Jaunākais izdevums

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Dārgāka nafta

Kokteilis Tuvajos Austrumos jau tā izskatījās visai baisi - Irāna vairs negrasās atskaitīties par savu urāna bagātināšanas programmu, tikusi spridzināta Saūda Arābijas naftas infrastruktūra un tankkuģi; tāpat Irāna bija notriekusi ASV dronu. Spriedze ir augsta, ko saasina valstu tirdzniecības strīdi, sankcijas un protesti.

Galu galā nav izslēgts, ka Irānas kodolambīciju "slāpēšana" pasaulei draud ar būtiski augstāku naftas cenu. Militāri konflikti, visticamāk, saasinās situāciju visā Tuvo Austrumu reģionā, un Persijas līča valstīs tiek iegūts nedaudz mazāk par vienu trešo daļu pasaules naftas (piemēram, pa Ormuza līci plūst aptuveni piektā daļa no pasaulē tirgotās naftas). Irāna un Irāka kopā pagājušajā mēnesī vidēji dienā pumpēja aptuveni 6,7 miljonus barelus naftas. Tā ir vairāk nekā piektā daļa no kopējās Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) naftas ieguves.

Katrā ziņā pasaules ekonomikai naftas krīze, jaunas kara izmaksas un globālās tirdzniecības sakropļošana šobrīd var būt ļoti dārgs prieks. "Šis ir tas, kas var likt ASV un Irānas strīdiem nonākt ārpus jebkādiem rāmjiem. Irānas atbilde būs ātra un nāvējoša. Tas noteikti arī varētu ietvert tālākus uzbrukumus enerģijas infrastruktūrai," "Bloomberg" teic, piemēram, Columbia University pasniedzēji.

"Ģeopolitiskie riski nebūt nav pagaisuši tādēļ, ka finanšu tirgiem ir klājies tik labi. Tas ir piemērs tam, kā relatīvi maza lieta, kad finanšu tirgos dominē vispārēja pašapmierinātība, var pēkšņi mainīt visu kopējo virzienu," savukārt "The Wall Street Journal" komentē "Pictet Asset Management" pārstāvji.

Vienlaikus šobrīd, šķiet, būtu jāņem vērā tas, ka pasaulei varētu būt zināma spēja sadzīvot ar kādu naftas šoku. To galvenokārt nosaka tas, ka valstu stratēģiskie naftas uzkrājumi ir milzīgi. Tāpat tiek rēķināts, ka daudziem naftas ieguvējiem kapacitāte audzēt savu šī resursa ieguvi ir visai liela.

Naftas cena galu galā visai strauji atkāpās pēc iepriekšējā šoka šim tirgum septembrī (pēc minētajiem uzbrukumiem Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai). "Mēs šo stāstu jau esam redzējuši. Lielais risks gan ir, ka šoreiz situācija iziet ārpus kādiem rāmjiem, ja ir kāda liela Irānas atbilde, bet mēs nedomājam, ka tā būs," "WSJ" piebilst Apvienotās Karalistes finanšu uzņēmuma "Kleinwort Hambros" stratēģi.

Liela mērā šādu situāciju noteicis ASV slānekļa naftas ieguves bums, kas šo valsti padarījis par šī resursa eksportētāju. Šī ir bijusi šīs industrijas desmitgade, un tieši astronomiskajos tempos augošā ASV naftas ieguve ir galvenais faktors, kādēļ melnā zelta tirgū drīzāk tiek runāts par gandrīz konstantu šī resursa ieguves pārpalikumu, lai gan tā pati OPEC, mēģinot aizturēt savu naftas ieguvi, centusies situāciju šajā tirgū balansēt.

Oktobrī ASV dienā eksportēja aptuveni 390 tūkstošus barelus ar naftu un tās produktiem. Pirms 10 gadiem ASV dienā importēja aptuveni 9 miljonus barelus naftas, raksta "Bloomberg". Var spekulēt, ka daļēji tas ASV arī ļauj īstenot šādu ārpolitiku (kas izslēdz no piedāvājuma bildes veselu naftas lielvalstu melno zeltu (piem., Venecuēlas un Irānas)).

Drošais patvērums

Reaģējot uz šādu notikumu pavērsienu, pieaudzis pieprasījums pēc droša aptvēruma aktīviem. Zelta cena pietuvojusies augstākajam līmenim sešos gados, un vērtība palēcās arī drošajām etalona obligācijām. Nav izslēgts, ka zelta cena nu inerces rezultātā var sasniegt apaļo 1600 ASV dolāru par Trojas unci slieksni.

Tāpat, piemēram, ASV 10 gadu termiņa parāda ienesīgums rezultātā noslīdējis līdz 1,804% atzīmei. Vēl pašā šā gada sākuma tas atradās pie 1,92% atzīmes.

"Zelts ir uzvarētājs un augstāk ceļo arī naftas cena. Obligāciju ienesīgums sarūk, un ASV akciju cenu kāpums ir stājies, lai gan tas nav ielicis arī "dramatiskā atpakaļgaitā". Valūtu tirgū labāk iet drošā patvēruma un no naftas cenas izmaiņām atkarīgajām valūtām. Skaidrs uzvarētājs ir Japānas jēna," savukārt komentē Francijas "Societe Generale" analītiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dažiem būs labums, ja bruņosies un pakaros

Jānis Šķupelis, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma zelta vērtība preču biržā ir spējusi palielināties jau vairāk nekā par 100 ASV dolāriem līdz 1643 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Zeltam vēsturiski piedēvēta spēja saglabāt vērtību, apdrošinot, gan, piemēram, pret paaugstinātu neskaidrību par dzīvi nākotnē, gan inflācijas palielināšanos.

Lielā mērā šie faktori arī tagad turpina uzturēt investoru interesi par šo dārgmetālu.

Var svārstīties daudz un strauji

Kopumā zelta pircējiem noteikti būtu jāņem vērā, ka šī cēlā metāla vērtība, neskatoties uz tā nosacīto drošā patvēruma statusu, var piedzīvot visai ievērpjamas izmaiņas (kaut vai februāra beigās zelta vērtība nedēļas laikā saplaka vairāk nekā par 100 ASV dolāriem). Tādējādi zeltu par kaut kādu dižo miera ostu patiesībā uzskatīt būtu kļūdaini – periodiski pēdējo gadu laikā tā cena piedzīvojusi milzīgas un straujas izmaiņas - pat vienas tirdzniecības sesijas laikā.

Arī zelta mānijas ir nākoša un ejoša parādība, kas nozīmē, ka šī metāla cena var piedzīvot gan strauju izaugsmi, gan stagnāciju, gan spēju sabrukumu. Piemēram, zelta cena kopš 2018. gada rudens ir palielinājusies par trešo daļu. Tiesa gan, neskatoties uz šādu pieaugumu, tā joprojām atrodas 15% zem savas 2011. gada virsotnes. Pozitīvais gan ir tas, ka kopš šīs tūkstošgades sākuma zelta cena ir septiņkāršojusies, kas joprojām rada pamatu pieņēmumam, ka ilgākā termiņā šis joprojām paliek par vienu no veidiem, kā var mēģināt saglabāt savu uzkrājumu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Zelts šogad par 15% dārgāks; pallādijs dārdzības ziņā to pārspēj

Jānis Šķupelis, 30.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir bijis labs gads dārgmetāliem, kuru cena preču biržās pārsvarā ceļojusi augstāk. Turklāt šī tirgus flagmanim – zeltam – veiksmīgas izvērtušās pašas šā gada beigas – dzeltenā dārgmetāla vērtība atkal pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei, un ir aktuāli paredzējumi, ka šis kāpums turpināsies arī 2020. gadā.

Kopš 2019. gada sākuma zelta cena ir pieaugusi vairāk nekā par 15%. Līdzīgus guvumus tādējādi guvuši arī visi tie investori, kas šajā periodā turējuši paša populārākā uz zelta cenas izmaiņām bāzētā biržā tirgotā fonda - SPDR Gold Shares (GLD) – daļas. Kopumā 2019. gads zeltam tā cenas dinamikas ziņā ir bijis labākais kopš 2010. gada.

Roku rokā ar akcijām

Šobrīd netiek minēts kāds viens pārliecinošs konkrēts faktors, kādēļ atkal vērojams zelta vērtības pieaugums. Pārsvarā tiek izcelta joprojām lielā neskaidrība, kas liek meklēt alternatīvas investīcijas un pieņēmumi, ka procentu likmes vēl ilgi saglabāsies ļoti zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar vērtspapīriem, kas to dara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos šobrīd pārsvarā tiek apspriesti riski ekonomikas izaugsmei. Ja tautsaimniecība solās būt mazasinīgāka, tad tas, visticamāk, nozīmēs arī mazāku vajadzību pēc naftas.

Tās piedāvājumam, neskatoties uz samērā nesenajiem šīs resursa ieguvējvalstu centieniem to ierobežot, uz jauno izaicinājumu fona esot lielam, cena planē arvien zemāk. Šīs nedēļas vidū pasaules naftas tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas Brent - nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā noslīdēja līdz 53,3 ASV dolāriem par barelu, kas ir zemākā cena vairāk nekā gada laikā.

Nav izslēgts, ka tuvākajā laikā naftas cenas kritums turpināsies un tepat aiz stūra ir arī apaļā 50 ASV dolāru par barelu atzīme. Kopš savām pagājušā mēneša sākuma virsotnēm melnā zelta vērtība ir sarukusi jau par 22,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vismaz zemāks izejvielu rēķins

Jānis Šķupelis, 05.02.2020

Straujāk ASV preču biržā sarukusi, piemēram, sojas pupiņu cena - kopš 10. janvāra par 6,7%.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatīšanā ar jaunu sparu likusi bažīties par pasaules tautsaimniecības veikumu, kurš jau tā dažos pēdējos ceturkšņos nav bijis tas pārliecinošākais. Ja pasaules ekonomika kļūs gausāka, tad tas neko labu nesola daudzu izejvielu pieprasījumam.

Piemēram, nu tiek spriests par to, cik liela negatīva ietekme vīrusam varētu būt uz Ķīnas ekonomikas aktivitāti.

Strauji pēdējo dienu laikā zemāk ceļojusi populārāko industriālo metālu cena. Tas ir saprotams, jo Ķīna ir atbildīga aptuveni par pusi no kopējā to patēriņā. Šis īpatsvars kopš iepriekšējās SARS epidēmijas, kas skāra šo valsti 2002. gadā, ir dubultojies. Līdz ar šādu situāciju - jebkuri ilgāki Ķīnas ekonomikas traucējumi būtiski iespaidos šo tirgu.Pagaidām nomanāmas aplēses, ka Ķīnas izaugsme vīrusa ietekmē šajā ceturksnī varētu būt aptuveni par procentpunktu zemāka. Grūti gan paredzēt to, vai šāda lēnāka izaugsme pēc tam būs noturīga parādība. Lielākajā daļā Ķīnas provincēs noteikti dažādi ierobežojumi, kas skar plašu nozaru klāstu. Vairākās vietās apturēta arī celtniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".

Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas 

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm...

Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".

Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).

Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.

Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.

Krievija izskatās sagatavota

Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.

Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.

Izjuks viss OPEC?

Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.

Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.

OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Kara draudi finanšu tirgu no sliedēm neizsit; sarūk pat naftas cena

Jānis Šķupelis, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus no ierindas šobrīd, šķiet, nevar izsist nekas. Kopš gada sākuma ASV akciju cena palielinājusies jau gandrīz par 2%.

Tāpat jau tuvāko dienu jautājums var būt tas, ka ASV Dow Jones Industrial Average akciju indekss tirdzniecības sesiju pirmo reizi vēsturē noslēdz virs 29 tūkst. punktu atzīmes (un tad aiz kalniem vairs nav arī 30 tūkst. punkti). Jau pagājušonedēļ šim indikatoram izdevās paviesoties virs šī līmeņa. Tiesa gan, tirdzniecības sesiju tas tomēr noslēdza zem tā.

Pagaidām izskatās, ka akciju tirgū cenu pieaugumu, kas pagājušogad bija gandrīz 30% apmērā (ja runā par ASV akcijām), nav spējusi stādināt pat lielāka jauna atklāta kara iespējamība Tuvajos Austrumos. Irānas līdzšinējā atbilde ASV ģenerāļa nogalināšanai tiek vērtēta kā ierobežota. Pagaidām ticamāka izskatās konflikta deeskalācija, lai gan sagaidāms, ka šī spriedze turpinās uzturēt lielāku neskaidrību arī finanšu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd milzīga neskaidrība saistās ne tikai ar koronavīrusa panikas izplatību. Tiek saņemti arvien jauni paziņojumi par notiekošo melnā zelta tirgū, kas šodien norāvuši stopkrānu otrdienas naftas cenas atgūšanas procesam.

Pēdējās dienās kļuvis skaidrs, ka ietekmīgākie pasaules naftas ieguvēji šo resursu nu pumpēs tik daudz, cik vien tie spēj. Būtībā karš nu ir par tirgus daļu, un vismaz šobrīd daudzi prognozē, ka tas līdz kāda nozīmīga melnā zelta ieguvēja kapitulācijai turpināsies visai ilgi. Būtībā jautājums ir, kuram melnā zelta ieguvējam pirmajam iztecēs rezerves. Tāpat nav izslēgts, ka zemās cenas kādā brīdī iekodīs ASV slānekļa naftas ražotājiem (ASV galu galā pēdējos gados kļuvis par pasaulē lielāko naftas ieguvēju), daudziem no kuriem ir visai lielas parādsaistības, liecina pieejamā informācija.

Citiem vārdiem sakot - laipni lūgti brīvajā tirgū!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais zelta pieprasījums pasaulē gan otrajā ceturksnī, gan pirmajā pusgadā samazinājies, taču pieprasījums pēc zelta kā investīcijas palielinājies līdz rekordaugstam līmenim, liecina Pasaules Zelta padomes apkopotā informācija.

Kopējais zelta pieprasījums - investīcijām, juvelierizstrādājumu izgatavošanai, tehnoloģijām un centrālo banku iepirkumiem - otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, saruka par 11% līdz 1015,7 tonnām. Savukārt pirmajā pusgadā apjomi saruka par 6% līdz 2076 tonnām.

Tajā pašā laikā pirmajā pusgadā pieprasījums pēc zelta kā investīcijas sasniedza rekordaugstu līmeni - 1130,7 tonnas, sasniedzot rekordaugstu vērtību - 60 miljardus dolāru.

Šo pieaugumu veicinājuši biržā tirgotie fondi, kas investē zeltā, palielinot ieguldījumu apjomus par 734 tonnām līdz 3621 tonnai. Savukārt ieguldījumi zelta stieņos un monētās saruka līdz zemākajam līmenim 11 gadu laikā - par 17% līdz 396,7 tonnām, ko veicināja valstu ieviestie ierobežojumi otrajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl nesen varēja šķist, ka viens no uzvarētājiem uz visa šogad notiekošā fona varētu būt zelts. Galu galā tieši tam tradicionāli tiek piedēvēts drošā patvēruma statuss.

Gandrīz līdz marta pirmajai pusei tas arī nozīmēja, ka tirgus dalībnieki tīri labi sarod ar domu šo dārgmetālu iegādāties arvien dārgāk. Tāpat zelta vērtībai par labu nāca pieņēmumi par notiekošo procentu likmju frontē. Uz sagaidāmo nepatikšanu fona šīs likmes saruka, kas potenciāli lika domāt, ka zeltam būs vieglāk konkurēt par investoru naudu. Tiesa gan, vairākas pēdējās tirdzniecības sesijas bijušas tik trauksmainas, ka pagaisis arī patvērums zeltā.

Paspēlē visus guvumus

No šā gada sākuma līdz 9. martam zelta cena pasaules preču biržās bija pieaugusi aptuveni par 10% un tuvojās apaļajai 1700 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Tomēr kopš tā brīža dzeltenā dārgmetāla vērtība ir sarukusi par 200 ASV dolāriem jeb par 11,5%. Pagājušā nedēļa zelta cenai bija sliktākā vairāk nekā 30 gados, un rezultātā šī dārgmetāla vērtība gandrīz vienā mirklī paspēlējusi visus savus šā gada guvumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusam mainot pasauli, neiespējami vairs neizskatās dažādi fantastiski scenāriji. Pēdējās dienās daži pat sākuši piesaukt negatīvu pasaulē nozīmīgākā energoresursa - naftas - cenu.

Svarīgākie pasaules naftas ieguvēji šobrīd karo par tirgus daļu. Pasaules melnā zelta piedāvājumam esot gigantiskam un pieprasījumam, ko krasi turpina nīcināt koronavīrusa problēmu kūlas ugunsgrēks, strauji braucot lejup, vērojama gluži vai tādā kā sacensība - kurš naftas cenu noprognozēs zemāku.

Populāri piesaukt, piemēram, apaļo 20 ASV dolāru par barelu atzīmi ("Brent" jēlnaftai). Šādu cenu līmeni naftai otrajā ceturksnī paredz, piemēram, ASV investīciju banka "Goldman Sachs". Vēl nedaudz zemāku - pie 17 ASV dolāru par barelu atzīmes - to tuvākajos mēnešos redz "Citigroup". Tiesa gan, tajā pašā laikā "Citigroup" atzīst - negatīvāku scenāriju gadījumā naftas cena var sarukt arī līdz pieciem ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas tautsaimniecību pieslēgušā koronavīrusa ietekmi izmērīt ir grūti. Skaidrs gan ir tas, ka tā uz pasaules ekonomiku būs negatīva. Tas gan netraucē dažādu riska un drošā patvēruma aktīvu cenai kopā skriet debesīs.

Piemēram, zelta cena šīs nedēļas vidū pārsoļoja pāri apaļajai 1600 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci, kas ir augstākais līmenis gandrīz septiņu gadu laikā.

Pieaugot neskaidrībai, zelta cenas kāpums var šķist saprotams. Tāpat viens no galvenajiem faktoriem, kas vēl pirms kāda laika bremzēja zelta cenas pieaugumu, bija pieņēmumi, ka centrālās bankas turpinās virzīties stingrākas monetārās politikas virzienā. Tam pēc definīcijas vajadzētu nākt komplektā ar augošām procentu likmēm, kas zeltu padara potenciāli mazāk konkurētspējīgu tādu finanšu aktīvu priekšā, kas investoriem nodrošina regulārus procentu ienākumus (zelts procentus un dividendes galu galā nemaksā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban pastāv vairāki faktori, kuru dēļ zelta cena tuvāko mēnešu laikā varētu pārkāpt 2011.gadā sasniegto rekordu, prognozē "Citigroup".

Zelta cena virzās uz augšu, un šo kustību veicina pašreizējā centrālo banku īstenotā monetārā politika, zems ienesīgums finanšu tirgos, rekordlielie naudas apjomi, kas ieplūst biržās tirgotajos fondos un izmaiņas ieguldījumu izvietojumā, uzsver eksperti.

Ņemot vērā šos faktorus, viņi prognozē, ka zelta cena nākamo 6-9 mēnešu laikā sasniegs rekordu, un pastāv 30% iespējamība, ka zelta cena tuvāko 3-5 mēnešu laikā sasniegs 2000 dolāru par unci.

"Nominālās zelta cenas jau šajā gadā ir uzrādījušas rekordus G-10 valstu un lielāko jaunattīstības valstu valūtās, tādēļ ir tikai laika jautājums, kad tās sasniegs rekordus ASV dolāros," prognozē eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi pieaug ASV, bet krītas Eiropā pēc Irānas ģenerāļa nogalināšanas ASV triecienā

LETA--AFP, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju tirgos pirmdien bija dažādas tendences, biržu indeksiem pieaugot ASV, bet krītoties Eiropā un Āzijā pēc piektdien notikušās ietekmīgā Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanas ASV bezpilota lidaparātu triecienā Irākā, kas uzkurināja jaunas bažas par bruņotu konfliktu Tuvajos Austrumos.

ASV prezidents Donalds Tramps, pēc kura pavēles Soleimani tika nogalināts, ir brīdinājis par atbildes pasākumiem, ja Teherāna atriebtu Soleimani nāvi.

"Jaunais gads ir sācies ar rībienu, cik tālu tas attiecas uz nestabilitāti," sacīja Forex.com analītiķis Favads Razakzada.

"Tas galvenokārt ir saspīlējuma eskalācijas dēļ starp ASV un Irānu pēc tam, kad Tramps pasūtīja Irānas militārā komandiera Kasema Solemani noslepkavošanu."

Investoriem ieguldot līdzekļus drošos aktīvos, zelta cena īslaicīgi pakāpās līdz 1588,13 ASV dolāriem par unci, kas pēdējoreiz bija sasniegta 2013.gada aprīlī.

Eiropas akciju biržās bija kritums, bet Volstrītā tirdzniecības sesija tomēr beidzās ar pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka centrālo banku un valdību šā brīža bezprecedenta ekonomikas stimuli kādā brīdī tomēr atdzīvinās inflāciju – turklāt neierasti lielu. Attiecīgi tie jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli straujāku tās pieaugumu.

Tieši zelts dažkārt tiek uztverts kā drošais patvērums - tas spējis pārdzīvot dažādas jukas, neskaitāmas devalvācijas un augošu inflāciju jeb - vēsturiski tas ir bijis reāls, fizisks aktīvs, kuram zināma vērtība saglabājusies pie jebkādas ekonomikas.

Neskaidrībai esot augstai un esot aktuāliem arī dažādiem spriedumiem par potenciālo cenu nestabilitāti, zelta cena kopš šā gada sākuma ASV biržā ir pieaugusi jau par 14% un sasniegusi 1750 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci. Jāņem arī vērā, ka šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai Rietumvalstīs procentu likmes paliktu zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar visiem tiem vērtspapīriem, kas to dara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV naftas cenas pirmdien pirmoreiz noslīdēja zem nulles apstākļos, kad jēlnaftas pārprodukcijas dēļ tirgotāji ir spiesti maksāt pircējiem par preces pieņemšanu.

Sarūkot naftas glabāšanas vietu ietilpībai, WTI markas jēlnaftas cena maija piegādēm tirdzniecības sesijas beigās noslīdēja līdz -37,63 ASV dolāriem par barelu.

Nākotnes kontrakts jēlnaftas maija piegādēm noslēdzas otrdien, un tirgotājiem, kas pērk un pārdod šo preci, ir jāatrod kāds, kas fiziski pieņemtu šo naftu. Tā kā tirgū ir pārprodukcija un glabātuves ir pilnas, pircēju ir maz.

"Tas ir kontrakts kaut kam, ko neviens negrib pirkt," sacīja "ClipperData" analītiķis Mets Smits.

Naftas cenu bezprecedenta kritums pamudināja investorus vairāk pārdot akcijas Volstrītā, kas lēni atgūstas pēc tam, kad koronavīrusa pandēmijas dēļ galvenie indeksi ir sarukuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV naftas cenas ieslīdēšana mīnusos bijusi īslaicīga, un kopš šīs nedēļas otrdienas melnā zelta vērtība ASV preču biržā ir palēkusies vairāk nekā par 50%.

Kopumā pat pēc šāda procentuālā ziņā it kā ļoti dāsna pieauguma tas gan tāpat nozīmē, ka ASV vieglās jēlnaftas cena atrodas vien pie 15-16 ASV dolāriem par barelu. Pasaules etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas Brent - cena ir nedaudz augstāka, un šīs nedēļas izskaņā tā atradās pie 21 ASV dolāra par barelu atzīmes.

ASV naftas cenas noslīd zem nulles 

ASV naftas cenas pirmdien pirmoreiz noslīdēja zem nulles apstākļos, kad jēlnaftas pārprodukcijas...

Tendenču pētnieki vērš uzmanību uz to, ka tuvākajā laikā diez vai var cerēt uz šī tirgus stabilitāti.

Šobrīd naftas ražotāji esot strupceļā, un risinājumi tuvākajos mēnešos tam, kā nostabilizēt situāciju, nav. "Pieprasījums ir nogāzies tik strauji, ka pielāgot piegādes, lai nostabilizētu cenu, nav iespējams. Domāju, ka tuvākos mēnešus tiks meklēti kopsaucēji ieguves mazināšanai, kam varētu būt drīzāk deklaratīvi rezultāti. Visi skati vērsti uz nākamo ceturksni, kad varēs noteikt panākumus vīrusa ierobežošanā, un sākt minēt to, kas notiks ar ekonomiku," teic SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viņš vēl norāda, ka pie tik šaura tirgus, lai kādi būtu centieni un paziņojumi, notiks spēle par vājāko izstumšanu no tirgus. Visizteiktāk šobrīd to piekopjot Saūda Arābija, kas piedāvā izteikti zemas cenas gan Eiropai, gan Āzijai.

Šobrīd, šķiet, vērojama situācija, ka par galveno izejvielu naftas tirgū kļuvusi nevis pati nafta, bet tās uzglabāšanas kapacitāte. Daudz tiek spriests, ka jau drīzumā pasaulē faktiski visas iespējamās krātuves tiks pārpildītas ar šo resursu un tad vairs to nebūs, kur likt.

"Man šķiet, ka primārais faktors būs ekonomikas atgūšanās temps. Ja tas notiks salīdzinoši strauji, motivācija no spēlētāju puses atrast kompromisus tirgus un piegāžu sadalē var pieaugt. Ja ekonomikas nīkuļošana ieilgs, daudzviet ieguve apstāsies, jo nesīs zaudējumus, nebūs investīciju, pieaugs bankrotu vilnis, kas, piemēram, ASV jau pieaudzis par 50%. Tad nu daudz ko noteiks valstu spēja un interese iesaistīties šīs nozares glābšanā. Interesanti, kā risināsies situācija ASV, arī saistībā ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Pieļauju iespēju, ka, ja cena saglabājas ilgstoši zema, Baltajā namā nomainās vadība," lēš SEB eksperts.

Viņš arī atzīst - tas, ka pa šo laiku būs izveidojušies milzīgi naftas krājumi, šajā tirgū cenu uz leju spiedīs vēl ļoti ilgi. Tas arī nozīmēšot, ka augstāko izmaksu valstis nonāks sprukās.

Tomēr vienlaikus - jo ilgāk šāda zemas cenas situācija saglabāsies, jo lielāks kādā brīdī var būt cenu atsitiens. "Domāju to apzināsies daudzas valstis, kam ir jāizšķiras – attīstīt alternatīvas vai dzīvot šajās naftas cenas šūpolēs. Attiecībā uz Eiropu, pašreizējā situācija tai nāk par labu kā resursa patērētājai, bet sarežģī potenciālo Eiropas eksporta patērētāju tirgu pirktspēju un rada bada un cita veida riskus, kurus Eiropai var nākties risināt. Tomēr, šķiet, ka tas daudz nemazinās uzņemto kursu mazināt atkarību no fosilajiem resursiem. Notiekošais saistībā ar vīrusu var tikai paātrināt dažādu iniciatīvu ieviešanu.

Jāpiebilst, ka naftas cenu nosaka ne tikai racionāli apsvērumi tirgū. Lielu lomu nosaka arī ģeopolitiskie apsvērumi, kas maina tirgus konjunktūru. Piemēram, iespējamība, ka kādai no lielvarām niezēs pirksti piemest klāt sērkociņu naftas ieguves reģionu valstu nestabilajai politiski ekonomiskajai situācijai, lai izsistu konkurentu, ir visai augsta. Tāpat jārēķinās, ka naftas cenu zigzagus veido arī tirgus spekulācijas. Šobrīd ir skaidrs tikai tik daudz, ka pašreizējā naftas cena nav ilgtspējīga un korekcijas ir neizbēgamas,” skaidro SEB analītiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investoriem meklējot drošību, zelta cena pieaug līdz rekordaugstam līmenim

LETA--AFP, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoriem meklējot drošas ieguldījumu iespējas, zelta cena pasaulē pirmdien sasniedza rekordaugstu līmeni.

Analītiķi norāda, ka investorus satrauc spriedze ASV un Ķīnas attiecībās, inficēšanās ar koronavīrusu gadījumu skaita pieaugums ASV, kā arī politiķu nespēja vienoties par jaunās ekonomikas stimulēšanas pasākumu paketes pieņemšanu Kongresā.

Turklāt zelta cenas kāpumu veicina arī ASV dolāra kursa samazināšanās, kuras iemesls ir gaidāmais ASV Federālās rezervju sistēmas lēmums saglabāt bāzes procentlikmi rekordzemā līmenī.

Zelta cena pirmdien uz brīdi pieauga līdz 1945,72 dolāriem par Trojas unci, pārsniedzot iepriekšējo rekordu 1921,18 dolāru par Trojas unci, kas tika reģistrēts 2011.gadā.

Kopš šā gada sākuma zelta cena pieaugusi par vairāk nekā 25%, bet pirmdien kāpums bija 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bažas par koronavīrusa izplatīšanos daudzviet liek spekulēt par gluži vai neizbēgamu recesiju. Turklāt aktuālo situāciju saasinājis viens no straujākajiem naftas cenas sabrukumiem vēsturē.

Ja vēl piektdien Brent jēlnaftas vērtība atradās pie 50 ASV dolāru par barelu atzīmes, tad jau šo pirmdien uz brīdi izskatījās, ka tās cena paslīdēs zem 30 ASV dolāriem par barelu.

Dzirdami pat minējumi, ka naftas cena īstermiņā tāpat nu saruks zem 20 ASV dolāriem par barelu. Dziļi mīnusi, investoriem mēģinot sagremot jauno realitāti un tiem visiem reizē metoties uz izejas pusi, vērojami faktiski visos nozīmīgākajos pasaules akciju tirgos.

Būtībā šobrīd var notikt viss, un tik straujas cenu izmaiņas ir šokējošas. Īstermiņā, šķiet, pilnīgi droši var prognozēt vien milzīgas cenu volatilitātes turpināšanos. Šie notikumi ieies finanšu tirgus vēsturē. Ja agrāk varēja likties, ka tādas izmaiņas pieder pagātnei, tad šobrīd šāda ilūzija ir pagaisusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaidrības plīvuram par dažādiem procesiem pasaulē esot paaugstinātam, šā gada pirmajā pusē viens no izteiktākajiem uzvarētājiem ir bijis zelts.

Dzeltenā dārgmetāla cena ASV preču biržā kopš gada sākuma ir pieaugusi par 16% un šobrīd pietuvojusies apaļajai 1800 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei. Kopumā šobrīd zelts preču biržā ir aptuveni par 250 ASV dolāriem dārgāks nekā tas bija decembra beigās. Zelta vērtībai augt palīdzējuši arī centrālo banku un valdību pēdējā laika "jaunie" bezprecedenta ekonomikas stimulēšanās pasākumi. Vērojamas spekulācijas, ka kādā brīdī tie varētu atdzīvināt pamatīgu inflāciju, kas krājējus var atstāt pie gluži vai pavisam sasistas siles.

Attiecīgi - daļa investoru jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli nepatīkamāku inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru