Vakar Aizkrauklē, iekšpagalmā starp Jaunceltnes ielas 31. un 35. māju, iedzīvotāju sapulcē tikušies divu pretējo «nometņu» iedzīvotāji — pensionāri pieprasa, lai no jauna izvietotās šūpoles tiktu aizvāktas vai pārceltas tālāk no mājas, bet māmiņas ar bērniem vēlas, lai tās paliktu turpat un bērniem būtu, kur spēlēties, vēsta reģionālais medijs Staburags.

«Aizvakar pie manām durvīm zvanīja kāda pensionāre, kura vāca parakstus par šūpoļu aizvākšanu vai pārcelšanu uz citu vietu,» stāstījusi četrgadīgo dvīnīšu Annas un Daces māmiņa Inese Pedere. «Pensionāri savāca 19 parakstu un iesniedza Aizkraukles novada domē. Kopā ar citu bērnu māmiņām arī mēs nolēmām vākt parakstus. Par šūpoļu atstāšanu parakstījās 30 cilvēku, lielākoties ģimenes ar bērniem, un arī mēs savu iesniegumu iesniedzām pašvaldībā. Vecās šūpoles bija tuvu mājai, tās demontēja, bet jaunās ir tālāk, apmēram 25 metrus no mājas. Novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs nolēma sarīkot iedzīvotāju tikšanos. Aizvaino tas, ka pensionā­riem prioritāte ir kaķi, smird gan kāpņutelpa, gan viņu dzīvokļi, šajā jautājumā viņi citu vēlmes neņem vērā, bet bērnus viņi uzskata par iznīcināmu sugu. Varbūt mēs viņiem varētu noorganizēt latviešu valodas kursus? Viņi latviski neprot, un es aiz cieņas ar viņiem runāju krieviski. Arī saviem bērniem mācīju ar kaimiņu tanti sasveicināties krieviski. Bet tagad meitenēm ar viņu visa draudzība vējā, jo tā ir tante, kas negrib šūpoles. Pensionāriem ir mazmazbērni, bet arī viņiem nav, kur spēlēties,» sūdzējusies sieviete.

«Posta paši iedzīvotāji - apzīmē sienas, lauž kāpņu telpu durvis, pat spogulis no lifta kabīnes nozagts. Nesen manai pastkastītei izskrūvēja slēdzeni - kam tas vajadzīgs? Esmu zvanījusi policijai, man atbild - noķeriet pie rokas! Bet vai man jāvaktē?» gaužas pensionāre Ruta, kura Rīgas domei (RD) piederošajā sociālajā mājā Ulbrokas ielā 13 dzīvo jau divus gadus, raksta laikraksts Diena.

Viņa atklājusi, ka, pēc septiņu gadu gaidīšanas ieejot savā jaunajā vienistabas dzīvoklī, bijusi ļoti laimīga, jo iepriekš mitinājusies kādā uz sagrūšanas robežas esošā namā Āgenskalnā: «Piešķirtais dzīvoklis ir silts, saulains, par apkuri pagājušajā mēnesī bija jāmaksā tikai divdesmit pieci eiro. Arī rajons ļoti labs - daudz veikalu, blakus pļaviņa.» Tomēr pensionētā kundze atzinusi, ka arī te nav labuma bez ļaunuma: «Tik skaistas mājas, bet kādi cilvēki dzīvo! Dzer, lamājas, smēķē kāpņu telpās. Traucējoši kaimiņi ir gandrīz katrā stāvā.»

Pusdienlaika pastaigā devusies pensionāre Silvija Dienai arī paudusi apmierinātību ar savu vienistabas mitekli, īpaši uzteicot virtuves plānojumu, tomēr arī viņa esot spiesta samierināties ar daudziem trūkumiem. «Grīdā ir ļoti lieli caurumi - plāksnes nav kārtīgi salīmētas, šausmīgi pūš no logiem. Tajā pašā laikā dzīvoklī ir pārāk karsti - man kā sirds slimniecei naktīs jātur vaļā logs, pat ja radiatori pagriezti uz minimālo,» sūrojusies pensionāre un atklājusi, ka arī viņai kaimiņos dzīvojot skaļi svinētāji, kuru iedzeršanas ievelkoties līdz pat rītam. Taču policiju kundze saukt nemēdz. «Vai tas ko mainīs?» viņa nopūtusies.

Policija aicina iedzīvotājus brīdināt vecmāmiņas un vectētiņus par krāpnieci, kas piektdien, uzdodoties par acu ārsti, sirmgalvei nozaga zelta gredzenu un naudu. Lai zādzību veiktu nepamanīta, sieviete iepilināja kundzei acīs it kā acu pilienus.

Piektdien, 12. oktobrī kāda 1920. gadā dzimusi kundze devās mājās no Rīgas Centrāltirgus. Sabiedriskā transporta pieturā ar kundzi iepazinās kāda sieviete. Sarunas laikā svešā sieviete no sirmgalves uzzināja, ka viņa dzīvo viena un viņai ir problēmas ar redzi.

Svešiniece, uzzinot par redzes traucējumiem, paziņoja, ka viņa ir acu ārste un labprāt aizbrauktu pie sirmgalves uz dzīvokli, lai veiktu tur speciālu procedūru redzes uzlabošanai. Pensionāre, neko ļaunu nenojaušot, piekrita piedāvājumam un uzaicināja svešinieci uz savu dzīvokli.

Dzīvoklī krāpniece kundzei acī iepilināja it kā ārstējošus acu pilienus un teica, ka pilienu iedarbībai esot jāuzsien uz acīm apsējs un jānogaida pusstunda. Kamēr pensionāre gaidīja zāļu iedarbību, krāpniecei bija iespēja netraucēti pārmeklēt dzīvokli.

Labu gribošā pensionāre, kura lolotu Jēzus Kristus fresku pārvērta par mērkaķa tunikā attēlu, sākusi pārdot savus mākslas darbus eBay, ziņo metro.co.uk.

Sesīlija Gimeneza šogad pievērsa sev uzmanību saistībā ar centieniem atjaunot 200 gadus senu mākslas darbu. Taču darba rezultāts pārsteidza vai drīzāk šokēja visu pasauli.

Kritika gan nav mazinājusi pensionāres pārliecību par viņas spējām - 80 gadus vecā sieviete savu jaunāko darbu izlēmusi pārdot ar populārās izsoļu vietnes palīdzību.

Spānijas pensionāre, kas, gribēdama atjaunot 19. gadsimta Jēzus fresku, to pārvērta par pērtiķa attēlu, nu pieprasa divus tūkstošus eiro – naudu, ko baznīca iekasējusi no tūristiem, kas vēlējušies redzēt sabojāto mākslas darbu, vēsta npr.org.

Kundze, kurai jau pāri 80, ir gatava tiesāties ar baznīcu un jau ir nolīgusi advokātus, lai pierādītu savu taisnību. Tāpat zināms, ka arī baznīca gatavojas tiesas prāvai ar juristu palīdzību.

Jau rakstīts, ka darbs Ecce Homo, ko radījis gleznotājs Eliass Garsia Martinezs, baznīcā atradies vairāk nekā simts gadus, taču aptuveni 80 gadus vecā Sesīlija Gimeneza to nolēmusi atjaunot, jo gleznu bija bojājis mitrums. Saskaņā ar kultūras jomas amatpersonu sacīto sievietei bijuši vislabākie nodomi. Pati pensionāre apgalvo, ka saņēmusi atļauju no priestera darba veikšanai. Tomēr tagad reiz atzītais portrets tagad līdzinās mataina pērtiķa, kas tērpies tunikā, attēlojumam.

Pēdējo dažu dienu laikā Rīgas policisti konstatējuši vairākus gadījumus, kad krāpnieki piezvana pensionāram un mēģina iestāstīt, ka radiniekam ir noticis nelaimes gadījums un situācijas atrisināšanai nepieciešama nauda.

Vienā no šiem gadījumiem pirmdien ap pusdienlaiku kādai Ādažu iedzīvotājai zvanīja vīrietis, kurš, runājot krievu valodā, teica, ka viņas dēls Sanktpēterburgā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu ar cietušajiem un ka ir nepieciešama nauda, lai atrisinātu radušos situāciju. Tā kā sievietes dēls patiešām dzīvo Sanktpēterburgā, viņa noticēja krāpniekam un piekrita iedot naudu.

Krāpnieks ar 1934. gadā dzimušo sievieti sarunāja tikšanos tās pašas dienas vakarā pulksten 19.00 Rīgā, Matīsa ielā pie tirdzniecības centra Bērnu pasaule. Tikšanās laikā pensionāre atdeva vīrietim savus iekrājumus 4000 latu apmērā un vīrietis apsolīja, ka ar dēlu viss būs kārtībā. Vēlāk sirmgalve atklāja, ka ar dēlu viss ir kārtībā un ka nelaimes gadījums nemaz nav noticis, tādēļ viņa vērsās policijā.

Par kukuļu jeb tā dēvēto pateicību došanu ārstiem un citiem publiskā sektora pārstāvjiem turpmāk draudēs kriminālatbildība. Šāds lēmums nenoliedzami ir pareizs, jo principā tas novērš attieksmi, ka kukuļņēmēji ir sliktie, bet devēji – cietušie.

Pārsvarā gadījumu tas ir abpusēji izdevīgs process. Piemēram, ārsts saņem nelegālus papildu ieņēmumus, bet viņa pacients var rēķināties, ka viņa pozīcija rindā uz nepieciešamo ķirurģisko operāciju ievērojami uzlabosies. Turklāt princips, ka kriminālatbildība var tikt piemērota arī kukuļdevējam, itin veiksmīgi jau darbojas attiecībā uz Ceļu policijas darbu. Tomēr šeit ir viens otrs «bet», kurus vajadzētu gan ņemt vērā...

Vispirms jau jāteic, ka saistībā ar pieminēto Ceļu policijas darbu ļoti vienkāršā veidā tika panākts, lai policists tiešām ziņotu par kukuļdevēju, nevis turpinātu no viņa ņemt dienišķos «piecīšus» – tika izstrādāta sistēma, ka policijas darbiniekam tiek piešķirta prēmija par katru aizturēto kukuļdevēju. Pamatprincips elementārs – policists turpina saņemt papildu ienākumus pie algas, bet nu jau legālā veidā. Un šajā kontekstā tad arī rodas būtiskākais jautājums – interesanti, kā likumdevējs, pieņemot attiecīgo lēmumu, ir plānojis pieķert «pateicību» devēju ārstam?! Vienīgā iespēja – ja ārsts vēršas policijā, lai ziņotu par pacientu, kurš viņam atnesis aploksni ar naudu. Pilnīgi bezcerīgi! Lielākoties «pateicības» tiek dotas ārstiem, kuru darbība ir orientēta uz to saņemšanu. Tātad runa ir par cilvēkiem, kuri grib tikt pie lielāka naudas daudzuma savā kabatā, nevis izpelnīties uzslavas no likumsargiem par korupcijas apkarošanas veicināšanu Latvijas Republikā. Diez vai atradīsies arī kāda trešā persona, jo šāda veida darījumi parasti notiek ārstu kabinetos, nevis slimnīcu gaiteņos, kuros mudž no slimniekiem, viņu apmeklētājiem un medicīniskā personāla.

Aprēķins, vienkārši pateicība vai savā ziņā drošības sajūtas nopirkšana ar domu, ka nu ārsts izturēsies labāk, savu darbu veiks rūpīgāk - šie ir iemesli, kāpēc laikraksta Diena aptaujātie pacienti dod ārstiem naudu aploksnēs, pabāž zem dokumentu kaudzītes vai ieslidina kabatā. Lai gan situācija ir uzlabojusies un šādu gadījumu esot mazāk, tomēr nav grūti atrast pacientus, kas to uztver kā pilnīgu normu, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Un arī, pēc viņu stāstītā, reti kurš ārsts šādu «paldies» atraida. Taču nav arī tā, ka ārsts bieži prasītu pats - tā ir pacienta vēlme, kurai «dāvanas» saņēmējs nepretojas. Tikmēr Veselības ministrijā uzskata, ka situācija uzlaboties varētu, ieviešot e-veselību, taču diez vai tas izslēgtu pacientu lielo vēlmi teikt «paldies».

Laikā, kad pensionāre Aiva vēl pati aktīvi strādājusi medicīnā gan ātrajā palīdzībā, gan ambulatorajā pieņemšanā, vecāka gadagājuma cilvēki vienmēr centušies kaut ko ielikt kabatā un Aiva līdz asarām kategoriski atteikusies pacientu doto naudu pieņemt. «Tas bija manī ieaudzināts, ka ņemt no otra cilvēka samaksu par pakalpojumu nevar - tas bija kaut kas ārkārtējs. Tad viņi man nesa ziedus, dāvināja konfektes. Uzskatīju, ka šīs lietas ir nevainīgs uzmanības apliecinājums, un tās es pieņēmu.»

Lai arī iztikas minimums, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ir ap Ls 170-180 mēnesī, izdzīvot ar zemākiem ikmēneša ienākumiem spiesti daudzi Latvijas pensionāri, raksta laikraksts Diena.

«Vai kādreiz varēšu saņemt cilvēka cienīgu pensiju?» laikrakstam jautājusi Jelgavas pensionāre Elza (vārds mainīts). Viņa patlaban esot spiesta samierināties ar ikmēneša pensiju Ls 76.

Elza (64) līdz aiziešanai pensijā nostrādājusi 29 gadus, bet rezultātā nav nopelnījusi pat ne pusi no iztikas minimuma.

Ja darba stāžs nesasniedz 30 gadus, tad tiešām pensija var būt ļoti maza, sacījusi Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aina Verze. Senioriem, kam darba stāžs ir tāds kā Elzai - no 21 līdz 30 gadiem -, minimālais vecuma pensijas apmērs pat nesasniedz Ls 70 mēnesī, apstiprinājusi Labklājības ministrija. Mazo pensiju saņēmēji varot cerēt vienīgi uz pensiju indeksāciju, kas diemžēl iesaldēta līdz 2013. gada beigām. «No 2014. gada paredzēts indeksēt visas pensijas reizi gadā, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu,» informējusi M. Kupče. Pensionāru federācija gan pieprasot atjaunot pensiju indeksāciju jau no nākamā gada. «Uzskatām, ka mazās pensijas - līdz 300 latiem mēnesī - jāindeksē jau 2013. gadā. Pārējie var gadu pagaidīt,» domā A. Verze.

Kamēr lielākā daļa cilvēku 2013. gada iestāšanos sagaidīja ar ballītēm un uguņošanu, kāda pensionāre Francijas ziemeļos pavadījusi šo nakti viena un ieslēgta lielveikalā, ziņo BBC.

73 gadus vecā sieviete veikalā sajutusi vājumu un devusies uz tualeti. Taču, no tās iznākot, viņa atklājusi, ka veikalā vairs nav neviena cilvēka un tas ir slēgts.

Saskaņā ar Francijas mediju vēstīto viņa vairākas reizes iedarbinājusi trauksmes signālu un pavadījusi nakti, klīstot pa veikala ejām, bet neviens nav ieradies viņu glābt.

Otrdien no rīta personāls viņu atradis ļoti nogurušu, un sieviete aizvesta uz slimnīcu veselības pārbaudei. Viņa bija mēģinājusi pagulēt lielveikala personāla telpās, bet neesot bijušas liecības, ka sieviete būtu ņēmusi kādus produktus no veikala plauktiem.

Tuvojas Liepājas lolojuma - koncertzāles Lielais dzintars - atklāšanas koncerts. Atklāšanas koncertos lētās biļetes jau beigušās, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Gaidāmais Berlīnes Filharmonijas orķestra stīgu kvinteta koncerts 18. oktobrī kamerzālē apmeklētājiem izmaksā no 30 līdz 50 eiro. Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķu koncerts 17. oktobrī izmaksās no 15 līdz 20 eiro. Savukārt Lielā dzintara atklāšanas koncerta biļešu cenas ir robežās no 10 līdz 75 eiro. Biļešu paradīzes kasēs lēto biļešu vairs nav. Šobrīd tiem, kuri vēlēsies baudīt atklāšanas koncertu, jārēķinās ar vismaz 30 eiro lielu tēriņu, noskaidrojis Kursas Laiks.

Aptaujājot liepājniekus, cilvēki ar vidusmēra un zemiem ienākumiem atliek koncertzāles apmeklējumu uz laiku pēc tās atklāšanas. Daži jau izpētījuši, ka Ziemassvētku koncerti būs pieejami par 10 eiro. «Es nevaru atļauties maksāt 30 eiro, lai kā gribētu. Tas ir par dārgu. Meitiņa man jau pastāstīja, ka Ziemassvētku programma būs lētāka, tad arī aiziešu to brīnumu apskatīties,» stāsta uz ielas sastapta pensionāre.

Kāda igauņu pensionāre lietus dēļ nav tikusi pie jaunas pannas, tomēr viņai izdevies laimēt 328 tūkst. eiro (aptuveni 230 tūkst. Ls), vēsta vietējie mediji.

63 gadus vecā kundze vēlējās palikt anonīma, tomēr piekritusi intervijai vietējam laikrakstam. Viņa stāstīja: «Es nebiju plānojusi tajā dienā spēlēt kazino. Devos uz tirdzniecības centru, lai iegādātos jaunu pannu, tomēr sākās lietus un es un mans vīrs no tā glābāmies kazino».

Priecājoties par veiksmīgo kazino spēli, pensionāru pārim aizmirsies gājiena mērķis, un panna tā arī palikusi nenopirkta.

Pāris plāno laimēto naudu tērēt, ceļojot pa pasauli, vēsta laikraksts Maaleht.

Jūrmalas deputāti ar pilnu sparu atsākuši vēlēšanu kampaņu, dāvinot dāvanu kartes, cirka biļetes un pat zirņus.

« Pie ieejas sarīkojumā visus stingri reģistrēja un izsniedza Rimi dāvanu kartes piecu Ls vērtībā. Bija saraksts, kurā visi bija reģistrēti pēc alfabēta. Mums paskaidroja, ka visiem ir jāparakstās, jo jāatskaitās par karšu izlietojumu būšot G.Truksnim,» stāsta pensionāre Irēna Augustova. Jāatzīmē, ka vairums manis aptaujāto veco cilvēku par šādu sarīkojumu nemaz nezināja. Arī Jūrmalas domes priekšsēdētājs, joprojām bezpartejiskais Gatis Truksnis sakās maz zinām par šo pasākumu.

Rīkojušies sociālie darbinieki

Kā atzina Jūrmalas domes Labklājības pārvaldes vadītāja Laima Grobiņa, tad pilsētā ir aptuveni 14 tūkstoši pensionāru, kuri darbojas dažādās biedrībās, uz minēto „piecīšu” pasākumi tikuši aicināti aktīvākie. «Galdi, mūzika un dāvanu kartes kopā izmaksāja vairāk kā četrus tūkstošus Ls, kā to bija lēmusi dome, mūsu darbinieki strādāja par velti. RIMI kartes dāvinājām, jo RIMI veikali ir jūrmalniekiem pieejami,» skaidro pasākuma rīkotāja pašvaldības aģentūras Sociālais aprūpes centrs vadītāja Agita Bērzupe.

Valsts policija ir saņēmusi informāciju par vairākām personām, kuras, izmantojot, pensionāru lētticību, nozog naudu. Vakar 87 gadus vecai kundzei ļaundari nozaguši 1200 eiro.

Vakar Rīgas Zemgales iecirknī vērsās 1928. gadā dzimusi kundze, kurai no dzīvokļa nozagta nauda. Viņa policistiem pastāstīja, ka Pārdaugavā pie viņas piebraukusi tumšas krāsas automašīna BMW. Personas, kas tajā atradās, jautāja, kā nokļūt konkrētā adresē. Kundze svešiniekiem norādījusi virzienu. It kā cenšoties palīdzēt, svešinieki piedāvājuši kundzi aizvest uz mājām. Tuvojoties pensionāres dzīvesvietai, svešinieki lūguši sievietei izmantot labierīcības. Kundze atsaucās uz svešinieku – viena vīrieša un divu sieviešu – lūgumu. Sarunas laikā ļaundari bija noskaidrojuši vietu, kur pensionāre glabā iekrāto naudu, un, novēršot viņas uzmanību, nozaguši 1200 eiro. Iekrājumu zādzību cietusī kundze pamanījusi tikai vēlāk.

Vecāka gadagājuma draudzes locekle satriekusi Spānijas kultūras amatpersonas ar savu mēģinājumu atjaunot Jēzus Kristus fresku, ziņo BBC.

Darbs Ecce Homo, ko radījis gleznotājs Eliass Garsia Martinezs, baznīcā atradies vairāk nekā 100 gadus, taču aptuveni 80 gadus vecā Sesīlija Gimeneza to nolēmusi atjaunot, jo gleznu bija bojājis mitrums. Saskaņā ar kultūras jomas amatpersonu sacīto sievietei bijuši vislabākie nodomi.

Pati pensionāre apgalvo, ka saņēmusi atļauju no priestera darba veikšanai. «Priesteris to zināja! Viņš zināja! Kā kaut ko tādu varētu darīt bez atļaujas? Viņš to zināja!» teikusi S. Gimeneza.

Izrādījies, ka dāņiem nav bail no pārtikas, kurai beidzies derīguma termiņš: veikals Kopenhāgenā, kas izpārdod pārtikas pārpalikumus, ir tik populārs, ka atvērta jau otra šāda tirdzniecības vieta, ziņo thelocal.dk.

«Ir lieliski, ka pārtika tiek, nevis izmesta, bet pārdota,» stāstījusi kāda studente, rādot olīveļļas pudeli, kuru iegādājusies par 20 kronām (2,70 eiro).

«Vai nav brīnišķīgi?» sajūsminās pensionāre Olga, rādot saldumus, kurus dāvināšot mazbērniem Ziemassvētkos. Saldumi varot «stāvēt simts gadus, jo tajos ir cukurs».

Dānijā pārtikas ar beigušos derīguma termiņu pārdošana ir likumīga, ja vien tas ir skaidri norādīts un tā nerada apdraudējumu veselībai.

Visus produktus ziedo ražotāji, uzņēmumi un vietējie veikali, tos savāc projekta Wefood darbinieki, no kuriem visi ir brīvprātīgie. Veikala peļņa tiek ziedota labdarībai.

Pirms gada Spānijā kādas pensionāres sabojātā Jēzus Kristus freska kļuvsi par vienu no populārākajiem tūrisma galamērķiem visā valstī, atzinušas amatpersonas.

Sesīlija Gimeneza pērn augustā ieguva plašu publicitāti, kad neveiksmīgi centās atjaunot Borhas pilsētas baznīcā esošo gleznotāja Eliasa Garsia Martineza Ecce Homo (Redziet, cilvēks) – fresku, kurā attēlots Jēzus Kristus. Pensionāres darba rezultātu vietējie mediji raksturoja kā pērtiķi tunikā, un tas kļuva par interneta sensāciju.

Kā atklājušas varasiestādes, gada laikā neveiksmīgo pensionāres restaurācijas mēģinājumu apskatījuši aptuveni 400 tūkstoši cilvēku, kas kopumā, lai darbu apskatītu, samaksājuši 50 tūkstošus eiro. Tie ziedoti labdarībai.

Pilsētas varasiestādes iecerējušas izmantot pensionāres neveiksmīgi restaurētā darba popularitāti arī turpmāk. S. Gimeneza noslēgusi līgumu ar pilsētas varasiestādēm, kura ietvaros darbs tiks izvietots uz dažādiem suvenīriem – šķīvjiem, šķiltavām, pastkartēm u. c.

«Līgsti taksi – turi acis vaļā,» tāds vienkāršojot ir starptautiskās lidostas Rīga vēstījums ārvalstu tūristiem, kuri ierodas Latvijā. Pie bagāžas saņemšanas ārzemniekus sagaida informatīvs video, tālāk seko plakāti ar aicinājumu aplūkot izcenojumus uz taksometru durvīm.

Līdzīgi rīkojas policija, kad vairs netiek galā ar kabatas zagļiem. Izplata paziņojumus, ka pilsētā nav droši un cilvēkiem kādu brīdi pašiem rūpīgāk jāseko savām kabatām. Vairums to dara, tomēr vienmēr atradīsies kāds, kuram jānoklausās: «Mēs taču tev teicām. Pats vien esi vainīgs!»

Ir otrs aspekts – ziņas par iespējamām nepatikšanām izplatās ātrāk, ja tās skar daudzus un tiek izziņotas. Uz brīdi atcerēsimies Imantas pedofila tvarstīšanas laiku, kad uz visiem stūriem rēgojās bērnu izmantotāja fotorobots. Stāsts ir par to, ka šie plakāti ātri padarīja nervozus teju visus Rīgas iedzīvotājus. Cilvēki sāka aizdomīgi uzlūkot jebkuru vīrieti, kurš viens pats pastaigājās. Mammas nelaida bērnus spēlēties pagalmos, līdz varmāka tika notverts. Pēc notveršanas sabiedrības stress neizzuda vienā dienā.

Kopumā pats optimistiskākais Latvijas iedzīvotājs ir students, kurš ģimenē runā latviešu valodā, kura mēnesī nopelna 351-700 latus un dzīvo Rīgā vai Pierīgā, liecina EPSI Baltic pētījums.

Savukārt pesimistiskākais Latvijas iedzīvotājs ir Latgalē dzīvojoša krievu pensionāre, kuras pensija ir mazāka par 200 latiem mēnesī, secināts pētījumā.

Saskaņā ar ikgadējo pētījumu, ko veic EPSI Baltic, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju noskaņojums par uzlabojumiem valsts ekonomiskajā situācijā 2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, nav kļuvis pozitīvāks. Novērtējums sasniedz 29 no iespējamajiem 100 punktiem Igaunijā un Lietuvā, bet 28 punktus Latvijā. Turklāt vairāk nekā 30% Igaunijas respondentu, 38% Latvijas respondentu un 34% Lietuvas respondentu ir pārliecināti, ka ekonomiskā situācija valstī nemaz neuzlabosies un varbūt pat pasliktināsies. Knapi 3% respondentu katrā valstī ir pozitīvi noskaņoti un atbildēja, ka ekonomiskā situācija stipri uzlabosies.

Latu maiņa pret eiro rit visā Latvijā. Visintensīvāk jauno valūtu savā īpašumā iedzīvotāji iegūst pasta nodaļās. Valsts akciju sabiedrības «Latvijas Pasts» ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja Gundega Vārpa informējusi, ka šā gada pirmajā darbdienā, 2. janvārī, Latvijas 302 pasta nodaļās pret eiro samainīts vairāk nekā viens miljons latu, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Pasta nodaļās valsts reģionos, kur nav pieejami banku pakalpojumi un bankomāti, latus pret eiro bez maksas mainīs līdz 31. martam.

«Bauskas Dzīve» noskaidrojusi, ka daudz darba ir arī pastniekiem. Bauskas novada Gailīšu pagasta Uzvaras pasta nodaļas operatore Nadežda Mereščenkova atteikusi, ka nav laika runāt, jo jāapkalpo rindā stāvošie klienti. Pensionāre no Gailīšu pagasta Aļina Mūrniece skaidrojusi, ka degošas vajadzības pēc eiro neesot. Atnākusi uz pastu samainīt latus pret eiro, lai redzētu, kāda izskatās jaunā nauda.

Arī Vecumnieku novada Stelpes pasta nodaļas vadītāja Rudīte Pelūde sacījusi, ka esot daudz darba, iedzīvotāji nākot cits pēc cita, taču maiņas naudas pietiekot.