Nodokļi

Viņķeles vīrs saņem vairāk nekā tūkstoš latu lielu pensiju

Dienas Bizness, 09.11.2012

Jaunākais izdevums

Labklājības ministres Ilzes Viņķeles vīrs, 1952. gadā dzimušais Juris Viņķelis jau kopš 2009. gada beigām sācis saņemt pensiju, kuras apjoms pērn ir bijis virs tūkstoš latiem mēnesī. Turīgā pensionāra skaidrojums par savu veiksmes stāstu ir vienkāršs - «pensija aprēķināta pēc veiktajām iemaksām sociālajā apdrošināšanas fondā - atbilstoši LR normatīvajiem aktiem».

Pietiek.com vēsta, ka pašreizējā Rīgas domes deputāta J. Viņķeļa amatpersonas deklarācija vēsta, ka pensiju viņš sācis saņemt jau 2009. gada beigās, būdams vēl tikai 57 gadus vecs. Turklāt pensijas apjomi ir bijuši ievērojami.

Portāls raksta, ka 2009. gadā J. Viņķeļa ikmēneša pensijas apmēri nav precīzi nosakāmi, jo viņa amatpersonas deklarācijā norādīts tikai tas, ka reizē ar 16 tūkstošiem latu Rīgas pašvaldības maksātā algā un 521 lata pabalstu no Aizsardzības ministrijas viņš pensijā saņēmis 2930 latus. Taču viņa amatpersonas deklarācija nav par pilnu 2009. gadu.

Toties jau 2010. gadā kopā J. Viņķelis pensijā saņēmis jau iespaidīgu summu – 17,3 tūkstošus latus jeb vidēji 1,4 tūkstošus latus mēnesī, raksta Pietiek.com. Savukārt pērn saņemtās pensijas apjomi bijuši mazāki, taču vienalga ievērojami – 13,5 tūkstoši latu vai vidēji 1,1 tūkstoši lati mēnesī.

Portāls uzsver, ka labklājības ministres vīrs spējis nodrošināt sev Latvijas apstākļiem iespaidīgu pensiju, kas vairāk nekā pieckārt pārsniedz vidējās pensijas līmeni, turklāt devies pensijā ievērojami ātrāk par oficiālo pensionēšanās vecumu.

Atsaucoties uz Pietiek aicinājumu «sniegt īsu, bet pietiekamu skaidrojumu par savas tiešām pietiekami apjomīgās pensijas izcelsmi un pamatojumu», J. Viņķelis vēlā ceturtdienas vakarā sniedzis šādu skaidrojumu: «Mana pensija aprēķināta pēc manis veiktajām iemaksām sociālajā apdrošināšanas fondā - atbilstoši LR normatīvajiem aktiem. Man ir vairāk kā 40 gadu darba stāžs, no kuriem gandrīz puse ir veidojusies pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.» Neko sīkāk par pensijas apmēru un tā izmaiņām J. Viņķelis paskaidrot nevēlējās.

Līdz deviņdesmito gadu sākumam J. Viņķelis strādājis par ārstu, tad – par medicīnas jomas funkcionāru, bet pēc tam kļuva par plaša profila politisko pārstāvi, vadot ekonomikas ministra biroju, iegūstot labi apmaksātas vietas Latvijas gāzes un Latvenergo padomē, bet pēc 2007. gada ieņemot amatus Rīgas pašvaldībā, atsaucoties uz publiskām datu bāzēm, raksta Pietiek.com.

Db.lv jau vēstīja, ka intervijā žurnālam Playboy labklājības ministre Ilze Viņķele sacīja, ka pensionāru vairākums joprojām negrib saprast, ka viņu pienesums citai valstij nevar tikt adekvāti novērtēts šeit, un visas tās pensijas, ko maksā atjaunotā Latvijas valsts, faktiski nāk no naudas, ko šie cilvēki nav radījuši.

«Viņi, kas nāk vēl no padomju laikiem, saka, ka ir maksājuši nodokļus, strādādami rūpnīcās, un pārmet, ka viņu stāžs ir liels, bet pensija niecīga, to valsti viņi ir būvējuši, un tā nemaz nav bijusi tik atšķirīga no šodienas Latvijas. Skarbā patiesība diemžēl ir tā, ka tās ir divas dažādas pasaules, un viņu pienesums citai valstij nevar tikt adekvāti novērtēts šeit,» atzīst ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Jaunajā veselības apdrošināšanas sistēmā neapdrošinātajiem piedāvās noteikt mazu, bet obligātu iemaksu

LETA, 10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) jaunajā veselības apdrošināšanas sistēmā piedāvās neapdrošinātajiem noteikt mazu, bet obligātu iemaksu, kas faktiski nozīmēs vienota veselības aprūpes pakalpojumu groza ieviešanu Latvijā, sacīja politiķe.

Lai gan patlaban pieņemts lēmums nepieciešamās izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas sistēmā veikt kopā ar nodokļu reformas pārskatīšanu 2021.gadā, konceptuāls piedāvājums jau ir gatavs. Kā norādīja Viņķele, tas paredzēs, ka visi, kuri gūst ienākumus no darba, maksās sociālās apdrošināšanas iemaksas veselībai 1% apmērā no sociālās apdrošināšanas iemaksām, ko veic no minimālās algas. Pieaugot minimālajai algai, attiecīgi pieaugs arī maksājums, piebilda ministre.

Viņa norādīja, ka valsts apdrošināto personu sarakstu, kurā ietilpst, piemēram, pensionāri un cilvēki ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, plānots papildināt ar cilvēkiem ar trešās grupas invaliditāti, kā arī ar cilvēkiem, kuri kopj cilvēkus ar pirmās un otrās grupas invaliditāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izmaiņas valsts veselības apdrošināšanā plāno veikt kopā ar nodokļu pārskatīšanu 2021.gadā

LETA, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešamās izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas sistēmā plānots veikt kopā ar nodokļu reformas pārskatīšanu 2021.gadā, tādējādi veselības apdrošināšanas sistēmas uzlabojumus atliekot par vienu gadu, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Vakar sadarbības sanāksmē Viņķele prezentējusi priekšlikumu atteikties no diviem veselības apdrošināšanas groziem, tā vietā veselības apdrošināšanu veicot caur sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā to jau dara vispārējā nodokļu režīmā strādājošie. Tas nozīmē, ka šāda sistēma tiktu attiecināta arī uz alternatīvajiem nodokļu režīmiem, vienlaikus ieviešot jaunu sociālās apdrošināšanas veidu veselības apdrošināšanai cilvēkiem, kas neveic nekādu sociālo apdrošināšanu.

«Šī bija tā reize, kad Veselības ministrija gāja ātrākā tempā un ar radikālāku piedāvājumu nekā valdība kopumā. Tika nolemts, ka šie principi tiek atbalstīti - mēs neieviešam divus grozus, veselības apdrošināšanu veicam caur sociālo apdrošināšanu, un tā ir obligāta. Būtiskākās izmaiņas - valdība grib to skatīt kopā ar alternatīvo nodokļu revīziju, visdrīzāk ar būtiskām mikrouzņēmuma nodokļa režīma izmaiņām. Tas nozīmē, ka šos principus mēs ieviešam vēlāk,» skaidroja ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Premjers: Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai uzturētu tik pamatīgu veselības sistēmu

LETA, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik lielu sistēmu, komentējot situāciju par divu grozu sistēmas atteikšanos veselības nozarē, trešdien intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš nenoliedza, ka tikai diskusijas ceļā varētu rast pareizo risinājumu, lai pilsoņi varētu saņemt plašu medicīnas pakalpojumu klāstu, un piedāvāja risinājumu meklēt pilsoņu reģistra sakārtošanā, kas ļautu konstatēt, cik un kuri ir Latvijas rezidenti, kas varētu saņemt veselības pamata groza pakalpojumu klāstu.

«Veselības nozarē mēs sistemātiski varam iepludināt naudu un, protams, tā ir vitāli nepieciešama, lai risinātu mediķu algu jautājumu, bet tā pēc būtības neatrisinās sistēmas problēmas kopumā. Diemžēl, bet Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik pamatīgu veselības sistēmu,» sacīja Kariņš.

Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele (AP) vakar pēc valdības sēdes paziņoja, ka arī bez izmaiņām nodokļu režīmos gatavojas likvidēt divu grozu sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko mēnešu laikā veselības ministre Ilze Viņķele (AP) sola nākt klajā ar jaunu piedāvājumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem.

Ministre intervijā Latvijas Radio atgādināja, ka līdz 1.jūlijam ir atlikta iepriekšējās ministres laikā izstrādātās valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana, kas paredz pakalpojumu dalīšanu divos grozos.

Viņķele uzsvēra, ka tagad Veselības ministrijas (VM) uzdevums ir ātri, tie varētu būt pāris mēneši, tikt skaidrībā, ko sabiedrībai un Saeimai piedāvāt tā vietā.

Ministre esot lūgusi VM «izvilkt» sākotnējos variantus Veselības aprūpes finansēšanas likumam. Pēc viņas teiktā, tie sākotnēji esot balstījušies uz viena groza sistēmu.

Viņa atzina, ka apdrošināšanas iemaksas papildina budžetu, tomēr, viņasprāt, par niecīgu summu. Ja tās iegūšana notiek, «šķirojot» iedzīvotājus priviliģētākos un ne tik priviliģētos, tad tā nav taisnīga, pārliecināta Viņķele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Viņķele: Jaundzimušo skaita samazinājums varētu būt skaidrojams ar vecāku nedrošības sajūtu

LETA, 23.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaundzimušo skaita samazinājums šā gada pirmajā pusē varētu būt skaidrojams ar potenciālo jauno vecāku nedrošības sajūtu, uzskata Saeimas deputāte Ilze Viņķele (V).

Viņķele norādīja, ka, vērtējot jaundzimušo skaita samazinājumu, jādomā par ģimeņu stabilitāti un drošības sajūtu, tostarp par darba iespējām. Parlamentāriete pauda, ka, iespējams, iedzīvotājus satrauca nestabilitāte Eiropā, kā arī Krievijas un Ukrainas konflikts, kas vairoja nedrošības sajūtu.

Viņķele uzsvēra, ka nav notikušas būtiskas negatīvas izmaiņas atbalstā ģimenēm. Viņa norādīja, ka patlaban palikusi neskaidrība tikai par bērnudārzu līdzfinansējumu.

Deputāte uzskata, ka arī turpmāk ir jāturpina iesāktie darbi demogrāfijas veicināšanai, bet viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir nodrošināt prognozējamu atbalsta sistēmu. Tāpat nepieciešams nodrošināt atbalstu visa veida ģimenēm - gan tām, kuras dzīvo reģistrētās attiecībās, gan tām, kuras tādās nedzīvo. Viņķele uzsvēra, ka daudzi pētījumi pierādīja, ka nevēlēšanos laist pasaulē bērniņu ietekmē nedrošība un prognozējama atbalsta trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Viņķele: pensiju sistēma nesabruks un cilvēki līdz pensijas vecumam nodzīvos

Dienas Bizness, 25.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju sistēma nesabruks, un cilvēki nodzīvos līdz pensionēšanās vecumam, jo šobrīd Latvijā pensionēšanās vecumu ir sasnieguši un pensijas saņem apmēram 500 tūkstoši iedzīvotāju, skaidro Labklājības ministre Ilze Viņķele.

«Pārspīlēta ir prognoze par to, ka cilvēki nenodzīvo līdz pensionēšanās vecumam, un ir pamats domāt, ka mūža ilgums pieaugs. Protams, veselības aprūpes sistēmas pieejamība ir ļoti izšķiroš faktors un tādēļ ir skaidrs, ka valdība papildus finansējumu veselības aprūpei radīs,» LNT raidījumā 900 sekundes saka Viņķele.

Ministre skaidro, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana ir skaidrojama ar nepieciešamību salāgot mūža ilguma pieaugumu ar to sociālās apdrošināšanas slogu, ko mūsu sabiedrība var panest.

Viņķele arī norāda, ka būtu jālūkojas arī izdienas pensijas sistāmas «modernizēšanas» virzienā. «Man rada satraukumu arodbiedrību ārkārtīgi kategoriskā nostāja uz Labklājības ministrijas rosinājumu vispār tikai palūkoties izdienas pensijas virzienā. Ir sacelts tāds troksnis, kura ietekmē pazūd ideja, kāpēc mēs to vispār rosinām. Ja mēs paaugstinam vispārējās pensionēšanās vecumu, tad ir netaisnīgi nelūkoties arī uz to, ka nedaudz ir jāpaugstina arī izdienas pensionēšanās vecums, jo tā būtu nenormāla situācija, ja tie cilvēki, kas neietilpst šajā izdienas pensionēšanās kategorijā, strādās ilgāk, bet izdienas pensijas vecums atšķirsies par 20 un vairāk gadiem,» ministrijas ideju pamato Viņķele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Viņķele: Vēl nākamos piecus gadus labklājības ministram nebūs viegli

Dienas Bizness, 17.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbs labklājības ministra amatā nebūs viegls vēl vismaz nākamos piecus gadus, un Labklājības ministrija nevar pieprasīt līdzekļus uz veselības vai izglītības nozares rēķina, labklājības ministre Ilze Viņķele pauda raidījumā Rīta Panorāma.

Viņa pauda, ka ar aizkustinošiem stāstiem varētu «izplēst» lielāku budžeta sadaļu labklājībai, tomēr tas grautu sistēmu un to varētu darīt tikai cilvēks, kurš nedomātu arī par citām jomām, piemēram, veselību un izglītību, uzskata I. Viņķele.

Jautāta par to, vai viņa varētu turpināt darbu ministres amatā, ja rastos tāda iespēja jaunajā valdībā, I. Viņķele uzsvēra, ka tas ir atkarīgs no jaunā premjera un valdības kursa. «Ne ministra amats, ne Saeimas deputāta mandāts nav manas dzīves mērķis, kas jāsasniedz par katru cenu,» norādīja I. Viņķele.

«Ļoti nozīmīgs būs jaunās valdības kurss. Ja jaunais premjers varēs saglabāt izpratni par cēloņsakarībām – ka varam nopelnīt tik, cik varam, un izdot varam tik, cik varam, tad ir arī cerība, ka nākamās Saeimas sastāvs būs konstruktīvs,» pauda I. Viņķele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Panākta vienošanās indeksēt pensijas līdz 200 latiem

LETA, 05.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Senioru konsultatīvās padomes sēdē Labklājības ministrijas (LM) un Pensionāru organizāciju pārstāvji vienojās šogad indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 200 latus, ar indeksu 1,04.

Kā skaidroja labklājības ministre Ilze Viņķele (V), indekss 1,04 atspoguļo patēriņa cenu groza izmaiņas no 2009.gada līdz 2013.gadam. Visas pensijas līdz 200 latiem tiks indeksētas no šā gada septembra. To vidējais pieaugums varētu būt 4,60 lati. Šādam pensiju indeksācijas modelim 2013.gadā nepieciešami papildus nedaudz vairāk kā 10 miljoni latu, savukārt 2014.gadā 30,5 miljoni lati.

«Vēlos izteikt lielu pateicību gan Pensionāru federācijai, gan citām senioru organizācijām, kas ir pārstāvētas padomē, par ļoti konstruktīvu dialogu, kā rezultātā ir rasts risinājums, kas gan ļauj atsākt indeksāciju šogad, gan vienlaikus neizsmeļ visu nākamā gada pieejamo budžeta finansējumu, kas būtu atvēlams arī tādām prioritātēm kā neapliekamā minimuma un atvieglojumi par apgādājamo palielināšanai,» pauda Viņķele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ministre: Palielinot medicīnas darbinieku algas, pirmā prioritāte būs NMPD

LETA, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierobežotā budžeta finansējuma apstākļos nākamgad palielinot medicīnas darbinieku algas, pirmā prioritāte būs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), intervijā telekanālam LNT uzsvēra veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Ministre atgādināja, ka pašreizējais budžeta piedāvājums paredz brīvu fiskālo telpu 150 miljonu eiro apmērā, no kuriem Veselības ministrija pretendē uz 120 miljoniem eiro. Viņķele esot aptaujājusi koalīcijas partnerus par viņu gatavību novirzīt veselības aprūpei likumā ierakstītos 120 miljonus eiro, taču saņēmusi atbildi, ka partijas neatbalstītu budžetu, ja teju visus brīvos līdzekļus novirzītu tikai vienai jomai, jo arī citām ministrijām ir vajadzības.

Šādos apstākļos pašlaik tiek runāts par papildus 45 miljonu eiro novirzīšanu veselības aprūpei, bet Viņķele esot apņēmības pilna ar argumentiem pacīnīties par lielākas summas iedalīšanu. «Pilnīgi noteikti kāds algu pieaugums nozarē būs,» piebilda politiķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viņķele: paziņojums par pensiju kompensāciju ir nekoleģiāls un sabiedrību tracinošs

Dienas Bizness, 28.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņojums par to, ka nākamdgad tiks radīts kompensāciju mehānims tiem, kas pensionējās krīzes laikā, tādējādi solot papildus izdevumus 44 miljonu eiro apmērā, ir nekoleģiāls un sabiedrību tracinošs, norāda Saeimas deputāte, bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele.

Viņķele LNT raidījumā 900 sekundes norāda, ka krīze pati par sevi ir negodīga. «Vai godīgi ir dot solījumus, kas skaidri un gaiši ir neizpildāmi? Ir lietas, kas ir darāmas un uzsāktas, lai šāda situācija neatkārtotos,» saka Viņķele, skaidrojot, ka pensijas tiek veidotas, ņemot vērā vairākus rādītājus, un nepieciešams fiksēt attiecīgus koeficientu ekonomisko svārstību robežās.

Šā gada 16. aprīlī Labklājības ministrs Uldis Augulis un tiesībsargs Juris Jansons vienojās izstrādāt kompensācijas mehānismu tiem pensionāriem, kuru pensiju apmēru ietekmējis negatīvais kapitāla indekss jeb apdrošināšanas iemaksu algu indekss. Kā liecina aprēķini, no negatīvo indeksu piemērošanas tiešā veidā ir cietuši cilvēki, kas pensionējušies 2010., 2011. un 2012.gadā, proti 68 019 cilvēki, tāpat tas negatīvi ietekmējis 15 953 pagājušajā gadā pensionējušos cilvēku pensijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes pabalsta reformu, kas paredz pabalsta apjomu noteikt, ņemot vērā ģimenes ienākumus un bērnu skaitu, Labklājības ministrija (LM) virzīs 2015. gadam, norādīja labklājības ministre Ilze Viņķele intervijā Latvijas Televīzijai.

Jau iepriekš rakstīts, ka nākamā gada budžeta ietvaros ģimenes valsts pabalstā, kas pašlaik veido astoņus latus, izmaiņas nav paredzamas, taču nākotnē šis pabalsts varētu kļūt diferencētāks, jau iepriekš pauda I. Viņķele. «Astoņu latu pabalstu varētu veidot tādu, kas ņem vērā ienākumus ģimenē – palielināt pabalstu ar ģimenēm mazākiem ienākumiem un lielāku bērnu skaitu, bet pārtikušām ģimenēm vispār nepiešķirt,» iepriekš norādīja ministre.

Runājot par māmiņalgu minimālo apmēru, I. Viņķele atzina, ka tas joprojām ir aktuāli un jautājums ir par palielinājuma soli. Ministre minēja, ka šis solis varētu būt 20 lati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

LM: Daļu Metalurga darbinieku varētu nodarbināt Jelgavā; uzņēmuma dēļ var ciest pensionāri

Dienas Bizness, 22.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni pusei no grūtībās nonākušā uzņēmuma Liepājas Metalurgs darbiniekiem, arī optimistiskā scenārija gadījumā, nāksies meklēt jaunu darbu. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) esot gatava piedāvāt ātrus risinājumus, un gatavību nodarbināt daļu no metālapstrādes profesionāļiem izteikusi Jelgava, sacīja Labklājības ministre (LM) Ilze Viņķele.

Sarunā ar Latvijas Radio ministre norādīja, ka optimistiskā scenārija gadījumā, ja Metalurgs tiks restrukturizēts un turpinās savu darbību, pēc aptuvenām aplēsēm pusei darbinieku būtu jāmeklē jauna darbavieta. Sadarbībā ar Liepājas pašvaldību, NVA varētu palīdzēt cilvēkiem atrast darbu iespējami ātri.

Tāpat risinājumi tiekot meklēti arī ārpus Liepājas, norādīja I. Viņķele. «Mēs runājam ārpus reģioniem Latvijā, kam ir nepieciešami cilvēki. Jelgava ir izteikusi gatavību nodarbināt noteiktu daudzumu ar metālapstrādi saistītu profesionāļu,» sacīja I. Viņķele.

Tāpat ministrija esot gatava pastiprināt NVA kapacitāti Liepājā, lai tādējādi varētu ātrā laikā apkalpot lielu skaitu klientu. Sarunā ar radio ministre atzina, ka arī gadījumā, ja uzņēmums turpinās darbu būdams būtiski pārveidots, vismaz ap tūkstoš cilvēkiem būs jāmeklē darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis ir sagaidāms šā gada rudenī, vienlaikus ar gripas sezonu, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

"Vasara mums ir iedota sagatavošanās laikam, lai rudenī mēs būtu pielāgoti sadzīvošanai ar Covid-19 uz ilgāku laiku," sacīja Viņķele.

Pēc ministres vārdiem, speciālistiem bažas raisa fakts, ka rudenī sākas arī gripas sezona, kas nozīmētu, ka būs jāierobežo divu infekciozu slimību izplatība.

Sniedzot atbildi uz deputātes Andas Čakšas jautājumu, Viņķele norādīja, ka, prognozējot Covid-19 atkārtotu parādīšanos vienlaikus ar gripas sezonu, tiek plānots veikt plašāka mēroga gripas vakcinēšanu.

Infektologs Dumpis norāda uz prognozēm par potenciāli grūtu ziemu 

Ja vasarā varētu būt vērojama situācijas uzlabošanās, tad nākamā ziema pēc lielas...

Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Dace Mūrmane-Umbraško piebilda, ka šādos apstākļos būtu nepieciešams stiprināt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kapacitāti un izveidot mobilo aplikāciju, kas ļautu efektīvāk atrast saslimušo kontaktpersonas. Tostarp nepieciešams pilnveidot e-veselības sistēmu, lai nodrošinātu attālinātu un efektīvu informācijas apmaiņu.

Pēc valsts sekretāres paustā, tikpat būtiski ir nodrošināt sociālās drošības tīkla stratēģiju attiecībā uz personām ar zemiem ienākumiem, tostarp nodrošinot veselības aprūpes pamata pakalpojumus un pamata medikamentu pieejamību.

Sēdē valsts sekretāre iepazīstināja deputātus ar ministrijas prognozēm par potenciālajiem saslimstības scenārijiem. VM skatījumā, viens no sliktākajiem scenārijiem būtu, ja inficētos 0,5% populācijas, kas nozīmētu, ka būtu aptuveni 10 416 inficēto, no kuriem 2083 atrastos slimnīcās, kamēr 312 slimības gaita būtu smaga. Pie šāda inficēto apmēra tiek prognozēts, ka mirušo pacientu skaits varētu būt no 104 līdz 520 iedzīvotājiem.

Raugoties uz citām Eiropas valstīm, Mūrmane-Umbraško pieļāva, ka šāda scenārija gadījumā pat spējīgākas veselības aprūpes sistēmas tādās valstīs kā Spānijā vai Itālijā saskartos ar problēmām nepietiekamās kapacitātes dēļ. Būtiski ir ņemt vērā, ka patlaban Latvijā ir 395 pieejamās gultas vietas, kas nozīmē, ka pie šāda scenārija būtu ievērojami jāpalielina Latvijas veselības aprūpes kapacitāte.

Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas (LLSA) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols norādīja, ka, vadoties pēc Vācijā piekoptās prakses, ierobežojumu mīkstināšana būtu jālīdzsvaro ar veselības aprūpes sistēmas kapacitātes celšanu.

Savukārt LM valsts sekretāre atgādināja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ Latvijas materiālās rezerves jau infekcijas izplatības agrīnajās stadijās nebija pietiekamas. "Mums faktiski nemaz nebija materiālo rezervju," klāstīja Mūrmane-Umbraško, piebilstot, ka "jau pirmajā mēnesī bija izsīkušas materiālās rezerves".

Tādēļ, lai nodrošinātu gatavību un kontrolētu infekcijas slimību izplatību, būtu nepieciešams nodrošināt pietiekamu intensīvās, reanimācijas un infekcijas gultu skaitu slimnīcās, kā arī uzlabot mākslīgo plaušu ventilācijas iekārtu pieejamību.

Tāpat būtu jāizveido individuālo materiālo aizsarglīdzekļu rezerves trīs mēnešiem. Pēc ministrijas sniegtās informācijas, patlaban aizsarglīdzekļu rezerves būtu gana vienam mēnesim.

Sniedzot ārstniecības iestāžu redzējumu par ministrijas izstrādāto ilgtermiņa plānu Covid-19 izplatības mazināšanā, Ābols skaidroja, ka, viņaprāt, būtu jābūt gataviem arī iepriekš minētajai 0,5% prognozei, vienlaikus saskaņojot darbības un nodrošinot gatavību arī pārējiem ministrijas Covid-19 izplatības scenārijiem.

"Mēs savā prātā esam pieņēmuši šo 0,5% scenāriju," pauda Ābols. Tādēļ, vadoties pēc šādas prognozes, LLSA priekšsēdētājs mudināja apzināties, kas tieši ir tās medicīnas iekārtas vai resursi, kuri tuvākajā nākotnē trūks. Tāpat būtu jādomā par papildu informētības nodrošināšanu mediķu vidū, kā arī šo darbinieku motivācijas uzturēšanu. Ābols arī rosināja šogad īpašu uzmanību pievērst darbinieku vakcinēšanai pret gripu.

Komisijas sēdē no deputātiem vairākkārt izskanēja jautājumi par to, kā tiktu novērsta esošā medicīnas personāla izdegšana. Atbildot uz šo jautājumu, Viņķele norādīja, ka jau patlaban mediķiem tiek nodrošinātas bezmaksas psihologu konsultācijas. Tomēr viens no iemesliem, kāpēc netiek pilnveidota šādu pakalpojumu pieejamība, pēc ministres paustā, ir tāpēc, ka tam nepietiek līdzekļu, lai gan ir jau vairākas organizācijas, kuras ir izrādījušas interesi sniegt šādu pakalpojumu.

Atbildot uz komisijas deputāta Ivana Klementjeva (S) jautājumu par ierobežojumu mīkstināšanu attiecībā uz sporta aktivitātēm, valsts sekretāre informēja, ka pēc gaidāmajām brīvdienām tiks spriests par turpmāku drošības pasākumu noņemšanu attiecībā uz konkrētām fiziskām aktivitātēm.

Pagājušajā diennaktī Latvijā veikti 3250 Covid-19 testi, no kuriem 13 izrādījušies pozitīvi. Līdz šim Latvijā kopumā veikti 54 811 Covid-19 izmeklējumi un 849 no tiem ir bijuši pozitīvi.

Savukārt no visiem 849 saslimšanas gadījumiem 348 iedzīvotāji ir izveseļojušies, bet 15 - miruši. Vēl otrdien SPKC vēstīja par 267 cilvēkiem, kas izveseļojušies no Covid-19.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Viņķele: LM darbinieku piepulcēšanās bezdarbnieku rindām patlaban nav aktuāls jautājums

Dienas Bizness, 25.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas metalurģijas flagmaņa Liepājas metalurga (LM) problēmas nesakņojas vien obligātā iepirkuma komponentes maksājumos, bet gan nopietnās nesaskaņās uzņēmuma akcionāru starpā, kamdēļ valdības palīdzība šādā gadījumā ir ierobežota, taču Liepājas metalurga darbinieku nonākšana bezdarbnieku rindās patlaban neesot aktuāls jautājums.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja labklājības ministre Ilze Viņķele, kas pēc uzaicinājuma bija devusies apmeklēt Liepājas uzņēmumu.

«Viens no galvenajiem secinājumiem - Liepājas metalurgs ir ārkārtīgi nozīmīgs uzņēmums Liepājai, jo tur nodarbināti 2 300 strādājošo, un, protams, Latvijas ekonomikai kopumā,» par vizīti Liepājas metalurgā saka ministre. «Otrs secinājums - problēmas sakņojas ne vien obligātā iepirkuma komponentē, kas saistīta ar elektroenerģijas ražošanas izmaksām, bet arī ar pietiekami nopietnām nesaskaņām akcionāru starpā. Līdz ar to valdības iespēja palīdzēt šajā gadījumā būs samērā ierobežota. Trešais secinājums - Liepājas Metalurgā ir ārkārtīgi profesionāla un aktīva arodbiedrība, un es ceru, ka tas var tikt izmantots kā resurss risinājumu meklēšanā - ne vien ar valsti, bet sarunās ar akcionāriem,» norāda Viņķele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Jauniešu bezdarba risināšanā Latvijā ieguldīs 59 miljonus eiro

Dienas Bizness, 05.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncentrēt dalībvalstu un ES resursus, lai jau tuvākajā laikā panāktu uzlabojumus jauniešu nodarbinātībā, šāda vienošanās panākta Vācijas kancleres Angelas Merkeles rīkotajā konferencē Berlīnē, kurā piedalījās arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un labklājības ministre Ilze Viņķele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošais «divu grozu» veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelis ir kļūda un to nepieciešams aizstāt ar vienotu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, iepazīstinot ar nepieciešamajām izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā, Ministru kabineta sēdē šodien norādīja Veselības ministre Ilze Viņķele.

Pašreizējais Veselības aprūpes finansēšanas likums, kura stāšanos spēkā Saeima atlika līdz jūlijam, ierobežo veselības pakalpojumu pieejamību un diskriminē pacientus pēc nodokļu maksāšanas statusa, sēdē sacīja Viņķele.

Ministre vērsa klātesošo uzmanību, ka tiesības laikus saņemt veselības aprūpi ir vienas no cilvēktiesībām, taču joprojām liela daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālu iemeslu dēļ spiesti atteikties no vizītes pie ārsta vai ārstēšanās.

«Valsts budžeta finansētai kvalitatīvai veselības aprūpes sistēmai jābūt pieejamai katram Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no viņa rocības un dzīvesvietas, tādēļ nepieciešama Veselības aprūpes finansēšanas likuma pilnveide, kas izbeigs diskrimināciju pēc nodokļu maksāšanas statusa,» uzsvēra ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Viņķele: E-veselības projekts ir ļoti neveiksmīgs - jau iesākumā kā slimi ieņemts bērns

LETA, 05.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar daudzajām problēmām e-veselības sistēmā, šobrīd ir apturēta projekta trešās kārtas izsludināšana, šorīt intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņa piekrita, ka kopumā e-veselības projekts ir ļoti neveiksmīgs - jau iesākumā kā slimi ieņemts bērns. Taču no e-veselības nevar atteikties un tā vietā veidot jaunu, ne tik dārgu un efektīvu sistēmu, jo ir jāpilda uzņemtās saistības Eiropas Savienības fondu finansējumam. E-veselība netiks mainīta, taču maksimāli uzlabota.

Viņķele norādīja, ka trešās kārtas īstenošanai ir paredzēti pieci miljoni eiro, taču kārtas izsludināšana šobrīd ir apturēta, lai pārliecinātos par šī finansējuma atbilstošu izlietojumu. Tam paredzēts veidot lietotāju padomi, kurā būs farmaceiti, slimnīcas, pacienti un ģimenes ārsti.

Viņasprāt, e-veselības «klibums» radies, jo projekta pārraudzība ir uzticēta veselības ministra birojam nevis Veselības ministrijai. Viņķele uzsvēra, ka turpmāk e-veselības uzraudzībai ir jābūt pilnīgā ministrijas pārziņā nevis politiska biroja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Viņķele: sapnis, ka katrs attālākais pagasts būs ar asfaltētu ceļu un lielu slimnīcu, nav reāls

Jānis Rancāns, 02.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Programmas Darbs Latvijā mērķis ir nevis iztukšot Latvijas laukus un pierobežu, bet gan palīdzēt atrast cilvēkiem darbu tuvākajā apkārtnē, atbalstot viņu ikdienas nokļūšanu uz darbu, jo nav reāls sapnis par vienlīdz attīstītām visām Latvijas pašvaldībām.

Tā intervijā Latvijas Radio sacīja labklājības ministre Ilze Viņķele. Ministre arī norādīja, ka programmas īstenošanai jau ir sakārtoti nepieciešamie normatīvie akti un to varētu uzsākt šā gada rudenī, bet pilotprojekta laikā atbalstu varētu saņemt līdz 300 cilvēkiem.

Ministre uzsvēra, ka programmu sauc Darbs Latvijā un tās mērķis ir novērst cilvēku izceļošanu no valsts. Programmas ietvaros tiks sniegts atbalsts transporta kompensācijas veidā, lai nokļūtu uz darbu un vakarā mājās, un tikai ekstrēmākais atbalsta veids būšot pārcelšanās pabalsts, kas varētu izpausties noteiktā daudzuma īres naudas apmaksā pie nosacījuma, ja cilvēks spēs apliecināt, ka viņam citā Latvijas reģionā būs stabils darbs. Ministre pastāstīja, ka tas ir vienreizējs atbalsts uz noteiktu laiku un notiek arī citu valstu pieredzes pētīšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklēs iespējas palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā Covid-19 dēļ, pieļaujot ieteikumus neievērojušajiem ceļotājiem tās neapmaksāt.

Otrdien valdības sēdē ministru vidū izvērsās diskusija par iespēju ierobežot slimības lapu apmaksu tiem cilvēkiem, kuri pēc valsts brīdinājuma tomēr ir devušies uz Covid-19 vīrusa skartajiem reģioniem, kā arī par iespējām palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā.

Skatot Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu par darbnespējas lapu izsniegšanu saistībā ar Covid-19, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vērsa uzmanību uz to apmaksas kārtību, kas paredz, ka pirmās desmit dienas apmaksā darba devējs. Kā akcentēja premjers, viņš vēlas pārliecināties, ka viss ir līdz galam izdomāts un ir pareizi, ka šīs pirmās desmit dienas uzņemas "privātas rokas".

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Labklājības ministre: ķīniešu ģimene Cēsīm ir laba ziņa

Dienas Bizness, 05.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Man šķiet, ka ķīniešu ģimene Cēsīm ir laba ziņa, tas nozīmē, ka vēl kāds bez mums uzskata, ka Latvija ir vieta, kurā ir labi dzīvot un uzturēt savu ģimeni,» intervijā laikrakstam Diena sacījusi labklājības ministre Ilze Viņķele.

«Runājot par imigrācijas politiku, būtu prātīgi jau tagad, pirms neesam kļuvuši par ļoti iekārojamu vietu, kur palikt, definēt, ko Latvijas valsts šeit gaida un kādam darbam,» turpinājusi ministre.

Jautāta, kādu prognozē sabiedrības attieksmi pret šādām pārmaiņām, I. Viņķele atbildējusi: «Runājot par sabiedrību, gribu teikt, ka citu rasu un tautību cilvēku ienākšana šeit būs tāds pats katalizators kā sabiedrības izpratne par vērtībām. Piemēram, tā pati bēdīgi slavenā dzimumu līdztiesības grāmatiņa. Man nav pamata domāt, ka tas neizraisīs tādas pašas reakcijas. Proti, būs liberāli noskaņotie un galēji radikālie. Kāds uz tā rēķina izsitīs sev politisko kapitālu. Taču domāju, ka šīs debates būs ļoti košas un katrs tur varēs atrast savai gaumei ko tīkamu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabalstus un pensijas Latvijā nosaka «uz aci», bez iedzīvotāju dzīves līmeni apliecinošiem rādītājiem.

Tas izriet no vairāku amatpersonu atbildēm uz DB jautājumiem par to, kā tiek aprēķināti pabalsti. Izrādās, ne viens no rādītājiem, kas apliecinātu minimālās iedzīvotāju dzīves līmeņa prasības, normatīvajos aktos nav iekļauts. Brīžiem kā salīdzinošs rādītājs tiek piesaukts iztikas minimums, taču tā aprēķiniem vairs nav likumīga pamata un rādītājs īsti neatbilst realitātei, jo metodoloģija iztikas minimuma groza aprēķināšanai nav mainīta kopš 1991. gada. Atbilstoši Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) datiem šā gada maijā iztikas minimuma patēriņa grozs vienam iedzīvotājam pieaudzis līdz 176,26 latiem.

Labklājības ministre Ilze Viņķele cer, ka kādu raksturojušu rādītāju, pret ko varētu adekvāti noteikt pabalstu lielumu, radīs Pasaules Banka savā pētījumā. «Tas ir viens no pētījuma uzdevumiem,» saka I. Viņķele. Viņa min, ka Pasaules Banka kā kontrolskaitli izmanto absolūtās nabadzības slieksni dažādos pasaules reģionos, tomēr vienlaikus I. Viņķele nav pārliecināta, ka tas būtu piemērotākais risinājums Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Viņķele: Medicīnas māsas noticējušas solījumam par algu palielināšanu

LETA, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medicīnas māsas noticējušas politiķu un valdības solījumam par algu palielināšanu, kas pamazām veicinājis viņu atgriešanos veselības nozarē, tāpēc iepriekš teiktais solījums par mediķu algu palielināšanu ir jāpilda, jo pretējā gadījumā veselības nozare piedzīvos katastrofālas sekas jautājumā par cilvēkresursu trūkumu tajā, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņķele uzsvēra, ka kontekstā ar nākamā gada valsts budžetu mediķu algu palielinājums ir šīs valdības būtiskākais jautājums. «Mediķu algu palielināšana nebija tikai aizejošās valdības solījums, bet arī tagad Saeimā ievēlēto politisko partiju solījums, kas noteikti ir jāpilda,» sacīja Viņķele.

Pēc ministres domām, medicīnas māsas un citi veselības aprūpes profesionāļi noticējuši savulaik izteiktajiem solījumiem, tāpēc pamazām atgriezušies veselības nozarē. Savukārt, ja minētais solījums netiks izpildīts, tad pēc Viņķeles domām, Latvijas veselības aprūpes nozare piedzīvos katastrofālas sekas, proti, nozares profesionāļi vairs nenoticēs solījumiem un piedzīvos būtisku cilvēkresursu trūkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Diskusijas par veselības nozari valdību mudina domāt par kompleksām izmaiņām nodokļos

LETA, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrijas (VM) piedāvājums veikt izmaiņas Veselības finansēšanas likumā liek kompleksi paskatīties uz nodokļu sistēmu un mudina valdību ieviest izmaiņas nodokļos ātrāk par 2021.gadu, otrdien valdības sēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Uzklausot VM ziņojumu par nepieciešamajām izmaiņām Veselības finansēšanas likumā, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja uz problēmu, ka patlaban veselības sistēmu uztur aptuveni 600 000 vispārējā nodokļu režīmā strādājošie, lai gan nodarbināto valstī kopumā ir aptuveni miljons. Pēc finanšu ministra domām situāciju varētu risināt, ja tiktu samazināts nodokļu režīmu skaits - tādu patlaban ir septiņi.

Veselības ministre Ilze Viņķele (A/P!) piekrita, ka VM izstrādātais piedāvājums veselības finansēšanas maiņai skar «plašāku lauku», ne tikai medicīnas nozari. Arī Viņķele uzskata, ka būtu jārevidē patlaban Latvijā spēkā esošie septiņi nodokļu maksāšanas režīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Viņķele par e-veselību: Diemžēl tās bezgalīgās šausmas turpinās

LETA, 03.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) apzinās, ka pašreizējās e-veselības ieviešanas pamatos savulaik ir pieļautas kļūdas, kuras tagad ļoti apgrūtina sistēmas tālāku attīstīšanu.

Intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" ministre sacīja: "Ja jūs vaicājat, vai man ir bijusi vēlme pateikt "beidzam mocīties un vienkārši atzīstam, ka tā [pašreizējā e-veselība] ir bijusi kļūda, izpildījums ir zemas kvalitātes un tā produkta lietošana ir ļoti apgrūtināta," tad jā, man ir šāda vēlme bijusi," atzina Viņķele.

Tomēr viņa uzsvēra, ka iepriekš uzbūvētās sistēmas attīstīšana tiek turpināta, jo "Eiropas fondu finansējums uzliek noteiktus rāmjus".

"Diemžēl tās bezgalīgās šausmas turpinās, un tagad ir aktuāls jautājums, kā mēs varam uz tā brāķa veidā uztaisītā sistēmas pamata tomēr mēģināt uzķibināt funkcionējošu e-recepti, kas ir pieejama 24/7 režīmā ar iespējami retiem traucējumiem," skaidroja veselības ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru