Makroekonomika

Vienojas kā cirps vairākus desmitus miljonu latu

BNS, 06.04.2011

Jaunākais izdevums

Koalīcija trešdien iezīmējusi iespējamos 2012.gada budžeta konsolidācijas virzienus vairāku desmitu miljonu latu apmērā, trešdien žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes teica Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Sīkāku informāciju gan viņš neatklāja, norādot, ka vispirms jābūt zināmam provizoriskajam nākamā gada budžeta konsolidācijas apmēram.

Dombrovskis informēja, ka šīs nedēļas laikā Finanšu ministrijai (FM) ar starptautisko aizdevēju misijas ekspertiem jāpanāk vienošanās par provizorisko 2012.gada budžeta konsolidācijas apmēru. «Ar misiju nav saskaņots provizoriskais konsolidācijas apmērs. Tas ir tehnisks darbs, ko dara FM un misijas eksperti. Tas ir šīs nedēļas darbs,» klāstīja valdības vadītājs un piebilda, ka pēc tam, kad šis provizoriskais skaitlis būs zināms, varēs jau sīkāk runāt par virzieniem, kā nepieciešamo konsolidācijas apmēru nodrošināt.

«Kopumā zināms progress ir iezīmējies,» secināja premjers. Pēc viņa sacītā, pirmdien, 11.aprīlī, notiks kārtējā koalīcijas partiju sadarbības padomes sēde, kur šis jautājums tiks apspriests detalizētāk.

Dombrovskis arī norādīja, ka koalīcijas partiju sanāksmē trešdien apspriesti pirmie sarunu rezultāti ar starptautiskajiem aizdevējiem. «Attiecībā uz 2011.gada grozījumiem nekādu būtisku jautājumu nebija,» viņš pastāstīja.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis žurnālistiem sacīja, ka koalīcijā budžeta konsolidācijas jautājumi pragmatiskā gaisotnē apspriesti un par vairākām lietām panākta vienošanās. «Ir skaidrs, ka mēs [2012.gadā] ejam uz deficītu 2,9% [no iekšzemes kopprodukta], ejam uz to, ka mums Latvijā eiro ir jāievieš un konsolidācijas pasākumi jāveic. Jāveic ilglaicīga sociālā budžeta stabilizācija. Tātad ir jautājumi, kur nekādas [sarkanās] līnijas nevar tikt novilktas,» viņš uzsvēra.

Jau vēstīts, ka 5.aprīlī Latvijā sākās starptautisko aizdevēju pārskata misija, kas ilgs līdz 15.aprīlim. Starptautiskie aizdevēji vērtē valdības sagatavotos 2011.gada valsts budžeta grozījumus, lai nodrošinātu budžeta papildu konsolidāciju 50 miljonu latu apmērā, kā arī 2012.gada budžeta iestrādnes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Nākamgad valsts pamatbudžetā prioritārajiem pasākumiem piešķirs papildu 146,84 miljonus latu

LETA, 25.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013.gadā valsts pamatbudžetā prioritārajiem pasākumiem un jaunajām politikas iniciatīvām plānots piešķirt papildu finansējumu 146,84 miljonu latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība slēgtajā sēdē panākusi vienošanos par vairāku nodokļu likmju palielināšanu no šā gada 1.jūlija.

Kā žurnālistus informēja finanšu ministrs Andris Vilks (V), panākta vienošanās, ka nepieciešamās budžeta konsolidācijas nodrošināšanai tiks paaugstināta akcīze cigaretēm, stiprajam alkoholam un dabasgāzei, kuru patērē mājsaimniecības. Tāpat tiks atcelta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme mājsaimniecībās patērētajai dabasgāzei.

Apstiprināto pasākumu fiskālā ietekme tiek attiecināta uz pilna gada budžeta izdevumiem. Papildus valdība vienojās, ka nozaru ministrijām ir iespējams līdz šā gada 24.februārim iesniegt alternatīvus priekšlikumus izdevumu samazinājumiem, ja tās nepiekrīt šodien valdības lemtajam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paplašinās ekonomisko sadarbību ar Baltkrieviju jaunos virzienos

Dienas Bizness, 11.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ, Daugavpilī Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos (SVK) 11. sēdē Latvijas un Baltkrievijas pārstāvji vienojās veicināt divpusējo ekonomisko sadarbību, meklējot arvien jaunus sadarbības virzienus un formas, informē Ekonomikas ministrijā.

Sanāksmes laikā puses vienprātīgi atzina, ka ir ieinteresētas attīstīt sadarbību transporta, tranzīta un loģistikas, sakaru un IKT, pārtikas, lauksaimniecības un mežsaimniecības, tūrisma, izglītības, zinātnes un tehnoloģiju, vides aizsardzības u.c. jomās.

Baltkrievijas puse norādīja, ka ir ieinteresēta arī turpmāk attīstīt sadarbību ar Latviju lauksaimniecības tehnikas, metālapstrādes produkcijas, elektronikas, lielās sadzīves tehnikas u.c. preču piegādēs Latvijas tirgum.

Ekonomiskās sadarbības sekmēšanai un sadarbības partneru loka paplašināšanai, puses vienojās rīkot Latvijas – Baltkrievijas biznesa forumu Rīgā 2016. gada pirmajā pusē. Forumā iecerēts pārrunāt sadarbības aktivizēšanu transporta un loģistikas, IKT, finanšu u.c. virzienos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprina Saeimas nākamā gada budžeta projektu; patur ložu operā

BNS, 16.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Saimnieciskā komisija trešdien vienbalsīgi apstiprināja Saeimas 2012.gada budžeta projektu, kurā izdevumi plānoti 11,46 miljonu latu apmērā, kas ir par 2,68% mazāk nekā šogad, kad Saeimas izdevumi ir 11,77 miljoni latu.

Komisijas deputāti sēdē diskutēja par to, vai lietderīgi saglabāt Saeimas ložu Latvijas Nacionālajā operā, par ko izdevumi nākamgad plānoti apmēram 14 tūkstošu latu apmērā. Deputāte Rasma Kārkliņa (Vienotība) interesējās, cik bieži loža tiek izmantota ārzemju viesu vešanai uz operas izrādēm un cik bieži operas apmeklējumiem piesakās paši deputāti.

Saimnieciskā komisija tomēr vienojās, ka 14 tūkstoši latu nav tik milzīga summa, lai to neparedzētu Saeimas budžetā, ņemot vērā, ka opera pilda reprezentatīvas funkcijas, kā arī tās nepietiekamā budžeta situāciju.

Tāpat izvērsās diskusija par Saeimas autobāzi. Komisijas loceklis Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) turpināja uzstāt, ka ir stingri jāizvērtē autobāzes izdevumi, kas paredzēti 1,7 miljonu latu apmērā, un ka noteikti atrodamas iespējas ietaupīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Šogad eksports palielinājies par 20%, imports - par 19%

LETA, 31.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusē no Latvijas eksportēts par 20% vairāk preču nekā šajā laikā pērn, bet Latvijā importēto preču apjoms pieaudzis par 19%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes apkopotā informācija.

Salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusi, šā gada sešos mēnešos par 31% jeb 186,17 miljonu latu augusi arī eksportēto preču kopējā vērtība un šogad pēc muitas deklarācijām eksportētas 784,27 miljonus latu vērtas preces, savukārt no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, importēto preču kopējā statistiskā vērtība bijusi 909,59 miljoni latu, kas ir par 237,08 miljoniem latu jeb 26% vairāk nekā šajā laikā pērn.

Pēc VID datiem, gada pirmajā pusē noformētas 45 334 eksporta deklarācijas, kas ir par 7847 deklarācijām jeb par 20% vairāk nekā pērn, savukārt importa muitas deklarācijas preču laišanai brīvā apgrozībā noformētas par 19% jeb 7649 deklarācijām vairāk nekā šajā laikā pērn - šogad noformētas 47 977 importa muitas deklarācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Pērn Latvijas lielākajiem apdrošinātājiem krasi atšķirīgi rādītāji

Ieva Mārtiņa, 20.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2011. gadu lielākie nedzīvības apdrošinātāji noslēguši ar krasi atšķirīgiem rādītājiem: tikai Latvijas tirgū strādājošā Balta cietusi teju divu miljonu latu zaudējumus, bet arī citās Baltijas valstīs pārstāvētā BTA uzrādījusi trīs miljonu latu peļņu.

Kompāniju publicētie finanšu pārskati liecina, ka Balta 2011. gads noslēdzies ar 1,94 miljonu latu zaudējumiem iepretim 1,44 miljonu latu peļņai pirms gada, kompānija bruto prēmijās kopumā bija parakstījusi 30,23 miljonus latu, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Tajā skaitā visvairāk – 9,63 miljoni latu – parakstītas nekustamā īpašuma apdrošināšanā, kam ar 8,52 miljoniem latu seko sauszemes transporta apdrošināšana.

Tikmēr BTA Insurance Company SE pērn uzrādījusi 3,00 miljonu latu peļņu, kas ir par 30,2% mazāka nekā pirms gada, komānija bruto prēmijās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Vācijā kopumā bija parakstījusi 92,99 miljonus latu (+21,7%). Tajā skaitā visvairāk – 40,74 milj. Ls- prēmijas parakstītas sauszemes transportlīdzekļu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji deficītam pērn, šā gada pirmajos sešos mēnešos valsts konsolidētajā budžetā izveidojies finansiālais pārpalikums 107,7 miljonu latu apmērā.

Pērn sešos mēnešos konsolidētajā budžetā bija 8,7 miljonu latu deficīts, liecina Valsts kases sagatavotais pārskats.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi, neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus un atvasinātās publiskās personas, šā gada sešos mēnešos bija 2,4 miljardi latu, bet izdevumi 2, 292 miljardi latu. Tostarp valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 1,72 miljardi latu, izdevumi 1,587 miljardi latu, veidojot 132,9 miljonu latu pārpalikumu, bet speciālā budžeta ieņēmumi bija 689,2 miljoni latu, izdevumi 714,3 miljoni latu, radot 25,2 miljonu latu deficītu.

Jūnijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 284,9 miljoni latu, savukārt izdevumi bija 291,7 miljoni latu. Tādējādi pamatbudžetā jūnijā izveidojies finansiālais deficīts 6,8 miljonu latu apmērā. Speciālajā budžetā jūnijā bijis 4,8 miljonu latu deficīts, 116,1 miljonu latu izdevumiem pārsniedzot 111,5 miljonu latu ieņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Finanšu un administrācijas komitejā šodien atbalstīti Rīgas pašvaldības 2011. gada budžeta grozījumi, ar kuriem plānots piešķirt papildu finansējumu Labklājības departamentam, lai nodrošinātu pabalstu izmaksu rīdziniekiem, un pašvaldības SIA Rīgas satiksme zaudējumu segšanai.

Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse norādīja, ka pašvaldības ieņēmumi palielinājušies līdz 17,3 miljoniem latu, bet izdevumi palielināti par 16,1 miljonu latu, līdz ar to pašvaldības budžeta deficīts samazināsies par 1,2 miljoniem latu.

Pašvaldības 2011. gada budžeta deficīts ir sasniedzis gandrīz 57 miljonus latu, savukārt plānots, ka uzkrājumi gada beigās būs 38 miljoni latu. I. Tiknuse gan norādīja, ka realitāte varētu būt optimistiskāka un, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, Rīgas dome budžeta gadu varētu noslēgt ar 50 miljonu latu uzkrājumu.

Gala lēmumu par budžeta grozījumiem otrdien, 1.novembrī, pieņems Rīgas domes sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID par reāli nepiedzenamiem gada sākumā atzinis 137,36 miljonu latu parādus

LETA, 24.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) par reāli nepiedzenamiem šā gada 1.janvārī bija atzinis 137,36 miljonu latu parādus no kopumā 793,77 miljonu latu parādiem valsts un pašvaldību budžetiem, kā arī sociālo iemaksu parādiem, liecina VID elektronisko datu bāzē pieejamā informācija.

No reāli nepiedzenamo parādu kopsummas - 137,36 miljoniem latu - 131,84 miljonu latu parādiem jeb parādu nav bijis naudas vai mantas uz ko vērst piedziņu, bet kopumā 5,52 miljonu latu parādu piedziņai gada sākumā bija iestājies piedziņas noilgums.

VID dati liecina, ka no kopējās parādu summas - 793,77 miljoniem latu - 482,24 miljoni latu gada sākumā bijis parāds valsts budžetam, 188,78 miljoni latu - parāds pašvaldību budžetiem, bet 122,75 miljoni latu - sociālās apdrošināšanas iemaksu parāds.

Pēc VID datiem, aktuālie parādi, proti, parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šā gada sākumā bijuši 485,77 miljoni latu, 47,93 miljoni latu bijuši parādi, kuriem piešķirti termiņa pagarinājumi, bet 260,07 miljoni latu bijuši apturētie parādi, proti, parādi, kuriem nokavējuma naudas aprēķināšana tikusi pārtraukta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajiem nedzīvības apdrošināšanas tirgus spēlētājiem Latvijā šogad deviņos mēnešos kardināli atšķirīgi rezultāti – BTA uzrāda 1,42 miljonu latu peļņu, bet Balta cieš 1,28 miljonu latu zaudējumus.

Tā liecina abu kompāniju publiskotie finanšu pārskati. Pagājušā gada deviņos mēnešos BTA peļņa bija 4,23 miljoni latu, bet Balta strādāja ar peļņu 2,67 miljonu latu apjomā. Šogad pusgadā Baltai zaudējumu apjoms bija sasniedzis 1,04 miljonus latu, bet BTA šajā laika periodā bija peļņa – 254,4 tūkstoši latu. Saskaņā ar iepriekš teikto, Balta šogad cieš zaudējumus, jo nepietiekamā apjomā audzē iepriekš samazinātās cenas, bet BTA peļņu var uzrādīt pateicoties kompānijas darbībai kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā, kur apdrošināšanas tirgus sācis atlabt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LK par 104 miljoniem dolāru ir pārdevusi divus jaunbūvējamos naftas gāzvedējkuģus

LETA, 21.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kuģniecība (LK) apstiprina, ka ir pārdevusi divus jaunbūvējamos naftas gāzvedējkuģus kuģniecībai Navigator Gas katru par 52 miljoniem ASV dolāru (26 miljoniem latu), liecina LK paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Kuģu pircējs pārņems visas saistības pret kuģu būvētavu šo kuģu būves līgumu pabeigšanai un atmaksās LK iemaksātos naudas līdzekļus. Kuģu pirkšanas-pārdošanas līgums stājās spēkā 2011.gada 18.martā, teikts LK paziņojumā biržai.

«Tā ir daļa no LK stratēģijas, izmantot līdzekļus, kas tiks iegūti no šo kuģu pārdošanas, lai finansētu divus jaunbūvējamos tankkuģus, kas tiks saņemti no Korejas kuģu būvētavas Hyundai Mipo Dockyard Ltd. jau šī gada maijā un jūnijā. LK mērķis šajos saspringtajos ekonomiskajos apstākļos ir rīkoties piesardzīgi, tajā pašā laikā turpinot izvērtēt un izmantot iespējas paplašināt floti ar moderniem kuģiem,» skaidro LK valdes priekšsēdētājs Pols Tomass.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valsts budžeta deficīts turpina sarukt

Zanda Zablovska, 16.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos četros mēnešos deficīts valsts konsolidētajā budžetā veidoja 102,2 miljonus latu, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2011. gada četros mēnešos, kad deficīts bija 278,3 miljoni latu.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) šā gada četros mēnešos bija 1,372 miljardi latu, bet izdevumi – 1,475 miljardi latu, liecina Valsts kases sagatavotais pārskats par valsts budžeta izpildi 2012. gada aprīlī.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 954,1 miljons latu, izdevumi - 985 miljoni latu, tādējādi veidojot finansiālo deficītu 30,8 miljonu latu apmērā. Aprīlī pamatbudžeta ieņēmumi bija 264,3 miljoni latu, izdevumi – 241 miljons latu, bet finansiālais pārpalikums bija 23,2 miljoni latu. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) četros mēnešos veidoja 423,3 miljonus latu, izdevumi – 494,7 miljonus latu, tādējādi deficīts bija 71,4 miljoni latu. Savukārt aprīlī speciālā budžeta ieņēmumi bija 112,1 miljons latu, izdevumi – 125,1 miljons latu, tādējādi deficīts bija 13 miljoni latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gada pirmajos septiņos mēnešos budžeta deficīts sasniedzis 291,4 miljonus latu

Dienas Bizness, 05.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos bijuši 2,218 miljardi latu, izdevumi – 2,509 miljardi latu, tādējādi valsts budžetā veidojies 291,4 miljoni latu finansiālais deficīts, liecina Valsts kases operatīvie dati par budžeta izpildi minētajā laika periodā.

Valsts budžeta kopējie ieņēmumi jūlijā bijuši 326,4 miljoni latu, izdevumi – 344,0 miljoni latu un deficīts bijis 17,6 miljoni latu. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi bijuši 209,8 miljoni latu, izdevumi – 232,5 miljoni latu, deficīts – 22,8 miljoni latu. Savukārt speciālā (sociālā) budžeta ieņēmumi bijuši 116,6 miljoni latu, bet izdevumi – 111,4 miljoni latu, tādējādi izveidojies finansiālais pārpalikums 5,1 miljons latu apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi gada septiņos mēnešos bijuši 1,508 miljardi latu, izdevumi – 1,703 miljardi latu, deficīts – 194,59 miljoni latu. Valsts speciālā (sociālā) budžeta ieņēmumi septiņos mēnešos bijuši 709,07 miljoni latu, izdevumi – 805,95 miljoni latu, deficīts – 96,87 miljoni latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: Pārpalikumu budžetā Latvijai arvien nodrošina ārvalstu finanšu palīdzība; bažas rada arī Liepājas metalurgs

Gunta Kursiša, 24.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārpalikumu valsts budžetā šā gada pirmajā pusgadā pamatā nodrošināja augsti valsts pamatbudžeta ieņēmumi no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu jeb ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, tāpat bažas par ieņēmumiem no nodokļiem rada neskaidrība uzņēmumā a/s Liepājas metalurgs, norāda Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos ieņēmumi (2 951,1 miljons latu) pārsniedza izdevumus (2 785,5 miljoni latu), veidojot uzkrāto pārpalikumu 165,6 miljonu latu apmērā, liecina informācija ar valsts konsolidētā kopbudžeta izpildi.

Saņemtie maksājumi no Eiropas Komisijas šā gada pirmajā pusgadā ievērojami pārsniedza ES fondu līdzfinansētos izdevumus, tādējādi par 110 miljoniem latu uzlabojot naudas plūsmas budžeta bilanci. Tomēr atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai minētie 110 miljoni latu nav uzskatāmi par ieņēmumiem, kas būtu klasificējami citu izdevumu finansēšanai, skaidro ministrijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valsts konsolidētā kopbudžeta pārpalikums – 162,8 miljoni latu

Žanete Hāka, 16.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi novembrī bija 431,1 miljons latu, bet izdevumi – 536,6 miljoni latu, bet finansiālais deficīts – 105,5 miljoni latu.

Kā liecina Valsts kases dati, šī gada vienpadsmit mēnešos kopumā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 5,4 miljardi latu, izdevumi – 5,24 miljardi latu. Rezultātā izveidojies finansiālais pārpalikums 162,8 miljonu latu apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi novembrī bija 224,8 miljoni latu, izdevumi – 300,8 miljoni latu, bet finansiālais deficīts 76,1 miljona latu apmērā. Savukārt 2013. gada vienpadsmit mēnešos kopumā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 3,155 miljardi latu, izdevumi – 2,912 miljardi latu, tādējādi veidojot finansiālo pārpalikumu 237,9 miljonu latu apmērā.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) novembrī bija 116,7 miljoni latu, izdevumi – 129,6 miljoni latu, finansiālais deficīts – 12,9 miljoni latu. Šī gada vienpadsmit mēnešos valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 1,28 miljardi latu, izdevumi – 1,329 miljardi latu, tādējādi veidojot finansiālo deficītu 40,4 miljonu latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Jūnijs noslēdzies ar budžeta pārpalikumu

Lelde Petrāne, 07.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta ieņēmumi šā gada pirmajos sešos mēnešos bijuši 1,890 miljardi latu, izdevumi – 2,164 miljardi latu, tādējādi valsts budžetā veidojies 274,8 miljonus latu liels deficīts, liecina Valsts kases operatīvie dati par budžeta izpildi janvārī – jūnijā.

Valsts budžeta kopējie ieņēmumi jūnijā (392,9 miljoni latu) šajā gadā pirmo reizi bijuši lielāki par izdevumiem (371,3 miljoni latu), tādējādi jūnijā izveidojies 21,6 miljonu latu pārpalikums.

Arī valsts pamatbudžetā jūnijā izveidojies pārpalikums – 31,4 miljoni latu apmērā, kur ieņēmumi bijuši 287,2 miljoni latu, bet izdevumi – 255,8 miljoni latu. Savukārt sociālajā budžetā ieņēmumi bijuši 105,7 miljoni latu, bet izdevumi – 115,5 miljoni, līdz ar to deficīts – 9,9 miljonu latu apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi gada pirmajos sešos mēnešos bijuši 1,298 miljardi latu, izdevumi – 1,470 miljardi latu, deficīts – 172,8 miljoni latu. Valsts speciālā (sociālā) budžeta ieņēmumi pirmajos sešos mēnešos bijuši 592,5 miljoni latu, izdevumi – 694,5 miljoni latu, deficīts – 102,0 miljoni latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 525,2 miljoni latu, bet izdevumi – 479,5 miljoni latu, kā rezultātā izveidojies finansiālais pārpalikums 45,7 miljonu latu apmērā, liecina Valsts kases dati.

Savukārt šī gada trīs mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 1,4 miljardi latu, bet izdevumi – 1,37 miljardi latu, tādējādi finansiālais pārpalikums sasniedzis 31,8 miljonus latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi martā bija 315,4 miljoni latu, izdevumi – 278,1 miljons latu. Rezultātā valsts pamatbudžetā martā izveidojies finansiālais pārpalikums 37,3 miljonu latu apmērā. Savukārt šī gada trijos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 796,3 miljoni latu, izdevumi – 790,3 miljoni latu, finansiālais pārpalikums – 6 miljoni latu.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) martā bijuši 109,5 miljoni latu, savukārt izdevumi – 120 miljoni latu, veidojot finansiālo deficītu 10,5 miljoni latu. Šī gada trijos mēnešos valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 339,6 miljoni latu, izdevumi – 357,4 miljoni latu, savukārt finansiālais deficīts sasniedzis 17,8 miljonus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Budžetā pārpalikumu veicināja nodokļu ieņēmumi un ES fondu maksājumi

Žanete Hāka, 22.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī valsts konsolidētajā kopbudžetā labvēlīgu situāciju nodrošināja labi nodokļu ieņēmumi, kā arī budžetā saņemtie maksājumi no Eiropas Komisijas par veiktajiem izdevumiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizēšanai, skaidro Finanšu ministrija (FM.)

Saskaņā ar Valsts kases datiem, šā gada pirmajos trīs mēnešos kopbudžetā bija izveidojies finansiālais pārpalikums 31,8 miljonu latu apmērā, ko noteica 11,7 miljonu latu deficīts valsts konsolidētajā budžetā un 43,5 miljonu latu pārpalikums pašvaldību konsolidētajā budžetā. Ieņēmumi pieauga straujāk nekā izdevumi un, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, šā gada pirmajos trīs mēnešos kopbudžeta bilance uzlabojās par 75,8 miljoniem latu.

Saskaņā ar aprīļa valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas datiem vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai pērn bija 187,2 miljoni lati jeb 1,2% no IKP, kas ir ievērojami zemāks nekā iepriekš noteiktais mērķis 1,9% no IKP. Atbilstoši jaunākajiem aprēķiniem, šogad vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 1,1% no IKP apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Septiņos mēnešus kopbudžeta pārpalikums - 197,6 miljoni latu

Žanete Hāka, 16.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlijā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 522,4 miljoni latu, izdevumi 490,3 miljoni latu, bet finansiālais pārpalikums 32 miljoni latu, liecina Valsts kases paziņojums.

Savukārt šī gada septiņos mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 3,47 miljardi latu, izdevumi 3,276 miljardi latu, tādējādi finansiālais pārpalikums sasniedzis 197,6 miljonus latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi jūlijā bija 311,2 miljoni latu, izdevumi 260,8 miljoni latu. Rezultātā valsts pamatbudžetā jūlijā izveidojies finansiālais pārpalikums 50,3 miljonu latu apmērā. Savukārt šī gada septiņos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 2,03 miljardi latu, izdevumi 1,85 miljardi latu, bet finansiālais pārpalikums 183,2 miljoni latu.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) jūlijā bija 127,4 miljoni latu, izdevumi 121,7 miljoni latu, veidojot finansiālo pārpalikumu 5,7 miljonu latu apmērā. Šī gada septiņos mēnešos valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 816,6 miljoni latu, izdevumi 836,1 miljons latu, bet finansiālais deficīts 19,5 miljons latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie nodokļu ieņēmumi bijuši 363,02 miljoni latu, kas ir par 10% jeb 33,01 miljonu latu vairāk, nekā šajā laikā plānots, liecina VID interneta mājaslapā pieejamais kopsavilkums par budžeta ieņēmumu daļas izpildi.

Pēc VID mājaslapā pieejamās informācijas, šogad jūlija ieņēmumu plāns bija 330 miljoni latu. 2010.gada jūlijā VID bija plānojis iekasēt 312,98 miljonus latu, bet faktiskie ieņēmumi jūlijā pirms gada bija 302,92 miljoni latu, tādējādi ieņēmumi no plānotajiem atpalika par 3,2%.

Šā gada jūlijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bez dabas resursu nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa bijuši 171,15 miljoni latu, kas ir par 10,3% jeb 15,94 miljoniem latu vairāk, nekā paredzēts mēneša plānā.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi jūlijā plānu pārsnieguši par 0,9% jeb 821 100 latiem un iekasēti 88,06 miljoni latu.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi plānu pārsnieguši par 1,3% jeb 579 300 latiem un bijuši 43,71 miljons latu. Par alkoholiskajiem dzērieniem iekasēti 7,26 miljoni latu, kas ir par 8,6% jeb 574 800 latiem vairāk, nekā plānots, par alu iekasēti 2,56 miljoni latu, un šajā pozīcijā ieņēmumu plāns pārsniegts par 9,1%, par naftas produktiem iekasēti 22,55 miljoni latu, kas ir par 7,5 % jeb 1,82 miljoniem latu mazāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Otro mēnesi pēc kārtas konsolidētajā kopbudžetā pārpalikums

Lelde Petrāne, 27.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada maijā un kopumā pirmajos piecos mēnešos, secināts, ka turpinājās sekmīga budžeta izpilde un otro mēnesi pēc kārtas kopbudžetā ieņēmumi pārsniedza izdevumus, norāda Finanšu ministrija.

Kopbudžeta pārpalikums no 20,4 miljoniem latu šā gada aprīlī pieauga līdz 55,2 miljoniem latu šā gada maijā. Situācijas uzlabošanās pa mēnešiem noteica būtiski labāku fiskālo situāciju šā gada pirmajos piecos mēnešos un kopbudžetā izveidojās pārpalikums 31,7 miljonu latu apmērā, ieņēmumiem (2 175 miljoni latu) pārsniedzot izdevumus (2 143,3 miljoni latu).

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, šā gada janvārī-maijā kopbudžeta bilance ievērojami uzlabojās – par 259,4 miljoniem latu, ko noteica lielāks pārpalikums pašvaldību budžetā (78,7 miljons latu) un būtiski zemāks deficīts valsts konsolidētajā budžetā (47,0 miljoni latu), ieskaitot atvasinātās publiskās personas, kā arī ziedojumus un dāvinājumus, skaidro Finanšu ministrija. Labāku situāciju visos budžetos galvenokārt noteica labāka nodokļu un nenodokļu ieņēmumu izpilde, bet izdevumu pieaugums saglabājās mērens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kozlovskis: Ārvalstu kaujinieku problēma prasa aktīvu rīcību

Dienas Bizness, 10.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu kaujinieku problēma prasa aktīvu rīcību, uzskata iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kurš ceturtdien, 9. oktobrī, Luksemburgā vada Latvijas delegāciju Eiropas Savienības (ES) Iekšlietu un tieslietu padomes sanāksmē, lai diskutētu par iekšlietu politikas jautājumiem, informē Latvijas Pastāvīgā pārstāvniecība ES.

Padomes sēdes ietvaros ministriem bija padziļināta diskusija par ārvalstu kaujiniekiem, kā to augustā noteica Eiropadome. Diskusijas mērķis bija sniegt politiskas norādes tālākai virzībai divos jautājumos – pasažieru datu reģistrēšana un robežkontroles mehānismi uz Šengenas ārējās robežas. Ministri arī vienojās par nepieciešamo rīcību, lai paātrinātu jau spēkā esošo pasākumu ieviešanu praksē. R. Kozlovskis kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vienojās paātrināt Pasažieru datu reģistra izveidi, lai ar tā palīdzību laicīgi identificētu potenciāli radikalizētus ārvalstu kaujiniekus, novērstu organizēto noziedzību un terorismu. Ministri vienojās par stratēģiskas pieejas attīstīšanu migrācijas plūsmas pārvaldībai, kā arī uzklausīja atbildīgo dienestu informāciju par paveikto migrācijas plūsmas kontroles uzlabošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru