Vismaz zemāks izejvielu rēķins 

Koronavīrusa izplatīšanā ar jaunu sparu likusi bažīties par pasaules tautsaimniecības veikumu, kurš jau tā dažos pēdējos ceturkšņos nav bijis tas pārliecinošākais. Ja pasaules ekonomika kļūs gausāka, tad tas neko labu nesola daudzu izejvielu pieprasījumam.

Jānis Šķupelis, 05.2.2020

Straujāk ASV preču biržā sarukusi, piemēram, sojas pupiņu cena - kopš 10. janvāra par 6,7%.

Foto: pixabay.com

Piemēram, nu tiek spriests par to, cik liela negatīva ietekme vīrusam varētu būt uz Ķīnas ekonomikas aktivitāti.

Strauji pēdējo dienu laikā zemāk ceļojusi populārāko industriālo metālu cena. Tas ir saprotams, jo Ķīna ir atbildīga aptuveni par pusi no kopējā to patēriņā. Šis īpatsvars kopš iepriekšējās SARS epidēmijas, kas skāra šo valsti 2002. gadā, ir dubultojies. Līdz ar šādu situāciju - jebkuri ilgāki Ķīnas ekonomikas traucējumi būtiski iespaidos šo tirgu.Pagaidām nomanāmas aplēses, ka Ķīnas izaugsme vīrusa ietekmē šajā ceturksnī varētu būt aptuveni par procentpunktu zemāka. Grūti gan paredzēt to, vai šāda lēnāka izaugsme pēc tam būs noturīga parādība. Lielākajā daļā Ķīnas provincēs noteikti dažādi ierobežojumi, kas skar plašu nozaru klāstu. Vairākās vietās apturēta arī celtniecība.

Lētāki metāli

Notiekošo visai labi ataino metālu cenu grafiki. Metālu tirgus flagmaņa - vara - populārāko piegāžu līgumu vērtība Londonas preču biržā kopš janvāra vidus ir sarukusi par 10%.

"20200205-0850-varsartboard-1-4x.png"

Tāpat preču biržās cena samazinājusies alumīnijam, cinkam, niķelim, alvai, svinam un dzelzs rūdai (Ķīna lielu daļu no šiem sev vajadzīgajiem resursiem importē). Jāpiebilst, ka vara cenas dinamika jau tā pēdējā laikā nav bijusi diez ko pārliecinoša.

Tas tādēļ, ka ekonomika daudzviet izskatās visai mazasinīga. Dažkārt tiek norādīts, ka par kopējās tautsaimniecības veselības stāvokli priekšlaicīgi liecina tas, kas notiek rūpniecisko metālu tirgū. Piemēram, lai uzceltu māju vai saražotu automašīnu, ir nepieciešams varš. Tāpat daudzu citu reālu fizisku lietu radīšanā nepieciešams cinks, alumīnijs, alva un citi metāli. To izmantošanas veidi mērāmi tūkstošos un, ja kaut kas nelāgs sāk notikt ar to cenām, tad tas var liecināt par dažādu tautsaimniecībai svarīgu sektoru bremzēšanos.Tādējādi runājot par pasaules ekonomikas stāvokli, varam tiek piedēvēts gluži vai "daktera" statuss.

Proti, ja vara cena buksē, tad aug aizdomas par kopējās tautsaimniecības veselību un neadekvātu riska aktīvu cenu līmeni. Ne velti tendences vara tirgū arī vēsturiski visai precīzi pareģojušas recesiju un pēc tam aktuālo izaugsmes ciklu iestāšanos (jeb lielos tautsaimniecības pagrieziena punktus). Diemžēl pēdējo divu gadu tendences liecina, ka vara cena buksē.Daudziem jau bez visa koronavīrusa bija bažas, ka, ASV mainot savu tirdzniecības politiku, lielākā mērā varētu ciest tieši Ķīnas tautsaimniecība, kurai jau tā pirms tam bija savi izaicinājumi (piemēram, izaugsmes bremzēšanās).

Būtībā metālus pārdod visi tie investori, kas saistībā ar Ķīnas ekonomiku pārskatāmā termiņā neparedz kaut ko īpaši spožu. Tāpat jau kādu laiku visai bēdīgi bijuši daudzu tautsaimniecībai nozīmīgāko reģionu ražošanas dati. Pagaidām privātais patēriņš ir bijis noturīgs, lai gan tas var būt vien laika jautājums, kad ražošanas sektora saaukstēšanās (cerams, ne kāda smagāka slimība) inficēs patēriņu.Daudz kas būs atkarīgs no pašas Ķīnas varas iestāžu varēšanas ierobežot vīrusa izplatīšanos. Jo ilgāk epidēmija turpināsies, jo tam būs lielāka negatīva ietekme gan uz Ķīnas, gan tādējādi visu pārējo globālo tautsaimniecību. Pagaidām redzams tas, ka finanšu tirgi dažādos novērtējumos ierēķina pieaugušos riskus. Protams, kādus apokaliptiskākus scenārijus ir faktiski neiespējami ievērtēt, piemēram, to, ka vīrusa izplatīšanos tomēr neizdodas iegrožot.

Nafta kritusi jau par 20%

Notiekošais spēji ietekmējis arī melnā zelta tirgu. Vēl janvāra sākumā, palielinoties atklāta militāra konflikta iespējamībai Tuvajos Austrumos, Brent jēlnaftas cena Londonas preču biržā uz brīdi pietuvojās 70 ASV dolāriem par barelu. Kopš tā brīža tā ir sarukusi jau vairāk nekā par 20% līdz 54,8 ASV dolāriem par barelu.

"20200205-0850-brentartboard-1-4x.png"

Tātad nafta ieslīdējusi tā saucamajā "lāču tirgus" stadijā, ko raksturo cenu samazināšanās no iepriekšējām augstienēm vismaz par 20%.Ne velti pamatīgu satraukumu paudusi arī Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija (OPEC), kura nupat paziņojusi par sapulces sasaukšanu, lai spriestu par to, kā Āzijas vīrusa izplatīšanas varētu ietekmēt pieprasījumu pēc melnā zelta un kādus soļus vajadzētu spert, lai uz šādu situāciju sniegtu atbildi.

Pieejamā informācija liecina, ka OPEC līdere Saūda Arābija, lai balansētu naftas piedāvājumu ar pieprasījumu un celtu tās cenu, vēlas tālāku ieguves kvotu cirpšanu. Tiesa gan, par šādu piedāvājumu mazāk entuziastiska ir Krievija, ar kuru OPEC pēdējā laikā saskaņo savus lēmumus (kopā šis veidojums tiek dēvēts par "OPEC+")."Ņemot vērā naftas cenas mežonīgo kritumu un haosu, ko tas var nozīmēt šī resursa ieguvējvalstu finansēm, izskatās, ka viņi [OPEC] neuzskata, ka tiem būtu pieejama tāda greznībā kā laiks," Bloomberg spriež, piemēram, RBC Capital Markets izejvielu eksperti. Tiek spekulēts, ka OPEC līdz brīdim, kad koronavīrusa krīze būs pagājusi, varētu nolemt savu naftas piedāvājumu apcirpt vēl par 500 tūkst. bareliem dienā.

Bloomberg ziņo, ka Ķīnā degvielas patēriņš ir sarucis aptuveni par piekto daļu (jeb trīs miljoniem bareliem dienā). Tas ir milzīgs apmērs, ja ņem vērā to, ka daudzi analītiķi šogad sagaidīja pasaules naftas patēriņa pieaugumu aptuveni par 1%. Šobrīd tas globālā mērogā tiek rēķināts uz 100 miljoniem bareliem vidēji dienā. Sevišķi apdraudēts šobrīd izskatās pieprasījums, piemēram, pēc aviācijas degvielas.

Lēmumi par naftas ieguves aizturēšanu pēdējos gados ir visai smagi. Tas būtībā nozīmē, ka karteļa biedri zaudē tirgus daļu visiem tiem melnā zelta ieguvējiem, kurus nesaista kāda apņemšanās kopējā tirgū balansēt piedāvājumu ar pieprasījumu. Pārsvarā tiek skaidrots, ka tirgus daļu aizņem ASV slānekļa naftas ieguvēji, lai gan to dara arī, piemēram, Norvēģija un Brazīlija. Būtībā pasaulē strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - ja viena valsts vai valstu grupa apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējos gados izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis.

Vēl 2018. gada beigu daļā Brent naftas piegāžu līgumu cena Londonā saruka vairāk nekā par 40%. Šo kritumu lielā mērā izdevās apstādināt tieši OPEC un Krievijas sadarbībai, kā rezultātā no naftas tirgus piedāvājuma dienā tika «izņemti» 1,2 miljoni barelu. Savukārt pagājušā gada nogalē tika lemts, ka ar šo samazināto kvotu tomēr nav pietiekami - OPEC+ kopējie melnā zelta ieguves apmēri uz papīra tika apcirpti vēl par papildu 500 tūkstošiem bareliem dienā. Tātad - lai neriskētu ar naftas pārpalikumu un zemu cenu, kopā no tirgus līdz šim bija paredzēts izņemt 1,7 miljonus barelus naftas. Raugoties uz šā brīža diskusijām un drīzāk - naftas cenas grafiku - arī ar šo neseno soli var nebūt pietiekami.

Pēdējo dienu laikā krīt arī vairāku pārtikas izejvielu cena. Ķīnas ekonomikas "pievēršanās" liek domāt, ka var ciest arī to patēriņš. Straujāk ASV preču biržā sarukusi, piemēram, sojas pupiņu cena - kopš 10. janvāra par 6,7% līdz 8,84 ASV dolāriem par bušeli.

"20200205-0850-sooyartboard-1-4x.png"

Interesanti, ka pēdējās dienās pesimisms ir rimies akciju tirgū. Aktuāli spriedumi par to, ka nesenais riska aktīvu cenu kritums šajā tirgū radījis zināmu telpu atlaidēm. Daži tādējādi pauž pārliecību - tad, kad parādīsies ziņas, ka jaunu saslimšanas gadījumu skaits ar minēto vīrusu bremzējas, cenas atkal atsāks noturīgāku kāpumu. Pagaidām gan "vīrusa stabilizēšanās" vēl izskatās tīta miglā.

Tevi varētu interesēt

Ķīnas speciālais administratīvais reģions Makao, kas zināms arī kā kazino lielpilsēta, koronavīrusa...

Turpinot cīņu ar nāvējošo koronavīrusu, Ķīnas pilsētā Uhaņā, no kurienes sākās bīstamās...

Šobrīd atliek vien spekulēt, cik liela būs koronavīrusa ietekme uz Ķīnas un...

Eiropas un Āzijas akciju biržās ceturtdien bija kritums, bet Volstrītā akciju cenas...

Pasaules Veselības organizācija (PVO) ceturtdien izsludinājusi starptautisko ārkārtas situāciju...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Pasaules biržās otrdien pieauga akciju cenas, mazinoties bažām par Ķīnas koronavīrusa uzliesmojuma...

Jau kādu laiku Rietumvalstīs var runāt par negatīvu likmju laikmetu. Tas nozīme,...

Biržu indeksi ASV un Eiropā pirmdien pieauga pēc piektdienas krituma, bet naftas...

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā...

Šobrīd atliek vien spekulēt, cik liela būs koronavīrusa ietekme uz Ķīnas un...

Tā saucamā "Janvāra barometra" hipotēze paredz to, ka gada pirmais mēnesis ir...

Eiropas un Āzijas akciju biržās ceturtdien bija kritums, bet Volstrītā akciju cenas...

Finanšu pasaule tradicionāli lielu uzmanību pievērš tam, ko dara šīs jomas slavenības. Šajā...

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pārsvarā pieauga, jo "Apple" un vairāku...

Pasaule mainās, un pēdējos gados savu uzvaras gājienu turpina tā saucamā e-sporta...