Finanses

Protesti finanšu tirgus īsti neskar; topā pistoļu ražotāji

Jānis Šķupelis, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Šā brīža plašajiem protestiem ASV pagaidām nav bijusi izteikta ietekme uz vērtspapīru tirgiem kopumā. Tas liek domāt, ka finanšu tirgus dalībnieki šo postažu vērtē kā īslaicīgu parādību.

Lielāka ietekme gan vērojama vien atsevišķiem sektoriem, piemēram, šaujamieroču ražotājiem un pārdevējiem.

Turpina savu gaitu

Piemēram, finanšu ziņu portāls "Barron's" izceļ, ka ASV akciju tirgū īpaši lielāks svārstīgums nav novērots arī pēc vairākiem citiem mūsdienu vēsturē lielākiem nemieriem šajā valstī. "Tirgi uzskata, ka tas neturpināsies. Mēs šo visu kopš pagājušā gadsimta sešdesmito gadu protestiem ASV esam redzējuši jau vairākkārt," spriež, piemēram, ASV finanšu uzņēmuma "Pantheon Macroeconomics" eksperti. "ASV ir sašķeltākā kāda tā bijusi daudzu gadu laikā, un tā ir traģēdija. Bet, aplūkojot finanšu tirgu, var apgalvot, ka tas ir atkarīgs no daudzu uzņēmumu likteņiem, kurus šīs demonstrācijas pilsētās tik ļoti neietekmēs," savukārt piebilst "JPMorgan Asset Management" vērtspapīru stratēģi.

Protams, situāciju unikālu dara tas, ka nebūt joprojām nav uzvarēta pandēmija. Tādējādi viena lieta, kam finanšu tirgus dalībnieki tomēr varētu pievērst uzmanību, ir tā, cik ļoti šie nemieri ASV varētu palielināt saslimšanu ar Covid-19. Ja šis pieaugums būs būtisks, tad var mazināties cerības par drīzāku ekonomikas atkopšanos pēc pandēmijas.

Daži arī uzsver, ka pasaules lielākie finanšu tirgi pēdējā laikā atrodas citā realitāte, kur galveno to fundamentālo bildes krāsu nosaka ne jau ekonomikas reālais stāvoklis, bet triljoni, ko centrālās bankas un valdības plūdina to virzienā. Valdot šādam fonam, piemēram, "Allianz" eksperts Muhameds El-Erians paudis viedokli, ka arī šie protesti ir saskanīgi ar šo realitāti, kad vērojama ļoti krasa atšķirība starp finanšu tirgiem un ekonomiku.

ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš šā gada sākuma ir sarukusi vien par 5%. Savukārt ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā Nasdaq Composite indeksa vērtība šogad pat iespējusi palēkties par 7%. Tas tādēļ, ka biržā labāk klājies tehnoloģiju līderu, piemēram, "Amazon.com", "Apple" un "Microsoft" akcijām.

Pie ieročiem!

Nemierīgāki periodi vienmēr kādam rada iespējas arī nopelnīt. Interesenti, ka pēdējās dienās sevišķi labi klājies ASV šaujamieroču ražotājiem. Piemēram, "American Outdoor Brands Corporation", kura vēl pagaidām kontrolē slaveno ASV šaujamieroču preču zīmi "Smith & Wesson Brands" (šo kompāniju gan plānots šogad atdalīt), akcijas cena dažu dienu laikā palēkusies par 10%. Tāpat ļoti labi klājies, piemēram, "Sturm Ruger & Company" akcijai, kuras vērtība kopš šā gada sākuma iespējusi palielināties uz pusi!

"Cilvēki skatās ziņas. Tirgus paredz, ka saistībā ar to, kas šobrīd notiek pasaulē, palielināsies interese un pieprasījums pēc šaujamieročiem," "Barron's" lakoniski ir "Interactive Brokers" analītiķi.

Pieprasījumu pēc šaujamieročiem ASV esot audzējusi arī pati "pandēmijas ēra" kā tāda. Proti, "Barron's" ziņo, ka cilvēku interese par to iegādi pašaizsardzībai, cilvēkiem atrodoties mājās un esot bažām par pārtikas un citu preču trūkumu, šogad bijusi ļoti liela. Tā rezultātā ASV Federālais izmeklēšanas birojs (Federal Bureau of Investigation) martā vien esot veicis 2,4 miljonu peronu datu pārbaudi, kas vispirms nepieciešama, lai kāds ASV varētu sev iegādāties šaujamo. Tas esot visvairāk kopš 1998. gada. Šķiet, daļēji tādējādi tā ir uz "bailēm balstīta pirkšana" (gluži kā tas bija ar tualetes papīru), vēstījis arī "The Wall Street Journal".

"Gluži vai anekdotiski pierādījumi liecina, ka šis paaugstinātais pieprasījums, it īpaši pēdējās ceturkšņa pāris nedēļās, iespējams, ir saistīts ar Covid-19 izplatību, valsts līmeņa ierobežojumiem un pastiprinātām cilvēku rūpēm par savu personisko aizsardzību," piebilst arī "Sturm Ruger & Company" vadība.

Atkarīgas no politikas

Jānorāda, ka ASV prezidenta Donalda Trampa režīms dažādiem uz patērētāju orientētiem ieroču ražotājiem un pārdevējiem tiek uzskatīts par labvēlīgu. Tiesa gan, sākotnēji līdz ar viņa ievēlēšanu bija vērojams visai straujš šādu kompāniju akciju cenu kritums. Tas tika skaidrots ar to, ka daudziem tad vairs nebija bail, ka tiks pieņemti stingri ieroču izplatīšanas likumi. Tādējādi patērētāji vairs īpaši nesteidza uz šādiem veikaliem pēc papildu pistoles un munīcijas, kas investoriem savukārt jau lika šaubīties par šo uzņēmumu ieņēmumiem. Agrāk, piemēram, "Wall Street Journal" ziņoja, ka tieši Hilarijas Klintones, kas solīja šo biznesu aplikt ar jauniem, stingrākiem regulējumiem, uzvara ASV prezidenta vēlēšanās nāks par labu ieroču biznesa ienākumiem.

Kopumā ASV "patērētāju" ieroču kompāniju akcijas mēdz būt visai svārstīgas, jo tās izteikti ietekmē jau pieminētā politika. Pieprasījums pēc šādiem ražojumiem saistīts ar spekulācijām, kas ASV varētu būt pie varas un attiecīgi – minējumiem par likumu izmaiņām.

Šo kompāniju tēlu negatīvi ietekmē arī, piemēram, masu apšaudes, lai gan pēc tām ieroču uzņēmumu akciju cenas mēdz pat pieaugt. Scenārijs līdzīgs - parasti pēc masu šaušanām pieaug sabiedrības spiediens noteikt stingrākus ieroču kontroles noteikumus. Tālākā notikumu gaita savukārt paredz, ka šādas vēlmes iestrēgst Vašingtonas politiskajos gaiteņos. Savukārt tam tāpat ir ietekme uz tiem, kuru īpašumā jau ir ieroči un tiem, kuri vēl tikai tos grib iegādāties. Šī sabiedrības daļa tad attiecīgi šādos brīžos steidz uz šaujamieroču veikaliem, lai papildinātu savus krājumus, baidoties no tā, ka nākotnē tos iegādāties būs daudz sarežģītāk. Rezultātā tas noved pie lielāka pieprasījuma pēc šaujamajiem un attiecīgi – lielākiem šādu kompāniju ieņēmumiem. Daudzi pēc šādiem notikumiem lemj arī iegādāties ieročus papildu pašaizsardzības nolūkiem. Daži investori gan izvairās no to ietveršanas savos ieguldījumu portfeļos (proti, šo kompāniju bizness atzīts par pietiekami neētisku).

Jau ziņots, ka tā saucamais grēku bizness savu darbību saista ar dažiem cilvēcei piemītošiem netikumiem un vājībām. Šādu kompāniju vidū tradicionāli tiek izcelti ieroču, alkohola, tabakas un azartspēļu uzņēmumi. Lai gan grēku biznesu vienmēr aptver zināma morāla nepatika, nav sagaidāms, ka tas kādā brīdī izies no cilvēku modes – to pierādījuši gadsimti, ja ne gadu tūkstoši. Daudzas šādas kompānijas turklāt saviem investoriem mēdz nodrošināt visai stabilus ieņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien visā Serbijā jau trešo dienu pēc kārtas ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, lai protestētu pret valdības lēmumu atjaunot koronavīrusa pandēmijas dēļ ieviestos ierobežojumus.

Tomēr, atšķirībā no divām iepriekšējām dienām, ceturtdien protesta akcijas visumā bija miermīlīgas.

Belgradā tika sarīkota sēdošā demonstrācija pie parlamenta.

Demonstrācijas notika arī abās pārējās Serbijas lielākajās pilsētās - Novisadā un Nišā.

Belgradā neliela grupa labējo ekstrēmistu vairākkārt mēģināja izraisīt sadursmes ar policiju, taču pārējie protestētāji viņus patrieca.

Demonstrācijas, kas otrdienas vakarā Belgradā sākās kā protesti pret valdības ieceri atjaunot Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, trešdien jau izvērtās vispārējos protestos pret Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču.

Par vienu no izplatītākajiem kļuvis protestētāju sauklis: "Vučičs ir bīstamāks par Covid!"

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Nerimstot protestiem un nekārtībām, ASV pilsētās izsludināta komandantstunda

LETA--AFP, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV varasiestādes svētdien izsludinājušas komandantstundu galvaspilsētā Vašingtonā un vairākās citās lielajās pilsētās, šādi cenšoties nepieļaut, ka atkārtojas iepriekšējās dienās pieredzētā plaša mēroga vardarbība un nekārtības, veikalu masveida izlaupīšana un ēku dedzināšana, kas daudzviet notikusi līdzās protestiem pret policijas brutalitāti.

Komandantstundas ierobežojumi skar miljoniem cilvēku, bet 15 ASV štatos un galvaspilsētā Vašingtonā drošības operācijās, lai sniegtu atbalstu vietējiem likumsargiem, iesaistīti 5000 Nacionālās gvardes karavīru.

Konfrontācija policijas un protestētāju starpā, kā arī veikalu izlaupīšana pieredzēta arī svētdien, bet ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nekārtību rīkotājus nodēvējusi par iekšzemes teroristiem.

Vietējie līderi mudinājuši pilsoņus rast konstruktīvu izpausmi savam sašutumam par pirmdien Mineapolē policijas aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāvi, vienlaikus komandantstunda naktīs izsludināta tādās pilsētās kā Vašingtona, Losandželosa, Hjūstona un Mineapole, kas līdz šim bijusi nekārtību epicentrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņujorkas mērs Bils de Blāzio pirmdien izsludināja pilsētā komandanta stundu no plkst.23 līdz plkst.5, ASV pilsētās turpinoties vardarbīgiem pretrasisma protestiem pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves.

"Mēs atbalstām mierīgu protestu," sacīja de Blāzio, kurš arī pateica, ka pieņēmis lēmumu par komandanta stundu, konsultējoties ar Ņujorkas štata gubernatoru Endrū Kuomo.

Mērs un gubernators kopīgā paziņojumā sacīja, ka pilsētā tiks divkāršota policijas klātbūtne, "lai palīdzētu novērst vardarbību un īpašuma bojāšanu", sevišķi komerciālajos rajonos, tostarp Manhetenā, kur jau ir izsistas veikalu vitrīnas un notikušas to izlaupīšanas.

"Mēs nevaram ļaut, ka vardarbība grautu šī brīža vēstījumu. Tas ir pārāk svarīgs, un šis vēstījums ir jāsadzird," teica de Blāzio.

Neilgi pēc šī paziņojuma Kuomo savā intervijā raidsabiedrībai MSNBC pauda bažas, ka protesti ar tūkstošiem cilvēku piedalīšanos var izplatīt Covid-19, kuras pandēmijā Ņujorka bija kļuvusi par vienu no epicentriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīzē otrdien sākusies liela protesta akcija pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona iecerēto pensiju sistēmas reformu.

Protestos šoreiz iesaistījušās arī mērenāk noskaņotās arodbiedrības, lai gan viņu prasības ir nedaudz pieticīgākas.

Francijas lielākās arodbiedrības CFDT līderis Lorāns Bergers medijiem atklāja, ka CFDT iebilst pret plānoto minimālā vecuma palielināšanu pilnas pensijas saņemšanai un vēlas "pasākumus sociālā taisnīguma stiprināšanai".

Tikmēr kreisās arodbiedrības CGT līderis Filips Martiness, kurš bijis vadošais spēks streikos un protestos pret pensiju sistēmas reformu, pauda viedokli, ka valdībai būtu jāuztver šie protesti kā zīme par arodbiedrību vienoto pretestību un jāpārdomā šī lieta.

Francijas mediji vēsta, ka protesti šodien notiek arī Lionā, Marseļā, Bordo un Nantē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) līderi trešdien rīkos ārkārtas videosamitu, lai spriestu par krīzi Baltkrievijā, kur plašumā vēršas protesti pret Aleksandra Lukašenko pārvēlēšanu prezidenta amatā.

Ārkārtas videosamitu sasaucis Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, ņemot vērā krīzes saasināšanos nedēļas nogalē.

Latviju šajā samitā attālināti pārstāvēs Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Samits sāksies plkst.12 pēc Briseles laika (plkst.13 pēc Latvijas laika).

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 9.augustā līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.

Galvaspilsētā Minskā kopš 9.augusta nerimst protesti pret vēlēšanu viltošanu un prezidentu Lukašenko, kas bieži pārauguši protestētāju sadursmēs ar drošības spēkiem. Protestu gaitā vairāki tūkstoši cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti. Daudzu uzņēmumu strādnieki pieteikuši streikus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma paziņojumu, ar kuru Aleksandru Lukašenko neatzīst par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu.

Saeimas paziņojumā "Par Baltkrievijas prezidenta mandāta leģitimitāti" pausts, ka Saeima neatzīst Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. "Atkārtoti uzsverot, ka 9.augustā notikušās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas nebija nedz brīvas, nedz godīgas, ka Latvija neatzīst Baltkrievijas varas iestāžu publiskotos vēlēšanu rezultātus, tā norādot, ka šajos vēlēšanu rezultātos balstītais mandāts nav uzskatāms par demokrātiski iegūtu un leģitīmu," pauž parlaments.

Dokumentā norādīts, ka tas tapis, reaģējot uz 23.septembrī Lukašenko kā Baltkrievijas prezidenta inaugurācijas ceremoniju, kas līdz pēdējam brīdim tikusi turēta noslēpumā, un, kuras laikā Lukašenko deva amata zvērestu sestajam pilnvaru termiņam, tā arvien padziļinot Baltkrievijas politisko krīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Libānas premjerministrs Hasans Diabs pirmdien paziņojis par valdības atkāpšanos.

Valdība atkāpusies, reaģējot uz protestiem, ko izraisīja pagājušajā nedēļā Beirūtā notikušais sprādziens, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 160 cilvēki un 6000 tika ievainoti.

Beirūtā otrdien eksplodēja 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.

Daudzi libānieši uzskata, ka sprādziens noticis amatpersonu nolaidības un korupcijas dēļ, un pēdējās dienās Libānā notiek plaši protesti pret politisko eliti.

"Korupcija radīja šo traģēdiju," sacīja Diabs, kurš premjerministra amatā stājās janvārī.

Diabs sacīja, ka valdība ļoti centusies izstrādāt plānu valsts glābšanai, bet korupcija Libānā bijusi "lielāka par valsti" un "ļoti bieza un ērkšķaina siena", kas šķir libāniešus no pārmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 30.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijā streiko vairāku uzņēmumu darbinieki, otrdien vēsta opozīcijas žurnālista Stepana Putilo kanāls lietotnē "Telegram" "NEXTA Live".

Protesta akcijai pievienojušies Žabinkas cukurfabrikas strādnieki, kas pieprasa tikšanos ar rajona izpildkomitejas priekšsēdētāju.

Uzņēmuma darbs ir pilnībā apturēts.

Arī Minskas margarīna rūpnīcas strādnieki masveidā dodas prom no uzņēmuma.

Streiks sācies arī Baltkrievijas Nacionālās zinātņu akadēmijas Jauno materiālu ķīmijas institūtā.

Protestējot pret prezidenta vēlēšanu falsifikāciju, streiku pieteica daļa Kozlova Minskas elektrotehniskās rūpnīcas (METZ) strādnieku.

Internetā publicēti aicinājumi baltkrieviem uzņēmumos sākt beztermiņa streiku un pieprasīt jaunas, taisnīgas vēlēšanas.

Svētdien notikušajās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko izcīnījis 80,08% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,9%, liecina oficiālie provizoriskie rezultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lukašenko atceļ no amata vēstnieku Latvijā

LETA--TUT.BY, 17.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ir atcēlis no amata vēstnieku Latvijā Vasiliju Markoviču, kā arī atņēmis ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka diplomātisko rangu vēl diviem diplomātiem - Pāvelam Latuško un Igoram Ļeščeņam, trešdienas vakarā paziņoja prezidenta preses dienests.

Markovičs ir atbrīvots no ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijas Republikā amata, un viņam arī atņemts diplomātiskais rangs "par dienesta pienākumu pienācīgu neizpildīšanu".

Latuško un Ļeščeņa ir zaudējuši diplomātisko rangu "saistībā ar nodarījumiem, kas apkauno valsts (diplomātisko) dienestu".

Markovičs 18.augustā tika izsaukts uz Latvijas Ārlietu ministriju, kur viņam iesniedza protesta notu saistībā ar Latvijas pilsoņu aizturēšanu, kā arī pieprasīja paskaidrojumus par Lukašenko paziņojumiem, ka protesti Baltkrievijā tiekot finansēti, tai skaitā no Latvijas. Augusta beigās arī kļuva zināms, ka Lukašenko vizīte Rīgā, kas tika plānota jau aprīlī, ir "noņemta no darba kārtības". Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) to izskaidroja ar notikumiem Baltkrievijā un to, ka Latvija un citas Eiropas Savienības valstis neatzīst Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāatver "zaļais koridors" stratēģiskas nozīmes investīcijām

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 14.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latviju kā ārvalstu uzņēmējiem pievilcīgu valsti liecina ik gadu augošās uzkrātās investīcijas, kas šogad sasniegušas 16,35 miljardus eiro.

Izmērā un ekonomikas apjoma ziņā nelielām valstīm – tādām kā Latvija – investīciju piesaiste ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu izaugsmi. Mums nav spēcīga vietējā patēriņa vai citu faktoru, kas varētu stimulēt attīstību neatkarīgi no piesaistīto investīciju apjoma.

Arvien vairāk valstu, tostarp arī Lietuva, ir pārskatījusi savu investīciju piesaistes stratēģiju, veidojot tā sauktos "zaļos koridorus" augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem. Lietuva jau ir pieņēmusi lēmumu ar 2021.gada janvāri būtiski uzlabot savu piedāvājumu stratēģiskajiem investīciju projektiem, paredzot virkni priekšrocību. Šādu lēmumu Lietuva pieņēma pēc tam, kad Latvija bija izstrādājusi ātrās relokācijas piedāvājumu Baltkrievijas uzņēmējiem. Latvija šo investīciju piesaistes aktivitāšu kopumu balstīja uz "zaļā koridora" principu imigrācijas jautājumos. Salīdzinoši īsā laikā mums izdevās piesaistīt 17 IT vai augsto tehnoloģiju jomā strādājošus uzņēmumus, kuri pārskatāmā nākotnē mūsu valstī izveidos aptuveni 1000 labi apmaksātas darba vietas. Šis piemērs apliecina, ka Latvijai ir jāpārskata investīciju piesaistes stratēģija arī ikdienas režīmā, mobilizējot visus spēkus stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pēc iespējas īsākā laikā atrisinātu problēmas ar SIA "Gallusman" investīciju projektu olu ražotnei Ogres novadā, Saeimas Tautsaimniecības komisija uzdeva izpildvarai izveidot īpašu darba grupu.

"Nākošā sanākšana par olām varētu notikt 8. martā, kur es vēlētos dzirdēt, ka Ekonomikas ministrijas atbalsts investīcijām ir beidzot salāgots ar VARAM prasībām aizsargāt vidi. Mēs taču esam viena valsts," komisijas darba noslēgumā sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas priekšsēdētāja biedrs Krišjānis Feldmans.

Saeimas deputāti norādīja, ka darba grupā jāiekļauj pārstāvji no Ekonomikas ministrijas (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ogres novada pašvaldības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā. Jāpiebilst, ka tieši Ārvalstu investoru padome nupat nākusi klajā ar paziņojumu, ka ar investīciju piesaisti Latvijai klājas viduvēji. Komisija nolēma, ka darba grupā jāiekļauj pa vienam vai diviem pārstāvjiem no Ekonomikas ministrijas (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ogres novada pašvaldības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Minska varētu zaudēt tiesības uz PČ hokejā rīkošanu nākamgad

LETA--INTERFAX, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Ledus hokeja federācija (IIHF) sekos politiskās situācijas attīstībai Baltkrievijā, kur notiek protesti pret prezidenta vēlēšanu rezultātiem, un neizslēdz iespēju pārcelt nākamā gada pasaules čempionātu (PČ) hokejā no Minskas uz citu valsti.

"Pasaules čempionātam hokejā jānotiek nākamā gada pavasarī Rīgā un Minskā. Tomēr IIHF viceprezidents Kalervo Kummola pastāstīja, ka ir izvirzījis jautājumu par turnīra rīkošanas vietu pēc politiskajiem protestiem Baltkrievijā," ziņoja Baltkrievijas sporta ziņu vietne www.pressball.by, atsaucoties uz Somijas izdevumu is.fi.

Kummola 11.augustā IIHF sēdē ziņoja par politisko un epidemioloģisko situāciju Baltkrievijā.

"Pēc divām nedēļām mēs paskatīsimies, kas notiek Baltkrievijā - vai situācija nomierināsies vai nē," pēc Kummolas ziņojuma sacīja IIHF prezidents Renē Fāzels.

"Kummola arī pastāstīja, ka viņa uzskati nav saskanējuši ar Baltkrievijas pārstāvja nostāju, kurš, pēc viņa teiktā, apgalvoja, ka nav vērts jaukt politiku ar sportu," ziņoja mediji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Baltkrievija slēgusi robežu ar Poliju un Lietuvu

LETA--INTERFAX/TUT.BY, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievija slēgusi robežu ar Poliju un Lietuvu un pastiprina Ukrainas robežas apsardzi, paziņojis Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

"Mēs esam spiesti atvilkt spēkus no ielām. Kā jau es teicu - pusi armijas nolikt zem ieročiem un slēgt valsts robežu ar Rietumiem, vispirms ar Lietuvu un Baltkrieviju. Ar lielu nožēlu, mēs esam spiesti nostiprināt valsts robežu ar mūsu brālīgo Ukrainu," sieviešu forumā "Par Baltkrieviju" paziņoja Lukašenko.

Viņš pavēstīja, ka viņš nav agresors, audzis laukos, kur visi viens otru aizstāvējuši un palīdzējuši cits citam.

"Es negribu, lai mūsu valsts karotu. Turklāt es negribu, lai Baltkrievija un Polija un Lietuva pārvērstos par karadarbības zonu, kur tiks risināti mūsu jautājumi," sacīja Lukašenko.

Viņš piebilda, ka vēlas vērsties pie Lietuvas, Polijas un Ukrainas tautām: "Apturiet savus trakos politiķus, neļaujiet izcelties karam."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas lidostu darbinieki, skolotāji un citu profesiju pārstāvji otrdien pievienojušies streikam, ko, protestējot pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona iecerēto pensiju sistēmas reformu, sākušas arodbiedrības, kas pārstāv Parīzes sabiedriskā transporta sistēmas darbiniekus.

Bažījoties par nekārtību un vardarbības izcelšanos, policija devusi rīkojumu slēgt veikalus un restorānus vairākos Parīzes rajonos, jo šodien Parīzē un citur Francijā plānoti protesti.

Pagājušo ceturtdien, kad arodbiedrības sāka streiku, Parīzes ielās izgāja vismaz 800 000 cilvēku.

Makrons vēlas ieviest universālu pensiju sistēmu, kas nomainīs pašreizējos 42 "īpašos režīmus", ko bauda dažādās nozarēs strādājošie, sākot ar dzelzceļniekiem un enerģētikas sektorā strādājošajiem un beidzot ar advokātiem un Parīzes opernama darbiniekiem.

Šīs atsevišķās sistēmas attiecīgajā nozarē strādājošajiem bieži garantē lielākas pensijas un agrāku pensionēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Latvija Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai piešķirs 150 tūkstošus eiro

LETA, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai piešķirs 150 000 eiro, pirmdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš informēja, ka attiecībā uz situāciju Baltkrievijā valdība pieņēmusi vairākus lēmumus.

Pirmkārt, Latvijas valdība pauž atbalstu Baltkrievijas tautas vēlmei dzīvot neatkarīgā un demokrātiskā valstī.

Otrkārt, valdība pieņēma lēmumu atbalstīt Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību, tās stiprināšanai piešķirot 150 000 eiro.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) skaidroja, ka rīt Ārlietu ministrijas pārstāvji tiksies ar nevalstiskajām organizācijām, kas ir saistītas ar Baltkrieviju. Tikšanās laikā tiks apspriesti iespējamo projektu virzieni saistībā ar finansējuma piešķiršanu.

"Viens no virzieniem ir juridiskās palīdzības sniegšana personām, kas dažādos statusos ir kriminālprocesos, kā arī atbalsts medijiem. Bet tas vēl ir atvērts jautājums," teica ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas atbildīgo apakškomisiju kopsēdē šodien tiks spriests par atbalstu Baltkrievijas uzņēmumu uzņemšanai Latvijā.

Parlamenta Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas un Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijas kopīgā sanāksme notiks plkst.13 daļēji attālināti, videokonferences formātā.

Kā ziņots, lēmumu pārcelt darbību uz Latviju pieņēmuši 12 Baltkrievijas uzņēmumi, informēja Ekonomikas ministrijā. Pēc ministrijas sniegtās informācijas, minētie uzņēmumi pārstāv informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozari un citus tehnoloģiju virzienus, piemēram, "zaļo" enerģiju.

Ministrija: Lēmumu pārcelt darbību uz Latviju pieņēmuši 12 Baltkrievijas uzņēmumi 

Lēmumu pārcelt darbību uz Latviju pieņēmuši 12 Baltkrievijas uzņēmumi, informēja Ekonomikas...

Kopš ir mainījusies politiskā situācija Baltkrievijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai mobilizējusi resursus, uzrunājot Baltkrievijas uzņēmumus par iespējām pārcelt darbību uz Latviju. Līdz šim padziļinātas konsultācijas sniegtas 116 Baltkrievijas uzņēmumiem un privātpersonām. Pašlaik šie uzņēmumi Baltkrievijā nodarbina vairāk nekā 4000 cilvēku.

Jau ziņots, ka Baltkrievijā jau vairāk par mēnesi turpinās masu protesti pret 9.augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu un pret varas iestāžu pielietoto brutālo vardarbību pret protestētājiem.

Saskaņā ar oficiālo rezultātu versiju līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%.

Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti. Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība un citas rietumvalstis.

Lasi arī:

Reirs: Tiek meklēts risinājums ārvalstu uzņēmumu iespējām atvērt kontu  

Ar bankām tiek meklēts risinājums ārvalstu uzņēmumu iespējām atvērt kontu Latvijā, trešdien...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK strādā pie izmaiņām, lai bankām atsevišķi uzņēmumi nebūtu uzreiz jānosaka kā augsta riska klienti

LETA, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) strādā pie noteikumu izmaiņām, lai palīdzētu un neierobežotu bankas un tām atsevišķi uzņēmumi nebūtu uzreiz jānosaka kā augsta riska klienti, Saeimas atbildīgo apakškomisiju sēdē stāstīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Parlamenta Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas un Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijas kopīgajā sanāksmē šodien tika spriests par atbalstu Baltkrievijas uzņēmumu uzņemšanai Latvijā. Purgaile skaidroja, ka paredzēts veikt noteikumu izmaiņas, lai bankas klientus var vērtēt atbilstoši savai risku novērtēšanas sistēmai. Deputāts Daniels Pavļuts (AP) vaicāja, vai saskaņā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sniegto informāciju, 12 uzņēmumiem, kuri no Baltkrievijas ir gatavi pārcelties uz Latviju, būs iespēja to izdarīt un vai vājais posms neizrādīsies dažbrīd "otrā galējībā" nonākusī jeb uzņēmējus pārāk ierobežojošā finanšu kontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu tirgos un pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 04.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Minskā OMON atkal sācis izklīdināt protestētājus

LETA--EHO MOSKVI, 19.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas milicijas īpašo uzdevu vienības (OMON) Minskā trešdien atkal sākušas izklīdināt protesta akciju dalībniekus.

Izklīdināti tikuši protesta akcijas dalībnieki pie Minskas traktoru rūpnīcas caurlaides, kā arī protestētāji pie Valsts filharmonijas.

Tiek ziņots, ka bloķētas arī pieejas valstij piederošās raidorganizācijas "Belteleradio" ēkai.

Raidorganizācijas darbiniece Aļona Martinovska radiostacijai "Eho Moskvi" pastāstījusi, ka viņa trešdien nav ielaista savā darbavietā.

Lai gan miliči, kas bloķējuši pieejas ēkai, nav paskaidrojuši, kādēļ daļa darbinieku netiek ielaista, Martinovska paudusi pārliecību, ka tas noticis tādēļ, ka parakstījusi iesniegumu vadībai, kurā pausts atbalsts protestētājiem.

Martonovska piebildusi, ka viņas un citu nepakļāvīgo darbinieku darba pienākumus šobrīd pildot no Krievijas atsūtīti streiklauži.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

ĀM: Kopš vēlēšanām un situācijas saasināšanās Baltkrievijā Latvija izsniegusi 89 vīzas

LETA, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām 9.augustā un situācijas saasināšanās Latvija ir izsniegusi 89 vīzas, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Ministrijā pavēstīja, ka vīzas ir izsniegtas gan tiem, kas cietuši no vardarbības Baltkrievijā un patlaban ārstējas Latvijā, gan arī tiem, kuri varētu tikt pakļauti politiskai vajāšanai. Tāpat ministrijā akcentēja, ka izsniegto vīzu skaits nenozīmē, ka tās jau ir izmantotas.

ĀM akcentēja, ka tām personām, kas lūdz vīzu ar mērķi vērsties Latvijā pēc patvēruma, vīza tiek izsniegta nekavējoties - tajā pašā dienā.

Jau ziņots, ka Baltkrievijā jau vairāk par mēnesi turpinās masu protesti pret 9.augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem līdzšinējais valsts galva Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Tihanovska tikai 10,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru