazds, un iekļūšana šajā slazdā ir ļoti reāls risks visām trim Baltijas valstīm,» uzsver SEB bankas Igaunijā ekonomists Mihels Nestors (Mihkel Nestor).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prognoze: Latvijā tuvākajos pāris gados vidējā neto darba alga varētu sasniegt 1000 eiro

LETA, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tuvākajos divos līdz trīs gados vidējā neto darba alga varētu sasniegt 1000 eiro, pirmdien, prezentējot jaunāko bankas «Nordic Outlook» apskatu, sacīja «SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Viņš teica, ka atalgojums Latvijā turpina kāpt, un vidējo bruto darba algu 1000 eiro Latvija varētu sasniegt jau šā gada otrajā vai trešajā ceturksnī. Savukārt divu līdz trīs gadu laikā neto darba alga valstī varētu sasniegt 1000 eiro.

Gašpuitis atzīmēja, lai arī visās nozarēs Latvijā ir algu kāpums, saskaņā arī uzņēmēju aptaujām darba samaksu plāno palielināt tikai aptuveni 40% Latvijas uzņēmēju.

Pēc viņa teiktā, Latvijā tuvākajos gados ir sagaidāms straujāks algu kāpums nekā abās pārējās Baltijas valstīs, jo Latvijā šogad vidējās bruto algas pieaugums prognozējams 8,3% apmērā, bet 2019.gadā - 7,2% apmērā. Savukārt Igaunijā vidējās bruto algas pieaugums šogad prognozējams 5,8% apmērā, kamēr nākamgad - 5,3% apmērā. Lietuvā vidējās bruto algas pieaugums šogad un nākamgad prognozējams 7% apmērā. Viņš piebilda, ka Igaunijā algu kāpums līdz šim ir bijis tik straujš, ka atsevišķās nozarēs uzņēmēji varētu pamest valsti, lai dotos strādāt tur, kur ir zemākas darbaspēka izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti par Latvijas ekonomiku: situācija kļūst sarežģītāka

Lelde Petrāne, 30.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP kāpumu galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums pakalpojumu nozarēs, tajā skaitā mazumtirdzniecībā par 2,5 %.

Salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,8 %.

«Tas ir vājākais sniegums gandrīz divu gadu laikā un prognozētāju gaidu diapazona lejasdaļā,» IKP pieaugumu par 2,1% komentē Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Īpaši vājš sniegums ir preču sektoros. Enerģētikā ir kritums, ko izskaidro laika apstākļi, taču arī apstrādes rūpniecības kāpums ir gandrīz apstājies,» viņš norāda.

«Tā kā mājokļu un kreditēšanas cikls Latvijā ir atpalicis no kaimiņvalstīm, bet šobrīd virzās augšup, varēja gaidīt, ka šogad Latvijas ekonomika būs straujāk augošā Baltijā, bet šobrīd ir skaidrs, ka notiek pretējais. Lai arī kaimiņu panākumi var radīt skaudību, no makroekonomiskā skatupunkta esam ieinteresēti, lai viņiem klājas labi. Latvieši un lietuvieši ne tikai ir brāļi, bet arī ļoti daudz tirgojas. Baltijas valstis arī kopā ir ļoti maza ekonomika uz pasaules fona, taču tās viena otru «silda» ar ļoti ciešajām tirdzniecības saitēm. Lietuva ir vien divtūkstošā daļa pasaules ekonomikas, bet ir Latvijas lielākais preču eksporta tirgus. Varētu vēlēties, ka kaimiņvalsti izvēlējušies Rietumeiropas ražotāji būtu būvējuši rūpnīcas Latvijā, taču labāk, lai viņi to dara Lietuvā, nevis Polijā. Lietuvas IKP pieaugums 2.ceturksnī bija gandrīz divreiz straujāks jeb 4,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Analītiķi: PVN samazināšana vietējiem augļiem un dārzeņiem būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā

LETA, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi.

Tostarp DNB Bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ja attiecīgais koalīcijas lēmums tiešām atspoguļosies likumu izmaiņās, tas būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā.

Tā tiešā ietekme būs triviāla, taču tas ir ļoti slikts precedents, kura ietekme uz ekonomiskās politikas veidošanu tālākā nākotnē var būt graujoša, ar būtiskām negatīvām sekām sabiedrības labklājībai. Ar šo soli mēs novirzāmies no ceļa, kuru nospraudusi nesen apstiprinātā nodokļu reforma - centieniem atrast risinājumus, kuri veicina kopējās labklājības pieaugumu, uzlabo tautsaimniecības funkcionēšanas efektivitāti. Tā vietā tiek piedāvāta deķīša staipīšana nozaru starpā, kura rezultāts ir kopējās labklājības samazināšana, teica Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Banku analītiķi: Svārstības starptautiskajos finanšu tirgos Latvijas ekonomiku ietekmē maz

LETA, 06.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svārstības starptautiskajos finanšu tirgos Latvijas ekonomiku ietekmē maz, aģentūrai LETA sacīja banku analītiķi, vienlaikus gan arī atzīstot, ka pēdējo dienu akciju cenu kritums pasaulē ir atsaucies arī uz situāciju biržā «Nasdaq Riga».

«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka nervozitāte akciju tirgos sākās pagājušajā nedēļā, sekojot ziņām, ka ASV algu kāpums ir paātrinājies, kas signalizē par inflācijas paātrināšanos un attiecīgi arī par procentu likmju pieaugumu. «Pretēji piektdienai [2.februārim], vakar [5.februārī] izpārdošanas uzvedībā bija vērojamas panikas pazīmes. Process ir pārnesies arī uz citiem tirgiem un, visticamāk, šodien turpināsies. Cik ilgi tas vilksies un vai radīs kādas sekas, to šobrīd pāragri prognozēt,» viņš sacīja.

Vienlaikus viņš arī atzīmēja, ka akciju tirgi ir sasnieguši nebijušus augstumus, un virzība bijusi bez aizķeršanās. Tādēļ bija jautājums par to, kad notiks korekcija. Turklāt tas, ka tā ir tik dziļa ataino arī līdz šim ilgstošo kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vai autoražotājs Tesla ir 150 miljardus ASV dolāru vērts?

Lelde Petrāne, 05.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirms divām nedēļām, kad elektroauto ražotāja "Tesla" tirgus vērtība pārsniedza 100 miljardus ASV dolāru, izskanēja skeptiski viedokļi, bet otrdien, akciju cenai turpinot kāpumu, tā pārsniedza 150 miljardus ASV dolāru. Tas nozīmē, ka "Teslas" akciju cena pēdējos trīs mēnešos ir vairāk nekā trīskāršojusies, pārspējot pat visoptimistiskākās prognozes.

Biznesa portāla db.lv uzrunātie analītiķi pauž viedokli, vai elektroauto ražotājs "Tesla" patiešām ir 150 miljardus dolāru vērts, kā tas izskatās uz kopējā auto nozares fona, kādas ir nākotnes prognozes un iespējamie attīstības scenāriji.

Pārsteidzoši, bet riskanti

"Auto ražotāja "Tesla" akciju cenu kāpums tiešām ir bijis pārsteidzošs," atzīst "Luminor" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš. "Pats svarīgākais - šobrīd ļoti riskanta ir gan šo akciju pirkšana, gan pretēja rīcība, ko sauc par "short selling" jeb īsā pārdošana, kas būtībā ir akciju aizņemšanās cerībā uz to cenas kritumu. Ja vien investoru riska tolerance nav ārkārtīgi augsta, viņiem nevajag darīt ne vienu, ne otru, zaudējumi var būt lieli," viņš brīdina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperti: Ekonomiskās izaugsmes eiforijā jāsāk gatavoties lejupslīdes fāzei

Dienas Bizness, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika pārliecinoši dodas augšup, un optimisms ir kļuvis par noteicošo noskaņojumu visās valstīs, kuras uzskatām par globālās ekonomikas dzinējspēkiem. Šīs tendences noteiks arī pozitīvo vektoru Latvijā.

Tuvākajos gados varam gaidīt algu pieaugumu, bezdarba samazināšanos un augošus eksporta rādītajus. Taču ir jāsāk gatavoties lejupslīdes fāzei, kas neizbēgami sekos pašreiz briestošajai eiforijai, secināts SEB bankas jaunākajā globālās ekonomikas apskatā Nordic Outlook.

«Pagājušajā gadā Baltijas valstis parādīja stabilu ekonomisko izaugsmi, ko veicināja labie rezultāti eksportā. IKP šogad turpinās augt veselīgā tempā, un to veicinās gan aktīvāks patēriņš, gan labvēlīgā situācija eksporta tirgos. Lielākā problēma saistās ar saspringto situāciju darba tirgū, kas var iegrožot potenciālo izaugsmi. Latvijas IKP prognoze šim gadam ir 4.1%, Lietuvas – 3.2%, Igaunijas – 3.5%,» norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru