Investors

Zelts šogad par 15% dārgāks; pallādijs dārdzības ziņā to pārspēj

Jānis Šķupelis, 30.12.2019

Jaunākais izdevums

Šis ir bijis labs gads dārgmetāliem, kuru cena preču biržās pārsvarā ceļojusi augstāk. Turklāt šī tirgus flagmanim – zeltam – veiksmīgas izvērtušās pašas šā gada beigas – dzeltenā dārgmetāla vērtība atkal pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei, un ir aktuāli paredzējumi, ka šis kāpums turpināsies arī 2020. gadā.

Kopš 2019. gada sākuma zelta cena ir pieaugusi vairāk nekā par 15%. Līdzīgus guvumus tādējādi guvuši arī visi tie investori, kas šajā periodā turējuši paša populārākā uz zelta cenas izmaiņām bāzētā biržā tirgotā fonda - SPDR Gold Shares (GLD) – daļas. Kopumā 2019. gads zeltam tā cenas dinamikas ziņā ir bijis labākais kopš 2010. gada.

Roku rokā ar akcijām

Šobrīd netiek minēts kāds viens pārliecinošs konkrēts faktors, kādēļ atkal vērojams zelta vērtības pieaugums. Pārsvarā tiek izcelta joprojām lielā neskaidrība, kas liek meklēt alternatīvas investīcijas un pieņēmumi, ka procentu likmes vēl ilgi saglabāsies ļoti zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar vērtspapīriem, kas to dara.

Vēl vairāki "Bloomberg" aptaujātie eksperti piebilst – daži šajā tirgū pēc nesenās trīs mēnešu konsolidācijas saskatījuši atlaides. Vēl septembra sākumā zelta cena bija iespējusi uzrausties līdz 1560 ASV dolāriem par unci.

Zelta cena šogad lielā mērā gājusi roku rokā ar akciju cenu palielināšanos. Tas ir pretēji tām teorijām un stratēģijām, kas paredz, ka šī dārgmetāla cenai būtu jāpieaug tad, kad palielinās riski un otrādāk (zelts bieži tiek izcelts kā drošais patvērums, par kuru investori atceras tad, kad pie apvāršņa savilkušies negaisa mākoņi).

"Pēc tik spēcīga gada, kur daudzu populārāko riska aktīvu cenu pieaugums mērāms ar divciparu skaitli (procentuālā pieauguma ziņā), šis, iespējams, ir labs brīdis, lai nedaudz "paspēlētu arī aizsardzībā". Sevišķi, ja vērtē to, ka zelts tiek tirgots ar nelielu atlaidi, ja salīdzina ar situāciju, kāda tā bija pirms pāris mēnešiem. Šis ir labs brīdis, lai, pērkot zeltu, hedžētos pēc ļoti spēcīgā akciju indeksu pieauguma," klāsta ASV finanšu uzņēmuma "XM" analītiķi.

Būtībā daudzi norāda, ka zelta cenu virs ūdens palīdz noturēt bažas, ka akciju tirgū ballīte mūžīga nebūs. Sevišķi, ja arī ekonomika uzrādīs pārliecinošākas sabremzēšanās pazīmes. Tāpat zeltam par labu var nākt noturīgāks ASV dolāra cenas sagurums (to daudzi prognozē jau ilgi).

Valdot šādam fonam, arī ASV investīciju bankas Goldman Sachs analītiķi izteikušies, ka pārskatāmā periodā zelta cenai var turpināt klāties visai labi.

"Mēs sagaidām, ka pēc zelta būs baiļu virzīts pieprasījums. To pamatos bažas par ekonomikas vēlīno ciklu, politiskā neskaidrība un liela attīstīto valstu mājsaimniecību vēlme krāt," teic šīs iestādes eksperti un piebilst, zelta vērtība tādējādi var aizsniegties līdz 1600 ASV dolāriem par unci.

Tie vēl piebilst - pieprasījumu pēc zelta var audzēt arī arvien plašākas diskusijas par Moderno Monetāro teoriju (Modern Monetary Theory). Tā paredz, ka nacionālā parāda lielums nav nozīmīgs ierobežojums tām valstīm, kas saistības emitē savā vietējā valūtā. ASV šāda teorija populāra ir vairāku Demokrātu partijas kreisā spārna politiķu vidū, kuri, piemēram, grib panākt ļoti dāsnu sociālo programmu finansēšanu. Kāda šāda, iespējams, astronomiski strauja parādu audzēšana būtu visai eksperimentāla padarīšana.

Plīsa burbulis

Ja vērtē visu apaļo desmitgadi, tad zeltam tā cenas izmaiņu ziņā klājies visai krāsaini.

Desmitgade zelta mijējiem ļāva gūt derīgu burbuļmācību jeb to, ka arī šis nosacītā drošā patvēruma aktīvs var piedzīvot ievērojamas cenu pārmērības. Vēl 2011. gadā dārgmetāla vērtība aizsniedzās gandrīz līdz 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Pēc tam tā cena līdz 2016. gadam gandrīz tikai saruka un teju paslīdēja zem 1000 ASV dolāriem par Trojas unci. Patiesībā arī agrāk – deviņdesmitajos un astoņdesmitajos gados bijuši periodi, kad zelts zaudēja ievērojamu daļu savas agrākās pirktspējas.

Dažkārt tiek spriests, ka ilgākā termiņā zelta iegādi drīzāk vajadzētu uztvert kā vērtības saglabāšanas, nevis peļņas iespēju. Tāpat zeltam tiek piedēvēta spēja apdrošināt pret inflācijas pieaugumu (zelta reputācija aizsargāt pret inflāciju gan arī radusies no pētījumiem, kas aplūko šī dārgmetāla sniegumu ļoti garā termiņā (īsākos termiņos – pat dažu desmitu gadu skatījumā – tas var nemaz nebūt tik izteikti).

Katrā ziņā, ja atceras par portfeļa diversifikāciju, tad ieguldījumi zeltā nebūt nav pati sliktākā izvēle (ir zināmas cerības, ka tā cena vismaz uzvedīsies atšķirīgi). Ieguldījumu dažādošana jeb visu olu nelikšana vienā groziņā ir vislabākās zāles, kā sevi pasargāt no riska.

Cena aug arī sudrabam, platīnam un ļoti strauji – pallādijam

Šis gads veiksmīgs ir bijis arī citiem dārgmetāliem. Kopš janvāra par 13,5% līdz 17,92 ASV dolāriem par unci palielinājusies sudraba cena. Tāpat par 15,5% līdz 954,5 ASV dolāru atzīmei par unci palēkusies platīna vērtība.

Pēdējos gados faktiski bez kādas konkurences, ja salīdzina ar vēl citām izejvielām, jāizceļ pallādija vērtības pieaugums. Šogad vien šī metāla vērtība palielinājusies vairāk nekā par 50% līdz 1877 ASV dolāru atzīmei par unci. Turklāt vēl decembra vidū pallādija cena pietuvojās 2 tūkst ASV dolāru atzīmei par unci.

10 gadu skatījumā pallādija vērtība ir pieaugusi par galvu reibinošiem 360%, kas izgriež pogas faktiski visām citām izejvielām. Katrā ziņā pagaidām pallādiju, kuru plaši izmanto auto ražošanas nozare, kāda gravitācija īsti neskar. Tas diezgan īsā laika posmā kļuvis vērtīgāks par zeltu. Daudzi šajā ziņā piesauc arī burbuli.

Šo metālu mēdz lietot benzīna un "hibrīdmotoros", kas nu tiek uzskatīti par videi pieņemamākiem. Labāki spēkratu katalizatori atbilst dominējošajam stāstam, ka nākotnē jādzīvo zaļāk. Tam komplektā – kā to redzam ar pallādija stāstu, gan nāk dārdzība. Šī metāla cena uzplaukumu piedzīvoja pēc Eiropas dīzeļa izmešu skandāla, kuru ievadīja "Volkswagen" šmaukšanās ar savu auto emisijām.

Katrā ziņā pieprasījums pēc pallādija jau gadiem pārsniedzis tā piedāvājumu, kas noplicinājis šī metāla uzkrājumus. Daudzas spekulācijas saistās, piemēram, ar Krievijas stratēģiskajiem pallādija uzkrājumiem. Vairāki eksperti uzskata, ka tie ir faktiski iztērēti, lai gan precīzi tas zināms nav.

Rezumējot - pallādija ražošana jau ilgi ir atpalikusi no pieprasījuma (deficīta stadijā šis tirgus esot jau kopš 2012. gada, raksta finanšu ziņu portāls "Barron's"). Šo metālu pasaulē galvenokārt iegūst Krievijā un Dienvidāfrikā (kopumā vien divās lielās raktuvēs). Tiek ziņots, ka abās šajās valstīs lielākai pallādija ieguvei šķērslis esot bijis nepietiekamas investīcijas.

Pallādijs ilgstoši ražotājiem bija lētā alternatīva. Proti, attīstoties tehnoloģijām, autoražotāji meklējuši veidus, kā motoros aizstāt tradicionāli krietni dārgāko platīnu (ar to pašu pallādiju). Vairāki nozares eksperti gan pauž pārliecību, ka šāds straujais pallādija cenas pieaugums mainīs to, kā šis dārgmetāls tiek izmantots. Piemēram, tas būs saistīts ar tiem pašiem automašīnu katalizatoriem, kuros platīnu vairs nebūs jēga aizvietot ar vēl dārgāku metālu.

Arī ekonomikai sabremzējoties, pēc šiem visai cikliskajiem metāliem pieprasījuma izaugsme varētu vairs nebūt tik pārliecinoša. Pallādija burbuli kādā brīdī var saplēst arī elektroauto uznāciens. Protams, īsākā termiņā un, iespējams, pat kādus dažus gadus nav izslēgts, ka pārmērības turpinās.

DB jau rakstījis - pallādija cenas pieaugumu gar ausīm nav laiduši garnadži. Dažādi ārzemju mediji ziņo, ka par populāru praksi zagļiem ir kļuvusi spēkratu katalizatoru nomontēšana/nozāģēšana ar mērķi tikt klāt kārotajam pallādijam, kas nu ir par 16% dārgāks nekā zelts.

"Quartz" ziņo, ka, piemēram, Apvienotajā Karalistē zagļi īpaši iecienījuši "BMW", "Audi" un "Volkswagen" katalizatorus, kurus tie pēc tam gaisā varot uzsist aptuveni par 400 ASV dolāriem (jo lielāks spēkrata motors, jo vairāk tur var atrast vērtīgos katalizatoru metālus). Tiesa gan, remonts šādu auto īpašniekiem esot pat septiņas reizes dārgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pallādija fenomens: pirkt vai pārdot?

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., Renesource Capital Finanšu tirgus vecākais analītiķis, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto gadu spēcīgā pallādija cenu kāpuma tendence ir kļuvusi par vēl vienu sensāciju dārgmetālu tirgū (iepriekšējā bija zelta un platīna cenu straujā diverģence, kas aizsākās 2015. gadā). Pallādija unces cenu kāpums kopš 2016.gada janvāra, kad pallādijs sasniedza savu zemāko atzīmi, veido 250% t.i. cenu kāpumu par 3.5 reizēm.

Turklāt 2018.gada decembrī pallādija unces cena pārsniedza zelta unces cenu (skat. attēlu nr. 1), un kopš tā laika pallādijs ir viens novērtīgākajiem starp četriem dārgmetāliem (zelts, sudrabs, platīns un pallādijs) pasaulē.

Attēls Nr. 1

Pallādija un zelta cenu dinamika pa mēnešiem

Neskatoties uz to, zelts savās īpašībās un daudzveidīgā pieprasījumā nepārprotami ir ievērojami “vērtīgāks” metāls, kas arī atspoguļojās gandrīz visu iepriekšējo periodu tā cenu dinamikā. Kā izņēmums tam bija tikai straujais pallādija cenu kāpums vairāku gadu garumā gadsimtu mijā (skat. attēlu nr.1), kam pieskarsimies gan nedaudz vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka centrālo banku un valdību šā brīža bezprecedenta ekonomikas stimuli kādā brīdī tomēr atdzīvinās inflāciju – turklāt neierasti lielu. Attiecīgi tie jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli straujāku tās pieaugumu.

Tieši zelts dažkārt tiek uztverts kā drošais patvērums - tas spējis pārdzīvot dažādas jukas, neskaitāmas devalvācijas un augošu inflāciju jeb - vēsturiski tas ir bijis reāls, fizisks aktīvs, kuram zināma vērtība saglabājusies pie jebkādas ekonomikas.

Neskaidrībai esot augstai un esot aktuāliem arī dažādiem spriedumiem par potenciālo cenu nestabilitāti, zelta cena kopš šā gada sākuma ASV biržā ir pieaugusi jau par 14% un sasniegusi 1750 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci. Jāņem arī vērā, ka šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai Rietumvalstīs procentu likmes paliktu zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar visiem tiem vērtspapīriem, kas to dara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaidrības plīvuram par dažādiem procesiem pasaulē esot paaugstinātam, šā gada pirmajā pusē viens no izteiktākajiem uzvarētājiem ir bijis zelts.

Dzeltenā dārgmetāla cena ASV preču biržā kopš gada sākuma ir pieaugusi par 16% un šobrīd pietuvojusies apaļajai 1800 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei. Kopumā šobrīd zelts preču biržā ir aptuveni par 250 ASV dolāriem dārgāks nekā tas bija decembra beigās. Zelta vērtībai augt palīdzējuši arī centrālo banku un valdību pēdējā laika "jaunie" bezprecedenta ekonomikas stimulēšanās pasākumi. Vērojamas spekulācijas, ka kādā brīdī tie varētu atdzīvināt pamatīgu inflāciju, kas krājējus var atstāt pie gluži vai pavisam sasistas siles.

Attiecīgi - daļa investoru jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli nepatīkamāku inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieli izaicinājumi ekonomikai nozīmē, ka vērojama augoša vēlme pasargāt savu jau esošo bagātību.

Jau ziņots – ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā.

Šajā ziņā var krietni pacelt latiņu un uzzināt ekspertu domas arī par to, kur šobrīd labāk nobāzēt līdzekļus miljona ASV dolāru apmērā. Interesanti ir tas, ka finanšu eksperti uz pārējo fona izceļ ieguldījumus zeltā, zemē, antīkajās monētās un pat vīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma zelta vērtība preču biržā ir spējusi palielināties jau vairāk nekā par 100 ASV dolāriem līdz 1643 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Zeltam vēsturiski piedēvēta spēja saglabāt vērtību, apdrošinot, gan, piemēram, pret paaugstinātu neskaidrību par dzīvi nākotnē, gan inflācijas palielināšanos.

Lielā mērā šie faktori arī tagad turpina uzturēt investoru interesi par šo dārgmetālu.

Var svārstīties daudz un strauji

Kopumā zelta pircējiem noteikti būtu jāņem vērā, ka šī cēlā metāla vērtība, neskatoties uz tā nosacīto drošā patvēruma statusu, var piedzīvot visai ievērpjamas izmaiņas (kaut vai februāra beigās zelta vērtība nedēļas laikā saplaka vairāk nekā par 100 ASV dolāriem). Tādējādi zeltu par kaut kādu dižo miera ostu patiesībā uzskatīt būtu kļūdaini – periodiski pēdējo gadu laikā tā cena piedzīvojusi milzīgas un straujas izmaiņas - pat vienas tirdzniecības sesijas laikā.

Arī zelta mānijas ir nākoša un ejoša parādība, kas nozīmē, ka šī metāla cena var piedzīvot gan strauju izaugsmi, gan stagnāciju, gan spēju sabrukumu. Piemēram, zelta cena kopš 2018. gada rudens ir palielinājusies par trešo daļu. Tiesa gan, neskatoties uz šādu pieaugumu, tā joprojām atrodas 15% zem savas 2011. gada virsotnes. Pozitīvais gan ir tas, ka kopš šīs tūkstošgades sākuma zelta cena ir septiņkāršojusies, kas joprojām rada pamatu pieņēmumam, ka ilgākā termiņā šis joprojām paliek par vienu no veidiem, kā var mēģināt saglabāt savu uzkrājumu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

"Izdevīgāk" nozāģēt katalizatoru, nevis zagt zelta ķēdi

Jānis Šķupelis, 17.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pallādija cenas skrējienu arvien augstāk, šķiet, nespēj apturēt nekas.

Šo metālu plaši izmanto benzīna un hibrīdauto katalizatoru ražošanā, kas tiek uzskatīti par videi pieņemamākiem. Labāki spēkratu katalizatori atbilst dominējošajam stāstam, ka nākotnē jādzīvo zaļāk. Tam gan komplektā nākusi arī dārdzība. Būtībā auto gāzu emisiju standarti kļūst arvien stingrāki, kas nodrošina pieprasījumu pēc tā paša pallādija, kura ieguve nemaz nav tik liela, ja salīdzina ar straujo pieprasījuma pieaugumu pēc tā.

Rezultātā šī metāla cena piecu gadu laikā ir palēkusies aptuveni par 200% un pietuvojusies 2,5 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Salīdzinājumam - zelta cena 14. februārī ASV preču biržā atradās pie 1583 ASV dolāru atzīmes par Trojas unci un arī zeltam pēdējie mēneši cenas dinamikas ziņā bijuši lieliski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dažiem būs labums, ja bruņosies un pakaros

Jānis Šķupelis, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt, ka pēc kara visi ir gudri. Tad nu, noslēdzoties kādiem zīmīgiem apaļiem atskaites periodiem, var atskatīties, kādiem aktīviem cenas pieauguma ziņā klājies vislabāk.

Kopumā 2019. gadā, neskatoties uz dažādiem ģeopolitiskajiem riskiem, cena strauji palielinājās ļoti daudziem finanšu aktīviem. Finanšu ziņu virsrakstos pārsvarā gozējas ASV akciju rekordi, lai gan daži no pašiem lielākajiem uzvarētājiem nākuši no tādām vietām, kur cenu pieaugumu tiem paredzēt bijis visai grūti un riskanti.

Krievija un GrieķijaViens no šādiem tirgiem ir, piemēram, Krievijas akcijas. To cena ASV dolāru izteiksmē 2019. gadā palēcās par veseliem 40% (Krievijas akciju RTS indeksa vērtība). Tik straujam kāpumam netraucēja ne Rietumvalstu rosīšanās sankciju frontē, ne Krievijas protesti.Pēdējos gados daudz kas mainījies nav, un šīs valsts ekonomikas nākotne ir atkarīga no notikumiem naftas tirgū. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent vērtība 2019. gadā bijusi visai stabila, un pašās gada beigās tā pat piedzīvoja visai strauju kāpumu. Tiesa gan, šobrīd straujāku naftas cenas kāpumu daudzi izejvielu eksperti savās prognožu kristāla bumbās nesaskata (īstermiņā paredzēt tendences naftas tirgū gan ir faktiski neiespējami).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl nesen varēja šķist, ka viens no uzvarētājiem uz visa šogad notiekošā fona varētu būt zelts. Galu galā tieši tam tradicionāli tiek piedēvēts drošā patvēruma statuss.

Gandrīz līdz marta pirmajai pusei tas arī nozīmēja, ka tirgus dalībnieki tīri labi sarod ar domu šo dārgmetālu iegādāties arvien dārgāk. Tāpat zelta vērtībai par labu nāca pieņēmumi par notiekošo procentu likmju frontē. Uz sagaidāmo nepatikšanu fona šīs likmes saruka, kas potenciāli lika domāt, ka zeltam būs vieglāk konkurēt par investoru naudu. Tiesa gan, vairākas pēdējās tirdzniecības sesijas bijušas tik trauksmainas, ka pagaisis arī patvērums zeltā.

Paspēlē visus guvumus

No šā gada sākuma līdz 9. martam zelta cena pasaules preču biržās bija pieaugusi aptuveni par 10% un tuvojās apaļajai 1700 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Tomēr kopš tā brīža dzeltenā dārgmetāla vērtība ir sarukusi par 200 ASV dolāriem jeb par 11,5%. Pagājušā nedēļa zelta cenai bija sliktākā vairāk nekā 30 gados, un rezultātā šī dārgmetāla vērtība gandrīz vienā mirklī paspēlējusi visus savus šā gada guvumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Covid-19 krīze – kas notiks ar eiro?

Jānis Dubrovskis, "Redgate Capital", 14.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir novedusi valstis pie lielākā šā gadsimta eksperimenta – valdības aktīvi ievieš kara darbībai pielīdzināmus pasākumus un dažādus brīvību ierobežojumus, savukārt finanšu jomā faktiski ir noņemtas "bremzes" visiem iepriekšējiem Eiropas Savienības budžeta deficīta ierobežojumiem. Šāda situācija var radīt pamatotas bažas arī par to, kas notiks ar pasaules ekonomiku, valstu valūtām un tostarp arī eiro.

Jāsaprot, ka šāda jauna eksperimenta rezultāti būs zināmi tikai pēc ekonomikas izaugsmes atsākšanās, un tikai tad arī varēs salīdzinoši novērtēt šobrīd pieņemtos lēmumus un atšķirīgās valstu pieejas pandēmijas draudu mazināšanā. Bet ir arī fakti un vēsturiska pieredze, kas ļauj izteikt pamatotas prognozes.

Aplūkojot ekonomisko un finanšu situāciju pirms pandēmijas sākšanās, tā kopumā attīstījās veiksmīgi. Lielākos izaicinājumus un neskaidrību radīja ASV prezidenta Donalda Trampa mēģinājumi strauji izmainīt starptautiskās tirdzniecības noteikumus ar galvenajiem valsts tirdzniecības partneriem. Tendences finanšu sektorā liecināja, ka pasaules lielāko ekonomiku centrālās bankas (Eiropas Centrālā banka, ASV Federālā rezervju sistēma u. c.) varētu mazināt vai pat atcelt stimulējošo monetāro politiku un paaugstināt procentu likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pēdējā laikā cenas pieaugumu, zelts aizvien ir salīdzinoši lēts, uzskata "Permanent Portfolio" vadītājs Maikls Kugino.

Viņš uzsvēris, ka zelta cena šajā gadā ir augusi par 35%, taču tā varētu palielināties vēl vairāk, un pieaugums līdz 4000 dolāriem par unci nebūtu nepamatots.

Cenas pieaugumu var balstīt centrālās bankas lēmumi iepludināt lielu naudas apjomu ASV ekonomikā, ASV dolāra vērtības kritums un investoru bažas par inflācijas atgriešanos.

Tiesa gan, viņš arī brīdina par iespējamām straujām kustībām, un, neskatoties uz kāpumu ilgākā laika posmā, pastāv bažas par strauju cenas kritumu. Līdzīgus brīdinājumus "MarketWatch" iepriekš izteicis arī uzņēmējs un eksperts Nigams Arora, uzsverot, ka zeltam ir ļoti mazs tirgus, tādēļ valdības ar to var viegli manipulēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Ar ekskluzīvām tapetēm mērķē uz pasaules tirgiem

Monta Šķupele, 11.02.2021

Zīmols Wallonpaper maina izpratni par tapetēm, uzskata uzņēmuma dibinātāji Ivo Sietiņš (no kreisās), Armands Doķis un Edgars Puķītis.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecu gadu eksperimentu posms zīmola Wallonpaper veidotājiem ir noslēdzies ar mākslas tapešu radīšanu. Uzņēmums plāno fokusēties uz eksportu, jo Latvija šāda veida produktam vēl nav gatava.

Pēdējais pusgads zīmolam ir aktīvs – nodibināts uzņēmums, procesā ir tirdzniecības markas reģistrācija un plašākai auditorijai tiek parādītas unikālas, Latvijā ražotas tapetes. Arī pirmais nopietnais projekts realizēts pērn decembrī, kad zīmolam bija iespēja piedalīties restorāna Vincents renovācijā. Šobrīd uzņēmums iesaistās restorāna Vairāk Saules pārtapšanā. Tur būs Wallonpaper radītās dekoratīvās lietas, piemēram, lampas. Paralēli tapešu radīšanai zīmols veido arī interjera elementus, taču pārsvarā koncentrējas uz tapešu radīšanu. “Latvijā ir jādara daudzas lietas, lai darītu to, ko gribas,” stāsta zīmola Wallonpaper līdzdibinātājs Armands Doķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta cena varētu turpināt palielināties un turēties augstā līmeni ilgāk, nekā gaidīts, uzskata "UBS" Āzijas tirgus eksperts Jeohs Čū Guans.

Piektdien zelta cena turējās ap 1950 dolāru līmeni, kas ir par aptuveni 28,5% augstāk nekā gada sākumā.

Eksperts uzsvēris, ka banka paaugstinājusi zelta cenas prognozi nākamajam gadam no 1850 līdz 2100 dolāriem par unci.

Cenas pieaugumu veicina vide, kurā saglabājas negatīvas procentu likmes, kā arī citi neskaidri faktori, tajā skaitā, gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas un pandēmijas turpināšanās.

"Zelts ir ļoti pievilcīgs portfeļa diversifikācijas instruments. Daudzi investori ir ieguldījuši naudu obligācijās un nekustamā īpašuma investīciju trastos, un zelts tiek uzskatīts par alternatīvu ieguldījumu līdzekli šiem instrumentiem," viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Bizness par sekundes simtdaļām

Jānis Strautiņš, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Neko nenozīmē!» Talsu uzņēmuma Marize nosaukumu skaidro tā īpašnieks Mārtiņš Mihņēvičs. Tomēr, pagriežot burtu «Z», tas pārveidojas par «N», un tādējādi nosaukums stāsta par saistību ar jūru, kas nav tālu no patiesības, tomēr nepasaka visu.

Talsos, Krišjāņa Valdemāra un Draudzības ielas krustojumā, atrodas neuzkrītoša vienstāva ēka. Necila ēka, celta no padomju baltajiem ķieģeļiem, tā nepaliek atmiņā. Tomēr ēkas ārējais veidols ir mānīgs, jo mājas saturs ir patiesi pārsteidzošs. Ēku pirms mazāk nekā gada iegādājās Mārtiņš Mihņēvičs. Pirms tam šeit darbojušies neskaitāmi auto servisi, bāzējusies ugunsdzēsēju biedrība. «Paskats bija šausmīgs,» nama stāvokli iegādāšanās brīdī atceras tā jaunais saimnieks. Telpas bija stāvgrūdām piedzīvotas ar lūžņiem. Īsā laikā Mārtiņš ēku sakārtoja – jumts vairs netek, izbetonētas grīdas, ievilkta elektrība, apkure, signalizācija. Sienu rotā no Korejas olimpiskajām spēlēm atvests milzīgs, košs plakāts, ko Mārtiņš saņēmis dāvanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Skaitļi ir nežēlīgi un satraucoši

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu pratības indeksam, ko janvārī publiskoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, būtu vajadzējis daudz vairāk saviļņot sabiedrisko domu un izraisīt lielākas diskusijas, nekā tas reāli notika.

Pieredzei no iepriekšējās krīzes, kad dienas laikā daudzi cilvēki palika bez darba un ienākumiem, būtu vajadzējis radīt būtisku uzkrāšanas prasmes pieaugumu, un tomēr – nekā. Taču skaitļi ir nežēlīgi un satraucoši – Latvijā joprojām teju puse – 48% – no iedzīvotājiem neveido nekādus uzkrājumus. Turklāt laikā kopš 2014. gada šī proporcija nav mainījusies. Savus izdevumus gadījumā, ja zaudētu ienākumus, 31% iedzīvotāju nespētu segt pat mēnesi (!). Vēl 30% varētu iztikt nedaudz vairāk kā mēnesi. Un tālāk?

Šiem datiem būtu jāuztrauc ne tikai finanšu iestādes, kam reizēm tiek piedēvēta savtīga ieinteresētība, bet arī valdību. Ko kaut vai nelielas krīzes gadījumā darīs šie cilvēki bez jebkādiem uzkrājumiem? Prasīs valdībai pabalstus un jaunas "simtlatnieku" programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Esi alkatīgs tad, kad citi ir bailīgi

Jānis Šķupelis, 18.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās pasaules finanšu tirgos dominē sarkanā krāsa, turklāt sevišķi nemierīgi lielākie tirgi izskatās dažu pēdējo tirdzniecības sesiju laikā. Interesanti gan ir tas, ka vairāki pasaules slavenākie un veiksmīgākie investori vienmēr norādījuši - izpārdošanas un krīzes gluži kā par spīti ir labākie brīži pirkumu izdarīšanai.

Piemēram, Barons Rotšīlds jau 18. gadsimtā mācīja: "Pērc, kad uz ielām ir asinis." Būtībā - nestabilāki periodi izmanīgajiem sniedz arī iespējas. Savukārt mūsdienu investoru leģenda "Berkshire Hathaway" vadītājs Vorens Bafets teicis – esi alkatīgs tad, kad citi ir bailīgi, un bailīgs tad, kad citi ir alkatīgi.

Protams, viens ir pateikt, bet otrs – reāli izdarīt. Vienmēr ir viegli teoretizēt, ka pie šādām nedienām arī tu iesi uz pilnu banku un būsi akciju pircējs, nevis pārdevējs. Realitāte gan bieži vien ir cita un būtiska daļa bravūras, pienākot šādiem momentiem, kad it kā ir iespēja balsot ar savu naudu (kura vienā mirklī draud izkust), lielākajai daļai pazūd. Patiesībā lielākajai daļai pastiprināta aktivitāte šādos brīžos arī nav ieteicama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis pandēmijas gads pagaidām veiksmīgs izrādījies virtuālajām valūtām. Populārākā šāda veidojuma - bitkoina - vērtība to maiņas vietās internetā palielinājusies aptuveni par 45% un pārkāpusi pāri apaļajai 10 tūkst. ASV dolāru atzīmei par vienu tās vienību.

Rezultātā "Bloomberg" apkopotā virtuālo valūtu kopuma "Galaxy Crypto" indeksa vērtība šogad palēkusies jau par 66%. Vairāku šādu virtuālo valūtu cenu pieaugums bijis pat vēl straujāks, ja salīdzina ar jau minēto bitkoinu.

Kopumā tādējādi tieši virtuālās valūtas cenu pieauguma ziņā šogad pagaidām bijis pats labākais aktīvs un tādējādi izgriezis pogas tradicionālākiem ieguldījumiem. Katrā ziņā virtuālajām valūtām pēdējos gados izveidojies savs fanu pulciņš, kas mēdz norādīt, ka šādas virtuālās valūtas ir gluži kā neizbēgama monetārā evolūcija. Bieži vien bitkoina entuziasti uzmanību vērsuši uz to, ka šis veidojums ir decentralizēts un pārskaitījumi ir anonīmi. Jāteic gan, ka, virtuālajām valūtām kļūstot nozīmīgākām, faktiski uzreiz palielinājās arī valdību centieni šo jomu kontrolēt un uzraudzīt. Tām par labu bieži vien nenāk arī dažādi skandāli, kas saistīti ar krāpniecību šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgiem ierēķinot patēriņa atjaunošanos, strauju ekonomikas lēcienu ārā no pandēmijas bedres, un valdībām un centrālajām bankām "stimulējot" kā no pārpilnības raga, šobrīd vērojams "gandrīz visa" cenu pieaugums.

Rezultātā strauji augstāk ceļo arī daudzu izejvielu cena, kur, piemēram, vara vērtība šīs nedēļas pirmajā pusē Londonas Metālu biržā gandrīz sasniegusi apaļo 10 tūkst. ASV dolāru atzīmi par tonnu. Varš tādējādi šobrīd ir dārgākais kopš 2011. gada. Jānorāda, ka vara tirgus bieži vien tiek uztverts kā globālās ekonomikas veselības barometrs. Tas tādēļ, ka šī metāla izmantošanas veidi ir ļoti daudz. Proti, ja ekonomiskā aktivitāte aug vai kaut vai pieņēmumi par ekonomiku kļūst optimistiskāki, tad ir cerības arī uz būtiski lielāku vara patēriņu.

Visiem apcerot pandēmijas beigas un centrālo banku naudas slūžām esot plaši atvērtām, šogad vara cena pieaugusi jau par ceturto daļu, bet kopš pagājušā gada sākuma tie ir jau visi 60%. Strauji cena pieaugusi ar pārējiem rūpniecībā plaši izmantotajiem metāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži pasaules lielākie investori ir tik ļoti satraukti par pasaules ekonomikas nākotni, ka ir nolēmuši pat piemaksāt valdībām par to, lai tās uzglabā viņu naudu, raksta BBC News.

Investori satraucas par bezvienošanās Brexit un tirdzniecības karu starp ASV un Ķīnu, tāpat arī par pieprasījuma kritumu Vācijā, kas ir Eiropas ekonomikas dzinējs.

Krīzes laikā investori parasti savu naudu iegulda tā saucamajos drošajos patvērumos, piemēram, zeltā, valdību parādzīmēs vai vecajā labajā skaidrajā naudā.

Taču lielie investori, piemēram, pensiju fondi, neuzskata, ka zelts ir pietiekami drošs, savukārt skaidru naudu tie neglabā. Tas licis viņiem ieguldīt valdību parādzīmēs, turklāt investori, pretēji ierastajai praksei, ir gatavi piemaksāt, lai tās turētu.

Valdības parādzīmes tiek emitētas, lai piesaistītu naudu dažādām vajadzībām, piemēram, lieliem infrastruktūras projektiem vai segtu valdības aizņēmumu. Viens no veidiem ir fiksēta termiņa parādzīmes, ar kuru palīdzību kompānijas un privātpersonas aizdod valdībām, kas par to ik gadu maksā konkrētu ienesīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu operatoru milži CME un Nasdaq jau šogad plāno ieviest "rīku", kas lauksaimniekiem un finanšu jomas spekulantiem ļaus izdarīt likmi uz ūdens cenas izmaiņām, liecina pieejamā informācija.

Tādējādi tiks likti pamati pirmajam šāda veida ūdens tirgum pasaulē, un nākotnē ļoti iespējama situācija, kad šis resurss preču biržā tiek mīts līdzīgi kā, piemēram, nafta, alumīnijs vai sojas pupiņas.

"Šeit jums būs pieejama vissvarīgākā prece pasaulē. Viss pārējais, izņemot ūdeni, jau šādā veidā tiek tirgots," "The Wall Street Journal" (WSJ) teic kompānijas "Veles Water" pārstāvji, kuri paziņojuši par ūdens cenas indeksa izveidi.

WSJ vēl raksta, ka šādi nākotnes ūdens piegāžu līgumi atainos šī resursa vērtību Kalifornijas štatā. Tie tikšot cenoti ASV dolāros, un cena būs "akru pēdās", kas ir aptuveni 1233 litri. Tiek rēķināts, ka tas ir tāds ūdens daudzums, kas nepieciešams, lai ar šo resursu nosegtu akru zemes pēdas dziļumā. Šāds "instruments" ļaušot lielajiem lauksaimniekiem apdrošināties pret straujām ūdens cenas izmaiņām. Tāpat līdz ar šādu tirdzniecību tas, šķiet, būs aktīvs, ko varēs pirkt visi citi tirgus dalībnieki uz jebkādu savu pieņēmumu pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru