Pasaulē – sevišķi Eiropā - topot lieliem plāniem saistībā ar klimata mērķiem, vairāki sektori saskaras ar arvien lielāku sabiedrības un investoru skepsi.

Pie tā saucamā grēku biznesa tradicionāli tiek pieskaitītas tabakas, alkohola, azartspēļu un ieroču kompānijas. Tomēr morāli vēl pat nepopulārāka varētu būt kļuvusi naftas industrija, nemaz nerunājot par oglēm. Vēl var paspekulēt, ka nākamā lieta, kas pievienosies lielākajiem mūsdienu grēkiem, būs cukura patērēšana.

Kopumā ekspertu teiktais liek domāt, ka nākotnē visam tam biznesam, kas tiks atzīts par dabai nedraudzīgu, var nākties saskarties ar lielākām barjerām un pat grūtībām tikt pie daudzmaz lēta finansējuma. Šādu biznesu riskantāku padara vēl tas, ka tas būs atkarīgs no politiķu lēmumiem, un pagaidām uzņemtais kurss šajā ziņā izskatās daudzmaz skaidrs.

Tabakas nozares akcijas cietušas, lai gan pilnībā bezcerīgas nebūt neizskatās

Ja pasaules ekonomikai parādās grūtības, investori dažkārt varējuši visai labu peļņu meklēt tabakas uzņēmumu akcijās. Proti, stabili ienākumi un uzticama klientu bāze mēdz būt tā saucamajam grēku biznesam, pie kura tradicionāli tiek pieskaitītas tabakas, alkohola un azartspēļu kompānijas. Pēc šo uzņēmumu precēm un pakalpojumiem stabils pieprasījums ir bijis jau, visticamāk, kopš sākta laika gala, un nav gaidāms, ka nākotnē kaut kas šajā ziņā varētu mainīties. Līdz ar to vēsturiski visai veiksmīga izrādījusies stratēģija, kas paredz naudas plūdināšanu šādu vērtspapīru virzienā. Jau rakstīts, ka šie biznesi spēlējas ar atkarību, kas nozīmē – ja kāds cilvēks, piemēram, pastāvīgi smēķē un iestājas ekonomikas lejupslīde, viņš to darīt nepārtrauks un domās, kā ietaupīt citos veidos. Līdzīgi ir ar alkoholu.

Uz grēku biznesa pusi strauji tiek virzītas naftas kompānijas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lielo pasaules naftas kompāniju akcijām šis gads jau tā nav bijis viegls, par ko parūpējušās zemās melnā zelta cenas. Tiesa gan, arī nākotnē pēc šo kompāniju akcijām var būt mazāks pieprasījums, jo šobrīd izskatās, ka naftas ieguvi daudzi arvien izteiktāk grib pieskaitīt pie tā saucamā grēku biznesa. Proti, daudz tiek runāts par pasaules klimata pārmaiņām un to, ka nākotnē būtu jādzīvo zaļāk. Liela kritika šajā ziņā tiek veltīta naftas ieguves un pārstrādes kompānijām, kuru darbību diez vai var saukt par sevišķi dabu saudzējošu (šīs kompānijas tiek vainotas pie globālās sasilšanas).

Investoram mūsdienu pasaulē ir ļoti plašas ieguldījumu iespējas, kur var iegādāties arī to kompāniju akcijas, kas savu darbību saista ar visai cilvēcei vai konkrētam indivīdu pulciņam piemītošiem netikumiem un vājībām. Šādu kompāniju vidū var izcelt ieroču, alkohola, tabakas un azartspēļu uzņēmumus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pieejamā informācija gan liecina, ka, piemēram, tā saucamā «Netikumu fonda» (agrāk Vice Fund, tagad Barrier Fund) daļas vērtība kopš šā gada sarukusi par 0,7%, kas nav diez ko spīdošs rādītājs. ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 50 indeksa vērtība šajā pašā laikā palielinājusies par 4,3%.

Jāpiebilst, ka minētais fonds iegulda ap 50 grēku biznesa kompāniju akcijās.

Makao faktors

Jāpiebilst gan, ka situācija ir ļoti atšķirīga, ja izvērtē dažādus grēku biznesa vērtspapīrus, kur kopējo dinamiku pabendē kazino kompāniju akciju cenu kritums. Pirms kāda laika Ķīnu satricināja ziņas, ka valsts izvērsīs cīņu ar korupciju un naudas atmazgāšanu, kas sevišķi smagi iedragāja valsts administratīvā reģiona Makao kazino biznesu (ieņēmumi tur esot kritušies aptuveni par trešo daļu), ziņo Bloomberg. Jau rakstīts, ka šis reģions līdz ar to, ka tā ir vienīgā vieta Ķīnā, kur legāli var nodarboties ar kazino biznesu, pēdējo gadu laikā piedzīvojis galvu reibinošu izaugsmi, un aplēses liecina, ka azartspēļu apgrozījums Makao jau vairāk nekā astoņas reizes pārsniedz ASV Lasvegasas apgrozījumu (vēl 2007. gadā Makao un Lasvegasas azartspēļu ieņēmumi bija aptuveni vienādi). Tajā savu darbību bija izvērsušas arī pašas lielākās rietumvalstu kazino kompānijas, kuru akciju vērtība jau kādu laiku faktiski ir brīvajā kritienā.

Šā brīža plašajiem protestiem ASV pagaidām nav bijusi izteikta ietekme uz vērtspapīru tirgiem kopumā. Tas liek domāt, ka finanšu tirgus dalībnieki šo postažu vērtē kā īslaicīgu parādību.

Lielāka ietekme gan vērojama vien atsevišķiem sektoriem, piemēram, šaujamieroču ražotājiem un pārdevējiem.

Turpina savu gaitu

Piemēram, finanšu ziņu portāls "Barron's" izceļ, ka ASV akciju tirgū īpaši lielāks svārstīgums nav novērots arī pēc vairākiem citiem mūsdienu vēsturē lielākiem nemieriem šajā valstī. "Tirgi uzskata, ka tas neturpināsies. Mēs šo visu kopš pagājušā gadsimta sešdesmito gadu protestiem ASV esam redzējuši jau vairākkārt," spriež, piemēram, ASV finanšu uzņēmuma "Pantheon Macroeconomics" eksperti. "ASV ir sašķeltākā kāda tā bijusi daudzu gadu laikā, un tā ir traģēdija. Bet, aplūkojot finanšu tirgu, var apgalvot, ka tas ir atkarīgs no daudzu uzņēmumu likteņiem, kurus šīs demonstrācijas pilsētās tik ļoti neietekmēs," savukārt piebilst "JPMorgan Asset Management" vērtspapīru stratēģi.

Sociālā atbildība pievilcīgus augļus var nest arī investīciju portfelim , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau kādu laiku arī investīciju pasaulē modē ir investēt sociāli atbildīgos uzņēmumos, kur daži vērtspapīru eksperti pauž pārliecību, ka tam vajadzētu ilgākā termiņā nozīmēt arī labākus laikus (ienesīgumu) visam investīciju portfelim.

Tradicionāli šāda investēšana sevišķi cenšas izvairīties no ieguldīšanas tā saucamajā grēku biznesā, kurš lielākoties sastāv no tabakas, azartspēļu un alkohola kompānijām (šāda pieeja parasti paredz arī izvairīšanos no fosilo energoresursu ieguvējiem un citām kompānijām, kas intensīvi patērē dabas resursus). Tiesa gan, šāda pieeja neaprobežojas vien ar neieguldīšanu pieminēto nozaru uzņēmumu vērtspapīros. Tiek meklētas kompānijas, kas lepojas, piemēram, ar godīgas samaksas principiem, nodrošina labus darba apstākļus un saudzē dabu, lieto atjaunojamos energoresursus utt.

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija.

Vairāk nekā gada laikā, kopš uzņēmējs Mihails Uļmans tika aizturēts, apcietināts kopš pagājušā gada decembra, arī apsūdzēts maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības uzkūdīšanā un tagad stājies tiesas priekšā, publiskā retorika ir balstīta izmeklēšanas un prokuratūras sniegtajā informācijā, pretēji žurnālistiskās ētikas standartiem nemēģinot uzklausīt arī otru pusi. Dienas Bizness šodien publicē interviju ar M. Uļmanu, dodot iespēju viņam pirmoreiz publiski izklāstīt savu nostāju un argumentus.

Prokuratūra jums ir uzrādījusi apsūdzību par uzkūdīšanu uz maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību. Vai jūs tam piekrītat vai nē – un kādi ir jūsu argumenti?

Oktobra beigās apritēs 500 gadi, kopš Vitenbergas universitātes profesors Mārtiņš Luters pēc tā laika modes piesprauda pie universitātes ziņojumu dēļa zīmīti, kuras saturu biznesa avīzes lasītājiem varētu pārfrāzēt šādi: Vatikāna tirgotie vērtspapīri ir blēņas, lai investors uzmanās! Doktoram Luteram tas pat attāli nebija prātā, tomēr šis akadēmiskā disputa pieteikums ne vien ietekmēja turpmāko pasaules vēsturi vispār, bet paradoksālā kārtā arī ielika pamatu konkrēti kapitālismam.

Šī komentāra mērķis ir iedrošināt laikmeta griežos samulsušos, kad līdz ar digitalizāciju un globalizāciju pieredzam sociālekonomisko paradigmu maiņu. Konceptuāli mana vēsts ir – pateicoties reformācijas ieguldījumam, Rietumi ir pat pie ļoti labas veselības, tikai vajag prasties novērtēt šo mūsu dažādo mantojumu.

Šoreiz runāšu par praktisku sociālekonomisko rosību, kuras cieņu Rietumos atjaunoja tieši reformācija. Amata un vispār laicīgā aicinājuma cieņa ir radošas, inovatīvas ekonomikas stūrakmens un arī nepārsitams trumpis Rietumu rokās globalizētās ekonomikas spēlē.

Reformācijas priekšvakarā Romas katolicisms bija melnbaltā duālismā starp laicīgo un garīgo. Mūžīgā, nākamā dzīve bija viss; laicīgā dzīve nebija nekas. Vērtīgāko – pestīšanu un mūžīgo dzīvību ‒ gadsimtu gaitā bija monopolizējis Vatikāns, īsi pirms luteriskās un evaņģēliskās reformācijas sākot tirgot Debesu valstības vērtspapīrus – indulgences jeb grēku atlaides. Luters, godīgi pildot profesora darbu neievērojamā lauku augstskolā un studējot Bībeli tās oriģinālvalodās, bija konstatējis tirgus burbuli – ka Dieva rēķini ar Vatikāna rēķiniem nekādi neiet kopā.

Itālijas varasiestādes saņēmušas informāciju par potenciālajiem teroristiem, kas, iespējams, plāno uzbrukumus slavenākajiem Itālijas objektiem, ceturtdien ziņo mediji.

ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) nodevis Itālijas varasiestādēm informāciju par pieciem aizdomās turamajiem, kuriem visiem ir arābu vārdi, ziņoja aģentūra ANSA.

Spriežot pēc šīs informācijas, teroristi gatavojas uzbrukt Svētā Pētera bazilikai Romā, Milānas katedrālei un operteātrim La Scala, ziņoja laikraksts La Repubblica.

Pēc Parīzes teroraktiem Itālijā īstenojusi pastiprinātus drošības pasākumus.

Romā drīzumā gaidāms svētceļnieku pieplūdums, jo 8.decembrī sāksies katoļu baznīcas Jubilejas Svētais gads, kas ilgs līdz 2016.gada 20.novembrim.

Jubilejas gadi katoļu baznīcā tiek izsludināti ik pēc 25 vai 50 gadiem, un tradicionāli tas tiek uzskatīts par grēku nožēlas un vispārējas piedošanas laiku.

Kā liecina dīzeļvilcienu modernizācijas kavēšanās, ielaistas problēmas pašas no sevis neatrisināsies

Lai nepazaudētu jaunu vilcienu iepirkumam nopūdelēto Eiropas Savienības fondu naudu, politiķi (esošā koalīcija bez ZZS) savulaik steigā naudu piešķīra dažādiem dzelzceļa infrastruktūras projektiem – gan Latvijas dzelzceļam, gan Pasažieru vilcienam (PV). Lai kādas būtu Latvijas dzelzceļa vājās vietas (būvēt par daudz un par dārgu, kā sūkstās nozares spēlētāji), par tā naudas apguves prasmi sūdzēties nav bijis pamata.

Turpretī ar PV situācija bija pavisam cita. Politizētās, nepastāvīgās, uzņēmumam un pasažieriem derīgus lēmumus pieņemt nespējīgās valdes bija kļuvušas teju vai par PV firmas zīmi. Taču kaut kādu iemeslu dēļ valdība 2013. gada aprīlī izdomāja, ka būtu vērts vēlreiz iedot «bērnam» (lasi: PV valdei) paspēlēties ar «ieročiem» (lasi: ES fondu līdzfinansējumu). Līgumu parakstīja tikai 2014. gada janvāra beigās, bet iepirkums aizkavējās ne tikai PV vadības un modernizētāju (Rīgas Vagonbūves rūpnīca, Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, VRC Zasulauks) savstarpējo kašķu dēļ, bet arī «vecu grēku» dēļ, iepriekš «uzmestajam» spāņu ražotājam CAF sūdzoties par konkursu.

Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu; pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē vien ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātību nozarē un ar to saistītajās sfērās.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un ieguvumiem Latvijas tautsaimniecībai.

Pārkārtošanās notiks daudzu gadu garumā, taču, lai tās rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie ES klimata mērķi un vienlaikus tautsaimniecība nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus, attiecīgu lēmumu izstrādē jāpiedalās politiķiem, ierēdņiem un konkrētajās nozarēs strādājošajiem uzņēmējiem.

Identificē nozares, kuras jutīs visvairāk

“Pašlaik notiek to nozaru, kuras ietekmēs jaunā ES vides politika, identificēšana. Šajā procesā ir iesaistītas vairākas ministrijas, un tajā arī tiks identificētas tās nozares, kurām būs jāsaņem vislielākais sitiens,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs. Viņaprāt, vislielāko pārmaiņu priekšā atrodas transports un zemkopība, kas ir atbildīgas par lielu daļu no siltumnīcu gāzu emisijām. “Tā ir horizontāla pārmaiņa, kura skars visus, izaicinājumu ir daudz, un tos visus nofiksēt nav iespējams. Piemēram, gājām Zaļā kursa virzienā, domājām zaļas domas, bet atnāca Covid-19, un mēs apkraujamies ar plastmasas iepakojumu,” tā G. Zamurs.Viņš atzīst, ka šajā kontekstā ir jāsaprot, cik preces un pakalpojumi maksās. “Visiem pārvadājumiem būs jāizmanto zaļāks transports un arī jābrauc būs mazāk. Preču ražošana lielos attālumos no patērētājiem un to atvešana nozīmē, ka par to ievešanu ES būs jāmaksā, lai nekropļotu konkurenci ar tiem, kuri ražo zaļāk ES,” tā G. Zamurs. Tas nozīmēs CO2 emisijas nodokli preču ievešanai ES. Protams, pašlaik nav zināms, kad tāds tiks ieviests. “Tuvāko gadu laikā sapratīsim, kad un kā tas notiks,” uzsver G. Zamurs.

Godātā redakcija, šai laikā, kad joprojām gaidām turpmāko attīstību spriegajā banku un baņķieru seriālā, vēlos paust atbalstu stingrākajiem cīnītājiem par mūsu valsts interesēm. Šobrīd tāds neapšaubāmi ir Krišjānis Kariņš, izcils naidnieku iebiedēšanas speciālists.

Nelielam atgādinājumam. Ļembasts mūsu šiverīgajā banku vidē sākās februāra vidū, kad dienas gaismu ieraudzīja amerikāņu Fin-CEN dokumenta projekts, kurā tika uzskaitīts lēvenis AB LV grēku. Pārkāpumu un noziegumu saraksts iznāktu iespaidīgs, iztrūktu tikai mazgadīgo pavešana netiklībā. Pēc pāris dienām pasākumā iesaistījās KNAB, kam sekoja visu pušu iznācieni medijos, citam citu vainojot sazvērestībā. Uz šī fona jau pilnīgi loģiska izskatījās ķengura noķeršana Iecavas puses sniegos zvērīgā spelgonī, kā arī 200 kg smaga seifa pazušana no kādas privātmājas Langstiņos.

Neapgrūtināšu lasītājus ar visu to dumību hronoloģiju, ar kuru vairākas nedēļas mūs priecēja finanšu ministre un tās piebasētāji – kaut kādi mistiski nerezidentu procenti, kas vienu dienu bija 40%, tad pēc nedēļas 20%, un tad nostabilizējās uz 5%. Skaidrība un droša stratēģija spaiņiem neizmērojama. Vērotājiem ar kaitīgi piekasīgu atmiņu gan būs palicis prātā, kā mūsu finanšu dižeksperti kādreiz Kipras gadījumā stāstīja, ka nerezidentu naudas lielais postīgums ir apstāklī, ka tā var pēkšņi aizplūst un radīt lielus zaudējumus iezemiešiem. Šī dogma izrādījās mūsu varonīgajai dzimtenei nepiemērota: paši izmēzīsim tos nerezidentus, un mums nekādus zaudējumus tas nenesīšot. Nu ja, kā tad citādi, loģiski bez gala. No liekas naudas tikai posts vien ir, tautas gudrība viedi māca: kas bez biksēm, tas bez bēdām.

Latvijas iedzīvotāju parādi, kuri tiek piedzīti saskaņā ar tiesu lēmumiem, ir mērāmi miljardos eiro. Lai spētu tos segt, parādnieki, ievietojot izmisīgus lūgumus sludinājumu portālos, ir gatavi naudu aizņemties arī no privātpersonām, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

«Steidzami nepieciešams aizdevums 15 000 eiro finanšu lietu sakārtošanai. Ir stabils darbs, ienākumi pierādāmi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā vai ar bankas izrakstu. Līguma parakstīšana tikai pie notāra. Varu maksāt aptuveni 250 eiro mēnesī,» vēsta viens no daudzajiem sludinājumiem. Summas, kādas cilvēki lūdz aizdot, ir dažādas - sākot no dažiem simtiem līdz pat desmitiem un pat simtiem tūkstošiem eiro.

To, ka nonākuši parādu jūgā vai melnajā sarakstā pagātnes grēku dēļ, kas šobrīd liedz iet pēc kredīta pie licencētajiem aizdevējiem, sludinājumu ievietotāji neslēpj. Atzīstas, ja ne uzreiz sludinājuma tekstā, tad telefonsarunā potenciālajam aizdevējam. «Ātrie kredīti man ir. Ir tā, ka bankās nedod, ja ir mazie kredīti, lai es varētu apvienot. [...] Man būtu vieglāk dzīvot, ja man kāds varētu aizdot. [...] Man vajadzētu arī, lai es varētu iztikt, kamēr man algu ieskaita,» neslēpj viens no sludinājuma autoriem. Vienlaikus sludinājumu ievietotāji gaužas, ka pagaidām esot tukšā, jo naudu neviens neaizdod. Zvani bijuši, bet visi aizdomīgi.

Šodien pie DB abonentiem dodas projekta Biznesa Plāns nu jau ceturtais izdevums, kas šajā reizē veltīts Zemgalei. Tā esot Latvijas maizes klēts. Un reizē pesticīdu un minerālmēslu katedrāle, kuras zvani skan līdz pat Baltijas jūrai un vēl tālāk.

Žurnālā Biznesa Plāns esam centušies paskatīties uz Zemgales reģionu ar citām acīm un redzēt pāri graudu torņiem, graudaugu eksporta rekordiem un graudkopības kooperatīvu apgrozījuma dinamikai. Esmu jau rakstījis, ka Latvijā ir viena lauksaimniecības politika, bet lauksaimniecības ir divas dažādas. Viena ir sākums tā saucamajiem «kvalitātes kritērijiem» atbilstošas pārtikas audzēšanai, mijiedarbojoties ar pesticīdu, minerālmēslu un ĢMO saturošas lopbarības industrijām, bet otra – bioloģiskā lauksaimniecība – ir stāsts par sadarbību ar dabu, gādājot par cilvēkam un videi draudzīgas pārtikas radīšanu.

Zemgale esot Latvijas maizes klēts. Un reizē pesticīdu un minerālmēslu katedrāle.

TheMonetizr palīdz mobilo spēļu izstrādātājiem pelnīt naudu ar produktiem, kas apdrukāti ar spēles tematiku, tostarp telefona vāciņiem, krekliem, cepurītēm

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mums ir programmatūra, kas ļauj spēļu izstrādātājiem ielikt savās spēlēs mūsu kodu, kas spēlētājiem dod iespēju iegādāties kādu no produktiem brīdī, kad lietotājs ir sasniedzis kādu konkrētu spēles līmeni. Tā ir iespēja iegādāties produktu lētāk nekā citiem vai iegūt iespēju nopirkt kaut ko, kas nav pieejams citiem,» stāsta Mārtiņš Bratuškins, TheMonetizr (Monetization Solutions Inc.) līdzīpašnieks. Tie ir īpaši produkti cilvēkiem, kas ir pietiekami lojāli spēlei. TheMonerizr saviem klientiem iesaka sākt piedāvāt īpašos produktus tiem, kuri spēlē pavadījuši vismaz stundu. Tad var sākt piedāvāt uzlīmītes, piespraudītes un citus lētākus produktus, bet, jo lojālāki ir lietotāji, jo vērtīgāki produkti tiek piedāvāti. «Nākotnē gribam būt starpnieks starp lielajiem zīmoliem – ne tikai spēļu – un mobilajās ierīcēs aktīvo auditoriju. Mēs varam līdzdarboties jebkurā mobilajā pieredzē, kur sasniedz kādu rezultātu,» saka Mārtiņš.

Biznesā par pašsaprotamu vajadzētu kļūt idejai, ka tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu

Kopdarba telpas "KalmarCo" Zviedrijas pilsētā Kalmarā līdzdibinātājs, domnīcas "We are Tomorrow" operacionālais stratēģis un sociālā biznesa inkubatora "NewDoor" mentors Nikolass Murigu (Nicholas Murigu) vēlas noņemt barjeru sociālā biznesa definīcijai.

"Par definīcijām vien var runāt dienām ilgi. Šī diskusija ir nozīmīga, bet tā ir svarīgāka no lēmumu pieņēmēju puses un kad ir iesaistīts finansējums. Pašiem darītājiem, kuri ir lielākā daļa un kam ir mērķis, definīcija nav tik svarīga. Mēs izvēlamies lietot apzīmējumu "uzņēmēji ar sirdi", nevis ieslīgt dažādās definīcijās – sociālais bizness, ilgtspējīgs bizness u. tml.

Galvenais princips ir šāds: pasaulei vajadzētu būt labākai vietai, kad mēs to pametīsim. Tam vajadzētu būt dabiski – tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu. Protams, mums vajag ēst un cilvēkiem, ko nodarbinām, vajag saņemt algu, bet šīm divām lietām nevajag būt konfliktā – var būt labs bizness ar lielu peļņu un vienlaikus radīt pasaulē pozitīvu ietekmi," saka N. Murigu.

Noslēdzot šī gada pavasarī uzsākto mediju grupas restrukturizācijas procesu, no 2023.gada janvāra laikrakstu "Diena" un ar to saistītos drukātos izdevumus izdos SIA Izdevniecība "Dienas bizness”, kas kļuvusi par attiecīgo preču zīmju lietotāju.

Laikraksta "Diena" un izdevniecības "Dienas mediji" galvenais redaktors Gatis Madžiņš informē, ka turpmāk laikraksts "Diena", nedēļas žurnāls "Dienas bizness", iknedēļas izdevums "SestDiena", ikmēneša žurnāls "Sporta Avīze" un izdevums "KDi" turpmāk iznāks SIA Izdevniecība "Dienas bizness" paspārnē. Tāpat šis uzņēmums turpmāk uzturēs portālus diena.lv un db.lv.

No 2023. gada 1.janvāra Gatis Madžiņš kļūst par izdevniecības "Dienas bizness" galveno redaktoru.

Tāpat informējam, ka SIA Izdevniecība "Dienas bizness" ir piesaistījusi stratēģisko investoru. Par tādu kļuvis Igaunijā pazīstamais uzņēmējs Maits Laidvē (Mait Laidvee), kurš iegādājies 52% SIA Izdevniecība "Dienas bizness" kapitāldaļu. Savukārt Gatis Madžiņš iegādājies 24% "Dienas bizness" kapitāldaļu, bet līdzšinējais izdevniecības īpašnieks Edgars Kots saglabājis 24% kapitāldaļu. Darījuma detaļas ir konfidenciālas. Tuvākajās dienās darījums tiks nostiprināts Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā.

Valstīs ar attīstītāku ekonomiku izglītība ir ļoti labs bizness, taču Latvijā privātajām skolām izdzīvot ir daudz grūtāk.

To intervijā DB norāda privātās profesionālās vidusskolas Victoria direktore Andžela Dubinska.

Viņa atklāj, ka uzņēmējdarbība izglītības jomā lielā mērā ir atkarīga no ekonomiskās situācijas valstī, kas Latvijā ne vienmēr ir spīdoša. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ privāto vispārizglītojošo skolu skaits Latvijā šobrīd nesasniedz pat vienu simtu, bet privāto profesionālo vidusskolu skaits ik gadu samazinās.

Fragments no intervijas

Ņemot vērā to, ka esat privātā vidusskola, var droši teikt, ka izglītība ir jūsu bizness. Kā kopumā vērtējat izglītību no uzņēmējdarbības aspekta?

Valstīs ar attīstītāku ekonomiku izglītība ir ļoti labs bizness. Arī nostādnes no valsts puses nav spiedošas, bet tieši otrādi – šai jomai tiek dotas iespējas. Latvijā situācija ir nedaudz citāda – lai noturētos un ietu uz priekšu, privātajām skolām ir jāķeras pie salmiņiem. Jebkurā gadījumā es varu teikt, ka izglītība ir bizness, bet tas ir ļoti atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstī.

SIA Domātprieks vēlas trenēt bērnu prātus, popularizēt dambreti Latvijā, ar laiku izveidojot šādu prāta attīstības centru ķēdi

«Es pats kopš septiņu gadu vecuma trenējos dambreti, arī mana sieva ir dambretiste un idejas līdzautore. Abi jaunības gados bijām pasaules un Eiropas čempioni, arī starp pieaugušajiem godam cīnījāmies, aizstāvot katrs savu valsti, jo sieva ir no Baškīrijas. Pēc tam es pievērsos mediju industrijai, šobrīd vadu mediju aģentūru Initiative Latvia. Vienā brīdī sapratām, ka gribam darīt kaut ko vairāk prāta attīstības virzienā un konkrēti ar dambreti. Secinājām, ka jāsāk ar pamatiem un jāaudzina jaunā paaudze. Tā radās ideja izveidot šādu centru,» stāsta Roberts Misāns, SIA Domātprieks idejas autors. Šā gada janvārī abi atvēra bērnu prāta attīstības centru Domātprieks, kura fokuss ir dambrete. Centrs ir vērsts uz profesionāliem rezultātiem, šobrīd trenē 25 mazus bērnus, organizē turnīrus un augustā brauks uz pirmo pasaules čempionātu, kur no Domātprieks startēs trīs bērni.

Otras burgernīcas atvēršana un saimnieciskās darbības paplašināšana nodrošinājusi SIA Street Burgers Latvia vietu straujāk augošo uzņēmumu sarakstā.

No 2015. līdz 2017. gadam SIA Street Burgers Latvia neto apgrozījums palielinājās par 282%, rentabilitāte – par vairāk nekā 10%, kas ļāva uzņēmumam ieņemt 44. vietu starp straujāk augošajiem Rīgas uzņēmumiem Lursoft un DB veidotajā Gazeļu sarakstā. Pašlaik šī kompānija veic saimniecisko darbību divās burgernīcās Rīgā – Blaumaņa un Meža ielā. Uzņēmums ir veicis priekšdarbus, lai realizētu franšīzi ārvalstīs. Tiek mērķēts gan uz Eiropas, gan ASV tirgu.

Gatavi startam

Vēl Latvijā darbojas trīs ēdināšanas iestādes ar nosaukumu Street Burgers. Tās atrodas Vecrīgā, Jūrmalā, Liepājā. Liepājas burgernīcu atvēra SIA Street Burgers Latvia bijušas darbinieks Kristaps Fridrihsons. «Tās strādā kā franšīzes, taču juridiski tā nav – es tās dēvēju par franšīzēm, kaut gan visās tajās esmu iesaistīts kā sadarbības partneris vai līdzīpašnieks,» skaidro SIA Street Burgers Latvia valdes loceklis Aleksandrs Vēvers, kurš zīmolu Street Burgers radīja 2012. gadā. Preču zīme ir reģistrēta Latvijā, ES un ASV. Uzņēmums ir veicis sagatavošanās darbus, lai sāktu franšīzi realizēt ārpus Latvijas robežām. «Ir jāiziet cauri milzīgai birokrātijai, kas saistās ar preču zīmes reģistrēšanu. Ir jābūt izstrādātai zīmola standarta grāmatai, kas ietver sevī visus iespējamos klupšanas akmeņus. Šobrīd esam gatavi startēt ārpus Latvijas un sākt tirgot franšīzi ārvalstīs, taču konkrētas stratēģijas, kā tieši to darīsim, vēl nav,» neslēpj A. Vēvers.

Personālvadības programmatūras izstrādātājs CakeHR iet jaunuzņēmumiem netipisku ceļu un izmanto tiešo pārdošanu; tikko kompānija izveidojusi pārstāvniecību Igaunijā

CakeHR ir daudz klientu no ārzemēm – viņi atrod šo risinājumu internetā, izveido savu kontu, pievieno maksājumu karti un lieto. Lai paātrinātu klientu skaita pieaugumu, uzņēmums izmēģināja interneta reklāmas, bet, lai arī pasaulē šis paņēmiens strādā, Latvijā ir grūti pastāstīt par tā produktu, izmantojot reklāmas baneri internetā. Tāpēc komanda nolēma izmēģināt tiešo pārdošanu Latvijā, kas uzrādīja labus rezultātus. Nesen uzņēmums atvēra biroju arī Igaunijā, mēģinot atkārtot Latvijas piemēru. «Kad svešā valstī, kuras valodā paši nerunājām, būsim pierādījuši, ka varam pārdot personālvadības programmatūru, virzīsimies uz citām valstīm,» saka Kaspars Upmanis, CakeHR (HR Bakery Ltd.) līdzīpašnieks. Pašlaik šā uzņēmuma piedāvātajam risinājumam ir vairāk nekā vienpadsmit tūkstoši lietotāju 90 valstīs. 40% klientu ir no Amerikas. CakeHR mērķis ir Austrumeiropa un Centrāleiropa, kur uzņēmumi ir ieinteresēti jaunos personālvadības tehnoloģiju risinājumos. «Mēs esam diezgan piezemēti savās ambīcijās, jo mums nav nekāda ārējā finansējuma. Visu attīstām par saviem līdzekļiem, tāpēc to darām piesardzīgi,» neslēpj Kaspars. Vaicāts, vai ir bijusi doma iestāties kādā jaunuzņēmumu akseleratorā vai piesaistīt investīcijas, Kaspars teic, ka CakeHR ir mēģinājis startēt akseleratoros, bet uzņēmums jau ir pārāk «vecs» to standartiem, jo produkts tirgū ir pieejams jau vairākus gadus. «Ar investoriem visu laiku taustāmies,» viņš atklāj.

Aiva Zīle Apē no morāli novecojušām drēbēm šuj jaunus apģērbus ar zīmolu Zīle, tādējādi rūpējoties arī par dabu un planētas labsajūtu

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

«Man vienmēr ir bijis aktuāli kaut ko pāršūt. Jebkuram apģērba gabalam, ko atnesu no veikala, pirmā doma ir pārstrādāt. Man vienmēr labāk ir paticis šūt kaut ko no kaut kā jau uzšūta, nekā ņemt auduma baķi un šūt no jauna auduma,» viņa saka. Reiz Aivas māsīca atveda viņai kaudzīti ar vecām džinsu biksēm, kas bija morāli novecojušas. Džinsiem ir dažādas skaistas detaļas – kabatiņas, jostas. Tā viņa no šiem apģērba gabaliem uzšuva pirmos mēteļus. Tas sakrita ar laiku, kad tika atvērts dizaina stends labdarības veikalā Otrā elpa. Aivas meita Agnese tur strādāja un aiznesa mammas mēteļus – un visus tos uzreiz nopirka. Tas bija pirms trim četriem gadiem.

Rosīgu, komunikablu un smaidīgu – tādu pašmāju zīmolu veikala M50 īpašnieci Elīnu Berklavu visbiežāk sastop tie, kuri atvēruši nelielā veikaliņa durvis. Viņa sevi dēvē par Miera ielas patrioti un savu veikalu citā Rīgas adresē pat iedomāties nespēj

Par spīti radošās republikas popularitātes kāpumiem un kritumiem, veikals M50 iesakņojies Miera ielā uz palikšanu. Elīna prognozē, ka līdz ar vairākiem nekustamā īpašuma projektiem, kas tiek attīstīti šajā ielā, un rosību Tallinas ielas kvartālā rajons atdzimst jau jaunā kvalitātē un M50 sēž vilciena pirmajā vagonā. Turklāt veikals šajā rudenī piedzīvos lielu transformāciju, paplašinoties uz blakus esošajām telpām, kurās gadu Elīna ar komandu iemēģināja roku bāra biznesā. Elīna teic, ka pieredze bija vērtīga un neaizmirstama, bet skaitļi ir nepielūdzami, un tie rāda, ka jāmaina prioritātes, dodot modei vairāk vietas. Un tā tiks dota, izveidojot Latvijas modes un interjera lietu dižveikalu.

Līdzās lielajām apavu veikalu ķēdēm Rīgā, kas lielākoties mājvietu radušas tirdzniecības centros, vieta zem saules ir arī maziem nišas spēlētājiem.

Tiem jākonkurē ne vien ar lielajiem milžiem, kuriem ir izveidotas ķēde, bet arī pieaugošo interneta veikalu popularitāti. DB aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka bizness nav vienkāršs un to ir iespējams uzturēt vien tad, ja īpašniekam ir lielas darba spējas, ambīcijas un dzinulis, turklāt nereti apavu bodītes darbību nākas pastutēt, finansiāli pabalstīt no ieņēmumiem, kas tiek gūti citā biznesā. «Kamēr mazo apavu un modes preču veikala īpašniekam ir dzīvs cīņas spars, tikmēr šādi uzņēmumi var būt dzīvotspējīgi. Tomēr ekonomiski pamatots šis bizness nav. Daži mazie veikali, kas fokusējas uz nišas apaviem, pārstāvot konkrētus zīmolus noteiktā cenu kategorijā, eksistē jau vairākus gadus, tomēr daudz jauniesācēju nav,» tirgus situāciju raksturo apavu veikala Bonbons Shoes (SIA Madam Bonbon) direktore, valdes priekšsēdētāja Jana Lindberga. Viņasprāt, Rīgā dārgāku apavu veikalu piedāvājums ir pietiekams un šis tirgus segments ir piepildīts. Šajā nišā darbojas, piemēram, Bergs, Baltā kumode, Malvīne, Baba, Lilimill.

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis piedāvā alternatīvu gāzētajiem cukurotajiem dzērieniem, ražojot dabīgu augu dzērienu no Latvijas lauku tējām un ogām

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Esmu dabīga un veselīga dzīvesveida entuziasts. Pirms trim gadiem man radās doma uztaisīt absolūti dabīgu dzērienu, ko bez ierobežojumiem un bez pārmetumiem var lietot visi – pieaugušie, bērni, jaunieši. Esmu aktīvs sportists – tagad gan mazāk – , un gribējās tādu produktu, kas labi remdē slāpes, taču plašajā veikalu klāstā nebija, ko izvēlēties,» saka Rolands. Viņš pats ikdienā dzer daudz ūdens, bet ievērojis, ka bērniem un arī pieaugušajiem labāk patīk, ja dzērienam ir kāda garša. Savu produktu Rolands sauc par augu dzērienu, un tajā apvienotas Latvijas lauku tējas – kumelīšu, pelašķu, piparmētru – ar aroniju, upeņu un rabarberu sulu. Vaicāts, kāda ir to atšķirība no veikalos jau nopērkamām ledus tējām, viņš uzsver, ka tas ir saturs. Ledus tējas ir gatavotas no koncentrāta, bet Dabas dots augu dzērieni ražoti «kā mājās» – vārīta tēja, spiesta sula, sajaukta ar cukuru vai medu. «Saldinātājs pievienots tikai tik daudz, lai dzēriens būtu mazliet saldāks. Es biju iedomājies dzērienu pavisam bez saldinātājiem, taču tad es to lietotu viens pats. Ir jāskatās, ko patērētājs prasa,» atzīst Rolands. Divus no šī brīža produktiem saldina augļu cukurs fruktoze, bet vienu – medus.