Investors

"Izdevīgāk" nozāģēt katalizatoru, nevis zagt zelta ķēdi

Jānis Šķupelis, 17.02.2020

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Pallādija cenas skrējienu arvien augstāk, šķiet, nespēj apturēt nekas.

Šo metālu plaši izmanto benzīna un hibrīdauto katalizatoru ražošanā, kas tiek uzskatīti par videi pieņemamākiem. Labāki spēkratu katalizatori atbilst dominējošajam stāstam, ka nākotnē jādzīvo zaļāk. Tam gan komplektā nākusi arī dārdzība. Būtībā auto gāzu emisiju standarti kļūst arvien stingrāki, kas nodrošina pieprasījumu pēc tā paša pallādija, kura ieguve nemaz nav tik liela, ja salīdzina ar straujo pieprasījuma pieaugumu pēc tā.

Rezultātā šī metāla cena piecu gadu laikā ir palēkusies aptuveni par 200% un pietuvojusies 2,5 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Salīdzinājumam - zelta cena 14. februārī ASV preču biržā atradās pie 1583 ASV dolāru atzīmes par Trojas unci un arī zeltam pēdējie mēneši cenas dinamikas ziņā bijuši lieliski.

Katrā ziņā fakts nu ir tāds, ka pallādijs ir dārgāks par zeltu. Interesanti, ka visai naski šādu tendenču pamanīšanā ir bijuši garnadži, kuri, šķiet, nu no zelta ķēdīšu piesavināšanās pārslēgušies uz auto katalizatoru nomontēšanu/nozāģēšanu un tālāk – mēģinājumiem iegūto dārgmetālu par pāris simtiem "naudiņām" pārdot metālu uzpircējiem.

"Financial Times" raksta – ja 2015. gadā Londonā tika fiksētas 867 auto katalizatoru zādzības, tad 2019. gadā tie bijuši jau 8248 šādi gadījumi (Londonas policijas dati). Tas mudinājis cilvēkus sākt iegādāties iekārtas, kas apgrūtina zagļu varēšanu tikt pie kārotā pallādija, kas ir spēkratos.

Pēdējā laikā ik palaikam ticis piesaukts pallādija cenas burbulis. Patiesībā gan šī metāla cenas kāpums izskatās visai pamatots. Pieprasījums pēc pallādija jau gadiem pārsniedzis tā piedāvājumu, kas noplicinājis šī metāla uzkrājumus. Daudz spekulāciju saistās, piemēram, ar Krievijas stratēģiskajiem pallādija uzkrājumiem. Vairāki eksperti uzskata, ka tie ir faktiski iztērēti, lai gan precīzi tas zināms nav.

Rezumējot - pallādija ražošana jau ilgi ir atpalikusi no pieprasījuma (deficīta stadijā šis tirgus esot jau kopš 2012. gada, rakstījis finanšu ziņu portāls "Barron's"). Šo metālu pasaulē galvenokārt iegūst Krievijā un Dienvidāfrikā (kopumā vien divās lielās raktuvēs; pallādijs parasti ir blakusprodukts platīna un niķeļa ieguvei). Tiek ziņots, ka abās šajās valstīs lielākai pallādija ieguvei šķērslis esot bijis nepietiekamas investīcijas.

Arī pārskatāmā nākotnē visā pasaulē nav redzami tādi projekti, kas paredzētu būtisku pallādija ieguves pieaugumu. Līdzīgi kā tas ir ar pallādiju - pasaulē šobrīd vērojams arī, piemēram, rodija iztrūkums.