Politika

Nerimstot protestiem un nekārtībām, ASV pilsētās izsludināta komandantstunda

LETA--AFP, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

ASV varasiestādes svētdien izsludinājušas komandantstundu galvaspilsētā Vašingtonā un vairākās citās lielajās pilsētās, šādi cenšoties nepieļaut, ka atkārtojas iepriekšējās dienās pieredzētā plaša mēroga vardarbība un nekārtības, veikalu masveida izlaupīšana un ēku dedzināšana, kas daudzviet notikusi līdzās protestiem pret policijas brutalitāti.

Komandantstundas ierobežojumi skar miljoniem cilvēku, bet 15 ASV štatos un galvaspilsētā Vašingtonā drošības operācijās, lai sniegtu atbalstu vietējiem likumsargiem, iesaistīti 5000 Nacionālās gvardes karavīru.

Konfrontācija policijas un protestētāju starpā, kā arī veikalu izlaupīšana pieredzēta arī svētdien, bet ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nekārtību rīkotājus nodēvējusi par iekšzemes teroristiem.

Vietējie līderi mudinājuši pilsoņus rast konstruktīvu izpausmi savam sašutumam par pirmdien Mineapolē policijas aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāvi, vienlaikus komandantstunda naktīs izsludināta tādās pilsētās kā Vašingtona, Losandželosa, Hjūstona un Mineapole, kas līdz šim bijusi nekārtību epicentrs.

Kaut arī nav ziņu, ka svētdien būtu atkārtojusies vardarbība tik plašā mērogā, kāda tā tika pieredzēta pēdējās dienās, nekārtību dalībnieki izlaupījuši veikalus vienā no Filadelfijas rajoniem.

Losandželosā Santamonikas rajonā veikali izlaupīti populārajā piekrastes tirdzniecības centrā.

Varasiestādes Losandželosā noteikušas komandantstundu svētdien no plkst.16 līdz rītausmai.

Vašingtonā līdzās prezidenta rezidencei Baltajam namam svētdienas vakarā policija lika lietā asaru gāzi, piparu gāzi un trokšņa granātas, lai izklīdinātu pūļus, kas bija sakūruši vairākus lielus ugunskurus un nodarījuši postījumus īpašumam.

Vašingtonas mērs izsludinājis komandantstundu no plkst.23 līdz plkst.6.

Tramps vardarbībā apsūdzējis kreisos ekstrēmistus un paziņojis, ka plāno grupējumu "Antifa" pasludināt par teroristu organizāciju.

"Vardarbība, uz ko ir kūdījis un ko ir īstenojis grupējums "Antifa" un citi līdzīgi grupējumi saistībā ar nekārtībām, ir iekšzemes terorisms, un pret to izturēsies atbilstoši," sacīja ģenerālprokurors Bils Bārs.

Vienu no protestu vietām Delavēras štata Vilmingtonā svētdien apmeklējis demokrātu prezidenta amata kandidāts Džo Baidens.

"Mēs šobrīd esam valsts, kas cieš sāpes, bet mēs nedrīkstam pieļaut, ka šīs sāpes mūs iznīcina," tviterī ierakstījis Baidens, publicējot fotogrāfiju, kurā redzams, kā viņš norobežotā teritorijā, kur iepriekšējā vakarā notika protesti, sarunājas ar kādu melnādano ģimeni.

"Būdams prezidents, es palīdzēšu vadīt šo sarunu, un, kas ir vēl svarīgāk, es klausīšos, tāpat kā es to darīju šodien, apmeklējot Vilmingtonā iepriekšējā vakara protestu vietu."

Jau ziņots, Mineapolē piektdien tika aizturēts policists Dereks Šovens, kurš apsūdzēts par aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāvi.

Šovens bija redzams sabiedrības sašutumu izraisījušajā video, vismaz piecas minūtes turot celi uz aizturētā Floida kakla. Protesti sākās pēc tam, kad sociālajos medijos parādījās video ar Floida aizturēšanas gaitu.

46 gadus vecais Floids pirmdien Mineapolē tika aizturēts, policijai izmeklējot apsūdzības par viltotas banknotes izmantošanu.

Video redzams un dzirdams, kā roku dzelžos saslēgtais Floids ir nogāzts zemē un saka, ka nevar paelpot. Viens no policistiem tur celi uz Floida kakla. Notikuma vietā redzami arī citi policisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņujorkas mērs Bils de Blāzio pirmdien izsludināja pilsētā komandanta stundu no plkst.23 līdz plkst.5, ASV pilsētās turpinoties vardarbīgiem pretrasisma protestiem pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves.

"Mēs atbalstām mierīgu protestu," sacīja de Blāzio, kurš arī pateica, ka pieņēmis lēmumu par komandanta stundu, konsultējoties ar Ņujorkas štata gubernatoru Endrū Kuomo.

Mērs un gubernators kopīgā paziņojumā sacīja, ka pilsētā tiks divkāršota policijas klātbūtne, "lai palīdzētu novērst vardarbību un īpašuma bojāšanu", sevišķi komerciālajos rajonos, tostarp Manhetenā, kur jau ir izsistas veikalu vitrīnas un notikušas to izlaupīšanas.

"Mēs nevaram ļaut, ka vardarbība grautu šī brīža vēstījumu. Tas ir pārāk svarīgs, un šis vēstījums ir jāsadzird," teica de Blāzio.

Neilgi pēc šī paziņojuma Kuomo savā intervijā raidsabiedrībai MSNBC pauda bažas, ka protesti ar tūkstošiem cilvēku piedalīšanos var izplatīt Covid-19, kuras pandēmijā Ņujorka bija kļuvusi par vienu no epicentriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīzē otrdien sākusies liela protesta akcija pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona iecerēto pensiju sistēmas reformu.

Protestos šoreiz iesaistījušās arī mērenāk noskaņotās arodbiedrības, lai gan viņu prasības ir nedaudz pieticīgākas.

Francijas lielākās arodbiedrības CFDT līderis Lorāns Bergers medijiem atklāja, ka CFDT iebilst pret plānoto minimālā vecuma palielināšanu pilnas pensijas saņemšanai un vēlas "pasākumus sociālā taisnīguma stiprināšanai".

Tikmēr kreisās arodbiedrības CGT līderis Filips Martiness, kurš bijis vadošais spēks streikos un protestos pret pensiju sistēmas reformu, pauda viedokli, ka valdībai būtu jāuztver šie protesti kā zīme par arodbiedrību vienoto pretestību un jāpārdomā šī lieta.

Francijas mediji vēsta, ka protesti šodien notiek arī Lionā, Marseļā, Bordo un Nantē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 30.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Protesti finanšu tirgus īsti neskar; topā pistoļu ražotāji

Jānis Šķupelis, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā brīža plašajiem protestiem ASV pagaidām nav bijusi izteikta ietekme uz vērtspapīru tirgiem kopumā. Tas liek domāt, ka finanšu tirgus dalībnieki šo postažu vērtē kā īslaicīgu parādību.

Lielāka ietekme gan vērojama vien atsevišķiem sektoriem, piemēram, šaujamieroču ražotājiem un pārdevējiem.

Turpina savu gaitu

Piemēram, finanšu ziņu portāls "Barron's" izceļ, ka ASV akciju tirgū īpaši lielāks svārstīgums nav novērots arī pēc vairākiem citiem mūsdienu vēsturē lielākiem nemieriem šajā valstī. "Tirgi uzskata, ka tas neturpināsies. Mēs šo visu kopš pagājušā gadsimta sešdesmito gadu protestiem ASV esam redzējuši jau vairākkārt," spriež, piemēram, ASV finanšu uzņēmuma "Pantheon Macroeconomics" eksperti. "ASV ir sašķeltākā kāda tā bijusi daudzu gadu laikā, un tā ir traģēdija. Bet, aplūkojot finanšu tirgu, var apgalvot, ka tas ir atkarīgs no daudzu uzņēmumu likteņiem, kurus šīs demonstrācijas pilsētās tik ļoti neietekmēs," savukārt piebilst "JPMorgan Asset Management" vērtspapīru stratēģi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas lidostu darbinieki, skolotāji un citu profesiju pārstāvji otrdien pievienojušies streikam, ko, protestējot pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona iecerēto pensiju sistēmas reformu, sākušas arodbiedrības, kas pārstāv Parīzes sabiedriskā transporta sistēmas darbiniekus.

Bažījoties par nekārtību un vardarbības izcelšanos, policija devusi rīkojumu slēgt veikalus un restorānus vairākos Parīzes rajonos, jo šodien Parīzē un citur Francijā plānoti protesti.

Pagājušo ceturtdien, kad arodbiedrības sāka streiku, Parīzes ielās izgāja vismaz 800 000 cilvēku.

Makrons vēlas ieviest universālu pensiju sistēmu, kas nomainīs pašreizējos 42 "īpašos režīmus", ko bauda dažādās nozarēs strādājošie, sākot ar dzelzceļniekiem un enerģētikas sektorā strādājošajiem un beidzot ar advokātiem un Parīzes opernama darbiniekiem.

Šīs atsevišķās sistēmas attiecīgajā nozarē strādājošajiem bieži garantē lielākas pensijas un agrāku pensionēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt, ka pēc kara visi ir gudri. Tad nu, noslēdzoties kādiem zīmīgiem apaļiem atskaites periodiem, var atskatīties, kādiem aktīviem cenas pieauguma ziņā klājies vislabāk.

Kopumā 2019. gadā, neskatoties uz dažādiem ģeopolitiskajiem riskiem, cena strauji palielinājās ļoti daudziem finanšu aktīviem. Finanšu ziņu virsrakstos pārsvarā gozējas ASV akciju rekordi, lai gan daži no pašiem lielākajiem uzvarētājiem nākuši no tādām vietām, kur cenu pieaugumu tiem paredzēt bijis visai grūti un riskanti.

Krievija un GrieķijaViens no šādiem tirgiem ir, piemēram, Krievijas akcijas. To cena ASV dolāru izteiksmē 2019. gadā palēcās par veseliem 40% (Krievijas akciju RTS indeksa vērtība). Tik straujam kāpumam netraucēja ne Rietumvalstu rosīšanās sankciju frontē, ne Krievijas protesti.Pēdējos gados daudz kas mainījies nav, un šīs valsts ekonomikas nākotne ir atkarīga no notikumiem naftas tirgū. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent vērtība 2019. gadā bijusi visai stabila, un pašās gada beigās tā pat piedzīvoja visai strauju kāpumu. Tiesa gan, šobrīd straujāku naftas cenas kāpumu daudzi izejvielu eksperti savās prognožu kristāla bumbās nesaskata (īstermiņā paredzēt tendences naftas tirgū gan ir faktiski neiespējami).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Reaģējot uz notikumiem Irākā, aug naftas cenas, bet akciju cenas - krīt

Žanete Hāka, 03.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz ģeopolitisko spriedzi Irākā, pasaulē strauji pieaugusi naftas cena, bet investori steidz meklēt drošu patvērumu saviem līdzekļiem, kas veicina akciju cenu kritumu.

Piektdien raķešu uzbrukumā Bagdādes lidostā gāja bojā Irānas Revolucionārās gvardes vienības “Kudsas spēki” komandieris ģenerālis Kasems Soleimani un vēl septiņi cilvēki, tostarp, Irākas militārā grupējuma “Hashed al Shaabi” vadītāja vietnieks Abu Mahdi al Muhandiss. ASV Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka Soleimani nogalināts pēc ASV prezidenta Donalda Trampa norādēm. Irānā izsludinātas trīs dienu sēras, izcēlušies protesti, bet valsts prezidents Hasans Ruhani uzsvēris, ka reģiona brīvās valstis atriebsies ASV par Soleimani nogalināšanu.

Reaģējot uz notikumiem, Brent jēlnaftas cena pieauga par 4% līdz 69,16 dolāriem par barelu, sasniedzot augstāko līmeni kopš septembra. WTI cena pieauga par 4,22% līdz 63,77 dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pēc iespējas īsākā laikā atrisinātu problēmas ar SIA "Gallusman" investīciju projektu olu ražotnei Ogres novadā, Saeimas Tautsaimniecības komisija uzdeva izpildvarai izveidot īpašu darba grupu.

"Nākošā sanākšana par olām varētu notikt 8. martā, kur es vēlētos dzirdēt, ka Ekonomikas ministrijas atbalsts investīcijām ir beidzot salāgots ar VARAM prasībām aizsargāt vidi. Mēs taču esam viena valsts," komisijas darba noslēgumā sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas priekšsēdētāja biedrs Krišjānis Feldmans.

Saeimas deputāti norādīja, ka darba grupā jāiekļauj pārstāvji no Ekonomikas ministrijas (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ogres novada pašvaldības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā. Jāpiebilst, ka tieši Ārvalstu investoru padome nupat nākusi klajā ar paziņojumu, ka ar investīciju piesaisti Latvijai klājas viduvēji. Komisija nolēma, ka darba grupā jāiekļauj pa vienam vai diviem pārstāvjiem no Ekonomikas ministrijas (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ogres novada pašvaldības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķi alternatīvie ieguldījumi saglabājuši vērtību pat pandēmijas apstākļos.

Pieejamie dati liecina, ka viens no šādiem ieguldījumiem ir augstas klases vīns. Proti, "London International Vintners Exchange" (Liv-ex) indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, kopš šā gada sākuma sarukusi vien par 1,36%. Ņemot vērā apkārt notiekošo, šādi mēreni mīnusi nemaz tik slikts sniegums nav. "Liv-Ex 100" indeksa vērtība gada laikā samazinājusies par 3,3%, lai gan piecu gadu skatījumā tā ir palēkusies par 23,3%. Nedaudz straujāk – par 3% - šogad sarucis "Liv-ex Fine Wine 1000" indekss.

"Pirmajos šā gada mēnešos ar koronavīrusu saistītie ierobežojumi strauji mazināja pieprasījumu pēc luksusa klases vīniem bāros, restorānos un viesnīcās. Šajā pašā laikā pēc tiem auga pieprasījums no privātpersonu puses. Tagad esam nonākuši līdz aprīlim, un tirgus ir diezgan stabils," "S&P Global Market Intelligence" klāsta "Liv-ex" vadība. Piemēram, "Liv-ex" līdzdibinātājs Džastins Gibs norāda, ka iepriekšējās globālās krīzes laikā pašu labāko vīnu ražotāji sākotnēji, sevi piesakot krasam bagātības sadegšanas faktoram, bija spiesti savu dzērienu pārdot par zemāku cenu. Līdzīgi tas, ekonomikām vien lēnām veroties vaļā, varot būt arī šoreiz. "Ja tā būs, tad tas potenciāli var nozīmēt, ka investori, piemēram, ekskluzīvu Bordo (Bordeaux) vīnu jau pašā sākumā no ražotājiem varēs dabūt par pievilcīgu cenu un gūt no tā labumu vidējā un ilgākā termiņā," spriež minētais vīna eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru