Quantcast
Citas ziņas

Paplašinās ekonomisko sadarbību ar Baltkrieviju jaunos virzienos

Dienas Bizness, 11.12.2015

Jaunākais izdevums

Šonedēļ, Daugavpilī Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos (SVK) 11. sēdē Latvijas un Baltkrievijas pārstāvji vienojās veicināt divpusējo ekonomisko sadarbību, meklējot arvien jaunus sadarbības virzienus un formas, informē Ekonomikas ministrijā.

Sanāksmes laikā puses vienprātīgi atzina, ka ir ieinteresētas attīstīt sadarbību transporta, tranzīta un loģistikas, sakaru un IKT, pārtikas, lauksaimniecības un mežsaimniecības, tūrisma, izglītības, zinātnes un tehnoloģiju, vides aizsardzības u.c. jomās.

Baltkrievijas puse norādīja, ka ir ieinteresēta arī turpmāk attīstīt sadarbību ar Latviju lauksaimniecības tehnikas, metālapstrādes produkcijas, elektronikas, lielās sadzīves tehnikas u.c. preču piegādēs Latvijas tirgum.

Ekonomiskās sadarbības sekmēšanai un sadarbības partneru loka paplašināšanai, puses vienojās rīkot Latvijas – Baltkrievijas biznesa forumu Rīgā 2016. gada pirmajā pusē. Forumā iecerēts pārrunāt sadarbības aktivizēšanu transporta un loģistikas, IKT, finanšu u.c. virzienos.

Tikšanās laikā puses atzinīgi novērtēja progresīvo sadarbību kravas un pasažieru pārvadājumu jomā un vienojās turpināt sadarbību kāpinot kravas un pasažieru pārvadājumu apjomus starp Latviju un Baltkrieviju. Tāpat puses vienojās, ka Baltkrievijas dzelzceļš un Valsts akciju sabiedrība Latvijas dzelzceļš turpinās aktīvi strādāt, lai paplašinātu sadarbību un kāpinātu kravas pārvadājumus ar konteineru vilcienu ZUBR.

Tāpat, transporta un loģistikas jomā puses vienojās sekmēt sadarbību industriālā parka Lielais akmens («Великий камень») projekta ietvaros, kas ir daļa no Ķīnas koncepta Viena josta un viens ceļš («Один пояс и один путь»). Puses vienojās par sadarbību transporta un loģistikas posmu izveidē starp industriālo parku un Skandināvijas un Baltijas valstu tirgiem, kā arī par kravu piegādi industriālā parka vajadzībām. Mērķa efektīvākai sasniegšanai puses vienojās izveidot darba grupu, kura risinās aktuālos sadarbības jautājumus transporta jomā.

Sēdē puses uzsvēra, ka ir ieinteresētas paplašināt ekonomisko sadarbību lauksaimniecības, kokapstrādes, kā arī pārtikas ražošanas un tirdzniecības jomā. SVK Latvijas puses priekšsēdētājs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs norādīja, ka «Latvija ir ieinteresēta veicināt sadarbību piena pārstrādes jomā, kā arī paplašināt gaļas, zivju un dārzeņu produktu tirdzniecību Baltkrievijā».

SVK laikā puses apliecināja gatavību turpināt reģionālo sadarbību, tai skaitā divu kopīgu projektu ietvaros – robežkontroles punktu Silene – Urbāni un Pāternieki – Grigorovščina modernizēšanā.

Lai sekmētu divpusējo sadarbību zinātniski tehniskajā jomā, puses vienojās 2016. gadā saskaņot un parakstīt vienošanos starp Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju un Baltkrievijas Republikas Zinātnes un tehnoloģiju valsts komiteju.

Sēdes noslēgumā tika parakstīts Starpvaldību komisijas sēdes protokols, Latvijas – Baltkrievijas Lietišķās sadarbības padomes sēdes protokols, kā arī Vienošanās par starpsavienojumu izveidi starptautisku elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai starp VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs un Baltkrievijas uzņēmumu Beltelekom.

Latvijas-Baltkrievijas Lietišķās sadarbības padomes sēdes protokolā abas puses vienojās par paritātes principa ievērošanu robežšķērsošanas un vīzu izsniegšanas jautājumos, pieredzes apmaiņas veicināšanu izglītības jomā, sadarbības attīstību ar Grindeks, Ventspils Brīvosta un Baltkrievijā – Baltkrievijas universālās tirdzniecības birža, lai nodrošinātu divpusējas tirdzniecības iespējas.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs un Baltkrievijas uzņēmums Beltelekom parakstīja vienošanos par starpsavienojumu izveidi starptautisku elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai, kas ļaus nodrošināt datu tranzīta maršrutus elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, tā sekmējot valsts konkurētspēju starptautiskā datu tranzīta tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aicina Baltkrievijas pārstāvjus iepazīties ar Latvijas tranzīta koridora piedāvātajām iespējām

Žanete Hāka, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas (ANO ĢA) 74. sesijas ietvaros Ņujorkā tikās ar Baltkrievijas Republikas ārlietu ministru Vladimiru Makeju, lai pārrunātu abu valstu divpusējo sadarbību, īpaši ekonomisko, sadarbību starptautiskajās organizācijās un drošības politikas jautājumus, informē Ārlietu ministrija.

Tikšanās laikā E.Rinkēvičs pauda gandarījumu par aktīvo politisko dialogu starp Latviju un Baltkrieviju, ko būtu jāuztur arī turpmāk. Tāpat Baltkrievija ir ļoti nozīmīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalsts, jo tirdzniecības apgrozījums starp Latviju un Baltkrieviju pagājušā gadā pieauga par vairāk kā 22% un pozitīvā dinamika saglabājusies arī šī gada pirmajā pusgadā.

«Mēs pozitīvi vērtējam Latvijas un Baltkrievijas Starpvaldību komisijas darbu. Nākošās sēdes norise gaidāma š.g. 2. oktobrī Minskā. Esam gandarīti par sēžu norises regularitāti un darbs Starpvaldību komisijas ekspertu darba grupās parāda, ka mūsu starpā ir savstarpējā interese sadarbību paplašināt,» pauda E.Rinkēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Veicinās Latvijas – Baltkrievijas ekonomisko sadarbību

Žanete Hāka, 01.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piektdien tikās ar Baltkrievijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Marinu Dolgopolovu, lai pārrunātu aktuālos divpusējās ekonomiskās sadarbības jautājumus un šogad plānotos pasākumus abu valstu ekonomiskās sadarbības sekmēšanai, informē Ekonomikas ministrija.

Latvija tradicionāli sadarbojas ar Baltkrieviju tirdzniecības, tranzīta un loģistikas, tūrisma, vieglās rūpniecības un citās nozarēs, kura veicināšanā īpaši svarīgs priekšnoteikums ir abu valstu ģeogrāfiskais tuvums, plašie kontakti uzņēmēju līmenī un dažādi ekonomiskās sadarbības formāti – Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisija, Latvijas - Baltkrievijas Lietišķās sadarbības padome, kā arī Latvijas Ārējā ekonomiskā pārstāvniecība Baltkrievijā.

Ministrs ar atzīmēja Baltkrievijas plānus aktivizēt divpusējo ekonomisko sadarbību ar Latviju un aicināja paplašināt sadarbību ne tikai tradicionālajās jomās, bet arī IKT, izglītības un zinātnes, kā arī energoefektivitātes jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ES nolēmusi atcelt lielāko daļu sankciju pret Baltkrieviju

LETA, 15.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministri pirmdien nolēma atcelt lielāko daļu sankciju pret Baltkrieviju, tostarp arī pret prezidentu Aleksandru Lukašenko, jo ir konstatēta cilvēktiesību situācijas uzlabošanās šajā valstī, paziņoja ES pārstāvis.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš šodien piedalījās ES Ārlietu padomes sanāksmē, norādīja, ka lēmums paver ceļu attiecību normalizācijai un dialogam, tostarp par politiskām brīvībām.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, Rinkēvičs sanāksmē norādīja, ka Latvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts ir ieinteresēta ES un Baltkrievijas sadarbības tālākā padziļināšanā un uzskata, ka sankciju atcelšana ir nozīmīgs solis tās ilgtermiņa attīstībā. Tādēļ Latvija atbalsta ES un Baltkrievijas attiecību normalizāciju, viņš sacīja.

Vienlaikus ministrs vērsa uzmanību, ka ir jāturpina mudināt Baltkrieviju spert nākamos soļus starptautisko cilvēktiesību un demokrātijas standartu ieviešanā. Rinkēvičs arī aicināja atbalstīt Baltkrieviju iestāšanās sarunās Pasaules Tirdzniecības organizācijā un saistībā ar readmisijas līguma noslēgšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vējonis: Baltijas valstis un ASV apņēmušās aktivizēt ekonomisko sadarbību

LETA, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuva iesniedz Baltkrievijai protesta notu par kodoldegvielas ielādēšanu Astravjecas AES reaktorā

LETA--BNS, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Ārlietu ministrija piektdien iesniegusi Baltkrievijai protesta notu, kurā asi nosoda kaimiņvalstī uzsākto kodoldegvielas ielādēšanu Lietuvas robežas tuvumā uzceltās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) reaktorā.

Kā teikts notā, Baltkrievija ar šādu rīcību pārkāpusi atklātuma, caurskatāmības un labu kaimiņattiecību principus. Dokumentā norādīts, ka šīs spēkstacijas darbība rada tiešu apdraudējumu Lietuvas nacionālajai drošībai, videi un iedzīvotājiem, ņemot vērā tās atrašanos Lietuvas galvaspilsētas Viļņas tuvumā, neatrisinātās kodoldrošības problēmas un negarantēto būvdarbu procesa drošumu.

Lietuva aicina Baltkrieviju pārtraukt Astravjecas AES iedarbināšanu, iekams nav izpildītas Eiropas Savienības (ES) stresa testu rekomendācijas, un sadarboties ar Eiropas Kodoldrošības regulatoru grupu, Eiropas Komisiju un citām starptautiskajām organizācijām.

"Kodoldrošības standartu un vides prasību ievērošana ir būtiska gan Lietuvai, gan pašai Baltkrievijai. Tā ir ne tikai divpusēja, bet arī reģionāla un ES mēroga problēma, kā to ne vienreiz vien uzsvēruši ES vadītāji. Šajos jautājumos nav vietas kompromisiem, un mēs neskatām iespēju vienoties ar Baltkrieviju," notā uzsvēris Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esam ieinteresēti paplašināt politisko un ekonomisko dialogu ar Indiju, tajā skaitā intensificēt savstarpējo vizīšu apmaiņu, tikšanās laikā ar Indijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Moniku Kapilu Mohtu (Monika Kapil Mohta) uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Latvija ir piemērota vieta tranzīta un loģistikas organizēšanai starp Eiropas Savienības un Āzijas tirgiem. Tāpat Latvija ir ieinteresēta paplašināt sadarbību izglītības, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomās, sacīja Raimonds Vējonis.

Savukārt iespējas veicināt valstu politisko, ekonomisko, kultūras un izglītības jomas sadarbību bija galvenās tēmas, kuras Valsts prezidents pārrunāja ar jauno Marokas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Aminu Buajašu (Amina Bouayach).

Kā perspektīvas Latvijas un Marokas ekonomiskās sadarbības nozares redzam lauksaimniecību un pārtikas rūpniecību, koksni un tās izstrādājumus, zaļo enerģiju, IKT jomu, transportu un loģistiku, kā arī tūrismu, sacīja Raimonds Vējonis, kā vienu no praktiskajiem soļiem minot dažādu jomu ekspertu sadarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas prezidents pauž nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt Astravjecas AES elektroenerģiju

LETA--BNS, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien izteicis nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt elektroenerģiju, kas tiks saražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES), bet atzinis, ka šāds lēmums viņam nav bijis negaidīts.

Pēc Nausēdas teiktā, Latvijas valdība tādu lēmumu pieņēmusi, nepabeidzot konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju.

«Latvieši pieņēmuši politisku lēmumu. Ciktāl man zināms, konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju ir notikušas, bet, tās nepabeidzot, pieņemts šāds lēmums, ko atliek vienīgi nožēlot,» viņš trešdienas vakarā sacījis žurnālistiem Berlīnē, kur uzturas divu dienu vizītē.

Lietuva, kas Astravjecas AES uzskata par nedrošu, iepriekš cerēja, ka tajā ražotās elektroenerģijas importa boikots varētu apturēt šo projektu, taču citas reģiona valstis un Eiropas Savienības (ES) institūcijas šo iniciatīvu nav atbalstījušas.

Jau ziņots, ka Latvijas Ministru kabinets otrdien nolūkā savlaicīgi mazināt riskus iespējamam elektroenerģijas jaudas plūsmas samazinājumam vai negatīvām tarifa svārstībām atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm, kas paredz «brīdī, kad Lietuva būs pārtraukusi elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, pārcelt elektroenerģijas tirdzniecību uz Latvijas robežu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Citadeles grupas neto peļņa pirmajā pusgadā palielinājusies par 20%, kā arī pieauguši procentu ienākumi, informē bankas pārstāvji.

Neto peļņa pieaugusi par 20% salīdzinājumā ar 2017. gada 1. pusgadu, sasniedzot 18.0 miljonus eiro. Neto procentu ienākumi palielinājušies par 10% salīdzinājumā ar 2017. gada 1. pusgadu, sasniedzot 39.9 miljonus eiro. Kredītportfelis kopš 2017. gada 31. decembra palielinājies par 29 miljoniem eiro. Kopš 2017. gada 30. jūnija jaunos kredītos piešķirti 480 miljoni eiro.

Bankas kapitāla atdeve pieaugusi līdz 13.1%, salīdzinot ar 11.5% šajā pašā periodā pagājušajā gadā, savukārt grupas kapitāla pietiekamības rādītājs ir 18%.

Citadeles grupas darbības rezultātus 2018. gada 1. pusgadā galvenokārt sekmēja tīro procentu ienākumu palielināšanās no Baltijas kredītportfeļa apjoma pieauguma, kā arī augstāka portfeļa ienesīguma. Grupas tīrie procentu ienākumi pieauga par 10%, sasniedzot 39.9 miljonus eiro. Grupas neto peļņa, salīdzinot ar 2017. gada 1. pusgadu, palielinājās par 20% un sasniedza 18.0 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kravu apjoms no Baltkrievijas palielināsies

Jānis Goldbergs, 06.09.2018

Baltkrievijas dzelzceļa vadītājs Vladimirs Morozovs (no kreisās), Latvijas-Baltkrievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāji, satiksmes ministrs Uldis Augulis un VAS "Latvijas dzelzceļš" prezidents Edvīns Bērziņš

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpenisku kravu pārvadājumu pieaugumu starp valstīm paredz Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos 13. sēdes protokols, kuru ceturtdien 6. septembrī parakstīja Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis un Baltkrievijas transporta un komunikāciju ministrs Anatolijs Sivaks.

«Īpaši sekmīgi sadarbības rezultāti ir dzelzceļa jomā. Aktīvi strādājam tieši Eirāzijas pārvadājumu attīstības sekmēšanā un nostiprināšanā. Šovasar parakstīju vienošanos par jaunu transporta koridoru – no industriālā parka Baltkrievijā uz Latvijas ostām un pretējā virzienā,» preses brīfingā par parakstīto vienošanos komentēja Latvijas satiksmes ministrs U. Augulis.

Savukārt Baltkrievijas satiksmes ministrs Anatolijs Sivaks šajā jomā uzsvēra Baltkrievijā būvējamā industriālā parka Lielais akmens sagaidāmo ietekmi, kā arī tranzīta kravu potenciālu pieaugumu nākošajos gados.

Noslēgtā vienošanās paredz turpināt kopīgu darbu pie pārvadājamo kravu apjoma palielināšanas no Baltkrievijas uz Latviju un otrādi, piesaistot papildu tranzīta kravas. Līdz šā gada augusta beigām savienojumā ar Baltkrieviju pa VAS Latvijas dzelzceļš infrastruktūru pārvadāti septiņi miljoni tonnu Baltkrievijas izcelsmes kravas, kas, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ir pieaugums par 63%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Paplašinās sadarbību ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem

Žanete Hāka, 19.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šī gada 19.aprīlī apstiprināja parakstīšanai Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības ekonomiskās sadarbības līgumu, kas sniegs papildu iespējas ekonomiskās, sadarbības paplašināšanai un attīstībai starp Latviju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), informē Ekonomikas ministrija.

Latvijas un AAE valdības ekonomiskās sadarbības līgums būs svarīgākais divpusējo ekonomisko sadarbību regulējošais pamata līgums.

Latvijas un AAE valdības ekonomiskās sadarbības līguma mērķis ir attīstīt un nostiprināt ekonomisko, tirdzniecības un tehnisko sadarbību, aptverot sadarbību tādās jomās kā tirdzniecība, rūpniecība, lauksaimniecība, transports, telekomunikācijas, tūrisms, investīcijas u.c.

«Apvienotie Arābu Emirāti jau šobrīd ir nozīmīgākais Latvijas tirdzniecības partneris starp Līča valstīm. Lai arī Latvija jau sadarbojas ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem, esam ieinteresēti stiprināt ekonomisko sadarbību ar šo valsti noslēdzot ekonomiskās sadarbības līgumu, tādejādi paverot plašākas iespējas mūsu uzņēmējiem jaunu tirdzniecības sakaru attīstībai, kā arī Apvienoto Arābu Emirātu investīciju piesaistē Latvijai,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvieši copē ķīniešus

Dienas Bizness, 08.10.2015

Tiek prognozēts, ka Ķīnas-Baltkrievijas industriālais parks Lielais akmens būs viens no svarīgākajiem punktiem Zīda ceļā. Vērienīgā projekta izmaksas tiek lēstas astoņu miljardu eiro vērtībā, un to īsteno kompānija China Merchants Group. Lielais akmens mājvietu gatavs dot uzņēmumiem, kas pārstāvēs jebkuru no transporta veidiem. Latvijai šis projekts ir nozīmīgs, jo, iespējams, tieši mēs šiem uzņēmumiem būsim izeja uz Eiropas Savienību.

Foto: EPA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnieši ar jaunu sparu sākuši attīstīt savu jauno Zīda ceļu. Ar milzīgām investīcijām projektos Baltkrievijā tā tālāk meklē izeju uz Baltijas jūru. Latvijas ostām un dzelzceļam jo īpaši svarīgi šajā momentā ir parādīt savu pievilcību, jo pastāv reāla iespēja, ka gardākos kumosus mums varētu nocelt Lietuva, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā šajās dienās notiek ikgadējā starptautiskā izstāde Transports un loģistika. Tajā piedalījās arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība), va/s Latvijas dzelzceļš valdes loceklis Ēriks Šmuksts un citi loģistikas nozares uzņēmumu pārstāvji. Dienaskārtībā šogad īpašu vietu ieņēma arī dažādas tikšanās ar Ķīnas pārstāvjiem, tomēr arī Lietuva nesnauda - izstādē kaimiņvalsts dzelzceļa stendā iespaidīgu šovu sniedza trīs izskatīgas vijolnieces, arī biznesa sarunās ar ķīniešiem lietuvieši mēģināja būt tikpat pamanāmi. Kā Dienai norādīja Lietuvas Dzelzceļa pārstāvji, tad pirmie sadarbības protokoli jau esot parakstīti. Tajā pašā laikā Latvijas amatpersonas mierina - šādiem protokoliem neesot izšķirošas nozīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijā situācijai pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja ilggadējais šīs valsts līderis Aleksands Lukašenko, esot saspīlētai, pār šo valsti arvien lielāku ēnu sākusi mest finanšu tirgus uzticība. Proti, zemāk klejo Baltkrievijas emitēto ASV dolāru obligāciju cena un attiecīgi – aug to ienesīgums (kopsolī ar risku).

Valdot šādam fonam, "Financial Times" ziņo, ka Baltkrievijas dolāru obligāciju, kurām termiņš iztek 2026. gadā, vērtība nu noslīdējusi līdz 93 ASV dolāra centiem, kur tās savukārt tikušas emitētas pie 99 centiem. Šo obligāciju ienesīgums nedēļas laikā palēcies aptuveni par procentpunktu un sasniedzis 7,4%, liecina pieejamā informācija.

Šobrīd tiek gaidīts tas, kādas būs Rietumvalstu sankcijas pret Baltkrieviju. Pagaidām bāzes scenārijs ir sankcijas pret konkrētām Baltkrievijas amatpersonām. Tomēr, ja situācija šajā valstī un ap to tomēr eskalējas, nav izslēgts, ka Eiropas investoriem kādā brīdī var tikt liegts iegādāties un tirgot Baltkrievijas parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EM būs jāizstrādā metodika Astravjecas AES elektrības nonākšanas Latvijā nepieļaušanai

LETA, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijai (EM) būs jāizstrādā metodika, lai nepieļautu Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotās elektrības nonākšanu Latvijā, atzina EM valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem atzina, ka gadījumā, ja Baltkrievijā tiks iedarbināta Astravjecas AES, Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju.

Kariņš: Ja tiks iedarbināta Astravjecas AES, Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju 

Ja Baltkrievijā tiks iedarbināta Astravjecas atomelektrostacija (AES), Latvija pārtrauks elektroenerģijas...

Valantis atzina, ka šis jautājums tika skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā, tāpēc viņš nevar atklāt runātā detaļas.

Aicināts komentēt, kā fiziski Latvija varēs kontrolēt, vai Baltkrievijas AES saražotā elektrība nenonāks Latvijā, piemēram, caur Krieviju, ar kuru Latvijai ir starpsavienojums, Valantis norādīja, ka gadījumā, ja sekos attiecīgs uzdevums, EM izstrādās metodiku, kā nepieļaut Baltkrievijas elektrības tirdzniecību Latvijā.

Ministrijas valsts sekretārs piebilda, ka ar jaunu metodiku būs jāparedz iespēja izsekot elektrības izcelsmei. Patlaban EM nav saņēmusi uzdevumu izstrādāt šādu metodiku.

Vienlaikus Valantis uzsvēra, ka Latvijai ir kritiski svarīgi nodrošināt elektroenerģijas piegāžu stabilitāti un drošību.

Jau ziņots, ka Baltkrievijā pabeigta kodoldegvielas ielāde Astravjecas AES pirmajā reaktorā, iepriekš paziņojis šīs valsts Ārkārtējo situāciju ministrijas Kodoldrošības un radiācijas drošības departaments ("Gosatomnadzor").

Pret Astravjecas AES iepriekš iestājusies Lietuva. Iepriekš Lietuvas prezidents Gitans Nausēda izteicies, ka Eiropas Savienībai (ES) nedrīkstētu būt pieņemama Baltkrievijā uzceltā Astravjecas AES un iespējamais tajā ražotās elektronerģijas imports varētu tikt traktēts kā atbalsts Aleksandra Lukašenko režīmam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šodien ir iespēja iegūt Latvijas tranzīta koridoram papildu 9 milj. tonnu kravu – tās ir kravas, kas pašlaik caur Baltkrieviju un Lietuvu iet uz Kaļiņingradu,» saka Euro Rail Trans valdes loceklis un līdzīpašnieks Ainārs Šlesers

Fragments no intervijas:

Sen neesat sniedzis intervijas presei, bet piekritāt sarunai tagad, kad jūsu pārstāvētais uzņēmums Euro Rail Trans ir viens no Baltijas Foruma konferences Krievija – ES: savstarpējās atkarības izaicinājumi un jaunā dienaskārtība galvenajiem atbalstītājiem. Kādēļ nolēmāt atbalstīt šo pasākumu?

Euro Rail Trans ir Latvijas un Krievijas kopuzņēmums, kurā mūsu partneris ir Krievijas dzelzceļa uzņēmums AS RŽD Logistika. Mūsu mērķis ir veicināt kravu plūsmas palielināšanu Latvijas virzienā. Šodien sankcijas starp Eiropas Savienību (ES), Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Krieviju ir radījušas ļoti sarežģītu situāciju Latvijai. Mēs redzam, ka ir aizvēries Liepājas metalurgs un cilvēki ir palikuši bez darba. Mēs redzam to, ka mūsu zivrūpnieki ir pazaudējuši nozīmīgus tirgus un nekādas kompensācijas viņi nesaņem. Mēs redzam to, ka mūsu piena pārstrāde tāpat ir nolikta fakta priekšā, ka nekādas kompensācijas par ieviestajām sankcijām viņi neredzēs. Visas šīs problēmas ir jārisina mums pašiem, bet mēs mēģinām cerēt, ka kaut kas atrisināsies Briselē un Amerikā. Skaidrs ir tas, ka pat mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ir mūsu tiešie konkurenti. Mēs esam brāļu tautas, bet mūsu tirgotāji, ražotāji un ostas konkurē savā starpā. Diemžēl pēdējo 20 gadu laikā Lietuva ir izmantojusi situāciju, kurā Kaļiņingradas koridors tika izmantots veidā, lai subsidētu Klaipēdas ostu. Tas, protams, ir radījis problēmas gan Rīgas ostai, gan Liepājas ostai, gan Ventspils ostai. Ņemot vērā, ka es šodien esmu ne tikai Euro Rail Trans valdes pārstāvis, bet arī viens no īpašniekiem, esmu ieinteresēts palīdzēt Latvijai piesaistīt jaunas kravas laikā, kad cita daļa kravu iet projām no mums. Tādēļ arī mēs atbalstām Baltijas Forumu. Jo šajā forumā piedalās pārstāvji ne tikai no Latvijas un Krievijas, bet arī no ASV un daudzām Eiropas valstīm. Mums ir jāvienojas par pamatlietām. Pierobežā valstīm, kas ir kaimiņvalstis, ir jāspēj sadarboties visās tajās jomās, kurās ir iespējams sadarboties. Lai arī ir sankcijas starp lielvarām, mums tāpat ir jādomā, lai Latvijas iedzīvotāji nebrauktu prom. No valsts jau ir aizbraukuši vairāki simti tūkstošu cilvēku. Transporta nozarē ir nodarbināti aptuveni 100 tūkst., kas kopā ar ģimenes locekļiem ir 200 tūkst. cilvēku. Ja problēmas skars šo nozari, mēs pazaudēsim arī lielus nodokļu maksātājus, jo transporta nozarē algas ir krietni virs vidējā. Ja šie cilvēki aizbrauks prom, tā tiešām būs katastrofa. Lai to nepieļautu, mums jāsāk strādāt. Sadarboties ar Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ķīnu – ar visiem iespējamajiem partneriem, lai transporta nozare attīstītos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Darbu uzsāk kopējais Baltijas balansēšanas tirgus

Armanda Vilcāne, 05.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori, AS Augstsprieguma tīkls (AST), Elering AS un LITGRID AB, parakstījuši savstarpēju līgumu un no šī gada 1. janvāra uzsāk kopēju Baltijas valstu energosistēmu balansēšanu un vienotu Baltijas balansēšanas tirgus darbību.

Pašlaik Baltijas valstis darbojas vienotā sinhronajā zonā ar Baltkrieviju un Krieviju, tāpēc noslēgtā vienošanās nākotnē stiprinās Baltijas valstu elektroenerģijas neatkarību. «1997. gadā Baltijas valstu premjeri parakstīja vienošanos par iespēju ilgtermiņā mainīt sinhrono zonu, jo, strādājot sinhroni ar Krieviju un Baltkrieviju, kā tas ir kopš Padomju laikiem, mēs esam zināmā atkarībā,» informē AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks. Šajā vienošanās dokumentā tika noteikts, ka visiem trim Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoriem jāveic pētījumi un jāizvērtē, kādas ir tehniskās un finansiālās iespējas sinhronās zonas maiņu realizēt un pieslēgties Eiropas tīkliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līderu atgriešanās: Mazina inovāciju plaisu

Anda Asere, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laura Supjeva kā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta stratēģijas eksperte strādā ar inovāciju attīstību Centrālajā, Austrumu un Dienvideiropā

«Institūtam ir dažādi uzdevumi, bet man vislabāk patīk sevi identificēt ar mūsu reģionālo inovāciju programmu, ko ieviesa 2014. gadā, kad Eiropas Parlaments konstatēja, ka finansējums, ko institūts sniedz dažādām institūcijām, īpaši koncentrējas Rietumeiropā un daļēji arī Ziemeļvalstīs. Ir nepieciešams stimulēt un paplašināt partnerības Centrālajā, Austrumu un Dienvideiropā. Tika sāktas izmaiņas, un, kad es pirms divarpus gadiem sāku strādāt Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtā, man bija iespēja pārņemt šo programmu. Ar laiku sapratām, ka visām valstīm nevar piedāvāt vienādu risinājumu un vispirms vajag analizēt, kas kurā valstī vislabāk der, jo, piemēram, situācija Itālijas dienvidos un ziemeļos ievērojami atšķiras. Tāpēc mēs 2017. gadu pavadījām, izstrādājot jaunu piegājienu tam, kā labāk aktivizēt šo reģionu,» stāsta Laura.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viedoklis: Uzdzīvo ar prātu, lai pēc tam nebūtu jāsavelk josta

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izaugsmes tempi kļūst straujāki, un ik pa laikam izskan runas par ekonomikas pārkaršanu.

Lai gan pašreizējās norises tautsaimniecībā būtiski atšķiras no pirmskrīzes periodā pieredzētā, tikai fakts vien, ka šādas sarunas notiek, liecina par salīdzinoši augstu ekonomisko aktivitāti. Tas, kā situācija attīstīsies nākotnē un vai pārkaršanas riski pieaugs, lielā mērā ir atkarīgs no mācībām, kas gūtas no pagātnē pieļautajām kļūdām.

Šajā rakstā par vienu no tām – fiskālās politikas reakciju uz ekonomiskajiem apstākļiem jeb fiskālās politikas cikliskumu. Valdības spēju ietekmēt ekonomikas aktivitāti nevajadzētu novērtēt par zemu. Budžeta ieņēmumi un izdevumi katru gadu ir vienlīdzīgi aptuveni trešdaļai no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā valdības lēmumi var gan veicināt, gan arī bremzēt ekonomisko aktivitāti. Kad un kādus lēmumus valdībai ir nepieciešams veikt? To lielā mērā nosaka ekonomiskie apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperta viedoklis: Latvijai līdz Ķīnas kravām ir tikai 600 kilometru

Inga Antāne, Biedrības Baltijas Asociācija – transports un loģistika prezidente, 22.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas premjeru 16+1 samita laikā Rīgā pieņemtie gala dokumenti nav iemesls valdībai ieslīgt pašapmierinātībā un uzskatīt, ka tranzīta nozares problēmas atrisināsies pašas no sevis. Latvijai jāturpina aktīvas, konstruktīvas sarunas ar maksimāli daudziem esošajiem un potenciālajiem sadarbības partneriem, tai skaitā ar Krieviju un Baltkrieviju

Krievijas tranzīta kravas no Latvijas aiziet. Pēc divdesmit piecu gadu «miega» tā ir realitāte. Latvijas ostas jau šobrīd kravu apgrozījuma ziņā zaudē saviem kaimiņiem – tikai šā gada septiņos mēnešos vien to apgrozījums kopumā samazinājies par 13,7%. Savukārt Klaipēdas ostā pirmajā pusgadā kravu apgrozījums pieauga par 4,2%, kas ļāva tai Baltijas valstu ostu vidū izvirzīties līderos. Uz Klaipēdu pārcēlās arī daļa no Ventspils ostas kravām, un iemesls tam nav meklējams ne ģeopolitiskajā situācijā, ne arī Krievijas vēlmē mums «ieriebt». Viss ir ļoti vienkārši – Lietuva ļoti savlaicīgi un tālredzīgi izstrādāja un piedāvāja īpašu dzelzceļa tarifu kravām no Baltkrievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Gateway & Partners turpina nostiprināties eksportā

Anda Asere, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus izpētes un eksporta konsultāciju uzņēmums "Gateway & Partners" eksporta partneru piesaistes jomā ir īstenojis projektus vairāk nekā 40 valstīs, kopumā saviem klientiem noorganizējot 1785 tikšanās.

"Lai to paveiktu veicām vairāk nekā 65 tūkstošus zvanu," biznesa portālam db.lv norāda Mārtiņš Tiknuss, "Gateway & Partners" (SIA "GatewayBaltic") partneris.

Pērn uzņēmums nosvinēja 15 gadu jubileju un, pēc viņa teiktā, kopumā gads aizvadīts godam un abos galvenajos uzņēmuma darbības virzienos – gan eksporta partneru piesaistē, gan tirgus izpētes jomā – sasniegtas jaunas virsotnes.

2019. gadā kompānija veica 21 grupu projektu. No individuālām vizītēm, kad ražotāji dodas uz kādu tos interesējošu valsti un tiekas pie potenciālajiem klientiem, grupu tikšanās atšķiras ar to, ka vienlaicīgi uz konkrēto valsti brauc astoņi līdz 20 uzņēmumi un tikšanās tiek organizētas vienā vietā, katram dalībniekam piešķirot galdu, pie kura notiek tikšanās ar potenciālajiem partneriem, kurus "Gateway & Partners" uzdevums ir ieinteresēt apmeklēt šo pasākumu. Skaitliski lielākais šāda veida pasākums pērn bija, kad uzņēmums noorganizēja 22 pārtikas industrijas ukraiņu kompāniju vizīti Gruzijā, kur vienā dienā notika vairāk nekā 400 tikšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«2016. gada budžeta veidošanas politikai labākajā gadījumā varētu būt neitrāla ietekme uz tautsaimniecību, bet drīzāk varētu būt kādi zaudējumi,»

To intervijā DB saka ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

Kā jūs vērtējat situāciju Latvijas ekonomikā šajā starptautiskās nenoteiktības un sankciju laikā?

Ģeopolitiskā situācija un tās ietekme ir devusi mazāku sitienu pa pašu tautsaimniecību kā pa uzņēmēju noskaņojumu. Uzņēmēju noskaņojums ir uzmanīgāks, piesardzīgāks. Kaut gan patiesie rādītāji liecina, ka neskatoties uz to, ka ir gan sankcijas, gan krīze Krievijas ekonomikā, to ietekme uz Latviju ir 0,6% no IKP. Ir strauji krities eksporta apjoms uz Krieviju un NVS valstīm. Vēl pirms gada 12% no visa Latvijas eksporta veidoja Krievija. Īsajā periodā, kopš sākās sankcijas, eksporta kritums uz Krieviju ir 20% un vairāk. Neskatoties uz to, Latvijas kopējais eksports pat pieaug. Šajos pēdējos astoņos mēnešos tas ir pieaudzis par 3%. Interesanti, ka neliels eksporta pieaugums ir uz ES valstīm, bet būtisks – 20% – ir uz trešajām valstīm. Tās ir bijušās PSRS valstis, Centrālāzija un pat tādi eksotiski tirgi kā Ķīna. Uzņēmēji vairs nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta. Tad, kad bija 1998. gada krīze, tas bija smags trieciens. Tagad neteiksim, ka viegli, jo tas nekad nav viegli, bet tomēr daudz vieglāk uzņēmēji pārorientējas uz citiem tirgiem. Dažādojas gan eksporta tirgi, gan produkcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kontus slēdz arī nepamatoti

Žanete Hāka, 26.02.2019

«Vērojams, ka daļa Latvijas banku patlaban cenšas atturēties no Latvijas kompāniju, kuru īpašnieku vidū ir ES nerezidenti, apkalpošanas,» komentē Rietumu Bankas valdes priekšsēdētājs Rolfs Fulss, uzsverot, ka vairumā gadījumu tie ir pilnīgi normāli, veiksmīgi vietējie uzņēmumi, starp kuriem ir pat reģionālie līderi savās biznesa jomās.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji aizvien sūdzas par kontu slēgšanu daļā banku un ilgajām pārbaudēm konta atvēršanai.

Neilgā laikā no liberāla finanšu sektora Latvija kļuvusi par ļoti kontrolētu banku teritoriju, kur uzņēmēju darbību apgrūtina stingrās kredītiestāžu pārbaudes – bloķēti konti, milzums jautājumu, neskaitāmu dokumentu nepieciešamība, atverot kontu, kā arī citi aspekti nereti kavē vienmērīgu biznesu.

Slēdz uz visiem laikiem

Vērojams, ka tieši Skandināvijas kapitāla banku prakse attiecībā uz uzņēmumu kontu atvēršanu ir kļuvusi ārkārtīgi strikta, – mazākā kļūda un pieeja kontam var būt slēgta ne tikai kredītiestādē, ar kuru līdz šim kompānija sadarbojās, bet arī visās citās bankās. Savukārt dokumentu pārbaudes, lai atvērtu jaunu vai atbloķētu esošo kontu, nereti aizņem daudz laika, radot zaudējumus biznesam. Ņemot vērā apjomīgo darbu un ierobežoto darbinieku skaitu, kas nereti netiek galā ar visiem pienākumiem, bankai ātrāks un lētāks risinājums nereti ir slēgt konkrētā uzņēmuma kontu, nevis veltīt laiku, lai pārbaudītu plašāku informāciju par tā īpašnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs ļoti aktīvi strādājam paši un ar saviem partneriem, lai Latvijas transporta un loģistikas uzņēmumiem atvērtu durvis gan uz jauniem tirgiem, gan jauniem partneriem,» intervijā DB stāsta SIA LDz Loģistika valdes priekšsēdētājs Verners Lūsis

Fragments no intervijas:

Šonedēļ izskanēja Reuters ziņa, ka Krievijas dzelzceļš atteicies saskaņot vairākus pieprasījumus kravu pārvadājumiem uz Latvijas ostām. Kādas iespējas ir saglabāt Krievijas kravas, kamēr tiek attīstīti jauni darbības virzieni?

Izteikumi medijos nav gluži precīzi. Latvijas dzelzceļa aktuālie dati par maiju liecina, ka dzelzceļa kravas bijušas aptuveni tādā pašā apmērā kā pērn maijā. Līdz 22. maijam pārvadāti 2,64 milj. tonnu kravu, nevis tikai daži desmiti tūkstoši, kā rakstīja Reuters. Mēs strādājam pie tā, lai Krievijas kravas saglabātu, un nozarē visiem ir ļoti liela neapmierinātība ar to, kāda ir politika. Taču tāda ir politiskā situācija. Mums ar Krievijas dzelzceļu un kravu īpašniekiem ir ļoti labas biznesa attiecības. Cenšamies izdarīt to, ko mēs varam, un Krievijas dzelzceļš palīdz tik, cik var. Bet ir lietas, kuras arī Krievijas dzelzceļš nevar iespaidot. Pagaidām mēs Krievijas kravu plūsmu, cik varam, noturam, kas būs nākotnē, to neviens nevar prognozēt. Ir kravas, kuras neapstiprina uz Latviju, to īpašniekiem saka, lai brauc uz Krievijas ostām, bet reāli tur nav kur to visu izkraut, – arī infrastruktūra Krievijas ostām vēl nav tiktāl attīstīta, lai visu kravu apjomu vestu tikai turp.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Veicinās čarteru lidojumu attīstību starp Latviju un Ķīnu

Zane Atlāce - Bistere, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna Latvijai ir prioritārs tālais tūrisma tirgus, tāpēc Latvija sevi pozicionē kā jaunu, drošu un interesantu tūrisma galamērķi Ķīnas tūristiem.

Tādi secinājumi izskanēja Rīgā notiekošajā piektajā Ķīnas - Centrālās un Austrumeiropas valstu augsta līmeņa tūrisma forumā.

Forums ir viens no svarīgākajiem Ķīnas - Centrālās un Austrumeiropas valstu (CAE) 17+1 sadarbības formāta pasākumiem un tā norisei Latvijā ir būtiska nozīme Latvijas un Ķīnas ekonomisko attiecību stiprināšanā un tūrisma veicināšanā.

Forumā valstis vienojās stiprināt Ķīnas un 17 Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbību tūrisma jomā, īpašu uzmanību pievēršot digitālo iespēju izmantošanai, sekmēt savstarpējo savienojamību un mobilitāti, kur galvenais priekšnoteikums ir tiešo avioreisu attīstība ar Ķīnu, sekmēt savstarpējās investīcijas tūrisma nozarē un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanā, kā arī sekmēt nacionālo valdību, valsts pārvaldes iestāžu, tūrisma organizāciju un aģentūru sadarbību, lai izveidotu pēc iespējas efektīvākus un digitālākus mārketinga kanālus tūristu piesaistei.

Komentāri

Pievienot komentāru