Spriedze Tuvajos Austrumos aug; kāpj arī naftas un zelta cena 

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Jānis Šķupelis, 03.1.2020

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Dārgāka nafta

Kokteilis Tuvajos Austrumos jau tā izskatījās visai baisi - Irāna vairs negrasās atskaitīties par savu urāna bagātināšanas programmu, tikusi spridzināta Saūda Arābijas naftas infrastruktūra un tankkuģi; tāpat Irāna bija notriekusi ASV dronu. Spriedze ir augsta, ko saasina valstu tirdzniecības strīdi, sankcijas un protesti.

Galu galā nav izslēgts, ka Irānas kodolambīciju "slāpēšana" pasaulei draud ar būtiski augstāku naftas cenu. Militāri konflikti, visticamāk, saasinās situāciju visā Tuvo Austrumu reģionā, un Persijas līča valstīs tiek iegūts nedaudz mazāk par vienu trešo daļu pasaules naftas (piemēram, pa Ormuza līci plūst aptuveni piektā daļa no pasaulē tirgotās naftas). Irāna un Irāka kopā pagājušajā mēnesī vidēji dienā pumpēja aptuveni 6,7 miljonus barelus naftas. Tā ir vairāk nekā piektā daļa no kopējās Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) naftas ieguves.

Katrā ziņā pasaules ekonomikai naftas krīze, jaunas kara izmaksas un globālās tirdzniecības sakropļošana šobrīd var būt ļoti dārgs prieks. "Šis ir tas, kas var likt ASV un Irānas strīdiem nonākt ārpus jebkādiem rāmjiem. Irānas atbilde būs ātra un nāvējoša. Tas noteikti arī varētu ietvert tālākus uzbrukumus enerģijas infrastruktūrai," "Bloomberg" teic, piemēram, Columbia University pasniedzēji.

"Ģeopolitiskie riski nebūt nav pagaisuši tādēļ, ka finanšu tirgiem ir klājies tik labi. Tas ir piemērs tam, kā relatīvi maza lieta, kad finanšu tirgos dominē vispārēja pašapmierinātība, var pēkšņi mainīt visu kopējo virzienu," savukārt "The Wall Street Journal" komentē "Pictet Asset Management" pārstāvji.

Vienlaikus šobrīd, šķiet, būtu jāņem vērā tas, ka pasaulei varētu būt zināma spēja sadzīvot ar kādu naftas šoku. To galvenokārt nosaka tas, ka valstu stratēģiskie naftas uzkrājumi ir milzīgi. Tāpat tiek rēķināts, ka daudziem naftas ieguvējiem kapacitāte audzēt savu šī resursa ieguvi ir visai liela.

Naftas cena galu galā visai strauji atkāpās pēc iepriekšējā šoka šim tirgum septembrī (pēc minētajiem uzbrukumiem Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai). "Mēs šo stāstu jau esam redzējuši. Lielais risks gan ir, ka šoreiz situācija iziet ārpus kādiem rāmjiem, ja ir kāda liela Irānas atbilde, bet mēs nedomājam, ka tā būs," "WSJ" piebilst Apvienotās Karalistes finanšu uzņēmuma "Kleinwort Hambros" stratēģi.

Liela mērā šādu situāciju noteicis ASV slānekļa naftas ieguves bums, kas šo valsti padarījis par šī resursa eksportētāju. Šī ir bijusi šīs industrijas desmitgade, un tieši astronomiskajos tempos augošā ASV naftas ieguve ir galvenais faktors, kādēļ melnā zelta tirgū drīzāk tiek runāts par gandrīz konstantu šī resursa ieguves pārpalikumu, lai gan tā pati OPEC, mēģinot aizturēt savu naftas ieguvi, centusies situāciju šajā tirgū balansēt.

Oktobrī ASV dienā eksportēja aptuveni 390 tūkstošus barelus ar naftu un tās produktiem. Pirms 10 gadiem ASV dienā importēja aptuveni 9 miljonus barelus naftas, raksta "Bloomberg". Var spekulēt, ka daļēji tas ASV arī ļauj īstenot šādu ārpolitiku (kas izslēdz no piedāvājuma bildes veselu naftas lielvalstu melno zeltu (piem., Venecuēlas un Irānas)).

Drošais patvērums

Reaģējot uz šādu notikumu pavērsienu, pieaudzis pieprasījums pēc droša aptvēruma aktīviem. Zelta cena pietuvojusies augstākajam līmenim sešos gados, un vērtība palēcās arī drošajām etalona obligācijām. Nav izslēgts, ka zelta cena nu inerces rezultātā var sasniegt apaļo 1600 ASV dolāru par Trojas unci slieksni.

Tāpat, piemēram, ASV 10 gadu termiņa parāda ienesīgums rezultātā noslīdējis līdz 1,804% atzīmei. Vēl pašā šā gada sākuma tas atradās pie 1,92% atzīmes.

"Zelts ir uzvarētājs un augstāk ceļo arī naftas cena. Obligāciju ienesīgums sarūk, un ASV akciju cenu kāpums ir stājies, lai gan tas nav ielicis arī "dramatiskā atpakaļgaitā". Valūtu tirgū labāk iet drošā patvēruma un no naftas cenas izmaiņām atkarīgajām valūtām. Skaidrs uzvarētājs ir Japānas jēna," savukārt komentē Francijas "Societe Generale" analītiķi.