Investors

Zelts šogad par 15% dārgāks; pallādijs dārdzības ziņā to pārspēj

Jānis Šķupelis, 30.12.2019

Jaunākais izdevums

Šis ir bijis labs gads dārgmetāliem, kuru cena preču biržās pārsvarā ceļojusi augstāk. Turklāt šī tirgus flagmanim – zeltam – veiksmīgas izvērtušās pašas šā gada beigas – dzeltenā dārgmetāla vērtība atkal pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei, un ir aktuāli paredzējumi, ka šis kāpums turpināsies arī 2020. gadā.

Kopš 2019. gada sākuma zelta cena ir pieaugusi vairāk nekā par 15%. Līdzīgus guvumus tādējādi guvuši arī visi tie investori, kas šajā periodā turējuši paša populārākā uz zelta cenas izmaiņām bāzētā biržā tirgotā fonda - SPDR Gold Shares (GLD) – daļas. Kopumā 2019. gads zeltam tā cenas dinamikas ziņā ir bijis labākais kopš 2010. gada.

Roku rokā ar akcijām

Šobrīd netiek minēts kāds viens pārliecinošs konkrēts faktors, kādēļ atkal vērojams zelta vērtības pieaugums. Pārsvarā tiek izcelta joprojām lielā neskaidrība, kas liek meklēt alternatīvas investīcijas un pieņēmumi, ka procentu likmes vēl ilgi saglabāsies ļoti zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar vērtspapīriem, kas to dara.

Vēl vairāki "Bloomberg" aptaujātie eksperti piebilst – daži šajā tirgū pēc nesenās trīs mēnešu konsolidācijas saskatījuši atlaides. Vēl septembra sākumā zelta cena bija iespējusi uzrausties līdz 1560 ASV dolāriem par unci.

Zelta cena šogad lielā mērā gājusi roku rokā ar akciju cenu palielināšanos. Tas ir pretēji tām teorijām un stratēģijām, kas paredz, ka šī dārgmetāla cenai būtu jāpieaug tad, kad palielinās riski un otrādāk (zelts bieži tiek izcelts kā drošais patvērums, par kuru investori atceras tad, kad pie apvāršņa savilkušies negaisa mākoņi).

"Pēc tik spēcīga gada, kur daudzu populārāko riska aktīvu cenu pieaugums mērāms ar divciparu skaitli (procentuālā pieauguma ziņā), šis, iespējams, ir labs brīdis, lai nedaudz "paspēlētu arī aizsardzībā". Sevišķi, ja vērtē to, ka zelts tiek tirgots ar nelielu atlaidi, ja salīdzina ar situāciju, kāda tā bija pirms pāris mēnešiem. Šis ir labs brīdis, lai, pērkot zeltu, hedžētos pēc ļoti spēcīgā akciju indeksu pieauguma," klāsta ASV finanšu uzņēmuma "XM" analītiķi.

Būtībā daudzi norāda, ka zelta cenu virs ūdens palīdz noturēt bažas, ka akciju tirgū ballīte mūžīga nebūs. Sevišķi, ja arī ekonomika uzrādīs pārliecinošākas sabremzēšanās pazīmes. Tāpat zeltam par labu var nākt noturīgāks ASV dolāra cenas sagurums (to daudzi prognozē jau ilgi).

Valdot šādam fonam, arī ASV investīciju bankas Goldman Sachs analītiķi izteikušies, ka pārskatāmā periodā zelta cenai var turpināt klāties visai labi.

"Mēs sagaidām, ka pēc zelta būs baiļu virzīts pieprasījums. To pamatos bažas par ekonomikas vēlīno ciklu, politiskā neskaidrība un liela attīstīto valstu mājsaimniecību vēlme krāt," teic šīs iestādes eksperti un piebilst, zelta vērtība tādējādi var aizsniegties līdz 1600 ASV dolāriem par unci.

Tie vēl piebilst - pieprasījumu pēc zelta var audzēt arī arvien plašākas diskusijas par Moderno Monetāro teoriju (Modern Monetary Theory). Tā paredz, ka nacionālā parāda lielums nav nozīmīgs ierobežojums tām valstīm, kas saistības emitē savā vietējā valūtā. ASV šāda teorija populāra ir vairāku Demokrātu partijas kreisā spārna politiķu vidū, kuri, piemēram, grib panākt ļoti dāsnu sociālo programmu finansēšanu. Kāda šāda, iespējams, astronomiski strauja parādu audzēšana būtu visai eksperimentāla padarīšana.

Plīsa burbulis

Ja vērtē visu apaļo desmitgadi, tad zeltam tā cenas izmaiņu ziņā klājies visai krāsaini.

Desmitgade zelta mijējiem ļāva gūt derīgu burbuļmācību jeb to, ka arī šis nosacītā drošā patvēruma aktīvs var piedzīvot ievērojamas cenu pārmērības. Vēl 2011. gadā dārgmetāla vērtība aizsniedzās gandrīz līdz 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Pēc tam tā cena līdz 2016. gadam gandrīz tikai saruka un teju paslīdēja zem 1000 ASV dolāriem par Trojas unci. Patiesībā arī agrāk – deviņdesmitajos un astoņdesmitajos gados bijuši periodi, kad zelts zaudēja ievērojamu daļu savas agrākās pirktspējas.

Dažkārt tiek spriests, ka ilgākā termiņā zelta iegādi drīzāk vajadzētu uztvert kā vērtības saglabāšanas, nevis peļņas iespēju. Tāpat zeltam tiek piedēvēta spēja apdrošināt pret inflācijas pieaugumu (zelta reputācija aizsargāt pret inflāciju gan arī radusies no pētījumiem, kas aplūko šī dārgmetāla sniegumu ļoti garā termiņā (īsākos termiņos – pat dažu desmitu gadu skatījumā – tas var nemaz nebūt tik izteikti).

Katrā ziņā, ja atceras par portfeļa diversifikāciju, tad ieguldījumi zeltā nebūt nav pati sliktākā izvēle (ir zināmas cerības, ka tā cena vismaz uzvedīsies atšķirīgi). Ieguldījumu dažādošana jeb visu olu nelikšana vienā groziņā ir vislabākās zāles, kā sevi pasargāt no riska.

Cena aug arī sudrabam, platīnam un ļoti strauji – pallādijam

Šis gads veiksmīgs ir bijis arī citiem dārgmetāliem. Kopš janvāra par 13,5% līdz 17,92 ASV dolāriem par unci palielinājusies sudraba cena. Tāpat par 15,5% līdz 954,5 ASV dolāru atzīmei par unci palēkusies platīna vērtība.

Pēdējos gados faktiski bez kādas konkurences, ja salīdzina ar vēl citām izejvielām, jāizceļ pallādija vērtības pieaugums. Šogad vien šī metāla vērtība palielinājusies vairāk nekā par 50% līdz 1877 ASV dolāru atzīmei par unci. Turklāt vēl decembra vidū pallādija cena pietuvojās 2 tūkst ASV dolāru atzīmei par unci.

10 gadu skatījumā pallādija vērtība ir pieaugusi par galvu reibinošiem 360%, kas izgriež pogas faktiski visām citām izejvielām. Katrā ziņā pagaidām pallādiju, kuru plaši izmanto auto ražošanas nozare, kāda gravitācija īsti neskar. Tas diezgan īsā laika posmā kļuvis vērtīgāks par zeltu. Daudzi šajā ziņā piesauc arī burbuli.

Šo metālu mēdz lietot benzīna un "hibrīdmotoros", kas nu tiek uzskatīti par videi pieņemamākiem. Labāki spēkratu katalizatori atbilst dominējošajam stāstam, ka nākotnē jādzīvo zaļāk. Tam komplektā – kā to redzam ar pallādija stāstu, gan nāk dārdzība. Šī metāla cena uzplaukumu piedzīvoja pēc Eiropas dīzeļa izmešu skandāla, kuru ievadīja "Volkswagen" šmaukšanās ar savu auto emisijām.

Katrā ziņā pieprasījums pēc pallādija jau gadiem pārsniedzis tā piedāvājumu, kas noplicinājis šī metāla uzkrājumus. Daudzas spekulācijas saistās, piemēram, ar Krievijas stratēģiskajiem pallādija uzkrājumiem. Vairāki eksperti uzskata, ka tie ir faktiski iztērēti, lai gan precīzi tas zināms nav.

Rezumējot - pallādija ražošana jau ilgi ir atpalikusi no pieprasījuma (deficīta stadijā šis tirgus esot jau kopš 2012. gada, raksta finanšu ziņu portāls "Barron's"). Šo metālu pasaulē galvenokārt iegūst Krievijā un Dienvidāfrikā (kopumā vien divās lielās raktuvēs). Tiek ziņots, ka abās šajās valstīs lielākai pallādija ieguvei šķērslis esot bijis nepietiekamas investīcijas.

Pallādijs ilgstoši ražotājiem bija lētā alternatīva. Proti, attīstoties tehnoloģijām, autoražotāji meklējuši veidus, kā motoros aizstāt tradicionāli krietni dārgāko platīnu (ar to pašu pallādiju). Vairāki nozares eksperti gan pauž pārliecību, ka šāds straujais pallādija cenas pieaugums mainīs to, kā šis dārgmetāls tiek izmantots. Piemēram, tas būs saistīts ar tiem pašiem automašīnu katalizatoriem, kuros platīnu vairs nebūs jēga aizvietot ar vēl dārgāku metālu.

Arī ekonomikai sabremzējoties, pēc šiem visai cikliskajiem metāliem pieprasījuma izaugsme varētu vairs nebūt tik pārliecinoša. Pallādija burbuli kādā brīdī var saplēst arī elektroauto uznāciens. Protams, īsākā termiņā un, iespējams, pat kādus dažus gadus nav izslēgts, ka pārmērības turpinās.

DB jau rakstījis - pallādija cenas pieaugumu gar ausīm nav laiduši garnadži. Dažādi ārzemju mediji ziņo, ka par populāru praksi zagļiem ir kļuvusi spēkratu katalizatoru nomontēšana/nozāģēšana ar mērķi tikt klāt kārotajam pallādijam, kas nu ir par 16% dārgāks nekā zelts.

"Quartz" ziņo, ka, piemēram, Apvienotajā Karalistē zagļi īpaši iecienījuši "BMW", "Audi" un "Volkswagen" katalizatorus, kurus tie pēc tam gaisā varot uzsist aptuveni par 400 ASV dolāriem (jo lielāks spēkrata motors, jo vairāk tur var atrast vērtīgos katalizatoru metālus). Tiesa gan, remonts šādu auto īpašniekiem esot pat septiņas reizes dārgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pallādija fenomens: pirkt vai pārdot?

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., Renesource Capital Finanšu tirgus vecākais analītiķis, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto gadu spēcīgā pallādija cenu kāpuma tendence ir kļuvusi par vēl vienu sensāciju dārgmetālu tirgū (iepriekšējā bija zelta un platīna cenu straujā diverģence, kas aizsākās 2015. gadā). Pallādija unces cenu kāpums kopš 2016.gada janvāra, kad pallādijs sasniedza savu zemāko atzīmi, veido 250% t.i. cenu kāpumu par 3.5 reizēm.

Turklāt 2018.gada decembrī pallādija unces cena pārsniedza zelta unces cenu (skat. attēlu nr. 1), un kopš tā laika pallādijs ir viens novērtīgākajiem starp četriem dārgmetāliem (zelts, sudrabs, platīns un pallādijs) pasaulē.

Attēls Nr. 1

Pallādija un zelta cenu dinamika pa mēnešiem

Neskatoties uz to, zelts savās īpašībās un daudzveidīgā pieprasījumā nepārprotami ir ievērojami “vērtīgāks” metāls, kas arī atspoguļojās gandrīz visu iepriekšējo periodu tā cenu dinamikā. Kā izņēmums tam bija tikai straujais pallādija cenu kāpums vairāku gadu garumā gadsimtu mijā (skat. attēlu nr.1), kam pieskarsimies gan nedaudz vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka centrālo banku un valdību šā brīža bezprecedenta ekonomikas stimuli kādā brīdī tomēr atdzīvinās inflāciju – turklāt neierasti lielu. Attiecīgi tie jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli straujāku tās pieaugumu.

Tieši zelts dažkārt tiek uztverts kā drošais patvērums - tas spējis pārdzīvot dažādas jukas, neskaitāmas devalvācijas un augošu inflāciju jeb - vēsturiski tas ir bijis reāls, fizisks aktīvs, kuram zināma vērtība saglabājusies pie jebkādas ekonomikas.

Neskaidrībai esot augstai un esot aktuāliem arī dažādiem spriedumiem par potenciālo cenu nestabilitāti, zelta cena kopš šā gada sākuma ASV biržā ir pieaugusi jau par 14% un sasniegusi 1750 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci. Jāņem arī vērā, ka šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai Rietumvalstīs procentu likmes paliktu zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar visiem tiem vērtspapīriem, kas to dara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma zelta vērtība preču biržā ir spējusi palielināties jau vairāk nekā par 100 ASV dolāriem līdz 1643 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Zeltam vēsturiski piedēvēta spēja saglabāt vērtību, apdrošinot, gan, piemēram, pret paaugstinātu neskaidrību par dzīvi nākotnē, gan inflācijas palielināšanos.

Lielā mērā šie faktori arī tagad turpina uzturēt investoru interesi par šo dārgmetālu.

Var svārstīties daudz un strauji

Kopumā zelta pircējiem noteikti būtu jāņem vērā, ka šī cēlā metāla vērtība, neskatoties uz tā nosacīto drošā patvēruma statusu, var piedzīvot visai ievērpjamas izmaiņas (kaut vai februāra beigās zelta vērtība nedēļas laikā saplaka vairāk nekā par 100 ASV dolāriem). Tādējādi zeltu par kaut kādu dižo miera ostu patiesībā uzskatīt būtu kļūdaini – periodiski pēdējo gadu laikā tā cena piedzīvojusi milzīgas un straujas izmaiņas - pat vienas tirdzniecības sesijas laikā.

Arī zelta mānijas ir nākoša un ejoša parādība, kas nozīmē, ka šī metāla cena var piedzīvot gan strauju izaugsmi, gan stagnāciju, gan spēju sabrukumu. Piemēram, zelta cena kopš 2018. gada rudens ir palielinājusies par trešo daļu. Tiesa gan, neskatoties uz šādu pieaugumu, tā joprojām atrodas 15% zem savas 2011. gada virsotnes. Pozitīvais gan ir tas, ka kopš šīs tūkstošgades sākuma zelta cena ir septiņkāršojusies, kas joprojām rada pamatu pieņēmumam, ka ilgākā termiņā šis joprojām paliek par vienu no veidiem, kā var mēģināt saglabāt savu uzkrājumu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaidrības plīvuram par dažādiem procesiem pasaulē esot paaugstinātam, šā gada pirmajā pusē viens no izteiktākajiem uzvarētājiem ir bijis zelts.

Dzeltenā dārgmetāla cena ASV preču biržā kopš gada sākuma ir pieaugusi par 16% un šobrīd pietuvojusies apaļajai 1800 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei. Kopumā šobrīd zelts preču biržā ir aptuveni par 250 ASV dolāriem dārgāks nekā tas bija decembra beigās. Zelta vērtībai augt palīdzējuši arī centrālo banku un valdību pēdējā laika "jaunie" bezprecedenta ekonomikas stimulēšanās pasākumi. Vērojamas spekulācijas, ka kādā brīdī tie varētu atdzīvināt pamatīgu inflāciju, kas krājējus var atstāt pie gluži vai pavisam sasistas siles.

Attiecīgi - daļa investoru jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli nepatīkamāku inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieli izaicinājumi ekonomikai nozīmē, ka vērojama augoša vēlme pasargāt savu jau esošo bagātību.

Jau ziņots – ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā.

Šajā ziņā var krietni pacelt latiņu un uzzināt ekspertu domas arī par to, kur šobrīd labāk nobāzēt līdzekļus miljona ASV dolāru apmērā. Interesanti ir tas, ka finanšu eksperti uz pārējo fona izceļ ieguldījumus zeltā, zemē, antīkajās monētās un pat vīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

"Izdevīgāk" nozāģēt katalizatoru, nevis zagt zelta ķēdi

Jānis Šķupelis, 17.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pallādija cenas skrējienu arvien augstāk, šķiet, nespēj apturēt nekas.

Šo metālu plaši izmanto benzīna un hibrīdauto katalizatoru ražošanā, kas tiek uzskatīti par videi pieņemamākiem. Labāki spēkratu katalizatori atbilst dominējošajam stāstam, ka nākotnē jādzīvo zaļāk. Tam gan komplektā nākusi arī dārdzība. Būtībā auto gāzu emisiju standarti kļūst arvien stingrāki, kas nodrošina pieprasījumu pēc tā paša pallādija, kura ieguve nemaz nav tik liela, ja salīdzina ar straujo pieprasījuma pieaugumu pēc tā.

Rezultātā šī metāla cena piecu gadu laikā ir palēkusies aptuveni par 200% un pietuvojusies 2,5 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Salīdzinājumam - zelta cena 14. februārī ASV preču biržā atradās pie 1583 ASV dolāru atzīmes par Trojas unci un arī zeltam pēdējie mēneši cenas dinamikas ziņā bijuši lieliski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dažiem būs labums, ja bruņosies un pakaros

Jānis Šķupelis, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt, ka pēc kara visi ir gudri. Tad nu, noslēdzoties kādiem zīmīgiem apaļiem atskaites periodiem, var atskatīties, kādiem aktīviem cenas pieauguma ziņā klājies vislabāk.

Kopumā 2019. gadā, neskatoties uz dažādiem ģeopolitiskajiem riskiem, cena strauji palielinājās ļoti daudziem finanšu aktīviem. Finanšu ziņu virsrakstos pārsvarā gozējas ASV akciju rekordi, lai gan daži no pašiem lielākajiem uzvarētājiem nākuši no tādām vietām, kur cenu pieaugumu tiem paredzēt bijis visai grūti un riskanti.

Krievija un GrieķijaViens no šādiem tirgiem ir, piemēram, Krievijas akcijas. To cena ASV dolāru izteiksmē 2019. gadā palēcās par veseliem 40% (Krievijas akciju RTS indeksa vērtība). Tik straujam kāpumam netraucēja ne Rietumvalstu rosīšanās sankciju frontē, ne Krievijas protesti.Pēdējos gados daudz kas mainījies nav, un šīs valsts ekonomikas nākotne ir atkarīga no notikumiem naftas tirgū. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent vērtība 2019. gadā bijusi visai stabila, un pašās gada beigās tā pat piedzīvoja visai strauju kāpumu. Tiesa gan, šobrīd straujāku naftas cenas kāpumu daudzi izejvielu eksperti savās prognožu kristāla bumbās nesaskata (īstermiņā paredzēt tendences naftas tirgū gan ir faktiski neiespējami).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl nesen varēja šķist, ka viens no uzvarētājiem uz visa šogad notiekošā fona varētu būt zelts. Galu galā tieši tam tradicionāli tiek piedēvēts drošā patvēruma statuss.

Gandrīz līdz marta pirmajai pusei tas arī nozīmēja, ka tirgus dalībnieki tīri labi sarod ar domu šo dārgmetālu iegādāties arvien dārgāk. Tāpat zelta vērtībai par labu nāca pieņēmumi par notiekošo procentu likmju frontē. Uz sagaidāmo nepatikšanu fona šīs likmes saruka, kas potenciāli lika domāt, ka zeltam būs vieglāk konkurēt par investoru naudu. Tiesa gan, vairākas pēdējās tirdzniecības sesijas bijušas tik trauksmainas, ka pagaisis arī patvērums zeltā.

Paspēlē visus guvumus

No šā gada sākuma līdz 9. martam zelta cena pasaules preču biržās bija pieaugusi aptuveni par 10% un tuvojās apaļajai 1700 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Tomēr kopš tā brīža dzeltenā dārgmetāla vērtība ir sarukusi par 200 ASV dolāriem jeb par 11,5%. Pagājušā nedēļa zelta cenai bija sliktākā vairāk nekā 30 gados, un rezultātā šī dārgmetāla vērtība gandrīz vienā mirklī paspēlējusi visus savus šā gada guvumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Covid-19 krīze – kas notiks ar eiro?

Jānis Dubrovskis, "Redgate Capital", 14.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir novedusi valstis pie lielākā šā gadsimta eksperimenta – valdības aktīvi ievieš kara darbībai pielīdzināmus pasākumus un dažādus brīvību ierobežojumus, savukārt finanšu jomā faktiski ir noņemtas "bremzes" visiem iepriekšējiem Eiropas Savienības budžeta deficīta ierobežojumiem. Šāda situācija var radīt pamatotas bažas arī par to, kas notiks ar pasaules ekonomiku, valstu valūtām un tostarp arī eiro.

Jāsaprot, ka šāda jauna eksperimenta rezultāti būs zināmi tikai pēc ekonomikas izaugsmes atsākšanās, un tikai tad arī varēs salīdzinoši novērtēt šobrīd pieņemtos lēmumus un atšķirīgās valstu pieejas pandēmijas draudu mazināšanā. Bet ir arī fakti un vēsturiska pieredze, kas ļauj izteikt pamatotas prognozes.

Aplūkojot ekonomisko un finanšu situāciju pirms pandēmijas sākšanās, tā kopumā attīstījās veiksmīgi. Lielākos izaicinājumus un neskaidrību radīja ASV prezidenta Donalda Trampa mēģinājumi strauji izmainīt starptautiskās tirdzniecības noteikumus ar galvenajiem valsts tirdzniecības partneriem. Tendences finanšu sektorā liecināja, ka pasaules lielāko ekonomiku centrālās bankas (Eiropas Centrālā banka, ASV Federālā rezervju sistēma u. c.) varētu mazināt vai pat atcelt stimulējošo monetāro politiku un paaugstināt procentu likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas centrālā banka kopš decembra, kad tā atsāka iegādāties zeltu, savas rezerves papildinājusi par gandrīz 100 tonnām, raksta Bloomberg.

Augustā Ķīnas zelta rezerves sasniedza 62,45 miljonus unču, salīdzinot ar 62,26 miljoniem unču iepriekšējā mēnesī. Pārvēršot tonnās, augustā rezerves papildinātas par 5,91 tonnu, bet šajā gadā - par aptuveni 94 tonnām.

Zelta stieņa cena patlaban ir tuvu sešu gadu augstākajai atzīmei, jo centrālās bankas samazina bāzes procentu likmes. Pēdējā laikā arī centrālās bankas papildina savas zelta rezerves, tādējādi veicinot cenas pieaugumu. Australia&New Zealand Banking Group eksperti prognozē, ka šāda tendence turpināsies arī tuvākajos gados.

Ķīnas gadījumā pieprasījumu pēc zelta veicina tirdzniecības karš, bet Krievijas vēlmi papildināt savas dārgmetālu rezerves - piemērotās sankcijas. «Tāpat, augot politiskajai un ekonomiskajai neskaidrībai, zelts piedāvā labu nodrošinājumu, un tādēļ centrālo banku vidū arī nākotnē būs pieprasīts,» norāda bankas analītiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos šobrīd pārsvarā tiek apspriesti riski ekonomikas izaugsmei. Ja tautsaimniecība solās būt mazasinīgāka, tad tas, visticamāk, nozīmēs arī mazāku vajadzību pēc naftas.

Tās piedāvājumam, neskatoties uz samērā nesenajiem šīs resursa ieguvējvalstu centieniem to ierobežot, uz jauno izaicinājumu fona esot lielam, cena planē arvien zemāk. Šīs nedēļas vidū pasaules naftas tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas Brent - nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā noslīdēja līdz 53,3 ASV dolāriem par barelu, kas ir zemākā cena vairāk nekā gada laikā.

Nav izslēgts, ka tuvākajā laikā naftas cenas kritums turpināsies un tepat aiz stūra ir arī apaļā 50 ASV dolāru par barelu atzīme. Kopš savām pagājušā mēneša sākuma virsotnēm melnā zelta vērtība ir sarukusi jau par 22,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļa uzkopšana ir visai intīms pakalpojums, tāpēc svarīgi iemantot klientu uzticību.

SIA "Zelta birste" īpašniece Eva Beriņa teic, ka klienti ne vienmēr vēlas, lai viņu māju uzkopj kaimiņiene, tāpēc ir gatavi maksāt par to, lai cilvēks mērotu 50km līdz darba veikšanas vietai. "Mēs ļoti nopietni uztveram konfidencialitāti. Šis ir tik intīms pakalpojums! Cilvēks ieiet tavā guļamistabā - kur vēl intīmāk? Tāpēc klientiem ir jāspēj mums uzticēties. Mani darbinieki ir mans zelts," viņa uzsver.

E. Beriņa novērojusi, ka cilvēki izvērtē, par ko viņi maksā un novērtē nopirkto laiku, ko var veltīt ģimenei. Viņa uzskata, ka visaugstākā godalga ir tā, ka ir ģimenes, kur kopš uzkopšanas pakalpojuma izmantošanas vīrs ar sievu vairs nestrīdas. "Ja spēju sasniegt šādu rezultātu, tad es un manas meitenes ir īstajā vietā," tā viņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cena jau kādu brīdi atrodas aptuveni turpat, kur tā bija pirms šī tirgus septembra šoka

Septembra vidus naftas tirgus šoks, ja vērtē šī resursa cenas izmaiņu, nu izskatās nedaudz sagremots. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā šo otrdien atradās pie 59 ASV dolāru atzīmes par barelu. Tas ir aptuveni turpat, kur tā bija pirms uzbrukumiem Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai. Tādējādi jāsecina, ka cena visai strauji planējusi zemāk pēc tam, kad tā septembra vidū sesijas laikā palēcās par piekto daļu un paviesojās virs 70 ASV dolāriem par barelu. Šobrīd naftas cena no tā brīža augstākajiem punktiem ir atkāpusies par 18%.

Iespējams, var secināt, ka mūsdienās, kad melnais zelts globālā apmērā tiek iegūts papilnam un valstu naftas uzkrājumi ir gigantiski, pat dramatiski piegāžu traucējumi nespēj šī resursa vērtību augstu noturēt ilgstoši. Tirgus pēdējos gados vēl ir sadzīvojis gandrīz ar pilnīgu Venecuēlas naftas ieguves sabrukumu un Irānas šī resursa eksporta apstāšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajos fondu tirgos negaiss nav pārgājis arī šīs nedēļas beigās. Rezultātā daudzi nozīmīgākie pasaules akciju tirgi ieslīdējuši tā saucamajā korekcijas stadijā, kas nozīmē vadošā tirgus cenu indikatora samazināšanos kopš nesenajām augstienēm vismaz par 10%.

Ja kritums šādos tempos turpināsies, tad tepat aiz stūra var izrādīties arī tā saucamais "lāču tirgus", par ko tiek saukta cenu samazināšanās vismaz par 20%.

Pretendents uz buļļa nokaušanu

Nepārtraukts pasaules nozīmīgākā akciju tirgus - ASV - pieaugums jeb buļļu tirgus turpinās jau gandrīz 11 gadus. Tas to padara par pašu garāko šādu pieauguma periodu vēsturē. Vistuvāk lāču tirgus stadijai šis tirgus šajā periodā, šķiet, nonāca 2018. gada beigās, kad S&P 500 indeksa vērtība no iepriekšējām virsotnēm līdz saviem decembra zemākajiem punktiem bija sarukusi par 19,8%. Tomēr – vismaz tehniski, neskatoties uz šādu visai pamatīgu akciju cenu planēšanu zemāk, lāču tirgus stadija vērojama nebija, un tam sekoja vēl krietni lielāks cenu kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 25.04.2020

Vismaz šobrīd nav pazīmju, ka šis naftas tirgum būs vien īstermiņa šoks un pārskatāmā nākotnē cenu haoss beigsies.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu tirgū notikumi attīstījušies gluži kā no kādas neiedomājamas fantastikas grāmatas vai kinofilmas, ieņemot svarīgāko notikumu pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

1. Nafta atzīmējas zem nulles

ASV aprīļa otrajā pusē fiksēta situācija, ka melnā zelta pārdevēji piemaksā pircējiem, lai tie tikai paņem pretī šo resursu. Vismaz šobrīd nav pazīmju, ka šis naftas tirgum būs vien īstermiņa šoks un pārskatāmā nākotnē cenu haoss beigsies. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) rēķina, ka pandēmija no pasaules naftas pieprasījuma šomēnes, ja salīdzina ar pagājušā gada aprīli, varētu būt nocirpusi gandrīz 30 miljonus barelu dienā. Tādējādi pasaulē naftas pārprodukcija joprojām ir milzīga un ir pieņēmums, ka šo resursu ātri vien vienkārši trūks, kur uzglabāt.

Pēdējā laikā ļoti zems ir arī daudzu "uzticamāko" valdību obligāciju ienesīgums. Daļēji tas liecina par lielu finanšu tirgus dalībnieku pieprasījumu pēc drošības. Šajā tirgū gan milzīgas intervences, uzpērkot parādus, veic centrālās bankas. Tāpat spīd drošais patvērums zelts, kura cena īstermiņā var tuvoties 1800 ASV dolāriem par Trojas unci. Piemēram, investīciju bankas "Bank of America" eksperti izteikušies, ka ASV Federālo rezervju sistēma "zeltu drukāt nevar" un paredz šī metāla vērtības pieaugumu līdz trīs tūkstošiem ASV dolāru par Trojas unci. Pagaidām pretējais vērojams lielākajos akciju tirgos. Kopš marta otrās puses cenas tajos pieaugušas par 25%. Akciju mijēji ignorē katastrofālos ekonomikas datus un acīmredzami cer uz to un gatavi riskēt, ka sliktākais ir aiz muguras un milzīgās centrālo banku un valdību ekonomikas stimulēšanas programmas pasargās no nelabvēlīgu scenāriju materializēšanās. Signāli tirgos ir pretrunīgi, un to, kam galu galā būs taisnība, rādīs vien laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ūdens industrijas uzņēmumu akcijas investoriem nesušas labu peļņu

Jānis Šķupelis, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules iedzīvotāju skaitam nemitīgi augot, pieeja dažiem resursiem vēlamajā apjomā var kļūt arvien ierobežotāka. Kādu laiku tādējādi tiek apspriests nākotnes ūdens pieejamības jautājums.

Skaidrs ir tas - ja cilvēki gribēs dzīvot, būs jāturpina dzert. Ūdens ir būtiska ikdienas sastāvdaļa, un tas tiek izmantots bezgala daudzos dažādos citos procesos, piemēram, elektrības ražošanā, visu veidu lauksaimniecībā utt. Daži norādījuši, ka nākotnē ūdens būs gluži vai zilais zelts, kam nav aizvietotāja. Tādējādi zināmas perspektīvas tiek sastatītas ar šīs industrijas uzņēmumu veikumu. Pieprasījumu pēc ūdens mazākā mērā ietekmē arī procentlikmju līmenis vai patērētāju gaumes maiņa. Turklāt ūdens patēriņš mēdz augt, ja palielinās iedzīvotāju labklājības līmenis.

Ātri uzmetot aci pasaules kartei, nevarētu teikt, ka ūdens pieejamība būtu problēma – tas klāj aptuveni 70% zemeslodes. Tomēr tiek rēķināts, ka sāls­ūdens, kuru nevar ne dzer, ne lietot lauksaimniecībā, veido 97% no šiem krājumiem. Dažkārt tiek izcelts, ka cilvēka patēriņam pieejams vien procents no pasaules ūdens krājumiem. Turklāt ar tīru ūdeni sevišķi lielas problēmas ir attīstības un jaunattīstības valstīs. Piemēram, Ķīna ūdens pieejamību un tā kvalitātes uzlabošanu nosaukusi par vienu no savas piecgades mērķiem. Būtībā ūdeni, gluži kā tas ir ar zeltu vai naftu, var uzskatīt par izejvielu. Pēc tā ir milzīgs pieprasījums, bet ne visur tas ir nepieciešamajā apmērā. Tādējādi, lai nodrošinātu ūdeni augošajai cilvēku masai, šīs nozares virzienā, visticamāk, turpinās plūst investīcijas. Apvienotās Nācijas lēš, ka cilvēku skaits 2050. gadā var tuvoties 10 miljardiem. Šajā pašā laikā saldūdens rezerves, visticamāk, paliks statiskas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gads aktīvu pārvaldniekiem solās būs sarežģīts, jo iespējama ļoti dažādu scenāriju piepildīšanās.

Lai cik paradoksāli tas arī izklausītos, 2020. gads tādējādi var izrādīties ļoti labs vai ļoti slikts finanšu tirgiem, spriež Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Balstīts vien uz cerībām

Viņš izceļ, ka pagājušais gads bijis neparasts no vairāku aspektu puses. "Mēs piedzīvojām globāli sliktākos makroekonomikas datus kopš 2008. gada finanšu krīzes. Daudzi indikatori liecināja, ka recesijas risks ir augsts. Neuzlabojās arī akciju tirgus fundamentālie parametri - globāli uzņēmumu peļņas pieaugums apstājās un daudzas kompānijas savas nākotnes prognozes pārskatīja uz leju. Šajā pašā laikā akciju indeksi ir plaukuši visa gada garumā, uzrādot spēcīgāko sniegumu kopš 2009. gada. Arī citu aktīvu, piemēram, parādzīmju un izejvielu cena ir pieaugusi. Iemesli tam, kāpēc varējām novērot pretrunīgu attīstību finanšu tirgos, pretēji finanšu teorijai un līdzīgām vēsturiskām situācijām, šobrīd jau ir skaidrāki. Tirgus ticēja, ka nodrošinot papildus likviditāti un zemākas procentu likmes, centrālās bankas spēs novērst ekonomikas recesiju, un pat atjaunot veselīgu pieaugumu. Investori arī cerēja, ka tiks atrisinātas tirdzniecības nesaskaņas starp ASV un Ķīnu, kas samazinās neskaidrību un atjaunos labvēlīgus apstākļus globālās tirdzniecības izaugsmei. Tamdēļ, mūsuprāt, viss akciju cenu pieaugums 2019. gadā bija balstīts uz cerībām par to, kas notiks ar globālo ekonomiku 2020. un 2021. gadā," uzskata Luminor speciālists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmējam Gombergam Igaunijā piespriests cietumsods par nodokļu mahinācijām tirdzniecībā ar zeltu

LETA, 29.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmējam Jevgenijam Gombergam Igaunijā piespriests cietumsods par nodokļu mahinācijām darījumos ar zeltu, ziņo Igaunijas mediji. Laikraksts «Postimees», atsaucoties uz avīzi «Aripaev», vēsta, ka Harju apriņķa tiesa atzinusi Gombergu un viņa Igaunijas uzņēmumu «Deoro Trade» par vainīgu liela apmēra nodokļu mahinācijās darījumos ar zeltu.

Gombergam piespriests četru gadu cietumsods, taču reāli viņam ieslodzījumā būs jāpavada divi mēneši. Pārējais soda termiņš ir nosacīts, un Gombergs to varēs pavadīt brīvībā, ja vien četru gadu pārbaudes laikā nepastrādās citu noziegumu.

Savukārt uzņēmumam «Deoro Trade» tiesa nolēmusi noteikt 3,2 miljonu eiro naudassodu, kas jāsamaksā pa daļām 12 mēnešu laikā. Spriedumu var pārsūdzēt. TV3 raidījums «Nekā personīga» 2016.gadā skaidroja, ka šajā lietā izmantota krāpšanas shēma, kurā sākumā persona legāli nopērk investīciju zeltu, ko ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) neapliek, jo 99,9.proves zelts ir naudas ekvivalents. Zelta stieņus pārkausē par zemākas proves zeltu un par darījumiem ar tādu dārgmetālu PVN jau ir jāmaksā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ir tāda interese, naudu mūsdienās iespējams nobāzēt pat kvalitatīvos alkoholiskos dzērienos, kur šajā ziņā populārākie, šķiet, ir ieguldījumi vīnā.

Tas var nozīmēt, ka, piemēram, ar interneta starpniecību tiek nopirkti kādi kvalitatīvi šādi dzērieni, kuri tad tiek glabāti speciālās noliktavās. Cerība ir, ka galu galā to vērtība palielināsies, kas ļaus gūt peļņu.

Jāteic gan, ka pēdējā laikā investīciju klases vīnu kopumam cenu izmaiņu ziņā nav klājies diez ko labi. London International Vintners Exchange (Liv-Ex) 100 indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, 12 mēnešu skatījumā ir sarukusi par 3%. Tas šiem vīniem ir sliktākais gads kopš 2014. gada, kad Ķīna ziņoja par cīņu pret korupciju, kas aizliedza amatpersonām dāvināt dažādas dārgas dāvanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".

Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas 

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm...

Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".

Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).

Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.

Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.

Krievija izskatās sagatavota

Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.

Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.

Izjuks viss OPEC?

Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.

Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.

OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Triljonus vērtais tirgus eksperiments

Žanete Hāka, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par savu finansiālo neatkarību jādomā ik brīdi, un arī periodos, kad finanšu tirgos ir lielākas svārstības, var atrast pievilcīgus ieguldījumus, stāsta bankas “BlueOrange” Klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors Pauls Miklaševičs.

Finanšu tirgi pēdējo mēnešu laikā bijuši kā amerikāņu kalniņi - piedzīvots kritums un pēc tam atkal kāpums, turklāt dažādu starptautisko analītiķu prognozes par turpmāko tirgus virzību atšķiras. Tas gan nenozīmē, ka brīvie līdzekļi jāglabā neieguldīti, līdz pienāks stabilāki laiki.

“Krīzes laikā tirgi gāzās tā, it kā pasaule ietu uz galu, svārstības martā bija nežēlīgas, un tās bija pat lielākas nekā 2008.gada krīzes laikā, taču pēc tam gan tirgi atkal pieauga, neskatoties uz to, ka ekonomikas dati vēl uzrādīja pesimistisku ainu. Tas kārtējo reizi atgādina, ka tirgus skatās uz priekšu,” uzsver P. Miklaševičs. “Tu nevari būt veiksmīgs investors, ja skaties tikai uz to, kas ir acu priekšā. Tirgus vienmēr skatās uz nākotni, tādēļ ieguldot jābūt pacietīgam. Mēs izmantojām krīzi un akciju tirgus kritumu, lai iegādātos tādas kompānijas, kuras var turēt desmit gadus,” viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Bizness par sekundes simtdaļām

Jānis Strautiņš, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Neko nenozīmē!» Talsu uzņēmuma Marize nosaukumu skaidro tā īpašnieks Mārtiņš Mihņēvičs. Tomēr, pagriežot burtu «Z», tas pārveidojas par «N», un tādējādi nosaukums stāsta par saistību ar jūru, kas nav tālu no patiesības, tomēr nepasaka visu.

Talsos, Krišjāņa Valdemāra un Draudzības ielas krustojumā, atrodas neuzkrītoša vienstāva ēka. Necila ēka, celta no padomju baltajiem ķieģeļiem, tā nepaliek atmiņā. Tomēr ēkas ārējais veidols ir mānīgs, jo mājas saturs ir patiesi pārsteidzošs. Ēku pirms mazāk nekā gada iegādājās Mārtiņš Mihņēvičs. Pirms tam šeit darbojušies neskaitāmi auto servisi, bāzējusies ugunsdzēsēju biedrība. «Paskats bija šausmīgs,» nama stāvokli iegādāšanās brīdī atceras tā jaunais saimnieks. Telpas bija stāvgrūdām piedzīvotas ar lūžņiem. Īsā laikā Mārtiņš ēku sakārtoja – jumts vairs netek, izbetonētas grīdas, ievilkta elektrība, apkure, signalizācija. Sienu rotā no Korejas olimpiskajām spēlēm atvests milzīgs, košs plakāts, ko Mārtiņš saņēmis dāvanā.

Komentāri

Pievienot komentāru